Bavarijas Latviesu vestnesis, January 13, 1951

              Nļdi (icirl no
Sthris Vai Mtao piifvpif 9^ PiliĒPL^iS'l
«I pteņemam, ka Pad ta^lanlImjPiitSte M
fttnavlfti aafalavi^aa umikt MiMi» k i ^ ^ ^ n ^
«^^kiirtlliiio*' kapnuima pai«iU,htt*Pii. t ^ ^^
lad J t a ^ opafidjaa j i i n ^ t a par i^tanil diņn i » iioi#iia M | i M
ar kprian kmftaE^^ dM^am massikalt 10
fel irfb novilii^ pnrlinieku. SfidiMrm^oriiitaaimj^^
I f l i i d i i Itoc^^ lavīt k>* i» artllartla m li^klp^ SU«
iHi aitidanojii' Sodi» mf vaira po n i . kaa piiipli JiME^ra Hdilga
iltfrtttt, vai m I c ^ ^ apauju tenko flataiiiaa. Vliniaa I
pit Kumaa upaa vai ŗlķ tvašm vai P«^kxn)u amit}aa novtiioto t l . ki
|M* paniat K o v ^ ptuiata. po!MM*|^^tenaa dfamaa gl^lanl var lanilail
knaiitala ISsiJas idca|oiaiiai|lUetai^^
^ ttrišot ItetI lakiejo invāziju M»Mtea pa drittdibii vteOm iO-<*
l^dcMr koloonaa, pbmaji glji»- p o km afmmilui. l o ipS^ aibala*
al «iaUi navilkimL tam pMamaa ļ u i I M d ^ ^
( i i d l | i n n i » > K ^ Jautijunii bunri>v^
divi dlinnakt&f/ponaide i uzh^^
j^ļau) idNoiu notikufim mru gaiii im io palufil arī v«ik,
llivar simt, vai pļimli» rietumu q ^ lidflioa f t r ^ aa«
iāķļš l i ^ t l £ btt Batoaltrldci
tef mm ļoti tiefims. IMO. Padmnju čttvtiilai» kurti r^toa
itnijĶ un JOliJi komāniiU oku* vlmaa mOM vļlit» vairtkoa ma*
pHu Dlcoviamju* Augsti Mac^ ar- nevro Ipail j^micltaa ^ foraiia-mm
ilMvotu Fdrmoau, vai vlnnaz M un Beiņai 1M}ai piriaianid. ap-mflķ
fmUļu n^NNiJumu. lion- tfdlJot vienībai ar vi^^dtfi^ ma«
apnrpadkMiambMitt^ ari
« i pipla nnim lacillanis VIet» ļAtanju ten)!okvaHtlla uii «kaiti,
1 ^ TiOk i ^ Tibetai M ki»»vfttt^^^^^^
iK^tW pdt laiM, lai maMtofitu kĶ iavu t armlļu i a ^ ^ nmaz he-t
i v t t ^ uamittAUt notiktu kurdu m^^^ patoniu i|«d' var lamirl
aiUiaiUi ar Irānai vaK vtegli aapribt ki Banduta valatit.
dibtt krievi tevaditu )otl i»vtironid- t i ari itamsiju.
fū «rdiniadbai^^ i^ Sai odu Tiflīt no Auito^^s^^^
dOitenu aērlji^a varitu ietilpt ie-|rudei^ pali^iit|i pad^nju d i v ^
narUitrelki Somlji un Austrijl I skaits, un tis ģtiimlOti m/Mo-tu
a^iAtaļ* liii^t te tas Vīnei raJcmL Visi iH apatikV
H l i ^ i D i leMW Ir pndriK vai ne- spiei rietumus ndEnvOotlfMi gidit
la Korejas InvizIJa | par savu okupie^as spHm jpaUeUni-niffttNJuii
pie padomju plina,
iastt un Eiropai s^asiiļdi^^baa *' aroEd**
Jaa. uMvl vismaa 10 divisiju ia^
skaiti^ Jo bei # piiiomju armijfai
iitttnanjoīrii ļr ail ietbt^jttod i i i
kaujas apUlii ficu tautas pdidjai
spSd.
Pagakttm rMmm 10 dieirlju un I
brigādes, k u g ļ o t a s pa mukin
funlaoniem visi tItelomvicUi dn
starp korim tflnd'iMas laidEu ^
fUis. nav dTdEt^ p i t t R ^ pateņ-p
Ju eventuālam trtedenim. Tl^m
rietumi (»iiai Bdi pavasarim vis-inai
dlvkftriol aavpi diviriju skaitli.
