Bavarijas Latviesu vestnesis, July 30, 1949

              8e8tdl«!^194l.g.80.)(m]l
Nr. % (302) 1949. g, 80. jlUijd.
Ar tutor» parakttu vai foldlUm pa*
lalM^tijoa rakttoa ieteilrtla 4o9it0 nav
katra slņa redakcijaa domas.
VAI ATTEIKSIMIES
NO
SUVERENITĀTES
pēdēji laikfi cilfi Jautfijumu par
Baltijas: valstu cieifiku sadarbību.
Baltijas savienotās valstis dažkārt
tiek minētas kfi gala mērķis. Ir
raksti ar plaiu» bet pabrivu argu*
mentidju, ar vēsturisku pārskatu,
kas pilni labticibas Jūsmas un tāpēc
bīstami suģestijoii. Pagaidām ne*
neviena balss vēl nav pacēlusies
kritikai. Tfi tomēr nav zime vispā-lijai
plekriianai» bet gan bīstamai
Vienaldzībai. Bīstami tāpēc, ka Bal­tijai
savienoto valstu ideju var pā­rāk
tālu aizvirzīt bez Baltijas tautu
līdzdalības.
tekāms tik svarīgā Jautājumā
nav konstatēta tautas vai vismaz
trimdas kopības griba, tāpat nepār­protami
saskaņota uzskatu un rīcī­bas
bāze ar kaimiņiem, rosību tanī
vajag skaidri atšķirt no mūstt ofi-eUlo
centrālo orgānu darbības. Ar
to varētu nodarboties tikai 8im no-
Iflkaia dibinātas biedrības, klubi
vai tamlīdzīgi iestādījumi. Oficiāla-
|lim orgāniem un amatpersonām
VļlJadzētu atturēties no oficiālas
liltUanfis par (lem nodomiem, kā
~ nemeklēt Jau tagad paroles un
nizējuma metus to reālizēSanai.
jretlm attiecīgu biedilbu vai
klubu dalībnieku skaits, rosība, dis-kuniju
materiāU - varētu * lielā
mērā liecināt, cik liela piekriSana ir
pirrunijamlem ngdomlem.
Tāpat iekām nav skaidrības un
l6gāl|i pamata, $ie nodomi nav ne-kidi
gadījumā paužami lielvalstu
valstsvīru kabinetos. Ja tos tur at-ftlf
kā pārāk ticamus, ^e vēlāk,
mums neatkarību atgūstot, var ra­dīt
traucējumus.
Pati Baltijas savienoto valstu
ideja ir ļoti mākslota. Vislabākais
ptartdijums tam ir pagātne. Balti­j
a i ūnijas idejai nekad nav bijis
lielai popularitātes. Nekas nopietns
vienai kopējas Baltijas valsts radl-liml
nav un ari nevarēja tikt uz*
>»S)aiita ir dzl}l saliedēta., koiilba
ir savu valodu, vēsturi, tradīcijām,
ar visu to vienreizējo nacionālās
kopībai klimatu, ko grūti definēt
Ull ari uzskaites ceļā izsmelt; brīvi
lavu gribu realizējot tā vienmēr
tiecas uz pilnīgu neatkarību savas
kopības apjomā. Vēsture rāda ne-
Ikaitlmui piemērus, līdz pat vis-pēdļjam
laikam, cik daudzveidīgi
realizējas i l neatkarības tieksme.
Bet kur Ir piemēri, ka brtva tauta
Ulķlrai par atteikšanos no suverē-sltltei
savi valsti un nolemtu sa-pl(
tst Jl^unā valsti ar tautām, kas
nmt pUpIgi citu valodur Ko lai
ildea par šo dīvaino izredzi: 8 mil­jonus
skaitošās valsts parlamenta
deputāti runā vismaz trīs dažādas
valodas un lai saprastos savā star-
„adoptē" ceturto — angļu va-lodul
Mūs mēģina pārliecināt ar reāl-polltiskiem
un lietderibas apsvēru­miem.
Gan parasti šos stipros ar­gumentus
nemēdz uzskaitīt, bet ap­mierinās
air ļoti vispārējām frāzēm.
