1949-05-12-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Bs fflfe ne i r VJšs; 1 ^ ' Uft it kg 81 L A T VU Latvlfto Nevrapaper Poblisbffd ifflddr EUCpM GivU Affairt Divisioo Aathoriuitioo Nufflber UNDP 196. Pablishtr aud Editor: Kfirtts Rubfies. DP Ounp Kltiokdte oetr GibiztntrK/D. Prioter: ,,Schwib. VoHcsbi/' Gtozbtirg/D., Btau Uiidin.-Pl. 7. Circnļstloii: 12000 Published thm dints wctUy. Cetortdieii, 1949. g. 12. nu^ā I n ik lilt oMW Udf viļi: Utvicfitt prtMs damie* N •advUtes k o i » ; kopM ft-eiiDiii M. CoHtis. Galvenais rtdairtor» K. fbtbies (darbā Mi^iMdas); galv. redaktora vkla. M. CsIItia. Redak> B. Ķbdis, A. Lie^a, R. ^. • , dtabtrgs. Redakdfas adrtse: GOaAurf/Do., Posflacii 79, (tianmla 8^. Rietomi prasīs Padomjii Savieoibai izvak^^^^ ar? no sateirivalsfroi • • • . . 1 „Newsweek" diipdomatiskais korespondents ziņo, ka A S V delegācija, kas 20. maijā ieradīsies P^izē, lai koipējās sarunās ar Francijas im Aiiglijas pārstāvjiem izsitrādātu vienveidīgus priekšlikumus, sarunās ar Padomju Savienības ātūietu ministru ViSinski starp citu prasīs arī, lai Padomju' Savienība centrālās Vācijas valdības nodibināšanās gadījumā atvilktu savu okupā-d( jas karaspēku ne vien no Vācijas austrumu joslas, bet arī no visām Maskavas patelītvastīm. Ja Padomju Savienība So prasību norakiltu, ^,Newsweek** pār-liedilāts, ka rietumnieki arī savus kaŗasp^us no Vācijas neatvilks uņ nekavējoties nodibinās lUētuitļKvācijas vsdsti, paredzot pilnīgu tās iesaistīšanu Rietum- 0iroļpa8 saimniecības un aizsardzības pHānōs. >ieciem^'^/;" 1^^^ nacionalizēta dzelzs un rūpniecība Pinmdieh britu apakšnams ar 333 pret 203 balsīm pieņēma trešā lasījumā Itemu, kas paredz lieilbrita- 4)aBļ dzelzs un tērauda rūpniecības nadonāli'zācijUi Nulle pieņemtais l i * kums noslēdz britu strādnieku valdības saimniecības 'programmu, ko BtlŅS saviem vēlētājiem apsolīja priekš četriem gadiem. Opozīcijas prieikšllliumu apakšnams noriaidīja. DebatSs konservatīvo pārstāvis no^ tSdīja, ka nacionalizācijas likumam Ir^^ vairāk pdltiSka nekā s a i n ^ ^ i d - ka»>^a. Strādnieku valdība t6 steiMinSja paeņeittt vi^nī^ . tāp&; ka nikaitīajās vēlēšanās tai nav izredžu dabOt vairākumu. Likums Ŗaredz; ka līdz 1950. gada 1. maijam valstij savas akcijas pārdod visi tie riipnleicibas uizņēniumi, kas ražo gādā n^ 'mazāc ka 20.000 ļ; tērauda vai pāi^itrādā 50.000 t dzelzs rūdas. a ieies forumā ftrmdieņ Apvienoto Nācļju. polī-ti^ ā komisija ar 33 balsīm, 11 dele-gfttiem balsojat pret un 13 atturoties, nolēma uzņemt Izraēlu UN. *Sis lēmums jāapstiprina vēl pilnsapulce!. BĢC pārstāvis ziņo no Ņujorkas, ka nav iemesla šaubīties par piilnsapul-ces pievienošanos šim lēmumam. Pret bals6ja arābu bioka valstis, kamēr skandināvi atturējās. Princese Margareta pie pāvesta Briitu princesi Margaretu, kas pašreiz uzituras, Itālijā, 15 minūšu ilgā privātā audiencē otrdien pēcpusdiena pieņēma pāvests Pijs XII. Vatikānā princese ieradās Lidbriitanijas vēstnieka pavadībā, kas akreditēts pie Svētā Krēsla. Pēc 25 gadiem tas ir pirmais gadījums, kad pāvestu apmeklē kāds britu karaļnama loceklis. Anglikāņu baznīca iesniedza Beking-hemas pilī īpašu pieprasījumu, kurā lūgts paskaidrot britu princeses v i zītes nolūku Vatikānā. Otrdien princese Margarete kopā ar Itālijas valsts prezidentu Enaudi pusdienoja Kvirināla pili. Sais pusdienās piedalījās arī ministru prezidents de Oasperi un āiūietu ministe grāfs Sf(»ca; U N O S R I E M V Ē L Ē Š A N U ZlMlTES A T Ļ A U T S T I K A I I E M E ST Nākamajā svētdienā