Bavarijas Latviesu vestnesis, November 12, 1949

              gggl^aflo, 1940. g. 12. rv;)vembrr.
LATVIJA
imn VISI T T .^
I 106. numura
Punošanu mūsu . ^^"ās
oun veco ta,,« ."^^alidu
fēt. ka skaisfrfc"»
Idzirdigu ausu un i ,
Ac,."."Ja, gan
'iesi,
pat gluži "f,"
fnu kādu vieninili " «^l-darbā
ar fai,s«;,
menēm Virch, l l . ^
k r b u ko viņš ^ t , ^
tus līdzīgus aadnL^"
i | atliek pa kronai, ft
pa 8aInItim/ko
[saprotu, Baltajai DU^I
V latviešiem, kas dzīvo
fmēs Ari VficljS daža £
t ievirzījusies ^krletnl pfir,
.t.'T «an nometnS8, gan
iecibā^. un pāris atlW?
cas mēnesi invalidiem un
ļ§j em nebūtu ne upuris
ļlela atsacīšanās. '
ļs dotu, ka mums visiem,
b vairāk nekā visvājākie,
a latvieSa roka, tad pai
pem un Ierobežojumiem
I mūsu .tautas loceklim
Jllek saltumā un pusku-h
Trelmanls, SveinfurtS.
MJUSI SAV. VALSTU
RĪGA
[92. numurā lasīju rakstu
n uz Rīgu. Dzīvoju Ro-ijorkas
štatā, un pieml-ļir
no mums tikai 10 jQ.
Tiā, Pirmo reizi Rīgu ap-rms
3 gadiem, braucot ar
ļikfini, uz Bufalo. Cejfi
jautāja: „Vai negribi pus-ā?"
Biju ļoti pārsteigta
jautājumu, un, atcerēda-fg
pusdienas Rīgas Romas
Jmaz nepamanīju, ka virs
ļle maza ciemiņa ar uz-i
Ēdot apskatījām mūsu
tas „vārda māsas" ap-rādījās
diezgan bēdlga-pāris
ēkas un liels ša­l
l i . Pēc tam esmu valrfl-
Rīgai braukusi gaŗān^
došos taisni uz turieni
|u uzzināt no turienes ie-
L kā cēlies amerikāņu
Is Braucot uz Rīgu, var
Ēģipti, kas ir tikpat liels
Rīga.
man šeit prasa, no ku-i,
man jāuzsver, ka no
[jā, nevis no Rīgas Ņu-
Ellote, Ročesterā. ASV.
VENECUĒLU TĒLO
»AR BUBULI?
iku pasekojot rakstiem
zams, ka tajos cenšas ie-ļtturēt
DP no ieceļošanas ,
JVai minēto rakstu autori
ļtceras vairākus patiesus
I Latvijā no Venecuēlas,
neviens nav žēlojies par
[ktajiem dzīves apstāk-lasījis
vairākus rakstus
lierinātiem ieceļotājiem
[anadā un pat ASV, bet
lēs neatbaidām citus iz-
1 zemēm,
iiinēto jautājumu aizkā-
[•tolot laikraksta un gr^-
ii šejienes tautiešiem,
raksta un Jautā, kāpec
as organizācijas atbalsta
^ismu pret demokratisKu
.paši latvieši ir apmieri-barbu.
tā ar klimatisKa-
Jānis Henku2CD8.
Sanarē. Venecuēla-l
i n i i i i i i i i i i i i i i i " " " " " ""
ibr[ paredzēts
Iet Hanavas
pmetni
Kad oktobrī likvidētas 7
ofelas DP nometnes,
dzēts slēgt 5 nomtnj
^erikāņu joslas t§bs.
Ķvidējamo nometņu ^
Uvas nometne un Viŗcj
•urnu nometne, J^w^
latvieši. Pārejas ;
I, gleisheimas un ivu»
iS nometnes. jŗ.
.likvidētās nometnes
,t0id oFrenlabsa clh^a^s^ ^^V^fgf^n.bjeļr-.
ts, Ulmas un Stei«
Imetne.
