Bavarijas Latviesu vestnesis, September 24, 1949

              LATVIJA , Sestdien, 1949. g. 24, septembri
Ceļojuma piezime^ apmeklējot
tautiešus Anglijā, Norvēģija
un Beļģija
I.
Herfordā, iesēdies angļu militārā
vilcienā, atrados angļu sabiedrībā.
Kaut gan braucu ar ceļojuma pasi,
ko angļu militārā valdība Vācijā iz­dod
bezpavalstniekiem un pārvieto-
I tām personām, es visā ceļojuma ļai-ļcā
nekad neizjūtu to nelaipnību, ko
vācieši mēdz parādīt pret DP. Bla­kus
angļu laipnībai un viesmīlībai
^yi8ā ceļojuma laikā mani klusi pa­vadīja
Anglijas ārlietu ministrijas
un mūsu Londonas sūtniecības gā-aiba.
Braucot cauri Ruras apgabalam
atmiņā atausa kāds drūms | brau­ciens
'pa šo paSu dzelzceļa ^ līniju
pirms 5 gadiem. Tas bija 1944. g.
oktobri, kad kāds liels latviešu bēg­ļu
transports ar daudz bērniem de­vās
cauri degošajām Rūras pilsētām
uz Holandes robežas pusi un apstā­jās
Spellenā pie Reinas. tikai 80 km
ļio ģenerāļa Montgomerija koman­dētās
rietumu frontes sektora. Kādā
: Stacijā mūsu vilciens krustojās ar
[ vācu sieviešu un bērnu transportu,
kas bēga no frontes tuvuma iļm ne­pārtrauktiem
uzlidojumiem. Vācie­tes'atklāti
izteica izbrīnu,, ka lat­viešu
sievietes un bērnus ved uz tu­rieni,
no kurienes izvāc vācu sie­vietes
un bērnus. Mūs patiesi veda
pr^t mūsu gribu ari no Spellenas
ļv yēl tālāk uz Vēzeli, kur lika rakt
^rietumu valni". Pēc Vācijas kapi­tulācijas
latviešiem nereti pārmeta,
ka tie uz Vāciju braukuši kā Hit­lera
viesi. Netaisnības mēram bieži
jiav dibena.
. Pie Klēves pārbraucām Holandes
tobežu. jfesākas zemiene, ko rakstu-
H ro daudzie novadgrāvji un vējdzir­navas.
. Holandei vilciens Izbrauc
cauri dažās stundās un jau klāt Hu-ka
pie Ziemeļjūras, netālu no Hā-ga9.
Muitnieki ir sevišķi laipni ļau­dis,
un drīz jau esmu uz kuģa. brau­ciens
pāri Lamanšam uz Haricu ilgst
visu nakti. Nemierīgā jūra piespiež
H pasažierus doties kajītēs, lai glābtos
fto Jūras slimības.
Kad Izkāpjam Anglijas krastā,
ostmalā Jau galda vilciens uz Lon­donu.
Anglijā nav 3. klases vagonu,
bet visi sēdekļi mīksti. Angļi parasti
ari vilcienos rezervē vietas, un ir
Vilcieni, kur bez rezervētas vietas
netiek Iekšā. Angļu konservatīvisms
redzams pat uz dzelzceļiem, jo ir
līnijas, kur elektrību pievada n^vls.
: pa gaišu, bet pa elektrisko sliedi
blakus riteņu sliedēm. Staigāšana
. pa tādu dzelzceļa līniju apdraud
dzīvību.
, ^ Londonā jāizkāpj Liverpūles sta­cijā,
kas ir visvecākā, nemodernākā
un visvairāk apsūbējušā stacija
Londonā, Bet nepārrredzamā cil­vēku
un satlksm^ līdzekļu straume
4ari to dzīvu un mulsinošp. Tā nav
Vācijā parastais staciju tips, kur ir
biļeSu kontroles un barjeras, bet Jūs
. gandrīz pie pašām vilciena durvīm
didii
u
i • • 0
PrSga$ biedru laikraksts „Mladl
Fronta" ļar īsti boļševlstisku drosmi
ieairfedls uzsaukumu visiem bied-rienļi
vecākiem, lai Izbeidz veco pa­saciņu
stāstīšanu biedriem bērniem
un kapitālistiski šovinistisko pasaku
vletĢ par prinčiem un citiem reak­cionāriem
labāk stāsta viņiem pasa­kas
par četrgades plānu.
