Bavarijas Latviesu vestnesis, January 13, 1951

              L A T V I J A
•al mi. gadi nesu tīdo paiMta*
karu. vai DtlUiini* v i l Mdroio mia-ni?
TS JautUam mH» tf jitttl vliā
bHvi pasaule, tikai fievimt neipll
dot noteiktu atbildi Ne jau Amid^
kā, rietumu paiaulii itiprikaii
balfti, Iziķin, vai bfli kari. Kafi
nk mieis aUsarlgi no F i 4 lavienl-iMi
afiidjai. ASV tr Idķtmili ptr
ko dttt* pņrtl: ka otni Berlteti b V
U d l vai otm Konju ASV vabf ne»
plb ^taņioit pie Maskavai izvītai.
Altvim noldktik itikai» balils. ka
lumniki aģrtitla, kaujai lauki )a*
l i v i l l i ASV pallm.
OfidUii agrtndai ^:«v«fittvo kapi
nociida. fomfir tai lAk rCfoliai aii
itOra. Nav aamaz daudz Jinmi i^
Maakavai UUku pn^eUJu. Nav v i l
hritii aiikan pidl am dUenam Xd»
l i t a i tralMOl ASV p r M w l a i t t
viial paiiesui vārdus, proti, ka uz*
vara Korejā vispār nav^pai^dzama
plnm kldai dtai uzvara, pinni
uavarai par Pad. lavienOm.
Nav Bikldai Izredzei, ka Malkava
varittt ,lCoft)u likt mlari. Otru tik
bdevlfa kauju lauku t l vairs m-varu
izs^ētlu. Pad. lavietUba ta
itāv iiomatui, kauju sarkante ķļt^
IL AfiMriliAoiam turprert paMam Jā*
Aatta blljoaoi un Jlapfaud
palu krituHa, Cb>al Koftjl Jiu MHI
vaira iiav dņai Korejas dM. Tis ir
afaiai ^arp Maikavu un Vaftniteiitt.
^ i l | ^ amarlklnl dctti Hdu bat*
jMtfbut ZviriMtt repubUkIņt» kai
doinl par i«l8lanlm ttSL g., vainu
par iiaiidavlgo Kortju karu lāk uz*
Vilt piizideiitam, Iriiiftu «bditnsi
ua te. Marlalam*
«lAdu^ namakll vaiuMi
t a Vili fuitldi pia tapritfkilta
tikai ar naltetu ņovļrzl uo tt. Katru
traUienu nakii gandrft viiu 1M8. |.
vaiaru polttblroji lēdliU KramlI un
j^edti, vai ASV iabruki ekonomli*
kl kriai J A bSijllat kari m «Rt
MdDI l U a IMI, g. tti>iv. b ^ :
ilaa p L f i f t I MaleīnRVva v a M^
(sumini bljli nofurfi m aHiUii kā*
dai itundai agrllo. Ltmunii bijii
kari laiki no l M i - - M . g. Savilkt
iicelti IMl i. (lEriMltfaiita vttManai
ASV) un INri. (KremUi laida ako*
nanlikukrlzl ASV). B r u ^ l i ne»
baidana kmir iiiitita ar I M l g*.
kaOad. «hFlanIba bib ipHlga raiot
vairumi aif A^bumbai (par Mam pilnie ziņo pikv. Kiminovi, kai
piedaUJiii politbiroja iMi. mUltirl
ulanolani un hiimmģf!^ bri*
k pratizlfikateMr ļnip
XI it, t l d a S dtai zi$ai no
Kramla lika rtttum<»i »iēņamt par
blitamo rtrtialtt IMl g.. bat - pro-cen
ir norHinlIiai Itrik, Sarkanās Piaa toJauklana Korijas kari rīda,
ka liktantgl. rebaia ir pireelta par
^ agrāk, i i. uz 195L gadu.
Mti nazlnlm, vai K agraitja nāki,
uajati>ki,ta4kurtlnftkit
g. vaiarl Uipdgā lika ie^
kikHavutearllitibava*
. par |letv«4tonteinu ^un
, lutrfada art virdntcii oku»
pldjai k a | i q ^ m Tuirttjl. Atp^»
J l i toailr, k l asrasivoi pUnui Itdt
ar kartim Iļurdju dabaja Ttir«
aUaiJimtlrali atalaji Maikavl. Un
l i i d nalikaoilia, tia aliifltija <)lv!*
aijai poztdjli.« Dardandi I M . X
vaSrTbUa gan laeeriti, bet palika
adegOtl Nav laubu kuHI miil d*
nbiai turīd mkaml kari. ASV flota
tad bOi gaidīta Oardaneloi un Mal*
nail jOri; bet krievu flotal t)arda*
naU alut^foitoi «alu uz mduijflru.
