Bavarijas Latviesu vestnesis, August 17, 1949

              s
ļļŗeidten, 1949. g. 17. augusti ^ LATVUA
S
drauds
'Slienā no sekoinSiol
Area 3 — ^
aspme; Areāli—
Mōhl-Kaserne, %
IROHOJ'J.
, BerllnS - Kp
Thtttterstiasse 4^
TAS BtJTU TAISNteAt
to, pirms pusotra gadafc
teu izčeļoļa uz Austrffllļm
cļuvusl J^utta mate/ %
|tea, kSrtoiot bSr&a Un^
amie^ austrSlieSu i **
EaidrojUSas» ka meitlļi ķ
las pavalstiitece un kl
" " n f AuflttfiliJag'Ddii
toam. lespljams, kairļ^
ko p5rprati4 ^
labad tomēr d<»Sttt iliiļ
likumi Austr&lija paMu
botu, tad izce}olot tHi
;41iūzi}as par atgrieiaij
bet cits inekietu mij^
lErafeita, Ludviģsbonl
i f i S ļ i e n s t a^
itamvārdu labad
ivojas rudeni, w kaMi
j« drīz sāks nakoiaiBDp>
.et nod^^s raksti» ]«•
ēaoH un dienu iMMi-vecoi,<
v«ioiulk
iviro iin tiem Jfipiili^ N
mfl nekfi. Udz llia.X8|4
»lriJlJ?tot pJi visto iŗ
moh tiem ar vWm Jļ
inalddi* savā tautiM »
.ĢzaudS tautas nneitlbni
,8Ja« ar svcštfiutu, Iflim»
Mvo. Visus Kdzd4«j»»
tautidto samaņu «upi
^noderīgs Hdz€kli»N
krustjbāsdot^n4\ļ8l^
sttvlenald^gln«88daffli»
autSi ko tas, nodml »
wvā tautībā, m Maļ»
.^mdams, gan vS neg
tadzls stoaija to vOT
mantojumu no, «ļ
darbojas savai tau^n
tagad
.t ari manis pn«»'" J J»
varēta a]^spri^^y3ljsbi.
L vārdus V^^y\
ļsm vērojis Eimpas prvietotēs
P^:8(mas koi^ pirmās kiaŗa b^gu
aienas 1045. g. 7. maiji Bēdzēju tos
iiSsam no lauku sāiistBiecIbām, izp
]|irstam no labrikām vēl ^oipdulluSus
m pilnus bai)u no IsDcmoentrācijas
nometnēm. Viņās sākuma dienās es
itrBdSJu amerikāņu arrrtljl^ un mēs
ladatbojfimies ar Mmi kaļrasp^
lal no^dātU atpfdcaļ māj^l vairākus
miljoōus krievu pāirvieitoto perscmu.
Ssilās pēckara dienās m^s iekārto*
itm vecas vācu anrija« b^;rakas par
^ kā mēs toreiz ļd^majto — fslal-a^
aa pagaidu mTtidēni miljoniem
pfcvlctbtd personu,
Bet tās nekļuva pagaidu mīt-i
S a Tie no jums, kas it8jā$ vēl dzi«
vo^ to zina pārāk labi. I M . . g. e$
varēju vērota to Jsiužiii pretestibup
kas nevēlējās i^igri*&sstie» iniljās nz
vala^ kas bija kļuvņl^aa komūni-itiakas.
Sietuņiu nācijas^ neapzinā-i^
jM Vācijā esošo bļ^tieiiu, poļu
tm u^^U'Slvo ienaidiur pret Rrie*-
/ viju, bija sagaidJjuSaai ka vairums
jMietoto persdļnu bisi repatriētas
un iiedaudzās atlilMs izvietotas
Ildi 1947. g. 1. janvāriKitL !