SESI CILVĒKI
SMieki nezina %m% ciu skaitu - Liinssinfl
VSSTULES LATVIJAI NO MISURI UN V18KON8INAS iTATA
īflēģināšu attēlot dažas raksturī­gākās
Sav. valstu vidienas lauk­saimniecības
apgabala īpatnības,
aptotot mana saimnieka 1600 akru
lielo lopkopības saimniecību Misūri
^ t a ziemeļaustrumos. Visā šai ap­gabalā
dominē kukurūza. To pa­tērē
piena un gaļas lopi, cūkas,
putni un arī cilvēki. Pateicoties ku­kurūzai,
izveidojies viens no bagā­tākajiem
lopkopības apgabaliem
pasaulē, kas tomēr galīgi sve.šs E i ­ropas
lauksaimniekam. Te' ir cits
klimats, cita zeme, ciii augi, dzīv­nieki,
mašīnas un darba rīki. Kar-gto
vasaru dēl visus darbus te
cenšas'veikt ar mašīnām, jo ar f i ­zisko
spēku tas nav. iespējams.
Zeme te ārkārtīgi auglīga. Grāvju
un žogu malās aug nezāles, kas pār-gniedz
cilvēka augumu, starp tām
arī mīisu kaņepes. Augstu koku
galotnēs stiepjas vīnāji. Augsnu
veido upju sanestās dijiņas, kas pēc
lietus gāzēm ātri izskalojas^ Tādēļ
līdzenu lauku te nav, un jāsain>
nieko ļoti uzmanīgi. Nepieciešami
regulāri lauku nostiprināšanas dar­bi.
Kustīgās augsnas dēļ lielāko
dalu zemes atstāj zālājos.
No liellopiem audzē galvenokārt
gaļas lopus. Ganības iežogo stipras
^iepļu sētas. Saimnieks divreiz
mēnesi aizbrauc pārraudzīt savu
pāris sinvtu galvu lielo ganāmpulku,
aizvedot pa maisam sāls. Ar īstu
„indiāņu' kliedzienu" govis sasauc
kopā. Pēc pienākšanas veida un
gaitas saimnieks vēro, vai kustoņi
veseli. Visu šo puslīdz mežonīgo
lopu baru savalda viens vai divi
jātnieki *
Visizteiksmīgāk plašais lopu au­dzēšanas
vēriens parādās cūku tu­rēšanā.
Pie saimniecības plašā ap •
lokā ganās simtiem cūku. Neviens
tas precīzi neskaita, \m arī pats
saimnieks nekad nezina cūku īsto
skaitu. Visā apgabalā tur ari ļoti
daudz vistu, sevišķi leghomietes.
Pēdējā laikā pāriet uz ienesīgāko tī­taru
audzēšanu.* Mans saimnieks 20
gados šo vērtīgo putnu skaitu palie­linājis
uz 7000.
Saimniecībā sastopamas visas ie­domājamās
siena, kukurūzas un citu
Jabibu vācamās mašīnas, ko darbina
3 traktori. Bez tam te ir 2 pussma-gle
auto, 1 džips ar piekabināmo un
2 vieglās automašīnas. Visu darbu
plašajā farmā veic saimnieks ar sa­vu
dēlu un 4.algotiem strādniekiem.
Laukstrādniekam to jābūt reizē la­bam
mechaniķim un arī būvamat-niekam,
kas ar kreiso roku prot tii^-
pat veikli iedzīt naglu dēlī kā ar la­bo.
Jāatzīst, ka šeit pat visprak­tiskākais
Eiropas lauksaimnieks sā-'
kumā jūtas kā „no laivas izmests".
Visam pievienojas vēl valodas grū­tības,
jo šejienieši runā ātri un tā­dā
dialektā, ko pat Ņujorkā nesa­prot.