Pēc mūsu domām to vispār nemaz
nav. Ir tikai viens masīvs, apžil­binošs
arguments: trim Baltijas
valstīm saplūstot kopā, rastos lie-i
Iflka valsts ar lielāku iedzīvotāju
Ikaitu, stiprāku armiju, lielāku
Ivaru starptautiskā politikā un ar
ilnāmām priekšrocībām saimniecis­kās
dzīves izkārtošanā.
Taču tas vis ir tikai ilūzija. Trīs
suverēnas, draudzīgas un sadarbl-gai
Baltļljas valstis ir pilnīgi nor­māls
veidojums pasaules kartē.
Turpretim 5 miljoni igauņu, latvju
\m lietuvju ar minoritāšu starpslā- gem, ar dažādām konfesijām, da-dām
valodām, stipri atšķirīgu pa­gātni,
veselīgi ievirzītu neatkarības
posmu nesenā pagātnē, ar svešo
oficiālo valsts valodu, ar neizbēga­mo
daudzveidīgā separātisma centr­bēdzi,
viss tas vienā pavisam ne­lielā
valsti nebūtu pieņemams vei­dojums.
Tagad Ir pilnīgi neiespējami Iedo­māties,
ka Baltijas valstīm, — vien­alga,
kopā, vai atsevišķi - varētu
būt kāda militāra nozīme ārpus
vispasaules apjoma veidojumiem.
Triju militārais kopspēks nebūs lie­lāks
par atsevišķu spēku summu.
Saimnieciskā dzīve tagad lielos
vilcienos tiek plānota un vadīta
vispasaules aploma, bet realizējas
līgumu ceļā starp atsevišķām val­stīm.
Sls cclš ir ari mūsu ceļš. Un
a mums ir kādas lietas organizē-
\ amas kopā >ar kaimiņiem lietderl-
)ai labā. tad tas izkārtojams līgu­mu
ceļā, tādēļ nav jāatsakās no su­verenitātes.
Ari starptautiskajā fo­rumā
Baltijas valstīm noteikti būs
daudz lielāks svars, ja tās runās
pašus atraida no kceļoša
Apstākļi, kas pēdējā bridi var ietekmēt
emigrāciju i
Izceļošanas gaitā tas posms, kas
veicams no pamatnometnes lidz
kuj^, nav viegls, un tam jāgata­vojas
ar vi^Uelāko rūpību, Jo šķie­tami
sikumj, vēlāk bieži vēl pdējā
bridi var sarežģīt un pat aiScavēt
paīākto emigrāciju. Pirmais un gal-vermi
» likums visās transitnomet-nēs
It stingrās kārtības ievērošana,
jo par kārtības noteikumu neievē­rošanu
dra\id emigrācijas tiesību
.atņemšana Īsākam vai garākam lal-
Icam.
lielas neiSrtIbas rodas arī nepa­reizas
bagāžas iesaiņošanas dēļ.
Valrāikāi tiansitnometnēs (Gronā,
VUdflekenā) ģimenes locekļus šķir,
jo vlilešus un sievietes novieto at­sevišķās
telpās. Bērnus līdz 10 ga­diem
novieto pie mātēm, bet zēnus
virs ][0 gadiem pie tēviem. Tas Jā­ievēro,
rokas bagāžu sakārtojot. Ari
lielo bagāžu nav ieteicams Iesaiņot
kopīgi ar t;iem ģimenes locekļiem,
kuri ar mii^ru Izceļot atsevišķi tai
8adlj\imā, Jia kādam no piederīgiem
vetiellbas vsil citu iemeslu dēļ Izce-oSanu
varētu atlikt. Lielās bagā-itas
pārkārtošana transitnometnēs ir
grūta un bieži pat neiespējama. No­pietni
sarežģījumi rodas, Ja oriltf-nāldolloimenti
(dzimšanas, laulības
apliecības uc.) iesaiņoti lledajā ba­gāžā,
jo tie nepieciešami pie kon­sula.
