Bavarijas Latviesu vestnesis, December 7, 1949

              ļģļSen, 1949. g. 7. decembri.
LATVIJA
PADOME
8 Iksena Latvijas IR
lumurā rakstā M..
*)n»e, kag L a t v i K ^ ^
a reprezentēja Darw''''»S-
- 'Visu tautu, koSfcntJ-Bomja
GtetSrH^^"«'e»
Pats būdams Tauta?^» -Us un Sig konstrSiSir
Jeks, uzskatu na^H*^ «5-
vēstures akts nenotik?^
viesnīcā, bet aanm-.''*
tnlekubiedriSk^'.'''*-
elM un EllzabeteP'-u^
Ir
12. novembra numura I.
» Klarks varēs aizlūgtS
AuBtrfilijii
Ķalnļ)ēr2iņam glužTffi
AustrāU^ „verr^
sv&uroa dēļ gan saistitUr
gumur pat j i u gada laiS
^lieUski apģērbušies S
it savu dzīvi Klarkamun
federadjai nebūs jiaii^
tlem^ latviešiem, kas dzīvo
par tiem; kas ar pēdējiem
^ k savu dzīvību padomju
^Jfis spaidu darbu nomet­as
radiofons zina, ka i ^
8 „vergo'l ASV, Uguma
salsmi ar morālisku pie-bet
darba devēja vainas,
' dzīves vai darba apstSkļu
laikā, likuma aizsargāti,
savu diarba vietu, nopelni
Irun, pats galvenais, tfipat
Jfi, dienu un nakti elpot
Vai kāds padomju vergs
*kJWsiBiM;a
iiVas 'mm ītMi
u, piar kāda brīva vārda
nemaz nerunājot,
kādam latvietim Austrā*
Kanaidā vai Vādjā klājas
tik grūti, ka jāsakož zobi
visi spēki, lai lztur§tu,
mēs to simtkārt labāk da-
S pa^ulē, nekā dzīvodami
ļiacjomju varaskalpu pat-'
ari mūsu ilgas pēc dzlm-būtu
cik lielas būdamas,
iofona, Cīņas un padomju
es atturēt mūs no „vergu
rlvajā pasaulē ir pavisam
f$ te gan strādājam sūri,
ar! sava sūrā darba aug-ējamies,
balstam un bal­ts
otru nebaltā dienā un,
ākais, nevienā pasaules
Im cīnīties par Latvijas
Ida Blrzulis, Austrālijā
mA VALODNIEKI
m nometnes atstājot un
šā kontaktā ar sveštai^tie-jautas,
kas mēs bijām m
' savādu valodu, ko mes
ad nu katrs i pēc savas
āstls par saviem nātniem
muižām un laukiem un
lem amatiem un sveštau-ko
brīnīties gana W
valodu tādā garā stfctot,
iekrist Es jau iekritu le-
. k a mans pretinieks m
bija gudrāks. . .
apgalvot, ka mūsu vaio-,
-āda sakara ar slavu va-mums
radniecīgu nma
lietuvieši, ka mūsu tr^|e
i, ir jau sen izmiruši, un
mani pamācīja. Latvie-iederotpie
balt-slavu va-
Uetuviešu valoda esot
ievērojamāki vecāKa»
tviešu valoda esot sav»
irāk uz priekšu pavirzī­j
i neesot vis izmirusi» oei
īdzīgu rakstu par pro-pat
kādā vācu laikrak^fi'
:a atsauksies specialisu,
' lietām mācēs visiem sa-dā
pastāstīt
^ V.
uiiiiiiiiiiiinm»"""""
VALTERS VSCIJS
SIES DISPUTOS
ma un priekšļasiju^
ijā, Dr.-Ņl ^ « g t
o.Htu^ ikptņruie kjšolsalsaīsj umluasf ja^r
tematu „Tiesibas unue;
s". Eslingenā vien P »^
Idccijas.
Kads liktenis
Itālijā?