Agr. Ad. Varonis
Viskonsinas štatā, kas pieder pie
'ASV lopkopības rajona, vidējās
saimniecībās (apm. 60—80 akru
resp. 24—32 ha) parasti strādā 2—3
cilvēki, kuriw:ctim Latvijā šādās
saimniecībās strādnieku bija divreiz
vairāk. Tas, protams, mechanizā-cijas
nopelns. Sezonas darbu laikā,
novācot sienu vai labību, pieņem
palīgus. Daudzi darba paņēmieni
te citādi. Tā, piem., siena ievākšana
stipri vienkārša un mechanizēta, bet
reizē jāsaka, ka ievāc daudz zemā­kas
kvalitātes sienu nekā Latvija,
Āboliņu Jau pāris dienas pēc no­pļaušanas
ved pusizžuvušu mājās,
un, protams, šķūnī tas sakarst līdz
diezgan augstai temperatūrai, bet
Šejienes farmeri par to nebēdā. Sie­na
laiks samērā īss, 10 akru novāc
dažās dienās. Lai novērstu siena
sadrupšanu, jaunākais paņēmiens ir
ievākto sienu presēt. Siena presi
darbina ar traktoru,, un visa ierīce
l^opā izmaksā 3200 dol. Kaimiņu
saimniecībā mēs, 4 cilvēki, ar to no­vācām
un sapresējām 5 stundu lai­kā
4 akrus āboliņa, aizvedot to arī
uz 2 km attālo farmu un sakraujot
kaudze. Siena talkas laikā pie
munris uz tīruma nolaidās maza lid­mašīna,
no kuras izkāpa kāds cits
larmers, kas, garām braucot, bija
gribējis vienīgi apvaicāties, kā
mums veicas ar darbu.
Kūtsmēslu krātuves un vircas
bedres te nepazīst. Mēslus ziemā
izved no kūtīm katru dienu ar īpa­šiem
ratiem, kam pierīkots mēslu
ārdītājs. Braucējs, sēdēdams uz
ērta sēdekļa, nobrauc pāri tīrumam,
un darbs paveikts. Lielākā daļa vir­cas
aiziet zudumā, bet auglīgā zeme
un pareizi Iekārtotā augseka tomēr
dod augstu ražību. Samērā maz
darba prasa ari piena nogāde uz
pienotavu. To savāc lielas trans­porta
mašīnas, atvedot vēlāk atpa­kaļ
izmazgātas un iztvaikotas tuk­šās
kannas. Tuvākie farmeri aizved
pienu paši ar savu auto. Tāpat lai­ku
netērē, nogādājot ražojumus tir­gū.
Ja pārdodams teļš, tad paziņo
pa telefonu, lai piebrauc transporta
auto un aizved to uz norādīto vie­tu.
Daudz reiz strādnieki pat uz tī­rumu
brauc ar auto.
Attiecībā uz darbu izlīdzinājumu
Jāsaka, ka i r īsi periodi (siena ie­vākšana,
labības pļauja), kad darba
samērā daudz, bet ir arī periodi,
kad nav lāga ko darīt. Neraugoties
uz augsto mechanizācijas pakāpi,
darba dienas garums laukos ir apm.
tāds pats kā Latvijā. Sievietes uzi
lauka strādā tikai izņēmuma gadī­jumos.
Tādi laukstrādnieki, kas
prot visus darbus kā kūtī, tā uz
lauka, nopelnī apm. 100—120 dol.
mēnesi ar brīvu dzīvokli un uztu­ru.
Tomēr daudzi strādnieki aiz­plūst
uz pilsētām, un laukos sāk
trūkt darba roku. Tas rada iespējas
imigrantiem iegūt nomā vai uz pus­graudu
dažu labu farmu.
Agr. V. Grozgalvis
VĒSTULE LATVUAI PAR
LIELAEO ASV STATU
Vāciešu ieceļotāji pec gadu des-mitiem
nov amerilcanizejusies
Teksasas Stats ir lielākais ASV,
lielāks par AngUju un tikai nedaudz
mazāks par Franciju. Teksasa ir
bagāta dienvidu zeme ar ļoti lielām
dažādībām. Ziemeļaustrumu malā
aug priežu meži, viršāji un zālāji,
kas ļoli atgādina manu dzimteni
Ādažus, Vidzemē, bet te, Teksa­sas
dienvidos — kaktusi, palmas un
laukos kokvilna. Maz vairs mums
pazīstamo koku un krūmāju. La­bas
zemes te netrūkst, un 15.000—
20.000 akru farmas nav retums. Ba­gātie
farmeri tikai aptuveni zina
pateikt savu liellopu un aitu skai­tu.
