Bavarijas Latviesu vestnesis, July 30, 1949

              LATVUA Sestdien, 1949. g. 30, jļjiļļi
PSRS varenākie vīri šTraeln
zeltainām a
e
Ka strādā Staļina slepenais seicretariāts
Latvijas iepriekšējā numurā, rak­stot
par padomju plāniem nometi­nāt
ķīniešus un mpngo}us Balkānos,
atzīmējām, ka šo plānu izstrādāša­nā
svarīga loma bijusi Staļina sle­penajam
sekretariātam. Par šī se­kretariāta
Jeb Kremļa i s. «spe­ciālās
nodaļas" darbību, kas parasti
tU^ stingrā noslēpumainības plī­vuri,
tuvāk pastāsta Minchenes
laikraksts Die Abendzeitung (22.7.).
Speciālās noda as darbinieku vai­rums
novietots komunistu partijas
pārvaldes ēkā, bet tās svarīgākā
daļa atrodas tieši blakus Staļina
kabinetam. Nodaļā strādā apm. 400
pārbaudīti un rūpīgi izvēlēti darbi-ka
pleni§kums„ protams, ir stingri
klusēt par savu darbību. Ari savā
starpā tie pēc iespējas izvairās no
liekāni sarunām, lai neradītu aiz­domas.
Pēdējā laikā tomēr kļuvis
zināms, llca arī veselu virkni šo pri­viliģēto
darbinileku piemeklējis Pad.
savienībā parastais liktenis — tie
apcietināti.
Speciālās nodaļas darba laiks
praktiski ir 24 stundas. Sevišķi in­tensīvi
1ā strādā naktīs, kad mēdz
notilct vairums svarīgāko slepeno
apspriežu, kurās droši vien kaldi­nāti
ari baigie tautu deportāciju
plāni. Ievērojama loma šai vidē ir
Staļina sekretāram Poskrebiševam,
nieki, un tā pēc savām funkcijām/ ko nedaudzie rinātāji attēlo kā ār-ļr
līdzīga «valdībai valdībā". Dzī­vojot
mūžīgā neuzticības atmosfai-
Tā, Kremļa valdniekam ir nepiecie­šams
pastāvīgi kontrolēt atsevišķo
resoru darbu. Speciālā nodaļa tad
nu kalpo tieši šim uzdevumam. Tā
sadalās apakšnodaļās, kas atbilst
attiecīgo ministriju sadalījumam.
Sabiedriskās drošības apakšnodaļa
ir Staļina personīgā MVD jeb sle­penā
policija, kas nav padota ne
iekšlietu vai sabiedriskās drošības
ministrijai, ne ari pašam Berijam.
Sai padomju diktatora „miesas sar- *
dzel" ir tiesība kontrolēt pat ofi­ciālo
MVD.
Tiklīdz Staļinam vajadzīga Izziņa
kaut kādā jautājumā vai ari jā­pieņem
kāds svarīgs lēmums, viņš
aicina pie sevis speciālās nodaļas
attiecīgā bir6ja vīrus. Nodaļas dar­binieki
apgādāti ar sevišķām aplie­cībām
— melnām, zeltaini svītrotām
kartēm, kas dod tiem ārkārtīgas
pilnvaras. Viņi drīkst, piemēram,
brivi ieiet bez caurlaides jebkurā
padoniju iestādē un pieprasīt izzi­ņas
no ikviena valsts ierēdņa, ie­skaitot
ari ministrus. Vienīgais iz­ņēmums
šai ziņā ir 13 politbiroja
viri.
. Katra speciālās nodaļas darbinie-iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii
Ka suns pārvērties par jaļfi bet
tomēr izsekojis savam l(ungam
uz Argentīnu
-:..4Jogaru DP Sandro Vefijaka ģimene
ir vtena no nedaudzajām, kam, par spUl
vigiem, aizUegumlem, izdevies paņemt
llCftP^tfe jaunas dzīves zemi arī^suni,
Ģimenes galva paskaidro, ka Nuda esot
Viņa dfirgfikfi manta un visus bēgļa ga­dus
viņft glabfijls to tikpat rūpīgi kfi sa­vus
paSci bērnus. ,Kad ,.Oeneral Stuart
Heintzelmann" piestāja Buenosairesā un
AfģentJnas krastā izkāpa 620 DP, arģen-tiniefiu
ostas ārsti aizspieda abas acis un
}āva paiet garam nevien NuSai, bet ari
septiņiem augstvērtīgas sugas kucēniem,
kas bija piedzimuM ce)ā pāri okeānam.