BO Va EĻĻU uz BAUMU VIĻŅIEM - JAUNI DOKUMENTI np
MttStt līdzstrādnieka vestuk no Romas
CIEMOS PIE JAUNZĒLANDES VECAJIEM UTVIEŠIEM
Tālajā zemē laba Izpejņa, bet maz brivu brižu
Ito Itālijas IRO darbības laikā uz
M valstiņa emigrējuši apm. 50.000
«jrvietoto personu, bet pašlaik to
dsitu 8ajā zemS vēl arvien vērtē uz
«iOOO. Bes tam daudzās Itālijas tran-dtaometnēs
nepārtraukti uzturas
-lunnSrā 7000 Vācijas un Austrijas
BP - kuģu gaidītā ju. No pastāviga-ļiem
Itālijas D P vairums jugoslavu,
^ kā zināms, te ir neliels skaits
mCiStt tautiešu. Latviešu komitejas
liiieŪBēdis mons. J. Camanis un ko-
Jtejai s ^ t ā r e Krieviņa ar atzī-ilgfoSm
sekmēm centušies sagādāt
ļautiešiem no katoļu im luterāņu or-
Msizfidjām galvojumus izčfeļošanai
SASV. Itālijā pašlaik rosīgi darbo­jas
arf vairāku citu valstu emigrāci­jas
komisijas.
npM§Jo mēnešu laikā Itālijas DP
ļ^tui satrauca baumas, ka neizvie-t^
amos D P pēp IRO darbības izbeig-lasis
piespiedu kārtā repatriēs. Lai
itoAaidrotu šo, kā ari dažus citus ar
lejienes pārvietoto personu dzīvi
«IsHtds Jautājumus, Latvijas lldz-
Itrfdrieks novembra beigās plaši in-teŗvS^
IRO Itālijas misijas preses
leftt DF. Eduardo Kanāli. Ar katēgo-rtfcu
fi»5" Kanāli noliedza tik-a>
icspSju, ka Itālijā/ dzīvojošos DP
vBIk varētu nodot itāļu iestāžu pār-liņl,
kā arī versiju par jebkādu pie­spiedu
r^atriāciju. Uz jautājumu,
vi ar! Itālijā paredzama citur labi
piolstamā „padomdošanas akcija*'
pārvietoto personu emigrācijas lietu
kārtoibā, IRO preses šefs atbildēja,
ks nekSda piespiešana attiecībā uz
emigrācijas zemes izvēli no IRO pu-lesiiav
paredzēta, tomēr tūliņ piebil­da,
ka saskaņā ar IRO satversmi
iespSjams atņemt aprūpi tiem, kas
o^ttoisnojamu iemeslu dēļ atsakās
taeļōt uz kādu norādīto zemi.
PIOmisijas preses šefs intervijā
ttlik norādīja: „Pastāv cerība, ka it
Vliem bēgļiem, Izņemot atsevišķus
gffiĪDumus, radīsies iespēja emigrēt
S^.f^^^ias līdz nāk. gada vasarai.
P^laik IRO kārto datus par tiem
up,kam tomēr vecuma, sUmibu vai
citu iemeslu dēļ būs jāpaliek te pēc
orgamzacijas darbības izbeigšanās.
^^,^^1 apsver iespējas, kādā veidā
palīdzēt šiem cUvēkiem izkārtot tā-lakas
eksistences jautājumu."
ni^P^i^i^l"™^^^» baumas Itālijas
DP vidu helā mērā bija radušās tā-aeļ,
ka pēdējā laikā ārpus nometnēm
dzīvojošos DP itāļu iestādes pārre-gistre
un daudzkārt atņem tiem pa­stāvīgo
uzturēšanās atļauju. Dr. Ka-nali
šai sakarā paskaidroja, ka visi
DP Itahjā tagad saņems jaunus IRO
dokumentus, kurpretim uzturēš.mās
atļauju atņemšana vai piešķiršana
paUek vienīgi itāļu iestāžu kompe­tencē.
