Bavarijas Latviesu vestnesis, December 29, 1945

              iB8y plfisaMeiio oaitas
Latvijas piensaimniecības darbi­nieku
lielāko dalu trimdas gaitas no­vedušas
amerikāņu un angtu okupā­cijas
joslā. Mūsu sviesta un sieru
meistari,, kas miera laika Eiropas
tirgum deva augstvērtīgo Latvijas
sviestu, pirms Vācijas sabrukuma
arī trimdā strādāja savā nozarē.
Tagad latviešu vietā vācu vadība
pieiiem savus ļaudis. Dzīvodami no­metnēs
un lielākos latviešu centros,
piensaimnieki tomēr nav aizmirsuši,
ka darbs ir drošākais pamats eksi­stencei,
un cenšas ipaistities pa­gaidu
darbā citas nozarēs. UNRRA's
un amerikāņu iestāžu dienestā par
šoferiem, sanitāriem, amatniekiem un
strādniekiem šodien strādā diezgan
daudz mūsu piensaimniecības speciā­listu,
kas Latvijā ražoja pirmās šķiras
sviestu Anglijas tirgum un sekmīgi
sacentās pat ar dāiiu augsto kvalitāti
šinī nozarē. Grupa, mūsu sviesta
meistaru ar labiem noteikumiem
saistījusies ASV Sarkanā krusita die­nestā
Augsburgā.
Amerikāņu joslā, kur latviešu pien­saimnieku
visvairāk, ir izcili speciāli­sti,
kufu zināšanas un plašā pieredze
loti der jaunu darbinieku sagatavo­šanai
piensaimniecības arodam. Es-lingenā
pie latviešu tautas augstsko­las
arodu daļas, ķo vada agr. Vītols,
ar 3. decembri darbojas i piensaimnie a
cibas kursi, kuros 4 mēnešu laikā
paredzēts teorētiski un praktiski sa­gatavot
pienotavu vadītāju palīgus.
Kursus vada Jelgavas Lauksaimnie­cības
akadēmijas docents J. Stanke-vičs.
Interese sagatavoties nākotnes
darbam piensaimniecībā loti liela.
Pasaules un arī pašu vācu prese
plaši atreferē Nīrnbergas prāvas
gaitu. Daudz lasītājos tas izsauc īpat­nēju
reaģējumuivini raksta vēstules
pasaules tribunāla tiesājamajiem kara
noziedzniekiem. Ja arī jus gribētu
nemt spalvu rokās un pateikt kādam
no tiesājamajiem Hitlera bendes kal­piem,
ka jus viņam novēlat nelaimīgu
Jaungadu, tad aiztaupiet savu tinti un
pūles. Nav gandrīz nekādu izredžu,
ka tas, kam jūs rakstītu, vispār šo
vēstuli dabūs lasīt.
Kara noziedznieku prāvā nokļuvu­šajam
21 apsūdzētam vēstules raksta
loti daudzi, visvairāk vācieši. Lieāko
dalu no šīm vēstulēm patur Nīrn­bergas
cietuma ierēdni, jo tanīs ir ti­kai
uztraucoši vārdi un nevis nopiet­nas
zinas, piemēram, par apsūdzēto
ģimenēm.
Dažas „kertas" vēstules piesūtīju­šas
personas, kas, šķiet, aizvien vēl
ir šo kara noziedznieku apbrīnotāji,
un tās rakstītas uzslavas garā. Bet
visumā vēstules ir rūgtuma pilnas,
bieži negantas un noteikti nosodošas.
Viena no „uzslava8" vēstulēm bija
adresēta žīdu rīdītājam Jūlijam Štrei-cheram,
kas bijis FrankGnijas„gaulei-ters**.
Cietuma ārsts — psīchologs
saka, ka to rakstījusi persona, kas ir
ārkārtīgi neirotiska un, iespējams, ār­prātīgā.
Štreichera „vadonlbu" slavē­jošai
vēstulei ir nepārprotami viltots
kāda Sabiedroto ģenerāla paraksts.
