Bavarijas Latviesu vestnesis, September 6, 1950

              ii
ļ
ī
•
I..
i
I
L A T V I J A trešdien, 1950. g. 6. septembri
Vini ir ieinteresēti sadarbībā
KO BAKSTA VACU PBKE PAB DP
Pēc DP preMt apvienības ierosinā­juma
un sadarbIbS ar to, IHO publis-kfis
informācijas daļa, kas saņem vi­sus
vācu laikrakstus ar rakstiem un
informāciju par DP dzīvi un apstāk­ļiem
Vācijā, svarīgākos un interesan-tfikof
rakstus fotokopēšanas ceļā pa­vairojusi
un pagājušā preses konfe­rencē
pirmo reizi izdalīja žurnālistiem.
Turpmāk iādus materiālus informāci-laf
daļa regulāri piesatls visiem pla­šākajiem
DP laikrakstiem, un izviUcu-mui,
kas mOs var interesēt sniegsim
saviem lasītājiem.
ViAi tdju rietumu joslu vācu laik­rakstu
slejās jūlija otrā pusē un au­gusta
sākumāi kur rakstīts galveno­kārt
par vācu saimniecībā pārgājušo
DP daSvif pārvietotajām personām
lielāko tiesu parādīta labvēlīga lin
viņu stāvoldi ispratēja nostāja. DP
naidīgs tonis manāms tikai dažos
komunistu izdevumos. Hannoversche
Presse uzsper, ka bēg}u pārvalde lī­dzās
vācu bēg}u rūpēm tagad mācī­jusies
pazīt ari DP vajadzības un
cenšas gādāt ari par viņiem. Daudzi
DP jau ^strādā Hanoveras uzņēmu­mos,
fabrikās un darbnīcās. Uz­svērts,
ka bēgļu pārvaldes iecelto
amatpersonu saciarbība ar nometņu
pašpārvaldi ir visai laba un tādas
pafias ari DP attieksmes pret polici­ju.
Par nepareiziem izrādījušies uz­skati
it kā DP nometnēs dzīvotu lie­la
tiesa kriminālelemeātu. ,JDP sa­maksā
savu Iri, pilda citus savus
pienākumus viņ ir ļoti ieinteresēti
sadarbībā. 6ēg}u pārvalde pūlas vi­ņiem
nākt pretim un atrisināt sāktos
darbus un problēmas, kas radušās
pSc viņu pārņemšanas vācu saim-niedbā/'
nobeidz laikraksts.
Stutgartes Wūrtembergi8die Abend-zeitung,
rakstīdams par Svābu Qmin-des
Biffinarka kazarmās novietoto
628 bU, DP, to vidū ari latviešu, nā­kotnei
izredzēm, norāda, ka darba
izredzes viņiem Svābu Gmlndē ir
ļoti "^ājas. Pilsētu un apriņķu vecā­kie
guidriz neatrisināmu uzdevumu
saskata ari amerikāņu pārvaldes
prasībā, lai bij. DP tuvākā laikā iz­vieto
privātdzīvokļos, pie kam kat­rai
personai nepieciešami vismaz
8,3 kv« m un dzīvoklim jābūt DP
darba vietas tuvumā. Schwābisdie
Zeitung ziņojumā no Tībingenas no­rāda,
iļL izdevumi 8.200 vācu pārval­dē
pārgājušo DP aprūpei Virtember-gā
* Hohencolemā nesameiigi smagi
apgrūtina šo zemi
Isar-Posļ Landsbutē apskata dar­ba
sagādes jļļiutājumu DP. Lahdhutē
ieradmes ^ciluMes baasuču apvi^ī-bas
pārstāve, kas ar vācu ierēdņiem
pārrunājusi iespējas darba dabūša­nai
ārzemnieldem. Sim nolūkam
Landshute paredzēts iekārtot amat­nieku
mācību darbnīcu, šūšanas
darbnicļu, bērnu dārzu un vēlāk ari
tautskolu un dažas vidusskolas kla­ses.
Nobeigumā laikraksts konstatē,
ka attiecīgas iestādes un vadītājas
personas cer, ka bij. DP nomeU^u
iedzīvotājiem vācu pārvaldē un ap-irūpē
baznjcu organizācijas ar godī­gu
darbu, radīs labākas dzīves iespē­jas.