Apsveicot šo tiešām progresīvo
domu, varam tikai piebilst, ka nu
beidzot dots jauns Ierosinājums sen
novecojušas audzināšanas sistēmas
galīgai sagrāvei un bērnu garīgā lī­meņa
pacelšanai sociālistiskos aug­stumos.
Papildinot „Mladl Fronta"
Ierosinājumu, gribētos vēl teikt, ka
sociālistiskas pasaciņas sacerot, ari
tad, Ja tās domātas bērniem, nebūt
nevajadzētu apmierināties tikai ar
četrgadi, bet itin labi varētu iz­mantot
ari ziņojumus par sociālis­tiskā
darba varoņiem un par tēti­ņu.
Sādu pasaciņu stāstīšana būtu
Jāsāk tūlīt pēc bērnu piedzimšanas,
Jo taisni mazbiedri ir visvieglāk ap­gūstami
apspiesto masu- avangar­dam.
Praktiski jaunā plāna i%ņMe\ tā­tad
.vispirms jārūpējas, lai no maz-ble<
ļru fantāzijas izravētu iedomas
par zilām debesim un zīdainām pļa­vām,
Jo īstam darba tautas pārstā­vim
tik un tā jau no mazotnes jā­pierod
pie sociālistiskā reālisma pe­lēcības
un skarbuma. Jau no pirmā
brīža, kad kļūst iespējama mutiska
sazināšanās ar mazbledrlem, viņu
vecākiem Jārūpējas par to, lai tie
atradinātos no sprīdīšu, sniegbaltī­šu,
ērkšķrozišu, vilku un citu kapi-vtāllstlski
reakcionāru pasaku teļu
cļportūnistlskl trockistiskās ietek­mes,
jo visādu karaļdēlu un veco
muļķīšu vietā Jāstājas jauna veida
muļķīšiem, piemēram, trieciennie­kiem,
stachanoviešiem un partijas
biedriem, kas tikpat labi varētu iz­glābt
komjaunietes.
Dfpītis L..
pasakains pasaku stāstītājs.
sagaida Londonas īpatnējais, gau-žāiņa
vecmodīgais taksītis. Tas ari
mani ved cauri pasaules lielākajai
piLisētai, kur nav debesskrāpju un
to banālo celtņu, ko Hitlers sacēla
Vācijas skaistākajās pilsētās. Lon­donas
ielas un nami ir kā no bilžu
grāmatas izgriezti un pauž senlai­cīgu
saulainību un pieticīgu miem.
*
Latvijas sūtniecība mājo Vest-minsteres
sitijā, Itona laukuma 87.
namā, ko kādreiz cēlis Anglijas ka­ralis
savai mīļākai netālu no 99.
nama, kur pirms 100 gadiem Fr.
Sopēns spēlēja savu pirmo koncei^tu
Londonā, iekarodams lēdiju un lor­du
sirdis.
Vestminsteres sitija ir Londonas
pēiie — tur atrodas karaļa mitmj—
lijs, bet blakus viņam finanču mi­nistrs
sērs Stafords Kripss. Ārlietu
ministrs Bēvins dzīvo pavisam citā
pilsētas daļā. Pati ārlietu ministri­ja
atrodas ielas otrā pusē, valdības
namu kompleksā,' kur vareni izceļas
admiralitātes baltā pils.
„SŪTNI ZARIŅU ANGLIJAS VAL­DĪBA
ATZIST PAR AUGSTĀKO
LATVIJAS REPREZENTANTU,"
uzsver Lielbritānijas ārlietu minist­rijas
pārstāvis
Ang]i mīl redzēt savu karali, ka­ralieni
un valstsvīrus un pacietīgi
gaida piļu im ministriju priekšā,
kad tie parādīsies. Man gadījās re­dzēt,
kā angļi nolūkojās kādā tukšā
automašīnā Dauningielas 10. nama
priekšā. Pēkšņi no nama iznāca ga-piE
SŪTNIECĪBAS NAMA LONDONAI
Siltnis K. ZartņS ar viesi no VāipiJas LNP prezidija locekli un LCK
vitcepriekšsēdi Lambergu; aiz liņiem no kreisās sūtniecības darbi­nieks
Ziiinskis, sūtn. sekretārs 0. Rozītis un sutn. padomn. T. Ozoliņš.