Ungārijā notiks parlamenta vēlēšanas. Valdība t^ad publicējusi sīkāku informāciju, kā ungāru tauta „varēs izmantot sa vas tiesības". Kandidātus * apstipri nās vienīgi komunistu partija, un tikai tās apstiprinātām personām būs tiesības kandidēt. Katrs balsotājs Saņems gatavu vēlēšanu zīmīti un aploksni. Vēlēšanu komisijas Idāt-ienē zīmīte būs jāieliek aploksnē, tā jāaizlīmē un tās pašas komisijas acu Prid;ŽB jāiemet urnā. Nekādus l a bojumus vēlēšanu zīmītē nav tiesības izdarīt. Iii „Gein jau Staļins izdomās kaut ko saka berlinieši blokādes atqelsanas dieiaā MASKAVA VIENOŠANOS IZTĒLO K A UEĻU SAVAS POLITIKAS 1 U Z V A R U Kā isiu svētku dienu 2JS * milj. berliniešu sagaid^a Berlīnes blokādes atcelšanu 12. maija pirmajās minfltēs. Bez daudzām maaSkām pārejām un robežceļiem krieva patruļām bija Jāpaceļ robežbarjeras ar! Hanoveras . Magdeburgas ^ Borlines dzelzceļa līnijai un lielajam autoceļam pie Helmstedtes. Noskaļid- Jums Berlīnē tomēr ļoti rezervēts. Neviens lāga nevar ticēt krievu ndera un sadzīvošanas gribai un sagaida drīz kādus nepatīkamus pārsteigumus. So sajuta v s ^ ari Maskavas iespaddotās vāca preses un radiofonu propaganda, kas visiem zināmo patiesību pilnīgi apgriež kājām gaisā. „Kamēr tas nebūs notids, es neticu, ka krievi labprātīgi atcels Berlīnes blokādi," teica strādnieks R i - asa pārraidītajā reportāžā par berliniešu noskaņojumu 24 stundas pirms blokādes atcelšanas. Kāda vecāka sieviņa, ko reportieris satika, izkāpjot no apakšzemes dzelzceļa, bija pārliecināta, ka padomju piekāpība nav nekas vairāk kā pagaidām neizprotams krievu manevrs. ,iJūs redzēsiet,'* viņa teica. „ka notiks kaut kas negaidīts un labs tas nekas nebūs. Es nevaidu pateikt, kas tas bū§, bet gan jau Staļins kaut ko sliktu izdomas. Ak, kauit tos krievus varētu dabūt laukā nj Berlīnes..nobeidza lielpilsētas puķu pārdevēja no Pankovas krievu sektorā. • Kāds Berlīnes pilsētas valdes ie-ridņis bija ļpti nobažījies, kas. no-* tiks, Ja patiesi mēģinās ar krieviem saprasties, kā to jau izreklamējusi krievu, licencētā prese, un abām pašreizējām Berlīnes pārvaldēm būs atkal jāstrādā kopā: ,JCā lai eg atgriežos savā vecajā darba vietā pilsētas valdes namā Kēnigstrasē, ja tur pie durvīm stāvēs Markgrafa policisti, kas pagājušā gadā sasita mani asiņainu im gandrīz nošāva, kad es bēgu uz rietumu joslu. Kas notiks ar tūkstošiem man līdzīgu, kas sen jau sareģistrēti „tautas naidnieku" sarakstos, ja tiem būs atkal jāiet darbā krievu pārvaldītajā pilsētas centrā?" Līdzīgas domas un uzskati dzirdami Berlīnē ik uz sola. Tā, piem., neviens netic, ka būs iespējams apvienot pilsētas pārvaldes iestādes, atcelt divu — rietumu un austrumu maricu sistēmu vai pat izlīdzināt lielo cenu starpību, kāda valda starp rietumnieku pārvaldītajiem un krievu iegrožotajiem Berlīnes sektoriem. Ar šo berliniešu labi saprotamo noskaņojumu rietumnieki rēķinās. Tā kā amerikāņu un angļu pārvaldes iestādes uzskati par sadarbības iespējām ar padoinju okupācijas varu praktiski daudz neatšķiras no vāciešu pesimisma tad jau laikus paziņots, ka līdz turpmākajam viss paliks pa vecam. Tas i r : Berlīnei joprojām būs divas pilsētas pārvaldes, katra savā pusē paceltajām joslu barjerām, abas markas, divējas pārtikas kartītes, un neviens, kas būs pārbēdzis no savas agrākās darba vietas, uz austrumu joslu netiks sūtrts strādāt. Ārēji tiklab amerikāņi kā ari angU 12. maiju atzīmēja svinīgi. Grīnvaldes pilsētas valdes svinīgajā sēdē, kur .sanāca viss Rietum-beiūlnes maģistrāts, bija aicināts arī