Nav arī zināms, vai itāļu val­dība
piešķirs pavalstniecības tiesības
tiem bēgļiem, kas Šajā zemē dzīvo
jau kopš 1940. gada. Tāpat pašlaik
nav atbildams,jautājums, /ai DP ra­dīsies
kāda reāla iespēja iesaistīties
itāļu saimniecībā. DP pagaidu stā­vokli
katrā ziņā uzlabos IRO misijas
lēmums paaugstināt izsniedzamo
naudas pabalstu no 3000 uz 5000 l i ­rām
mēnesī, sākot jau no oktobra.
Neatkarīgi no tikko atstāstītā ofi­ciālā
IRO viedokļa, reālie Itālijas
dzīves apstākļi katrā ziņā ikvienam
šejienes DP liek domāt par emigrā|-
ciju. Ja nu tomēr kādam izceļot ne­izdosies,
tad atliek vienīgi cerēt, ka
viņa likteni atrisinās iespējami hu­mānā
veidā. Mērenam optimismam
šai ziņā pamatu dod nesenā ASV
kongresa locekļu audience pie pāve­sta,
kurā viņi to sevišķi lūdza iestā­ties
par bēgļu likteņa nodrošināšanu.
Tai pašā laikā arī Itālijas iekšlietu
ministrs Selba parlamentā deklarēja,
ka bēgļu jautājuma atrisinājumā ita-ļu
tauta pierādīs savu humanitāti ūn
augstsirdību, pie kam ministrs pats
personīgi vadīšot šis problēmas kār­tošanu.
Rob. Briedis
Vēstules, kas samērā reti pienāk
no tālā pasaules stūra — Jaunzēlan­des,
visumā liecina, ka bijušo lat­viešu
DP, kas tur nokļuvuši, ar sa­viem
dzīves un darba apstākļiem
apmierināti. Tautietis E. Davidsons
vēstulē redakcijai starp citu raksta:
,,Pēc 3 mēnešu nodzlvešanas Pa-hlatuas
nometiiē tagad sāku strādāt
meža darbos. Strādājam 40 stundas
nedēļā, izpelnot 6—7 mārc. Atskai­tot
uzturu un citus atvilkumus, tirs
atHkums nedēļā iznāk 4-5 mārc.
Citos darbos, kur iespējams sti-ādāt
virsstundas, izpeļņa daudz lielāka.
Vīrieši var labi nopelnīt lauksaim­niecībā,
sievietes — nervu slimnī­cās
(pat līdz 7 mārc. nedēlā). Labs
* Somijā vēl
ārpus dzimtenes šodien
itr^ami visās pasaules malās —
vairāk nekā 20 zemēs. Redakcija
i^āmusl vēstuli no tautieša F., kas
• divo Somijas ziemeļos. Viņš rak-lta,,
ka savā apkārtnē nav varējis
aeko uzzināt vēl par kādiem citiem elesiem, bet somi stāstījuši, ka
latvieši tur agrāk dzīvojuši.
Tatu jau kopš pāris gadiem, laikā,
kad iekšlietu ministrs bija komu­nists
Leino, viņi nozuduši, — domā­jams
pārgājuši Zviedrijas robežu.
F. tomēr pārliecināts, ka Somijā va­jadzētu
būt vēl citiem latviešiem,
«n, lai to noskaidrotu, nodomājis
nākamajā vasarā apmeklēt valsts
dienvidu un vidus daļu.
Vēstules autors arī pastāsta par
laužu dzīvi' Somijas ziemeļu daļā.
Wve tur nav viegla. Saimniecības
nav lielas, un zenmiekiem jāizcīna
nemiftga cīņa ar akmeņainajiem
lauciņiem, pie kam dažkārt gadās,
ka pašā vasaras vidū salna noposta
visu ražu. Somi tomēr cīņu neuz­dod:
skarbā daba arī viņus pašus
Izaudzinājusi skarbus un mazrunī­gus,
bet iekšēji viņi tomēr ir sirs­nīgi
un' viesmīlīgi. Pret ārzemnie­kiem
somi sākumā izturas rezervēti,
bet, kad iepazīst tuvāk, uzņem tos
kā gaidītus viesus.
Somi neieredz ne krievus, ne vā-
«ieSus. Raksturīgs sīkums šajā ziņā
«80t tas, ka somi neēd skābos kā­postus,
jo tos ēdot tikai krievi.
