Bavarijas Latviesu vestnesis, January 13, 1951

              VĀRDOS
t&'jrovanovičs presei izt^
ķk Jļīgoslavija nav paredzejJ
miHtārsavienibu ar Grieteļu gifeSi^^ pienākumus ļ5S
karteri ievaros gadījumā, ja onj
^ā)akļQtu agresijas upuris. Pēc
Grieķija rīkotos tāpatt
^ Jugoslavijai. ^ ^
ifTālsekretars Li janvfea
psies Londonā, lai ^
I nākoSās pilnsapulces aal
ietu. tJz to reflektē Hkiln,
ie un 2eneva. Lieliki,
Parīzei un Lcmdonai, jo
ņav pietiekoši daudz vieg.
^ del^gŖtu uzņemšanai^
iradfuiies komanistu ci^e*
i i^^ļfs^ sastāvā kompromisi
ar I Dalal Lamas pārstivi.
^ p O ^ ^ karaspēka vie,
y [ i i ^ tuvojas Gartikas pils^
i aizsardzības ministri^
ca flotes pastiprināšanai
jļamiiesaacanio D§i%
rinās sava kaŗasp^
paziņojis aizsardzība
Tsons. Kara dienesti
ifišaņā technisku iemesh
liiMp nosvin^iiiļ
i l U i ^ O i ^ diplo*
„ _ ^evUii Burmsļs valdībai ap*
[ $ ^ p K i l i i ) t ^ kā
''-^^^^^š fito^indās domā, nosiitij
VldO. Pirmdien Dr. Aden»'
§ i i t Jautājumā apspriedās ai
ļlglietrtk^^^;^^!^^ bet
otr^^ tci pārrunāja kabineta
900^)00 DP ar IHO pa.
tt 1950. g. atstājuši Vācija.
.000 gaida izceļošanu, bet
a8iOW # Vācijā.
brigādes tonnķ
^[(ņiiūnisma upuru apvW^
atklāti vēstulē ģen. Eizenhaw
idē ietUptņ bij. Pad ^
, lai dnītos pret ko»
Wi§m ib^SŠM^ pret kodl^
fjusi Francijas vakte
ttifl: ^fi^iļfa ti|
komunistiskiem elenoeo*
^^L^iatrijĶa^ ^
piekt(^eh apbedīts Vinl
: i l^8 viņa zārks 3 dļe^
a Vīnes rātsnamā, kur ib
izidenta atvadījās vairft
latidljis lielāku de«^
itr miil^ mantojotti
^i{94l g. aprlH mirušais auto
**^iiljs Fords, kā to
amerikāņu tiesa.
m vērtē uz 250—300
_ stri Forda mazdēli saļņef
^^il4i]}. dolāru, 1936. g. Forda
|ttiilifital&;l^ un audzinfiša.
" ' 36 milj., bet atlikušo!
mantojuma, īpašumam
nodokļu segšansiiv
jļn no VSoiJas padomti
gadā pārnākuši robežu m
ietumvādjas bēgļu caur^
lēs^ kur tiem pieifiļ|irta^
praslju$i dinamīta ekth
\ upes spēkstacijas būvi
t t 'strādnieks ievainots.
