Bavarijas Latviesu vestnesis, November 12, 1949

              IJ. no*'
Sestcli«>, 1949. g. 12. novembri
Nr. 108 (332) 1949, g. 12. novembrī.
Ar autora parakstu vai tnlcidliem pa
fBkitStajos rakstos izteiktas domas nav
katra zjjņģ redakcijas domas
KĀ REORGANIZĒ­JAMA
LŅP?
^ Mūsu draugs un cerība sūtnis K
Zariņš atbildēja uz tautiešu apsvei­kumiem
Eslirigeņa ar vārdiem: „Uz
Sudraba paplātes neviens mums
mūstjf neatkarību nepasniegs. To iz­cīnīs
tikai ar vienprātīgu cīņu un
visiem lidzi darbojoties." Sājos
vārdos ir dziļa patiesība un tanī
i)ašā reizē norādījums, kādā virzie­nā
koncentrējama visa mūsu sabied­riskā
enerģija. Latvijas neatkari-ha9
izcīnīšanai ir vajadzīga kopēja
iāņajs organizācija. Ka šajā cīņā jā-ķifedalās
visiem, nevienam nevar
būt šaubu, un tādēļ šajā organizāci-m
jāapvieno visa latviešu tauta, lai
kur tā atrastos. Izejot nb šādas at-n^
ZB, nav jānodarbojas ar LNP re­organizāciju
un ar tās statūtu pār-
$tr^āSanu, jo tas nedos mums itin
nekā, labākā gadījumā tā būs veca
rftuga pārliešana jaunos traukos. Ar
dažādu statūtu pārstrādāšanu no-nietnēs
mēs esam nodarbojušies vi-
Bja$ triti^das gadus un esam palikuši
tiļrpat, kur sākumā bijām. Tādēļ
IfISI prakse mums būtu laba pa-iņācīl^
a, kā tagad rīkoties.
_^jŌ/Sikfars Latvijas 101. numurā
rakstāt ka citās zemēs no LNP dar­bības
nekas nav ^ jfitams. Tādas pa-
6ņ& balsis atskan tepat mūsu nomet-
HŽS. Tātad kaut kas taču nav bijis
kli^Ibā. Acīmredzot nav bijuši pa­reizi
tie pamati, uz kuriem šī orga-ļļizScija
veidota: proti — organizā­ciju
princips. Ja šajā organizācijā
Jāietilpst visiem latviešiem, tad-tai
J5,clod arī atbilstošs nosaukums: Vis-pai^
aules latviešu apvienība. Sai or-
.ģanizācijai būtu jāvadās no viena
Vienīga galvenā mērķa — cīņa par
nfeatkatlgu Latviju. Tai nebūtu jā-btit
ne augstākai, ne zemākai latvie-
Sti tautas iestādei. Tāpat tai nevaja­dzētu
piederēt ne augstākā, ne ze­māk^,
ne cita kāda vara, bef gan
tāi būtu jābūt vienīgai mūsu aug­stākās
Latvijas'idejas nesējai. Tik-^
Ķdz mSs par šādu atziņu varam vie­noties,
nevarētu vairs būt šaubu, ka
ap šo Ideju 'Varam apvienot visus
t | l ^ y s ar vl$iem viņu politiskiem.
,apolItiskiem*^^^^^
I^I^Vģdttos tikai no ŠIi^. idejas tin
tai sdedptu, inSs būtu izpildījuši
SaVU pienākumu pret asinis tm asa-r8ķ
mirkstošo tēvzemi.
Tauta, ka« reiz brīvībā dzīvojusi,
nekad no tās vairs neatsakās, ka-inēf
vien tā kā tauta pastāv. Ar to
brmi, kad kādai tautai nolaupīta
brīvība, tās patrioti aicina tautu uz
pretestību pret apspiedēju un iet to
mocekļu ceļu, kādu Jau simti un
tūkstoši mūsu tautiešu ir gājuši un
! tei Taču ir labi, ka tādā gadījumā
Ivar būt viens vadītājs centrs un
I vieta, kur tas var netraucēti darbo­ties.
Un tādam centram lūk, būtu jā­būt
Vispasaules latviešu apvienībai.
