Bavarijas Latviesu vestnesis, March 25, 1950

              ^ L i ! ^ 2 5 . martā Sestdien, 1950. g. 25. ir-rtā
L A T V I J A
_ GALVENĀS RŪPES: kā tikt zem sava jumta ?
.^rr.rr!l ^^''"'^ Latvijas redakcijai no Tasmānijas salas a^akkatt Latvijā esmu lasīii, „
«s .uc. rakstus par DP -5
lēmām. Vieriā dņā taios d,^^"
jibas. bet arī m^km, £ S
ecēto vīriešu daudz v a i r āM
::^«, Tātad dabiski, K a S ^
osies legut sev tautieti nar?,?
biedri Ko lai dara „camLu'-
to neatrisinās nevenTS"-
m^yn spriedējs.
, « j a s par laulību nmZt
.Fzemniecem, arī vācietēm. 1.3
ka tā sauktie Vii;
.cenšas Vācijā n o d S
nes dzivi, precot vācietes, k
etļcs tos noraidījušas.
^ i b a ? Bieži vien tā nav la,i
. ^ t ā , i o Viena puse ceSl
lai iļo^ svešumā nepaSj
,.vmtulibas, sajūta, kaš »
^draljiņš _ saka briesmīga
M^..,un^8lapem. bet otrai p S
«pa- laulībām rodas .iespēja 1
i.ao sagraujās Vācijas. Torni
- vismazāk butu iemesla vl
pārmest aprēķina laulību»
i^ft^em, lai iegūtu izceļ
'š^ Vz to vislabāko atbi
, mtisu cīnītāji - invaīTdi tin
*fe«elošan^ nevēlamie, kas mu-ižStenem
likusjes nepatīkami. /
•*•' ' " • A. Sknflra, Anglija.
DIVKSRSS ZAUDĒJUMS
' ļdt- sieviešu,ir mazāk nekā
,,im tāīiēc: latvietes, kas prec
.uti^us, rīkojas pret nacionālaT
iijteresēm> Katra no tām liedz
m latvietim iespēju, precēt lat-
, Vaiļeliķāds var prasīt no ka.
a, ķaa gājis no Volchovas
Tasmānijas sala ir mazākā no v i ­giem
Austrālijas štatiem ka platī­bas,
tā iedzīvotāju skaita ziņā. Ter-ritorija
nedaudz mazāka par Lat­viju,
bet iedzīvotāju tikai, drusku
pāri ceturtdaļmillonam. Tikai pašā
pēdējā laikā Tasmānijā sāk attīstī­ties
rūpniecība, kam te ir daudz
priekšrocību, galvenokārt neierobe-ošanas
dl dbs
VIŅIEM IR J AU PAŠIEM SAVA
PAJUMTE!
Latviešu ģimene pie paša spēkiem
celtās mājiņas Hobartas tuvumā
Tasmānijas salā.
Ž0tā lētā hidroelektriskā enerģija,
tsKad neatkarība no mūžīgajiem ogļ­raču
streikiem. Pretī šīm priekš­rocībām
stāv lielā neērtība, ka visa
saimnieciskā dzīve atkarīga no jū­ras
transporta, un kad komunistiskā
oftas strādnieku arodbiedrība no­lemj
izsludināt atkal streiku (kas
notiek bieži!), tad drīz vien salā ap-rukst
daudz lietu, piemēram, cu-
S š a n ' r " '
Tasmānijā ar darba pārvaldes rī­kojumu
nonākuši arī daudd latvieši
kas strādā galvenokārf dažādās
rūpniecības nozarēs, ceļu un citos
būvdarbos, bet sievietes, kā parasts,
ari slimnīcās, viesnīcās un par māj­kalpotājām.
Kā visur, tā arī te pē-cie:
am dzīve nav rožaina garo ne-normēto
darba stundu un kundzes
filIk-!r.li^^eiz^?e^'j'^o ^rie^ g^r}'^i^b^uP ^uātnīg ui, ntummkueka ldsēēd Lpaam šIii r
vesaku klimatu.
Ka citur, ari te dzīve bijušajam
aipitim nerāda visai smaidīgu vai­gu.