nopcusi^ saspridzinot dzel^
kam kāda spridzināmā
detonējis,
ea Bvaa straumi
plĢst zem agrāko izver*
išfiš masas, apdraudEtn^
{gāzes, apdzīvotās vietai^
iuniļ^s ātrums ir 150 m
izplOst no 2200 m augsta
wlumu Katānijas vu^
institūta prof. Kun^
smagāko, kāds līdz
katastrofa koi* *
^ojusi Austrija. Rietuffl-
|teiiiitiji& Au^ loaooocii- Iffil» no ārpasaules. Sniep
^li|a»iap«^ vilcienu sj-
^rtfts^Sa^^ ar ItaHju pārtrai*-
P l i p i ^ Ielejās snw* ļiilii p r i par 2 m, bet kalnos m
f-^iūfe'bteBa.ļ ' •
V Arl^^I^^ sattksmi pārtraukaiM
ii*^(a maB«^ l^adi. Dienvidrieto^
iittii*ra$tē iznesti vairāki tilti,
i iOĶotu i i n 0 i ^ Bir6nDi«ttc izplati*
paitida^iēto māsa, prasot W
plBfe^amu Slvērtfgā ārstniecība»;
i^iķia 2*436.000 marku. VUtojun»
llstibējis 66 s^^ jaukuma, un taj
mcm kāļrtā nav nekur ticis pielīp
1 ^ — sēk^ varētu būt drausinī|»
Vllte^^^i^ ierēdņi » P * ^
1 ^ 40.000 marku vērtībā kādāj^
fbies metālu raudzes iestādē. r\w^
i6m bruņoļie «ierēdņi" apcietina^
filmas dirdctoru līdz ar ģimeni, ^
Iļarllnes i^špilsētā palaiduši tos vag
KcMegums atklājies muitā, ^
ynuiln^ bija pieteikuši direk«^
ierasties. ^
Ar 1604)io Ifirmas naudas u» ^
aiMim, aizbēdzis kādas Minchen«
*^«6&de8 !fa^ direktors, ats»
#UDbfi pttsilniljona marku parādu"»
bezalgām.
Mme Augostdocl 1^ Itlliter:
LATviAN vamspMm
iiaMa-Chmal itdakton vA
vadMjt A J S ^ Aunz^lsi
Banaitt» m, Austnua). st-dikdiai
adr.; aia) 8chwlbiioli
OmOnd» Camp '
Kaisnii, tllr. M w . OmttBd
Artmult^ knttSTllII
na atkal
2aetov6tkiem^
Ventorfl ladst i ^^
^fai'l^ģb^āra liet^
i^ŪU l)ij.ilwavlŗu iegāja
^^I^KESI^ traiMpor-itfbisiia^
pārtmfttas im
^^a^lo^Meļtu^^
kuiyi saiŗiķkļi^ janvārim
m bijfl teģioi^ jauno
^ cft Iii*»?, vlņt y a ^
•4
. aj»neM8Ja
Uil gotu tu-m
nav 1^
'Pi!^8l||islti'-7 '8
9i
p p l ^ ^ t t i ^ par
^lemesl^ pa^
g#ļ^ vil i i t e i^ tte-
I i i , ka II jauttjunia tioikiidr^Banat
u» I^Hmkfurtes DP koiniiļlju āi?9fx^
vaittĶar amatpera^ uiī lesiiē-
II rttt^ norādņumi apgabala
S P I c ^ U l iei^s jau tuvākās
laika, lai iztirzātu lo }autājumu. Pie­ņemts,
ka Uetas noskaidrota» ilgs.
varbūt, 5-e mēn., kad praktiski DP
koinisija jau bOs beigas! savu darbi-ļni
30, JOn.). Tādēļ daudzās vietās ka­ravīriem
ieteikts meUSt dtas izceļo­šanas
ieiq^)as.
tenniniis
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
Kirtojot tfilāk ASV annljas Štābā
Heidelb^rgfi ierosinātos jautājumus
DP nometņu pārvietpšanā, augstā
komisāra galvffcā mītnē Frankfurtē
Sinis dienās ieradās LCK pārstāvis
Virtenlbergā un Bādenē V. Skaist-teuks
ar, aŗchtblskapa T. Grlnberga
uo IJSK pārstāvi māc^ A. Liepiņu.
no boļsevis^
Prczictente Trumen$^^^(^^
V a l i a g t a n » t g f ) . A t V ai»
klaji ar vēittfiiniii SS. koDif^iMi, MfvT'ļ^farttb i i i ' l^^^^iAis M
dalaa dienas tepriekfc Savi
Pleoien gulstas vlasnagm itMUO^
lieli wm alkarisiai M tikai ASf^'m^m^m^
pastāvēšana vai pakMaais IRMBI nīstu
pCara imperiālismu Krievijā ai?»
stājis vēl godkārīgāks, nesaudzīgāks
un draudīgāks padomju imiteiā*
lisms/' teica prezidents un n(»rtkil]a,
ka tādēļ ASV Jāsagatavojas uz k l ^
laika apmēru mobiliediju kā saim­nieciskajā,
tā miUtfirajā ziņā.
