Bavarijas Latviesu vestnesis, August 17, 1949

              \ ! • •
i' » 11 augusts
ifMldl6Q, 1948. g. 17. augiutl
* " ! j ! *
tiloi tie, kas nes
JfVrM (307) 1949. g.:i7. augustā.
Af autora ļ^iurakatti, vai liilcifiliem pa-nkitlt^
Joi tOanum melMa domas nav
katra t^i redakcijas domas
BRIESMAS UN KA
TAS NOVĒRST
Briesihai 4raud latviešu tautai,
farieimai draud tatvijaL Nerunāju
ieltf par t e i k a s jau notida un vēl
notiek Latvijā* Sis briesmas mēs jau
tebl .zinām un pazīstam: tur }auna
vara ar viltu un zobenu iznicina lat-vieiu
tatļtiK Bet i r vēl citas bries-
'miUĻ kas draud iznicināt to tautas
daļu» kviral izdevies izglābties" no
ilm plrmajānļi: es domāju te mOsu
bērnu pārtautofianos emigrācijas ze-
' mU un pteaugoio aizieSanu no ^t-*
Vlaļu tautas kopības.
Firins neilga laika kāda drauga
' vļituIS no Zviedrijas lasīju: „Mani
bfinU pfirzviedrojas/* Un dtur mOeu
Mrkil pārangUskoJas, pāramerikfini-
. sijai» pārvācojas. Jau tagad daudzi
VfieUfi privāti dzIvojoSo t^ēmi, kas
^ «pmkli vācu l ^ u dārzus un sko­las
» Ir tādā mērU pārvācoti, ka ko­pojos
eģljttes v i i citos vakaros runā
lavā starpā vādski» nemācēdami l a -
U latviski Kaut nometņu dzīve v i -
iiiŖnii ļoti slikti Ietekmējusi mūsu
Jatmami un bērnus, vienā ziņā SI
dzīve nometnēs bijusi laba—tā gan-
4rb'.ļ gadiis palīdzējusi mums kaut
dk tiitrities kcpL
Iģi^djas zemēs mēs būsim pā-
{^tviešu aprūpes biediibas Dau­gavas
Vanagi kopsapulcē Vircburgā
0. un i augus^kpulcējās noda}u de­legāti
no ameril|iņu, angļu un fraiv
ču joslas; viņu vidū bija arī vairāM
mtlgii/centrālo iestāžu pārstāvji.
Mkipšanas uzfunā DV centrālās
valdes priekšsēdis plkv. V. Janums
uzlivfra/ka I>augava8 Vanagu mēr­ķi
tagad guvuši vēl nozīn^gāki un
tālejoālki^ Līdz šim DV aprūpējuši
tos, Mm palīdzība bijusi •visnepie­ciešamākā,
ir^^trādāts - dzimtenes at­brīvošanas
labā un darītiB viss, lai
uzturētu dzīvu mūsu taufas kopības
g a j i a . S l e mērķi b6s ari turpmāko
āimņ ttpes. Pēc uferunas Vircburgas
lBti/leS;tt vīru koris «Auseklis" P.
Banciera vadībā nodziedāja vairākas
patriotiskas dšdesmas.
Ziņojumā par DV^centrālās valdes
darbfbu plkv. Janums pasvītroja, ka
katit gan izklīstam pasaules vējos,
DV nebrien darba plašuma un sek­mju
;^ņa, bet arī skaitliski gājusi pla­šumā.
Samazinājies gan nodaļu skaits
Vādjā, bet dtās ze^mēs to vietā atkal
radu|ā$ jaunas. Pašlaik angļu joslā
ir 36 nodaļas, amerilcāņu Joslā -^28,
Anļaijt - 113. Beļģijā - 1 - 2 , ItaUJā
un Auiļftrijā pa 1.,
Kārtojot skrfnlnga lietas, angļu
Joslā bieži vten izdevies panākt lab­vēlīgu
rezultātu. Aprūpes darbā sek-mījil
Izkārtotas pmsiju lietas, vn
pensijaļs, Isaņem Jau vairāk kā 70
proc. Invalidu. Ir cerības pensijas i z -
latvietlbas uzturēšanai. Mūsu kād- ļ
retilijfil ceirības atrast zemes virsū
Vi0tu» kur mēs varēta novietoties
ttwkā skaitā vienkopus, nav pie*
Itfldljušās un nevar piepildīties. Tas
noilmi» ka ar izklīdināšanu esam
ii«i|autt ISnas tautiskas iznīcības
Melnām; tās i r Jo ^ lielākas tādēļ»
ka labieius nevaram plesļiaitīt tau-thn
» ;4am Ir lielas pretestības apē-
. itm ilimUādJai Otrādi, latvieši sa­mēri
v i ^ pārtautojas. f at patstā^ SļSs un brīvās Latvijas laikā v a -
8m vērol^ ka ,atsevišķi latvieši
kropļoja savus uzvārdus, piekabinot
ttaib nelatviskas galotnes, centās
litapdami runfit ar mūsu zemes vā-ilsi^
em vādski, >ar 'krieviem krie*^.