Teksasa bagāta arī ar izrakte­ņiem
un, piem., nafta un zemes gā­zes
lielos daudzumos sastopamas
dažādās štata daļās. Ar to tad ari
saistīta plaša rūpniecība, sevišķi ķī­miskā.
Veidojas pavisam jaunasj
sintētiskās ķīmijas rūpniecības no-i
zares, kur par izejvielām izmanto
gan naftu un zemes gāzes, gan lauk­saimniecības
produktus.
Kad saņēmām ziņu par darba ie­spējām
Teksasa, tūlīt apziņā at­ausa
neskaidri atmiņu tēli no šur
un tur skatītām amerikāņu filmām
par mežonīgajiem rietumiem, Tek­sasas
kovbojiem un viņu varoņdar­biem.
Kad par šīm lietām parunā­jas
ar pašiem teksasiešiem, viņi no
tiesas noskaišas un lādas par Holi­vudas
blēņām. Nevienu kovboju tie­šām
neesam redzējuši, bet vienīgi
veikalu skatlogos izlikti viņu rak­sturīgi
veidotie zābaki un citi ādas
izstrādājumi. Nav te arī kaušanās,
šaušanās un citu mežonību. Alko­holiskus
dzērienus nelieto, bet to
vietā vispopulārākie Ir Coca Cola
un tēja ar ledu. TeksasieSi nikni
arī par to, ka vispār Holivuda ASV
parādot kā pārpilnības, izpriecu un
afēru zemi. Tiešām, ASV tādas nav,
vismaz tāda nav Teksasa. Pasaci­ņa
ir tas, ka katrā mājā būtu tele-
Austrālijā jau 4 latviešu draudzes
Sidnejas loikraksts prasa uzņemt arī darba nespējīgos DP
VĒSTULE LATVIJAI NO AUSTRĀLIJAS
„Reliģiskā briviba Austrālijā ir
liela, pat pilnīga," saka bij. Saldus
draudzes mācītājs A. Buģis — pir­mais
latviešu luterāņu garīdznieks,
kas IRO emigrācijas schēmas ietva­ros
priekš gada ieradās Austrālijā.
Viņam tāpēc arī pirmajam bija jā­rūpējas
par to, lai Austrālijas lat­vieši
varētu lūgt Dievu savā mātes
valodā. Panākumi šai virzienā b i ­juši
teicami. Šodien Austrālijā ir
jau 4 latviešu draudzes — Kanberā,
Sidnejā, Melburnā un Adelaidē.
Latviešu bērni kristīti latviski, lat­viešu
jaunie cilvēki salaulāti lat­viski.
Tas viss bijis iespējams, paļ-tcicoties
Apvienotās ev. lut. baznī­cas
(U.E.L.C.A.) gādībai un Apvie­notās
austrāliešu ev. lut. baznīcas
atbalstam. Pēdējās prezidents J. J.
Stolcs pagaidām pat ir Adelaides
latviešu draudzes gans. Viņš kāda
mūsu tautiešu sanāksmē Melburnā
atklāti deklarēja, ka imigrantiem ir
nevien tiesības, bet arī nepiecieša­mība
rūpēties par garigo aprūpi sa­vā
valodā.
Ar mūsu archibīskapa tēva svētī­bu
Austrālijā pašreiz strādā 3 lat­viešu
mācītāji — Buģis, Kampe un
Krauklis Te gaida arī mācītāju
Kleinbcrgu, jo savu draudzes ganu
ļoti vēlas ari tautieši Rietumaustrā-lijā,
kas atrodas vistālāk no šejie­nes
lielākajiem latviešu centriem.
Latviešu mācītāji Austrālijā no di­vu
gadu darba līguma atbrivoti.
Viņu uzdevumi tomēr nav viegli, jo
plašumi, kādos izkaisīti mūsu tau­tieši,
ir ļoti lieli. i
,.Ja IRO darbību tiešām izbeigs
1950. g. jūnijā, tad ap 300.000 DP un
bēgļu joprojām paliks Vācijā. Viņu
nākotne būs tikpat nenoteikta un
drūma kā toreiz, kad Šos cilvēkus
piespiedu darbos verdzināja Hit­lers,"
— tā Sidnejas laikrakstā
Diily Telegraph (27. 10.) raksta A.