Uin^cblbii isajimil, admdgi ate-sliviloi.
Kamfo iieopi didis aisinr
novktofo sfiku slņi Mailcsval vii-maa
trUkiiUgs pirsvait, Jautājums
- kidi ^Mrtikņ iaji 1 ^ patilte
IHOaJoa austrumos, kur fuIoAls tirl
Jau NRdIKi karHiti posmi, KDie^
Ji UN spftu saslivti var vMit ut
190-2004)00 vīriem, kāmķ vtt i|«
pieskaita ap 70-100.000 vta britu
paim^ lodien atrasti» ne*
aMi ^tuieljas priekii. nu
itiillt kauna pOnl hllgumi, vai
ilkr beaoaiiiKu^u, kad vislle-sabiedrotie
Adjā aftrituil.
vai pat Japānas mUltārls^
JltHBMtffiBnM: HMfHlBflM
pspaSļii
r_i Miktirts Oein* ļBfapnh*
•mnlMņlem MVUI pakal- rim. iaMuto]^ 4» laika (it apindt-
Dieyam, ASv ātri nctm i i^ļggtat ua maāutu aakani» ar inl-
Jiutljuinl pirHIka ivltrti ntto vUrta Rilltlric» im polK^
Ubi bortiem M<>i>>}<m. uem vadKI0<i&^
_inn montento Tain Mbm bniBeito
likan» viri. Zl«nep(oņ]ai kmnfl- nic^a BriMUr M Rliu. ^ n p ^
«itttipt vajad^a 1 ^ ienu. Ollo attlimaoaa. ^ lekM
«i lArla dņll un kfttra Maroto (^cteiMjuna Uiibaal^ W
kiraMtinatro ilaen «rfnim. Oala Ui. iJtbintiM lOd}!. ttupa apodc-iandUtl
Korajas kira tnrobllma p«c MiuMrf JnetUUi t^kioā.
I irtB«ii«n luīdtīz «Ml pali ita- vinl aMBUiteiM ar MuHt» kombl»
«W rap. tik pat m
Mu spMfena» ibdlaii nodua ^^ms, %et Ir tespijāms, ka rodas
nasamirttus saudilumus. Tur- izdevība satikties ar k^ncteru Dr.
K l«|B« tmitorlja, iesitas, ostas Menaunru. Ho VMlis i
m AMIns dļemi un nakti Ir ame- iiifos m liuksemburgu un pāe tam
M u aviādias mivIMi. Zitmelkm^ lai pīe tam Jinvāripārt
^ ledsivotāji. kas ux dažiem mine- Mandei un Kanādas galvaspilsltal
Itom roMJa, kādi viji pQl ho ķo-|otaval atgrietloi VaUngtoiii
mOnlstu puses, nekādā ziņā vairs ne-ŖIRDm
PAPCHilU ANEKDOn
onkiMail naUjM valdRia. M
bru^oSania ļ^ogramn»!. SOnlitm
• H » Hmmht i m i M t e «afcw Indokftti I dinti Oii«trt ua miaiilra kabting
unMalaJā.80vleiilbuatbalstamplt^ gS?ļSmS^^^SS^Cu
dtffti l^vicdliatd^^ ^Mrittml i s«rot puuuoiata ttneitt.
veia un ātm isBldnātāiu e m v p ^ itaumi Mai ue ask no A
t M i r kiile. t i sausasmu 9fm w>^\^mmmvšm. P«t mvimBSim m
MLlmdiu DflelA ko spIJig^ We Msaleagst e i g ļ i ^ g ļ ii
fMti. llao ikBiā patlaban ap I SSSf!l:@^^ ^
nj. vtra IMa ItlMSi inntja« kurts vOrtaolMlKngM Hamt.
900.000 daibnieku J«i tteās K « » L g « ! j ļ ^
viru un vQ kidi i fnilj. laM i9>»^ HiiiitBtHaii Haia fcfff^rt
eKtt tilitas tnilite. «liplai neli-ļ
tmeiifļ^ raatfvii katram, kas ti»|MVtt ftibu. v^u lagidija nio
tiapllaa Itri atttMt vamm n»ffl«~Ha£fJ?S'5XlffS,!!S
••ull atņtm pcMm attUtl kaftiS^tMipiiflikitm. at tuto
dHiim* InlMn*
ASTunMtu n»l««to ItetiOTtlJu
tattOMi pnH pMiloa divi nMnaMb MSMUSS^
kipif spdraliliļ rj^er noMi ussma_^mj*a- ^p ar iii 1a^i7 ^ iva,u iflir i i^aS^iVa^n^ aii tSSm
ditsardabas budfeis
•tiMMDjgilia, iM ntaMa.