«itfd. Ka l a i dtādi izskaidro to» ka
!i^aš robežai ir gan palikuši latviski
vietu nosaukumi, bet latviešu, kas
^tur neapšaubāmi agrāk dzīvoja,
Wdrs nav.
B<9z tam vēl jāievēro, ka valstis,
ļias mūs tagad uzņem kā imigran-
• tuli .irflhTgi atklāti un ofidāU dekla-rt
(pi^m.» Austrālija), ka tās cenšas
PP pilnīgi uzsūkt im pārtautot, lai
ta'celtu savu iedzīvotāju skaitu. K .
Babfica kidā rakstā Latvijā Jautf,
vai latviešu emigranti gribēs vairs
k|drdz atgriezties tiatvijā. Liekas,
ka daudzi to nedarīs, Jo viņi būs
nisūktt svešajā vidē, būs tanī ie-iikņoJuHes.
Šaka gan, k a pieaugu-i
t t l o i b grfltt pārstādīt, bet, Ja šis
koka toinfir i r pārstādīts un iezē«
UiĻ tad tas vairs negrib, lai to at-
X kal m atkal pārstādītu. Bez tam
mM jau nemaz nezinām, kad Lat*
Vljtt fitkal rels atbrīvos no sarkanā
jflfti. tin Ja^ tas notiks, uz ko gan
mis eeram, tad Latvijas zeme būs
ndztajlsīta un tukša, kā pēc mēra.
Atpakaļ (Ja varēs) brauks gan tie,
ķand svešumā grūti klājiem; bet ne
t l ^ kas būs iedzīvojušies turībā un
kam būs zudusi tautiskā apziņa. Vēl
viens faktors: mūsu Jaunavu laulī*
bas ar sveštautiešiem. Ar šo mo­mentu
tās zūd latviešu tautai kā
tautas locekles un kā nākamo Lat-
^ a s pilsoņu mātes. .Pat t^ad, no­metnēs
dzivījot, mūsu meitenes ne
r^tl apprecas ar cittautiešiem, bet
; tālākā eniigrācijā tas būs vēl bīsta-inlk.
^ ^
^ -Hpdas Jautājums — ko darīt, kā
rīkoties?. Vai atstāt visu tā, kā tas
norit, vai darboties tam pretī? Mans
Ieskats ir, ka mūsu centrālajām OFT^
fpmizācijām steidzami Jārod noteifi;ts
pītos mūsu emigrācijas dzīves no-
* virzīšanai noteiktā, mums vēlamā
gultnē, Jo mums katrā ziņā Jāsa-
-^abā mū^u latviskā seja, mūsu tau­tas
dv?sele. Vai tāpēc mūsu senči
gadu simteņus vergojuši un cinīju-iies
» vai tāpēc tautas atmodas laik­meta'
darbtnieki^ nesuši upurus, vai
tāpēc mūsu karavīri, studenti un
Skolnidd Izcīnīja brīvo Latviju, vai
tš^ēc mCisu dzimtenē palikusī tautas
la tagad tik briesmīgi cieš, — lai
j» kā tā tautas daļa, kam laimē-skološaniās
iespējām un izredzēm, ijH
DV orgimizādjas lietām. Rakstur»,
ka invalidi. paši nevien domājuši, . ^ „
bet jau likuši reālus pamatus savas rijas varēs braukt uz Kanādu uz IŖO
rēķina. Zviednjas igauņu komitejas
Ari no Zviedrijas
ceļu uz Eanadu
samaksās IRO^
"^Igauņu laikraksta*Eesti Post Hdz-strādnidss
no Stokholmas ziņo: IRO
un Kanādas valdība vienojušās par
to, ka turpmāk ĢTĪ bēgļi no Zvied-
D M 69m Materiālā.zi­ņā
Jiitamu atbalstu tautiešiem Vā­cijā
mteguSl DV dtās zemēs, bet n o
tau<i#iem šeit mūsu sardžu un dar­ba
r6tu vīri. Blakus tam nav aiz­mirsta
arī kulturālās dzīves sekmē­šana.