Tomass no Londonas. Raksta ie­spaidīgi
notēlota DP neapskaužamā
dzīve bijušajās koncentrācijas no­metnēs
un piespiedu strādnieku
mītnēs, sevišķi uzsverot to DP
smago stāvokli, ko IRO uzskata par
grūti izvietojamo grupu.
A Tomass raksta, ka gandrīz v i ­sas
valstis izmeklējušas imigrantus
ar spēcīgiem muskuļiem, kas noder
par izcilu darba spēku. Viņš arī
citē Londonas laikraksta Times pro­testu
pret šādu DP nokrējošanu, bet
ar atzinību pastāsta, ka Norvēģija
uzņems 50 neredzīgus DP Anglija
savukārt solās palīdzēt savā zemē
dažiem tbc slimajiem bēgļiem. „Bet
šie izņēmumi neatrisina smago prob­lēmu
pilnīgi," saka A. Tomass un
raksta beigās Jautā: „Vai Austrāli­ja,
pēc tam kad tā būs izmeklējusi
DP vidū Vācijā un Austrijā 150.000
labākos strādniekus, uzņems arī kā­dus
tbc slimo«: bēgļus? IRO un ap-
'50.000 grūti izvietojamo DP bažīgi
gaida atbildi uz šo jautājumu."
Minētais raksts ir viens no efektī­gākajiem,
kas šai tik sāpīgajā Jau­tājumā
parādijies Austrālijas presē.
.Jācer, ka turpmāk šāda? cilvēcīgas
balsis atskanēs biežāk, ierosinot arī
Austrālijas valdību nopietni pārdo­māt
par zināma skaita grūti izvie-t^
ojamo DP uzņemšanu savā zemē.
Kanberā, oktobrī.
Arnolds Smlts
SAULAINA UN SNIEGOTA KALIFORNfJA
Sie abi ,i7ii":mi,mi nesen Izdaritl vienā un tai pašā dienā, bet divās dažadis vietās Kalifomljā. Kamēr šie
b sSai^^^^^ remdēja slāpes ar sulīgām melone, šķēlēm 100 Jūdžu tālāk stata vidie-nas
kSSioJ Ue^utenis bUa sagriezis ^|as kupenas. Leomda OzoUņa uzņēmumi
vīzijas aparāts un amerikānietes sē­dētu
tikai klubos un skaistunaa kop­šanas
salonos. Tiesa, katram ma­nam
kollēgam un pat daudziem
melnajiem ir savs auto, bet tas ie­gādāts
ar lielām grūtībām un pū­lēm.
Pilnīgi aplams ir Hiropā allaž
daudzinātais Ieskats, ka caurmēra
amerikānis katrus pāris gadus pērk
jaunu, modernāku auto modeU. To
gan varbūt spēj lieltirgotāji, se­višķi
labi atalgoti speciālisti un ba­gātie
farmeri. bet mani kollēgas,
koledžas profesori, brauc ar 10—20
gadu vecām mašīnām. Pavisam
smieklīga ir daudzu ASV Idealizētā-ju
doma, ka katrs Eiropas DP te
var iegūt savu mašīnu jau ^ pāris
mēnešu laikā. Nesen saņemu vēi-stull
no kāda sava blJ. kollēgas Či­kāgā,
zinātnieka, kas pelni 4000 dol,
gadā. Viņš ar ģimeni vairāk nekā
2 gadus nodzīvojis divistabu dzīvo­klītī
bez vannas, \m par auto varē­juši
tikai sapņot.
Līdz šim nav Izdevies Sai karsta­jā
dienvidu štatā sadzīt pēdas vēl
kādiem latviešiem. Esot gan biju­šas
vairākas igauņu ģim«ies, kas
novietotas lauksaimniecībā, bet tās
visas izceļojušas uz ziemeļu Statiem.