Uz DP transportkuģa, kur sērgu
briesmu dēl aizliegta jebkāda dzīvnieku
UdzņemSana, NuSa, protams, bija uz­nesta
slepeni. Tikai pēc tam, kad kuģis
jau bija labu gabalu no Eiropas krasta.
Sandjro Večjaks atzinās, ka paņēmis suni
Hdz. Viņā vairs nevarēja to noklusēt, Jo
zināja, ka kuru katru brīdi kucei gai­dāmas
radības.
Savā dzimtene Ungārijā NuSa bijusi
viena no visslavenākajiem spanieļu su­gas
sur^iem un guvusi daudzas godalgas.
Kad Veējaku ģimene pameta mājas, tā
uzticīgi sekoja saimniekiem uz DP
nometni Austrijā.
Kad tuvojas lalkis izceļoSanai uz Argen­tīnu,
Sandro Veējaks sāka speciāli ap­mācīt
NuSu „celoSanai". Mēnešiem ilgi
viņai bija jāpārcieš mākslīgi radītas
t^ceļojuma grūtības". Beidzot gudrais
suns sāka saprast, ko no viņa grib.
Kluss kā pelīte tas gulēja lielā koferi,
kaut ari to svaidīja dažkārt ilgu laiku,
novietoja pie karstas krāsns vai slīpā
stāvokli. „ĪR0 vilcienā no Austrijas līdz
Bremerhāfenai, mana NuSa gulēja ba­gāžas
tiklā koferi un neizdvesa ne ska-
Su, kaut gan droši vien bija izsalkusi,"
urnālistiem stāstījis Sandro Večjaks.
nVisuztraucošāks bija bridis, kad nesu
koferi ar Nušu uz kuģa. Bet viņa neno­deva
mŪB ari tad."
Kad „ptieclgā notikuma" dēl NuSas
inkognito bija atklāts, kuģa ārsts kon-fitaiē.
1a, ka ne NuSa, ne viņas kucēni
nav* slimi. Tad sākās posts ar to, ka
kuģa kapteinis gribēja adoptēt pašu
NīSu, bet apkalpes vi;*! solīja daudz do-laru
par kucēniem. Mednieks Večjaks
tomēr palika pie sava, un tagad NuSa
atradusi jaunas mājas Temperlejas pil­sētiņā,
netālu no Bucnosairesas. L.
kārtīgi apdāvinātu» vispusīgu un
veikiii darbinieku. Poskrebiševam
padomju iekšējās un ārējāsf politikas
veidošanā bieži esot lielāks iespaids
nekā pašiem politbiroja locek­ļiem.
Sai ziņā to varētu salīdzināt
ar Hitlera bij. kancelejas šefu Mar­tinu
Bormaņi, kas arī pats reti rā­dijā
» atklātībā, bet diriģēja daudzus
tā laika Vācijas politiskos notiku­mus
aizkulisēs., (j)
Gleznu izstādē Lafborovas pilsē­tas
bibliotēkā, Anglijā, bija izstā­dīta
glezna, kurā dažādi krāsu trie-pumi
fantastiskā kombinējumā vei­do
nenoteiktu, vārdos netveramu
attēlu. Turienes mākslas lietpratēji
šo darinājumu tūdaļ novērtēja par
modernās glezniecības skolas izcilu
paraugiL
Tobrīd viņi vēl nezināja, ka šī
izcilā parauga" autori bija 6 g. v.
zēns Tommijs Varbiss un viņa ka­ķis,
kas tagad abi kļuvuši „slave-ni".
Tommijs uzkleķerējis uz balta
papīra loksnes dažādu krāsu plan­kumus
un uzsēdinājis tai virsū sa­vu
kaķi, krāsai vēl mitrai esot.
Zēna tēvs piesūtījis izstādei «glez­nu"
Joka pēc, gribēdams pārbaudīt
kritiķu im publikas mākslas izprat­ni.
Izstādes rīkotājs tad arī „glez-nu"
ierindojis izstādāmo objektu
skaitā.
^Mākslas darbs'* un — ļtā „autori''.
Kēpitālistiskie apelsīni un darba
tautas tīrā veste
Daudzinfitiaia Berlīnes humorists
Hanss Kaspers sarakstījis 8o
ie)<ttonu, ko pats nosaude par
.iKomentāiru austrumu stilā".