Kad latvietis vienu otru somu ar
labiem kāpostiem pacienājis, viņi
«tzinuši, ķa garšo lieliski, bet to-
Ȥr paliek ieskatos, ka viss, kam
Sakars ar krfeviem, nav labs.
Somu draudzības iegūšanai tagad
gan darbojoties dažādas tuvināšanās
biedrības, bet biedru tajās neesot
todz. Somu tautas brīvā griba
atkal izpaudīsies valsts prezidenta
vSlēŠanās nākamā gada janvārī.
Pašreiz zināms, ka trīs lielākās par­tijas
ar sociāldemokrātiem priekšgala
par kandidātii izraudzījušas līdzši-n
§lo valsts prezidentu Pāzikivi.
UIMĪGAIS TRISFADSMITNIEKS
VIKTORIJAS BĒGĻU SAIMĒ
Krmie 13 bēgļu kuģa Viktorija pa­c
e r i , Icas kopā ar pārējiem jau
*vus mēnešus uzturas Korkas osta
tejā. tikko saņēmuši Kanādas imi-gr^
jas iestāžu atļauju turpināt savu
braucienu uz Kanādu, — ziņo Con­tinental
Daily Mail (1. 12.). Visi lai-
«figle 13 ir igauņi, kas Kanādas vīzas
ieguva jau Zviedrijā, bet tās noilgu-
*na dēļ bija zaudējušas derīgumu.
I^ad Kanādas valdība vīzas pa­garinājusi.
Sagaidāms, ka parejo
"Vfttoiijas bēgļu liktenis izšķirsies
Mkajās dienās. 0)
LATVIEŠU PALĪDZĪBAS
BIEDRĪBA mClGANAS STATA
.20.. novembrī notika Mi6iganas
štata dienvidrietumu apgabalos dzī­vojošo
latviešu sapulce, kurā nodibi*-
nāja latviešu palīdzības biedrību.
Tās svarīgākie mērķi domāti •— gal­vojumu
sagāde latviešu DP, palīdzī­ba
trūcīgajiem tautiešiem im darba,
apgāde latviešu jauniebraucējiem.
Par biedrības pagaidu valdes priekš­sēdi
ievēlēja māc. J. Laupmani, vice«
priekšsēdi E. DInvaldu, bet valdes
locekļiem: E. Broži, V. Vitandu. E.
Smitu, J. Venneru, L. Rozentālu, J.
Turku, A. Kalnāju, V. Pūriņu, L.
Zeltkalnu, M. Lodi, J. Kaņepu, P.
Finartiju, A. Zadiņu un J. Suiti.
Biedrības vadībā līdz ar to pārstāvēti
visu galveno štata apgabalu tautieši.
Vecā Jaunzēluides latvieSa Roberta
Mālnieka ģimene savas mājas priekšā
uzvalks te maksā 17 mārc, kurpes
līdz 3 mārc. Ļoti lēts cukurs un
gaļa, bet dārgi — dažādi aparāti,
darba rīki un citas importpreces.
Katram 4. iedzīvotājam Jaunzēlandē
ir savs auto."
Kāds cits latviešu imigrants V. B.
apraksta savu viesošanos pie veca­jiem
Jaunzēlandes tautiešiem. „Pa-klausot
veco latviešu ielūgumam
pavadīt nedēļas nogali pie viņiem,
kopā ar sievu dodamies ceļā uz
apm. 80 jūdzes attālo tautiešu mītni
Velingtonas apkārtnē. Pirmā pie­tura
un tradicionālā tējas dzeršana
iznāk pie Freda Mālnieka — vecā­kā
latviešu celma šajā apvidū. Ne­tālu
no viņa dzīvo viņa dēls, meitas
un bērnu bērni. Fredis Mālnieks
jaunībā strādājis par slīperu cirtēju
Jelgavas mežos, īsu laiku pavadī­dams
ari Liepājas un Grobiņas ap­kārtnē.