Teksasas vasara tiešām grūti pane­sama,
un mūsējiem te kokvilnas
laukos gan nevarētu klāties viegli»
Vēl septembra sākumā dienu ēnā
bija ap 30—36 gradl C, un ari nak­tis
bija tik karstas, ka jāsvīst, pat
gluži kailam guļot. Sals karstajās
dienās vienīgais glābiņš bija —
vannā. No Anglijas līdzi paņem­tās
drēbes te nevarēja valkāt: bija
jāpērk speciālas plāna auduma va­saras
bikses un pavisam plāniņl,
vaļēji, īsi krekliņi. No karstuma
rodas galvas sāpes, izsitumi, ēstgri­bas
trūkums un citas likstas. Tās
ciešot, tad ari allaž pieminējām tau­tiešus,
kas izvēlējušies lauku dar­bus
karstās dienvidu zemēs, un to
gan nevienam nenovēlam. Tagad
nu ir labāk, un naktis ir pat pavē­sas.
Skaistas gan Ir šīs dienvidu
naktis: burvīgi saulrieti un pēc tam
dzidras, zvaigžņotas debesis.
Par spīti karstumam, šo zemi iz­ceļošanai
izvēlējušās tūkstoSiem vā­cu
ģimeņu. Tās sākušas JSeit iece­ļot
no Vācijas jau apm. pirms 100
gadiem un turpina to nepārtraukti
līdz pēdējam laikam. Tā ir ļoti In­teresanta
problēma arī mums. Rak­sturīgi
tas, ka vācieši izvēlējušies
• taisni šo dienvidu štatu, novletoju-šie
§ samērā kompaktā masā un daļa
šo vācu imigrantu vēl nav pārame-rikānizējusies
Sevišķi vāciska ir
tuvējā Ņubraunfelsa, kur iznāk pat
vācu laikraksts. Mūsu Segīnā ap­mēram
puse VISU balto ir ar vā­ciskiem
uzvārdiem; daudzi no šiem
vācu ģimeņu pēcnācējiem vairs vā­ciski
nerunā, bet lielākā daļa to
prot. Liels pārsteigums bija redzēt
* šejienes luterāņu baznīcā līdzās
angļu lūgšanas grāmatām visos baz­nīcas
solos ^rī vācu grāmatas. Ņu­braunfelsa
vēl tagad daudzu veco
ieceļotāju ģimenes valoda esot vā­cu,
un to varot dzirdēt uz ielām un
veikalos. Jādomā, ka vācu emi­granti
Teksasu izvēlējušies tādēļ, ka
te bijušas viegli pieejamas lielas,
labas zemes platības, tādēļ dūšīgos
pionierus nav atbaidījis šejienes
karstais klimats. Viņi nav ne iz­miruši,
ne izceļojuši uz ziemeļu šta­tiem.
Tātad tomēr ziemeļeiropietis
te var izturēt un pat iesakņoties.
Sis piemērs bez tam māca, ka ari
ASV jaunie emigranti var nezaudēt
savas nacionālās īpatnības. Lielu
priekšrocību pēdējam apstāklim
dod taisni novietošanās samērā
kompaktā masā. Mani, protams,
ļoti interesēja šo vāciešu nostāja
kara laikā pret hitleriešu ultrāna-cionālismu.
Atbilde bija ka nekā­da
separātisma un plašākas aizrau­šanās
ar nacismu nav bijis. Teksa­sas
vācieši ir lojāli amerikāņi un
mīl savu jauno tēviju. Viņi organi­ski
saistīti lielajā amerikāi?u niļci-jā,
lai gan nav pilnīgi pazaudējuši
ari savas dzimtās tautiskās (jeb. kā
amerikāņi saka -r rasiskās) īpat-^
nibas.
Teksasas balto pamatsastāvs ir
dū.^īgi, eneršii;ki ļaudis. Krietnā
daļa ir arī melno un Jaukto, no ku­riem
daudzi ienākuši no Meksikas.
Lai gan citādi te pilnīga briviiba,
tomčT ..morāliski" melnie nav pie­līdzināti
baltaiicm Melnie dzīvo
at>eviAVos rajonos, viņiem Ir savas
baznīcas un citi publiski iestādīju­mi.