Nacistu ,ģenerālštāba agrākais šefs
Vilhelms Keitels izpelnījies īstas ap­brīnas
vēstuli no kādas amerikānietes.
Vilna izteic savu dziļo nožēlošanu par
Keitela apcietinā^^a^u un piemetina:
„Ja tiesneši saprastu to, kā jūs cen-taties
parādīt nacistiem vinu kļūdas,
jūis jau būtu brīvs." Izziņā Keitels
paskaidrojis, ka rakstītāja ir vāciete,
kas bijusi vii:a darbiniece ģenerāl­štābā
ap 1934. g. un kas 1937. g. de­vusies,
uz ASV un tur dabūjusi ame­rikāņu
pavalstniecību.
Kāds minchenietis pārmet Rūdol­fam
Hesamviria liekulīgo izlikšanos
par atminu zaudējušus cilvēku.
Visvairāk „apbrīnas vēstuļu V sa­ņem
Hermanis Gērings, bet tās vi­ņam
nepatiktu, ja viņš tās lasītu.
Viņš, starp citu, izteicies; „Nav no­zīmes,
tam, ko cilvēki runā, es zinu,
ko vifii runāja pirms kara.** Kāds iz-bumbots
hamburgietis vēstulē Gērin-gam
s a k ā : „ M ī ī o tēvoci Hermani
Tagad tev ir daudz laika pārdomāt
pair tūkstošgadu ,Lielvāciju*. Tu un
pārējie partijas mazie vadoiii melojiet
vācu tautai un to piekrāpāt Vai tu
vēl aizvien vēlies lielgabalus sviesta
vietā?" Kāds vācu atvasināts kara­vīrs
Gēringam raksta: ,.-Jacisti rui­nējuši
Vāciju. Kas tagad ir ēzelis, tu
vai es?" Un Gērings ir bijis tas, kam
adresēta viena no visīsākajām vēstu­lēm.
Uzskaitot dažus ap:5īmējumus,
tā beidzas šādi:
„Pfui, pfui, pfui!"
The Stars and Stripes.
Latviešu baptisti Vācijā
Trimdas gaitās Vācijā pašreiz ir
apm. 3000 latviešu baptistu draudžu
locekļu ar 27 mācītājiem. Latvijas
baptistu draudzes savienības ģenerāl­sekretārs
māc. A, Klaupiks dzīvo
E s l i n ge n ā un vada turienes
draudzi, kur vēl darbojas māc. J.
Barbins, P. Odinš, Art. Būmītis un
Ad. Būmītis. Draudzes kora diri­ģents
ir H. Karlsons.
Visi pareizticīgie
tautieši lūgti savas adreses pazibot
mācītājam Valdemāram Šķilinam
(Vestienas dr.pārz.): Deutscher Ring,
307. ist., Hamburg 36 (24). Paziņo­jumā
aprādāms, kādas ir vietējās
iespējas garīgai aprūpei.
Velta Toma \
Bēgta meitene
Lauj redzēt vēl, iauj skatft
To seno sētu, māt.
Kur bija sauli matīt
Man lemts un daudzināt.
Kas tur Še mūs, kas saista,
Liek šeitan ilgi stāt?
Nav svešā zeme skaista,—
Ved mani mājās, māt.
Edvarts Tūters , ^
Ar tevi vien
Mums vi?as ilgas traiicas vienuviet,
Mums viena zvaigzne nekad nenoriet,
Un skats mums vērsts aizvien uz malu
Kas cerības un sirdi iiellgsmo. [to.
Tā svētā mala — dzimtā zeme, tu.
Kas gan bez tevis sapņus auklētu?
Tu nes mums gaismu 1 bēdu pamalS,
Bez tevis nav mums prieka pasaulē.
Tu vien pie dzīvības mūs\turi vēL
Tu vien, par tevi bēgļa doinas kvēL
A i , svētā mala — dārgāļ dzimtene,
Ar tevi vien mēs elpot varam te!