Baku no Turdjai Udlauklem ir 40
min. lidojumā, Krievi navar lelalitla
«Mtiianfikl karā. Ja ari Baku naftai
avoti pillik nadortl Madianizētam
karam, bet Btfeu naftai krieviem
nepieetaiama fr ari Iranai nafta. TO
atkal var iegOt tikai t^ul, ja sakauj
Turciju.
ftd flankā ftemlim ir vēl viena
un pie tam liela ķeza ^ nedienas ar
Mmii W datumi pavaAtoi gadoi
Tito pārtulkoju viiu. ko rakitfjii
Markai un Ļaņini, bet nav tultejte
M rimiu, ko rakitfjiļ Stīvini. Tīto
dM rdnea tika aidnita uz KimilL
Sarunai bijuiai t|k pat vētrainai k l
^Ngiamunai arTrodd. l o b i ja
fNMMilti Itkvidlt kominterna la*
nlkml variavi, kur vajadilja v l -
^ latantiim parakitit pfoldtdu
par lidli Sarkanli armijai radīšanu
ar ģenerālštābu M i A a v l TIto Mie­tu
mltiltn B. Kaitteti tomir patddi
fli. Sii Bl m e l i rOpIgi iiapto Iķtl*
lanoauzfim.
Kar^pēka pārviatoianāa pie Jugo*
davljai robdiām t l d l l Jioaai daudz
nopiaMUi k l bungu rftiniiaiia piit
iHatumvādju* .
Paviļam napatfkamaa kAviam ir
aif l^iabeniBai Mdai» kur gadu
dmtaņui bija apatiHii vkrta vaUva
i«iejttldten. otti^^ oaiaulea kara lai*
k l illni MUBiI k M ī p M ^ i ^ _
SdolUi u i fikvOtt uB Kianiii m
prata l i l a i i t r i t l i i i i o ackUBL Kirta
rMa, ka Kriavija ua SianiatamerIKa
te uz vienMiam ptotuma gradiemt tl*
kai katra pļvtējl puil zamii lodaL
No ASV IMnla oe)t uz IMSam iat
pirt SpMerienlia Laikā, kad viiu
inmamba un tn^mii Uja laiatfta ar
BarUim bl<Mdt» ASV pavisam kluiu
aiziOtIJa uz manevriem arictikā as
^^Irestiadc^
MUNAKIB' K O M O N I S T U TSIKI
^ PECT B E G Ļ I E H A N G Ļ US
mm vu atmini Latvijā poi^ici-t
l doa per parlamenta UKM^ Dio*
sa Baikiii Valta vHtHumu, ka ār*
zioitu Itiidnteki AngUlā pidl«ā lai*
k l pajauti pastiifffnātai propagan*
M un provokādiai
Pa daļai vlaa iītformādļa im aiKi*
n^tunU balitāi uz k M i neienu no*
tikumu Hailajai nomeM, kurni
iamitnteki ukrahiti Kovalenko ofkl*
ffi nazudii. Tai notiek dalM d^nai
vliak, l»id vmi bita apmddliii f«
dAmttt vlatnfadbu Lentaiā. Dfvl
fakti driz Mtoki! dali vtoa biedri
lanan» Kova^Vo vēstnlea no K l *
mvogndai *^ K. dzimtai ii<liltaib
Tālās, kā tai lau acnrāk midta no­tikt
moliem vārdiem nnlRmātt kapi-
Hlltst^ikfe bHtu tan<mtotā1i. kā ari
blaiu oraantzādtai, k u l a v ^ no*
m^oi naUdl bMui atariaztkn.
Daudz noamugāki tomir b<ja takta,
ka pie K. paiušanai «ea^ai no*
metnea latviaiui un ukrafoui pado*
nrijai vMniadba Lentoā lāka
bombonilt^ ar bieid^ vMuHm,
ki4ti faMā pfopaganAui VtarltOra.