^(HH JMII^BMEHIIMISIVIII*
dM» aiMkeajpliMiattnaapi „
ļļfļļļfļjļf laiSmai kas riiMlis
1 ^ un ^4?Mi sadtU.. f l'
m d i l a i ^ iUa ap^prlal
d^a*|bHiiiiJ9as aa ftmijaa vamaa»^ii
•AmiritA
i ū i m ^ . Pie Ogiki
tiflEL visas nobldsbiailas saistot ari Nenŗsia pailaaMati
Mdbas votumu, biiieu Nteioīd^
saputea pleņlmusl ateodslbas bu-lni
oaBUi.iun gadami nai flom iespi|is|^ , ^ -
itii» 4f t>tii|m tf^df» iO dtvblJas.ll!&*^^*^J^"*P^
11 k i uiiaa^ i ^ iai^tl ir|viu<s arii mni momSam^t^
isspi IK fiel m balsīm tu» pla« SSnttSTtuSai^t?^
poāll tie. fiMpi
guva rriii ustlčibis votumu sev un
gaļlio^ lO^l^^rliNumtt tlttardAis
b^Mmi ar^^m tikai lU ko-mfb^^^
ļn baJao^ot piui
ļpimlliiit paiidmi^^ tenftumui| •HļitiBrtii
noj^doUlem pir 140 mfljariiem
friuktt, jaunais Frandlas aliSirdsI«|Bartraaipasioejtelnid«
bas budāets tapd sabalanaiU us «^oaiia ^ j u ii
mOJiMI^Irai^
ĀDOUI ittnttaaiBĪta^ fiftui
dis vaids, uaritttīt luī dSaui
olnipictSs Irtiaipiini TtauMis
kļaut ifitt^utta iUlbaai.
•***^'^^^^isup^flp^ip-^^-''Vaaa^BW # W 9 • i^asv^UNsasviS
Pirms kāda
tiijttma U ļ E lM «bim
feiau AfivaM lEttiM
ris s6|ttit tai tarpmālE taiia
atlsaiaalottt ki aulrķi avtidjas
kuntttflīt
IS Tina aattclrtl ai Aiv itllite
dHni, ļsl I o#n. Uii e^elSFl
īSIjm
nieku savienības kongresi jau ru-nits,
ka ndlj. ttdu. kas atrodas
īsii dkelts altkara stiv garīgas un |l«
icIslM iznīcību prtekU 2ldu orgi*
nlzāeiju Iegūtā Intermādjā no Mas­kavas
un satelītu aemēm liecina, ka
Kremlis ievadījis vispārīgu antlse-mt
MMtiktņtt pol
SMla emt e ^ Paifaii Mrii.
•ari
spitoidādja*
ariplUiĻ lai
bOi lualstami c l i ^ kā fanātiski
lo^olijl to Jau Uednāja mildgās
biģļtt masas, k u no ziemeļiem de«
vis ut dienvidiem. Kā dzird tagad,
komunistiem Zleme)kor^ā Jāplelie-t
m vkisākals terrors, M vervitu,
rSoilus un lesaīsUtu tos kauju vfe- Stokbolma (W; Mf^
HIU^ preses ziņām M L sav^nlbal Baltijas
/Bitlas miv Uelākals Jaunums ko Wrā itadonētl »*^Ootes J^ļiJ
faMttOnlsU ioditti pieredz Koreju kaujas un 1 bruņu ki«s, » taeiseri.
fronti^ Pats galvenais ir tu. ka Ko- SS!?'