Nepatikšanas darba ziņā tagad
vairs nav galvenās, jo darba pār-valdes
vīri laika gājumā kļuvuši
mērenāki un parasti vairs neliek
šķēršļus darba vietas maiņai. Bet
toties maiņai pretojas Hobartas pil­sētas
valde, kas ielu labošanas dar-bos
nodarbina d^udz iebraucēju,
iikai pec ilgstošām un atkārtotām
prasībām daži tikuši labāk samak-sātā
un zināšanām piemērotā darbā.
Ir gan arī jau diezgan daudz „brīv-laisto",
un tuvākajos mēnešos to
skaits krietni pavairosies.
Daži šo brīvību lieti izlieto, k a ­mēr
citi nezina, ko ar to īsti iesākt,
un parasti turpina strādāt, kur b i ­juši
agrāk novietoti. No pirmajiem
gribētos atzīmēt kādu tautieti, kas
iegādājies modemu smago mašīnu
elhemaif no k r - ? ^'^tviel^ v,o j
as, ta ka Viņam sieviekvy.( 1
toku siltums jāatrod dtutaat,^
<viiiš t9^g |(laudītu zīda cimdieiļļ
,^xnenē, kur tāds sarūgtiiiaļ ^
itiieķs^ precēs sveši autieti,nai>
'istl latvieši un negribēs
s Latvijas labā. Tā zaudēļunis
divkāirš$ivr
dienas visās pasaules malās lai-
U sievietes dodas mī^^^ derība ai
taup'ešiem- Par to viņas ii ka
jas un raksta avīzē: „Vlenam
ta • at*. ':ē• 'es ar angli, otram
amtrālreti.-" Vai par to nav ja-ii
- • Br. Rrastii^, Hamburga
MANS Gi»' ••<! ,
\m^:,:.lJ^ef^^^:^M numurā Ķ
tūi' tiktu amatnieku biedrībā, jōsamoksd
ifO dolāru un jōiztur noslēpumains rituāls
Ka klajas buvamatniekam ASV lielpilsēta
VĒSTULE REDAKCIJAI NO DETROITAS
«cēša&os' 'sveilutā,
līt Si^iadTjiimu- M mmp
^ e r i f e l ^ S ' ' ^ : angļu irfw
če^g ^doš iemācījies latviski
;^iM!.|iiā latvl^^-i, vaĶ
i'tštju un mājās valda latvisks
..>gavi vīrā esmu ieguvusi drau-mid
tautai un cīnītāju Latvija?
Ib'ai, ja šis brīHis pienāks. ,.,
;:nētaisni rakstīt par jaukt?.^
M m vienmēr tikai ar nievāju»
' Varbūt arī zanāt»ieku m
.citāju- znoti ir latviskoiuSles, ta­kā
tō .darījis rakstnieka
g^r-rohina znots? . i
I lEnia Herim^a, Ohio, ASV
3^ vienkāršs ^trādniek^ Ķ
pamfeergā jau no 1945.
Slaiku:.privāti. Vienīgas.ta*
Pka^ma saticis, dzīvoja kaW
l^^ļvometne .TO likvidēja-,^ J
:to^z bija tik lepi^^^^S elells man ne izmazgāt, ne»»
kreklu vai zeķes. Neesot»
^atradu vācieti, kas rmM
'*a, neprasot atlīdzību. Vi^^f
kļuva-mana sieva- Nu jau P
:-;bet: viņa nekad ner^d, ^
.ri^^r markas kabatā,
..^roši blakus. Un )a k^s^g.
ķm^'i^^^ ir i^su virs, ta aP^
S ā i š S otrādi, bieži esrnu^
*::fra2i-«Ļetten s i n d g l | ^ļ
l / b i j a labi līdz brm^J^
fetete. Kad tautej, arW.j^^
i;ļādzivo viena istaba, uz
mana sieva vāciete, tie nov
Itiuva mēmi. Vai tas ir
iberga-SveiptiT-te. Vai es
tās vainīgs ^e? .