Rietumberlīnes apelsīnu drudzis
pagaisis. Volstrīta monopolistu ka­pitālistiskie
ziepju burbuļi sašķī-duši
kā sapuvušas olas. Tas, no kā
vienmēr esam brīdinājuši, tagad
kļuvis patiesība.
Cik ļoti gdļi viņi gavilēja, šie
skaldīšanas stratēģi, kad austrumu
iestādes — pvmzi izpildot Parīzes
konferences lēmumus — atcēla blo­kādi,
ko nekad nebija uzsākušas;
kad ar plašu vērienu — pārmaiņas
pēc — atsauca techniskfis grūtības
uz dzelzceļiem un aviācijas manev­rus
gaisa koridorā; un kad Rietum-berllnē
sāka ieplūst dekadentas,
kapitālistiskas maldu pasaules luk­sa
preču straume.
Kas nu četras nedēļas vēlāk no­ticis?
Tagad si)iež tās jaunās kur­pes,
ko šie cilvēki katrā ziņā gri­bēja
iegādāt veco ierasto, uz iegādes
atļaujām piešķirto zajidaļu vietā.
Tagad jau atkal jāmazgā jaunie,
virskreklu, tikai tāpēc, vien, ka tie
iegādiiti, un ļaudis aiz tīras augst­prātības
vairs negrib staigāt netī­riem
krekliem. Tagad jau plīst
jauno uzvalku vīles tāpēc, ka cil­vēki
pārāk pieņēmušies svarā. Un
kāpēc ļaudis pieņēmušies svarā?
Tāpēc, ka Volistrīta producentiem
labpaticies gluži vienkārši dot cil­vēkam
no ielas tik daudz ēdamā,
cik viņš var noēst. Un ko visu viņi
neēda? Eda apelsīnus — pilnīgi aiz­mirstot
atbildību — tikai tāpēc
vien, ka tie garšoja. Ēda banānus,
bet nemaz neapdomāja, ka ļxz aiz­mestajām
mizām varētu slīdēt viens
otrs darba tautas pārstāvis. Eda
olas, ko paši nebija dējuši. Eda
konservu gaļu un nemaz nedomāja
par to, ka arī pašu zemē ir diez­gan
daudz cūku. Un pieprasīja, lai
gaļu Izsniegtu katrā dekādā, tikai
tāpēc vien, ka pārtikas sadales plā­nos
tā paredzēts un baltais siers
vairs neesot pietiekami' labs atvie-totājs.
Rietumberlīnē pirka sviestu
un krijjumu, bet neviens neintere­sējās
par to, ka tikai dažus kilo­metrus
tālāk austrumu sektorā tādu
mantu nebija, vai — ja bija — tad
tikai par reibinātājām c^nām.
Kāpēc austrumos bija tā? — Tā-
)ēc, ka te — sociālisma joslā —
audis neēd, bet strādāi Strādā ide­jas
^labā: nevis indivīdam vajaga
ēst, bet tautai; nevis indivīdam va­jaga
staigāt tīrā kreklā, bet tautai
vajagd tīru vesti; nevis indivīdam
jādzīvo savā dzīvoklī, bet dau­dziem.
Darba tautas pārstāvis, kas
apzinās savus pienākumus pret
darba tautu, negrib apelsīnus; viņš
noraida tos, tāpēc ka tie ir kapitā­listiski
augļi. Un jau viņa bērni tos
vairs nepazīs. i
llilllliiliillliiillllilliiil^^
Krustvārdu mikla
Minchenes zvēru dārza šimpanze
Zuzija iemācita ēst pie galda ar
karoti» pie kam uzraugs, apsēdies
oti^ galda pusē, uzmana, lai Zuzija
skatitliju priekšā tiešām uzvestos
pienācīgi. Vienā šādā „ēdienreizē**
no publikas*atskan mazas meitenī­tes
balss:
tJMiāmiņ, kāpēc tam otram mēr­kaķim
nedod nekā ēst?*'
F^aibā pasaule
N(jaen Mldlb(jrijas universitātes bib­liotēkā.
ASV, ieradās dāma un pasnie-āzii
bibliotekāram grāmatu, kurā bija
bibliotēkas spiedogs. Dāma atzinās, ka
to neJauSi aitradusi savu grāmatu
vidū. Caurskatot lasītāju kartotēku, at­klājās,
ka dāmas vectēvs grāmatu no
bibUotēkias „uz pāris dienām" paņēmis
1822. g.