leJal kari Ir atvārīs ads vUiem tiem kas i«^Qvitl I m r a l ^ J twpMu
paļBlflstlem un Ideālistiem, kas t l c ā j a ,\^^^^, ^^^ļ^L ^ «
ked ar Maskavu būs iespājams go- tornēdlalvu ^JļJ^^^^^^^-^
dīgs izlīgums. Šodien visa rietumu floU vH papUdIna vgA^ņAā iOp
ierauta bruņolanās drudzi | vnlnu laivu un citu SMku vlembu,
«KAii rdo ne vien Amerikas un
UelbritānIJas, bet ari Prandjas. Bel-. ^ _ ^ ^
IMI un pat ttaHJu ftbrikas. Divi- tas. Iekams tās meta toijā. Tāpat
^ aug kā sifies. uft rietumu de- Jāņem virā Koreju ļrUmato, ffelz-mokiatlju
kareivīgais noskaņojums slrdlba vadolo an»rikāM p i e ^^
lipbiāju ar katru nedilu un minēsi, starpā un Jo sevU^d - vIet«o le<tel-mMsma
akdlu, lai atsvabinātos no
IM^nadonUK^I^ likvk»-
t^ •'ā s^vlu0|to. situāciju -. kā paāā
paAiAM' 1^Mi."^-tt<'«Ma' WMm*
Sn pd^autii iimā$. Zīda aolDori-tMa
DtigirtJI, fpitjl un BurtiļnHli -^MM - -
lini kDf4 iUficB lilkt «nrinta UkraS^^taScISMl.
ram uņ AoV. [Mvianlba liis» g. pMai
8ķ 1 ^ rUa, ka pat Staļini i»v|pMaaiaii mfij.
var«ls tikt galā wt krtevu tautā ie-liia^gffll^
saki;»>Jftloa antlleīīdtlsmii, ku Ispan-lfļSr *****
Vai Zviedrtja var atvaint padomju
fn0ciļ9nu Baltijas jtljs
Boi Koreju pŗ^Bmas tāds pagrle-iriens
nekad nebtttu lespijams. Ame-rflca
viH uvien mīņātos uz vietas,
nevaritu IzSķlrtles par Tālallem aus­trumiem
vai Eirfnmi. bet pali elrosMe-
H IkaliBtu nņtus, strīdoties par da­lām
nenoilmlgām ņadmiālām droSt-bdi
problēmām. Tam visam tagad
Jtitkipjas otri pilni. Pran6i-vieu
Uiilums, kas ptrms gada llkls nele-spijams.
šodien ir Jau tik pat k i
m^s Mets. un. Ja Us izlīgums rai-
IfaMee. tad B n c ^ drd^Ibal Ir
oilti visstipriki aizsardzību BUlJa,
demitkirt stiprāka par Maiino U-nllu.
Ifemot viri fos morāliskos un po­litiskos
ieguvumus. Korejā destle
zaudllumi ir niedgi. tel tos lolūkotu
kā rietumnieku neveiksmi.
Protams, daiam lasītājam uzmāk-stes
Jautājums. īdi bita iespējams, ka
pauules stiprākās lielvalsts kara-špēka^
kuru vada vislabākais fcne-rills,
kam vislielākie nopelni otrā
pasaules karā. tomēr i»*vap1§s k«nū-nlstu
lero6i prieklā. So Jautājumu
atbiklēt nav tik v l ^ . Presi dzirdēU
dalādi pametumi. Ir taisnība, ka
einerikāņu izlūkošanu dienests nav
bijla uzdevumu aujcstumos, ir taisni-ba
«rf. ka amoikāņu ieroči. seviO^
tanki, nav pimēroti Koreju apvi-
. ir Jāpidail ari. ka amerfūņu
votālu naldRgais noSkv^oJums pret
UN karotājiem, tie vtsl tr apstākļi,
kas stipri var Ietekmēt arf labi or­ganizētas
armiju kajalas spējas.
T6mēr par apftl vlsl^ Km kļūdām
nākotnē tās Jāņovirl. Koielas kara-lauks
Ir attatmdis Savu ^sfstend.
Tu sa||ādā1ls kcunūnistlem ari apoli­tiskas
neēritbas. Ja Kremlis: dodams
oavēll Maotse^mgam. eeif !a ka ta­gad
Amerika idedis svara kausos
visas uvas tikko ftneitās divīzijas,
lai fdibtu tni un ASV preftUu. tad
ari lai ztoā pdm»lrois Ir frfekriptes.
Labi zinādaifd. ka dms kontinen­tus
vientaldei nevar afestāvit ame-fftOini
iālredsTd tziklruIOes par At-lanfliu
armitu. bet Klusā okeāna
nrt^lēmu atstiitiSi otrā plānā. Kā­da
nozīme būtu Klt^u masas iznld-nSt
ar auiorlvlrtldctn ļsmeriViņu
«eroēiem vai pat atombumbu. Ja ar
to pamle t i k i t i netiek tuvik
mieram? Va^elbna loAsn loH laM
saorot, ka nftkfs 1ādW tK> galvas.
npv\$ no astes. Sl atdņa «r «V vfr-
Uga. ka tā.<i m t)Ūtu vIM dest
dau^ lielākus iauAlulni» nekā Ko­rejā.