B. Murāns, Vao]'*
llliJHIIIIIIIIllllllll«««'"""""""^
Ierados Detroitā pirms 8 mēne­šiem
ar fiktīvu galvojumu, tā ka
pirmā problēma bija — atrast dar­bu.
Vācijā tiku dažkārt dzirdējis^
ka katrs, kas prot iedzīt naglu, var
strādāt .Savienotajās valstīs par
amatnieku. Tagad esmu pārliecinā­jies,
ka tā3 bijušas tikai tenkas, —
vismaz attiecībā uz Detroitu. Bū­dams
vēl DP, strādāju savā laikā
par galdnieku pie vācu būvuzņēmē­ja,
īsā laikā kļūdams pat par priekš­strādnieku.
Tādēļ domāju, ka gluži
sUkts amatnieks neesmu. Tomēr pēc
ierašanās ASV „atdūros kā pret
mietu". Vispirms jāievēro, ka gald­nieka
darbā gandrīz nav iespējams
tikt bez amatnieku biedrības biedra
kartes. Uzmeklēju biedrības biroju
un apvaicājos, kādā veidā man kā
imigrantam būtu iespējams tajā ie­stāties.
Paskaidroju arī, ka man ir
12 gadu prakse, un parādīju vairā­kus
diplomus, starp citu Vācijas
amatnieku biedrības karti un IRO
izdoto aroda apliecību. Man noteica
pārbaudi kādā privātā amatnieku
skolā. Tā kā teorētiski Jau agrāk
biju lepazinie| ar amerikāņu darba
paņēmieniem un mašīnām, pārbaudi
izturēju, bet tā maksāja 28 dolārus.
Tstd nu arī mani uzņēma biedrībā.
ASV amatnieku biedrība sadalīta
ģildēs, līdzīgi kā tas bija Latvijā.
Speciālās aroda skolās mācekļi 4—6
mēnešu laikā iepazīstas ar dažādiem
darba paņēmieniem un mašīnām.
Pēc tam divi gadi jānostrādā par
mācekļiem pie kāda būvuzļiēmēja.
Iestāšanās maksa biedrībā ir 100
doL, ko var nomaksāt vairākās rei­zēs
ar pirmo iemaksu 40 dol. Pēc
pilnas iestāju maksas nokārtošanas
kandidātu uzņem par biedru balso­šanas
kārtā. Uzņemšana saistās ar
isti svinīgu un noslēpumainu rituālu,
gluži tāpat kā tas ir vairākās ^itās
amerikāņu organizācijās. Biedrības
karte nodrošina minimālo stundas
algu 2,32 dol. būvgaldniekam un 1,75
dol. mēbeļu galdniekam (cabinet
maker).
sociālos likumos
iestādes
lijušas noteikumus par ^^^^p. fanadas likumdevējas^ ' i
[alstiem, to izsniegšanas
V samazinot nostrādāto
imu no 180 uz 90 dienam,^.^jj
dot ari 9 nogaidīšanas ^
prasības iesniegšanas-ts
bezdarba pabalsts an ^.^^
Baltiešu federācija
Kanādā
Sakarā ar kopēji rīkojamām de­monstrācijām
un izdarāmiem iesnie­gumiem
praktiskā darbā izveidoju-
I šies pamatprincipi Baltijas tautu sa-
^ darbībai Kanādā, Nodibināta pagai-
I du padome ar sēdekli Toronto, kurā
I katrai tautībai 5 pārstāvji. Tagad
l nobeigta statūtu izstrādāšana orga-
1^
I nizācijai Baltijas tautu federācija
Kanādā, kam sekos pārvaldes vēle-telliSniekiem/
kas uzsākušas or-
[ja apdrošināti. ^'^^^•0 I ganizacijas sekcijas, no kuram rosi- t^* ^ _ , j r u « i i/icniegusi gākās propagandas un kultūras. Ap-
& S n S S f e p r i j a beigās Toronto paredzēts bal-rts
aktuāls sakarā ar
iiību līdzīgu akciju.
I tiešu tuvināšanās vakars, kam lī-
I dzigi sekos citos Kanādas centros.