Sļlcāk par angļu uņ amerikā­ņu
Joslu valžu darbību ziņoja plkv.'^
Silgato un Ed. StJpnleks. Pltosa-l^
ulpe Daugavas Vanagu darbību at-adiiii
par sekmīgu un čalflajiem dar­ba
veicējiem Iztdca p a t e i c u.
Par M P un L C P darbību, kā arT
par savu braucienu uz Zviedriju i n ­formēja
J . Celms. Viņš arī pastāstī­ja
piir pašreizējām emigrācijas i e - ā>S|āiļ;^ un apstākļiem, kai emigrār
Ju kavē. J . Celms konstatēja, ka
|iiu^i€l: iģčeļoSana^ Jautājumā kļu-imS!
Jpitvirii, Jo^,^^ vairās £i-adsķa
dirba un pat nevēlas no Vād-
Jaš nekur prom braukt Sajā laikā
ikvieitam jāizšķiras un Jāatrod vie­ta,
ļķar viņš labāk sevi vaŗ sagla­bāt
s^vill tautai Un būt tai noderīgs,
m ikvfenam Jāzina, kaLaviJas k a ­rogot
it^lāk nest būs ties^tias tikai
tleiļiļi» jkas ziedojas im nebaidās upu-ļruriEiest.^
S^foja ziņojumi par DV saimnie­ciskajiem
pasākumiem, invalidu pār-
PterMDtNEKLIS UN UROT K A P -
LI<k ESUNGENS MOtUSieiH
LATVIEiļlEM
Eilļn|enas pilsētas krematorijas
kplUM atrodas urnas ar šeit trim­da
mirušo tautiešu pehUem. Ir pa-r<^
da^ē|ts šīs urnas apglabpit vienā vie-
*r^m nolūkam Bslinģeiiias kapsē-jtas
urnu kapos cels tpašu kapliēu un
plejEpiIļiekli. Piederīgie vēlāk šīs ur-
)[las' varēs īsaņemt līdz ar īpašām at­ļaujām
tās pārvest uz dzimteni vai
citur. Kapličas un piemineka izbū­ves
izdevumiem paredzēta iemaksa
DM ;?0 par katru tou.' Piederīgie,
kas dzfvo Eslingenā, iemiaksas var
noMtcH:. tieši Eslingenas latv. kolo­nijas
draudzes kancelejā, bet tie,
kas dzivo dtur, var naudu iesūtīt
pa pastu, adresējot Bernhardam
Ab6lļņam, draudzes kasierim, (14a)
Es<hgen/N., Weilstr. 36—2. Par
urnu pārvietošanas un kopējā kapa
i<^svētea dļevkalpojumu savlaicīgi
informēs.
turpmākās dzīves nodrošinājumann-viņi
radījuši fondu līdzekļu uzkrā­šanai
un izlietošamii pēc tam, kad
IRO darbību izbeigsi. Pārrunājot DV
turpmāki darbs^ setonīgāku izkārto­jumu
» principā at2dna, ka pēc zinā­ma
laika Daugavas Vanagu centrā­lās
valdes sēdekļa būtu pārvieto­jams'
uz Angliju. ,
' Centrālajā valdē par priekšsēdi
ievēlēja plkv. V. Janumu, viņa viet­nieku
Ed. Stīpniekii, bet valdes lo^
cekļiem: V. Hāzņeru,! J . Cehnu un
plkv. Galindomu; i'evīzijas komiE-
}ā: J . Ancānu, V. Zāgaru un Dŗ. J u -
varu. V. Zimitis.
Utvļešii studenti
ASV un Kanādas
universitātēs
Latviešu studentu centrālā savie-i
^ a žiņo, ka selsojoši 29 Vācijā dzī­vojošie
latviešu studenti i saņēmuši
World Student Rellef stipendiias
studiju turpināšanai ASV uhivem-tātēs:
Arnis Aumalis, Arturs Bērz-kahis,
Il|gi Brauere,, Valentīns Dā­bols,
Kornēlijs Dinsbergs,; Arsēnijs
Eglīte, Pārsla Garkāiie, Ingrīda Gut-berga,
Dzidra Jēgere» Gunārs Kēma-nis,
Aleksandra Kirsons, Arnis Kuk«
sis, Arvīds KūUHs, Uldis Knochs,
Maija Lakstīgala, Eižens Lapkašs,
Rūta Lejniece, Roberts Mednis, A r ­vīds
Oliņš, Margrieta Ose, . Ļla
Petrovska, Marija Reimere, Voide-fimārs
Skude, Egons Tcm^, Nonnunds
Tupiuriņš, Oskars Veisbergs, Leonīdi
Zariņš un Ērika Zvlrbule.