Tad sadomājis „meklēč lai­mi*
svešās zemēs un kā jūrnieks
nokļuvis Austrālijā, kur strādājis
cukurniedru laukos. Vēlāk devies
ar niecīgu burenieku uz Jaunzēlan­di,
kur nodzīvojis nepārtraukti 10
gadus, par sapelnīto naudu nopirk­dams
farmu Oklandē. Ilgas pēc
dzimtenes Mālniekam tomēr nav de­vušas
mieru, tādēļ viņš vēlreiz de-bru
un ķirzaku valstiba
VĒSTULE HO ANDU KALNIEM
Pirms pusgada no Vācijas uz Cīll
izceļoja latvietis J. V., kas atradis
tur darbu par mērnieku. Vēstulē
draugiem V. īsumā raksturo dabu
un dzīves apstākļus šajā tālajā
zeme.
„Esmu nokļuvis mežonīgajos An­du
kalnos. Sākumā Cilē klājās da­žādi,
līdz nesen dabūju pastāvīgu
un samērā labi atalgotu darbu par
mērnieku. Ir savs dzīvoklis, ko va­ru
samaksāt. Tur apmetusies sieva
ar bērniem, bet pats braukāju ap­kārt
pa provinci.
Ar elektrisko vilcienu atbraucu
tagad kalnos. Pirmo nakti mani uz­ņēma
kādas lielas un modernas
muižas īpašnieks. Nākošajā rītā
pārvietojos uz citu, vēl lielāku. No
šejienes tad nu devos kalnos tālāk,
lai gatavotu kādu mērniecības plā­nu.
Par palīgiem man norīkoja di­vus
iezemiešus. Tie bija stipri salā­pītām
drēbēm un siksniņām pie­stiprinātām
riepu gumijas zolēm
zem kailo kāju pēdām—ļoti parasts
iezemiešu apavs. Aiz jostas šiem
puišiem apm. 35 cm gari, līki as­meņi,
ar ko tie ļoti veikli lauž sev
ceļu ērkšķu biezokņos.
Ērkšķis Andos ir galvenais augs.
Tie bieši saauguši tādās masās, ka
cauri tikt pat cērtot nav iespējams.
Tādos gadījumos izlīdzas ar uguni.
RULAMANS nāk
- uimanlet sludinājumu nākamajā
numurā — <5fT)
Visur redz arī kaktusus visfantastis­kākās
formās un ziedu krāsās. Starp
ērkšķiem ļoti atri lidinās kolibri,
kas lielumā tikai drusku pārsniedz
dunduru vai zemes biti. Klajākās
vietās daudz alu, kur dzīvo tūksto­šiem
ķirzaku un sevišķu žurkām lī­dzīgu
dzīvnieku, bet augstu pāri
kalnu galotnēm lido karaliskais ērg­lis.
Pie indīgiem dzīvniekiem ieze­mieši
pieskaita vienīgi kādu zir­nekli,
kura ķermenis ir vistas olas
lielumā, un kādu sienāzi ar apm.
10 cm garu, melnu astes ilkni.
Pa šaurām takām kalnos virz^is
mūļu karavānes, nesot izrakt'^ņus
rūpnīcām. Cilvēki kalnos dzivo dēlu
būdās, alās un no māliem samestās,
puslodei līdzīgās celtnēs. Uguni bse-ži
kurina iekšā. Dzeršanai lieto
grāvju vai upju ūdeni. Iztika na­badzīga,
jo bieži izpeļņa nav lielā­ka
par 24 peso nedēļā. Slinkumā
iezemieši pārspēj pat ēzeli, toties
veiklība, ar kādu tie virzās pa ērk­šķu
biezokni, izvairoties no aso
adatu dūrieniem, ir apbrīnojama.
Tiklīdz saule pacēlusies pār kal­nu
galotnēm, siltums un aukstums
mainās neiedomājami strauji. Bieži
vien rokas salst, bet galva tanī pa­šā
laikā jūt saļiles staru spēcīgo ie­darbību
pat cauri cepurei.
Ārpus Andiem zeme parasti ak­meņaina.