Ar biedrības palīdzību dabūju sa­vu
pirmo darbu, — bet tagad sākās
jaunas giūtības. Vispirms bija va­jadzīgi
darba rīki. Iegādājos tos par
85 dol., izdarot aizņēmumu. Strā­dājot
manīju, ka netieku līdz pārē­jiem,
kas veica savu darbu apbrīno­jami
ātri. Vēlāk iedraudzējos ar
kādu vecāku lietuviešu imigrantu,
kas man ierādīja vienu otru nepa­zīstamu
paņēmienu darba veiksmes
kāpin:^.šanai.
Pēc divi nedēļām darbs izbeidzās
un strādnieku atlaida, arī mani.
Pēc 4 dienām sameklēju darbu pie
cita būvuzņēmēja, kas man uzdeva
iekārtot ģimenes mājiņu iekšpusi —
ielikt durvis un logus, iebūvēt skap­jus
utt. Pateica, ka 70 stundu laikā
darbam jābūt gatavam. Gan. norā­dīju,
ka tik īsā laikā taču nav iespē­jams
ielikt 14 durvis un 12 logus,
kā arī pagatavot un iebūvēt 5 drēb­ju
skapjus un virtuves skapi, bet
uzņēmējs tikai pasmējās un atteica,
ka amerikāņu amatnieks to visu i z ­darot
pat 60 stundu laikā. Pamatīgi
svīstot, man šis darbs izdevās 75
stundās. Turpretī otru māju varēju
iekārtot jau 68 un trešo 65 stundās.
Pēc pāris mēnešiem arī šis darbs
beidzās, un bija atkal jāmeklējas c i ­tur.
Radās vairākas izdevības, bet
nevarēju tās izmantot attāluma dēļ,
tā ka vairākas^^nedēļas biju bezdarb­nieks.
Vispār jāsaka, ka mūrnieku,
galdnieku, elektriķu, centrālapkures
mechaniķū un tamlīdzīgu būvamat-nieku
darbs vienā vietā ilgst aug­stākais
3—8 nedēļas, pēc tam jāpār­iet
atkal citur. Līdz ar to rodas
lielas darba rīku transporta neēr­tības.
Nepieciešams pašam savs
auto, un labi jāpazīst pilsēta. Ne
reti ceļā jāpavada 2—3 stundas un
vairāk. Ziemas laikā būvniecība
stipri sašaurināta vai pat pilnīgi
pārtraukta, un strādniekiem jādzīvo
no vasaras peļņas. Tāpēc arī šai
nozarē algas ievērojami augstākas
nekā pārējās. Uzņēmēji, protams,
vienmēr izvēlas labākos strādniekus,
tādēļ darba gribētājiem jāiztur stip­ra
konkurence. Ja kādu atlaiž no
darba neprašanas dēļ, tad tam gan­drīz
neiespējams dabūt darbu ari pie
cita uzņēmēja, jo darba devēji šādā
gadījumā savstarpēji >sazinās.
Dzīves dārdzība Detroitā nav pā­rāk
liela, un arī dzīvokļu grūtības
nav tik smagas kā par tām medz
rakstīt. Triju istabu dzīvoklis cent­rā
maksā 50-70 dol. mēnesi, bet
apm. 10 jūdzes no centra par 40-70
dol. var īrēt pat veselu ^^^menes
mājiņu ar 4 -6 istabām. Sada gadī­jumā
gan īres nauda jāsamaksā aa-žus
mēnešus uz priekšu. Protams,
ar parasto strādnieka caurmēra algu
(1-1,50 dol. stundā) neko daudz ne-var
atļauties. Rūpīgi kalkulējot im
stingri ievērojot savu budžetu,^ tns
personu ģimene no 200 doļ. n^ne«
var tomēr atlicināt 20 vai 25 dolārus.
Detroitā, martā.
(gandrīz pilnig: samaksāta) un ļoti
labi nopelna, vedot akmeņus un
granti ceļu un dtos būvdaroos, kā
ari visur un vienmēr izpalīdzot
transporta ziņā latviešiem un citiem
ieceļotājiem. Otrs tautietis Sini
grupā būtu kāds drēbnieks, kas
darbojas ar panākumiem savā no­zarē.