5.000 „DP" dir. Kliforda Molsija un villa talcinieku paspārnē Donavas krastos
Vācijas pilsētiņās un ciemos abpus
Kursos 4V"daTlbniek7no7dažādTe^^ '^P*^^^^ lielākajai upei Do-arodiem
un vecuma grupām. To
Bkaitā W daži ar augstāko izglītību.
navai ikopš vasaras pagaidu dzīves
vietas sev atradušas 4463- parviietotās
Piensaimniecības darbinieki Dien- Personas. Tie visi ir Ziemelaustrum-vidvācijā
sākumā bija novietoti loti|.^''^P^^ ""^^^^^ P^^^^^^ ^
kklaidus pa uzņēmumiem. Līdz ar gi- r'^^'\ ^^^^"^i^^i PO^i- Pēdējo vis-menes
locekļiem tie tagad mitinās ^^^^^^ - ^'^^ pulcināti ko-
Melākos latviešu centros ~ Augs- P^^^ nometnē D i l l i n g e n ā . Tur
burgr'T55), Lauingenā (29), Eslin- ^^^'"'^ ^^^^"^^^^^ ^
genā (31), Kemptenā (13), Gīncburgā \^tyi^^u ģimenes mīt atsevišķos
(9), up,, citur vēl 10. Iespēju robežās dzīvokļos pilsētā. Mūsu tautiešu vai-savu
darbinieku aprūpību un aroda '"""'^ ^ ^^^'^ Donavas ve-
Metas kārto' Latvija^, piensaimnieku i " " ^ ^ ^ ^ ' ^ ^ ^ ^ P^^^^^^"^ L a u i n g e n ā .
eentralā savienība. Savienības direk­tors
T. Kalnii^š atrodas i^lēzvīgā-,
Tur paišreiz 670 latviešu, kamēr vasa­ras
sākumā bija tikai pāris simtu. Ne­angļu
okupācijas josIā,"bet vina'viet-i f'^^"^,' vajadzībām pilsētā nesen pieš-nieks
kārto piensaimnieku aprūpību r!'ļ' liels nams, tomēr jaunus iemīt-
Bavārijas un Vīrtembergas apgabalā.
Jānis Platais, Latvijas piensaim­nieku
Centrālās savienība^ di­rektora
vietnieks.
Abonementa pieteikumi un (naudas
Dftrvedumi adresējami „La*tv i e šu
V ē s t n e s i ( L a t v i a n News Bul-letin)
pēc adreses: H o t e L Go n - n a u v ē r t ā ir 57 mūsu tautiešii, 27
niekus uzņemt vairs nevar, jo nomet­nes
dalībnieku skaits jau gandrīz pār­slogots.).
Telpas nepieciešamas arī da­žādiem
1 kulturāliem un amatniecības
pasākumiem: 218 latviešu un 220 lie-tuviešui
dzīvo N ē r d l iin g e n ā, bet
apriņķī I vēl 133 abu šo tautību pār­stāvji.
Kara bargi piemeklētajā D o-vikt,
D i l l i n g e n / D o n a u , Bay.
(13b).
lietuvieši un 20 igauņu.
Par šī novada „galvaspilsētu*' kļu­vusi
Dillingenā, kur atrodas šo gandrīz
5000 pārvietoto personu aprūpētāja
— U N R R A ' s 3 0 8. k o m a n d a ar
direktoru Klifordu Čarlzu M o 1 s i j u
(Clifford, Charles Malsie). YM ir
patiess draugs un atbalstītājs cilvē­kiem,
kas. pašreiz dzimtenē spēj at­griezties
tikai sapņos, ilgās un cerī­bās.
UNRRA's- direktors pilnībā iz­pratis
trimdinieku neapskaužamo stā­vokli.
Līdz šim veikts viss iespēja­mais,
lai darītu labāku un vieglāku
mūsii dzīvi zem svešas saules., At­balsts
— liels un no sirds vēlēts —
saņemts it visur, gan praktiskajās va-:
jadzībās, gan arī kulturālos pasāku­mos.