Bet UB plāni nepii^lld^p, un tā**
^valstis sāka M M a t plānus
l^n^toto persoīiu uziiemlanai par
jaiudem savu zemju pil s<)ņ!leni. Tas
veicās diezgan lēni. Jo ASV, Kanā-dilbBrazOijas
m oMtm^
voUļJl ieprieķi bija Jā||āirU»cina, ka
pārvietotās personas paīļtieSiSm ii!evar
zemēs,
NEKĻŪS
žurnālists prasa no ieceļotajiem tulUefu amenkanizesanos
Chicago Doiy News Foreign Service lidzstradnieka DZEKA BELU
specioiraksts Latvijai no Moļfo Generoi Muir
Kāpēc viņi nav
Džeks Bclls (Jack Bell) pieder ameriliaņa žurnālista grupai, kas
Juni^ un jmijs viesojas Eiroi^ iepazīstoties ari ar Dp dzīvi ^cUa.
Qez tam Dl.Bells DP nometnes reiz J&ia apmeklēja pšg, gadU Bajā
speeiilrakstii; kas no autora tc^ts atceŖ uz ASV, Bells pauž uzskatu,
kap raksturīgs Uelumlielal daļai aniierikaņu attiecībā uz DP. imi­grantiem,
proti, ka ieeeļo^Uiem ASV botu galīgi Jāatmet doma par
atgrieSanos kādreiz dzimtenē un bez kavēšanās - no l a t v i s vai
nlEkiņa Jākļilst ikir Istu ameŗikānL jEinu, ka Šāds psidoms padaris
maļnl nepopulini baltiešu vidO,"* atzist pats autors, un šinī z^^i gan
viņam laikam bfis daudz taisnības, Jb maz atiradisies latvi^u, i | ^ -
ņtt vai lietuviešu, kas bils gatavi piesUeties autora viedoklim. Vai
'būtu loģiilki prasīt no misu trimdinieka, lal viņš Jau iepriekš atsa­kās
no Iespējas atgrieztii^ dzimtenē pēo tami kad tā bOs atkal brīva
valsts, rc^p., ka4 bOs uzvarējušas tās idejas; par ku|to oinljušās un
JopiroJām solās dnities Savienotās valstis un pārējā rietumu pasaule?
Un vai citi rakstā šajā pašā lappusē minētie j^esotas somi, kas vēl
trems un ceturtā paaudzē ludz Dievu somiski, tāpēc ir slikti ameH-kāļil?
, • ,
Somu ieceļotāju ceturtā paaudze Amerikā
vel runā, lasa un lūdz Dievu somiski
KĀ IEBRAUCiJiEM H P ^ ^ DEVE»
VĒSTULE LATVUAI NO MINESOTAS STATA
tfgrielties savibs dsimta
ar kurām tās pēc k^imiE^nima: uz-nfiUanāSTvisad
saitcia aarāiNias. Tā
l^is 4aŽadas izviebMi^ib scbēmas,
pie kam/dažādām nidjgm bija da«
M uzskati emlgrā(*iJBi} lautājumā.
UiiliiiiililliMiiiiiiiiiliiiiiJliiiiiHiiiiiiiiiii
0 nozīme
ini
e sva-
• VI
Sa dabūt ^Ajuniiu W^j()Sanai'^
lli Jautājunu» vēl arvien nodarbina
taidzus''<tautiē8us^ ]sm img^dām
nav izdevies galvojumu ic^gm. Viens
otn jau pdrms gada vaiL vgl agrāk
teicies attiecīgo baizmiīcu organl-dc^
Ss, pieprasot anonīmo galvoju-wHi-
bet kārotais doritnients kfi
aipIeafiH tā nepienāk, v ^ j o t pa-
' ttsto galvojumu sagMe^ gOiltu, jā-ka
isteaibā mpajinatā 1^
Itaevliķu personu eiiterģljUiN rosme
pi inidātiva. Organizācijas visumā
tikai starpnieces, k«is at$evišķo
S^SnJS ^S',"*^ V S?!?''^^" I ja^o zemi vienīgi, lal iegūtu no
lu aekmes galvojumu m%m atka- | tng^o varu lidz tarņ laikam: kamēr
Sisvsdlīēmas jums tikpat labi zinā­mas
ki^ man.