Kāda Baireitai tuva dema mācītājs
Bukels pēc ilgu gadu darba esot sastā­dīji
» Jauinu pasaules valodu, ko nosaucis
par „Una". Pēc jaunās valodas izgud­rotāja
domām, UdzSinējās starptautiskās
valodas esot gramatiski nepareizas,
tin konstruktīvi veidotas un grūti ie­mācāmas.
i , U n 8 i " sastāv no 3000 vār­diem,
luni vācieši un angļi to Varot
iemācīties apmirām divi stundās.
Zeltīti vai sudraboti mati ir pēdējais
Amerikas mod<»s kliedziens. Pirms do­šanās
uz viesībām, teātri vai balli ame­rikāni
etea uzkaisa savai frizūrai zelta
vai sudraba piaderi, kas viņu matiem
liek tumsā spīdēt. Pēc vienreizējas iz-sukāSanas
metiiUa pūdeiļs no matiem
viegli pazūd.
36 g. vecais Indietis Hajans uzsācis ar
divriteni apceļot pasauli. Reiz viņš jau
stdrtējls 1938. ļg., bet nodoms bijis jā­atmet
pie Burmas—Ķīnas robežas, jo
tur valdījuši nemieri. Tagadējā ceļoju­ma
mariJruts mēneSos paredzēts caur
Vidējiem austrumiem, Rietumiem, Liel­britāniju,
ASV, Havaju salām un Aust­rāliju.
Līdzīgā ceļojumā devies ari Iran-ēu
clklists Brans, kas pēc 8 mēnešos
veiktiem 12.000 km ieradies no Parīzes
Jaundēlijā. Tālāk viņš dosies cauri In­doķīnai
uz Benaresu, Kalkutu, Rangūnu
un Bangkoku.
Artists Bora uzskata sevi par godī­gāko
kabatas zagli pasaulē. Viesojoties
Kopenhāgenā, kādas lieltirgotavas di­rektors
viņam apsolīja 100 kronas, ja
nozags kasierim bikšturus, pēdējam to
nemanot. Pēc dažām sekundēm Bora
paziņoja, ka kasieris bikšturus nenēsā,
un, kamēr notika strīdus, vai artistam
pienlikajj 100 Icronas vai nē. direktors
pēkšņi tvēra pie savām biksēm: viņa
blkStari bija pazuduši. Uzvarēts direk­tor
» meklēja savu naudas maku. lai
samaksātu 100 kronas, bet Bora smaidī­dams
piebilda: „Nav vajadzīgs, ari rau­da
jau ir pie manīsi'*
r"" ^ 1
M 1 3 ļ 4 5 6
• B 7 B • 8 m 9 • 10 • r U 12 13 14
15 • • B B 1* ļ
B m B 18 tu 20
21 22 23 24 B 25
26 H H - I I •
B 28 29 B
30 31 B 3i: • 33 i
1
B 35 B
B 36 37 B • 38 1 r
sanas ar krievu
e zinamieKiem
(1)
Līmeniski: l. Aizbāznis. ļ4. Pierādīju­mu
dokuments. 7. Teiksmaina būtne.
8. Knislis. 9. Pazīstamas latviešu sporta
biedrības iniciāli. 10. Kūsā. 11. Runā­tājs.
16. Pel. 18. Pazīst'ama agrāko gadu
vācu kinoaktrise. 21. Sievietes vārds. 25.
Stipras raudas. 26. Vlijieša vards^ 28.
Čakls. 30. Ass. divdomīgs. 33. Vīrieša
vārds. 34. Dārd. 35. Liuks. 36. Strādāt
ar lāpstu. 38. Lūk. 39. Ķērpjaugs.
Stateniski: 1. Puķe. 2. Valsts Eiropā.
3. Norādāmais vietniekvārds. 4. Prepozi-cija,
5. Regulē. 6. Dzēriens. 8. Vīrieša
vārds. 12. Pazīstama papirosu šķirne Lat­vijā.
13. Jauna govs. 14. Berlīnes amerlk.
sektora raidītāja iniciāli. 15. Dalība ope­ra.
17. Slavens komponists. 19. Zivs. 20.
Saules dievs. 22. Nots. 23. Platības mēri.
24. Skats. 27. Skan. 29. Skrējiena sāku­ma
vieta. 80. Latviešu lauku sētas neat­ņemama
daļa. 31. Čūska. 32 Aizdusa. 35.
Makšķerēšanas piederumi. 37. Kino Rīgā.