ģen. Klejs. Ielās pulcējās svētdie-nīgl tērpušies berllnieši, un bērni negāja skolās. Ja arī politiskā nākotne nevienam nerādās rožaina, tad praktiski blokādes atcelšana i z mērdētajiem lielpilsētniekiem nozīmē loti daudz. Jau pirmajā rītā ap pl. 8 Spandavas, Grīnvaldes, L i d i - terfeldes un Westkreuca preču stacijās ieripoja ogļu un kartupeļu v i l cieni no Rietumvācijas. Tdtovas kanālī iepeldēja pirmās liellaivas no Hamburgas, kur sagatavotas 60.000 t ūdensceļu kravas Berlīnei. Tāpat daudzām spediciju firmām pa vairāk kā 10 mēnešos slēgtajiem zemesceļiem ieradās smago auto kolonnas ar sūtījumiem, ko krievu posteņi tikpat kā bez kontroles bija izlaiduši cauri"^ tikko novāktajiem dzeloņstiepļu aizsprostiem, Bedīniešu pārtikas devas ar 15. maiju iefvērojami palielinātas. Visvairāk t<:)mēr ielenktās pilsētas iedzīvotāji priecājas par ogļu pievedumiem, jio nu izbeigsies gā«js un elektrības taupīšana. Arī 120.00i) Rletumberlīnes bezdarbnidoi cer, kķ tagad drīz vien atjaunosies darbi slēgtajās fabrikās Veikalnieki pa* redz labu apgrozījumu, jo berlīnieSl pagājušos mēnešos pelnījuši caurmērā va^'āk, nekā ^ spēja oficiāli pirkt' un. parādoties trūkstoiSajām precēm l^lz što tukšajos skatlogosi, tās izķer uz vietas. Berlīnie§us nepatīkami satrauc padomjui iespaidotās preses un raidītāju propaganda, kas Berlīnes blokādes atcelšanu iztēlo kā nepārprotamu austrumu „nelauiEamā8 miera un sastrādāšanās gribas ap-llecinajumLu uh spīdošu ur/aru" Maskavas balss ar vel lielāku nekaunību kā jebkad lamā amerikāņus un angļus. Vienīgi rietumnieki uri n e v ^ s pits esot izgudrojuši Berlīnes blokādi, lai varētu dzīt labākus veikialus. Tagad rietumnieki tomēr nļespējot apgādāt lielpilsētu pa smieklīgo gaisa tiltu tā, lai „tos neķertu tautas I taisnīgās dusmas". Tāpēc «barikrotieŗi** uzdevuši veltās pūles traucēt Maskavas veiksmīgo politiku Vācijā un Man būšot Parīzē jāvienojas par sadarbību ax Padomju Savienību. Lai Masfcavas propagan<iff būtu cik absurda būdama, daudjd kļūst šaubīgi, nepārspējami nekaimīgā toņa un argumentācijas dēļ, ko pierāda, pdem., rietu^ mu markas kursa krišana. Berlīnē Bonna bus valdības sēdeklis Naktī uz tr^dienu vācu pagaidu parlaments Bonnā pieņēma divus svarīgus lēmiunus: .ar 33 pret 29 balsim, diviem komunistu pārstāvjiem atturoties, nodemts, ka Bonna būs Rietumvācijas valdības im zemju pārstāvju saeimas pagaidu sēdeklis. Kad kļuva zināmi balsošanas rezultāti, bonnieši skali uzgavilēja gan publikas tribīnēs, gan ve^ibllā, jo ne visiem gribētājiem bija laimējies dabūt ieejas kartes zālē. Jau naktī ziņa izplat^ās arī visā pilsētā. Frankfurte neieguva vajadzīgo balsu skaitu. Tāpat nelaimējās ātutgartei un Kaselei. Pēc tam ar 36 pret 29 balsīm pieņēma arī jauno vēlBanu likumu. Jaunajā Rietumvācijas saeimā būs 800 deputātu. Vēlēšanu tiesības paredzētas katram, kas sasniedzis p ^ u 21 gadu. Bavārijas valdība nolēmusi noraidīt Bonnas satversmi. B(mnā pieņemto satversme likumprojektu, tiklīdz to būs apstiprinājušas tris rietumu lielvalstis, nosūtīs visu zemju landtāgiem. Bavārijas landtāgam tad vajadzēs izšķirties, vai zemju parlamentu divu t r ^ a l u balsu vairākums attiecināms a i i m Bavāriju jeb vai par satversmes likumu bavāriešlem būs jāizšķiras tautas nobalst^anā. Pašreiz notiek k i - temas sarunas par jauno Rietumvācijas valsts prezidentu, Min Bonnas parlamenta prezidentu Dr. Adenaii-eru, SPD frakcijas pārstāvi Dr. Smitu, apvienotās jodas arodbiedrību vadītāju Dr. Bekleru tm Bavārijas nUnistru prezkientu Dr. Erhardu. Demoskopijas institūta iz-» darītajā aptaujā 65Vo vādeSu vispār nevarēja mtaēt nevienu sņmi polī-tlļd, ko viņi vēlētos par veāsts pre zldentu. 