Mēni^leni vērfioties gados, jūs esat
izveidojuši īstenas mazas pašvaldi-ždamies
paši paveikt v^ja-dzago
darbu. Izveidot im uzturēt pa«
Su svarīgāko pamatu—ģimenes dzī­vi.
JŪS to mēģinājāt, bet paši, tāp^t
kā es, ļoti labi ziniet, ka tas izdevies
tikai daļēji. Jo Jums trūcis Jebkādu
noteiktāku iespēju plānot savu nā­kotni.
Jūsu darbam nav bijis dtas"
nozīmes, kā vienīgi uzturēt jūs dar-
"bīgus, ja, jūs nekad neesat zinājuši^
kurp/jūs varētu doties r!t. /Jūs
vienīgi zinijāt, ka tā nedrīkst turi-dnāttes
Ilgt un jūs nevarat palikt
šajās nometnēs mūžīgi.
Un tiigad atļaujos jums piedāvāt
dažus padomus. Esmu Jūs visus vē­rojis
ar lielu Uihjūtībjil. Jūs esajb pa­ši
nelaiimīgākle no briesmigg ķaŗa
vēl dzivajieiņ Uedniejdem: zudušas
mājas, zauciēta d^tene, sairušas
ģimeneisi saites — visi jūsu nodomi
pagaisuiSi baigos lielgabalu dārdos
un vēlāk drūmajās DP nometnēs.
Mans padoms ir: i^eņemiet jeb­kuras
tiiāciļļar piedāvājumu jūsu iz-vletošaniai.
Es biju 2imēvā ^Starp­tautiskās,
bēgļu organizācijas-vispār
rējā konl^enc^, kad nācijas nolēma
30. jūnijā izbeigt IRO darbību. Ne­glabājiet
nekādu cerību, ka šo lē-mumU'iprozīs
un ka jums labāk''bū­tu
nogaidīt. Jūs esat zvērējušies ne-atgri^
es savā zemē. Tad dodieties
uz dtu valsti, im Jo ātrāk, Jo labāk.
Un kad Jūs dodaties, tad dariet to ar
apņemšanos kļūt par labiem tās
valsts pilsoņiem, kas Jimis piedāvā-
JiAši ^sfidu izdevību. Nebrauciet uz
turieni sacīdami: Es vēl esmu lat-
«jas fao viņu atsevišķo We<lm gri-un
prasmes ielnter€j|gt li^jpēja-daudzus
ASV ieciilwtli;|us dot
jumti un darbu DE
Runājot par amerilaķifeia\ jāatzī-m
ka Uelākā Inter^eisei gaidāt vai
gttem dot galvojumus bCi$^ plrm-
«rt, tiem^ kas paši bijuii Eiropā un
«wā pieredzē paši iepcdnušiea ar
totvleSu DP kvaHfikācljfim m dzī-apstākļiem,
un - otrklrtr^lem,
TO savas d^ves vielias apkaimē da-vērot
Ameritā jau iebrau-
«uso latviešu darbum atliju. Trim-iW
presē daudzkārt atst^lsliti gadī-
Vttmi, kad viena pati l^itvieSu ģi-gene,
apmetoties uz dzīvi kldā šta-
^ w savu kārtīgo diairlm gūst ie-
'«SDU un cieņu ^sā apļpībalā, un
ļ^tātā nelcavējotjies roidas ģalvo-
^ art citiem latvieši* DE Par
W8u parādību redakoiļai, tiltko
fj^sta tautietis Kārli® Fl^eimanis no
«oiVidkarollnas štata. Turfaies ma-wJa
pilsētiņā Djūvestā dzivcjjošais
AiSr^^ draudzes māeillājs Čarlzs A,
wingtons jau sākot ar invāzijas
pavadījis ilgu laiku Eiropā un
l^nigi pārliecinājie«t par biBglu un
drūmo Ukteni. Atgjriedes ASV»
^.nekavējoties ievadījis plašu
^ikas uņ drēbju vāl<:Šiiiaas akciju
w vajadzībām. Pēc tuvākas iepa-
«sanSs ar Statā atbraukušajiem ne-
^«ajlem latviešiejn i^jringtons
ŗaejps mēnešos sevišķi roUgi pūlē-
JI^-V^ŠI mūsu tautiešu labā ;iui sa-saaajis
jau galvojumus 8 latviešu
©menēm.