Tiem, kaii kādreiz slimojuši ar
tbc, ieteicams ņemt līdzi vecos
rentgena U2;ņēmumus, vismaz gadu
vecus, tāpati pēdējā gada svēršanās
rcizultātus un pēdējo triju mēnešu
krēpu izmeklēšanas un asinsgrim-šanas
rezultātus. Svēršanas un
aiiinsgrimšanas rezultātus var aplie-
(iJināt nometnes galvenais ārsts, bet
krēpu izmeklēšana izdarāma attie­cīgās
IHO vai vācu laboratorijās.
Hentgena wsņēmumi vēlami no tbc
klltiikām.
ATSALST!» PASSltUMUS, KAS
KALPO Li)iTVIJ|kS ATBRĪVOŠA­NAI
Latvijas pretestības kustības da-llb!
0leku apvienības ceturtā gads**
kiiiiējā sanāksme notika' Hanavas
nometnē 16, un Hr Jūlijā,^ Pēc refe­rātiem
un ziņojumiem par līdzši­nējo
darbI1)u pieņēma vadlīnijas
tu];pmākam darbam, atzīstot, ka ap­vienības
darbība jāturpina visās
emigrilcijas zemēs. Latviešu sabied­rības
iekšējii dzīvē un apvienības
pārstāvjiem pie centrālām un ide­jiski
radniecīgām organizācijām jā­atbalsta
pasākumi, kas kalpo Lat­vijas
atbrīvošanai, tautas saglabā­šanai
un cīņai pret boļševismu, bet
jāatturas no strīdiem, kam nav tie­ša
sakara ar šiem jautājumiem.
Pārrunājot emigrācijas jautājumu,
atzina, ka apvienības dalībniekiem,
kas nolēmuši izceļot tālāk un ja
fiav īpašu motīvu, būtu jāizceļo uz
ASV. Izceļot uz ASV līdz šim palī­dzējis
māc. 0. Blūmitis un lūgs
viņu ari turpmāk atbalstu nepār­traukt..
Izdarot vļidibas vēlēšanas, par
UCPDA priekšsēdi ievēlēja kapt.
Ādolfu Bl^I, vadībā: A. Endziņu,
A. Bangu, A. Bērziņu, L Endziņu,
B, | Loču, T.. Andersonu, V. Rutku
un A. Nepairtu; kontroles padomē:
11 Jurkovskll, A. Augstkalnu un E.
Kāpostiņu, bet par pārstāvjiem: pie
LNP — A. ISndziņu un A: Nepartu,
pi» CA — Bl. Veidemani un I. En­dziņu.
Sakarā ar līdzekļu trūkumu ap­vienības
darbam, nolēma lūgt cen­trālo
organizāciju atbalstu. ^
Latviešu izceļotāju vidū ļoti reti
atgadās analfabēti, bet vecākās pa­audzes
vidū tomēr atrodas pa kā­dam
lasīt un rakstīt nepratējam.
Tā nesen Sveinfurtes transitnomet-nē
ASV konsuls ieceļošanu kādai
lielākai latviešu ģimenei atlika t i ­kai
tādēļ^ ka i^menes galvas tēvs
izrādījās analfabēts. Izceļošanu
atlika, kamēr viņi iemācīsies lasīt
un rakstīt.
Visās transitnometnēs, bet īpaši
Gronā, daudziem izceļošanu pēdējā
bridi ļoti apgrūtina pret aizbraucē­jiem
iesniegtās denunciācijas. , Pē­dējā
laikā gan vaiiriākas iestādes
anonīmas sūdzības vairs neievēro,
bet katrā ziņā sarežģījumus tās var
radīt. Denunciācijas izrādījušās par
abpusīgi griezīgu zobenu, Jo iestā­des
izseko ari denunciāciju iesnie«
dzējiem; tie bieži viēi^ ijŖrādās ko­munistu
aģenti, un vairākos gadī­jumos
arī tiem, kas denuncējuši aiz
atriebības, pašiem ar to radušies
lieli sarežģījumi, un tiem dažkārt
pat liegta izceļošana. ,
IMCAs aktivitāte
; angļu josla
Pasaules YMCAs apmācību cen­trā
Homeburgā 10. un 11. Jūlijā sa­nāca
DP tautību YMCA8 angļu Jos­las
valžu (National Advisor^ Boards)
un nodaļu priekšnieku konfer^ce.