0 reizējam Hitlera reichsmaršalam Gēringam tik līdzīgo partizāņu maršalu par „galveno cirkus telts mastu", kam lūztot, sabruktu visa celtne. Dienvidslāvijas tagadējās valdības politiku Tito iemieso tik lielā mērā, ka viņam aizstājēju grūti iedomāties. Ja Tito kaut vai tikai uz ilgāku laiku paliktu nopietni slims, Dienvidslāvijā var sagaidīt vislieMos pārsteigumus, jo sen jau vairs nav noslēpums, ka visās apkārtējās kaimiņzemēs Maskavas aģenti sagatavojuši Dienvidslāvijas iekārtas gāšanu ar idcšēju sacelšanos, revolūcijām un pilsoņu karu (Beigas 3. Ipp.) BELGRAIDES DIKTATORS KOPS NEDĒĻAS MOCAS AR BlAGAS KRi^JMŪPJIEM No tioamiem avotiem Vīnē saņemtas ziņas, ka nmrSals Tito Jau koi^ vienas mtedēļas guļ slims sai^ā stigri apsargātajā Belgrades pitt Lai gan nekādus tuvākus norādtjismiis nav iespējams Sbbrid iegūt» šķiet ka T i ^ mokās ar neizskaidrojamām vēdergraižu un māgas krampjiem. Austrijas „Alpenzenders*< otrdienas r M ziņoja» ķa baumas par U t o slimību apstiprinājušās un valdilias locekļi Izraodzijufii trisviru padomi, kas uzņ^sies Dienvidslāvijas valsts vadība pa līto slimības laiku. Tie bils iekšlietu ministrs Rankoiidēs, propagandas ministrs Može Pi- Jade un ārlietu ihinistrs Ksurdeļa. Ziņa pa^p Tito noslēpumaino laliml-bu Izraisījusi visdažādākās baumas;. Kamēr no pašas Belgrades nenāks kāds oficiāls paziņojums, var tikai uzskaitīt Ibaumas, kādas jau kopš pagājušās nedēļas cirkulē Bailkanu lielajos ientros. Budapeštā, pēc AFP korespondenta ziņojuma atklāti runā par noindēšanas mēģinājumu. Bulcarestā bulvāru prese neskopojas ar stāstiem par Tito samaitāto māgu, ko tas esot iemantojis, rīkodams nepārtrauktus rautus ar viiiizsmaldnātākajiem kārumiem, ko būtu apskaudis katrs senās Romas cēzars. Vislabāk i n formēta šķiet Vīnes prese. kaiS uzmanīgi norāda, cik ārkārtīga nozīme būtu Tito neveselībai pašreizējā brīdī, kad Dieņvid^avija nonākusi liktenīgos krus^elos, No jaima tiek atgādinātais visas teorijas par atentātiem priBt Dienvid^avijas diktatoru, kādus kominforms esot izstrādājis šai vasarai. Tito personībai Maskava ļ pati veltījusi tik lielu uzmanību, kaut arī negatīvā nozīmē, ka nekādas spekulācijas par Irominforma pūlēm ^izsist viņu no ierindas" nevar būt pārspīlētas. Pat nopietn.'iis „Newsweek" politiskais korespondents, i rakstot par Malika- Džesupa sarunām im Berlīnes blokādes attel^anas jautājiunu, atgā-din?^. ka ^riens no trim noteicējiem momentiem Maskavas pašreizējā politikā ir velēšanās ^izraut nepatīkamo un J bīstamo skabargu 'IMto*", kas iedūnīisies komunistu pasaules organizācijai pašā papēdī un ievērojami trsiucē tās gaitu. Staļinam, pēc piedzlvojušāko angļu ārlietu ministrijas ierēdņu domām, šimbrīžam esot vēlēšanās: apturēt tālāku rietumu apvienošanos, izmantot komunistu uzvaras vilni Ķīna, lai uzvandītu visu Āziju, xm par katru cfenu likvidēt Tito. Tāpat kil tas jau daudzkārt noticis valstīs kr spēcīgu diktātorisiai režīmu, a i i Dienvidslāvijā ap Tito personītm s^oncentrēta visa valsts vara. Lai gan ārzemju novērotāju domas dal.§s, vairums uzskata kād- IELU CĪŅĀM NEGAmtTA NACIONĀLISTU PRETEStiBA KAUJAS AP lOiENKTO PILSĒTU Pretēji daadateni inemja novērotāja siHrledamiem, Sanghaja Jo-imjim nav kritusi komānistu rokās, kas Ja» piekto diena ar ievēro- Jaiņian spIUem laužas az bagātāko an Ueliko Ķīnas pilsēta. Cīņas ni^ifliifia gilvenok&rt ziemeļos an dem^rtetiĀios no Sanghajas pie KaSIngag an TalSongas pilsētlūii. Tar ar lida'spara cīnās 3 komū-nbia armUas pret ai^. 