Augsnas maz. Lai uztu­rētu
vajadzīgo mitrumu, jaatrinna
grūtā apūdeņošanas problēma, un te
nu čīlieši ir meistari. Viņi izbūvē­juši
vairākstāvu kanālu sistēmu,
kas dara zemi auglī^^u. ūdeni dod
kalnu strauti, un to izmīnro pat vai­rāk
simtu kilometru attāhunā."
J. S.
vies uz Latviju, no kurienes atgrie­zies
Jaunzēlandē ar savu pirmo dzī­ves
biedri 78 gadus vecais sirm­galvis
vēl arvien lasa un raksta
latviski un ar prieku p^aņēma ieska­tam
dažus latviešu avīžu numurus,
kas man bija līdzi.
Pēc pirmās sievas nāves Mālnieks
60 g. vecumā, bēgdams no vientulī­bas,
apprecējies otrreiz ar savu ta­gadējo
daves biedri, pēc kam pār­devis
farmu un iegādājies M. pilsē­tiņā
skaistu māju ar neUelu zemes
gabalu. Savas vecuma dienas Māl­nieks
pavada bez rūpēm, apmeklē
zirgu skriešanās sacīkstes, svētdie­nās
iedzer pa stiprākam malkam un
ar auto apciemo savus bērnus un
bērnu bērnus.
Nākamā vieta, kur apstājamies,
ir Freda Mālnieka padēla Roberta
Mālnieka farma. Te mūs sētsvidū
sagaida Mālnieka kundze (angliete)
un abi dēli, kas gan latviski vairs
nerunā. Robertam Mālniekam paš­laik
jau 56 gadi Latvijā viņš dzl-
V9jls Jelgavas apkaimē, bet atceras
dzimteni vairs tikai galvenos vil­cienos.
Viņa tagadējā farma lieliski
izveidota, telpās skaistas mēbeles,
grīdsegas, klavieres utt. lauki
priekšzīmīgi meUorēti. Saimniecī­bā
64 govis, 40 cūkas un 30 aitas.
Zirgus vairs netur, bet to vietā ir 1
vieglais auto, 2 smagie auto, 3 trak­tori
un dažādas lauksaimniecības
maj^lnas. Sveša darba spēka nav.
Sl ģimene daudz palīdzējusi pēdējā
laikā iebraukušajiem latviešiem un
sūtijusi ari lielāku skaitu pārtikas
saiņu latviešu trūkumcietējiem Vā­cijā."
Tautietis Haralds Apse dabūjis
darbu kādā Jaunzēlandes lopkopī­bas
farmā. „Par dzīvi nevaru sū­dzēties,"
viņš raksta, „Jo ^ smags
darbs mani nebaida. Sainmiekam
pieder apm. 2500 aitu un 300 gaļas
liellopu. Ganības aizņem 1600 ak­ru
(1 ha«2,5 akri) — tie Ir milzīgi
aploki ar pamatīgām stiepļu sētām,
kas man kataru rītu jāapjāj, pār­baudot
ganāmpulku stāvokli. Jā­strādā
arī dažādi ciU farmas darbi
— jāizsēj superfosfāts utt. Brīva
laika neaUiek gandrīz nemaz, tā ka
par pasaules politiskajiem notiku­miem
nepagūstu interesēties Jāsa­ka
gan, ka arī šejienes laikrakstot
politika nestāv pirmajā vietā Strā­dāju
44 stundas nedēļā, saņemot pēc
visiem atvilkumiem nepilnas 6 mār­ciņas.
Sieva slauc ar mašīnu govis
un saņem par to 2,5 mārc. nedēļi*
Pie algas nāk klāt dzīvoklis, malkit
gaļa, sviests, piens un krējums,
īsajā brīvlaikā zvejoju zušus, kuru
te ir pārpilnība." •
Jaunzēlandes laikraksti DomUiioa
un New Zealand Herald veltIJuU
vairākus rakstus imigrācijas problē­mām.