Iepriekšējās krustvārdu I mīklas
atrisinājums
Līmeniski: l . Biedē. 5. ApakS. 9 Ēri­ka.
11. Klans. 12. Suta. 13. Aļaska. 15.
Re. 16. Avas. 18. Lēta. i9. Staltas. 21.
Moto. 23. Dace (Akmentiņa) 25. La.
26, Papele. 29. Dižs. 31. Ulāns. 32.
īzaks. 31. Salta. 34. Etoss. — Stateniski:
2. Iklāvs. 3. Dena. 4. Erss. 5. Akna.
6. Pas. 7. Kotēt. 8. Gala 10. Pūres.
14. Kalva. 17. Sto. 18. Lād. 19. Stāžs.
20. Acenes. 22. Olitai 24. Alas, 26.
Plza. 27. Puķe. 28. Elst. 30. Sit.
Kad abus zinātniekus ievietoja
kādā labi iekārtotā viesnīcā Mas­kavas
centrā, viņiem kļuva skaidrs,
ka no augstāljiās puses vēl nebija
saņemts rīkojuma par viņu turp­māko
likteni. Iela, kurā atradās
viesnīca, bija satiksmei slēgta, un
abos galos stingri apsargāta. Trīs
dienas vācieši pavadīja tur pilnīgā
neziņā — vlijius gan labi baroja,
tie varēja gulēt mīkstās gultās, bet
neviena vārda tie neuzzināja par
savu likteni. Beidzot, trešās dienas
pievakarē piebrauca divi automo­biļi,
kāds vlnmieks steidzīgi devās
augšā pa kāpnēm un nāca tieši uz
abu zlnātnlelai istabu. Atkal viņus
nogādāja uz staciju im turpinājās
brauciens nezināmā virzienā, kas
šoreiz ilga četras dienas. Braucie­na
pēdējā posmā pēc smagās loko­motīves
sprauslošanas Dr. P. sprie­da,
ka viņi iebraukuši Urālu apga­balā.
Dr.P. nojauta bija pareiza.
Iebraukuši kādā lielā, modemi
izbūvētā un neizpostītā stacijā, abi
zinātnieki nosēdēja savā stingri ap­sargātajā
kupejā vairākas stundas,
kamēr pienāca vakars un sāka
tumst.
Magņetogorskas stacija bija gluži
tukša, kad vāciešus izveda no va­gona.
Stacijas galvenās ēkas priek­šā
gaidīja elegants slēgts limuzīns.
Kad prof. J. im Dr. P. bija Iekā­puši,
automobilis mežonīgā ātrumā
joņoja cauri pilsētai. Neraugoties
uz tumsu un ātro braucienu, varēja
redzēt lielo rūpnīcu Impozantos
siluetus uii garās amerikānisku
pārvaldes ēku rindas.
„Ta3 ir krievu Krupa-Esenes ap­gabals!'
sacīja Dr. P., uzrunādams
prof. J., kas bija gluži apātiski ie­stidzis
mīkstajā sēdeklī. „Seit ra­žota
liela daļa to padomju tanku
un lielgabalu, kas mums sagādāja
milzīgas grūtības." (Kā zināms,
Magņetogorskā un Staļinskā fabri­cēti
vairāk nekā 40.000 tanku,
120.000 lielgabalu un 30.000 lidma­šīnu.)
Pēkšņi auto apstājās, un pēc da­žām
minūtēm abi vācieši jau atra­dās
nelielā, spilgti apgaismotā Ista­bā
iepretim gados pavacākam krie­vu
zinātniekam. Mazliet iesāņus
sēdēja kāds padomju komisārs.
Sasveicināšanās bija sirsnīga, ne­raugoties
uz to, ka krievu zināt­nieks
savu vārdu nenosauca. „Es
nedomāju, ka mums vajadzētu sī­kumos
iztirzāt jūsu darbu," sacīja
viņš jau pašā sarunas sākumā.
„Mēs zinām, kas jūs esat, un pazī­stam
arī jūsu pētījumu lielāko
daļu, vismaz no agrākiem laikiem,
un esam pārliecināti, ka jūs varat
krievu lietās palīdzēt."