šinī virzienā dara paši ASV
nraiakušie latvieši? Protams, dažs
vLi ^^^^^^s, braukdama uz ASV
*«^cilu zemi, apsola vai visiem pa­ožam
sagādāt iespēju tikt turpat
bet atbraucis pazūd „kā
Sj^^' "^^"^^^ ^ cilvēki kas so-mana
zeme būs brīva, demokrātiska."
Es zinu, ka šāds padoms padarīs
ttianl nepopulāru baltiešu vidū. Jo
nesen man sabruka virsū visa Igau­ņu
nometne Gelslingenā, kad vi­ņiem
ieteicu: Aizmirstiet šo domu
par< atgriešanos Igaunijā, Ja Jūs tie­kat
uz Ameriku. Efidet amerikāņi;
tās ir jūsu Jaunās mājas." Bet Wiņl,
sapcŖ: „Tiklīdr pienāks laiks, kad
krievi būs padzīti, mums Jāatgriežas
naūsu zņiļotajā dzimtenē."
Nav tā, ka es būtu pret šādu dzim­tene^
mīlestību, jo es ņats mīlu sa­vu
cblrtitenl. B^t Ja e$ liegtos at­griezties'
tajā un dotos uz citu zei^,
tad no imanis sagaidītu lojalitāti pret
šo jauno,zemL
Iegaumējiet cietos,* kailos faktus.
Savienotās valstis nemeklēs karu ar
KrieViJu, un nevlm dta n|ičija ne­spēj
ar to cīnīties. Pārredzamā nā­kotnē,
nav gaidāms nekāds karš, lai
atbrīvotu valstis, kuras Krievija at­kal
pievākuši zem sava karoga. Ja
Baltijas valstīm, Ukrainai un pārē^
'jām satelītu valstīm pienāks brīvī­ba,
tad tās būs komunistu, režīma
iekšēju nesaskaņu un sekojošu revb-lūc^
u. jrezultāts^o bet nevis rietum*
T^stu uzsākta kara sekas.
> Redzu, ka esmu sācis sprediķot,
tādēļ beigšu. Bet tā ka pajustu pā­rējo
nādju tempu un problēmas, tad ^
man ir bažas par tām pārvietotajām
personāln, kas pieķērušās bezcerīgai
ticībai, ka kāds nāks un gāzīs Krem­ļa
varu. Tieši to jau kopš 1920. ga- J
da gaidījuši vecie krievu -mo-narchišti,
- un viss, kas tiem at­licis,
ir; drūma eksistence kaut kādā
DP veco ļaužu nometnē, līdz kamfer
laipnā nāve tos atpestī no vlisa.
Veltiet visas pūles 1am, lal Izkļū­tu
no šīm nometnēm pirmajā akcijā,
kas jūs gatava pieņemt. 1950. g. 30.
jūnijs atnāks drīzi, pārāk drīzi.
Džeks Bells.
Amerikāņu patriotisms skolās ātri
aizrauj ieceļotāju jaunatni
IGAUIpJ Z V R N Š U S T A VISRTEJIIMS
Slas i«ceL°^"nol€l S - " ' «""f'ei. toties darbos parā-mdu
itnecigi^'S™ £ '^"^ °o vislabāS:ās puses. Pie-i
f f f a u lfl«' ^;t3«^B Mūmi.lks. k « tagad
«šl W ..^ 8t»"tS!l lauku darbos Ņujarkas štatā.
r v S » « P ^ A t » » S?*^?^ P»^«tas tuvWj„ divos
feJSņemt «jdi .sagādājis galvojumus 10
K'as m:'lMm fel» viešu ģimenēm t,;alikko at-piedāvājumu
viēnpatenitajai.