•Irdabiski, ka šajā organizācijā ie-tiljpst
kā visi tie latvieši, kas šobrīd
cīnās Latvijas mežos, tā ari visi pā-
'rējie,kas viņiem vēl tieši pievienoties
nevar. Nav svarīgi, ka »mēs viņus vi­sur
nevaram apzināt, saskatīt vai
iekasēt no viņiem nodevas, bet ir
svarīgi, Jai mēs visi tie, kas šobrīd
klīstam plašā pasaulē, turpinātu cīņu
pto Latviju un to izcīnītu līdz ga­lam.
Pie šis organizācijas pieder arī
tie citu tautību piederīgie, kas savu
likteni saistījuši ar latviešu tautu,
tie, kas neatkarības zaudēšanas brī­di
bija Latvijas pilsoņi.
! Tiesību piederēt pie šīs organizā­cijas
ilievajaga saistīt ar nodokļu
' ņiakšāšanu vai nemaksāšanu, jo
lia^tvijas valstī tiesības baudīja arī
tie, kas nodokļus nemaksāja. Otr­kārt,
ne vienmēr pareizi var novēr­tēt
katra spējas maksāt nodokļus,
un nodokļi arvien ir bijuši tas bu­bulis,
kas daudzus atbaida no sa-biedriskā^
darba. So un vēl citu
iemeslu dēļ līdzekļu sagādi vajadzē­tu
atstāt vietējām'komitejām un
organizācijām, un nešaubīsimies, ka
tās to veiks pietiekama labi. Svarī­gākais
taCu ir darbs, ko šī organizā­cija
veiks Ja darbu veiks tā, ka
k^trs latvietis to sajutīs vistālākajā
ppsaules stūri, tad līdzekļu nekad
netrūks.
Apvienības pārstāvība lai ir: pre-
'zldents, valde un delegātu sapulce.
Prezidents ir delegātu ievēlēp.per-
J A U NA
S A D A L Ī Š A N Ā
Svarīgi BCP ierosināJMmi
Pēdējā LCK britu joslas delegāci­jas
sēdē V. Januma vadībā plašākās
pārrunas notika ap jautājumiem,
kurus BCP ierosinājusi ar britu
kontrolkomisijas pārstāvjieņi ap­spriest
tuvākā . laikā paredzamajā
kopsanāksmē. Viens no svarīgāka­jiem
jautājumiem ir DP nometņu
pārvietošanas un koncentrēšanas
plāns, kuļ-a iedzīvināšanas gaitā jau
pārvietotas lielās Dedel8torfa3 un
Sengvardenas nometnes. Plāns at­klātībai
nav paziņots, bet cik var
spriest, tad no likvidējamām no-?
metnēm DP sadala pēc jaunas kār­tības,
vairs neievērojot kādreiz pie­ņemto
nacionālo grupu principu.
Tagad, sadale it kā notiek pēc noti­kušā
emigrācijas aptaujas iegūta­jiem
datiem ļaudis, kas ietilpst t
s. grūti izvietojamo'grupā, koncen­trē
īpašās nometnēs, vecos ļaudis —
atkal isavās u. t t. Tādā kārtā da­žādu
ttiutlbu DP nonāk kopīgās no­metnēs,
ka3 nozīmē, ka pajūk na­cionālo
skolu un organizāciju darbs,
kā ari citi pašdarbības pasākumi.
Sengvardena turpmāk paliks par
nometni veciem ļaudīm, bet pārējo
latviešu DP daļa sadalīta pa ukrai­ņu
nometni Varelā un poļu nometni
Volterdingenā. Ģimenes ar pēr­niem
skolas gados pārvietotas uz
Omstedes nometni Oldenburgā, kur
darbojas ģimnāzija. Ari tautieši no
Dedelstorfas izkaisīti pa dažādām
nometitēm. Dzird minam ka Dedel-storfā
iekārtošot sanatoriju tbc sli­majiem.
Šādam nolūkam apkārtne
priekšzīmīga, bet neliekas būt pie­mēroti
telpu un apkures apstākļi.
Salīdzinot ar projektēto Heiligenhā-fenu,
šī izeja tomēr krietni labāka.