Brāzmainu aplausu pārtraukts,
prezidents Pad. sa\denlbal uzvēla at­bildību
ne tikai par itorejas
bet par veselu virtaai notikumu
kara gados, kur konidnisti gan
Viņu^.pieņ^ augstā komisāra pa-1 tas, gan neslēptas ag^MiM. veidi
līgs Oi J. SVop^ kuram V. Skaist-lauks
un māc. A, LieplņS iesniedza
l&gumu Svābu Gmlndes artilērijas
kazarmu im Uknas Belkes kazarmu
ta^td^Su izvietošanā, norādot uz pa-
FĢdiimo jauno novietojumu — Iri-golStātes
un Ezeļbergas — sliktajiem
apstfilļi^m. Pēc plašām pārrunām,
kas ilga gandrīz vee^lu stundu, aug-stti
ļkpmisāŗa palīgs apsolīja uzdot uz
vietas pārbaudīt šo novietojumu ap-iSftāļ^
us. Attiecībā uz Belkes kazar-māni.
tika paskaidrots, ka par tām
vēl^l^Uga linuma nav.
^ lifo V. Skiaistlauks de­vās,
liz AJSV armijas Štābu Heidel-berģi(
kitf paskaidrojumu,
ķa^ aa»ni^as Štābs nevar grozīt no-tMirtdli
tmittļ^ Omiindes arttie*
mēģināja izplest saivu ietenni im no­veduši
pasāuU pie tai^dējā stāvokļa
ķad padomju miera gribai grOtl vairs
ticēt.
Tālākā runas daļā prezidents pie^
skārās amerikS^ mdunājai 6ttAh
bai, norādot/ka U pilnīgi atkarīga
no pārējo brīvo tautu droSIbas un
bifvibas. Eiropai dx!z v to b(is bru­ņotie
spēki, kas bOs piriKi piur Uwu
kas tagad ASV* un fcenhaueta piia-redze
un populāritiite palld:^ tps
stiprināt. Ja Pad. savienībai izdotos
tanēr pakļaut savat i^kroifs sfairai
jaunas paSlaik vēl brīvu tautas Rie­tumeiropā,
tad tās ņgļtt ptodokdla
dubultotos, tērauda, reiieiveš tildd^»
Sņtos un d z l ^ spēka Y«ear^^ iHUtt
tik lielas; ka AŠV ai^ ^
mīūs ihformē, ka kaŗa-iiceļošai^
i Sav; valstis ^ iebildu-
««īs'teļ valsts departaments (ārlietu
Jttfttlitrija) i ^ ^ jauno droSIbas
liļFm^ t^Jams, ka mtieSu leģio-fwtājuinfi
notiks jaunas apsprie­da
Ņmiņistrijas un dažādu organizā-
# 1 starpā, tomēr ir izteiktas Sau-bi|%
ka^Sai laikā, kad ārpolitiskā ak-ttvitftte
sasniegusi savu kulminS<!|lJu^
«m iestādēm bOs. piefiekoSi ^audž
_ {«).-:TA9V vēlas, ial
komOniŠtiskfis ipnas valdību oficiāli
atzītu par agresoru un vi^as Ulf val-stti
nekavējoties, uzsāktu pret to
eitmnieclskas, diplomātiskas un mi-litftļras
sankcijas. Dienvidamerikas
valdtis pievienojas, ASV nostājai,
turpretī pārējās valstis, īpaši Eiropā,
baidās, ka šāds solis varētu novest
pie vispārēja kara Tālajos austru­mos.
ViadoSās amerikāņu aprindas at­kārtoti
uzsvēruSas, ķa tās neaizcērt
galīgi visas durvis sarunāmi taču ne­grib
tās turēt vaļā par katru cenu,
piek^joties atklātas agresijas priek­šām
Amerikāņu UN delegācija ir pār­liecināta,
ka aiz tās stāv lielais ame­rikāņu
tautas vairākums un ka tas,
pārējām valstīm atsakoties pievie-nptles
ASV viedoklim, varētu prsisit
pat ASV izstāšanos no UN.