Straubinger Tagblatt' publicē
darba pārvaldes paziņojumu, ka
lauksaimniecības darba pratējus bij.
DP var nodarbināt sezonas darbos
ar tādiem pašiem noteikumiem kā
vāciešus.
Karlsruher Stimme informē, ka
Ziemeļbādenē vācu saimniecībā pār­ņemti
2000 DP. Bez tam Vlzlochas
psīchiātriskajā slimnīcā uzņemti 200
garā vājie DP no visas amerikāņu
joslas, un jārēķinās, ka šis skaits
pieaugs uz 300. DP pārņemšana vācu
saimniecībā Ziemeļbādenā noritējusi
bez traucējumiem. Passauer Neue
Presse raksta, ka kādā muižā pie
Pasavas notiek lauksaimniecības
pārbaudījumi tiem DP, kas grib Izce-ot
uz aizjūru. Pārbaudījumos' DP
zrādot lielu interesi un visumā la­bas
zināšanas.
Mums labi pazīstamus, bet pēdējā
laikā visai maz dzirdētus vārdus
pret DP lieto komunistu Socialisti-sdie
Volkszeitung, kas tagad ar
amerikāņu iestāžu rīkojumu gan uz
laiku slēgta. Rakstā Sirsnīgu paldies,
Ņūmena kungs laikraksts vēršas
pret Hesenes zemes komisāra Ņūme­na
norādījumiem ministru preziden­tam
par dzīvokļu būvi tā saucama-maksātāju
rēķina. Tālāk laikrakstā
burtiski teikts: „Vācu tautu nemaz
neinteresē davot kopā ar kriminā­liem
un politiskiem noziedztiiekiem.
Tā prasa nekavējoties uz savām
dzimtenēm repatriēt visus vē! Vācijā
dzīvojošos ārzemniekus, kur viņiem
jāpalīdz strādāt jaunas demiDkratis-kas
kartības celšanā vai jāatbild par
noziegumiem, ko tie pastrādājul
pret savām tautām." Stuttgarter
Volksstimme, ari komunistu izde­vums,
sniedz īsu informāciju par
Ludvigsburgas pašvaldības protes­tiem
pret DP novietošanu privātdzī­vokļos.
Westfāllsdie Nadiriditen ^flnsterē
zina informēt, ka Jūlijā pie ikdienas
robežām uzieti, salīdzinot ar Iepriek­šējiem
mēnešiem, visai daudz ār­zemnieku,
kas no Beļģijas un Holan­des
nelegāli pārgājuši Vācijas robe­žu.
Pēc policijas ziņām, tie bijuši
lielāko tiesu poļi un čechi, kas labāk
jiem „DP", kas 5 gadus pēc kara vēl i vēlas dzīvot DP nometnē Vācijā ne­dzīvojot
uz Rietumvācijas nodokļu!kā strādāt oglraktuvēs.
(Turpinājums no 1. ipp.)
edragāja kaujas kuģi Tirpitz, tūk­stošiem
žēlsirdīgo māsu utt.
Tādēļ politbirojs un padomju aiz­sardzības
ministrija sevišķi augsti
novērtēja šo masu organizāciju. Bet
tikko karš bija beidzies, sākās ne
Invalidiem izredzes
iiki uz Kanādu
Sakarā ar LRA Ierosinājumu IRO
Kanādas misija paziņojusi, ka sola
par katra invalida aprūpi, ja to iz­dotos
izvietot Kanādā, izsniegt līdz
1000 dolāru. Pec misijas ieskatiem
invalidu izaicināšana no Eiropas
būtu jāuzņemas jau Kanādā esoša­jiem
inūsu tautiešiem caur LRA,
pie kam IRO dotu tikai garantiju^
Tāpēc LRA aicina tautiešus neka­vējoties
pieteikt savu gatavību uz­ņemt
pie sevis kādu invalidu vai
veselu ģimeni, rakstot LRA, P. O
Box 383, Ottawa, Ont
Atradusies latviešu
meitene
^ Latvijas SK, a4a) Esslingen/N, Hhland-str.
7, Ziņo, ka IRO bērnu meklēšanas bi­rojam
izdevies atrast latvieti Lulu Vak-mani,
dz. 1936. g. U. maijā. Bērns mātei
bija pazudis KaralauCos 1944. g. novembri
un to vēlāk pieņēmusi audzināšanā kāda
vācu i;imene. Mātes nonas Vakmanes, dz.