T l i u u f r a mumi vidēm labt ztnān»
un p M f t j f f M . teltņianta i r tnutf t t f»
M vietiileaiba lecoit bagļu vārdua
un adraiaa» Oandni viia komOnia*
tMU kOMpondiiioa nosUtlta atpakaļ'
ifttMIam ar piednU: HWortlilaii
lluMilih'' **• JĒmma atkrttimii.''
NIkoiali triki Ir dUnmett apmik*
Mana, ko vaļa padomizu koniuttta
daiMttlM. t u v i n i mUtina ptfuni*
tlai vlenatai ar dimaltem ukfii*
Olant naginljunii tuvotlai latvim
Mem ndz Mm nav konitatitt.
Saii dtanāi kādi inertinii Kovan-t
r t j l M n r i i vlituU, kur pavilaa
fcĀnl vteam noUkta diana un itun*
da« kad Jttarodai LondemL Notdkti
art adPHe « - la* Kenitngton PHaaa
Oardana W. ai bat nav minatii kal
M T M ttradai. Vu irt .jMtMMito*
tamaiMt ntlnaia a t g r i i l M f i l i dzimtena»
toiģla attalot tad un t a d . S a m m U i
nav M ba>l i^Mlt. Mda viiam la*
kartba im pranfto ukraiņu nadoni*
lajat organMdlal pi^lomu un pa»
ikaldrojttfflitti M I J I varUud tikai
Biiili
Pē^ā laikā loH nozimigu rosBni
AngUJI atttiUJuii Vldui un Aua-trumeiropaa
api^aito nldju i^EdJaa
kmniteja* 19» laUtoal n 20 daU*
du tautibu naekaiāiaa organizād^
toitā pāri 90, kM i^rodai britu la*
lāi. Komitaffi dari»olai līdzi un to
atbalita art v i i u lelienei latviaiu
bfedribai. Kā latvieiu pāratāvii
LNKi pUnv»ru komitejā itrikiā LBL
prtekittiaka P. Reinhardi. AMJai
komltalai d r ^ un dviade ir UkraI*
^ birt^a vadMti — K«iādai ukial*
nii O. Panlttks, kai uznlmiei «i
bāi^ intemadonālāi ^vinorganizl*
eUai «ģenerilUielmtlra amatu. Viņa
birojā. 04, Ridpnount Gardeni, Um»
doB W. d SM lekftrtoliei ari akdjai
komi^iai Jeneri»itālM^
Komtttia raduitei ipontf nl aakail
ar koadlnlitu un viņu Udzdoii^
p a s t i j ^ t o mdbu lai leml pagUiiH*
10 rudeni. M ta organtolia 11. otro
pasMtea miera kongresu SaflMā^ P i -
dHaii, kā dnāmi, nenotika dnri>āi
atbalii dtl. ko ra<tfia Iti boIševiiUi*
kaii paīākums. VarbOt ttaāmi no*
pdni i d t b!la ari akdjaa komitafal,
kaa ar IkiMm tiedbām ivatiiida p|r*
M v i t vHm mooo āramju blgkia
LiaBMtttnttā un kaa iptavojai «Hagt
planidd dm^ atbildi k o m O n i i l^
SknHlapU, kai tordz tika Uņm
tai pa flcvtenu pieejamu viii
L l a l b r i ^ j l , t ^ m i iM komitajaa
maijdt nlMana aroda, ^;iraa im
p n ^ J a i dartitntaki *~ aanOralI
kopā ar lavu daiādō oiguiizletfu
pintivju pandzRHi un f»dib!nUuii
aketlai komiteju. T l i mlftia pro»
taitlt pivt kominfOitnk aģentu na*
kaunnm, ar kldu. tie o c g a ^ Jfflt^
ra k(mgresu*' t d pašā laiki, kid
kungi aiadMdnljuli vairākua
dattdia pa»utei da|āi un
nlatantuaav s^miim^ mšļ
Oņa pw briviba. Tis «pdl pit ||f.
v«]tm rietumu paaaulaa lautim »•
Mpuaeat tis viņu cW. Pasauha *
kotM atrodu pairatiDit pantdii
nMi.