Loti labi izkārtots pārtikas jau­tājums.
Nav arī pagājusi gandrīz ne­viena
nedēla, kad ar UNRRA's vi-dutājību
pārvietotās personas nesa­ņemtu
kādas īpašas devas apģērbu,
apavus u. t. t.
Latvieši ar patiesu atzinību vērtē
UNRRA's komandas dir. Molsija
darbu pārvietoto personu aprūpē.
Mūsu tautiešus direktors savukārt, ne
reizi vien, nostādījis par paraugu i>ā-rējo
nāciju pārvietoto personu gru­pām.
Ziemsvētku veltes ievainotiem
Vācijas skaistākajā ziemas sports
kūrvietā G a r m i š ā - P a r t e n k i r-c
he n ā loti grūtos apstākļos, jopro­jām
dzīvo 51 mūsu ievainotais kafa-virs.
Tie zaudējuši agrāko saskari ar
tautiešiem, jo gandrīz visi latvieši no
61 novada pārgājuši uz citām dzīves
vietām. Ar Dillingenaš apr. LSK piln­varotā
J. Platā vidutājībiļ par šiem
mūsu karavīriem tagad ^rūpējas
L a u i n g en a s tautieši. Vii^i vien-
Jāvēlas vienīgi, lai mēs savās sav­starpējās
sīkajās ķildinās šajā gai­šajā
sadarbībā nemestu nepatīkamas
ēnas. Vislabāko stāju un darba discipvļmēr prot atvērt savas - trimdinieku
līnu pierāda apm; 40 mūsu tautiešu,! ceļa somas, lai iepriecinātu kafvīrus,
kas nodarbināti UNRRA's dienestāļ kam 50 sainīšu nodot,i jau 18. novembri
Dillingenā, veicot dažādus ādmini-|un tikpat daudz arī tagad ~- Ziem-strātīvus
pienākumus. Latvijas amat- ļsvēntkos. Karavīru aprūpē vienprātīgi
nieku kopdarbības centrāles bij. di- piedalās Lauingcnas latviešu nometne»
rektors A . Dukāts ir UNRRA's 308. vadība un iemītnieki. Nav aizmirsti
komandas tiešais loceklis. Tāpat loti arī pasu nometnē esošie snļiagi cietušie
laba slava latviešu ārstiem R . A v o - 4 karavīri. Visiem tiem pašreiz ga-tinam,
A. Birzgalim un P. Cukuram,
kas strādā UNRRA's pārvietoto per-tavo
mākslīgos locekļus un ortopēdis­kos
apavus. No tautfe^u ziedojumiem
sonu slimnīcā Dillingenā, kamēr Dr. ļradītā invalidu fonda viņiem izsniegts
E. Platā aprūpē slimniekus Lauin-ļarī naudas pabalsts. —ts
genas latviešu nometnē. ļ ' ' i i •«•• 'mii
Mūsu tautieši loti priecīgi, ka vinu ļ „Latviešu Vēstneša" izplatīšanai un
„galvaspilsētā" Dillingenā tagad iznāk ļ abonentu pieteikumu piērVemšanal
„Latvie8u Vēstnesis", kura tapšanu I ASV, Anglijas un Francijas okupāci-un
iešanu latviešu vidū visā Vācijā I jas joslā Vācijā Interesenti var ar
lielā mērā atbalstījusi un' veicinaļ rakstu pieteikties izdevniecībai (Ho-
UNRRA's 308. komanda ar dir. Kl. Itel Convikt-Dillingen/Donau,Bayem),
Molsiju. Savam patiesajam draugam i paziņojot vajadzīgo eksemplāru skai-latvieši
tādēļ jūtas lieli .parādnieki,i tu. Izdevniecības pāi^stāvjiļ virs div-kas
api'īēmušies ar stingru stāju,| mēnešu un pusgada abonementa mak-priekšzīmi
un ēāklumu darīt godu lat- ļ sas par komisiju var liemt vienu mar-vie^
u tautas labajam vārdam.