Sakarā ar to daudzas valstis prob-lēnm
pārbauda no Jauna, apsverot,
vai pie šāda stāvokļa tomēr neizSķir-ties
Ifar pievienošanos amerikāņu
nostājai. īpaši akūts šis jautājums ir
Brīvības ideja neies bojā
— S A K A EIZENHAVEBS
(pa). — Atlantijas bruņoto
5>&u virspavēlnieks ģen. Eizen-uauers
radiorunā, griežoties pie* ei-
'^Sifem, pasvītroja, ka Eiropa nav
Sastādama vienīgi ar spēkiem no
Jrienes, bet tai pašai jāizveido savs
»^ots kodols. Eiropai Jāturpinot
labās tradīcijas, kas tai mantojumā»
JSatPodot griba un moiiliskie
^ 1 lai ar saviem līdzekļiem uz-
^tu aizsardzību* kuras aizsegā va-
Wttt turpināt mierīgu d^dfvi. Tālāk
«^«rtlls brīdināja visus, kuri uz-
Jnkstētos izmēģināt, vai Atlantijas
ie spēki ir pietiekami stipri,
i un līdz ar to neuzvarama
jas valstu saime veiks katru
devumu, kura priekšā tā būs no-
««<ilta. Visi tie, kas šo vareno spē-
^ vēlas pārbaudīt, lai atceras vēs-jwes
mā<3bu, ka brīvības ideja ne-
«u neies bojā,
, J ? ^ * « (gg). - Pēc vairāku dienu
™«rēSan§s Francijas galvaspilsētā,
IJenhauers ieradies uz apspriedēm
cis Boduēns parakstīja dekrētu, kas
Eizenhaueru atzīst par Eiropas bru­ņoto
spēku virspavēlnieku un nodod
zināmu kontingentu beļģu Eiropas
armijas rīcībā.
Ģenerālim atstājot Parīzi, turienes
komunisti bija noorganizējuši pro­testa
demonstrāciju, kb izdevās izklī­dināt
tikai pēc policijas papildspēku
izsaukšanas. Taēu tas bija tikai sā­kums
gaidāmajam lielajam protesta
demonstrāciju un streiku vilnim
Francijā nākamajās nedēļās.
Līdz Sim franču komunisti visus
savus sabotfižas streikus pret Rie­tumeiropas
aizsardzības stiprināšanu
maskēja ar kādu formālu prasību
pēc algu paaugstināšanas vai tml.
Taču tagad tie domā, ka Vādjas re^
miUtārizācIja ir tautā pietiekami
nepoimlāra lieta, lai jaet to vērstos
ār atidātu streiku.
Kā.zināms, Frandjā ir ap 6(K)
komCuīistu partijas biedru, no ku­riem
daudzi ieņem augstu amatu
savukm ar ttllko agitsi}tt ^
ASy ^ višs^ m N t t ^
ieil;aitol uiimi, IIM
Pad. savieDIbia I i i Isltt st^rl ki«»
ļ ^ i t atombundbtt^^
' BrīdIoWvisiuĻ kas nikotni domi
tu pir izolādoi^u, pireddoiti at
kārtoti uzsvēra, ka Pad. savienībai
nmaz nav nepieddļams uzsākt at-kļltu
tcaŗu ar A$V;'1ai apdrauditu
^ f k a l ^ sa-l^
edrilaun d r ^ ^ ASV
alvi^tfes no ildsdallbas brīvo tau­tu
Icoplbā, gali dotu ttdu paiu re-zultitu.