Kaut ari 'foi^Jl^^^Jļļ'ķ
}«. Manfiistaii ««««^komlIrtiB*
m t i piolMta saniMsma ar te^i
siiattt iMitt vMaUiaiĶia. «anlNļl'
nd« vttat plaiu atlMbu vi mUļf^
VH ^^^tlvākai d a r i ^
āanai nodibinājudaa Ipaia
apakšVomitela ar 5 toeakliam
aljai ItnA ridbd un Uallko
vdkianal kai p r M tU^ku
« I todikU Ir: a PanCuka
prol. SiiMrftdkii (PoUJa), K
harda (Latvija), PiladtlaJBar^
ja) un Pridavoki (Slovākija)»
komitaja v i k i mittfiltei par
inaekUlami ala dzdu
par turienei matodlm u t i
tos materiālUi izdoi Ipaiā
Patlaban familteji cmsM
tiktu, Ina grib un var runlt
kla lanlkimia, Intomai biftu^
nMdtu biedfui par apatlk}iem
trumdropi utt Moa art ļMo
tami angļu inaiea intormHanai
M l piMIdtl lanlkime BOt^i
fordā, kur uzrtldaa latviaiu un
^ r u n l t l JL
konitatdt, ka augimMtl admil at*
rodai lidomjtt vntniadba un ka
vtia H llala nav nakai dta, kā Mbii*
daiana un ifojoiana dul^dnl fMa»
n i «* Kaut art Ml un v i l dali oM
ml|in(U!»ļi ba^Miaa naidanigl. to»
mlr bez lau piaminM Kovatanlo
padUāi i r f ^ lapitrilittMai vtt I
ukratiM< Ste trti tīd nu devuM vlīd
padomju propagandu akdjd droml.
V, Ska
jeftASA msmh «EIHSMA JVDST ATOBauMStr - SARKANAIS
KAKLAUTS KRlfiVU VALODA - iKOLHOZNlēKlEM JACINAS PAR
PASAULES MIERU - GOVĪM JĀIZSTIEPJ VĒDERI - RUPJA VA­LODA
KOLHOZOS N 6 9 I T RAŽAS - MASWAS BEZ DARBA ROKĀM.
KOLHOZU GANĪBAS BEZ GANĀMPULKIEM^
Kolhozu^ MMmt klibo. H .
ņas ievadidlii kilaiia kolboliijM-dibu;
tā neprotot saskaņot valsti Ifl*
te^eses ar kolhozu Interesēm, neievē­rojot
partijas direktives un pārkāp­jot
statūtu noteikumus. Daudzos kol*
hozos jau izauguši Jauni kadri 0a-biba
aug linflk). / r t atpalfflčuMa kol­hozi
1*4 gadoa varot IzvirzRIai
pirmrindntakoi, Ja aaol ld>i p r i i l i*
ildatlji. ftsultanei rajona KataUu
kolhoza vadHIJi Sttunki tatfu kri*
tiku uzņemot M panonlgu apvabio»
Jumu. ietaldonei**»Sodiliima oali
vaAtāJi nadalol, ka kolhoanim
mddijot >tm!bu pla aui^āUm
p i f t i ^ orsiniaadjfat. Sia biadia
viiplr Mot rupjit Pla kolteau apvia*
Helgolande un Atlanffda
Preia ^aM atdml vicu limtt^lrunāi valrlk, nddl lavi laiki par
ka-at^alologa Dr. Spanuta akipedl- tģiptaa plramldl itraitiam Tutan*
djai Ziemaļjūrii, Ralgolandai iaiai
apkārtni. Tāi pbrmia aferadunn jiMi
dibenā it kā veduH uz droiām p l*
dlm,kur maklltlami plnm gadu
tO'^itoHem nogrtmud dcaidi aama
Atlanflda, ko lavoi rakdoi piemini*
)Ii griaķu filozofi Platoni. K l d*
nimi, Mr AtlantIdas atralanāi viatu
dn&tnldrl nav MJuM vlenii orltii.