No citiem apspriežamajiem jautā­jumiem
jāmin bezdarba pabalsti DP,
DP pārstāvību sadarbība ar IRO,
jautājums par vācu sievu likteni un
DP darba spēka atvietošanu nomet­nēs
ar vāciešiem. Sevišķi pēdējā
jautājumā BCP paredzējusi nākt ar
plašiem iebildumiem, jo pēdējā lai­kā
daudzās nometnēs DP darba spē­ku
atvieto ar vāciešiem, pie kam
Eversburgā, izņemot vienu gadīju­mu,
vai visi meistari tagad vācieši.
BCP iesniegumā ierosināts šādu
kartību grozīt, jo izceļotājus DP no-nietņu
admitilstrācijā un citur ie­spējams
aizstāt ar tiem, kuriem pa­gaidām
maz izredžu ļ emigrēt. Pār­runas
notiks ari par rikojumu, kas
katram DP nometnēs' pieraksta trīs
izsniegtas segas, lai gan daudzi sa­ņēmuši
tikai vienu vai divas. BCP
savā iesniegumā iebilst i^ret šādu
rīcību, ļo pēc tās DP bieži pašiem
nāksies iegādāties segas, lai izceļo­jot
vajadzīgo skaitu atdotu. Daž­kārt
atprasīti ari palagi un dvieļi,
kurus pēc noteikumiem gan pare­dzēts
izdot, bet dažās nometnēs tas
nemaz nav darits. Visos šais jautā­jumos
BCP lūdz paskaidrojumus un
ierosina ievērot bēgļu kopuma in­tereses.
Sēdes tālākā gaitā A. bravnieks
ziņoja, ka saņemti mācības līdzekļi
skolām, kurus sadalīs pa apgaba­liem.
Ierosināja dažu latviešu'mā­cības
spēku un studentu proponē­šanu
jaundibinātai Labā ceļa augst­skolai
Šveicē. Pieņēma zv. adv.
Voita priekšlikumu darboties bez
atlīdzības par LCK juriskonsultu.
Bez tam Volts apņemas ari privātu
tautiešu tieslietu kārtošanu, invali­diem
savus pakalpojumus izdarot
par brīvu. • E. R.
Angļu bīskaps pie
'lalviesiem
Notinghemas katoļu bīskaps Mons.
Eduards Ellis, kurš kā kardmāļa
Griffina pārstāvis pašlaik apceļo
Rietumvāciju, otrdien 1. noven^rl
ieradās Augustdorfas nometnē, lai
tuvāk iepazītos ar latviešu trimdi­nieku
dzīves apstākļiem. Pie zaļu­miem
un karogiem uzpostiem goda
vārtiem augsto viesi sagaidīja lat­viešu
un lietuviešu centrālo iestāžu
vadība, latviešu, lietuviešu, poļu un
ukraiņu augstākā trimdas garīdz­niecība
nometnes^ administrācija \m
iemītnieki Latviešu katoļu vārdā
viesi sveica LCK loceklis J. Niedra
un maza tautu meita viesim pasnie­dza
ziedus. Sveica un pasniedza
ziedu veltes arī pārējās nometnē
pārstāvētās tautības.
Viesis izteica prieku, ka viņa^m bi­jusi
izdevība iepazīties ar latviešu
garīgās im sabiedriskās dzīves vadī­tājām
amata personām trimdā: prof.
P. Lavrinoviču, LNP priekšsēdi J.
Celmu, LCK delegācijas vadītāju V.
Janumu un BCP locekli A. Tra-pānu.
Viesis apmeklēja bērnu dārzu, no­metnes
dzīvojamās barakas, skolu
un baznīcu un pēc tam apspriedās
ar garīdzniecību. Ilgāka apsprieda
bija ar prof. P. Lavrinoviču, kuŗS
saņēma ielūgumu tuvākā laikā ap­meklēt
Angliju.
Par mūsu tautiešu stāju Anglijā
bīskaps izteica labākās atsauksmes.
krastos
LIELĀKAI LATVIEŠU ORGANIZĀCIJAI ANGLIJā JAU 5.000
' , ļ, BIEDRU
Londonā 22. un 23. oktobrī notika
plaša Anglijas Daugavas Vanagu
organizācijas sanāksme, kurā pieda­lījās
72 nodaļu delegāti. To ievadīja
teātra izrāde un koncerts, piedalo­ties
dziedātājiem A.i Obšteinam, L.