Komisārs vērīgi sekoja katram
vārdam un šo to atzīmēja kabatas
grāmatiņā. Krievu zinātnieks pa­skatījās
uz komisāru, kļuva vēl
formālāks un jautāja bez aplinkus
vārdiem: „Vai jūs gribat strādāt
pie mums? Tas nozīmē, jums vaja­dzēs
strādāt mūsu atomu pētniecī­bas
nozarē, bet tikai kādā noteiktā,
ierobežotā darba posmā... Jūs va­rēsit,
tā sakot, turpināt savus pār­trauktos
pētījumus... pie mums
galvenā vērība, līdztekus rūpīgu­mam,
jāveltī ātrumam... Jūs sa­protat,
laiks nosaka tempu... mums
ir stingri priekšraksti, kas jāievēro
(viņš vēlreiz paraudzījās uz komi­sāru),
un mēs strādājam pēc noteik­tas
sistēmas, kuras ietvaros arī
vairāki jūsu vācu kollēgas mums
snieguši dažus vērtīgus pakalpoju­mus..."
^ Sai mirklī pavērās durvis, un
istabā ienāca eleganti ģērbies jau­neklis,
kas pirmajā acu uzmetienā
atgādināja turku savā fecei līdzīgā
cepurē, ko viņš noņēma tikai pēc
tam, kad zinātnieks bija viņam pie­dāvājis
krēslu. Bet vēl jauneklis
nebija paguvis tikt pie vārda, kad
istabā ienāca kāds stalta auguma
virsnieks un izplūda asā vārdu
straumē: „Biedri, mēs nedrīkstam
zaudēt laiku!" Viņš uzrunāja krie­vu
zinātnieku pārliecībā, ka abi vā­cieši
noteikti nesaprot krieviski.
Bet Dr. P. jau pēc dažiem vārdiem
bija skaidrs, ka virsnieks ieradies
īpaši no Maskavas, lai „sadotu
vēju" Magņetogorskas «gausajiem"
zinātniekiem. Līdzīgas ainas abi
vācieši bija piedzīvojuši arī savā
zemē Hitlera režīma laikā.
Pēc pfrmajiem runas plūdiem
krievu zinātnieks iejautājās, rūpīgi
noslēpdams savu satraukumu: „Kas
tad pavēlēts?"
«Nekavējoties jānosūta visi iespē­jamie
spēki uz Katapulsku! Galve­nais
uzdevums ir urāna rūdas iz­vērtēšana
ar vislabvēlīgākajiem re­zultātiem!
Ir novērojama atpalicība,
kas mums ļoti kaitē...! Nevilcinie­ties
iesaistīt ražīgā darbā arī šos
vācu zinātniekus..." Krievu zināt­nieks
mēģināja iebilst par pastāvo­šiem
noteikumiem, kas paredz pa­matīgu
im ilgstošāku ārzemju dar­ba
spēku pārbaudīšanu, bet virs­nieks
viņu pārtrauca:
„Zinu, zinu, bet tagad visa uz­manība
jāveltī galvenajai prMībai:
gūt panākumus... Viņu pārbaude
var risināties līdztekus darbam.
Galvenais i r . . . jaunie paņēmieni...
izgudrojiet jaunus paņēmienus, bied^^
i4 profesor!" Un tikpat pēkšņi, kā^
augstais sūtnis no Maskavas bija
ieradies, tas arī pazuda. Trīs krievi
spilgti apgaismotajā Istabā nezi­nāja
ne ko teikt, ne ko darīt. Vā­cieši
bija pirmajā mirkli gluži aiz-i
mirsti.
„Tad jau jūsu uzdevums atkriti":
atguvās krievu profesors un pievēru­šās
„turkam".
„Zināmā mērā to varētu sacīt,**
atbildēja elegantais jauneklis,^ „bet^
mums jāizgudro jauni pārbaudesi
paņēmieni, profesor! Varbūt jau
ceļā..." Zinātnieks piekritigi pa-j
kritīgi pamāja: ^Jaunajos apstādoši
tā lieta paliek pilnīgi jūsu ziņā.**|
Arī komisārs pamāja. Dr. P., vērīgie
sekodams krievu sarunai, bija .ta-gad
skaidrībā, ka pirmais okšķeris,^
kas norīkots viņu izspiegošanal, iri
elegantais jauneklis (savā starp&ļ
vācieši viņu sauca par „turku").
Tikai tad krievu profesors
vērsās atkal vāciešiem. „Val Jūi^
esat pārdomājuši manu priekSli*
kumu?" sacīja viņš, pieceldamies.^
un piegāja pie prot J- Intere-ļ
sējat mani it īpaši," sacīja vlņfi ual
uzsita viegli profesoram J. uz pie-J
ca. „Man liekas, ka jums būs I6«^
vlšķs prieks strādāt pie mums.5
Taupīts še netiek nekas. Mēs esan^
devīgāki un ar plašāku vēriem^
nekā vācieši... mēs varam tlkalļ
priecāties, ka jūsu valdība bija tiki
šaursirdīga un skopa."