Dila plMaku domi. ka t l mdtllji*
ma rietumoi no Āfrikai, dti atkal
t l i atralanii vtati* dml AmnUjM
Okaaņl. Ir art ttdi. kai l i i ^kimai*
nāi zemei kldreizIJo ekititend pU*
htgl inhiuba, Id gan vaMkums d*
nitrtlalni pārHednāti. ka Platona
raVdl nav no iN^iia grābti
ftgad Dr. Spanuti JOrai dibenā
i)te Helgolandes atradis kapeņu* ku*
ŗu vecumu vērtē ap 3000-4000 ga­dus;
tfipat iiealtia senvUturiskle
darba r n i un zem Odens izdaritie
fotouzņēmumi no lāuna sacēluši kā­jās
Atlantfdas meklētājus. Pēc šiem
pirmiem atradumiem Dr. Spanuts ie-intMdUli
vairākui AmarOcai dSāt-nidkui,
to darpi art prd*. Langha-nui,
kaa ar amerik^u kapitāla at­baidu
paviart larOmiot vdrilkai
akspjdtojai uz pirmo atraduma
vietu, laiiot darbā nieddvojului
OdMidldlJua ar «adUām tertclm,
bagarHot un pārmaklljoi JOrai diba*
stt. l a dnpedlcBu daAi vgagodai
psttākumtam» ted lo V l o ^ l a li
dsanma dārgumiem. Utt var gadl*
tiai, ka uz MOlgolandea autlstāa kUnti
varpaodttaa pandion plaminaklii
nogrimuiai amd Atlantidai, ko
brauks aplūkot visās pasaules ^MitiL
Kādreiz Ral^landt pflrvddtja
Slaz^Hgai*Rolltainai hareop, bat pie
t m lldz IMT. g. ančL kai 1890. |
anmaiņai eatā to atdeva VIdiaL
RalgolandM sala Ir ap 40 km no VI*
djas krasta. Savā laikā tā bUa diaz*
gan ievērojams kOrorts, ko Ikgadus
apmeklēja vairāki tOkdoM kOrvieiu.
PIc pUljāi itatistikai vietējo ie<hl-votfju
tur bijii 3T3L Tie pIrtikuM
no knrvtasu uzņemianas un zvajai,
apadīdami dvbn ddu Vldlai. Bet
tam HeU^andai odā bija bbs pa*
tvfaumi art kontinenta zvajmaMem
v i t r u laikā. Relgdandei bija ari
sinitnidia nodme ar motenl
iertkoto dz^JOras akvāriju. Tted
šo salu padd ne vioi Ebopas. bet
art dua k«itinentu ornitdod* )o nāc
prof. Mekfiblra tozimilim kartm.
tai pāri Iet gājputnu eaļL
Vācijai karu laudlfoi Bdf^landd
dtttii bīdu dianaa. Vzvarltl^ ttoli*
ma to izmamii jo v i d tar b ^ iert*
zemndiau bad. 1147. g. alkto
Idai bombardalana nomatol tOkito*
šiem tonnu sprā^viehi, k l k ^ Ida
nu mainijud savu laju.
I. S l ^
nolanai aM]aa> Latvijā piri patt*
KttIliaOObAod.
Daudz labāk neiet ari sovhozos.
Bmda Laadlņa*Jugina itāsUJa: lalla*
koties ar dtu sovhozu slaudljlm tā
k(mitāte}ud loti zemus izdaukumus,
padomju lopi esot zemas šķirnes (lie­kas
vattUgi padomju vlršV. L d celtu
izslaukumus* jāpielietojot viss zoo*
technikas zināšanu kompleks. Viņa
savā pārdņi aaot paņamud 10 govii
kam vMm bijuft mad vadari* No
tādām govUB, protams, naki navar
izdaukt Sootec^^ Mierina mād*
Jud, kā govīm vaderi JāizitiepJ, Id
taakiotu piMtgākai. Jugma*»Laz«*
ņa ta darfjttd ar aavtan brimajiam
kapiem, un tagid dauoot pie pilna
m grafikai, par godu Sts^ma imn
ditOdJai.
Daugavpili rajmil apvienoJuMei
mad kdhods Katrti no aoo**400 ha
zarnai. Komocam LāteMdi trUdi
maitnu, b d dlvdcu bijii gana. Kol
hoom Kramos a^uunja lavukāri
bagātīgi mašīnu pariti, bat nebiju
daiba roku. Kolhozam Novaļa 2izņ
Mvuklrt bijušai j^laiu ganību, bet
trOdi ko ganīt Apvienotaii kolho»
Gatena tagad uzauils pir viņu tum*
io ddvi. lenākium no ha aīd aOd
rubluiMU.
M i l a v u raj(ma 10 kolhod l a ^
muM imagāi autmnailnai par vin
plāna nodoto pienu.
Blajai MT8 (maifntraktoru dad-
Ja) eiot viena no tediniiki vfilabāk
teftāriotām. Jliavadot kārtībā 81
traktora, I nKSIbri, 4 dārza traktori.