Maršalkai un G. Trēziņai. Organi­zācijas
valdes priekšsēdis A. Tomass
informēja pārstāvjus par veikto
darbu tautiešu veselības aizsardzi-
I
bā un palīdzības sniegšanā trūkum­cietējiem.
Runātājs atzīmēja, ka or-ganizāojjas
biedru skaits Anglijā
sasniedz jau 5.000, ūn tās aktivitāte
arvien paplašinās, 'ļ'urpmāk pare­dzēts
vēl ievērojami Intensivizēt pa­līdzības
darbu tautiešiem Vācijā, kā
arī kāpināt kulturālo un sabiedrisko
rosību. Šogad Daugavas Vanagu or­ganizācija
Anglijā izmaksājufi pa*»-
grāmatām
sona. Viņš pieaicina valdes locekļus,
Valdes priekšsēdis ir prezidenta
vietnieks. Delegātus ievēl vispā­rējās
vēlēšanās, un šeit varētu pil­nā
mērā pievienoties O. Siktara
ieteiktajai kārtībai. Valdes locekļi
nav jāievēl, bet jāpieaicina Pie­mērus
tam, ka tā jārīkojas, varam
atrast katrā vietā. Valdes locekļiem,
dk fien iespējams, jāatrodas viena
vleti. un tiem jādarbojas nepār­traukti,
bet .ne tikai laiku pa laikam
atsevišķos gadījumos.
Pēc šī paša parauga būtu organi­zējamas
pārstāvības katrā atsevišķa
LNP prezidija pr-dis J. Celms iz­saka
sirsnīgu pateicību tautiešiem,
kas ziedojuši LNP bibliotēku fon­dam:
Bij. auto rota Rīga, Valkas nom.—
291 grām.; J. Dobulis, Ansbachā —
6 grām/, koop, kopa Venta, Ansba-chā
— 204 grām. un 44 žurn.; Virc-burgas
ziemeļu nom. koop. kopa —
107 grām. un 26 žurn.; Aug. Ozoliņš,
Augsburgā — 20 grām. un 70 mē-nešr.;
VI. Loča izdevnlec, Traun-šteinā
— 20 grām.; dipi. inž. J. Dā­vis,
Rotveilā — 1002 laikr., 3 grām.,
41 žurn. un 59 grām. svešv.; LCK
grāmatu un laikrakstu apgāds Lat­vija,
Esiingenā — 14 grām. un 44
žurn.; Kaseles YMCA — 40 grām.;
Hanavās latv. kopa — 803 grām. un
žurnālus.
Ar saviem vērtīgajiem ziedoju­miem
tautieši palīdz veidot svētīgu
kultūras darbu trimdā, par ko sirs­nīgs
paldies. Turpmākos ziedojumus
lūdz adresēt: V. Gravām (13b) Augs-burg-
Haunstetten, DP Camp.
zemē, piemērojoties, kur tas vaja­dzīgs,
vietējiem apstākļiem. Jāpa­nāk,
lai visi tautieši svešās zemēs
tiktu organizēti biedrībās, bet vie­tās,
kur to ir pārāk maz, grupās pa
10, katra ar ievēlētu grupas vecāko,
kas pastāvīgi uztur sakarus ar tu­vāko
lielāko latviešu organizāciju.
Nevaru pievienoties 0. Siktara ie­teiktai
apvienības galvenās mītnes
vietai — Londonai. Kaut arī šobrīd
Eiropā ir vēl lielākā mūsu tautiešu
daļa, tomēr būtu jāatzīst, ka te
mums nav paliekama vieta un tā­dēļ
latviešu skaits te dils ar katru
dienu, un var būt tā, ka tas, ko
šodien ievēlēsim, ja^ nākošajā die­nā
būs spiests aizceļot Lai apvienī­ba
varētu brīvi un netraucēti savu
darbu darīt, tai Jāatrodas tādā vie­tā,
kur tas ir pilnā mērā iespējams
un kur taisa lielo pasaules politiku,
t. i. klasiskajā visu brīvību zemē —
Amerikas savienotajās valstis.