Tajā piedalījās Pasaules YMCA'
YWCA angļu Joslas direktors J.
Bednareks, dir. B. Radziņš un 108
dažādu tautību YMCAs pārstāvji,
no tiem 31 latvietis, 12 igauņi un 6
lietuvieši.
Direktors J. Bednareks referēja
par Pasaules YMCA/ywCAs darbī­bu,
kas norit ciešā sakarā ar IHO.
Attiecībā uz nākotni direktors no­rādīja,
ka YMCAs darbs i jāturpina,
iesaistot jaunus brīvprātīgos darbi­niekus,
Emigrācijas nozare izdevusi
brošūras par Ameriku, Jaunzēlandi,
Kanādu, Austrāliju un Brazīliju.
Izdoti arī biļeteni un angļu valodas
māoības^ grāmata ^^hrase Book"
Par YMCAs pār^koloSaiilis centru
d^rbjbu f^Ri^tat.g Hōrii^burgā re­ferēja,
dir. B. Radziņš^
Konference pēc dzīvām debatēm
vienprātīgi atzina, ka darbs DP na­cionālām
YMCAs nodaļām jātur­pina
arī pēc 1950. gada 1. jūlija,
kad IRO savu darbību izbeigs.
Konferences dalībnieki lūdza dir.
J. Bednareku rūpēties, lai nacionā­lās
DP YMCAs emigrācijā atzītu
par pilntiesīgu locekli Pasaules ko­mitejā.
®
Dedelstorfas latviešu nomet­nē
9. un 10. jūl. ev.-lut. draudze ko­pā
ar YMCA/YWCA rīkoja evaņģe­lizācijas
dienas, aicinot par referen­tu
Luterāņu pasaules federācijas
Imbshausenas studiju centra direk­toru
prof. Dr. theol. FeL Smltu.
Labi apmeklēto priekšlasījumu cik­lu
kuplināja piemērota mūzikas
programma, piedaloties komp. Ha­raldam
Berino, solistei Emmai Sau­lītei
u. c. Notika arī bērnu dievkal­pojums
un jaunatnei tējas vakars.
Var saņemt galvojamus
IRO galvenais štābs angļu Joslfl Lemgo
pubUcējls garāku sarakstu par persO'
nām, kuŗfim saņemts galvojums U5celo-
Sanal ue ASV, bet kuru dzīves vieta
nav Elnāma. Sarakstā mlnēU ari seko*
joSIe latvieši: Jāzeps, Anna. Pfivels,
Tatjana, lidlja, Joslfs un Aleksejs Ba-l
a b k l n i ar pSd. slnfimo dzīves vietu
Zengvardenas • Vllhelmhafenai DP Hom.
14, bl. un Jozefs un Jozeline Stepo-naiSl
ar p€d. zināmo dzīves vietu
Seedorf B. Seven Bremerfoerde.
4
trijām balsīm, bet ne vienu paSu.
Atmetot ilūzijas un vāji pamatoto
patētiku, bet ieskatoties īstenībā,
kāda tā ir, mums būs ļoti grūti at­rast
pietiekamu argumentu mākslo­tajam
starpveldojumam, kāds ir šī
„8altijas ūnija", ceļā no neatkarī­gas,
suverērias Latvijas, cauri Ei­ropas
ūnijas pagaldveidojumam uz
visu tautu saliedēto kopsaimi.
Vai tagad būtu īstais laiks pacelt
tik Ip^itnus Jautājumus, tērēt laiku,
spēkus un līdzekļus kādai ilūzijai,
ko visoptimistiskākie pārspriedējl
varētu labākā gadījumā apzīmēt
par kādreiz realizējamu, bet lielākā
tautas daļa uzskatīs par nekad ne­pieņemamu.
Vislabākais, ko mēs
varam sev diktēt: aiztaupīt šobrīd
visas pretišķības, lai mēs būtu vie­noti
pamatsvara uzdevumiem.