atzsaf#bas mobili]
tika kt»i<9asM pril
d^Samis Ukuņiilo^^ 1^ P* pRIt*
ratt^Jiur Itij^ri stīrfp; «hi
Jaunu Udzakļu p t ^ l ^ i f ^ m
vajaddbim, lai vamu gadi
90,000 h ļ ļ m i ^^
mpna ļrppaHiaf ssh
f l i m ^ f^
iesipiclmisici^^
un lainmi^cis^^ pa*
satiiet silpri^^^ ptbi-fļļļftiļgai
nanii
M f l V » «rata I M B M I tMhdl
tia '^Naļa^i^. . ^^J)^ * s^^^ļ^^J^i* -^i^^^^^
aifa nn Itffisalai ivR HļWI •Vl^
Ml Ir Uioiitttb « t e kii «II .Ip*
^' in ii)iWiiitļ|ļin> Tlilil». ļļii
•^mm-tMk, te MfMta « ^ . ir
latvl4ri£ ^
iilvlabi Havlrtai
Ir fMuviki btaiaas
hMli Jtir naatUalrami m^&mA
lilīUI - neaMkt H/ĒUM, M-m-
IMilta IttTlik» tm. u «
MhHMta^ M i tlNJThl Mm l it
ia tHiavviiNi neapslitlsiail Ī l i iļl
MļļMlb 9ivis irMtii» to aaglaiia
aspsBiS| neos m a »
tt Uaia, iis niilefaiM nMtMf
to^ vilal PUS» Ja iMMiaiii
dlvttai. far. nereti īpasriria . m
Otfim l i M i « h « d I I I HS
ak «MdijUM n numu^mm
pt^ mnņnMtā wk lUī «r I» tiite
. ..īlInHil
« M i i ^ * m m «Mta MiM
•lja§?^^isS- ;^^^spdd(ļja ua' aa^
mzz: mm
valstīm, kas, vaiitu ķļdt plrirde boļ­ševiku
^igreļiijas itpui^, pi^;> ZvitA-rijai.
bs Sim svirstigo valstu idiķtria
nos, liekas, lielā mērā ietekmētu
britu tautas saimes vienots Bknums
Sarkanās Ķīnas intm^endjas lieti.
Austrālija, DienVidafdkā un Kanāda
pievienojās ASV nostājai, bet Liel­britānija,
Pakistāna, Indija un Cel-lona,
kas atzinuSas komunistisko Ķī­nu,
biJuSas pret to.
Vislielāko vērību Sai dņā pelna
britu UN delegāta sēra Gledvina
Džēba nesenā deklarftdja XJN poli­tiskajā
komisijā. Britu deli^ts pa­skaidroja,
ka Apvienoto nādju lo­ceklēm
eventuāli varētu kļat nepie­ciešams
attiecības ar komOnistidm
Ķīnu pārtraukt. ^aCu piemetināja-~
ja šāds solis tiešām l^atu nepiede-
Sams, tas tikšot sperts no visiem ko­pīgi
Pfldzuiiifliiis kDBifliiista
IfinfilKiiiBS
KOREJAS FROBŗn» CENiml VH
RIEfŗUMCM
— 25em komOnisiisk
vienību spiediena UN spēki Korejas
frontes vidus un rietumu daļā atvil­kusies
tfilāk l a dienvi<fiem. Komu­nistu
tanku smailes sasnieguSas
Cungjfl 105 km Dienvidaustrumos no
Seulas un atrbdas tagad uz galveni
ziemeļu satiksmes ce^, kas ved no
Seulas uz Taigu.
Sabiedroto spfid ajļ^iJuSi ari Oz
nas pilsētu 35 km (mividos no Seu­las
un VonJO frontes vidusposmi.
Vairāk dienas ilgstoSā Vongēu aiz­stāvēšana
atļāvusi amerikāņu 8. ar­mijas
galvenajiem sp^em rietumu
daļā ar ātru atvilkSanos uz dienvi­diem
izvaiiities no ielenkuma.
Ne rietumu sektori, arf aus­trumu
piekrastē nav novērota kaut
dk nozīmīga kaujas saskafe ar seko­jošām
komfinlsttt vienlbim.
Kā pēdējās Ziņas vēsta, pie Vongēu
UN spēki nostiprinājusies tin izdiui
juSi pat vairākus pretu^rukumus,
dažuviet atgtMit pat dnimu daļu
Brisele ar vadošajām beļģu mIMtāra- valsts dienestā. Komunistu ietekme
m polīttskājām aprindim. Ei- sevišķi jūtama pasta un telegrāfa, kā » n w . ^ , ,^ t ^ jpinistrijās
ieprieklējis
ritorijas.
atos frontes sektoros sakari ar
laika pasliktināšanos notikusi vienīgi
izlOkvienIbu darbība* Pie Suvonas
novērota ap 50.000 Uda bisļu strau
me, kas pHlst^diiKliMhia^ •
dzlvol^us
JBs nevIloiL fi^ pricMi stivoio iz«
, iif^ d^Ndk; i r t ^ ^ tikta iria**
ņeihti vieribalKtiltf f Wttmi — ASV
nav, neprib btlt un n^tad* n^iļOS
diķtitoriska vaļiU,** talēa prezidents,
„bet es Itidzu kongresa Idoekļus
vienpritibas atttedbl uz mOsu ģiir
veno niibķi j»aglibt anierfldiņu
ivo pasauU no iz­raud
no Kremļa
valdnieku mi t^^^^^^ ļDOui pu*!'