1910. g. 20, februāri, pašreizējā adrese nav
zināma, un tāpēc viņa, kā ari tautieši, kas
varētu palīdzēt viņu sameklēt, lūgti pie­teikties
pēc sākumā minētās adreses.
„Dosjaunieši" un,0.
Dzimtenē mirusi pazīstama
labdarības darbiniecei
fitokHolmā tikai tagad saņemta Eiņa, ka
diimte&ē Jau pirms vairākiem gadiem mi-mst
Di), mittistm prezidenta un satiksmes
ministra JTSņa Ptnluka dzīves biedre Lfl-cija,
kas Latvijas neatkarības laikā dar­bojās
daudzās fālvaspUsētas palīdzības un
labdarības orgĀnlsSciJās, no kurām viņa!
sevišķi tuva )bija biedrība Māte un bērns.
Pan)uka Ugus gadus bija ari Niera drau­dzes
dāmu komitejas priekšniece.
vien īstās armijas, bet arī tās priekš-organizāciju
pārveidošana, izmanto-ot
karā gūto pieredzi, lai masu sa­gatavošanu
karam vēl paplašinātu.
Tādēļ Osoaviadiimu likvidēja, un tā
vietā nodibināja veselas trīs jaimas
organizācijas: Dosarmu, Dosavu un
Dbsflotu — brīvprātīgo apvienības
armijas, aviācijas un flotes atbalstī­šanai
Ar spždgu partijas un valdī-
)as atbalstu ,,Dosi" tūlīt izvērsa pla­šu
darbību, un to nodaļas tagad pa­stāv
katrā pilsētā, sādžā, fabrikā,
kolhozā, iestādē un darba vietā. Ap­vienību
uzdevums vispirms ir pa­domju
pilsoņu pieradināšana pie mi­litāras
domāšanas, apmācība ar ie-roCiem,
iepazīstināšana ar militāro
tedmiku un taktiku. Dosarmam ta­gad
ir savas šautuves, militārā» no­metnes
un apmācību poligoni, tāpat
savi iero$i, ieskaitot ,^ileriju un
tankus. Dosava rīcībā i r savi lidlavir
ki t)m tiOkstbšiēm skolas un apmācī­bas
lidmašīnu, bet Dosflots strādā
pats savās ostās ar airu, buru un
motorlaivām apmācības nolūkiem.
Apmācītāji ir kvalificēti rezerves
virsnieki vismaz ar dažu gadu kara
pieredzi. Visu trīs organizāciju bied­ros
ir ne vien miljoni komjauniešu,
bet ari daudz „bezpartējisko" Jau^
nleSu, tāpat liels skaits vecākās pa­audzes
pārstāvju. Uz iestāšanos mu­dina
un spiež gan partija, gan kom-somols
un arodbiedrības. Pamudinā­jums
Iestāties ir arī bezmaksas for­mas
tērpi un bez maksas pieejamais
sporta un pārējais inventārs. Apmā^
čības aptver ne vien militāro, bet
arī politisko un ideoloģisko jomu,
gluft tāpat, kā arī Hitlers savus ka-
Javīrus reizē dresēja partijas ideolo-ļ
j l Ar visiem padomju propagan­das
līdzekļiem „Dosiem" jāizaudzina
partijas ģenerālllnijal absolūti uzti­c
i ^ karotāji. Neiztrūkstoši elementi
šai audzināšanā ir Staļina personas
un Padomju savienības varenības
kults, salīdzinot to ar ,izkurtēJuSiem
rietumiem", kā ari naida kultivēšana
pret rietumu «kapitālistiem un im­periālistiem".
Sekas ir tādas, ka,
Jautājot „dosjaunie§lem", kas ir viņu
tēvzemes ienaidnieki, tie bez kavē­šanās
atbild: Amerika un Anglijat
Otrs padomju „slepenās armijas"
paveids ir simtiem militāro apmetņu
gar Centrālāzijas robežām un Tāla­jos
austrumos, piem., Amūras un
Usuri apgabalā. Sajās apmetnēs dzī­vo
ne mazāk par 1,5—2 mllj. cilvēku,
pie kam visi iedzīvotāji, kas vien
spējīgi nest ieročus, ir ar tiem ap­gādāti
un bez kārtas un vecuma iz­šķirības
ieskaitīti „kaŗa zemniekos".