Zviedrijas igauņu laikraksts Vā-
Us-Eesti sniedz sava Ņujorkas līdz­strādnieka
rakstu, kUŗā tā autors
pieskāra» arī amerlkānisma negatī­vajai
ielīmei \iz Ieceļotāju tautas'
kopības im nacionālās apziņas sa­glabāšanu.
^Daudzu tautiešu skati," tdkts
rakstā,%,raugās uz .ASV kā labāko
emigrācijas^ zemi un nākamo igauņu
politisko (ientru. Kā senā demokrā­tisko
brīvību zemē šeit arī tiešām
viiivieglak izveidot centrālās tirimdas
organizācijas. To liecina kaut tas ap-stilklis,
ka jau tagad Ņujorkā uztu­ras
lielāks skaits trimdas politiķu/*
Raksta tālākā daļā autors konsta­tē,
ka tautas kopības un aacionālās
apziņas saglabāšanā vecie Amerikas
igauņi zaudējuši vajadzīgo sparu un
interesi. Jaunie iebraucēji, kas Sav.
valstīs ierodas ar katru emigrantu
kuģi, gan atnes sev līdd jaunu sa­jūsmu
uļa ierosmi. Bet nevar no­liegt
faklu, ka ļoti spēcīgais ameri-kānisms
visai ātri aizmiglo ari jau­no
sparu,. ASV nav iespējams sagla­bāt
nacionālo sajūsmu tik ilgi ka
jebkurā citā pasaules zemē. Iemesli
tam vairāki. Vispirms — Savienotās
valstis ir tautību mistrojums. Visu
nāciju piiederigie vēlas šeit kļūt par
ASV pHsoņiem un tapt par ameri­kāņiem.
,
No otras puses, nacionālie insti­tūti
šeit nevar darboties tik sparīgi
kā Zviedrijā un Vācijas DP nomet­nēs.
Par skolām mātes valodā nevar
but runas. Amerikāņu patriotisms
ASV skolās ir tik spēcīgs, ka katrs
jaunietis spiests tam pakļauties. Nav
šādos gadījumos svarīgi, kādai nā­ci
ļ ai viens vai otrs skolnieks pieder
vai cik ilgi viņš dzīvojis ASV,, Visi
mllcās koplgas^etas. kas ir til^: aiz­raujošas,
ka jaunieši īsā laikā no
visas sirds kļūst par amerikāņiem
Arī par ikdienas valodu tiem drīz
vleiļ kļūst šejienes valoda, un bieži
ir grūti panākt pat to, lai bērni mā­jās
katra ziņā runātu mātes valodu.
Igauņu l^edribu uh sabiedriskā
darbība līdz šim, diemžēl, vēl jopro­jām
ierobežojas ar dziesmu, teātra
un deju vakariem, un, cik nevēlami
tas airī būtu, alkoholam šajos sarī­kojumos
ir ļoti liela loma. Nopiet­nāku
kulturālu pasākumu ļoti maz.
Igauņu grāmatas lasa maz, tm ār­zemju'igauņu
žurnāla metiens gluži
niecīgs, kaut gan to izplata visā pa­saulē.
Igauņu mākslai gaužām maza
atsaucība, mākslas darbus var pār­dot
tikai par ļoti zemu cenu. Arī
igauņu baznīca nerod vajadzīgo sa­jūsmai.
Patlaban Ņujorkā atrodas
piecas igauņu dievkalpojumu/vietas,
un tās visas kopā svētdienās apmek­lē
tikai pāris simts cilvēku.