0 labnMi kombaini un 1 cukurbiešu
kombaini, izremontēti jau iS trak­tori
ar brigāiu meatlu metodi. PoU-tiuki
KārklM dāiHJa latviski, ar
stipru krievu akcentu: I reiz nedēlā
viņi sniednt poHUnformldlu un lek-djai,
laaot denai avīzes. Polltskola
un pidl^ciņā mieotfes 00 personas.
Kolhoznieklm Jāeel ne vien bt-daukumt
un frisA, bet lādnās ari
par pasaules nderu. Lduksaimnied-bas
ministrijas mfoeiraksts Padom­ju
Latvijas kolhoznieki ievietojis
miera pidotti^u komitejaa uzsaidm-tmi,
mm divte nMleru n ^ t d l,
mlen Kibetna^
Jā^ai ari ar dtām nedienām
Totmaieva ladja krieviski: Republi­kā
nedrīkst bflt neviena poUUdm
darbinieka, kas ndasītu lekdjas k d -
hoaoi, fdnlkās un agitpunktoa. Skrt*
vara, Naritai un dtoa rajonos .aaot
vāji nOdldlta aģltādja. V « arvl«^
iifmi ,1111 rallgi M| llim <MWfiwfiiifwiiwii..
i i o l iiieau^Uiia baMalIga. itttkttt
padomju ddmtiMl V d d i plBna lir
likumi, k u bez iarunām JlizpUda»
Padomju Latviju kolhohaoa 10
mēnešos uzsāktas 3417 būves. No­beigtu
jau 2000. Izremontētu 2415
govju kūtis, 1000 cūku kūUs/un 2000
zirgu staļlt
Vēlētenjis par Stiļļinu, Molotovu.
Bulgāņbiu un ue. Oobalioluši 100
proe. Vidi padomju Latdjā bijuM
1000 aj[^tpunktu un 9000 aģitatoru.
Aģitpunkti atstājami dart)oties ari
turpmāk augstākās padomes vēlē­šanām.
Krieviski izdota Raioa Avt sol un
Mirdzu $ m p u sakārtotā antolo­ģija
Padomju Latviju dzdnidd;
dariMu pāriulkOjuM Ļeņingradai
rakatniekL PārdāvlU: Sudrabkdm»
Bakdiir firodele>i)in«n, fomiMrma
nii, Iļ^en^, Kroma, Lūku, Plaudll,
RokpdnH. Sili, Aleki. Cakl, liddtU
ittitu grimatu: Tdēa, Ortvu tm
MuUniaki Albaria M i a MOiu kol*
hod velUti skohi Jaunatnat S t l dl
Ikdiahu kauja tUo to Idku, kad bu
dM vU bijuM stipri un dfiruM Igp*
senu. Ar kdlaktivizldju Mi l am
beiddu. (Mvai grimata par Splni
ju. Muižnieka grimatā Ddvali tilti
sakopou 11 karalaika stāsti
Latvijas valiti apgādi Izdevii b l r -
nu kaloidāru k r M i . KalmIārI pa
domtu ml]»l<n(aku aprakiti ptt
Mukavu (par RIgu na vftrda). Dailu
teltris rāda E. mtltes lugu SpIka
avots par komunisma cllliiem lau­kos.
Anatola L4eptņa dziesmas no
fiUnu Sarkands kaMauta raidliumā
bērniem atsbmoia krieviski 1000
gada pavasari Ļeņins Latviiā ap-meklliis
vairāku pilsētu (laikam
meklIHs vietu, kur uutSdlt viņa nia-mineklus).
to starpā ari Rīgu. Mate­riālus
par toreizējo Lenina denM)ia
nos i^itādfjis revnlūdias mūseis.
RIffā. CēM idā vil saglabāiudu
l^rifivu māla, kur I^enins difvoils.
KmnponisHi uvienft» noklaudiu-s
^ savu biedru launos dutms kur
dominē cfoa nar m<eru. Plašftai
atiditfiriiai ntziini par pieņemamām
Marģera Zariņa U\ČM dziesma par
mieņi un kora d^uma kas uzrdc-dita
kollM^iā Spartaks. ZHutlbu Iz-pelnliusiei
ari Mebigaiļa ddesma
Mūsu tauta, miera tauta. 2ilinska —
?^«niekl l^elliās un Jēb. Medioa
Nost atombumba (V, Lulna 9M\Y
Saldus amatnieku ariellm pasūti
nāU s1»istie rakstāmgaldi Turimiā-nljas
kanālu būves direktoriem (ēe-kiiUem).