15.0M CangkalSdu sagatavotie un for^ možas sali i^MnScItlem nadoni-listlein « kam labs amerikāņa ap» braņojams. AJizstilvJas tomēr plū*- spēks 8ple2 arvien l a ^ Ielenkta- Jal pilsētai. Kdd pagliušā piektdienā nistu artUerija un pionieru \I-bas uzsāka pārcelšanās mēģinājumus pie Vangpū upes ietekas tikai 25 km no pilsētas, l&ās, ka arī šeit atkārtosies Nankingas kapitulācija,- un nacionālisti vlenkārSi padosies. Ar 100 liellaivām im pontoniem vairākas stundas komunisti artilērijas aizsegā cēlās pāri upei vietā, kur atradās vismeou^le nacionālistu aizstāvēšanās ^pētel. Pēc ,JDaily Mali" Sanghajas korespondenta z i ņām, neviens komunistu Uzbrukumu i a i vietā nebija gaidījis. Tomēr jau drīz nacionālistu llelgabal-lalvas iejaucās cīņā un nogrenndēja lielāku skaitu komunistu plostu ar kājniekiem un vi^lo artilēriju. Sanghajas tālšāvēju baterijas atklāja uguni jto Vangu krastā sapulcētajiem komunistu spēkiem, kas ātri atkāpās. Nikamadās dienās ar labiem pa-nākimiiem nadonMisIftem izdevās savas pozīcijas pieiturēt ari pie sva-rīgiijlem dzelzceļa mezgliem Ka- Singas — 90 km rietea^ps no ' hajas un TaiSbhģas ap 50 km ziemeļrietumos no pilsētas. Abās vietās stāvoklis nemainījās līdz pat trešdienai, kad svaigiiem komunistu spēkiem aizstāvjus izdevās Ŗtsplest. Pēc pēdējām ziņām, ļcrti sīvas cīņas sākušās 25 km rietumos no Āzijas Hellcās ostas un tirdzniecības centra. Nacionālistu kaŗasp3cs iekārtojies visā pilsētā, ziņo A P aģentūra no ielenktās 6 milji^u Bābeles. Karaspēka vienības apmetušās arī trīs lielākajās un greznākc^ās viesnīcās, pārvēršot tās par cīņas lizdām. Logus aizbarikādē s m i l ^ maisiem tm u^tāda ložmetējus. Sanghajas militārais komandants visā nopietnībā gatavojas ielu cīņām im ieved pilsētā nežēlīgu disciplīnu. Ik dienas tiek nošauti džfemltlem komunistu aģentu im šaubīgas personas izraidītas uz kādu Jangtsē grīvas salā ierīkotu koncentrācijas nometni. No Sanghajas joprojām uztur normālu gaisa s a t i k ^ . Lielais vai-ruiņs ārzemnieku — to vidū lielākais s&alts angļu, neraiigoties uz aizbraiikšanas iespējām^ ļpaUdc pasētā un nolēmuši sagaidīt komunistus. Angļu īpašumu kopvērtību Sanghaja rēķina uz 100 milj. mār- (Beigas 3. lapp.) Toms Konnclijs ieteic ratificēt Atlantika paktu Hdz Parīzes konferencei Parīzē jau sākušies prielcšdarbi četru ārlietu ministru konferencei, kas notiks 23. maijā. Francijas galvaspilsētā šai nolūkā jau ieradušies amerikāņu un britu lietpratēji Be-vins ar Ečesonu Parīzē i^raulcs 20,; maijā — trīs dienas priekš konferences sākuma un sāks apspriesties ar Sumānu par rietumu valstu kopīgu politiku. Cik zināms, Ečesonu pavadīs Dr. Džesups un J>osters Drdless. Džesups.no Vašii^onas izlidoja jau cetintmen. Pēc informācijas no Lielbriitanijas un ASV, rietumu lielvalstis Parīzes konferencei gatavojas rūpīgi. Britu ārlietu ministrs Bevlns, kas no Vācijas Londonā atgriezās tikai otrdien, tūdaļ sāka apspriesties ar saviem tuvākajiem līdzstrādniekiem. Savienoio Valstu ārlietu ministrijā otrdien ilgāku laiku konferēja Eče-sons ar senāta āriietu komisijas priekšsēdi TV>mu Konneliju, agrais priekšsēdi Artūru Vandenbergu uh Dr. Dž^upu. Pēc konferences Eče-sons piepei pa^aidroja, ka pārrunāts jautājums, vM uz Parīzes konferenci nebrai^ ari Konnelijam un Vandenbea^am, kā to vēlas prezi-: dents Trumens. Tā kā kongresā šai lafkā dari)a kārtībā uzņ^itl svaiīgl jautājumi, abi senatori tomēr paliks Vašingtonā. Bet