Arī sairlmieciskl apsvērumi daž­kārt
spiež jaunatbraucējus, pastei­dzinātā
kārtā amerikanizēties. Pil­nīgi,
neparasta eiropietim ir šejienes
ūniju — arodsavlenlbu varenība,
piemēram, kaut vai sētnieka vai
būvstrādnieka darba nozarē, kurā
ļesaistās daudzi mūsu tautieši. Kat-ram,
kas pieņem sētnieka vietu, jā­iestājas
sētnieku ūnijā — arodsavie-nlbJl.
Viņam tūlīt jāiemaksā 100 dol.
ūnijas dalībnieka maksa. Sākumā vi­ņam
šīs naudas nav, viņi aizbildi­nās
un lūdz pagaidīt. Bet parasti to
nepieļauj. Jāmaksā tūlīt, vai jāat­sakās
no vietas. Ja šl pati ūnija iz­ziņo
streiku, katram tās dalībnie­kam
jānes plakāti un jāsoļo uz strei­ka
^ vietu. Aizbildināties un izvairī­ties
nevar. Toties ūnijas nodrošinātā
vietā alga ievērojami labāka un
daries pats pastāvīgāks.
Pavadījis pusotra mēneša Mine-sotas
štatā, gribu formēt tautie­šus
Vācijā par dažiem novēroju­miem.
Jo, cik zināms, uz š e j i ^ ceļš
būs virzīts vēl diezgan daudziem.
Iebraucēji, kas te ierodas af Lu­terāņu
pasaules federācijas starpnie­cību,
ir galvenokārt latvieši un
igauņi Viņu ceļš ,visitonssved uz
federācijas namu štata galvaspilsētā
Sentpolā (St. Paul); nama pārvald­nieki
ir latvieši — agri&ais „augs-burģietis"
E. Dundurs ar kundzi
Nonākot šajā namā, kur katrs ie­braucējs
dabū kādas dienas atpūs­ties,
dažs ieceļotājs konstcitē, ka v i ­ņa
darba devējs ir ,,pazudis". Pē­dējā
laikā šādu gadījumu i r diez-gan^
daudz, un pazūd galvenokārt
tādi darba, devēji, kas darbu solījuši
pilsētās. Iemesls tam ir IRO iestāžu
ilgās pārbaudes, kas dažkārt ieilgu­šas
pat Udz 4 mēnešiem no galvoju^
ma saņemšanas dienas. Darba pie­dāvātājs
turpretim rSķinājles ar
daudz īsāku laiku, un, nevarēdams
darbinieku sagaidīt, piepēm dtu.
Tas notiika ^ar vaitākfim mūsu
trjansporta ģimenēm, un atkārtojies
ari vēlākos transportos, tādēļ par šo
apstāSll gribu brīdināt tautiešus.
Reizē tomēr Jāsaka, ka nevijam
nav Jālļaidās šādā gadījumā palikt
bez^ dzīvokļa un bez darba. Jo IAI-terāņu
federācija par ^ atbraucējiem
, rūpējas tiesām labi; vaj&dzības ga­dījumā
federācijas namā var nodad-vot
vab^ākas nedēļas, līdz šejienes
luterāņu mocītāji, kas ar U^elu paš­aizliedzību
uzņēmušies darba un dzī­vokļa
sagādi^ atrod Jaunu darba de­vēju
un ^apmešanās iespēju m tiem,
kas H^ttirauki^ par vēlU/.
To pieredzēja ar! inana ģimene, un
* tagad jneita palika, par mājkalpo­tāju
kaimiņu pilsētā Mineapolisā,
pi^tim # 1 ji^si^^^^ kre^^tet Krlan
pēc paša lūguma sagādāja daiŗbu
•provincē — Kokēto (Cokaio) pilsē­tiņā,
' ar 1300 Iedzīvotājiem. Grūti
būs aplēst, cik Jņdžu mācītājs mū­su
labā nobraucis. Divas istabas bez
virtuves kādā farmā pie pilsētiņas
maksā 10 doL mēnesī, bet ziemu
mums sdiļ sameklēt dzīvokli pilsē­tiņā.