Tā kā darbs ir neatliekams un vē­lēšanu
formalitāšu .izkārtošana pra­sa
ilgāku laiku, būtu pareizi, ja
mūsu pašlaik pastāvošās centrālās
organizācijas par pirmo pagaidu
prezidentu aicinātu kādu no mūsu
sūtņiem, kas uzņemtos vadību līdz
tam laikam, k?.d attiecīgās pārstā­vības
tiktu radītas paredzētā kār­tībā.
Zv. adv. J. Preisbergs
ijo^'^polidies
topošas matos
Saskaņā ar kādu starptautisku no­līgumu
aizliegts pārvadāt okeāna
tvaikoņos topošās mātes pēdējos 4
grūtniecības mēnešos un zīdaiņus
līdz 6 mēnešu vecumam. Sis notei­kums
daudzām DP ģimenēm bijis
par šķērsli ātrai izceļošanai. Tagad
UP ziņo no Zenēvas, ka IRO šādu
personu emigrācijas paātrināšanai
noorganizējusi „gaisa tiltu", kas da­būjis
zīmīgo nosaukumu „Stārķa ak­cija".
Pa šo gaisa tiltu tagad no
Neapoles un Riodežaneiro uzturēs
kārtēju satiksmi 14 lidmašīnas, ku­rās
pārvadās topošās mātes un zī­daiņus
līdz 8 mēn. v.
i ļ
BALTIEŠUS SOLA UZŅEMT
VISPASAULES ARODBIEDRĪBU
APVIENĪBĀ
Latvju Ziņas raksta, ka ievēroja­mais
ASV arodbiedrību vadītājs Ir-vingš
Brauns nesen apmeklējis
Stokholmu, kur apspriedies arī ar
baltiešu strādnieku arodkustības
darbiniekiem. Brauns izteicies, ka
jaundibināmajā Vispasaules arod­biedrību
apvienībā būšot vietas arī
trimdā dzīvojošo baltiešu arodkustī­bas
vadītājiem.
POLIJA IZRAIDA IRO MISIJU
WK ziņo no Ženēvas, ka IRO mi­sija
Polijā izbeigs savu daft)ību mē­neša
laikā, jo saņēmusi poļu valdī­bas
rīkojumu atstāt Poliju.
LASĪTĀJU UN
PĀRSTĀVJU IEVĒRĪBAI
Sākot ar 1. novembri, Lat-
\^ija sestdienās iznāk papla­š
i n ā t ā apmērā uz 10
l a p p u s ēm līdzšinējo 8 Ipp
vietā, abonementa mak­sai
paliekot tai pašai.
Valsts svētkiem veltītais 15.
novembra numurs iznāks 12
lapp. apmērā, LATVIJA turp­māk
reizi nedēļā, sniegs īpašu
iaunatnel veltītu, lappusi PA
JAUNĪBAS TEKAM.
LCK apgāds LATVIJA,
balstos 212 personām kopsummā 867
mārciņas..
Sūtņa k. Zariņa vārdā sanāksmes
dalībniekus sveica 0. Rozltls. Par
organizatorisko darbu referēja vaU
des loceklis A, Mauriņš. Sokir.ī?,!
darbojusies D. V. grāmatnīca E.
Alkšņa vadībā. Tā ieguvusi arī lat­viskas
skaņu plates an filmu par
latviešu DP dzīvi Vācijā, ko varēs
izīrēt interesentiem. Par Irjltūrālo
darbu vēl referēja valdes loceklis
V. Zariņš, norādot, ka pašlaik or­ganizē
sevišķu izglītības un jaunat­nes
nozari, kā ari svētdienas sko­las.
Ziņojumi par atsevišķu nodaļu
darbību liecināja, ka ^^isumā pa­veikts
daudz. Ļoti enerģiski strā­dājusi
Bredfordas nodaļa Brīvma-ņavadībā.