ja radīsies neat; le-kama vajadzība, viņi apsolījās ierasties Parīzē. Toms Konnelijs piebilda ka ASV pozīcijas būtu iidā mērā nostiprinātas, ja kongress jau būtu nobeidzis debates par Atlanti-ka paktu un, ja iespēijams, to arī ratificējis. . . . un ieteic atjaunot diplomātiskās attiek-smes ar Spāniju Es neredzu iemeta, kāpēc mēs ne-varētu nosūtīt uz Madridi savu vēstnieku, — otrdien ASV kongresā deklarēja senāta ārlietu komisijas priekšsēdis Toms Konnelijs. Pēc viņa domām, i r neloģiski, ja diplomātiskās ŗ^ttieksmes pastāv ar Maskavu, bet ne ar Madridi, jo abu valsts iekārtu starpā i r zināma līdzība. Runas beigās Konnelijs paziņoja, ka viņš noraida kā Spānijas, tā Padomju Savienības diktatūru. f- it • i l ai I '5 ''I
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 12, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-05-12 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490512 |
Description
Title | 1949-05-12-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
Bs
fflfe ne
i r VJšs; 1 ^
' Uft it kg 81
L A T VU
Latvlfto Nevrapaper
Poblisbffd ifflddr EUCpM GivU
Affairt Divisioo Aathoriuitioo
Nufflber UNDP 196. Pablishtr
aud Editor: Kfirtts Rubfies.
DP Ounp Kltiokdte oetr
GibiztntrK/D. Prioter: ,,Schwib.
VoHcsbi/' Gtozbtirg/D., Btau
Uiidin.-Pl. 7. Circnļstloii: 12000
Published thm dints wctUy.
Cetortdieii, 1949. g. 12. nu^ā
I n ik lilt oMW Udf
viļi: Utvicfitt prtMs damie*
N •advUtes k o i » ; kopM ft-eiiDiii
M. CoHtis. Galvenais
rtdairtor» K. fbtbies (darbā
Mi^iMdas); galv. redaktora
vkla. M. CsIItia. Redak>
B. Ķbdis, A. Lie^a, R. ^. •
, dtabtrgs. Redakdfas adrtse:
GOaAurf/Do., Posflacii 79,
(tianmla 8^.
Rietomi prasīs Padomjii
Savieoibai izvak^^^^
ar? no sateirivalsfroi
• • • . . 1
„Newsweek" diipdomatiskais korespondents
ziņo, ka A S V delegācija,
kas 20. maijā ieradīsies
P^izē, lai koipējās sarunās ar
Francijas im Aiiglijas pārstāvjiem
izsitrādātu vienveidīgus
priekšlikumus, sarunās ar Padomju
Savienības ātūietu ministru
ViSinski starp citu prasīs arī,
lai Padomju' Savienība centrālās
Vācijas valdības nodibināšanās
gadījumā atvilktu savu okupā-d(
jas karaspēku ne vien no Vācijas
austrumu joslas, bet arī no
visām Maskavas patelītvastīm.
Ja Padomju Savienība So prasību
norakiltu, ^,Newsweek** pār-liedilāts,
ka rietumnieki arī savus
kaŗasp^us no Vācijas neatvilks
uņ nekavējoties nodibinās
lUētuitļKvācijas vsdsti, paredzot
pilnīgu tās iesaistīšanu Rietum-
0iroļpa8 saimniecības un aizsardzības
pHānōs.
>ieciem^'^/;" 1^^^
nacionalizēta
dzelzs un
rūpniecība
Pinmdieh britu apakšnams ar 333
pret 203 balsīm pieņēma trešā lasījumā
Itemu, kas paredz lieilbrita-
4)aBļ dzelzs un tērauda rūpniecības
nadonāli'zācijUi Nulle pieņemtais l i *
kums noslēdz britu strādnieku valdības
saimniecības 'programmu, ko
BtlŅS saviem vēlētājiem apsolīja
priekš četriem gadiem. Opozīcijas
prieikšllliumu apakšnams noriaidīja.
DebatSs konservatīvo pārstāvis no^
tSdīja, ka nacionalizācijas likumam
Ir^^ vairāk pdltiSka nekā s a i n ^ ^ i d -
ka»>^a. Strādnieku valdība t6
steiMinSja paeņeittt vi^nī^ . tāp&;
ka nikaitīajās vēlēšanās tai nav izredžu
dabOt vairākumu. Likums
Ŗaredz; ka līdz 1950. gada 1. maijam
valstij savas akcijas pārdod visi tie
riipnleicibas uizņēniumi, kas ražo
gādā n^ 'mazāc ka 20.000 ļ; tērauda
vai pāi^itrādā 50.000 t dzelzs rūdas.
a ieies
forumā
ftrmdieņ Apvienoto Nācļju. polī-ti^
ā komisija ar 33 balsīm, 11 dele-gfttiem
balsojat pret un 13 atturoties,
nolēma uzņemt Izraēlu UN. *Sis lēmums
jāapstiprina vēl pilnsapulce!.