Arnolds Šmits
ku vairāk, kurpretim atsevišķu nn-muru
cena paliek nemainīta.
vajadzēja būt vāciešu rezerves spē­kiem.
Atklājām pret Šīm mājām savu
mīnumetēju uguni. Tas izšķīra. Pēc
Īsas, bet sīvas cīnās Šulcs ar saviem
varonīgajiem zēniem vāciešus izklīdi­nāja.
Mums zaudējumi šoreiz bija
niecīgi, tikai daži viegli ievainotie.
Mežsarga mājās iegībvām daudz da-
Mdu ieroču un municijas. Atradām
ftff raidstaciju, ar kuru vācieši bija
sazinājušies ar lidotājiem.'
Pēc ievainoto pārsiešanas steidzīgi
tttfpinājām cclu uz Zlēkām, f 19. ino-vofflbri
pavadījām meža apneŗntajā
purvājā. Gan dienā mūs traucēja
vācu „stārki", kas vairākk ^ rt pārli­doja
mūsu novietojumu, bet nelikā-mies;
daudz traucēties. Tikai tagad
mēs atzīmējām Latvijas tautas un
valsts lielo goda dienu. Bataljona
vadību pārņēmušais v. v. Druvinp vi­siem
.karavīriem teica ī»u uzrunu.
Cildinot varoņa nāvē kritušo Itn.l Ru­beni,
viņš mums visiem pateicās par.
drosmīgu clnas garu. Šī cīna ir par
Latviju, norādīja komandieris, par
mūsu tautas brīvību un par brīvu
tevzemi, Tad mēs visi nodziedājām
valsts himnu. i
Nakts atkal pagāja soļošanā. No
rita bijām pie mājām Abavas krastos.
Te apmetāmies, mūsu rotai iekārto­joties
Dižkīru saimniccīb.as ēkās, ku-ias
slēpa'koki. Pilnībā mierā un ne­viena
netraucēti še palikām līdz 5: de­cembrim.
Tad sākās mūsu cīRas pē­dējais
posms. Vācieši mūs atkal bija
Ielenkuši. Vifiu uzbrukumā Dižkiras
bija apņemtas no divi vietām. Pēc
neilgas kaujas, lai nepaliktu 'galīgā
telenkuroā, bijām spiesti atiet miežā,
kiiT apvienojāmies ar pārējām ba­taljona
vienībām. Vācieši bija lielā
pārspēkā, bet mū« tie tomēr' tik ātri
aespēja pieveikt. Sīvas cfR*s t«rpi-
Bftjās visu dienu.
Ztekn pagasta me»os j«o ilgāku
k ^ H bija a^etoSi^s arī komtoisto
Ŗ&ptMi&i, hm savu orgai^ā^^ijti dē-vēja
par „Sarkano bultu". Uzzinā­juši,
ka kurelieši aktīvi cīnās pret
vāciešiem, vifii jau priekš vairāk die­nām
mēģināja uzņemt ar mums
saskāri. Vifiu pārstāvji bija ieradu­šies
pieļ mūsu vadības un piedāvājuši
apvienošanos, un cīnu pret vācu oku­pantiem.
Vienošanos panāca tikai
par'to, ho, cīnās pret vāciešiem viens
otru atbalstīs. Ar bolševismu kure-liešiem
inebija un arī nevarēja būt
nekā kopēja.
Pēc 5. decembra uzbrukuma mums
vācu vienības naktī bija sāku.%s uz­brukumu
arī pret „SarkanS8 bultas"
partizāniem.
Kaujas saskare ar vāciešiem nu
vairs nemitējās, brīžiem piel^emot it
niknu cīniņu raksturu. Sajās kaujās
saiiēmām gūstā daudz vāciešus, to
vidū arī vienu kapteini. 7: decembrī
kaujā krita trešās rotas komandieris
V. v.^ Šulcs. 8. decembrī vācieši lielā
pārspēkā pārgāja nepārtrauktos uz­brukumos.