Ar aiigusta vidu mēs ar sievu
stāsimies dagtbā kukurūzas pārstrā­dāšanas
fabrikā, kur dēls strļdā jau
tagad. Darba laiks 8 stundas dienā
un dienas nedēļā, at^dgojums 65
centi Stundā; diezģki bieH gadās
strādāt virsstundas. Pats pagaidām
strādāju 6 di^as nedēļā pa 10 stun­dām
kādā vistu farmā, kur saņemu
.20 doL nedēļā un uzturu Vispār tar
gad darbu Varam meklēt kur patīk
un kāds patīk, Jo, agrāk apsolītajai
vietai esot aizņemtai, mūs vairs ne­saista
ntekādl līgumi, ne goda pie­nākumi..
Darba te netrūkst, un ja^
ferlb „lf sist" vairāk dolāru, tad pat- •
laban fažas nof^kšanā, strādājot 11
vai 12 stundu dienā, var izpekilt
8—9 dol tm uzturu. ,
Iedzīvotāji šeit galvenokārt somi
im zviedri; ir arī dažas ī^ācu un citu
tautību ģimenes. Visi ir>rirsnīgl un
izpalīdzīgi ļaudis. un tebi pārtikuši
kā pilsētā, \i laukos. Visvairāk par
mums rūpējas zviedra Nelsona un
soma Bārberga ģimene, beļ; it se­višķi
gādīgs par latviešiem ir lute­rāņu
mācītājs Mineapolisā ^ soms
Aiseks (E. J. Isaak). Ap 80 proc.
pilsētiņas iedzīvotāju ir zviedri.
Daudzi labi informēti'par Latviju
uri stipri noskaņoti pret komunismu.
Mēs kā pirmā DP ģimene šeit
esam uzmanības centrā tm ar darbu
'•" '' ^ ^ ^ ^ s 1 I I ' 'III
Liktos, ka ta varētu but dzimtenes
aina, bet patiesībā šis latvietis af tā­las
Senatobijas zemi Misisipi štatā.
JF, Ošes uzņēmums.
tsā laikā guvām atzinību un simpā­tijas.
Mums īpaši rīkotais uzņemša­nas
vakārff ar runām, priekšnesu­miem
un apdāvināšanu Izvērtās par
DP propagandas akciju? Apdāvinā­š
u piedalījās 24 ģimenes un 2 vel«
kali, uh esam apyeltīti bagātīgi Lle<^
la propagandas nozīme bija runānu
ko teica n^cītāja Aiseka kttndzģ^
bij. misionāre Ķīnā, Doroteja -Ek-strand^
un mūsu tautietis Dr. Nel<^
bergs no Mineapollsas. Pēc šī va«
kara vēl viena bez salnmieka pali­kuša
ģimene dabūja dzīvokli un dar­bu
tepat tUvumā, un izredzes ir ari
citām Grūtākais ir. dzīvokļu sa­gāde,
Sevišķi būtļu vērts pakavēties pie
šejieniešu nostājas savas tautības Un
valodas saglabāšanā, kas var būt
teicams piemērs ar! mums, par spīti /
daudzinātajiem it kā nelzbēgamfia
asimilācijas draudiem. Kaut gan še«
Jienes somU tautības ledztvotājl Jx)
jau trešā paaudzē pēc pirmajiem
sonau izceļotājiem, bet mazie bērni
pat ceturtā paaudze, viņi visi mfi«i
Jās un savā starpā sarunājas sonvis^^^
k l Viņiem ir sava biedrības māja
Un baznīca, kur dlevkalpojuitd no- '
tidc somu valodā. Viņi saņem gan
no Somijas, gan Amerikā izdotus
somu laticrakstusf, žurnālus un grā-m^
taSi Iepazīstoties, viņi arvien al2>- 3da: ,,Es esmu soms..." Un viņš
I ir soms.' ^ '
Savas tautības apliecināšana se*
Višķi spilgti izpaudās 24. jūUjfi, kad