BĢC pārstāvis ziņo no Ņujorkas, ka
nav iemesla šaubīties par piilnsapul-ces
pievienošanos šim lēmumam.
Pret bals6ja arābu bioka valstis, kamēr
skandināvi atturējās.
Princese Margareta
pie pāvesta
Briitu princesi Margaretu, kas pašreiz
uzituras, Itālijā, 15 minūšu ilgā
privātā audiencē otrdien pēcpusdiena
pieņēma pāvests Pijs XII. Vatikānā
princese ieradās Lidbriitanijas vēstnieka
pavadībā, kas akreditēts pie
Svētā Krēsla. Pēc 25 gadiem tas ir
pirmais gadījums, kad pāvestu apmeklē
kāds britu karaļnama loceklis.
Anglikāņu baznīca iesniedza Beking-hemas
pilī īpašu pieprasījumu, kurā
lūgts paskaidrot britu princeses v i zītes
nolūku Vatikānā. Otrdien
princese Margarete kopā ar Itālijas
valsts prezidentu Enaudi pusdienoja
Kvirināla pili. Sais pusdienās piedalījās
arī ministru prezidents de
Oasperi un āiūietu ministe grāfs
Sf(»ca;
U N O S R I E M V Ē L Ē Š A N U ZlMlTES
A T Ļ A U T S T I K A I I E M E ST
Nākamajā svētdienā Ungārijā notiks
parlamenta vēlēšanas. Valdība
t^ad publicējusi sīkāku informāciju,
kā ungāru tauta „varēs izmantot sa
vas tiesības". Kandidātus * apstipri
nās vienīgi komunistu partija, un
tikai tās apstiprinātām personām būs
tiesības kandidēt. Katrs balsotājs
Saņems gatavu vēlēšanu zīmīti un
aploksni. Vēlēšanu komisijas Idāt-ienē
zīmīte būs jāieliek aploksnē, tā
jāaizlīmē un tās pašas komisijas acu
Prid;ŽB jāiemet urnā. Nekādus l a bojumus
vēlēšanu zīmītē nav tiesības
izdarīt.
Iii
„Gein jau Staļins
izdomās kaut ko
saka berlinieši blokādes atqelsanas dieiaā
MASKAVA VIENOŠANOS IZTĒLO K A UEĻU SAVAS POLITIKAS
1
U Z V A R U
Kā isiu svētku dienu 2JS * milj.
berliniešu sagaid^a Berlīnes blokādes
atcelšanu 12. maija pirmajās
minfltēs. Bez daudzām maaSkām
pārejām un robežceļiem krieva patruļām
bija Jāpaceļ robežbarjeras ar!
Hanoveras . Magdeburgas ^ Borlines
dzelzceļa līnijai un lielajam autoceļam
pie Helmstedtes. Noskaļid-
Jums Berlīnē tomēr ļoti rezervēts.
Neviens lāga nevar ticēt krievu
ndera un sadzīvošanas gribai un
sagaida drīz kādus nepatīkamus
pārsteigumus. So sajuta v s ^ ari
Maskavas iespaddotās vāca preses
un radiofonu propaganda, kas visiem
zināmo patiesību pilnīgi apgriež
kājām gaisā.
„Kamēr tas nebūs notids, es neticu,
ka krievi labprātīgi atcels Berlīnes
blokādi," teica strādnieks R i -
asa pārraidītajā reportāžā par berliniešu
noskaņojumu 24 stundas
pirms blokādes atcelšanas. Kāda
vecāka sieviņa, ko reportieris satika,
izkāpjot no apakšzemes dzelzceļa,
bija pārliecināta, ka padomju piekāpība
nav nekas vairāk kā pagaidām
neizprotams krievu manevrs.
,iJūs redzēsiet,'* viņa teica. „ka notiks
kaut kas negaidīts un labs tas
nekas nebūs. Es nevaidu pateikt,
kas tas bū§, bet gan jau Staļins
kaut ko sliktu izdomas. Ak, kauit
tos krievus varētu dabūt laukā nj
Berlīnes..nobeidza lielpilsētas
puķu pārdevēja no Pankovas krievu
sektorā. •
Kāds Berlīnes pilsētas valdes ie-ridņis
bija ļpti nobažījies, kas. no-*
tiks, Ja patiesi mēģinās ar krieviem
saprasties, kā to jau izreklamējusi
krievu, licencētā prese, un abām
pašreizējām Berlīnes pārvaldēm būs
atkal jāstrādā kopā: ,JCā lai eg atgriežos
savā vecajā darba vietā pilsētas
valdes namā Kēnigstrasē, ja
tur pie durvīm stāvēs Markgrafa
policisti, kas pagājušā gadā sasita
mani asiņainu im gandrīz nošāva,
kad es bēgu uz rietumu joslu. Kas
notiks ar tūkstošiem man līdzīgu,
kas sen jau sareģistrēti „tautas
naidnieku" sarakstos, ja tiem būs
atkal jāiet darbā krievu pārvaldītajā
pilsētas centrā?"