Paredzams, ka Jau septembra otrā
pusē viņiem būs jāierodas savās Jau-;
najās universitātēs, lai semestra s&<*
kumā varētu sākt studijas. Iespē­jams,
ka pienāks vēl da^ aizkav&»
jušies paziņojumi pair stipendiju pie­šķiršanu
rudens semiesļkilm, bet lie­lāks
stipendiju skaits paredzams
pavasara semestrim, kas sāksies feb­ruārī.
A n pied Baltijas universitātes
latvi^u studenti Vādļā nupat saņē­muši
paziņojumus,' ka viņiem pie­šķirtas
WSR — stipendijas studiju
turpināšanai Kanādā./ Šādas sti­pendijas
Jau piešķirtas 25 DP stu­dentiem,
bet vēl nav zināms, dk
Starp tiem būs latviešu. Jo toronto
universitātes profesors Dr. Longs
kandidātus izraudzīja ^dividuāli no
dažādām imiversitātēm Vādjā. Tā­pat
nav zināms, kādā Kanādas uni­versitātē
katram būs jāstudē, Jo v i ­ņus
izvietos dažādās augstākās mā­cības
iestādēs. Stud. iņed. Bonārs
Ēglītis, • sttid. phil. Paulis Beŗnate,
stud. phlL Jānis Bilkins, stud.'phil.
Malvīne Kanniņa un stud. rer. nat.
Guna Valtere drīzumā dosies - uz
transitnometnl» lai brauktu uz Ka^
nādu. .
Ko raksts brāļu tōutas prese
Nupat iznākušajā ASV enciklopē­dijā
The American Annual 1949, pa­teicoties
lietuviešu kopsula Dauž-varža
gādībai, atrodamas pareizas
ziņas par Lietuvu, ieskaitot infor­māciju
par krievu im vācu okupāci­jas
laiku, kā arī inkorporāciju Pad.
savienībā. Enciklopēdijā atzīmēts
arī ASV un d tu demokrātisko val­stu
atzinums par šīs inkorporācijas
neatzīšanu. < (Ziburiai).
Kādam bij. Lietuvasļ valsts operas
mūziķim, kas darbojas Riodežanel-ro
munidpālteātŗa orķestrī, uzti-^
cēts sastādīt simfonisko orķestri,'
atļaujot pieaicināt tajā arī cļitus pa­zīstamus
trimdinieku mūziķps.
(NL, Ziburiai).
juriskonsuls Poska šai sakarībā pa­skaidro,
ka bezmaksas brauciens ga­rantēts
tikai tiem bēgļiem, kuru
saimnieciskie apstākļi neļauj pašiem
nopirkt biļeti. Katram izceļotājam
jāmaksā pašam braudens līdz Dāni­jai.
No turienes IRO nogādās tālāk
uz Vādju un tad kopā ar VSdjas^DP
tālāk uz Kanādu.
Sī jaunā infoimādja radījusi pa­tīkamu
pārsteigiunu Zviedrijas trim­dinieku
saimē, JO IRO palīdzība pa^
ātrinās izf^ļošanu daudziem bēgļiem,
kuru izbraukšanu kavēja vienīgi
saijmiiedskie apstākļi.
d k KANĀDĀ LATVIEŠU?
,JiatvJ.u Vārds" Zviedrijā, neminot
informācijas avotu, raksta, ka K a ­nādā
ieceļojuši 1946. g. tikai 8 lat­vieši,
1947. g. - 429, 194a. g. — 2987.
Pieskaitot šiem nepilnajiem 3500
latviešiem apmēram 1000 tautiešu,
kas aizbrauRuši šogad, Kanādā dzī­vojošo
Jaunatbrauceju latviešu akai-tu
varētu vērtSt uz 450pļ bet pēc ne­oficiālām
ziņām'no Kanādas, latvie­šu,
tur esot pat ap 6000. Liekas, ka
pilnīgi predzi šo skaitu pašreiz n^v
iespējams noteikt, jo daudzi aizbrau­cēji
nav reģistrējušies nevienā kār­t
o t a i . No 1946. Hdz 1948. g. ieskai­tot,
Kanādā ieceļojuši ar! 2000 igau­ņu
un 9500 lietuviešu.