Bet, diemžēl, ari šeit netrūkst
jaunekļu, kas nevar vēl atstāt Vā­cijā
pasākto „vieglo" dzīvi, kuļas no
rokas mutē, visu peļņu pametot alū
un zirgu un suņu sacīkšu derībās.
Parastie tie arī ir stipri vienaldzīgi
pret citiem tautiešiem.
Tasmānijas ieceļotājiem ir vienas
rūpes, kas vairāk vai mazāk skar
visus: dzīvokļu un istabu trūkumfe.
Visgrūtāk, protams, ģimenēm ar
bērniem. Tādēļ pēdējā laikā dau­dzus
sagrābis īsts būvēšanās dru­dzis.
Iepērk gruntsgabalus (parasti
iemaksājot ap V$) un cenšas uz tiem
kaut ko uzcelt. Parastais apbūves
gabalu lielums ir 60 reiz 120 pēdu
un pilsētā maksā 150—600 mārc., at­karībā
no rajona un satiksmes. Lie­lākā
daļa „uz ātru roku" uz^ļ kādu
pagaidu ēciņu, būvplānos uzdodot
to parasti par garāžu. Sāda veida
mājiņa ir arī uzņēmumā redzama.
Tās īpašnieks pašreiz jau uzdevis
architektam izstrādāt būvplānus
divstāvu mūra īres mājai.
Būvēšanas grūtības rada galveno­kārt
līdzekļu un būvmateriālu trū­kums,
tomēr ar labU gribu So to var
sagādāt. Visgrūtāk te dabūt naglas
un jumta skārdu, tāpat ļoti grūti
iegādāties ēvelētus un spundētus
dēļus grīdām un sienām, turpretī
citus zāģētus materiālus Tasmānijā
var dabūt cik patīk un par oficiālo
cenu. Mērenā klimata dēļ būvpriekS-raksti
ļoti mēreni. Gaidot, kamēr
varēs tikt zem sava jumta, daži tau­tieši
dzīvo auto karavānās, maksā­jot
nedēļā 2 mārc. Iri, bet citi pat
teltīs.
Tā nu pamazām Tasmānijā sāk
veidoties latviešu apbūves centrs,
kur jau kādi 2 duči ieceļotāju pūlās
valga sviedros, it īpaši sestdienās Hm
svētdienās, bieži pat vakara tumsā
strādājot ar kapli un āmuru un pa­šā
darba .gaitā mācīdamies, kā to
vislabāk tin lētāk paveikt. Daudzi
austrālieši „groza galvu" par latvie­šu
centību un neatlaidību, jo paSl
visumā ir un paliek ļoti „ea8y go-ing".
Par mūs dzīvi Hobartā un vispār
Tasmānijā varētu vēl piebilst, ka
pagaidām mums nav ne biedrību,
ne kora, ne draudzes. Reiz mēnesī
te atbrauc kāds luterāņu mācītājs
— vācietis no Melburnas, dažkārt
kgpā ar latviešu mācītāju L. Kampi.
Jācer, ka ar laiku te ieradīsies ari
enerģiskāki sabiedriski darbinieki,
un tad varēsim kaut ko veikt arī
kultūras laukā.
Hobartā, martā.
K. G.
Lappuse no pasaku grāmatas
par ģindeņu mezu . • •
8 mēnesi Kvinslendas mezu darbos — Cusku kakla
rotas, fosforiski zirnekļi un lēkājošas skudras —
Dažreiz ļadzej ari grāvju ūdens — Pēc l^uma
gadiem iespējas lielas
Vēstule redakcijai no Austrālijas
Pensilvānijas
lauksaimnieka
palidziba latviešiem
Roberts E. K r i -
sljs (Crissey), bū­dams
amerikāņu
karavīrs savā lai­kā
Rozenheimā
iepazinās ar tu­rienes
latviešu ko­loniju.
Ar dažām
ģimenēm nodibi­nājās
pat ciešākas
draudzības saites.
Pēc demobilizā­cijas
viņš atgrie­zās
savā saimnie­cībā
Pensilvānljā.
Bēgļu izceļošanai
no Eiropas sākoties, R. Krlsljs sagā­dāja
galvojumus turpat 20 perso­nām.