Bekinghēmas pils, kas pieguļas skai­stajam
Sv. Džēmsa parkam, parla­ments
Biašā Temzas krastā, mini­striju
kvartāls, Trafalgēra skvērs ar
lorda Nelsona milzīgo obelisku un
pi<5minekli galā, Vestminsteres ab-teja
tm katedrāle, Haidparks un ci­tas
slavenas vietas.
Latvijas sūtniecības nams IrLat-vtjlaš
terrltorija, kur .valda • pēdējā
Valbts prezidenta un nacionālās
valdības sevišķais pilnvarnieks, mi­ni
s'trs un sūtnis, viņa ekselence —
Kārlis Zariņš.
NEŠAUBĪGA OPTIMISMA PAR
LATVIJAS BRĪVĪBU
l'lģā mūžā sudrabotā galva ar
īpatnēji pētošām, bet laipnām acfm,^
latviskā sirsnība un vienkāršība un
vienmēr, dzirkstošais humors viņu
tūliņ dara t^vu un tīkamu. Bet
sūtni ir ari kaut kas no an^ļu kon­servatīvisma
— stingri turēties pie
ierastās dzīvēs kārtības un nemai­nīt
savus par labu atzītos uzskatus
kā dzīvē, tā polītik?. Savus uzska­tus
sūtnis aizstāv ar neparastu cie­tumu.
Katru vakeru viņš uz balko­na
izsmēķē savu vienīgo Havannas
cigāru dienā, un tur tad risinās pār­runas
par mūsu tautas likteņproblē-mām
un starptautisko politiku. Sūt­nis
ir nešaubīgs optimists par Lat­vijas
brīvību un svēti pi^liecināts,
ka sava mūža vakaru pavadīs Lat­vijas
ārēs.l?!!. Zariņš ir liels valod­nieks
— runā ari angļu, franču, vā­cu,
krievu, zviedru un igauņu va­lodu.
Ministra kundze ir francūziete,
\m runā latviski, kaut gan Latvijā
dzīvojusi tikai to vienu gadu, kad
sūtnis bija ārlietu ministrs. Viņa
runā par Latviju kā savu dzimteni.
Ministra ģimenes prieks ir viņu vie­nīgais
bērns — meita Marianna.
Latvijas sūtniecībā pastāvīgi vie­si
ir tautieši no Vācijas, Anglijas
un citurienes, bet bieži tur viesojas
ari angļu un dttautu diplomāti, ga­rīdznieki
un sabiedriski darbinieki.
Ari pats sūtnis ne reti ir viesis ka­raļa
galma, valdības, diplomātiskā
korpusa un citu rīkotās pieņemša­nās,
kur viņam vienmēr ierāda vie­tu
pēc diplomātiskā ranga. Kad ie­rodas
arī Padomju sav. vēstnieks,
viesību gaiss elektrizējas, jo latvie­šu
un padomju kollēgas viens otru
ignorē, un diplomāti labi zina, kā­dēļ
tas tā Mūsu sūtnis dažkārt ie­degas
ari dusmās, kad runa ir par
latviešu tautas tieslbnm. un cieša­nām.
Kādā pieņemšanā kāds angļu
valsts virs vaicājis mūsu sūtnim,
vai latvieši saceltos pret komuni­stiem,
ja izceltos konflikts. Mūsu
sūtnis dusmīgi atbildējis: «Saceļie-ties
taču reiz ari jūs pret to ne­taisnību,
kas no latviešu tautas jau
prasījusi tik smagus upurus. Mēs
savu pienākumu pildīsim vienmēr."
Dauningstnta 10. nams — angļu
ārlietu ministrija. Tur gan sen vairs
nav ārlietu ministrijas, bet šis brritu
varenības simbols ir palicis. Tagad
tur dzīvo ministru prezidents Et-ŗa
auguma sinņa dāma, Iesēdās ma­šīnā
un klusi aizbrauca. Tā bija
Etlija kundze. »Angļi apmierināti
tikpat klusu izklīda. Starp karaļa
pili un ārlietu ministriju ir SV.
Džēmsa parks, pa kuŗni ļoti bieži
darba laikā pastaigājies bij. minist­ru
prezidents Nevils Cemberlens.
Kad Eduards 8., kas valdīja īsu
brīdi tm romantikas dēl atteicās. no.
troņa, gribējis slēgt publikai ^ Sv.
Džēmsa parku, lai viņš tur varētu
netraucēti uztiu*ēties, i tad ministru
prezidents Baldvins teicis: „Ar to
Jāšu majestāte var pazaudēt troni."
Viss palicis pa vecam.
Ierodamies ar sūtni ārlietu mi­nistrijā
audiencē pie departamenta
direktora. Sis gājiens nu jau man
pazīstams, jo nedēļu atpakaļ abi bi­jām
te pie bēgļu nodaļas vadītāja,
lai pārrunātu mūsu sāpīgākās trim­das
problēmas. Sulaiņi garās frakās
laipni sveicina mūsu sūtni im bez
jebkādām formalitātēm noved un
pieteic direktoram. Pusmūža vīr|
brīvām kustībām, lorda H^ dēls, sēž
lielā kabinetā pie smagi apkraļuta
galda. Viņa sabiedriskais tituls ļ ir
tāds pat, kā Cerčilam Honoraole.
Pirms saruna var sākties, direktors
steidz noglabāt svarīgus dokumen­tus
metalla kastītēs, kuras noslēdz
ar atslēgu, kas lielā atslēgu saišķi
karājas pie viņa vestes. „Mācaties
sargāt valsts noslēpumus," pian sa­ka
sūtnis Zariņš.l Direktors pasmai­da,
noglabā atslēgu saišķi, un saru­na
var sākties. Anglis Ilgi un sīki
jautā un pieraksta. Mūsu satversme,
pēdējā Saeima, pēdējais Valsts pre-i
i i i i i i i i i i i i i e i i i i e i i i i i i i B i i i i i i i i i i i i i i i i B i i i
Austrumzonas
baltiešus deportē uz
Latviju
AP aģentūra pirms kāda laika
ziņoja, ka pāris pēdējos mēnešos no
Vācijas austrumu zonas cietumiem
un koncentrācijas nometnēm uz Lat­viju
deportēta 3221 persona. Toreiz
šos deportētos apzīmēja par baltvā-ciešiem.
Tagad Berlīnes angļu zoiias vācu
laikraksts Telegraf ziņo, ka pēdējās
dienās no Berlīnes deportētas 20
baltiešu ģimenes. Deportāciju rea­lizējusi
vācu policija. Kādam lat­vietim,
tāpat ari kādam igaunim iz­devies
Izbēgt. Tālāk Telegrāfs pie­zīmē:
„Pēdējās nedēļās Vācijas
austrumzonā kstāditi daudzi depor-tēto
transporti no bij. Baltijas val­stu
pilsoņiem. Kāda d€;x)rtēto pul-cināšanas
vieta iekārtota Branden-burgā.
Ar padomju komandantūras
pavēli visi igauņi, latvieši un lietu­vieši
jāizsūta no Brrlīnos un Vāci­jas
austrumzonas. Lai izvairītos no
bēgšanas mēģinājumiem, vēlās va­kara
stundās deportējL^mo dzTvokJos
ierodas austrumzonas vācu policija
civilos apģērbos tērptu krieva pāva-dibā
un paziņo,- ka nākamaiā rītā
tiem jāierodas noteiktā sapulcēšanās
vietā. I
zidents, pēdējā nacionālā valdSba,
ārkārtējās pilnvaras, Latvijas sūt-'
ņi, pēdējie parlamentārieši trimdā,
LNP, LCP un LCK, latviešu tautas
nostāja, ciešanas un brīvība. Tie
visi ir mūsu valsts alfa un omega.
„Latvijas liktenis ir ari Anglijas
liktenis" bija visas 1 stundu garās
sarunas sintēze. „Sūtni Zariņu ^Ang­lijas
valdība dziļi ciena un atzīst
viņu kā pēdējās valdības ārkārtējo
pilnvamieku par augstāko Latvi­jas
reprezentantu un augstu vērtē
viņa domas. Viņš atvieto Latvijas
eksllo valdību" — ir tie nopietnie
un svarīgie vārdi, kam vajadzētu
tagadējos apstākļos un laikā izbeigt
katru mūsu valststiesisku strīdu, Ja
vien mēs vēlamies savā brīvības cī­ņā
uzskatīt par svarīgu kādas liel-valts
atzīšanu vai neatzīšanu mūsu
politiskai vadībai. Nevajag aizmirst,
ka katra valdība cenšas panākt citu
valstu atzīšanu. Tikai tad tā spējīga
darboties starptautiskā forumā. Lat­vija
kā valsts eksistē starptautiski,
jautājums tikai ir par to, kas paš­reiz
ir Latvijas valdība. ASV un
Anglija ir tās lielvalstis, kas atzīst
Latvijas valsts pastāvēšanu un abas
atzīst par Latvijas reprezentantu
starptautiskās attieksmēs ministru
Zariņu. Tādi ir fakti, no kuriem
mums vajaga vilkt konsenkvences
arī iekšpolitiski. *
īstu demolcratiju var mācīties ti­kai
Anglijā. Haldparkā katru dienu
katrs cilvēks brivi var izteikt savas
domas publiski un kritizēt valdību
un tās likumus cik tik patīk. Es
dzirdēju, ka kāds anglis, kura iz­skats
im žesti atgādināja padomljas
komunista nožēlojamo tipu, sauca—
,nost ar princesi Elizabeti! un pūlē­jās
savam kHausītāJu bariņam ie­stāstīt,
kādu ļaunumu nodara ka­raļa
nams. Turpat stāv Londonas
labsirdīgais „BobiJs" — policists un
gādā, lai neviens netraucētu runātā­ju.
Tieši iepretī Anglijas ārlietu
ministrijai kāds vīrs, kura galdiņu
rotāja angļu komunistiskā partijas
oficioza „Daily Worker" uzraksts,
dedzīgi aģitēja pret valdību. Viņā
klausījās tikai viena vienīga sie­viete,
bet viņš runāja un runāja...
Padomju savienībā, kas sevi lie­kulīgi
dēvē par „isto demokrātiju",
šādu sarkanā cara Staļina un viņa
' valdības kritizēšanu sauktu par
kontrrevolūciju un katrs tāds runā­tājs
pēc nežēlīgas spīdzināšanas če­kas
kambaros tiktu nošauts vai ari
aizsūtīts mūža katorgā.
Ja to zinātu tie angļi, kas Hald­parkā,
vai ielās tik dedzīgi slavē
padomljas iekārtu un „demokrati-ju",
tie nolādētu visu pasauli par tā­du
smagu vilšanos.
V. Lambergs.
Bez opgōdnieka pallkļiso.
jiem meklē «krustmātes"
i
Citas zemēs
Vidūtājību uzņēmusies LCK un Bi
LCK labklājības nozare un Bal
tijas sieviešu padomes latviešu d<
legācija paskaidro:
Ar katriļi dienu emigrācija sil au|
stāku viliki, un latviešu cilvēka •
gan ar lielākām vai mazākām hi
žām sirdī — dodas ceļā uz kādu
mi, lai tur veidotu Jaunu dzīvi si
vējiem un sev. Bet ne visiem tai
tiešiem ir un būs iespēja emigr(
un ir aizdomas, ka šo palicēju skail
būs diezgan liels. LCP sesija Imbj
bauzenā šo tautiešu palicēju st
vokli plaši pārrunāja, un daļēji ]{
iedarbināta pirmā palīdzības sdcciji
Atzīmējama, piemēram, .Jcrustmf
šu" vai „krusttēvu" resp. ģime^
vai personu sameklēšana citās i
mēs, l^s apņemtos materiāli un mc
rā^l atbalstu kādu palicēju Vācijā. |
Tā kā Baltijas tautu sieviešu pi
domes latviešu delegācija Jau pi
dažiem mēnešiem šo palīdzības
ciju ir pasākusi, mēģinot sllraajiei
tautiešiem rast atsaucīgas siri
citās zemēs, LCK kopā ar BSP lat
viešu delegāciju nolēmusi lielāki
tautiešu grupām sameklēt „1
mātes" pārokeana zemēs.
Reizē laikrakstā Latvija turpmi
tiks izveidots nodalījums, kur
latviešu delegācijas vadītāja
Erdmane-Endzlņa, sadarbībā
LCK, sniegs atbildes uz lOguml^i
un vēstulēm, kurās tautieši
savas vajadzības un lūdz lnl(
clja Tautieši bieži iesūta Jautāji
mus, kuru atbildes var intere
plašākas atbildes. Šādas atbiU
turpmāk publicēs Latvijā.
Lūgumi sagādāt «krustmātes" a(
resējami Latvijas redakcijai ar «t
zīmi «Palīdzības akcija". Lf
var iesūtīt bez apgādnieka pal
ģimenes, mātes ar bērniem un v(
ļaudis, kam nav piederīgo. LI _
rakstāmi sirsnīgas vēstules vēli
otl vēlams angļu valodā, pievil
: ot fotogrāfiju un saprotami
stot savu adresi. Vēstules rak^tfii
uz plāna papīra. Jo lūgumus uz
tām zemēm, cik vien iespējams,
sūta pa galsapastu.
Vēstulei — lūgumam atsevišķi
pievieno bēgļu centrālo organizāc
locekļu vai nometnes vadītāja «t
sauksme. Lai atbildes h '
nebūtu Jāadrejsē uz istajim
dlem, kas dažam tautietim radtt
neērtības, pavadrakstā Jāmin tnicll
vai pieņemts vārds, uz kuru adi
Jamas atbmies. Lūgumus LCK
sūtīs uz ārzemēm ar BSP hMi
delegācijas vadītājas T, Erdmi
Endziņas vldutājību, kas Latvijā in^
formēs par to, kad un uz kuru vai*
sti minētie lūgumi nosūtīti.
Latviešu un igauņu partizāņu
rīcībā pat lielgabali
Gelsllngenas igauņu laikraksts
vairākos turpinājumos sniedz saru­nu
ar kādu vācu kara gūstekni, kas
10. augustā vēl atradies Tallinā.
Galvenokārt kara gūsteknis aprak­sta
partizānu darbību Igaunijā. Viņš
starp citu stāsta: „No Igaunijas Iz­braucu
10. augustā un braucu no
Tallinas uz Pleskavu, Rēzekni, Ba-ranovlčlem,
Varšavu, Pozenl un
Frankfurti pie Oderas. Pleskavā
mūsu transportam slepeni pievieno­jās
kāds bij. vācu karavīrs, kas ko­pā
ar latviešiem un igauņiem pie­dalījies
partizānu cīņās Pleskavas
apkārtnē. Viņš brauca ar mums
kopā vairāk nekā 500 km un daudz
stāstīja par priekšzīmīgiem un labi
aŗļbruņotām partizānu vienībām
Pleskavas apkārtnes mežos. Lielā­kās
partizānu grupas apbruņotas pat
ar lielgabaliem, prettanku aviāciju
un minu metējiem. Ložmetēju, au­tomātisko
šauteņu, rokas granātu
un munīcijas partizāniem esot pār-piblbā.
Katra cīnītāja rīcībā esot
mašīnpistole un viena vai vairākas
pistoles. Visi viņi nozvērējušies cī­nīties
līdz pēdējam un nedoties dzī­vi
boļševiku rokās. Partizāniem Iz­veidojies
ciešs kontakts ar vietējiem
iedzīvotājiem, kas tos katrā Iespē­jamā
gadījumā atbalstot, Jo viņu
vienīgā cerība esot karš, kas tos iz­glābtu
no Padomju savienības ter-rora.
PIEAUG BĒGĻU STRAUME
UZ ZVIEDBIJU
Partizānu skaits vairojies sevllkl
pēdējo lielo deportāciju laikā, jaļ
daudzi lauku māju īpašnieki un \^
dēli glābušie» mežos. So glfibSanMj
ceļu izmantojušas arī vairākas drdHj
sirdīgas Jaunavas. Tā, vācu kara gū<
steknis pastāsta par kādu salranie*
ka meitu Tartu apkaimē, kuŗal vle^i
nīgals glābiņš no deportācijas blju^^
si pievienošanās partizāniem. Jau­navas
brālis bijis virsnieks lgauņtt)ļ
armijā un viņu lielo un labi iekfir-toto
saimniecību nacionalizējuši boļ»
ševikl. Vienīgā vaina, kādēļ Jaunava
iekļuvusi deportējamo saraksti,
bijusi „sociālā izcelšanās" — plede*
riba turīgiem lauku ļaudīm Arestē­šanas
brīdī jaunavai Izdevies izbēgti
un pievienoties partizāniem, kurvt»
ņa tagad jau pavada otro gadu.
Krievi atklājuši akmens
laikmeta cilvēka pēdas un
darba rīkus.
TABSa aģentūras zlņoj.
Rudenim tuvojoties, pakāpeniski
pieaug bēgļu skaits, kas dienu dienā
ierodas Zviedrijā. Igauņu laikraksts
Eesti Post kādā no saviem pēdē­jiem
numuriem ziņo, ka divās dien­naktīs
vien dažādās Zviedrijas pie-krasteg
vietās izkāpuši 17 bēgļi. Vai­rākos
gadījumos bēgļus pārvedušas
zvejnieku laivas, kas pašas nekavē-loties
atgriezušās jūrā! Daži bēgli
piebraukuši krastā gumijas un ma-i
zakas airu laivās.
PASU ATKLĀJUMS
Armēņu ģeologs Sardariāns: «Hm,
400 OGO gadu vecs atradums, bet Kā­da
apbrīnojama līdzība māsa ten*
tas demokrātijai.
Ed. Kelša zīmējums.
pēdām
& i n tekam
jiniBaaastu,
fLgttSu krastu
jkrej blakām?
jnurmtflājam
fliemežvāku:
Jlaiku... es n ā k u , . ,
Iilfiii) virtus,
j i l ^ durvis,
ipļlļoi pekSņi -
ftpmetņa krokām
ļiSre vUnls pār rokām.
libas
jar kanādieti patiešām
ivcin ]a vecāki ir ka-ļ
ļ ^ t nebija <aurīi ggiruūvtii Mb ūt
> un apzinīgam / Latvijas
ķbd pārpilnībā i elpojam
laists gaisu.BetnVvlsi bi-iticinitāji.
it bijām izauklējuši, vai pa-ļUtot-
visus patstāvības ga­l
i tookratismā cietuši ne-ļH.
Utvijas būtiskus preti-,
ļ#til^e no tiem šad tad
"ftirs ūdens te vāctt^ nacio-iiikrievu
marksismu ^la-iW
Eelais viņu vairums pa­stas.
'\
#iiedzes cilvēku skaitu ta
|1M mes nebūsim nekad zl
mm brīžos gan tulisto-
Mnaja, ka viņu bijis
«M», bet tāpat tās liecināja
lainerā daudz cilvēkļi ne-
*^par latviešu nelaimi. Tā nu
«iiumu svētība — uzzināt
JU. Tāda ari ir daļa jēgas
ļpfczejā liktenī - uzzināt,
^Izturēt pašreizējo pārbau-
* trimdas krupa rietumx)S.
* n dzimtenē praktiski ir
«duālais pacietības vai.
M Trimdiniekiem rietu-
«tiKlevuma glabāt latvisko
« k l a t brīvība organizē-un
vārdos aktīvi cl-
Latvijas brīvības atjau-ļj*|
J8 Ir tikpt Uels uzdevuma
ĒsS'^'^'^'^^ paveicams
Pp^s apstākļos, io ir at-
« i e m būt.
J^paHcis, tās ir tikai di-ittl^
vidu. un asa brī~
[ ' f t r m ? ^ ^ netaisnu va- KL^'^^ cii-ļ^^^
cēlušas tautas kājās
tevl?^''>^^^P^t spilgti
X 3«unu padevības
tie ? , parādīties.
te KeS kviešu avt
V^^^^ un 25. latviešu or^
/ : "^^^^ mūsu
; Latviji
tāliern,
niem ceļ
dusi vēs
šu Bkaltf
800.000.
d^igi
]e jau tļ
Ko lai J
ves dzelļ
d ā sak<
vam Hā
čības, bļ
vienīgs
prast ti<
n a . . .
Tanī
ses tālāļ
laik rel
neapdraļ
8011 u noļ
nat jaui
libu''. i5
kajiem
neseno
Zviedri j]
naids".
Diemi
bus ga(
tim ārpi
nelietdei
un bez
ar kādil
snas izt
zu iespļ
jāpiebilļ
raksta
loģiski
mīis noļ
aiežonīj
bas, koļ
rijusi
deļ, ruļ
dīsim
stlt ml
pūķi,
kiiļ-a ej
dv<3Helv'|
visBkai('
ideja
diskuleļ
parnutāļ
Tas
rasts
Irma
laimīgi
sirds
kas Zīļ
vārdos
tāles
Mūsu