Prof. J. pieprasīja 8 dienas ap-J
domāšanās laiku, kas sākumā krie«|
viem, it sevišķi komisāram, izlikfiiļ
traka un neiedomājama ideja. Bei­gās
tomēr, krievu profesora pieru­nāts,
arī komisārs piekāpās, jo vlņU
gribēja panākt labprātīgu vficiefiuj
līdzdarbību, kas garantē darba pa­nākumus.
Ar to pašu automobili, kas vā­ciešus
atveda no stacijas, „turk8**S
tos aizveda uz blokmājām, kas bija:
iekārtotas par viesnīcām. Katra i*
nātņleka rīcībā bija divas; i8ta!?i4|
un jau pirmajā naktī krievietes ^
ņiem uzrīkoja kārtīgu nakts azaldul
kas sevišķi garšoja Dr. P.
Tieši pēc 8 dienām pie blokmā­jas
piebrauca dzeltens amerikāņu
džips. Prof. J. un Dr. P. bija jā-;
iekāpj un atkal sākās brauciens^
ziemeļu virzienā. Pāris simts metru
attālumā viņiem sekoja otrs vāģis,
kurā vācieši ieraudzīja „turka"
fecel līdzīgo cepuri. Pa bezgalīgo
betona šoseju brauca nemitīgas au­tomobiļu
kolonnas, piekrautas būv­materiāliem.
Viņi izbrauca ari cau­ri
kādai baraku jūrai, kur pasakai­nā
tempā veidojās jauna pilsēta.
Vēlāk viņi uzzināja, ka tas bija jau­nais
lielais rūpniecības centrs/Se-vero-
Uralska.
Pēc četru dienu ilga brauciena —
šoferi mainījās vairākiem lāgiem
— beidzot mērķis bija sasniegts.
Katapulska — tā šo pilsētu sauca
vairums krievu. Daži to mēdza ap-'
zīmēt ar skaitli. Katapulskal bija
jāalzsteidzas priekšā Atomgradal —
šeit katru dienu pienāca vesels vil­cienu
sastāvs ar urāna rūdu no
Joachimstāles pie Aues. Krievu zi­nātnieki,
kopā ar vāciešiem un
austriešiem, strādāja dienām un
naktīm, lai iespējami racionālāk un
ātrāk izvērtētu dārgo rūdu.
Katapulska bija izveidota par
vienu vienīgu milzu fabriltu. Celt­nēm
ar milzīgajiem logiem, piemita
klasiska forma. Augsti pīlāri sada­līja
sienas. Pie ieejām bija stabi,
uz kuriem balstījās jumts. Varēja
vērot, ka krievu architekti, atdari­nādami
rietumu formas, gribēja at­veidot
klasisko renesansi un nepa­laida
garām nevienu izdevību lietot
klasicisma veidolus, galvenokārt
kolonnas, arī tur, kur to nemaz ne­vajadzētu.
Kad vāģis apstājās pirmo reiz
kādā no jaunās rūpniecības pilsētas
asfaltētajām ielām, aicināja izkāpt
vienīgi Dr. P. Beidzot bija pienācis
šķiršanās brīdis. Vāģim, kurā pa­lika
prof. J., steidzīgi sekoja otrs
automobilis, kurā sēdēja „turks'*.
Dr. P. šai jūklī ienāca prātā vārdi
ko kādreiz bija teicis prof. J.: ,3s
zinu vairāk atomu skaldīšanas no­zarē
nekā. to pats gribētu ticēt.
Dālemā es varētu mierīgi attīstīt
veselu izmēģinājumu virkni, nebai­doties,
ka kaut kas varētu noiet
šķībi. Arī šai lietā ir savi āķi...
redziet, mīļais doktor, arī atomu
fizikā nevar iztikt bez intuīcijas...
un ja es arī nodotu kādam tālāk
savas formulas... kas zina, kas no
tā var iznākt?" Un Dr. P. domas
nejauši sāka riņķot ap nejaušu ka­tastrofu.