Nosliēgumāi gribas jautāt, kāpēc
Sāda ūnijas doma pēkšņi ir pa-ceUa?
Gribas domāt, ka atbilde ir
vienkārša. Proti: mūsu trimdas va­dībai
\m visiem tautiešiem, kas uz­manīgi
un jūtīgi seko un vērtē
mūsu trimdas dzīvi, uzmācas at­ziņa,
ka līdz šim veiktais nav pie­tiekams.
Vajadzētu formulēt asāk
un precīzāk: mūsu uzdevumus. Ne­pieciešams
kāpināt aktivitāti. Da­bīgi,
ka te starp citu arī jāuzdu-ŗas
uz Baltijas tautu trimdinieku
vadības kāpinātas sadarbības ne­pieciešamību.
Jāatrod pastāvīgas,
dziļas sadarbības iespējas LNP,
LCP, LCK un sūtņiem ar attiecīga­jiem
orgāniem pie mūsu kaimi­ņiem.
Tāpat ciešāk jāsaliedē infor­mācijas
vadības kopdarbs un pēc
vajadzības arī atsevišķu resoru sa­darbība.
Tas viss ir loti svarīgi.
Taču piebildīsim bez pašapmānīša-nās
— tas nav vissvarīgākais. Na­cionālās
kcimitejas, vai LNP pār­stāvniecības
radīšana ASV sadar­bībai
ar citām aiz dzelzs priekškara
valstu nacionālajām komitejām,
resp. valdībām, ir daudz svarīgāka.
Tāpat daudz svarīgāk būtu panākt
līdzdarbības iespēju topošajā Eiro­pas
ūnijā.
Bet nu no šīs vienkāršās sadar­bības
nepieciešamības starp Balti­jas
tautām ir ar aizrautību aizsākts
pārāk tālejošs iecerējums. Labā­kais,
ko mēs varētu ,darit, ir — pie­ņemt
to «zināšanai'^ kā vienu va­riantu
un atlikt to nevien izlemša­nai,
bet ari apspriešanai uz neno­sakāmu
nākotni, bet pašiem tagad
kāpināt spēkus paniatuzdevumiem.
Roberts Trepša
DIPLOMĀTA UN PRESES
DARBINIEKA JUBILEJA
Ģenerālkonsuls J. Kļavlņs-Ellonskls jou 30 godus strīda Lotvijos lobi
no
Latvijai itenerilkonsulfi BemS J.
KļaviņS-Ellanskit šovasar atskatās
uz rosigfi konsulSri darbfi pavadī­tiem
80 gadiem, atzīmējot ari savu
65. dzimšanas dienu. Pusi mūža pa-
J ^ " ^ citas, lie-
?r0W? . i r ka «ava
i P ^ l f i r viri, kas
vadīdams Šveicē, paSaizUedzTgals
darbinieks un patriots daudz strā­dājis
Latvijas vārda popularizēšanā
turienes presē un sabiedrībā. Ievē­rojamā
mērā palīdzēdams nodibināt
un uzturēt sirsnīgas attiecības abu
valstu starpā.
Ievērojamā darba Jubilejā J. Kļa-viņu-
Ellanski starp citiem apsveica
bīskaps J. Eancāns un Latvijas
Sarkanā krusta amerikāņu joslas
direktors a Liepiņā. Lielais Šveices
galvaspilsētas laikraksts Neue Ber-ner
Nachrichten (27,6.) Ievietojis
preses savienības ģenerālsekretāra
V. Bikela rakstu, kurā tas atzini-
V'? kurdau-glem
vārdiem cildina mūsu ģe&<
rālkonsula un sirsnīgā Sveii
drauga nopelnus, novēlēdams
ņam piedzīvot dzimtenei atbri
nas dienu.
JānU KlavinS-Ellanskis
1884. g. 27. jūnijā Saikavā kā lai
saimnldca dēls. Augstskolas
tlbu baudījis Vīnē. Jau agrā ]
nībfi piedalījies sabiedriskā
nodibinot Saikavā vairākas bl
bas. Par aktīvu dart>Ibu 1905.
revolūcijā cara valdība plesti
viņam aizmuguriski nāves sodu,
dēr viņi emigrē us ānemēm.