Nodaļas bibliotēkā jau
500 sējumu; labi izveidots sabiedns-ki
kulturālais darbs. Prestonas no­daļa
Bukovsķa vadībā saziņā ar ap­gabala
angļu Izglītības Inspektoru
noorganizējusi referātu ciklu angļu
sabiedrībai par Latviju un latvie­šiem,
kā ari par Daugavas Vanagu
organizāciju. Sa:ā ciklā sarīkoti jau
14 priekšlasījumi.
Sanāksme ierosināja akt'vjzēt
Anglijas tautiešu reģistrācijas dai-bu,
palīdzot mūsu sūtniecībai apzi­nāt
visus šeit dzīvojošos latviešus.
Tāpat nolēmfei izveidot kopl.'iu darba
prezidiju visām Anglijas latviešu
sabiedriskām, palīdzības un reliģis­kām
organizācijām.
Sanāksmi Londonā ar rakstu svei­ca
D. V. centrālās valdes priekšsē­dis
plkv. Janums un Slezvigas-Hol-šteinas
D. V. pārstāvis A. Vanags.
AUSTRIJĀ NODIBINĀTA
DAUGAVAS VANAGU NODAĻA
Daugavas Vanagu pilnvarotais
Austrijā Alfr Eglītis S). oktobri bi­ja
aicinājis Glāzenbachas nometnē
uz V apspriedi interesentus organizā­cijas
Austrijas iņodaļas dibināšanai.
Sanāksmes daiībnieki vienprātīgi
atzina nodaļas vēlamību un parak­stīja
tās dibināšanas aktu. Nodaļas
pagaidu valde pēc ievēlēšanas kon­struē
jās sekojoši: priekšsēdis—Alfr.
Eglītis, priekšsēža vietn. — O. Sik-tars,
sekretārs — E. Garkāns, ka­sieris
— J. Zemzaris un biedrzinis—
A. Upenieks.
ome
z i v e
DĀNIJA Padomju savienības kon­sulāta
darbinieki jau daudzas reizes
veltīgi izmēģinājušies piedabūt Jon-strupes
nometnes iemītniekus no­skatīties
padomju filmu izrādes; tās
līdz šim vēl nav apmeklējis neviens
latvietis. Nesen boļševiki savas pro­pagandas
filmas atveduši jau . ie­priekš
un atstājuši nometnes dāņu
komandantam izrādīšanai pēc kādas
vācu operešu filmas. Pirms izrādes
komandants paziņoja, ka pēc galve­nās
filmas izrādīšot arī divas krievu
īsfilmas, bet tas nenotika, jo, galve­najai
filmai beidzoties, visi skatītāji
atstāja'zāli.
N E I S T A T E S nometnē ar 1. no­vembri
uzteikts darbs visiem izceļot
nespējīgajiem DP. Domā, ,ka šāda
rīcība ir sakarā ar nometnes daļēju
likvidāciju. Vienā nometnes terrl-torljas
daļā vācieši paredzējuši ie­kārtot
fabriku, kur darba iespēias
rastos ari izceļot nespējīgajiem lat­viešiem.
VES1dili
REDAKCtJAt
PALIDZESEVI VISI UZPLAUKT
BALTAJAI PUĶEI
Latvijas 106. numura ievadrakstā'
izteiktais ierosinājums par Baltās
puķes atjaunošanu mūsu invalīdu
grūti slimo un veco tautiešu atbal-'
stišanai silti jo silti apsveicams, un
gribas tiecēt, ka skaistā ideja atra­dīs
daudz dzirdīgu ausu un daritāju.
Jau tagad gan Zviedrijā, gan
Anglijā, Kanādā un ASV ir latvieši,
kas materiāli atbalsta nevien savus ^
Vācijā palikušos tuviniekus un drau­gus,
bet par grūti nopelnīto naudu
sūta sainīšus pat gluži svešiem cil­vēkiem.