Starp citu pastāstits par kl«
du Velingtonā notikušu konferenci,
kurā attiecīgo Iestāžu pārstāvji
principiāli nolēmuši, ka nākošo 8
gadu laikā Jaunzēlandē būtu ielai­žami
140.000 bēgļi, ietverot šai skai­tā
ari zināmu daudzumu DP. Jau
1950. gadā paredz atļaut ieceļot vis­maz
10.000 personām, (j)
as
IU8
Jau no
izgādājis galvoļu
. 12 ģimenēm
Sinis dienās Vāciju atstāja tautie­tis
A. HvasUcovs, kas. vēl atirodoUes
šeit, korespondences ceļā bija izgādā­jis
galvojumus 12 ģimenēm izceļoša­nai
uz VaionUngas štatu ASV. Isl
pirms aizbraukšanas Hvastkovs saņē.
ma ziņu, ka galvojumu vākšanas ak­cija
min. štatā vēl turpinās, un ar
Lutheran World Federation staipnie-clbu
ir cerības saņemt galvojumus
apm. 50 ģimenēm. Pats galvojumu
sagādātājs dodas tālajā ceļā ar savu
3 g, veco dēlu, bet viņa kundzei vēl
ilgāks laiks būs jāpavada kādā Vā­cijas
sanatorijā. P. Kalllls
Malārijas odi gaisā un laikrakstu slejas
Nesen kāds tautietis, kas ieradies
Savienoto valstu dienvidos plūkt
kokvilnu, jau trešajā dienā dabūjis
likties slimības gultā: nogurums, ne­labi
murgi, ēstgribas trūkums, galvas
sāpes, vārdu sakot — 1001 vaina.
Laimīgā kārtā saimnieks ļoti laipns
un izpalīdzīgs. Steidzīgi pārvieto bi­jušo
pārvietoto personu savā limuzī­nā,
aizved pie ārsta, tas paņem 2 do­lārus,
aptiekārs 4 dolārus, un slim­nieks
drīz vien vesels. Vainīgs iz­rādījies
— malārijas ods, ar ko jau­najam
ieceļotājam gadījies sastapties
jau pašā Amerikas gaitu sākumā.
Ir arī citādi malārijas odi. kas
Amerikā dažkārt mīl iedzelt bijuša­jiem
DP. Sie odi gan nelido gaisā,
bet laiku pa laikam ieraugāmi laik­rakstu
slejās. Piemēram, The India-napolis
News (21. 10.) publicē kādas
lasītājas vēstuli, kurā atrodam starp
citu šādas raksturīgas vietas: „Dau-dzi
pilsoņi ir saniknoti par DP, kas
ieceļo Savienotajās valstis un atņem
dzīvokļus un darbu mūsu cilvē­kiem
. . . Viņu (t i . DP) negausība
ierāva tos kajā, un viņiem nav ne­kādu
tiesību prasīt kaut niecīgu mū­su
zemes daļu. Mūsu priekšteči palī­dzēja
uzcelt šo zemi, — kādēļ tad
pārdot to s v e š i n i e k u bandai,
kas atkal iegrūstu nazi mūsu mugu- '
ril, ja vien rastos Izdevība . . . Mūsu
zeme ir ziedojusi pārtiku, drēbes,
nnudu un visu citu, kas tiem nepie­ciešams
Eiropā, un tomēr viņi negrib
tur palikt . . . Liksim viņiem gulēt
teltīs vai būdās, un jūs drīz vien re­dzēsit,
ko viņi tad par mums domās.
Labdarība mums vajadzīga pašu mā­jās,
un kamēr mūsu pašu ļaudis nav
pietiekami aprūpēti, tikmēr DP lai
paliek tur, kur tie ir . . . Kādēļ gan
mums vēl ilgāk jābūt mīkstčauļiem?"
Labi, ka šādi malārijas odi ameri­kāņu
presē sastopami stipri reti. jo
to kodieni var iedzelt ne vienam vien
DP. Te gribētos tomēr vēl atzīmēt
Aiovas štata avīzē The Telegraph-
Herald (9. 10.) izcilā veidā publicēto
rakstu ..DP sagādā vilšanos trim
Kleitonas farmeriem". Virsrakstā
minētā vilšanās radusies tādēļ, ka
DP laukstrādnieki pēc dažu nedēļu
nostrādāšanas šos fermerus pametuši
un aizgājuši citā, acīm redzot labāk
atalgotā darbā. No raksta tomēr ne­var
izlobīt visus objektīvos lapstāk-ļuK,
jo laikrak.sta līdz.«»trādhieks noin-tcrvējis
gan visus trīs farmepis, bet
! pašu ,.aizbegušo** DP domas nav zi­nāmas.