,JLdBtvJu Vārds** vēl informē, ka
Kanādas valdība i^ēlusi Alfrēdu
Valdmani par vienu no 5 locekļiem
spedālā komisijā, kuŗal līdz s. g.
oktobra vidum jādēd atzinums par
varbūtējas vispasaules saimnieciskas
krizes sagaidāmo ietekmi Uz Kanā^
das saimniecību*
Tautieši!
Visi, kas vēl neesat reģistrē­juši^
IRO, lai iegūtu tās Ju­ridisko
politisko aizsardzī­bu,
aprūid un palīdzābu izce­ļošanā,
DARIET TO O P Z 3L ATJG.,
pieteicafCes vienā no seko joSiem
IRO kontrolcentriem: Area l — * ;
flanan, DP Camp, Lamboy-strasse;
Area 2 — Nellingen»
IRO HQs, Esslingen-Strasscb-bahn;
Area 3 — Wflrzburg,
Nordkaseme; Area' 4 — Am-berg,
M6hl - Kaserne, IRO
HQS; Area 5 — Aagsbari»
Haunstetterstr. 12,. IRO H Q i ' l;
Area 6 — Mitnchen» Luitpold-kaseme;
Berlīnē — IRO HQ^
Fisdiehrhūtterstrasse ,24. /
¥ES1 Ulāl
REDAKCIJAS
VAI TAS BŪTU TAISNĪBA?
Nesen saņēmu: zb^ias no savas dr{
dzenes, kas pirms pusotra gada]
pā ar vīru izceļoja uz Austrāliju
tagad kļuvusi jauna māte.
raksta, ^ka, kārtojot bērna
nas dokumentus, austrāliešu U
des paskaidrojušas, ka mdtiņa
Austrālijas pavalstniece un kā
nevar izceļot nf Austrālijas līdz
gada vecumam. lespējamis» ka
dzene kaut ko pārpratuši»
skaidrības labad tomēr derētu
va) tādi likumi AustrāUJā
Ja tas tā būtu» tad izceļojot
atkristu illūzijas par atgrleS(
dzimtenē, bet cits meklētu mfijviil
citur. Z. Krasta» Lndvlģsbiirgl
Nometņu
dzīve
LATVIJAS dvillikumu izdevusi
L a t v i j u trimdas Juristu apvienība.
Tas izdots fotokopijas technikā* no
1937. g. oriģināla. Darbs veiktS; Bal-t^
aa ^universitātē. ;, /
.^Gfeli^COT dievķaļppjumii va-vadot
mādtājam V. Sēferam un H .
Ķušllam, iesvētīja 18 JalmieSus,
ĶĪLES vācu universitātes medicī­nas
. fakultāti beiguši Gerda Liepi­ņa—
Veismane un Visvaldis Ivanovs,
bet zobārstniedbas nodaļu- Daina
Vasko. ^
BALTIJAS universitātei vēl at­l
i k u ^ nepihii divi mēneši, jo tās
ens
krustamvārdu labai
Jau tuvojas rudens, un kalendi
apgādātājs drīz sāks nākošajam
dam ineklēt noderigus rakstos ji
nai gadagrāmatai un dienu
kūmiem nevien vecos, aveSos un
i i m pieņemtos./bet' arļ[ imm.
tiskus lorustamvārdus. Tai
krustemvārdus muma turpnAc
rāk jāievēro un tiem jāj^elidc
lāka nozīme nekā līdz šim. T i
tautiešiem aizklījstot p& visām
saules malām» miuns ar visiem
dzekļiem jārūpējas un jāgādā, kal
netop vienaldzīgi savā tautiskā
maņā» nezaudē tautas mīlesObu
neasimilējas ar sveštautu, kuŗaf
mē tie dzīvo. Visus līdzekļus
darbību paredzēts izbdgt 30. sep-^ lietā, kas tautisko samaņu sti
Bļian liekas, ka tikko aizskarto ļ vakarskolās mācītos 1 vai 2 stundas
iricļūt no sarkanā lerrora, -alz-etu
bojā lielo demokrātiju zemēs?
Nē un nē! Mūsu pienākums i r sa-l^
abfit savu latvietību tik ilgi, ka-"
mēr mūsu dzimtā zeme mūs atikal
sauks atpakaļ '
Mums visiem spēkiem f āoenSas aiz­kavēt
mūsu bērnu pārtautošanos un
mū?u Jaunatnes un pieaugušo aizle-ganu^
no taņtas kopības, jāpanāk v i ­ņu
saglabāšana latviešu tautai un
Latvijai. Ja daudri arī noklīstu no
tautiskā ceļa, tad liela daļa tomēr
sadzirdēs, dzimtenes balsi.