Šajā kaujā sagadījās, ka
pret vāciešiem cīnījāmies kopā ar
„Sarkano bultu". Tās partizāni bija
nokļuvuši vāciešiem aizmugurē, un tā
mums šī diena atkal nesa uzvaru,
mūsu pagaidām pēdējo. Bataljona
komandieri V. v. Druvifiu ievainoja
rokā. Nebija vairs neviena piedzī­vojuša
virsnieka, kas paturētu ba­taljona
uiļ rotu vadību. Visās atli­kušās
vienībās apspriedāmies un no­lēmām,
kaj vienīgā izeja paliek izklīst.
Bataljona komandierim pagādājām
privātās drēbes luī citus dokumentus.
Cik vēlāk dzirdēju, vi/iu pēc tam sa­ņēmusi
kāda vācu vienība, bet ko­mandieris
iestāstījis, ka viAam mežā
uzbrukuši bandīti un pie bēgšanas
vi6š ievainots. Viņš tad ārstēts sum-nīcā.
Mājas Abavas krastos, kur mūsu
bataljons bija pavadījis nedaudzās
miera un atpūtas dienas un ap kurām
tad risinājās mūsu pēdējās cīnās,
vācieši nodedzināja līdz pamatiem.
Visus to iedzīvotājus vācu okupanti
nošāva par „bandītu pieturēšanu".
18. decembrī vācieši mani ar citiem
kara draugiem aizturēja Vānes pa­gastā
un aizveda uz Liepāju. Te lielā
apsardzībā mūs ar daudz citiem lat­viešiem
sadzina kuģī un atveda uz
Vāciju darbos. Jānis Stalts
T a g a d ē j ā Maskava
Aukstas oktrobfa dienas agrā pēc­pusdienā
es pārlidoju kādreizējo krie-vu-
polu robežu. Zem mums bija ne­pārprotami
krievu ' zeme. Jo tālāk
mēs lidojām uz austrumiem, jo lie­lāki
kļuva meža, purvāju un apstrā­dātās
zemes gabali, pie kam tie gandrīz
nemanāmi! pārgāja viens oitā. Baltkrie­viju
mēs i pārlidojām kaut kur stai-p
Minsku un Vitebsku. Kļuva auksta,
un zemi vietām sedza sniegs. Beizot
parādījās ! Maskava, —, fabrikas,
strādnieku d^voklu blokmājas, d-zeh-eeli
un tad ari Kremļa jiimoli.
Pēc daudz gadiem (raksta autors
— angļu apakšnama loceklis M. Fī-lipss
Praiss bija ,,Manchester Guar­dian"
korespondents Krievijā no 1914.
— 1918. g.) mēs atkal atradāmies uz
krievu zemes. Kā toreiz, cilvēki
drūzmējās lidlaukā. Kāds paķēra
mūsu pases un ar tām pazuda; Pēc
krietnas pusstundas kāds cits tās. at­nesa
un smaidīja. Un tūliņ mēs jau
bijām ceļā uz pilsētu. Šāsdienas
Maskava ir daudz citādāka kā agrāk.
Pilsētas centru, atskaitot Kremli un
Lielo teātri, gandrīz vairs nevar pazīt.
Tā iespaidigumu kāpina jaunās lie­lās
celtnes, kas izskatās tā, it k l tās
gribējušas kļūt par debesskrāpjiem,
bet tad izšķīrušas par kaut ko citu.
Veco Maskavu tomēr var atrast pil­sētas
nomaļās dalās, kuras es atceros
vēl no revolūcijas dienām.; No sejām
var nolasīt, ka maskavieši daudz
pārdzīvojuši, un par to liecina arī uz
ielām sastopamie daudzie ievainotie.
Šajā karā nogalināti, sakropļoti vai
bez vēsts pazuduši ne mazāk par 10
miljonu krievu, neminot nemaz ne­skaitāmos
aizvestos, kas bija piespiesti
strādāt Vācijā. Visumā jākonstatē,
ka krievi ir mazrunīgāki kā agrāk.