Tad nu arī lasītājam iespaids
paliek tāds, ka DP bijuši pret saviem
saimniekiem ļoti nepateicīgi un
vieglprātīgi. Bez tam piemetināts, ki
kāds tuvumā dzīvojošais l a t v i e t is
mēģinājis savus tautiešus uzkūdīt,
lai tie farmas darbus pamestu. Sf
latvieša vārdu fermeri gan neatcero­ties,
bet viņš katrā dņā esot vlssi
ļaunuma sakne . . • (J)
Abonentu ievirTboi!
LOdzu ncf mum'. naudu
aploksnēs, jo vācu Iestādes tā­dus
sQtIjumus konfiscē.
LCK APGĀDS LATVIJA.
Statistika par DP
iejušanos Kanādas
darba apstākļos
Lai noskaidrotii, kā DP ieceļotāji
Kanādā iekļāvušies savās jaunajās
darba vietās, Kanādas imigrācijas
un darba departaments izdarījis
plašāku aptauju, kuras rezultāti ap­tver
veselu gadu lidz š. g. 31. au­gustam.
Sai laikā mājkalpotāju darbā lau­kos
strādājuši 240, bet pilsētās 4728
bijušie DP. Laukos caurmērā alga
bijusi 36, bet pilsētās 42 doL mēnesL
Lielākā daļa sapratušies ar saviem
darba devējiem pietiekami labi, bet
no darba devējiem 8 uz laukiem un
107 pilsētās pateikuši komisijai, ka
ir ar saviem darbiniekiem nemierā.
No pašu DP vidus ar darba apstāk­ļiem
nemierā bijuši 8 uz laukiem un
45 pilsētās. Bez tam vēl mājkalpotāju
darbus- veikuši 214 precēti pāri, kas
par diviem kopā caurmērā nopelnī­jusi
95 doL mēnesi.'^ Tikai viens no
šiem pāriem žēlojies par apstākļiem.
Nemierā bijuši 8 darbā devēji.
No 299 ģimenēm ar kopā 1288 per­sonām,
kas nodarbinātas cukurbiešu
plantācijās (izpeļņa pārskatā nav mi­nēta)
par darba devējiem sūdzēju­sies
tikai viena, kurpretim darba de­vēji
bijuši nemierā ar 34 ģimenēm.
Toties gandrīz 10 proc. no 433 lauk­strādniekiem
vīriešieiii sūdzējušies
par darba devējiem, bet no pēdē­jiem
neapmierināti bijuši tikai 4.
Laukstrādnieku caurmēra izpeļņa —
53 dol. nedēļā.
No 433 apģērbu rūpniecībā nodar­binātajiem,
kas caurmērā pelnījuši
31 doJ. nedēļa, neviens nav sūdzējies
un tikai vienā gadījumā darba de­vējs
bijis neapmierināts. No 6076
raktuvju strādniekiem nemierā bijis
tikai viens un tikai par diviem bi­jušas
sūdzības no darba devēju pu­ses.
Viņi caurmērā pelnījuši 1,03 dol.
stundā, ūdensvadu būvēs nodarbi­nāti
4714 bijušo DP, kas pelnījuši 76
centi stundā. Sūdzējušies 9 strād­nieki
un 5 darba devēji. 1938 ceļu
strādnieki pelniju.^i 68 centi stundā,
sūdzējušies 24 strādnieki un 7 darba
devēji. 66 galdnieki pelnījuši caur­mērā
7 dol. dienā, un neviens nav
žēlojies par apstākļiem. Tāpat nav
sūdzējāmies 395 metallstrādnieki, kas
caurmērā pelnījami 93 centi stundā,
un 3.36 tck.stilrūpniecibas strādnieki
ar caurmēra izpeļņu 77 centi stundā.