KopS 19H gada Kļavlņi-:
skis darbojas par žurnālistu
terburgas avīzē, Dzimtenes
nesi. Zemkopi un Liepājas Dzīvē
citos izdevumos. Ari emigrādj
laikā viņā paliek ciešā kontaktā
presi, strādādams daudzos Vi
jas, Austrijas un Sveicea
stos, kfi ari plaāfikajfi Sveloei
aģentūrā Scbweiseri8che
schenagentur. Kopi 1919. gada j
nija atradies Latvijai ārlietu
nlstrijas dlenestfi, vlaplrmi U
lu diplomātiskās misijai B m i
ses nodaļas vadlt|]8, pēc tu»
konsulāraģents, vicekonsuls,
suls un ģenerālkonsuls. Vair
deleģēts uz starptautiskām k
rencēm kfi Latvijai valdībai
stfivii. Bijli 10 gadui Benm
sulfirā korpuia valdei locdrlli.
balvoti ar Triju zvaiglņu ordeni
Atzinībai krustu. Pēc otrfi pui
kara K)aviņā-Ellanskl8 daudz
Sējies par mūsu bfig}u atbaM
velcē. Viņa nopelns lielā miri
ari tas, ka Šveice uzņēma -
grupu latvieSu DP bērnu no V^pipret^T^^^^-^-
cijai. J. Kļavlņā-BUanikll Jopi«fit8tiiru un tas nezeligo JZ-jām
darbojas ari vairākōi 8veleH|i Mešu tautu.
lai ASV iegūtu ma-
' i Vtoam Ildzi bija vi
ftS viņuapbrmo-
5J^8 latviešu valodas,
J^s sirds un uzņemi-kamēr
viņS
Silļa grādu baptistu se-štatā,
viņu vairs
Bet tad viņš atkal iera-jiundarbojās
par lat-
& draudzes mācītāju,
viou atceros kā dedzī-iUj
spējīgu kara vadī-
Klsfcu un patriotisku sa-
' kas nebaidī-laikrakitos,
tā T>alIdzot apgali
mums nodarīto netiiinfbu un
ties par Latvijai brīvības a
lanu.
25 DP Studenti UZ
Kanādu
Kanādas raktuvju un dabas ba­gātību
ministrija, pēc biļetena zi­ņām,
apstiprinājusi plānu par 500
DP speciāUstu izvietošanu Kanādā,
sadarfcfībā ar turienes pakalpojumu
klubiem (Canadian service dubs).
Augustā no Brēmenhafenas aiz­brauks
arī 25 DP studenti, ko
studiju turpināšanai Toronto uni­versitātē
izraudzījis prof. Longs.
Nelielā skaitā DP sākusi uzņemt
arī Bolīvijai kas jau pieņēmusi^l-vus
naftas inženierus no britu jos­las
Vācijā un tagad meklē 10 lauk­saimnieku
itinienes, kam jābūt ar
spānisku izcelšanos (7), solot katrai r
ģimenei dot zemi uņ 3 istabu mā­jiņu
ar dārzu. Bolīvijas galvas pil­sētas
Kolumbijas simfoniskais or**
ķestris salīdzis no DP vidus otro
vijolnieku.
Irānas valdība izteikusi interesi
par dažādiem speciālistiem no DP
vidus — ārstiem, inženieriem un
agronomiem. Abesinija jūlija sāku­mā
uzņēmusi vēl otru veterinār­ārstu
un ce;|u inženieri, bet pašreiz
turpinot sazunas ar dažiem citiem
kandidātiem Indija joprojām mek-lojot
DP — aldari,
DP izceļoiSana turpinājās ne ti­kai
no Vācijas, Austrijas un Itāli­jas,
bet jūlija otrā pusē uz Kanādu
devušies arī 280 poļu strādnieku, no
Mombasas, Austrumāfrikā.