Jādomā, ka tiem šodien ir vairāk ik­dienas
raižu.. Vini tomēr ir tikpat
draudzīgi kā aizvien. Vini priecājas
par izdevību sarunāties ar angli un
interesējas par to, kā šodien klājas
mūsu zemē. Vini, šķiet, vairs tik
loti nemeklē strīdu, kā tas bija cara
laikos un revolūcijas dienās. Vifii ār­kārtīgi
lepni ar padomju valsti un
par tās stāju karā. Tajā pat laikā
vini pilnīgi apzinās problēmas, kas
radīsies jaunuzbūves darbā.
Krievu prese pašreiz «agatavo
tautu vispārējām vēlēšanām. .Tanīs
figurēs ne tikai komunistu kanditāti
vien, bet arī bezpartejiskie arod­biedrību
un kolchozu pārstāvji ar
fabriku kollektivu pārstāvjiem —
strādniekiem. Zināmos apgabalos
sarkanai armija ir tiesības uz katriem
lOG.OOO kafavīricm dot vienu kandi­dātu.
Citādi mandāts pienākas tikai
uz 300.000 iedzīvotājiem. Visu zemi
pašreiz apceļo vēlēšanu komisija, kas
pārbauda, vai uzstādītie kanditāti ir
piemēroti vēlēšanām. Tā gadā par
vēlēšanu norises absolūtas slepenlijas
nodrošināšanu.
Problēmas, kas noteiks vēlēšanu iz­nākumu,
it dabīgi atšķiras no tām,
kādas p a k t am mēs. Par pamKttjautām
jumiem, kas skar padomju valsts bū­tību,
nemaz nav runas, jo ikviens
atzīst valsts iekārtu kā tādu un tāpat
arī padomju valsts ārpolitiku. Paliek
tātad tikai iekšējās jai^nuzbūves da­žādās
problēmas. Pēdējo dienu avī­zēs,
piemēram, diskutē, kāpēc Rosto-vas
kolchozi atpalikuši rudens sējā
vai kāpēc izpildkomitļejas kaut kur
Viduskrievijā slikti organizējušas
kurināmā sadali ziemai. Ievadraksti
nemitīgi brīdina gādāk par to, lai
rūpniecības miera laika ražošana
kvalitātes zinā turētos uz augsta lī­meņa,
bet no otras puses jābūt ari
ražojumu lielai kvantitātei. Mazākos
rakstos izsmej pārspīlētās birbkratijas
gadījumus. Te ieskata, ķa šāda veida
strīdus jautājumi izšk'īrēji ietekmēs
vēlēšanu iznākumu.
Augstākai padomei ir līdzība ar
Savienoto Valstu kdngrcsu. Apakš­namu
ievēl tauta, bet augšnamu veido
to valstu pārstāvji, kas ietilpst pa­domju
republiku savienībā. Padomju
republikas atšķirībā no Savienotām
Valstīm ir gluži citāda rakstura. Te
ir arī savi autonomie pārvaldes ap­gabali.
Parlamenta sesijām nav ne­kādu
noteiktu terminu. Nesen tas,
piemēram, bija sanācis, lai galīgi
pieiVemtu likumu par demobilizāciju.
Visa sesija ilga vienu dienu un no
risinājās bez rūpīgi izstrādājamās
likumprojekta otrās un trešās lasī­šanas,
bez aptverošajiem ziņojumiem
un komisiju sēdēm. Te vienmēr jāat­ceras,
ka Padomju Savienības milzī-g
u m a d ē l parlamenta funkcijas vei­dotos
ar ārkārtīgām grūtībām, un tā^
pēc ir tendence dot izpildu varai lie­lākas
pilnvaras. Krievu parlamenta
loceklis i r drīzāk deleļgāts nekā ta«*
tas pā»tāvi€ mūsu nozīmē: