Bavarijas Latviesu vestnesis, April 21, 1951

              Sestdien, 1951. g. 2j
llEZlMES
- Vlņ» IstI daļa. Saulaine
-sukājot viegli dzirkstīja "^li.
«1« biji», ko viiw dēvēja
• m ī t . un oiļal, biiii,^*\?«c
. « i , j« izdoto, ar t i 4 >
Nule viņas mati kopā at
bija izsviesti mēslainē
te atkal pačabināja salmu,. »,
leni matiem maniem mazuli.
k Uzda, tie ir tik 2..'"?'^
i «f varētu tev kaut ks i
;««. Redzi, e» esmu drtr„'°«'
j «n zinu visus šī nama n
l.Ei varētu tavus papīrus
f kuro. viņi ierakstijS''
leitene nodrebēja. Cerīh,,
i bija laidusi s^v pa piS?
ktdaudz^ laudis:kaS'2^-
ftt namu. Brīnuma viņa bii.
sl,-brīnuma, ķa» atraisītu J,
1 " » , «āpēm un atmiņām. Bet k«
.notika tikai pasakās. S. ,i
•«badu»! pelēiku. bezkri««inaT
«vifn. ie nedrīkstēja ]"„J
vēlēties un izvēlētie» i M '
»di,ikvien« «• tecēja līdri,E'
kl olis, līdz to š e t a l C i S ^ '
«Pelēki un klusi uZ^t
. Jeļcli bija ļaudis. ku,orr«';
Ijlttņjjuma nama prieki! noVl
llbnvība» saucēja, cilvēclbj.,!
ftlja dzejnieka Šllera tēl,.l,iS
^di^ni^ plecos bija nosūte
j t » , bezkiju jaunekli. Z
H virināja savu instrumenti, «IL
-M garām gājēju devaetu tnicL
Gadījās, ka kSd. tajj ie,vie4^
.ruim, Lielāko Uesu tie bija dii.
lama ļaudis. Smīns tad taiķob! a
Saņ» vaigu. ,Viņš saprata L
I . Viņi bija U kāju, tiem £
ji locekli, bet aiziet turp, kj,
sauca sirdis, nevarēja ari vijj
i CMlbu putna zatie spSmi biji
inV»» un dziesma alztmakml
Tēstnesl viņi to bija laiduši H
1^ uz labāku pasauli, aule IM
Ija uz lielā dziesminieka apsiib;.
I' togas kā mazs Izparis zvirbuli»
Sll čiepstēja.
i varbūt tā bija ielu mililkantj
ija, kur» nebija nedz prieka,
icSu Preses bied-
«tjauno darinu
Mtt preses biedrība at]atino
il un aicina pSrreģiitrSties ve*
:ki at! pieteiktie» jaunus bfed*
^Vpie Os Liepiņa, 100 W.Can'
>tr Boeton 18^ Mass.i VSclji pie
drabiņa, (24b) Eutin/Holst., Reti-
SĶaietiie, Bl. C — 97. Turpat pia.
mi LPB biļetens Brīvais VSrds
ļiatlmi manuskripti. Biedrībai
ilkotnē noritēs globSia apjoma
^tru ASV, bet pa atsevišķam
Kanādā, AngliJS, Vaciji.
u. c. zemēe. DrIzumI sa*
pagaidu valde, kas izstrS*
Itatūtus, pēc kam notiks biedri*
latiiatpersonu rakstveida včISsa-un
dienesta pakāpes, virsleil-re
lavoe epoguļa spožuma lāba-un
nostatīja m galda slaidas
lue, vācieši pacēla glāzes pret
^ >nim, un Kapteinis ar Dagniju
m bija pieveikta, un kareivis
piekrautos šķīvjus. Kungi aiz-luva
runīgāki. Pārspriežot pro-jribot
pieskārās Kurzemes n*'
mu vīna pudeli galda celdams,
li, pacilātai -runai, uzsvērdams
estlbu un piešķirdams latvieiu
s-etāŗa par izejas punktu jaunu
lai pagriezīs varonīgo vācu ar-ikBta
ievadrakstiem," nospried»
klausoties, bet tikko noturi-
|a. ka tuklais feldfēbelis ar mo-valbīdams
žokļus. Toties ma*
iprindzis nolasīja no runātajā
-/adonim un uzvarai, dztrotāji
ļn pacilāti, un Kapteinis ari to
1 vārdus.
>mfija Dagnija, klausoties
lOŠā balsī, kas izvīla vāciešu
,-Opietnību.
idu pret boļševikiem un cje^o
Ija, kādas hamletiskas rnc*as
izito bariem, kas šādu vai SĢ^
Itles aktīvā cīņā frontē bla^u^
etā visi trīs piekritīgi paioc»)
m p r ē . un, nemaldīgi ļ^^^,
: savas zemes sturi, ^ ^ ^ . ^ 15
patvērums un drošība ir »
i tikai viskarstākā V'^^^^'^'Z
ļ Kapteinis, „es
i bēgļu barus, kas P«s&^^^
emnieku mājās, un kuru
ļbākais pierādījums nesalauz
is uzvarul" . . . . JH
piepildīt glāzes, lai uzdzei
ļitis iekodēs ar savām P^P'
s sekos)
1951. g. 21. aprīli
L A T V I J A
Britu
Padomju spiediu
UDO
flSīBlS VAC RIETUMU DBMONSTRAmUS JAUNATNES FESTIVA-LAM
- ANGĻU ARMIJAS PIEDERĪGIE POĻU OGĻRAKTUVES
». «innis ticamās ziņas par 4. marts
iiiriltoi nozudušajiem diviem britu
S , S e « un diviem dvilistiem
fSot ieguvis angļu armijas stabs
Sln«. lis notikums sava laika ra-r
i . Helu satraukumu okupācijas
%n vadībā, jo ari angļu sektora
Smsndanta ģenerālmajora Borna
Ci­etes
spē­ti.
i^martrpriekšpusdienā tie atradu-
Segušo^ nedeva panākumus. Ta-
5 Henam no viņiem, Donaldam Gi-
C a m laimējies ar kādas vācietes
S z i b u nosūtīt pāri robežai slēpe
P*" fSAT sevi un nareiiem.
«fli ceļā no Berlīnes uz Rietumvāci-i
lai tur pavadītu brīvdienas, kad
0». JO km no robežas viņu auto ap-
Zmi bruņota sarkanarmiešu pat-a
Kautai dokumenti bijuši pil-
M kārtībā, braucēji bijuši spiesti
doties uz padomju galveno stabu
Potsdami. Tur pēc pamatīgas prati-nīšanas
tie ievietoti cietumā un ti­kai
pēc nedēļas izlaisti.
Drīz pēc visu četru nozušanas Ber-llnes
padomju raidītājs, ziņoja, ka
vini atbēgušl krievu Jo6lā un lūguši
Dleškirt politiskas azīla tiesības, kas
tiem arī neesot liegtas, So ziņu Gi-dings
savā vēstījumā apzīmē par
«kaidru melu propagandu. Aizturē­tajiem
nekad nav bijis nodoms pār­bēgt
uz padomju joslu. Austrumvāci-a$
laikrakstos tomēr parādījās gari
akstt, kuros attēloja piīrbēdzēju sa­jutumu
par rietumu gatavošanos ka-ram
un ..kauna pilno agresiju Kore-ja".
Austrumvācijas propagandas
iefs Eislers, kādreizējais Amerikas
komunists Nr. 1, sarīkoja pat preses
konferenci, kur angli S'avas domas
v61relz esot apstiprinājuši. Viens no
viņiem, Pžems Roi'less, rakstījis uz
Angliju saviem vecākiem, ka viņam
ejot labi un strādājot, lai palīdzētu
celt rjauno pasauli un mieru", bet
piederīgie pārliecināti, ka viņš rak­stīji
», draudu piespiests. Ronalds
Tomass, trešais no ^pārbēdzējiem",
au esot devies uz Tālajiem austru­miem,
lai tur „izpildītu savu pie­nākumu".
P'iejos mēnešus uz padomju joslu
pSrbēgušl un vēl arvien tur atr-odas
astoņi angļu karavīri. Lielākā daļa
to nav darījuši aiz politiskas pārlie­cības,'
bet gan, klausot savām "vācu
līgavām, kas solījušas precēties un
piedāvājušas „brlvu un laimīgu dzī­vi"
aiz dzelzs priekškara. Sīs skais-tžs,
18—20 g, V. meitenes esot se­višķi
apmācītas padomju spiedzes,
kas par savu darbu saņemot labu at­līdzību
un plašas privilēģijas, starp
citu arī lielu vairumu krievu nailo-na
— „perlona" zeķes.
Kā domā New Gironicle ko-mentālors,
Eisleram ir savs no­teikts
plāns. Viņš grib iegūt
cilvēkus no rietumu zemēm, kas
jaunatnes festivāla laikā, augustā,
ies demonstrācijās pa ielām un sauks
ISpat ka citi: lai dzīvo StaļinsI Tā-p
§c arī daļu no pārnācējiem viņš uz
dažiem mēnešiem liek mierā, sagādā­jot
tiem pat labus dzīves apstākļus,
kamgr citiem jau tagad par uzturēša­nos
«brīvajā padomju zemē" jāsa­maksā
ar uzstāšanos politiskos mīti­ņos
un sludināšanu: nost ar ang]ieml
W pat esot aizsūtīti uz Polijas ogl-raktuvem
kā ,^brīvDbas un miera cī-
JiltSjl no rietumiem" un tur strādājot
smagos apstākļos. It sevišķi vi^
siem ^pārbēdzējiem" piekodina, ka,
atgriežoties rietumos, tos noteikti sa­gaidītu
nāves .sods par dezertēšanu.
Nepatīkami komunistu aprēķinus
sajauca angļu kaprālis Džons Velers,
kas bija sekojis Berlīnes angļu pre­ses
šefam Džonam. Pītam pāri uz pa*-
domju joslu, bet nu, pēc desmit mē­nešiem,
viņam kopā ar sievu laimē­jies
pārbēgt atpakaļ. Viņš gan no­tiesāts
uz 2 gadiem par dezertēšanu,
bet liecība, ko viņš nodeva tiesā un
vēlāk preses konferencē, bija pārāk
satriecoša._^ Tā atmaskoja daudzus
īstos komunistu nodomus un sniedza
reālu ainu par dzīvi padomju sek­torā.
Raiba pasaule
— Neapolietl Roberto Bjadžlo arestēja pēc
tam, kad viņš medus mēneSa sākumā bija
ar nazi sadūris savu Jauno sievu. Iemesls
bijis — strīdus par kāzu tortes sadalījumu.
— Pēc 26 gadu ilga cietuma soda izcieša­nas
36 g. vecais amerikānis Roberts H.
Mekkojs Pitsburgā tie§i no cietuma devās uz
kādu mašīnu un darba riku fabriku, lai k]Qtu
sabiedrības viceprezidents. Mekkojs cietumā
bija izdarījis daudzus svarīgus techniskus
izgudrojumus un atklājumus.
— Parīzes policija apcietināja Pjereti Tanto
par pozēSanu pornogrāfisku kartīšu ražotā­jiem.
Viņa paskaidroja tiesā, ka saņēmusi
10 proc. no ienākumiem par pārdotām kar
tītēm un naudu taupījusi savām pavasari gal
dāmajām kāzām.
— 30 g. vecais dlsioldorfietls Helnrichs LI
sters tikko bija nācis pie samaņas slimnīcā,
kur bija ievests pēc paSnāvIbas mēģinājuma,
kad viņam pasniedza telegrammu ar vēsti,
ka viņš no sen aizmirstas krustmātes manto­jis
tuvu pie 100.000 marku.
— Kādā Ekvadoras džungļu apgabalā, Vi-dusamerikā,
dzīvo mežonīgā aukusu cUts,
kas nonāvē katru sveSinielcu, ka^ pamanīts
cilts apdzīvotajā apgabalā. Tādēļ tur ne­iedrošinās
parādīties ari ierēdņi, kam jāveic
tautas skaitīšana Ekvedorā. Aukusus skaitī­šot
no lidmašīnām: pārlidojot viņu ciemus,
ierēdņi saskaitīšot iezemiešu būdas un ŗēc
tā aptuveni novērtēšot iedzīvotāju skaitu.
Somu zen?. kas slepem aizlēca 139 m
Jau gandrīz aizmirstai pagātnei pieder laiks,
kad kāds pārdrošs vīrs iedomājās mēģināt
lēkt ar slēpēm. Toreiz viņš sasniedza apm.
20 m tālumu, ko uzskatīja par sensacionālu
panākumu. Liekas, ka drīz vien pagātnei
piederēs arī tās lēkiuves, kuras nepieļauj
100 ra tālus lidojumus. Pie tām gan vēl pa­likuši
norvēģi, bet pārējo tautu lēcēji ar­vien
vairāk pievēršas ..mamuta lēktuvēm*.
Sacenšoties pēdējās, radies ari jauns — aeio-dinaraskais
lēkšanas stils resp. lēcējs lidoju­ma
laikā vairs neplivinās rokām, bet tur tās
gar sāniem. Ari lēcienu novērtējumā radu­sies
starpība. Olimpiskajās ziemas spēlēs un
citās nozīmīgās sacīkstēs gan vēl vērtē ne
vien sasniegto tālumu, bet ari punktus pēc
stila pareizības (ar to bieži vien var atgūt
4—5 m starpību tāluma ziņā), bet mamuta
Jēktuvēs izšķīrējs vienīgi sasniegtais tālums.
Pirms 2. pasaules kafa visi tāluma rekordi
sasniegti Dienvidslāvijas mamuta lēktuvē Pla-nicā,
bet tagad, pēc Obersldorfas lēktuves
izbūves, tiem ir vairs vienīgi vēsturiska no­zīme.
Lecot no milzīgajām lēktuvēm. attīstās ari
varens ātrums. Lai nolidinātos 130 m, šis at­tālums
jāveic 3,9 sek. Tas nozīmē, ka cil­vēks
vienā sekundē nolido 33 m, resp. sa­sniedz
120 km stundas ātrumu. Lai veiktu
150 m, ātrums jākāpina uz 38 m sek. Ap­rēķināts,
ka šis attālums Obersldorfas lēktu­vē
sasniedzams. Viss lēciena ilgums, sākot
ar Ieskrējienu, Ir apm. 15 sek. šis skaitlis
sīkāk iedalāms šādi: 7 sek. ilgst ieskrējiens,
3—5 sek. lidojums un 3 sek nosēšanās sll-dējums.
Tātad — 7 lek. laikā lēcējam jā­sasniedz
110—120 km stundas ātrums! Savu­kārt
nolēclena atsitienā kāju locītavām jā­iztur
gandrij 200 kg spiediens. Absolūtais
ātruma rekords slēpošanā gan pieder itālim
Zeno Kolo, kas sasniedzis 163,5 km stundas
ātrumu, gan ne lēkšanā, bet nobrauclenā,
veicot 100 m garo ceļa gabalu 2,2 sek.l
Katrai lēktuvei ir ari savs kritiskais punkt^
ko varētu apzīmēt ari par iespējamo maksi­mālo
tālumu. Planicā tas bija aprēķināts pie
106 m atzīmes, bet lēcēji veica 120 m. Oberst-dorfā
kritiskais punkts ir pie 120 m, bet rea­lizēti
jau 139 m! T^ kā Šai lēktuvē tomēr
pastāv ari t. B. nomierināšanās distance, kas
dod vēl apm. 30 m, tad lagaidāml ari 150 m
tāli lēcieni. Un lēktuvē, kufu austrieši paS
reiz izbūvS Miterndorffi, sasniedtami tālumi
aprēķināti vēl varenāki. Vai cUvēks tie
Šām grasās sacensties ar putnu?
Jau Obersldorfas pirmā starptautiskā lēcē
ju nedēļa atstāja ēnā visus apbrīnotos Pla
nlcas sasniegumus. Torei« gandrīz nepazītais
zviedrs Dans Necels realizēja jauno pasau­les
rekordu 135 m. Nu, vienu gadu vēlāk,
2. starptautiskajā lēcēju nedēļā Obersldorfā
sasniegti vēl lielāki tālumi, uzlabojoties arī
caurmēram. Šogad pie starta bija redzami visi
ievērojamākie ,,rekordu mednieki" — pats
Dans Necels, pazīstamais vācietis Seps Vei-iers.
austrietis Seps Bradls, kas pirmais pa­saulē
veica 100 ra tālumu (1931. g. Planicā)
un 1939. g. kļuva pasaules tntistars. Tagad
ŠIS 33 g. v. lēcējs cerēja atkarot tev rekor­dista
godu. Netrūka ari šveicieša Canena,
kas savā laikā pirmais pārvarēja 110 m nn
arī 120 m robežu, un kura 1948. g. Pltnlcā
realizētais rekords pastāvēja lldf 1950. g.,
kad to izdzēsa Dans Necels. Trūka Tleolgi
lēkšanas speciālisti norvēģi, kat neatziit ma­muta
lēktuves.
Leifvltlii sporH EIropo un
eftos kMtinēnfos
Latviešu izcilais vidējā tvart boktfrit Ža­nis
Smits pēc uzvaras Zelta cimdu" tur­nīrā
Indianas štatā ntsr;n pladanjias fiall-cīņās
Cikagā, kur itartēja paviian 336 da­lībnieki.
Savu pirmo protinieku — Detroitas
vid, sv. meistaru Dinu Smlti pelnīti uiva-rēja
pēc punktiem. Nākamā cīņā prtt ni*
ģerl Bredliju tiesneši Smitam pitspritda ne­pelnītu
zaudējumu, par ko Ugi prottttēja
skatītāju tūkstoši. Par spīti latidējumam.
turnīra vadītājs — laikraksta Chicago Tribu-ne
sporta red. Vords latviešu bokseri ieda­līja
Čikāgas reprezentējošā vienibi sacen­sībai
pret Ņujorku. Smiti peireit ir ameri­kāņu
karavīrs un nesan paaugitinfiti kapri-ļ.
a dienesta pakāpē. Sportistam pēkšņi nacis
doties uz novietojumu kldfi citā zemē. un
viņš minētajā sacīkstē nevarēja piedalltias.
TOMĒR BEZ LATVIEŠIEM.,.
Šāgada Vācijas basketbola maistaribas fl-nālspēles
risinājās Berlīnē. Bavārijas mels-tarvieniba
Bavern Mflnchen uz sacensību
vietu devās vilcienā, vienīgi tit 3 latviešu
spēlētāji — Caune, Badritis un U. Raiskumt
— uz sacensības vietu lidoja lidmašīnā. Pa­šas
cīņas ..latviešu" vienībai šoreiz izridijfis
neveiksmīgas. Pirmo ipēli pret Rieturevici-jas
meistaru ATV DUsseldorI bavārieši gan
uzvarēja nr 56-41 rezultātu, bet pēc tam
piedzīvoja sensacionālu zaudējumu pret Ber­līnes
Neuk61n vienību ar 41—44. Piailmē-jams,
ka mincheniešu sastāvā nebija vairs
Burkevica, kas jau devies uz transitnometnl.
bet visi latvieši, tāpat kā vācietis Kronber*
ger^. spēlēja savainoti. Meistarības otrs fa­vorīts
— TB Heidelberg pieveica Dlseldorfu
ar 4(>—40 un Berlīni ar 47—29. Minchenes
pārstāvji nu varēja iegūt meistara laurus
vienlni gadījumā, ja ar pārliecinošu rezul-tfltu
pārspētu Heidelbergu. Tomēr ŠT iz-šķfrēia
sacensība beidzās at haldelbergiešu
39—32 pārākumu Tā Šogad Vacljas basket-boh
meistaivienibā nav neviena latvieša.
Jaunais meistars saucas — TB Heidelberg.
Toties Oberstdorfā bija ieradušies sotni,
kuri slēpošanā liek arvien vairāk par sevi
runāt. Un līdzīgi pērnam gadam, ari Šogad
sacensību 3. dieni, klāt esot 15.000 skatī­tājiem,
jaunu pasaules rekordu realizēja pa­visam
nepazīts virs — soms Luiro Tauno.
Viņu pat īsti nevar apzīmēt par viru. jo
gaišmatainais, 1,60 m garais un 58 kg sma­gais
Tauno ir tikai 19 gadu veci un vairāk
atgādina zēnu. Viņu nepazina pat šveiciešu
lēkšanas lietpratējs Feldmani, kam zināmi
visi pasaulei lēcēji un ari lēktuvea. Bija
vienīgi ainimt, ka Tauno Šogad uzvarējis
HolmenkoUenā Junioru grupā. Tā Jaunais
soma, kura dzimtene ir īapu lemē ^ mazā
Rovaniemi, Mvai dzimtajai pilsētiņai sagādā­ja
negaidītu slavu. Tidiļ viņa mijis sagai­dīšana
ari kļuva par īstiem tautas svētkiem.
3000 lajOsminātu sagaidītāju viņu burtiski ap­bēra
puķēm un liadu vltenēm. Pilsēta piemi­ņai
uzdāvinija rokas pulksteni, bet goda
banketi aiigrflblgn runu teica Ville Pērkēla
— somu nzvaritijf lodes grūlani 1920. g.
olimpiskajās tpēlēa Antvarpenl.
Oberstdorfai sacensības bijušas vienas no
ievērojamākajim šinī teioni. Sacensību ga­līgā
vietu kirtiba. vērtējot S labikos lēcie­nus,
deva ftidu ainu: 1. Luiro Tauno (Som.)
639 m (caurm. 127,5 m). 2. Snakiers (Sv.)
627 m (125,4). 3. Bradls (Austr.) 622 m (124,4).
4. Canens (Sv.) un Klalils (Vic.) 615 m
(123), e, Pētersons (lv,) 611 m (122,2). 7. Ne-cels
(Zv.) 610 m (122), 8. Vellers (Vic.) 606 m.
9. Bruēars (Vāc.) 595 m un 10. Delers (Sv.)
592 m. Kopi Oberstdorfi izdarlU 426 lēcie­ni,
no kuriem tikai 56 beidzis ar kritienu.
Ho visilem lēclaniem 299 biia pirl 100 m, 44
— pāri 120 m. bet 9 — pirl 130 ml Mazi-kais
veiktais tālums izrādījis 62 m. ,.ArI la­bi,"
stdia informitors, .,divi lādi lēcieni
kopā paliek tikai 15 m aii pasaules rekor­d
a . . . "
Nu pasaulē jau Ir 60 lēcēju, kas veikul!
attālumus Uelikus par 100 m. Ubiko licēju
galvgali, protams, ir Tauno (Som.) ar 139 m,
kam seko: 2. Necels ļZv.) 135 m, 3. Vellers
(Vāc.) un Sneiders (Sv.) 133 m, 5. Daāers
(Sv.) un Bradls (Austr.) 130 m, 7. Bručers
(Vic.) un Hoenleltners (Vic.) 127 m, 9. Ca­nens
(Sv.), Kleisls (Vāc), Pētersons (Zv.)
126 m. Pirl par 120 m tilumu pavisam r t i -
Uzējuši 20 lēcēju, pāri Ua jb tikuši v i l 13
sportisti. 10 gados pasaules rekords no
120 m uzkāpis uz 139 m. Vēl krasiks salī­dzinājums:
1941. g. Planicā tikai 3 lēcieni
bija l i l i k i par 110 m, bat pag. gadi Oberst­dorfā
tādu izrādījās jau 11$ un logad pat
— 1601
Kas liie ir par cilvēkiem, kas riskē ar
saviem kauliem un lido pa gaisu kā putni?
Vai Ue ir arUsti vai tikai spēka pārpilni
puiši, kas tīra sasnieguma prielca dēļ metas
dziļumi? Daudzi viņus apbrīno, daudzi sauc
ari par cirkus artisUam ,ne iportiiUem. Visi
grib Obersldorfas sacensībām piesaistīt ari
norvēģus, kas Joprojām vēl ir izcilākie lēk­šanas
meistari. Tas noteikU nozīmētu vēl lie­lāku
tilumu sasniegšanu, bet pali Norvēģijas
dēli noraidoši purina galvu. Viņi apgalvo,
ka mamuta lēktuves lēkšanas tuīpmikajal
attīstībai esot bīstamas. Kam paliks tais­nība,
to rādīs nākotne. Alfrēds Vlaēells
1951. g. 6. aprīli Augultdorfā mirusi mūsu pašaizliedzīgā slimnīcas
Dr. med.
ļmanii
dzimusi 1885. g. 2. maiji, Q,ibedlta 10. aprīli Augustdorfas kapos.
Neizdzēšamā piemiņā viņu paturēs
Fareles veco ļaužu mītnes
latviešu komiteja,
YMCA8/YWCAs nodaļa
un DV nodaļa
Otrais trimdas Izdevums
AI. un A. Dzērviši
Tikai iesieti eksemplāri, cena DM 10,—.
Krustvārdu mikl&
r r 5*
r
r 1 f
g
>
r
F 11» 19
II
£0
j ļ y ® « n i 8 k l un s t a t i e n i s k i : 1. Dzlv-
D«gvlna nosaukums. 3. Pēc divi die­vus
t' ^iS^Mts Latvijā. 5. Ļipas. 6. Upe Lat-
U ^ ' i ' Ēdināt. 8. Zemnieka darba rīks. 9.
u5?,/",«jiia. 10. Atjauno. 11. Mechaniska
147', ^2. Spēt. 13. Siev. vārds, daudzsk.
17 fw Atskan. 16. Laukstrādnieks,
«««ii 2^^^^^^^^^^ Siev. vārds. 19. Nav jā-feprtekšējāg
krustvārdu mīklas
atrisinājums
01M i?Vl^^' !• Amerika. 7. Asūne. 8.
11. Skoda. 13. Derē. 14. Spi-
Todt/^ft ^^e. 18 OT (Organlsation
27. Av5 22. El. 23. Mēs. 25. Elsāt.
33 Sfi« 29. Laižas. 31. Saite. 32. Sirot.
Msk?: ^ 35. Saļimt. - S t a t e -
h < vi\ 2. Mūķene. 3. Ēna. 4.
'diOKM n-c^' Aloti. 7. Are. 9. Ādere. 10.
W 10 T P ^ ^ ' ' ^2. Atelpot. 14. Stils. 16.
TlrltSa c . ^ ^ " * 21. Sālīts. 24. Smies. 26.
Elaa. 30. Dot. 32. Sam. 34. M i .
Krājumā; A. Grīna vēsturiskais romāns
Ilustrēts izdev., glītā apdarē
Iesietie eks. audeklā ar iespiestu hercoga Jēkaba karogu uz vāka — DM 9,30.
Brošētie ©ko. ar čotrkrās. vāku DM 7.30.
G3
CEĻVEDIS PA DZIMTO ZEMI
I daļa — Vidzeme un Latgale.
II daļa — Kurzeme un. Zemgale.
n
K. Vanaga
BOĻŠEVIKU JOGS
Biaaātiai ilustrēts Izdevums ar tā laika raksturīgākām alnSm. Pirmo reizi trimdā
^ ^ būs publicēti fakti par Latvijas bojā eju.
A. Krlpeaau, Haarenstr. 20, Oldenburg i. O.
A.S.V. grāmattirg. un klientiem — „ , « , vt v v TICA
P, Dubovica, Quakor Lane, Hyde Park. New York, USA ^
Grāmato apgāds LIESMA
Oldenburgā
LCK apgāda UTVIJA .
Ziemeļanglijā piedāvā visas LATVIJAS apg.
iznākušās un krājumā esošās grāmatas. Vien­mēr
krājumā ari grāmatu apgāda LITERA
izdevumi. Bez tam piedāvājam un pieņe­mam
pasūtinājumus visāda veida etnogra-fiski
pareizām grāmatu zīmēm, prievītēm un
tautiskām jostām. Rīgas valsts mākslas un
amatniecības skolas absolventu izstrādāju­mus.
Grāmatu zimju cena no 2 6 līdz 5/6,
prievītēm no 1 0 - Hdz 18/-. Jostu cenas
atkarīgas no novada un jostas garuma. Glīts
Izstrādājums un lētas cenas!
Visi pasūtinājumi adresējami LCK apgāda
LATVIJA Ziemeļanglijas grāmatu galda par-stāvim
V. Ozoliņam, 21, The Grove, dle
Bradtord, England. i^^^f
AUSTRĀLIJA
latvKiIu grāmatas visplašākā Izvēlē ple-
5. S T E A I J T I Ņ i,
13, seventh Ave.. Alberton, S. A.^^^
dāvā
Ja kāds ko zinātu par
Albertu Neilandu,
dz 1912. g. 18. nov. Rīgā, kuri 1945. g.
uzturējās Holandē, lūdzu rakstīt Edvardara
Neilandam, Smolandsgatan 31, Jōnkoping,
Sverige. (1^^)
Kas var sniegt informāciju
par bij. tramvajnieku Liepiņu ar ģimeni no
Rīgas, .M. Klijānu ielas 3. lauku māja pie
Vanaažu stacijas. — lūdz paziņot O. Kolke,
{17af Mannheim-Feudenhpim, Rebimtr. 151,
Germany.
(178)
SLUDINĀJUMS
Sakarā ar IRO R C Schweinfurt pēkšņu lik­vidāciju
un saskaņā ar kopas pilnsapulces
S. g. 15. aprīļa lēmumu un kopas statūtu
33. §
kooperatīvās apgādes kopa VENTA,
{13a) Schweinfurt, Panzerkaserne,
tiek steidzīgi likvidēta.
Visas fizisku un juridisku personu prasības
(arī caur trešam personām) pret kopu pie­sakāmas
lldz g. 5. maijam, jo vēlāk pie­teiktās
prasības nevarēs ievērot.
Likvidācijas komisija
Sveinfurtē. 1951. g. 17. aprīlī (179)
Jaunākie darbi
LATVIEŠU LITBRATORA
Pētera Aigara romāns
LIETUVĒNA OIlRES
Romāna 270 Ip. — 22 nodaļai attēloti noti­kumi
Latvijā, sikot ar lielinieku ienākšanu
1940. g.. līdz vācu okupācijai 1941. g.
Broš.: DM 9,—j 2v. kr. 10,50i Dol. 2,40;
K, dol. 2,65; Sil. 16/-j A. šil. 20/-; Pr, fr.
800,-. Ies.: DM 11,50; Zv. kr. 13,—; Dol. 3.-;
K. dol. 3.25j Sil. 20'6; A. šil. 25/-j Fr.
fr. 970,-.
Aldas Niedras romān«
KATRiNE AIEIE
Romāna saturs no latviešu bēgļu gaitām
Vācijā īsi pēc kapitulācijas.
Broš.: DM 8,-; Zv. kr. 9.-i Dol. 1,95; K.
dol. 2,10; Sil. 12/—; A. ŠU. 16/—? Fr. fr.
630,—. Ies.: DM 10,50; Zv. kr. 11,50} Dol.
2,60; K. dol. 2,75; Sil. 16/-, A. šll. 21/3;
Fr. fr. 815,-.
Jāņa Jaunsudrabiņa romāns
NAVES DEJA
Iespiešanā — Iznāks aprīļa beigās.
Iznākusi apgāda sveStautu rakstnieku sērijas
pirmā grāmata
Tomtona Vaildera romāns
SVĒTĀ LUDVIGA
TILTS
Autors ir viens no izcilākiem mūsdienu Ame­rikas
rakstniekiem. Romāna norises vieta ir
Dienvidamerika. Ejot pa kādu nedrošu tiltu
pāri bīstamai aizai, bojā aiziet četri ceļo­tāji,
jo tilts neiztur viņu svaru. Autors ro­māna
gaitā atšķetina viņu likteņus, spilgti
parādot, kā tie nonākuši līdz savai bojā
ejai un kādēļ tā notikusi tieši uz Sv. Lud­viga
tilta.
Broš.t DM 4.50; Zv. kr. 4,50, Dol. 1,30,
Sil. 8/9; A. šil. 10/-; Fr. fr. 450,-j B.
fr. 55,-.
Iznākusi oliā Udevonā
Ed. Tomasa
LATVIJA
GRĀMATA PAR DZIMTENI
Grāmata otrā Izdevumā iaspiasta uz māks­las
iespiežamā papīra. Saturi 28 foto attēli
un 8 liela form. uz krita papīra. Daudz
kartogrammu un diagrammu tekstā.
,,Latvija" 1950. g. 7. apr. numurā raksta: „Tā
ir grāmata par dzimteni — tās ģeogrāfisko
stāvokli, zemi, dabu un tautu. Sausā ģeo­grāfiskā
viela padziļināta ar tēlojumiem no
tautas teikām, patriotisko dzeju. Viss tas,
lietpratīgi iekārtots, uzbuf Jaukas ainas.
Piemēram lai minam nodaļu par kalniem ar
Jēkabsona neaizmirstamo Birzīm rotāts Gai-ziņS,
par upēm ar Skalbes BUru Lielupē, pat
Jūrmalu — ar Jaunsudrabiņa un Janševska
dzīvīgajiem aprakstiem . . ."
Broš.: DM 4.-; Zv. kr. 4,50; Dol. 1,20;
Sil. 8/-, A. Sil. 10/-.
Nelielā skaitā vēl dabūjama
latvitas karte
mērogā 1:450.000, form. 85X115 cm, ar apm.
5000 vjctu nosaukumiem, 5 krāsu iespiedumā.
Cena: DM 4,—; Zv. kr. 4,50, Dol. 1,20? K.
dol. 1,75; Sll. 8 / - i A. Šil. 10/-.
MANTNIEKA APGĀDS,
Bruzelles, 44, rue van Eyck. Post.Cb.C. 8012.10
Mnto-Foto^VtrvlainitlgungsanitaU
Fotodrucke, liekt* untf Potopavitril
Raproduktloasttchnlscha Anatalt
H a m b u r g 36, bal dtn Klrchhēfen 1
Katram amatam ir zelta pamats! Ari foto*
grafam Jābūt labam sava darba vaicljam, kt
varam gūt no
Dipi. Inž. M. T a m u ž a
tikko iimākuSfis grāmatas:
fotomadba$
grāmata
Grāmatai 192 lapp., un tā aptver visus foto
Jautājumus, sākot ar balti melno attēlu un
beidzot ar moderno krāsu fotogrāfiju. Nav
aizmirsts īsumā apskatīt skaņu uzņemšanu
uz filmas utt.
Grāmata nepieciešama {kvi(|nam, kas vēlas
fotografēt, kā amatierim, tf profaslonftlam
fotogrāfam.
Grāmatas cena Vācijā DM 10.— plus porto.
Dabūjams
J. S ī ļ a romāns
G A U J A
610 lapp., iesieta DM 12.—, broš. lO.->
Sagatavošanā:, J. K 11 d z I j a romāns
J A U N I E Š I
(177)
Viena vai divas mlikalpot&jai —
baltietes vai vācietes, vajadzīgai modernā
mājā, klusā lauku apgabalā, 28 Jūdzas no
Edinburgas. Mājā jau strādā latvieši. Pia-teiktief
Mrs. Elliott, Broughton Place,
Broughton, Biggar, Scotland. (176)
Nr. 31 (475), laSl. g. 21. aprill
Neizlietoto* manuskriptui uiglabl on
sūti atpakaļ vienīgi. Ja tiam plavlt-nota
apmaksāta un autoram adresēta
aplt»kstie. Redakcija patur tiesības ma­nuskriptus
vajadzības gadījumā īsināt.
Ar autora vārdu vai iniciāļiem parak-stlfoit
rakstos izteiktās domas nav katri
ziņā ari redakcijas domas.
Abonements Vacijā,
pasūllnot individuāli (līdz 3 eks. ui
vienu adresi), maksā ar piesūtīšanu
DM 4— par eks. mēnasi, pasūtioot
koUektlvI (vairāk par 3 aks.), DM 3.50
mēn., uz ārzaaēfli DM 4.80 min., at­sevišķā
numura cena DM 0,50, uz ASV
an IKanadu pa gaisa pastu DM 8,50
ffiēn , oz Austrāliju un Jaunzēlandi pa
gaisu putu DM l l r - .
Sludinājumi Vācija
māksi DM 0,90 par vtenslej. nonparailla
iespiddumrindas aizņemamo telpu, vian-reizigi
10 iespiadumrindu slad. DM 5,—t
vienreiz. 5 lespledumt. slud. DM 8,—.
Grāmatu apgādu un tirgotāju sludināju­miem,
piesūtot tos tieši apgādam, ap­rēķinām
50*/i atlaidi.
Abonementu pieteikumus, sladlnSjo-mus
un Iemaksas V ā c i J i pieņem
mūsu pārstāvji nometnēs, kā ari ap­gāds
tlešL
Abonementa un sludinājumu maksu
ā r z e m ē s un turienes pārstāvju sa­rakstu
Izziņojam vairākas reizes mēnesi
īpašā sludinājumā.
tCK APGĀDS L A T V I J A
(13b) Grafenaschau, Obb.,
Regierungslager,
US-Zone, Germany.
I