Ja arf ttao mlUoidM vCI iz(k>-
des UN karat^pRu haf0altw Km^
^n9 tad $1 utvara kļūs Hk dārga, ka
nebūs neVJida lemej»1ii gavilē»- Bet
uzvara vēl nav rokā. un nolt*b*mi8
redz. ka ar oda dūrieniem pamīli
rianftu nšbftja pMdcaod apmād-lrevoHIdJu Iziuirit nevar. P. B.
starp kurām Jāmin lielāks skaits
Invāziju laivu, k u lielāko ^su vā-dēlu
būvētu un iao^as ar ievēroja*
mu ātrumu un motoru Jaudu. Tāpat
Baltiju Jūru flotei Maskava pēdējā
laikā piedaUJusi lielākus gaisa
kus ar 0 0 0 - ^ kauju ttdroplānfem.
Cik īsti Baltiju Jūru telpā Mas­kavai
sauszemu spēku, grūti noteikt
taēu 1 ^ tini vērtēt, ka PorMā
pie Rellinkiem nodētos ap t0.000
v1^. teH^ i»> Ladogiu eaera Rdz
Petsamo — lū divīziju, Baltiju val­stis
— II un Ļeņlnrtdis rajoni Idi-du
5 vai Impi 1^.100.000 viru. Bez
tam uzbrukumam Skandināviju tel­pai
Maskava var vil izmantot spfim
rezervu, kas stadonētu Baltijas Jū­ras
piekrastē Austrumvādjā.
Padcanju sp®w novietojums rāda,
ka fikandittāvUa un lldtl arf Zvied­rija
padomju ielenkuma nopietni
apdraudēta, bet zviedri tam var stā­dīt
preti fiotu kontingentu, kas
kvantātivt ndzigs minitajiem, bet
kvalitttivi to pat pār^J. Bez
zviedru ridbā samērā UeU tirdznie­cības
flote. Im var vajadzību
lumā viegli pielāgot militārām
rādjfim. Zviedrim gan nav tfk
lemū^ņu kākrtovlem. totluu pēdē­j
i pumi sevil^ usmenlbp plevinti
aemflta^u aj^rarotenu spēku izbū­vei:
kustigim un Itrim flotes vieid-bām
ar spēdgim IMiibalImn, tor-pēdlaivSm,
krasta Unldnātājiem un
artUerlJu.
Zviedru sauszemes q)Qni liekma
lāvērtē m SOŪ-dOO.000 v l r im ku
komplektēju | ^ no armijas divfd*
JSm, gan mazākām tokilām vl«il-bSm
eventuālu Jūru vai gaisa de­santu
atvairel.
VI» t u Ikdna. ka Miikavai
Zviedrija Joprojām k un pilk^ dēta
rid(S^ lai tā riMtu attlātu mlm*
kurnu. Un kamēr oM krastā bOa
stipra un nKKkmi bnnnsbi Zvkdrija.
MtIJu Jt^ vēl Ugl n e ^ pieskai­tāma
Pad. savtelbu Mdijiem Ūde-ņloa.
dis Jau cani rtnat^ma — ļ iŗii^ifftiti ijaihirtf
notās Bdu lntalli«eneu l i k d d i t a a | i r f M ^
BM MUii spļagl asSaiUt jia
kas nav devaisii
Udtttku
JsMafUi.
II^PVBSCDSBMIBD. mUm ltaarmtSatt ,u knat tt Mv aimasa
Pad. savtenM sākās Jau ar liii.*»,
g. poatiskaHem prooedem, ku bd-dzis
ar simtiem ikki mazfnidču un
eseni notiesiianu un MHIiaņu, pto-metot
tiem kosmopc^tlsmu, llberi-
Usmu mi partiju graušanu. Kampa- „
ņa toreiz skira levirojuiidms ildulAi^ MJUII apnUdiTspadigi
markdsCus KiMJā Trodd, 2a*| BakMMMkaia snatsluS
novjevu. Radeku. Maslovu, Kamene-1^^*^^ vājību,
vu. Sverdlovu uc
Arf vilāMk iMlanas idtdjās vai­rums
lomrtt bija IMu izceļamu, kaut
gan tanī pat laikā Staļina •tvilēJaLjJt.MJg^
leeirojimits Bdaeklus līdu autummdi SEP^
apgabala BiroUdlanu uMvel, ee- ttlSSTiSl^^
ribi ti gaUgl Iznidit «disko «»cio-L»»5S2^^
nUķanu un dooiitlskis tendenQaa.HM uSSS^
Bet Us no Jii^ atdzima, nodibino-1 ssiaai v ^ liaveii^a/Smkt ait
^ hiaKu valstij. K i KremUs | ^ l | i ^ . Id eioi atrastos tam
mali to atdmi. tu Istenibi bija bri-dlnijums
lekiaamu donlstiem.
I M donisti nerimās, aizliedza iz-
^ atrodottu apiai, aa la
isBiio. jŗaļļ^aņii ļMa^^
i napirtraaiktt smel siņojāams
baktertdoittkam iuttttttam ~
oe|olanu uz Izraihi un 194i. g. llk-vMMi
ndu nadeniUs organizidjas.
lalkralntl un limlu visi padomjd
znni. lai izdttustu 4ldlski iHlaonis-ko
nadonilliaror. T u MJa jauitt
donisma definējums un reizē ar to«
Jauni brfdlnlJums i!<»em litt. g.
tiem Nevienojis fidisma apsūdzība
koamopoHtlsmi un aektantlsmi, kam
sdcoja lldu aiitiMistIddis H^u Uk-vidUma,
vadBriifu pllaoņni apdMni-iana
un pirmis M u masu dep^-
d t o k i arf MHegums itdu mrvir^
dus pirdivēt krlevidms.
So^ akdju. ettalsnoianai Pravda
publicēja P6levoJa (admredzot, arf
Hda) rakstu, k u donistus apsūdzēja
pu troddslleni parttju notevējlem
kapitmsma spiegiem un aģentiem
liBitt deportidju vlssmagik skiru-i
u PdlIJas. Oalldjas. Ukrainu un
B ^ n u Bdua. Ueliki tiesa viņu
tenica l^robldlanl Halwrūvsku ap-gdMU.
k u kidreizējā autonomā ap-gībala
vietā taiPMl pārvērsts par
aoda nomaini. Sl apgabala tf-kcitt^
tis iedzieotāiu M t s . kas bija
ap mm. tagad desmiticfiriojtu un
pi^ida. ka ^aļins nolēmis stingri
le| vedi krkvu In^ilisma p ^ s
un toivēt Jau admi JdMctas nado-sdte
tentfanesii
idm, kss tdojuii strfos.
flta asstsjas pm Hai tlmSm
iaaa, Jo vica Jautājuma atrislUi
aoUtķ eltidi Mtriias eMs
•^ateHskt niiiotfm{iBr< «MeJu
vmiteko/.m Ar^oiMmsk aka«a p aMteJpaalsa Up^aUUait.a i
ļguUMtettmām nuaol nMMs '
Pmar r narcnhimMS mksiM riu nsatb,r Jfovo iasamriH i^
Urfgle atepanlču uzskatot pu
iMsnlektt.
^ntgvMe cfUāi piMgiUttSt
Kittttmvadjti vāldibt.' ParasOls
atfvItlM pMttgstinii U Sta.
«isļtt dtesvitlu par rfen.
Jons ttiioues tplkS nds IS.
Ir mu
^ ar
wi.vienībām
Zīdu tauta Krievi i . tif^t k i
apspiestās uii nomaļus stivoMi
tu. deva redzamākos markskmaJ
nitsjus 1917. g. boļieviku
Kad Staļins marksismu sāka
pēc UVU gaumu, tie kļim
un lieki Kaut ari židi visUgik
rējās savās privUēģētās podd^s^^
gad pidiikusi ari viņu kārta, Jo
lina kurss nonivdē visus, rdz|
Jaunodams lielākās padmnju
— lielkrievu begenKniiJu. Id
tos uz to. tfipat k i to darija
tikai lieku reid apstiprina, tai ,
kais sodāifsma notdcējs un BdK
to imperiālisma un faMsma
tājs ir paU Staļins, un viņa
pasaule gahi galā tiek plāi
celta par skaidru krievisku
līdzīgu tai. kādu vfidefiem
uzcelt Hitlers, ari donlsmā
dama savu ideju lielāko lend
mm
ii.
•'fi:
S*» atgriez?
^ ceļu uz
TO» iņi
at
nc