vinult
REDAKCIJA
DAUGAVAS VANAGI SASAUCAS
Aprūpes biedrības Daugavas Va­nagi
nodaļu delegātu pilnsapulci
Vircburgas latviešu nometnē 6. au­gustā
pl. 14 atklās centrālās valdes
priekšsēdis plkv. V. Janums. Dau­gavas
Vanagi nevisi biedru skaita,
bet arī saimniecisko un aprūpes pa­sākumu
zlņll izvērtusies par vienu
no visstiprākajām mūsu organizā­cijām,
tā ka plašo darba kārtību
būs iespējams paveikt tikai divi
dienās. Dauigavas Vanagu darbībai
vēršoties pUtšumā arī citās zemēs,
nupat Austrālijā nodibināta jau
otrā DV nodaļa.
IZDEVUBfS RAŖS CIETUSO
INFORMĀCIJAI
Likumus un noteikumus par pa­līdzību
karā cietušiem izdevusi
LCK. Grāmatiņas uzdevums sniegt
trimdā ļoti nepieciešamo informā­ciju
par tieilbu jautājumiem, un
tajā sakopoti Rietumvācljā spēkā
esošie likumi un teksti, kas attiecas
uz kara invalidu un to piederīgo
pensijām un citu palīdzību. Teksti
iespiesti vācu valodā, bet, lai at­vieglotu
orientēšanos tajos, pa­skaidrojumi
doti latviešu valodā.
Grāmatiņas materiāls sakārtots pēc
okupācijas joslām.
VACIET&U Do:
Maija beigās devos datbfi ui
Uju. Nedeiami bija apstfik}!
Minlterai traniitnometnēi ^
mutas un Llnkolna kazarmai:
rai telpas, nelietojamai mazgi
un labierīcības, blaktis, lita
tumnieku pārtika. Tomēr daZai
menei ar maziem bērniem te
voja mēnešiem, — lai gan
blakui bija lielai pustukšai
kas, kur neialldzināmi'labākos
stākļoi uzturējās inKeļotfijas —
cietes. Vienīgi pēc Iesniegta
veida protesta ari daļu no m\
pārcēla uz turieni.
Līdzīga parādība vērojama
pašā Anglijā. Nometnes gan
visur labas, bet darba izvēles
vācietēm atkal ir priekšroka:
parasti dabū darbu -zīda fab
kamēr strādniecēm jāapmlerinlifi
daudz grūtāko un neveselīgāko '
bu kokvilnas rūpniecībā. No
bieži vērojams, ka vācu sie^
dzīvo stipri vaļīgi. ftHenoej
JAUNI PEN kLUEA VACUi
GRUPAS VALDES LOCEKĻI
Latvijas PEN kluba Stokhol
ievēlētā jaunā ^alde apstiprina}]
arī Vācijas grupas valdes k
Jāni Jaunsudrabiņu, Jāni P(
Jāni Veseli un Fr. Igalu.
ījiena darba posma Ņujor-tPurgallis
visus spēkus
litv. mēnešrakstam Drau-viņS,
savus līdkekļ'us iz-p
garū^ināts, šim pa­bija
jāapstājas, v bet ne­uz
dienvidu žta-iiir,
Dien^du baptistu ;kon-ildnāts,
uzņēmās draudžu
liiikoŗu priekšnesumu va-nebfitu
Purgailis, ja
(Sj..grāt|brJ(ii,gizinir-ciešanas.
?w vienai vietas uz
ijlubos un sanāk-par
Latviju un
ptu un ciešanām
terrora. Viņapriekš-pievērsa
uzmanību ari
lF«ie un ievieioia viņa rak-
!Wilis aicināja snieg: pa-trimdiniekiem
—
drēbes un apavus un
apļošanas iespējas.
bija necerēti. Purga:-
amerikāņiem ap
^ bēgļu adreses, ' un
nodibināšana un pa-
^ i uz Eiropu. Re-
™ ā palīdzība, ko ar l^mši trimdinieki,
» pusmiljona dol, be
jeicig tikai viens virs!
atbalstam vin^
briesmām. K.