Līdzīgas domas un uzskati dzirdami
Berlīnē ik uz sola. Tā, piem.,
neviens netic, ka būs iespējams apvienot
pilsētas pārvaldes iestādes,
atcelt divu — rietumu un austrumu
maricu sistēmu vai pat izlīdzināt
lielo cenu starpību, kāda valda
starp rietumnieku pārvaldītajiem
un krievu iegrožotajiem Berlīnes
sektoriem.
Ar šo berliniešu labi saprotamo
noskaņojumu rietumnieki rēķinās.
Tā kā amerikāņu un angļu pārvaldes
iestādes uzskati par sadarbības
iespējām ar padoinju okupācijas
varu praktiski daudz neatšķiras no
vāciešu pesimisma tad jau laikus
paziņots, ka līdz turpmākajam viss
paliks pa vecam. Tas i r : Berlīnei
joprojām būs divas pilsētas pārvaldes,
katra savā pusē paceltajām
joslu barjerām, abas markas, divējas
pārtikas kartītes, un neviens,
kas būs pārbēdzis no savas agrākās
darba vietas, uz austrumu joslu netiks
sūtrts strādāt.
Ārēji tiklab amerikāņi kā ari
angU 12. maiju atzīmēja svinīgi.
Grīnvaldes pilsētas valdes svinīgajā
sēdē, kur .sanāca viss Rietum-beiūlnes
maģistrāts, bija aicināts arī
ģen. Klejs. Ielās pulcējās svētdie-nīgl
tērpušies berllnieši, un bērni
negāja skolās. Ja arī politiskā nākotne
nevienam nerādās rožaina,
tad praktiski blokādes atcelšana i z mērdētajiem
lielpilsētniekiem nozīmē
loti daudz. Jau pirmajā rītā ap
pl. 8 Spandavas, Grīnvaldes, L i d i -
terfeldes un Westkreuca preču stacijās
ieripoja ogļu un kartupeļu v i l cieni
no Rietumvācijas. Tdtovas
kanālī iepeldēja pirmās liellaivas no
Hamburgas, kur sagatavotas 60.000 t
ūdensceļu kravas Berlīnei. Tāpat
daudzām spediciju firmām pa vairāk
kā 10 mēnešos slēgtajiem zemesceļiem
ieradās smago auto kolonnas
ar sūtījumiem, ko krievu
posteņi tikpat kā bez kontroles bija
izlaiduši cauri"^ tikko novāktajiem
dzeloņstiepļu aizsprostiem,
Bedīniešu pārtikas devas ar 15.
maiju iefvērojami palielinātas. Visvairāk
t<:)mēr ielenktās pilsētas iedzīvotāji
priecājas par ogļu pievedumiem,
jio nu izbeigsies gā«js un
elektrības taupīšana. Arī 120.00i)
Rletumberlīnes bezdarbnidoi cer, kķ
tagad drīz vien atjaunosies darbi
slēgtajās fabrikās Veikalnieki pa*
redz labu apgrozījumu, jo berlīnieSl
pagājušos mēnešos pelnījuši caurmērā
va^'āk, nekā ^ spēja oficiāli
pirkt' un. parādoties trūkstoiSajām
precēm l^lz što tukšajos skatlogosi,
tās izķer uz vietas.
Berlīnie§us nepatīkami satrauc
padomjui iespaidotās preses un raidītāju
propaganda, kas Berlīnes
blokādes atcelšanu iztēlo kā nepārprotamu
austrumu „nelauiEamā8
miera un sastrādāšanās gribas ap-llecinajumLu
uh spīdošu ur/aru"
Maskavas balss ar vel lielāku nekaunību
kā jebkad lamā amerikāņus
un angļus. Vienīgi rietumnieki
uri n e v ^ s pits esot izgudrojuši Berlīnes
blokādi, lai varētu dzīt labākus
veikialus. Tagad rietumnieki
tomēr nļespējot apgādāt lielpilsētu pa
smieklīgo gaisa tiltu tā, lai „tos neķertu
tautas I taisnīgās dusmas". Tāpēc
«barikrotieŗi** uzdevuši veltās
pūles traucēt Maskavas veiksmīgo
politiku Vācijā un Man būšot Parīzē
jāvienojas par sadarbību ax Padomju
Savienību. Lai Masfcavas
propagan |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-05-12-01