Arī tie nav nekādi Jauni padomju
iekārtojumi Jau 1935.—36. g., kad
Pad, savienība ievērojami nostipri­nāja
savas i robežas Centrālāzijā un
Tālajos austrumos, tā nolēma kolo-nizēt
šos reti apdzīvotos apgabalus
tikai ar militāri apmācītiem un po­litiski
uzticamiem ļaudīm, kas varē­tu
atbalstīt NKVD robežapsardzību.
Sim nolūkam savervēja demobilizē­tus
sarkanarmijas kareivjus, in­struktorus
un virsniekus, apsolot
tiem dažādas priekšrocības un labu­mus,
piem., visas mantas transportu
uz jauno dzīves vietu bez atlīdzības,
atbrīvošanu no visām nomas un īres
maksām, pieklājīgi iekārtotas malas
uc. Par pametamiem īpašumiem iz­maksāja
samērā labu atlīdzību. Tā
radās «sarkanie aizsardzības kolho­zi".
Katra militārā apmetne aptver
vienu bataljonu vai pat veselu
pulku.
So vienību Iekšējā organizācij;
pilnīgi atgādina armiju. Kolhoz
Padomju kolosa soeks un vājums (Beigas)
8 U l
jaana piiviUģēto sMra
PAAUDZĒM VECAIS „SIBIRIJAS DRAUDS" UN MODERNA VEROņ
DARBA SISTĒMA - VAI PSRS IESPĒJAMS APVĒRSUMS. ^
PAULA HOFMANA SKAISTAIS PAREĢOJUMS UN R. VE^SONA ;
ČETRAS GALA TĒZES
priekšsēdis reizē ir ari bataljona
komandieris, brigadieri — rotu ko­mandieri.
Katram kolhozam ir viss
aktīva armijas bataljona^ apbruņo­jums.
Blakus kājnieku un kavaleri-jas
kolhoziem pastāv arī artilērijas
un motorizēti tanku kolhozi, kas
apgādāti ar visiem ieročiem, auto-mobiļieih,
traktoriem rezerves liel­gabaliem
un tankiem. Vieglie kāj­nieku
ieroči, ložmetēji, rokas granā­tas
un munīcija pastāvīgi ir katra
kolhoznieka ricibā, bet pārējie Ieroči
glabājas apsargātās noliktavās, no
kurām tos izsniedz apmācībām vai
trauksmes gadījumos. '
Aizsardzības kolhoznieku dzīve
maz atšķiras no karavīru dzīves.
Lauku darbi mainās ar militāro ap­mācību,
un ne reti kolhoznieki iero­das
uz lauka ar ieročiem, tikai pa
pašu darba laiku apmainot ieroči
pret dakšām vai arklu. Vecākie ļau­dis,
sievietes im lielākie bērni ie­skaitīti
sanitārā vai piegādes palīg-dienestā
vai pat regulārajos cīnītā­jos.
Lai nodrošinātu sev Šo „kaŗa
kolhoznieku" uzticību, valdība tos
atbrivojusi no lielākas daļas nodoķ-
Jvi, lai radītu viņos sajūtu, ka tiem
tiešām ir pašiem saVs īpašums ko
aizstāvēt. Ari nedaud:»ās naudas un
naturāliju nodevas ir 2—3 reizes
mazākas nekā parasti. Bez tam kol­hoznieki
var par lētākām cenām un
)ēc izdevīgiem noteikumiem iegādā­ties
lauksaimmecibas mašīnas un
darba rīkus, tāpat labākas kvalitātes
un lētākus patēriņa priekšmetus. Ml-itāro
kolhozu veikalos var redzēt
visretākās un iekārojamākās preces,
kas citādi dabūjamas tikai priviliģē­tām
patērētāju grupām lielo centru
speciālveikalos, bet plašajām masām
nepieejamas.
Pateicoties visām šīm priekšrocī­bām,
militārie kolhoznieki dzīvo
daudz labāk nekā caurmēra padomju
pilsonis, tādēļ ari lielajā vairākumā
uzticīgi padomju režīmam un gatavi
par to cīnīties. Tā Staļins ar aizsar­dzības
kolhoziem un > militārajām
masu organizācijām nodrošinājis sev
uzticamus un sagatavotus cīnītājus
nākošam starptautiskam konfliktam.