ses. Ss nesaulĶMi, ka mēs bCisim
ifil^DtMv dei^j^ un
ar Oleva svētību npdioBnislm īrisai
liant» kMiMbilMs
īiz ItfIvIlMis ut^ taisnības snrlndpfom.**
ASV kongma karaklausības Imml-teji
18. Janvirf paredzēts izlemt vi­sai
svaUģus grozījumus ndzSlnēJi
ki4«UaūlII^
Ifon^as priiklsi(IU K. Vinsons
deldirUis, ka Jatmo grozījumu mft^
ķis bOs Isl^ laiki ievērojami palieli-nit
apmidtu amerdciņu karavīru
lezervea. Kamir Uds Um JaimidH
staip la. un 18. g. V. bija pakļauti
tikai n^stridjat, tagad He pēc 18 g.
vecuma sasniegšanas varēs tikt Jau
ifsauktL Tllik jesaukSiBi aikoliit
varis skart ari neprecētus vbieiu un
berbērnu ifanemit galvas Bdz » g. v.
Ofds Sfaai tai bUa pal^auU Udz M g.
ve^e). Orods ar! iesaukšanas atUk-iggHHbas
turpUiiSai
dikas napien^ķotlbas d ^ Pats svi-rlgikaii
punkts tonir bOs kara die­nests
ilguma pa|ariniSaņa no 2
27 iMi^em, pie kam alsevi^^
mite^M locekļi iestijas par 30 m
Su toft tlieneita periodu. Veti^u
attĶaliesaistttaņa akttvi dienesti to­mēr
nav paredzēta ari jļHe Jaunajiem
grotdjumient
saiila
te ak lo|»; JU^
pto tiiteeil Ai 1M» NM« bM m
kn ņ» nnMJhiN MUi
anptei bdai. «ifad tu
ioM Mii, an Mtm It k|
•s tatitH M M I , l»tTielB eaeikto*
glU» l^irtM. te Uta^^m
iaiknB anlea te Mhn pv I M N »
mUnUtptģIM,
*«ŗ «imuiil a«v «ila i M l i «
ļOlUtu girti pir tevi tipiSk
iHh TOteMi jĀlt Mvuktk nm.
pMek^ puš, tai MMķt n«l
Hea iei^aidiem,
iiwa *iiaifiWf VI parātos
iiaSMI spOni tilikal elņa^ ne tikai
pr sevi vksi, bet arf par aan
iavti.
Ko gao Msēs vtes paaaito Ar-gunit
mant» OB bagiflba, Ja Mb
mdēla v i s t t^
fa vakida, «a tautai bfis jisidrst pu-tēlfot
«a pebiaa.
Karola Dita
Apspriedes Pefeisberga sākušas
IMuui W*-<-^>tMien PHersbertf
sfikis api^ŗiedes starp sabiedrota­jiem
ua i ^ Bbnnas valdības pir-stfi4iem
Rietumvidiai rarrilittriži-d^
piai, QB to boaHgumi niskids
ImmiiiikēlM^ Diplomitis-kis
^ d i b Val^ftoDi» Limdaii
uņ Booni sarunim fiOķtŗ visai Ite-lu
lioaimi» Jo ti t piifii l i e l U ap-
I q»li%4R9i aabiedrolle dkm.m
^ klamb^ aaksuks Vieljai domas par
labikajim iespējam un apmēriem,
k i Rietumvfidja varētu ieslēgties
Eiropas aizsardzības sistēmi.
Sarunas ar rietumu sabiedroto
augstajiem komisiriem no vicu pu­ses
ved Ipaia parlamenta nozīmēta
komisija ar deputltu Teodoru Blan­ku
priekšgali. V%ea militirie spe-dilisti
Sals sarunis — pirmo rekd
pēc kn^tulidjas ir ģ e n ^ Sķ>eidi^
un BbMngers, k i ari pulkvedis
Tmmansegs.