Zinu kādu vieninieku Ang­lijā,
kas jau tūliņ pēc aizbraukšanas
uz turieni darbā ar fanātisku aiz­rautību
lika šiliņu pie šiliņa, pirka
pārtiku un drēbes un sūtīja tās trū­cīgajām
ģimenēm Vircburgā un tās
apkārtnes latviešu nometnēs, So
nesavtīgo darbu, ko viņš pats uz­skata
gandrīz vai par pienākumu,
šis virs nepārtraukti turpina Jau
vairāk nekā gadu, neprasīdams par
to ne cildinājumu, ne pateicības. Zi­nu
vairākus līdzīgus gadījumus
Zviedrijā, kur latvieši no katras
dienas algas ^tliek pa kronai, lai ik
mēnesi iznāktu pa sainītim, ko sū-tit
uz Vāciju.
3et, cik saprotu, Baltajai puķei
nevajadzētu palikt tikai par aiclnfi-jumu
tiem latviešiem, kas dzīvo
aizjūras zemēs. Ari Vācijā daža la­ba
dzīve ir ievirzījusies krietni pār­ticīgā
gultnē — gan nometnēs, gan
vācu saimniecībā—, un pāris atlici­nātas
markas mēnesi invalidiem un
trūkumcietējiem nebūtu ne upuris,
ne- kāda liela atsacKanās,
Lai Dievs dotu, ka mums visiem,
kas ^spējam vairāk nekā visvājākie,
būtu devīga latvieša roka, tad par
spiltl spaidiem im Ierobežojumiem
nevienam mūsu .tautas loceklim
n^būs Jāpaliek saltumā un puskū-mosu
ēdušam.
N. Trelmanis, SvelnfurtS.
ESMU BIJUSI SAV. VALSTU
RIGĀ
Latvijas 92. numurā lasīju rakstu
Aizbrauksim uz Rīgu. Dzīvoju Ro-česterā,
Ņujorkas štatā, un piemi­nētā
Rīga ir no mums tikai 10 Jū­džu
attālumā. Pirmo reizi Rīgu ap­ciemoju
pirms 3 gadiem, braucot ar
vīru, amerikāni, uz Bufalo. Ceļā
viņš man jautāja: „Vai negribi pus­dienot
Rīgā?" Biju ļoti pārsteigta
par šādu jautājumu, un, atcerēda­mās
pēdējās pusdienas Rīgas Romas
viesnīcā, nemaz nepamanīju, ka virB
piebrauc pie maza ciemiņa ar uz­rakstu
Rīga. Ēdot apskatījām mūsu
galvaspilsētas „vārda māsas" ap­kārtni,
kas rādījās diezgan bēdīga—
tikai kādas pāris ēkas un liels sa­kritis
šķūnis. Pēc tam esmu vairā­kas
reizes Rīgai braukusi gaŗāmu
bet kādreiz došos taisni uz turieni
un mēģināšu uzzināt no turienes ie­dzīvotājiem,
kā cēlies amerikāņu
Rīgas vārds Braucot uz Rīgu, var
šķērsot arī Ēģipti, kas ir tikpat liels
ciemiņš kā Rīga.
Ja ļaudis man šeit prasa, no ku­rienes
esmu, man Jāuzsver, ka no
Rīgas Latvijā, nevis no Rīgas Ņu­jorkas
štatā.
A. Ellote, Ročesterā, ASV.
KĀPĒC VENECUĒLU TĒLO
PAR BUBULI?
Ilgāku laiku pasekojot rakstiem
Latvijā, redzams, ka tajos cenšas ie­biedēt
un atturēt DP no ieceļošanas
Venecuēlā Vai minēto rakstu autori
tiešām neatceras vairākus patiesus
aprakstus Latvijā no Venecuēlas,
kuros vēl neviens nav žēlojies par
šejienes sliktajiem dzfīves apstāk­ļiem.
Esmu lasījis vairākus rakstus
par neapmierinātiem ieceļotājiem
Austrālijā, Kanādā un pat ASV, bet
tādēļ tačii mēs neatbaidām citus iz­ceļot
uz šīm zemēm.
Nebūtu minēto jautājumu aizkā­ris,
bet, kārtolot laikraksta un grā­matu
piegādi šejienes tautiešiem,
daudzi man raksta un jautā, kāpēc
mūsu trimdas organizācijas atbalsta
šādu negatīvismu pret demokrātisku
valsti, kur paši latvieši ir apmieri­nāti
kā ar darbu, tā ar klimatiska­jiem
apstākļienL
Jānis Henkuzens,
Sanarē. Venecuēlā,
iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii
Novembri paredzēts
likvidēt Hanavas
nometni
Pēc tam, kad oktobri Ukvidētas 7
amerikāņu joslas DP nometnes, no­vembrī
paredzēts slēgt' 5 nometnes,
ziņo IRO amerikāņu joslas štābs.