Saprotams, ka tik lielu cil­vēku
skaitu Krlsljs savā saimniecī­bā,
ko viņš parasti apstrādā pats
ar vecākiem, nevar nodarbināt, tā­dēļ
viņš veltījis daudz pūļu, lai tos
izvietotu darbā citur. Izsaukto vidū
ir arī vairāki karavīri, vecāki cil­vēki
un Invalidi, kuru ieceļošanai
bijuši vajadzīgi reālie nodrošināju­mi
naudā. Viss tas uzņēmīgo far-meri
nav atbaidījis no aktivitātes
latviešu bēgļu palīdzības darbā.
Bēgļu aprūpē viņš aicinājis ari baz­nīcu,
tādēļ visi ieceļotāji saņēmuši
tās atbalstu.
Atzīmējama R. Krislja iestāšanās
latviešu karavīru lietā. Ar vairā­kiem
iesniegumiem DP komisijai
Vašingtonā un kongresa locekļiem
viņš centies apgaismot latviešu ka­ravīru
jautājumu un panākt tā tais­nīgu
izkārtojumu. Ar Krislja palī­dzību
dažām jau Amerikā ieceļoju­šām
ģimenēm, kas nonākušas grū­tos
darba apstākļos, pat no citiem
štatiem Jzdevies novietoties Pensil­vānljā
pieņemamā un labāk atal­gotā
darbā.
A. Tedmers
Pieminot Kvinslendas vārdu i z ­vietošanas
nometnē, ikviena jaun-austrālleša
seja kļuva domīga, bet
dažiem šis vārds iedvesa pat istas
šausmas — \m ne jau bez iemesla.
Cilvēkam, kura kustības brīvību
ierobežo Vācijā priecīgi paraksUtais
līgums, dzīve Kvīnslendā var kļūt
par, smagu nastu. Nesen kāds lie­tuvietis
labāk izvēlējās pašnāvību
nekā atgriešanos turienes meža dar­bos.
Man personīgi bija izdevība
nostrādāt Kvinslendas mežu iznlci.-
nāSanfi 8 mēnešus, tādēļ mēģināšu
iespējami objektīvi attēlot šis nā­kotnes
zemes isto seju.
Kvinslendu sadala Ziemeļu, Cen­trālajā
un Dienvldkvlnslendā. Ja par
Centrālkvīnslendu domas var vēl
dalīties,^tad dave Dienvldkvlnslen­dā
atzīstama par eiropietim piemē­rotu.
K l u ^ okeāna piekraste ir
Kvinslendas slaveno peldvietu
centrs, kur Ziemsvētku un Jaimga-da
laikā pulcējas tūkstošiem peld-viesu.
Piekrastes ūdeņi bagāti ne
vien haizivīm, bet ari vērtīgām uz-turzivlm,
vēžiem un bruņurupu­čiem.
Tālāk Uz ziemeļiem zvejo ari
pērles. Piekrastes līdzenumā atro­das
kvinslendas galvaspilsēta —
skaistā Brisbane (400.000 iedz.).
Ievērojot austrāliešu māju vieglo
būvi, dzīve Brlsbanē daudz patīka­māka
nekā Melburnā vai Sidnejā,
jo šeit tik daudz neizjūt ziemas
drēgno ai&stumu.
24 jūdzes rietumos no Bri^anes
atrodas Kvinslendas ogļraktuvju
centrs Ipsviča un 77 jūdzes tālāk
jaukā dārzu pilsēta Tuvimiba, kas
ir auglīga kviešu apgabala centrs.
Abās pusēs kalnu grēdām atrodas
valsts kultivējamo mežu rajons, kur
nodarbina zināmu skaitu jaun-austrāllešu
koku dēstīSanā, stigu
ciršanā un žogu celšanā Vēl tālāk
uz rietumiem sākas milnas aitu
ganības. Eiropietim šis apgabals
pēc pirmā skata šķiet kā baiga lap­puse
no pasaku grāmatas par ģin­deņu
mežu Visapkārt nepārredza­mā
tālumā rēgojas kaili, izkaltuši,
bālgani un zaraini koku stumbri.