Jautājumu sīkai iztirzāšanai būtu
steidzami izrsiugāma komisija, kas
izstrādātu noteiktu rīcības projektu
un:to ieteiktu LCK iedzīvināšanai.
Mala šķiet, ka būtu svarīgi sekojo-šļais:
. '
1) Jāapellē pie trimdas rakstnie­kiem
lin žurnālistiem, lai viņi, kal­podami
visas tautas Interesēm, ar
saviem darbiem, stāstiem un romā­niem,
iededzina sirdīs dzimtenes un
tautas milesttbu.
2) Lai šādi darbi nonāktu pie tau­tas,
ir vajadzīgs viens centr^lsr ilust­rēts
mākslas,, literatūras un popu­lāri
zinātnisks žurnāls ar bērnu un
sporta stūrīti. Tam vislabāk <• būtu
jāisļDāk Eiropā, varbūt Zviedrijā,
vienu vai divi reizes mēnesī.
3) Bfūtu vajadzīgs viens centrāls
laikraksts, kam būtu jāiznāk 2 r e i -
zies nedēļā, vislabāk Savienotajās
valistls,'
4> Jānoorganizē latviešu skolu
tīkls. Te būtu ievērojams sekojo-šalļs:.
a) latviešu biezi apdzīvotās
vMh varētu noorganizēt vakara pa-piļiļlsļķolas,
jo dienās bērniem būs jā-apmtsklē
obligātās valsts skolas; at-no
apstākļiem katrā vietā,
tembri Pie savu pienākumu pildīša­nas
stājās jaunā latviešu studentu
padome, kas darbosies mag. iur. J .
Brauera vadībā. Sakarā ar universi­tātes
likvidēšanu un studentu izvie­tošanu,
studentu padomei risināmi
daudzi sarežģīti jautājumi,
lekām B U nav likvidēta« vecākie
studenti cenšas nobdgt studijas. J u ­ridisko
fakultāti nesen beidza seko­joši
latvieši: Jānis Brauers, Aleksis
Bubulis, Boļeslavs Maikovskls, Edu­ards
KļavlņS un Verners Glaznovs.
Gandrīz visi viņi raksta darbus arī
zinātniskā gfāda iegūšanai
NORVĒĢIJA dzīvojošie "tautieši
grib atbalstīt latviešu emigrāciju uz
šo zemi, cik tas viņu spēkos, jo dzī­ves
standaris un darb^ algas i r ap­mierinošas.
Ja ieceļotājs nav ar ie­priekšēju
darba līgumu saistījies,
tad viņam pirmajā darba vietā jā­nostrādā
3 mēneši,bet pēc tam var
meklēt un arī atrast darbu savā no­zarē.
Oslo apkārtnē pēc kara iece­ļojuši
ap 40 latvieši. Nupaf nodibi­nāja
Latviešu biedrību Norvēģijā.
Tās priekšsēde M . Nordheima, sekre­tārs
Herm. Dzelzkalns.
vakarā un 3, 4 vai 5 vakarus ne­dēļā;
b) mēreni apdzīvojās vietās
varētu rīkot ceļojošu skolu pēc K a ­nādas
parauga, — daži skolotāji Uz
dažām dienām aizbrauc uz iepriekš
izraudzītu vietu, kur sanāk tuvējās
apkārtnes bērni; c) reti apdzīvotās
vietās varētu būt runa tikai par lat­visku
ārpusskolas izglītību, šim no­lūkam
izstrādājot • īpašus mācību
plānus tm pret nelielu maksu izsū­tot
pa pastu.
5) Iespējami bieži jārīko latviešu
dievkalpojumi. Retāk apdzīvotos ap­gabalos
draudzes gans varētu braukt
no vienas vietas uz ^ otru,
6) Jāieteic dibināt, kur vien iespē­jams,
latviešu biedrības, kas iespēju
robežās rīkotu sanāksmes, referātu,
dziedāšanas un mūzikas vakarus utt.
7) Kur vien iespējamsi jānoorga­nizē
skautu un gaidu pulciņi un maz­pulki
i
To visu var izdarīt! Vajad^gl t i ­kai
enerģiski un pašaizliedzīgi d l -
vēki, kas ar savu darbu un paš­uzupurēšanos
kavētu mūsu tautas
bojā eju. To izkārtot ir mūsu centrā­lo
iestāžu svēts pienākums.
J.i Amtmanis.