Amerikāou zviribām Korejā Udd-gu
neoazlstot visa vēsture. No llm
zvērībām padomju }audii paiargUot
biedra Sta{ina besgallf^ g K .
dedzinai&na
Ld'Mmrutu gara brfvfbu,
niitan Ir Micama Izdoma. Sa
zta^ii»* doimu nuludlnāianu
puaulu kat^tldgajlam, l^tdi
U e ^ n o t i k u d rdlid»
puU^ka M d n U m a . X I
iBloRDaaJa Pnnoam z ^ irtu
nimattt daddnilanu m O i
J u v a M i Bi^Ouid 1 1 ^ td
k u glahi brinumdarilil
ivItbtldL Vllņu tlrgui
grimaltt ali«em ittvUull
un baadteviu orgiJniiifiJUi
ĪJoģUļĶ Mvukirt
Inkddtori laitldtjuu H O I ^
du% kuri latUpd 0700 gdUnatu*
nMa grāmatu nadrikd pirdat
kaloi, jļd art M i Jāizņem nO^
Ukāmt u h l i d t ^ i ^ ^ S i^
l i k d i ^ itai|i d^iittņiada^
paīdtt S ^ n i ^ l t a . i M d O ^
itoši un vienu nakti,
maraeta Moma, iCiplii _
PrIdUJa, liblnlrt ue, redaamo
tumdiopu rakitnteku g r i m i s
Sarvantiu Donktohoti nav
ittaitmu 10» g. a. inkvidtafU
I t e d z l ^
radalta amagi u ^
JapaīdtuimDonkidiota
lodāma, tad rtettmmMnt d d l i
dcatlmu k l Idttitiiku SL d atvairītu IdEurtIJuili
lOru leMttil, BudapdM
taas ŗimAi, M B i t a un avingfc
Jai aiot at»llgtlkda amarikš^UiU
^ttima un gangdarlma l ^
k u apdraudot progradvo dvflL
Tango, ang)u valdīt dbvfokiii
apdmēti par idcurtējull k i ^
iāpaudumu» b d t U pagddim to»
diētaa. nuprati kaaaSdci, pom
M i i Ir puludinitu k l Idl
krtitlAu dalu. (KMrda
propagnndāja n ^ mttdu Im mChBlku un dajai. V U I M
«Ja piogredvu, bet lodten!
namadma.) V e m o t v M iu
ouiii uzmanīgi un tālradztgl
^āriiā, k £ b d d ā i ^ n^
iaņulUiniju, aUdāti padņo^ ka
vakaru apmekUMana dartM
MvuUrt tr tttidddiiki idadam.
vakMbu domām, dajāi
wriSkoa JāiviiM optimisiu uB
grtbii tamdU art urikoJumlaB
ba uzvalloinav piemēroti.
L d v i m ioa pretrunīgu rikcM
jnus uņ īMkratui izpudttu, d l "
katru di«ni un dundtt JMlr
Jāi un jāpielaikojāi vddibu .
un nodomiem. Vliumfi tā tomlr
dļvfka brivā gara tokviddja
nltākā vddL
it?.,.-* •
d a iM
tJ .1
JŌ
^ M d K t a i i i f
m
MAVDAS raauJX Lii»r
mm,:m
Notiitti
MhOtl
^iž^^ydasrii mt
^ ^ * c p t S
(t>a). ^ Jugodavtt
»krti Naprijad teikait|o]ii, ka
du pag. 17. nov. n*ril
^ppuiē Staļina vārdi minēti
JW.I5 reizei padomiu vadonU
wriM dēvēti JosifI viMrionovUa -
lins. 18 reizei biadri S t a ^
^Ires - lielais vadonis, 7 rdzai
dārgais un mīļotais Staļins, a
zu - Udais Staļins j Tālākie
na iNlavinfišanu vfihii esot: M i
Wni ģenils, Staļins dlvēou dfdi
ij^iņa. visa darba ļaulu vadeaH
mūsu uzvaru sagatavotāji, ndaH "
nlt«s par mieru, SUļins mlua
ultāju cerība, neatlaidlgaii kar«
par miera lietu. Sad un tad esot
nēti ari citu padomiu piliof^
bet kas gan esot 150 mlli.
pret vienu „dievu**.
hninļ^'*'*'bet
: »T
IT.^^.--.:.-.