K. T.
Komunistu spiegi
Montgomērija štābā
Parīze (md). — Vairākkārt konstatēts,
Ričarda VUsona plašajā «Pjert par
Padomju saviembu. ko saīsinātā veidā
pārņēmām no žurnāla Look, pMēJā
daļa veltīta padomju valste iekSpoU-t^
cajam stāvokUm im poUtbiroja lo­mai.
Visas padomju valsts virsotnē sēž
politbirojs, kas izvērttes par pašu
stabilāko valdības orgānu pasaule,
jo tā personāls 10 gadu palicis gwi-driz
nemainīgs. Raksturīgi, ka šo­gad
pirmo reizi poBtbJrdJa lartlvt
fiksēts īpašā eļļas gleznā, ^gr^J^
produkcijas laistas apgrodbā visa
valstī. PoUtbirojs līdz lim nav fo-tograftti,
TO jia? 4 ^ ka Ste-lins
be« «wdf atļāvis
gteourt, M i i ^ un izplatīt šā­du
attēlu, i d idealizētajai gleznai
jāiepotē tautai masā doma, ka šie
ir tie viri, kuru rokās paliks vara
ari pēc Staļina nāves. Bez tam
glezna rāda, ka Kremļa vīri^ paši
sevi uzskata nar pilnīgi stabilu un
negrozāmu padomju iekārtas hi-erarchiju.
Par Staļina varbūtējo pēcnieku
agrāk minēts Ļeņingradas «stiprais
vīrs" Zdanovs, bet tas nomira. Pē­dējā
laika favorits bija agrākais
Staļina personīgais sekretārs, „8ie-ra
ģīmis" Maļenkovs. Tāpat labas
izredzes pieraksta Berijam, kas va­da
slepeno policiju un pārzina atom­enerģijas
nozari. Bez tam ameri­kāņu
valdība tagad guvusi norādī­jumus,
ka ari bijušais ārlietu mi­nistrs
Molotovs no jaima atgūstot
zaudēto prestižu un Staļina labvē­lība
Vašingtonā tomēr netic, ka
pēc Staļina nāves Pad. savienībā
varētu notikt ievērojamākas pār­maiņas.
Iemeslu tam ir daudz un
dažādi. *
Jāatceras, kā revolucionārā val­dība
pārdzīvoja Ļeņina nāvi. Arī
Staļins, līdzīgi Ļeņinam, Ir padarīts
Dievam līdzīgs un tautā potēta
pārliecība, ka šī vira vara sniedzas
ari pāri nāvei. Otrkārt, politbirojs
gan mainījies maz, bet toties ievē­rojami
mainijiesc. valdītājas Sķir^is
^ ķoiministu paŗtij^JĒļ aastļāvs, ; 4t
īpaši ,,'tirīšanu" ceļā. Tai pašā lai­kā
partijas izlase agrāko 8 milj. vie­tā
tagad aptver 6 milj. biedru un
kandidātu. Tā Ir Pad. savienības
vispriviliģētākā šķira — uzņēmu­mu
vadītāji, techniķi, valdības
amatpersonas, Intelliģence, kolhozu
vadītāji uc kas saņem labākos
dzīvokļus, automobiļus, pārtiku,
augstāko algu utt. Sī jaunā padom­ju
paaudze audzināta staļinistiskā
autoritārisma garā — laikmetā,
kad opozīcija pret Staļinu salaušta
im sistemātiski attīstīts Staļina
kults, un šai jaunajai valdītājai
šķirai iepotēta pārliecība, ka Pad.
savienības nākotnes drošības labā
jāpastiprina industrālizācija, kaut
ari vispārējam dzīVes standartam
arī turpmāk būtu jāpaliek tikpat ze­mam.