VEIDOJAS LNP BIBUOTEKU
FONDS
LNP bibliotēku fondam zledoJuSl se-koJoSie
tautieši:
VI. Locifli TraunStelnā — 200 grāmatu,
30 pastkaršu. 40. eks. žurnālu un laik­rakstu;
Jānis Turks, Valkas nometnē —
20 Rrām.; Rob. KrūkUtU, Flchtenbiles
nom. — 913, grām.; J. venners. Valkas
nom. — 7 grām. un 14 žum.; Edv. Tu-ters.
Baireitas nom. — 1^ grām. un 29
žurn.; T. Grlnbergs. Fišbachas nom. —
2 grām,; Veidenes nom. latv. komlt —
173 grām., 94 laikr. un ium. un 117
grām« un &um. svešvalodās; J. Velde,'
Valkas nom. — 5 ērām., 10 žurn.. .2 laikr.
Icompl. un 2 kartes.; Ansbechas nom.
kooper. kopa Venta — 153 grām. un 16
ium.; Saules nom. kooper. kopa Gē-stachtā
— 200 grām. un 25 žurn.; Valkas
nom. siev. komlt. Ukvld. komls. — 1
laikr. komplektu: Dagmāra Igale. Augs-burgā
— 7 grām.; Zinaīda Lazda, Fiš­bachas
nom. — 3 grām.; .Erlangenas
nom. latv. komit. — 108 grām. 160 žum.
un 39 grām. sveSvalodfis; Anna Cire,
Fišbachas nom. — l grām., l foto albu­mu,^
l viesu grilm. un 69 grām. un
žum. svešvalodās; Altētingas latv. koo­per.
kopas Ukvldāc. valde, VaUcas nom.
~ 50 grām.; V. Pūriņi, Valkas nom, —
15 grām. '
LNP prezidija priekšsēdis J Celms iz­saka
sirsnīgu pateicību ziedotājiem, kas
tā paUdzējuSl veidot svētTpu kultūras
darbu trimdā. Turpmākos ziedojumus
lQdz adresēt: V. Gravām, (l3a) Nttm-berg
2. Lettenlager Valka.
Viens tāds noderīgs līdzeklis Ir
bērnam krustībās dot nevis Jebl
nesaprotamu svešvārdu, ko dl^
visu mūžu vienaldzīgi nēsādams
maz nejautā, ko tas noi^ē.
tautisku vārdu bērnam dodot,
māte 'apzinās savā tautas mīl<
to paceļ savā tautībā, un b ^ i i s l
vārdu saņem<lams, gan vēl nef
ņā, bet pieaudzis samaņā to vi
nes kā garīgu mantojumu no
un, mātes visu mūžu. Tā man
Zviedrijas raksta kāds krietns
tietis E. Dan^a, ka viņā dēlam
stibās devis vārdu Imants, lai
vārds tam uztur tautisko paSai
un atgādina viņam sirdī ua pi
ka viņš i r latvietis, u n l a i viņš
vo un darbojas savai tautai
godu.
Esmu tagad sagādājis, samekll
un sacerējis tautiskus krustamv
dus uz visām gada dienām. Lū(
nu tautiešus un tautietes, kam
lieta Interesē, atnākt pie manis
lingenā, Stutgartes ielā 26—1,
dien, 28. augustā, pēc pusdienas
18, uz mazu apspriedes koi
Mums JānošJŗiŗ un jāatmet daži
derigi vārdi, kas līdz šim uzņ(
kalendāros un nav mūsu tautai
godu. Bet arī manis priekšā liel
vārdi pienācīgi jāpārbauda uii,
neatrod vispārīgu piekrišanu^ W
atmetami. Pie tam būs jāpieņem i
principi, pēc kādiem jaunie yi
sacerēti Kam būtu kādi labi n(
rlgl jauni krustam vārdi, bet
pats nevarētu apspriedē atnākt,
lūdzu man vārdus paziņot rakstil
Prof, Dr. J . I^anc
( B E Ļ Ģ U A S O G Ļ R A C I V A B
S A Ņ E M T A T V A Ļ I N Ā J U M U N A I
Pašreiz ogļračiem Beļģijā izmi
atvaļinājuma naudu^ par 1948. g.
tiesīgi saņemt ari tie bij. ogļrači,
jau no Beļģijas izceļojuši Atvt
juma naudu attiecīgi nostrādāt
laikam maksā arī tiem, kas
pārtraukuši jau 1948. g. Pēc pj
vošiem noteikumiem, atvaļināji
naudu uz Vāciju nepārsOta, bet
Beļģijā var saņemt pilnvarota
sona. Tuvākas ziņas var pieprasi
L a t v i j u ogļraču apvienības Beļģijl
valdes priekšsēdim Erkenam, 127,
rue du Fleurus, Chatj^let, Belgique.
apdullušus
lw^^Zmii&. un roes
vairākus
pret^tību,
ienaidu pret Krie-raili^^
s izvietotas
vijanvSrim. . ' ,
«^dijās, un tl^-
l2Stjgdāt plānus
uzņemšanai par
pilsoī^em. Tas
l A c u * , ]b ASV, KanSr
ua dtu zemju ļed^ī-ļ
% jāpārliecina, ka
patiešām rfevar
totajās
iļ pē9 komunisma; i uz*
sarāvušas. Tā
anas schēmas,
^ salijām bija da-igi^
jas jautājumā.