^^'^ ticība un
VIENU PROCENTU NO ALG-ZIEDO
INVALIDIEM
Lai kaut cik uzlabotu slimo k ā u ^ ^ ,
invalidu grūto i^ikas stāvokli, bi^Bkļi n'
oslas visu latvieSu sardžu uņ d^'"^"»
ba vienību viri labprātīgi, sākot
augusta mēnesi, nolēmuši tl<
sniegt regulāru pabalstu, dodot
savas algas vienu procentu
mundstāles, Heiligenhāfenas,
žtates, Slezvigas, Deisterho;
HunUozas, Libekas, Deukling'
un Sennes slimnīcās levietotaji
tautiešiem, bij. karavīriem. T
veidā tie katrs saņems ap DM Iļ
pabalsta mēnesī. —ii
fr.fļugu katram laivie-
S 21f™ "^salīdzi:
^ i ; ' " ^ ^ to esam paspē-
Neparasts
vieSu DP. •
sus pasaules
pūtas bridi,
ceļojumiem,
jās". Šoreiz
istabiņa EsUi
nljas blokēkā
rādSfl Istenibļ
Ausekļa kun(
Latviešu DP
ce)ā uz Ari
transporta i
R. Pudāne, V.ļ
un 1. Mežlte
g. maija strā(
DP emigrācijai
ni uz populāi
tvaikoņa „Gei
„goreiz esmļ
Austrālijas, ki
stāsta E. Ausi
no savām cel(
bāztu ķenguri
somā, ko tā i^
loģiskajā dārzļ
mājas kopš p(
dējo reizi lerļ
dām. Iespaidi'
zīgs vairums,
tik daudz latvi
Pf^saules malāj
maz jauna,
ju, mans-pers(
šo kontinentu
tautieši, ar ki
ties Sidnejā, nļ
ba un dzīves
nāti. Runājos
tēm, kas strādļ
jas tuberkulozi
sag sūdzējās
nakts maiņās,
katru nakti
māsu pienākui
līķus, ko Latviļ
nitāri. Tāpat j
iedzīvotāju sāl
laipnība pret
viņi par balti(
ceļotājus, un
nereti jācieš
grēkiem.
Pēc maniem!
žiem grūti klj
gan citādi šl
Esmu turp paļ
transportus, pU
aizvestos latvit
nešiem atradu
tos apstākļos
^ez jebkādām
aa darba aizsai
pastāv, tā ka
nonākt neapskc
. "Kādas zemei
jpsi? Kur jūs
ļetos apmesties!
biezāk iznācis
* acis amerikāņu uzraui
ir? f^^^^ās
' "0 Nirnbergas
^ Pēkšņo
Sa-
Apsinisim latriein trii« idlnlelni
kapu vietu
B6|lu (Jzives arcMv» v ,
Utvldu vietējā» pārsttvlba» V»»",
darbības ralonā eso88» Utvldu ^"H
vietas un ziņas Iesūtīt LCK sejlu^
ves archivam. iesūtāmas ziņās v»
Ietilpināt apglabāto tautleiu perMi
datus, kapsētu nosaukumu» un
vietas, kapu atraJanā» vieta» ti.«.
spējamos datus. ArcMvs ieinteresē»
saņemt kapu vietu toto atteiu».
Tāpat bēgļu dzīve» arcMv» i
organizācijas un prlvātpenonM.
rtcIbS būtu Jau agrāk MvSktje^
rlāU par latvleSu kapu vietām
tos lesOtlt arčMvaro. -umM.!
Sūtījumi »dre»ejami J. KLS»
(21a) AugustdorI b. Detmold. Di"-»
r f Plaši h tra
Jū.
ļi»'"*am8 pēc at-rJ
»»«kā5lPa'^ie-ba
vietā so
iekārtotas. dziv,
lalftiski tās —
— novie
istabiņās, kur
bijis jāap
ar vienkāršiem
"matračiem o
"^^l^eļu nav h
^sot gaidījis
vietot kādā t
ar atbraucēju ,
Virdzinijag š
f'^sijas priei
Z komisār
ill^- latviešu
^liags upuris i
kar-"- P'^bifst
s t j ,P"^!^ūtijusi
bet
!'°^' ta atvēra
"'•"•«Uz