Novembrī likvidējamo nometņu "vi­dū
ir arī Hanavas nometne un Virc-burgas
austrumu nometne, kurās
abās dzīvoja latvieši. Pārējās ^ ir
Vaseralfingas, Sleisheimas lin Min-chenes-
Laimas nometnes.
Oktobrī nolikvidētās nometnes ir:
Fišbacha, Bleidomas kazarmes Ans-bachā,
daļa no Felbachas, Veinsber-gas,
Baireitas, Ulmas un Stefans-kirchenes
nometne.
1600 AKR
" V ^ ^ tATflJAl NO MIS
ififiH^ . AoiaB raksturi-l^"'"^"',
nDi Cūkas.
Ki^'^Tlas apgabaliem
ft- lopl^Tsaligi svešs Ei-kas
tome ir cits
,j*>if S i augi. dziv-
1 dta ««"'^'Harba riki. Kar-fe/
vlSf darbus te
t^u'^J m šinām- P ar H-ļjļg'veikt
ar i ļggpējams.
a S a . Grāvju
nezāles, kas par-
1 MiiBa'^^* l l i i , starp tam
Tētas saimnieks divreiz
pārraudzīt savu
iTna maisam sals. Ar isiu
Krienu"? govis sasauc
pgc niPnākšanas veida un
£ imnfeks vēro, vai kustoņi
'•^ 7i8U So puslīdz mežonīgo
ļtaruflavalda viens vai dnri
Stiksmīgāk plašais lopu au-vēriens
parādās cuku tu-
Pie tafmniecības plašā ap-
,ļi§8 simtiem cūku. Neviens
Tizlneskaita, un arī pats
4g nekad nezina cūku īsto
Visā apgabalā tur ari ļoti.
. vistu, sevišķi leghomietes.
ļlilaika pāriet uz ienesīgāko t l -
aadzeSanu.* Māns saimnieks 20
jo vērtīgo putnu skaitu palie-iiz
7000.
Jecība sastopamas visas ie-amag
siena, kukurūzas un citu
vicamās mašīnas, ko darbina
Bez tam te ir 2 pussma-uto,
1 džips ar piekabināmo un
?la(automašīnas. Visu darbu
jafarmāveic saimnieks ar sa-āiun
4 algotiem strādniekiem,
idniekam te jābūt reizē la-inechaniķim
un arī būvamat-kas
ar kreiso roku prot tik-ļļftveikli
iedzīt naglu dēlī kā ar la-ļUāatzīst,
ka šeit pat visprak-is
Eiropas lauksaimnieks sā-*
|te jutas kā „no laivas izmests'*.
pievienojas vēl valodas grū-ļfc,
jo šejienieši runā ātri un tā-iialektā,
ko pat Ņujorkā nesa-
Agr. Ad. Varonis
fcnsinas štatā, kas pieder pie
p lopkopības rajona, vidējās
Naibās (apm. 60—80 akrd
h%32ha) parasti strādā 2—3
m kurtttetim Latvijā šādās
ļ^ibās strādnieku bija divreiz
""t Tas, protains, mechanizā-lopelns.
Sezonas darbu laikā,
pt sienu-vai labību, pieņem
R. kaudzi darba paņēmieni
Ta, piem., siena ievālcšana
Ptokārša un mechanizēta, bet
Ikka^' '^^^<^ '^audz zemā-
C,f™^sienu nekā Latvijā.
au Pāris dienas pēc no-
*»» ved pusizžuvušu mājās,
mm&i temperatūrai, bet
iii to,™ par to nebēdā. Sie-to
V^^' 1° akru novāc
siena
jaunākais paņēmiens ir ^ļjjŗu presēt, siena presi
KteT^ T Kaimiņu
l''*a£Sr'^:5:Stundu lai-
^«s abohņa, aizvedot to ari