M l l l l l l l l i l i i l i i i i l i l l i l i i
jļMjiimu tace|o^anat-^
anaen'nodatbiila
-_>kani pgaidāJn
lalvojumu iegūt Viens
"•r gada vai vēl agrāk
" ) baznīcu organi-anonīmo
galvojti-i
l M a i s doldunents kā
'tiiSienfik. Vērojcri; pa-
J * ^ gaitu, jā^
'** ^ rosme
Organizācijas visumā
iļWecfei, .kas at$evīšķo^
galvojumus savāc un
un šo orgariizācl-
^. ^ina sagādē atka-
I*satsevišķ6 biedru g r i-pfis
ieinteresēt i^pēja-
•^^^ iedzīvotājus dot
larbu DP.
^lig^f^ jaatzl-
:J*^3^-būs, pirm­os
paši bijuši Eiropā un
^M^epazinuŽies ar
*Jf«kaeiJāmun dri^
L^I^^^^^rtr-tiem,
.apkaimē da-
H i ? . ! ^ ^ ^ - ^ ^ iebrau-latviešu
T
152.5 dzīvi'kādā sta-llfiiS£.'*
PSabalā, un
'iMttu S <,^^- ^ar
^ i^'^,i^«"«nis no
ifm"^'' plašu
, J i . 4 f ^ " * « akciju
ļ S ? t e ASV
Iii »-
"? E -P"ses. Pie.
'^^padsmitajai
junUI
qez tam
kas ra
grantiai
atģrieļi
maini n
viņam
vai U;
* būtu loĶ
kās no
valsti,?'
Un vai
treSB un
kāņi?
Sīs^^schēmal
mas kā mBJt
Mēnešiem
i2;v0daju^ Ii
bas,
dzīgo darbu,
fiu svarigākoj
vi. Justo
kāes, ļott lai
tikai daļēji,'
notiktāku
kotņi. Jūsu
nozīmes, kā
bīgus. Jo Jūs
kurp, Jūs ya
vienīgi zināji
pināties 11^
Sajās nom<
Un tagad
diažus padomi
rojlfl ar lielu
āi nelāimīi
vēl dzīvajlj
mājas, zau^i
ģimenes salt
P9galsu81
uh vēlāk
Jtens pad(
kufas liādijtfs^ļ
vietoSanai. Es I
tautiņa bēgu
rējā koniere.
30. jūnijā Izl
glabājiet ne)
mumii^ grozīs
tu nogaidīt. Jj
atgri^ties sav|
uz dtu valsti,
Un kad jūs d(
apņemšanos
valsts pllsoņi(
m >fidu izd<
turieni sacTdai
, vietla, ukrai
šo jauno zemi
tās ko vatu līi
mana zeme būsi
A
Zviedrijas l i
lls-Eesti snied
stridnielia rt
pieskaras arī i
vājai ietflcmeiļ
kopības un n r
glabāšanu.
«Daudzu tai
rakstā/- ..raugfia
emlgrācijaa^ zerd
politisko oentrd
tisko brīvību ļ
visvieglāk izveļl
organizācijas. T l
stāklis, ka jau
ras lielāka ska
^ Raksta tālāka
tē. ka tautas k]
?Pziņa8 saglabā!
Igauņi zaudējuši
interesi. Jauniel
v&lstīs ierodas
^"Si. gan atnes
jusmu un ieros
i?gt faktu, ka
Kanisms visai āt
"0 sparu. ASV n
'Jāt nacionālo sl
•ebkurā citā pa|
tam vairāki Vij
valstis ir tautīt
nāciju piederigil
ASV pilsoņiem
kaņiem.
tfl!!'', «t-^as pus
ļ"ji šeit nevar \
Ka Zviedrijā ,nnl
"fJ; Par ioS
^SV skolJSs ir A
spiests]
cSr e^dSJumos'
J^1'Ja^i" =vi*en si lvgai i vojtņrs
"šaujošas, Jta ffl