pie somu biedrībafii mājas atklāja
pieminekli tm neUelu vēstures mu­zeju
par godu pirmajiem 10 s6mu
pionieriem,, kas šeit Ieceļojuši pirmā
81 gadiem un nepārredzamu mežu
biezokni plēsuši pirmos līdunm
Pirmā toreiz uzceltā dzīvojamā ēka
vēl tagad, vesela un tai tieši h\^m
uzcelts piemineklis. Krāsainais gra-^
nīts piemineklim atsūtits noiBtRkift
jas, un tā celšanu organizējusi'K(H
kēto somu-amerlkāijiu vēstures bled-<
rība, Slnī darbā Izcili nopelM ir ma^
niem pašreizējiem darba devējiem—
Bārberga ģimcaiei, jo mana salnmie­ka
tēva tēvs Aiseks Bārberga ir
viens no 10 pionieriem, kuru Vārdi
iekalti piemineklī. PiemlnAļa cel^
šanā un pirmās līdtimnleku , mājas
restaurādili cītīgi piedalījās vi61
plašākās apkārtnes farmeri, to vidfl
viens no pirmo pionieru dēliem —
mana s"aimnieka 76 g. v. tēvs, kas
jaunībā šeit dzinis vagu ar kokŖ
arklu, bet tagad'velldl vada tirak-tor^
un savu linmzīnu.
Neaizmirstams atmiņā p^lks pie^i
minekļa atklāšanas brīdis, kad pēc
Savienoto valstu karoga mastā uz­vijās
Somijas karogs un ai^erikāņa
himnai sekoja somu himna. To re^
dzot un dzirdot, uzmācās Šaubas, vai
ko līdzīgu varētu piedzīvot arī no
šejienes latviešiem trešajā paaudzē,
jo pat tagad dažs. pēc pāriīs mēnešu
npdžīvoSanas acīm redzami labprāt
aizmirstu latviešu valodu — ja vien
prasti! angļu. Līdzīga nostāja kā so^
miem, ir šejienes zviedriem un nor­vēģiem,
bet'^ par citiem gan to nevar
teikt. Mūsu apsveikšanas vakara
mani iepazīstināja ar kādu šejie­nieti,
kas vēl samērā labi runāja
vāciski Uz manji jautājumu, vai
viņš ir vācietis, viņš noteikti atbil­dēja:
„Nē, bet Inans tēvs un māte
ir vācieši"
Vai pēc gadiem desmit ari daudzi
latvieši neteiks par sevi kaut ko lī­dzīgu?
Beidzot vēl daži vārdi tiem, kas
nodomājuši izceļot uz ASV. Es lab-prāt
ieteiktu Minesotas 'štatii, kas
bak neka daudzos citos štatos Se­višķi
labas izredzes te lauksaimnie­kiem.
Darbs farmās tā mechanizēts.
ka tāda «noraušanās" kā Latvijā ne­kad
neiznāk. Laukstrādnieku dzīves
apstākļi te bieži vien ir labāki nekā
Latvijā vairumam s^mnieku. Lat­viešu
šinī štatā ir pie 200, tikai ļoti
Izkaisīti bet viņu skaits joprojām'
vairojas. Tautiešiem, kas interesējas
par nokļūšanu uz Minesotu, ieteicu
angļu A^alodā rakstīt The Minnesota
Commission ^or the Resettiement of
Displaced Persons, 117, Universitv
Avenue, St. Paul, Minnesota, USA,
sniedzot par sevi un ģimenes locek­ļiem
nepieciešamās ziņas un pievie­nojot
ģīmetnes..Rakstīt gan ieteik­tu
tikai tiem kas ar mieru strādāt
lauksaimniecībā vai lopkopībā; ci-tos
darbos izredžu maz, jo rūpniecī­bā
un līdzīgās nozarēs bezdarbs Pie-ņemas.
' -
Kokēto, augusta sākumā.
Roberts Apttiitla.