Katras lielsaimniecības zemi sadala
īsts stiepļu žogu labirints, kas ne
vien sašļ^ro atsevišķos altu un gov­ju
barus, bet arī aizsargā tos pret
pazīstamā krūmu suņa dlngo uzbru­kumiem.
Zeme mālaina un auglīga,
bet tās izmantošana lietus trūkuma
dēļ gandrīz neiespējama. Zemi ap­ūdeņo
ar sevišķu grāvju palīdzību,
urbjot artēziskās akas un uztverot
lietus ūdeni speciālos baseinos. Ari
šeit nodarbina jaunaustrāliešus, gal­venokārt
mežu iznīcināšanā, resp.
aitu ganību paplsšināšanfi. Ja me­žu
rajonos saudzē vai vienīgi mil­zīgos
„dzelzmlzas kokus" (ironbark)
un cipreses, tad aitu ganību apga­balā
atstāj tikai sevišķos „altu ko­kus",
kuru zaļās lapas dažkārt vis­kritiskākajās
bezlietus vasarās ir
altu vienīgais glābiņš. Efektīgs ko­ku
un krūmu iznīcināšanas paņē­miens
ir koku nocērtot un celmu
aplejot ar arsenika pentokslda šķī-dinājumu.
Dažām ērkšķkoku sugām
tomēr arī šl spēcīgā Inde nevar aiz­kavēt
jaunu atvašu rašanos.
Populārās Austrālijas „Cūsku
briesmas" Dienvldkvlnslendā nav
sevišķi aktuālas. Protams, tas ne­nozīmē,
ka čūsku šeit vispār nav.
Zāļu klajumos vasarā to ir varbūt
vairāk nekā DP virā makaronu, bet
tās ļoti bailīgas un ar neievingrinā­tu
aci grūti pat pamanāmas. Indī­gākās
un agresīvākās Austrālijas
čūskas, kā talpanu, tīģerčūsku, odzi
uc, sastop stipri reti. Pārējās,
piem., līdz 14 pēdu garā „paklāj-čūska
(carpet snake) un zibenīgi
ātrā koku čūska" Ir nekaitīgi rāpuļi,
ko fotografējoties mēdz Izmantot
par kakla rotu. Daudz bīstamāki
jau varētu būt Indīgie zirnekļi,
plem., i 8. slazdu (trap-door) un
sarkanmugurainais (red-badc spl-der)
zirneklis, bet tie tomēr nav
nāvīgi. Slazdu zirneklis ir paliels
pelēks kukainis, kas dzīvo pirksta
resnumā zemē ieurbtā caurumā ar
ērti veramām «durvīm". Sarkan­mugurainais
ir mazāks tīklu zirnek­lis
ar fosforiski spožu sarkanu plan­kumu
astē. Kāds no tiem man reiz
sakoda roku, bet pēc 3 nedēļām,
darbu nepārtraucot, biju atkal ve­sels.
Nepatīkamākie kaimiņi te ir
visdažādākā lieluma un krāsas
skudras. Uzbāzīgākās Ir mazās, bet
visniknāk kož ap 4 cm garās „bul-lants"
un lēkājošās „jumpants".
Odus un mušas sastop tikai zināmos
gada laikos Nāvīgais simtkājis un
skorpijs Ir tik reta parādība, ka ne­būtu
vērts to pat pieminēt
stiprinātājus
Karstums šajā apgabalā panesams*
Ziemā īsu laiku uznāk pat salnas,
bet, krietni sasedzoties, var gluid
labi gulēt telUs. Darbs mežā stipri
atkarīgs no uztura un ūd^s piegā­des.
Dažreiz jādzer ari brūnais ua
netīrais apūdeņošanas grāvju ūdens.