Privlllģētfi, rūdītā un uz se­vi
lepnā partļjas Jaunaudze pilnīgi
aizēno atlikušos vecos boļševikus
kas nesimpatizē padomju imperiā­lisma
idejai
Reti ir tie lietpratēji rietumos
kas uzskata par iespējamām kādas
Jūtamākas pārmaiņas krievu mērķos
un centienos. Tomēr jāpatur prātā
iniormācijas materiāli Rietimieiropas ūni­jas
Štābā yonteneblo. Par virspavēlnieka
Montgomērija paredzēto inspekcijas brau­cienu
uz Spānijas pierobežu komOnisU
uzzināja jau veselu mēnesi iepriekS, kad
Fonteneblo Štābs visus Šādus ziņojumus
vēl enerģiski atsauca. Ari vietējās amat­personas
Perpiņanā un citās pierobežas
pilsētās saņēma pirmo „loU slepeno" in­formāciju
par Montgomērija gaidāmo ap­meklējumu
divas nedēļas pēc tam, kad
Dienvidfrancijas komunistu laikraksti Jau
bija plaši izrakstījušies par feldmaršala
braucienu un pasākuši plašu kampaņu
pret to. Komunistu avīzes aicina iedzīvo­tājus
apmeklējuma laika rīkot demon­strācijas
pret Montgomeriju, kas ierodo­ties
Dienvldfrancijā, ,4al organizētu
karu".
ka franču komOnistiem pieejami slepeni P^^i- Savienība nav tāda vien-
' ' " ' ' v e i d ī g a un vienota valsts, kā to at­tēlo
Maskavas propaganda, bet sa­stāv
no 100 vai vairāk tautībām
pie kam pastāvīgi jānodrošina kon­trole
par dažādām neatlaidīgām na­cionālām
kustībām. Bieži izpaužas
neapmierinātība ar sociālizāciju, un
piem., Ukramā tikai pusei.no vi­siem
kolhoziem ir partijas organizā­cijas.
Spēcīgas nacionālas pretešķī-bas
nevar padarīt neesoSas vienkār­ši
ar rašu vienlīdzības propagandu
Pad, savienības pirmās šķiras pilso­ņi
tomēr ir maskavieši un vispār
krievi/ Pat faktu, ka Staļins ir
Kādē} laista apgrozībā šl reprodukcija?
Politbirojs apspriežas; ap galdu no kreisās uz labo: V. Molotovs, N. Sverņlks,
N. BuIgāņins, A. Mikojans, N. Kruščevs, j . Staļins, A. Andrējevs, L, Berija, A. Ko-sigins,
K. Vorošilovs, G. Maļenkovg un L.Kaganovičs.
gruzīns, cenšas uzsvērt iespējaol
maz. Ļoti daudzi amerikāņu Uei»
pratēji pārliecināti, ka Rietumkiie«
vijas iedzīvotāji tikai apsveiktu lii»
tum'us, izņemot vācu kaŗaspOnj^
Tito gadījumu min par pienifiru
tam, kas var notikt, ja kāda satft*
lītvaldība neatrodas pūnlgi slepenli
piolicijas varfi. Mariala plāna ad«
minlatritors Pauls Hofmans dM^
ka ,3:remli8 gigantlB^^ pOHt
lOeat savu varu pār visu Eirldju
^libulttozitinentu sairs pats no san
svara,**
Pad. savienības lekHJo sttvoUI
labi raksturo tfis vergu darbu pro­gramma,
ar 8^15 vai pat vĀtt
miljoni vergu darbu, nooetnls.
Amerikāņi dieq(aii mag si&a par io
sistēmu, bet ņo dau^ - izbC^uio
liecībām var Io tikai aptuveni ap­jaust.
Visa sistēma pak}atīta Beri-jas
idcšējās drolfbas ministrijsd,
kurā ietilpst arī slepenā policija
MVD. Tā kā Berijam pakļauta ari
viss atomenerģijas komplekss, tad
pieņemams, ka ari urāna raktuves
iztur ar vergu darbu. Spaidu daN
)a nometnēs kopā ar vienkfiršim
kriminālistiem dzīvi velk polītisids
eslodzltie un vienkārši ļaudis, kam.
savā ikdienas darbā nav laimējies
izpildīt visus priekšrakstus un pra«
sības. Rietumos to uzskata par
svarīgu padomju sistēmas vājumu^
ka politbirojs nespēj sasniegt tavus
rūpniecības mērķus bez ļaužu ap­cietināšanas
un dzīšanas vergu dar»
)ā. Tomēr draudi ,4iOkļūt Sibirijl*
ir bijusi klasiska krievu dzīves sa­stāvdaļa
jau paaudžu paaudzēs, ti«
kal šī laika spaidu darbu sistēms
apmēros tālu pārspēj cara laikus.