(Nāk. numurā:
Tāda izskatās krievu atomu pilsēta)
vl-tā
vā-
Atraz-
^MtlIfP»''diltai katrs
f 5»*' un ievērojot
tLTBe'^^'"savienības
J^to ^igtu, Mas-
'V.;^ka atvilka'"" r
1 ^?"ŗ Bet ari rietumu
l i f i l u augstais ko- tfrvip'rms !au no-
^^^Zi ļaut vāciešiem
fSot»J8s valsis aiz-
LSk nacelas balsis, ka
Sis?" ««"^*°"
par ..salmnle-
*Sibu" un • pasvītroja, Ka
.Spa8tlv vienīgi tāp?c.
l i videSu konkurences,
il jJdus vārdus varat-rioa
dala MarSala plS-p.
leplflBt ari Vācijā. Nav
imledskain UetpratSJam,
1 to biezi apdzīvotā Rie-
B jgrirvalsts r pastāvēt
, „pžc ari ASV pamatoti no-
,lmK tilredzlgl ār vienu ro-jitiegi
sniegt palīdzību, bet
IditaolpaSa laikā ārdīt nost
iiUlo laiinniecisfco ekslsten-kļiliL
V|M io noskaņoju-ķjfMi
labi Izmantot.
W Ieradis divi levSrojaml
tļģt - .Lois jun Trums,
liDiai itivSja demontāžu
tii un «eņtās v6ļ vairSk
li tavu pusi jau tā labvē-iM^
u sabiedrisko domu.
ipHB ap Vāciju Lielbnti-iiiil
vai par vienīgo balto
ittiktt reālizājot to, kas
.iiti.Kad nesenajās epakS-Mi
klds deputāts jautā-kas
īstenībā Ir ar de-
^ VSclļā, viņš atbildēja:
m levlrot tikai vāciešu
1 vien, Lielbritānija ne-
1 jlmlrst dotos solījumus
MaM un Beļģijai. Bez
I ari tos tūkstošus
un bērnu, kas krita
»5cu mlidojuraiem." Bē-
M a , ka Londona ne-
'p piekāpību demontāžu
i i ™ «rnesen no-mm
benana fabriku Lilf^f"" P^Ji^ei atkarl-
Wu ievedumiem, par ko
«8t dārgo valūtu.
2 «ļtleķsmss pret, vācle-
«rpaavittojusi savudro-
Tas ir saprotams,
K l ' ' ' "''^^"'^"«l trīs-
Sgc par visu vairāk
,p^«s pret jauno ag-
CriL^'^"^" l^āpināša-ijjrirtumu
demokrātijas
Ct?uP' ' ' " ^ tv Drl-
'«BjieSi^'l^a uzvarēs tas, P 4 S^^' ^t vā^ kS n'^to situāciju
(Turpli
rētu pledaUi
nas centru
karnieku ap]
galvenajiem
nojūma nob'
aplūkoja n(
mes sesiju,
Britu josļ
plkv. 3&m
VU8 plenfķi
nijS. tādēļ
darbību snu
centrālās P«
dāml pārķāi
bet par tiei
iegūstamas,
teica apgabļ
Kādus
nc:
Pēdējā la
rādījies, ka
juSi, nepaņ
medikamen^
Izrādās, ka
Kanādā uz
dažkārt vis
bieži pat n
Zviedrijā);
bez izņēmu:
ni dārgāki
pašiem va
mentiem al
apgādāties j
gādāties
rakstā atzir
varētu uzsk
kajlem.
Cibazol,
ir preparāti
un lietoja
smagas gri,
ir līdzeklis
(Bayer),
dlazol-Chlni
da veida
ampulas pa
nisma aizsa
šanal.
Cardlazol,
Ir preparāti
darbību un
atviegloSan
muskuļu t
līdzeklis p
dera dezlnf
xamln — 1
sumu, IstJe
der kakla
Tāpat ie
pulveriem
plem., Qua
dēm, plem.,
gurniem) u
dztstoSām
ar! par Jod
Ies un clt
sainīti. Jāpi
medikament
jābūt pietl
dēm nerast
ved spekul
publicēt
'i saraltstus
ŖSif;: Vācu prese ,W«a)ii2L*^" kampaņu
I k f i . , • ^^«^^eSu vār-
Izsaku y.
kas palTcizei
Voldemāra
un oēma
IJedlSanā.
TOkstoSlem
^oclaa uz .
svētnīcu vl(
vietām. 'Tā
lojļs Frai
ļjas nupat
dabūjama
Šonedēļ
Jaunās
D
ZVANI
RomI
Pieprasiet
Pasi
(14a) pelll