Vaļas hrūon var lieliski medīt —
ķengurus, meža cūkas, lapsas, ērg­ļus,
piles meža baložus uc. Stāsti
par lēno darba tempu Austrfiliifi,
vismaz attiecībā uz Kvlnslendu,.fi^
atbilst Isti patiesībai. Visumā tas
diezgan straujš, it īpaši, ja gadfif
pārāk centīgs priekSstrādni^. Tur­pretī
klimatiskie apstākļi nekfidS
gadījumā nevar būt par šķērsli- dzī­vei
Dienvldkvlnslendā, un pēc līgu­ma
laika nostrādāšanas ikvienam
speciālistam vai ar! ar pašierosmi
apveltītam cilvēkam šeit paveras
nepārredzamas iespējas.
Brisbanē, martā.
A. Lofiiii
Jaunzēlandes lielākajā latviešu
centrā Kraistčerčfi martā notika
plašs sarīkojums, kurā pulcējās tau­tieši
ari no tālākās apkārtnes. Diev«
kalpojumu vadīja māc. ReinleMs.
KraistčerČas radiofons uzņēma ska­ņu
lentē vairākas latviešu tautas
dziesmas.
Vlms no latvieša
ia^ļņas rekordistiem
AustrāUjfi ir radio-mechanU^
J . Gul&iSi
ka& Vādjfi dzIvojA
Landshūtē. Kof^ ar
3 austrāliešiem^ viņi
iekārtoja skaņu pa-
AustrāUjas federālā
pariamenta ēkā Kanbērā. Strādājot
daudz virsstundu, J . Gulbis 2 nedēļās
nopelnījis 48 mārciņas. Ko par šo
naudu var nopirkt? Nu, piemēram,
maziņu un pastingri lietotu auto.
Iespaidīga latviešu mākslas repre­zentācija
Austrālijā paredzama 5.
aprīli, kad dziedone £. Arone ua
pianists E. Frelmanls Sidnejas valsts
raidītājā ABC atskaņos mūsu kom­ponistu
darbus, £. Arone dziedās
H. Berīno un J . Mediņa dziesmas,
bet £. Frelmanls spēlēs prof. J Vī­tola
variācijas.
Melburnas latviešu teātris atklās
darbību 31. martā, izrādot Blauma­ņa
Trīnes grēkus.
San Paulo Stata
(Brazīlijā) socioloģi­jas
un politikas aka­dēmiju
beidzis žurnā­lists
im sabiedriskais
darbinieks Jēkabs
Āboliņā. Absolventiem
diplomus pasniedza
Stata prezidents Dr. Ademars P. Ba­rošs.
e
Latvijas Sarkanais Krusts Beļģijā
nosūtījis 1600 franku lielu ziedoju­mu
Gautlngas tbc sanatorijas lat­viešu
slimniekiem medikamentu
Iegādei. Bez tam LSKB nosūtījis
uz Vāciju Izskrlnēto ģimeņu un i n ­validu
bērniem, kā ari mūsu nere­dzīgajiem
300 kg kvieSu putraimu
un 40 kg piena pulvera.
Mācītājs E. Krafts
Dienviddakotā sācis
Izdot rotētu žurnālu
Svešos ceļos. Pateico­ties
amerikāņu baz­nīcas
atbalstam, žur­nālu
iespējams pie­sūtīt
interesentiem
bez maksas. Tikko iznākušajā 1.
numurā atrodami vairāki reliģiski
un pārdomu raksti, žurnāla labvēļu
apsveikumi un lasītāju vēstules. I z ­devējs
aicina tautiešus darboties
žurnālā līdzi, piesūtot rakstus: Rev.
Rūdolfs Krafts, P. O. Box 319, Oni-da,
So. Dak., USA.
Kanādas latviešu
nacionālā apvienība
publicējusi aicināju­mu
vientuļām tautie­šu
ģimenēm, kas dzī­vo
izkaisītas pa visu
valsti,, organizēt ko­pīgi
bērnu un jau­niešu
nometnes vasaras brivlalkā.
Sajās nometnēs līdztekus atpūtai
būtu papildināms ģimenes audzinā­šanas
darbs, sevišķu vērību veltījot
mātes valodai, Latvijas vēsturei uii
ģeogrāfijai, kā āri dziedāšanai. Ve­cākus,
kas vēlētos sūtīt savus bēr­nus
šādās nometnēs resp. kolonijās,
lūdz rakstīt: KLNA, Box 285, Term.
„A", Toronto, Ont