Pauls Hofmans domā, ka padomjtt
vergu darbs ir vēža augonis, kii
kādu dienu apris visu ķermeni
Cits faktors, kas visu laiku sagl-dā
rūpes Kremlim, ir iedzīvotāju
zemais dzīves standarts. Tādē] ak
politbirojs ik rei2i, ka^.izdarītiksat
nteiīgžkais uzlaboji^ tl^J^jĢ^..
zlgi; izbazunē. ]Kamēr ^
vīrieša vilnas uzvalks caurmltl is<*
maksā 817 darba stundu, ASV \U
nopērkams par 32 stundu darbu.
Vienkāršs kokvilnas uzvalks Krie­vijā
maksā 43, bet Amerikā tikai S
st. 14 min. darba. Par kllo cukura
padomju pilsonim jāsamaksā gan-driz
ar 4 st. darbu, bet amerikānim
pietiek ar 9 min. Kilogramu kafi­jas
Krievijā var nopirkt par 27 st
algu, bet Amerikā par 1 st. un 15
min. Sie skaitļi raksturo vienkārša
padomju pilsoņa dzīves apstākļus.
Vēl ļaunāk ir ar dzīvokļiem, un tau­tas
tiesas pēc kara nepārtraukti no­darbojas
ar lūgumiem pēc atseviš­ķas
istabas vai pat dzīvokļa atvē­lēšanas.
Pašreizējās piecgades dd-vo^
u būvniecības programma pi»
redz vienīgi atjaunot ^ ā nopostīto^
apdzīvojamo telpu, neuzlabojot ie­priekšējo
stāvokli. Tādēļ nav bri-nums,
ka politbirojam ievērojamas
summas jāiegulda sociālos izdevu­mos.
Ir tiesa, ka ts. „kultūru un
atpūtas nami", kur padomju strād­nieki
var lēti pavadīt atvaļināju­mus,
ir viens no iedarbīgajiem lī­dzekļiem,
kā pievaldīt neapmierinā­tās
masas.
Par spīti visam tam padomju
dzīves smagumam, amerikāņu liet­pratēji
pārliecināti, ka nav gandris
nekādu izredžu uz kādu politisku
apvērsumu Pad. savienībā. Slepenā
policija stāvokli pārvalda pārāk la­bi.
Tomēr savu daļu uzmanības
rietumos veltī ari Paula Hofmana
pareģojumam: „Nekad vēl neviena
diktatora vara nav nodota viņa
pēcniekam bez lielu nemieru starp-perioda.
Es paredzu, ka šāds ne­mieru
periods pienāks arī Krievijsl
un ka tādā gadījumā satelītvalstis
atšķelsies no Kremļa, gluži kā to
jau izdarija Jugoslavija. Un tad
mēs redzēsim sabrūkam visvelniš­ķīgāko
diktatūru, kāda Jebkad sap­ņojusi
par pasaules pakļaušanu ver­dzībā.
Ar šis diktatūras sabruku­mu
tad būsim ieguvuši ilgstošu
mieru, dibinātu uz brīvību un tais­nību."
Visa Ričarda Vilsona apcerējuma
gala secinājumi savilkti sekojošos
četros punktos: 1) Pad. savienība
šobrīd vēl nav gatava titāniskam
karam starp austrumiem un rietu­miem;
2) uzbrūkot tagad, tā riskētu
zaudēt jau iegūto; 3) tai vajadzīgi
vēl vismaz pieci gadi, lai būtu pil­nīgi
sagatavota; 4) starplaikā pa­domju
uzvaras aukstajā karā var
Maskavu pārliecināt, ka karsts karš
tai nemaz nav nepieciešams.
-'•,•5
I
i
[lolL
gtlt If sv
Vs|« •
Hviild
i t f t f »
flttfdl
HTll
fl! fodr
tikli
iprlflt
SenUt
kiliUf«
ttitt»
tu VH
mVL -
lepretl&ļ
«a r £ l
lesi
^t, Utvlt
viela v\
loma itii
tteidi»&
itdtmt
latvlikl
SSfSfiil
un vuf r
fUbUltti
il^a ffllsit)
mn
tt.bi „
A l r a l M n
uttplfHli
n i t l i
f t i e t k l i t t
t&rt tr m
• l a i f t s t e l
tUKdtU