Uzņēmumos un iestādēs mel­nie
strādā kopa ar baltajiem, bet kā
pilnīgi līdzticFici nejūtas. Pat lie­lākos
parkoc reti parādās kāds mel­nais,
lai gan ieeja tiem nav liegta.
Sī nošķiršanās, protams, ir problē­ma,
kuras nozīme vēl nav pietieka­mi
novērtēta. Katrā ziņā te savas
makšķeres izmet zināmās austrumu
varas, bet cik tām panākumu, to
vēl neuzdrošinos novērtēt.
Ievadot sarunas par politiku, tū­līt
redzams, ka nostāja ir citāda
nekā AngUjā. Te nav manāmas
bailes no krieviem, un pretkomū-nistiskā
nostāja daudz stingrāka ne­kā
tur. Tomēr nekādas pazīme»
neliecina, ka amerikāņi jau g a ^ ^
tos karam un, domādami par clfesa-nām
aiz dzelzs priekškara, būtu ap­ņēmušies
ļaunumu iznīdēt Viņi Ir
gan par visu diezgan labi informēti,
un arī viņu interese par politiku ir
lielāka nekā angļiem, bet miera
griba šeit esot* liela. Daudzi te cer,
ka boļSevisms kaut kā pats sevi iip
nicināšot \
Kulturālā žiņā Teksasa, kā tai
tagad redzams, ievērojami alSķlŗal
no daudziem Statiem. Citur valdot
ieskats, ka teksasieSl esot lepni un
iedomīgi un savu zemi uzskatot
gandrīz vai par neatkarīgu repub­liku
(patiesībā Teksasa kādu laiku
tāda ari bijusi). Ka šeit nebūSot
daudz tāda, ko sauc par tipiski ame-rakānisko.
to man apgalvoja jau pa
ceļam. Un tiešām mun\s te viss
garigi tuvāks nekā Anglijā. Var jau
būt, ka tādas sajūtas galvenais pa­mats
ir tuvākā vide, kurā atroda­mies
— luterāņu koledža. Mēs reti
dzirdam naudīgos Šlāgerus, bet
bieži vien labu klavieru mūziku un
dziesmas. Esam mazā pilsētiņā, ku­rā
ap 10.000 iedzīvotāju un fteit,
protams, nav nekādu mākslas iestās»
žu Bet tuvējā St Anībnio, kal
gandrīz tik liela kā Riga esot labs
simfoniskais orķestris, kas drīz sāks
savus koncertus. To cilvēku dzīve,
kas te mūsu tuvumā, ari nenorit
kādā sevišķā amerikāniskā steigā
un dolāru medībās, bet gļluži tāpat,
kā to redzējām kaut kur Jelgavfi
vai Augsburgā. Daudzu Šejieniešu
mājās reiz klavieres, grāmatu
plauktus un ari pa tīri labai glez­niņai.
Tiesa amerikāņi mazāk pa­zīst
Ibsenu vai Dostojevskļ, bet pret
Eiropas, kultiiru tiem respekta ir
diezgan.
No kādas saimnieciskas depresi­jas
pagaidām neko nemana. Vienīgi
veikali liekas patukši — maz pircē­ju,
un cenas esot daudz zemākas
nekā agrāk. Pat pēc mārciņa? kri­šanas
šejienes cenas, salīdzinot ar
Angliju, ir stipri zemākas visām
t 8. pieciešamām mantām, kā trau-^
kiem, mašīnām un arī drēbēm. Pār­tika
turpretī šeit caurmērā drufiku^
dārgāka nekā Anglijā. Daži domā,'
ka lielāka krize varētu sākties au­torūpniecībā.
Jo automašīnu pro­dukcija
šogad sasniegusi rekordu,
ko nevar teikt par pārdoto maSinu
skaitu. Pagaidām maz lietotus vai
Jaunus vāģus var dabūt par 1800—
2300 dol., un kādam dipītim par tā­dām
lietām nav ko sapņot, bet Ja
cenas krietni nokristu, tad arī viens
otrs jaunamerikānis pie tādas man­tas
kādreiz varētu tikt
Teksasa, oktobrī.
Galvojumi jaunek-liem,
vieniniecem un
ģimenēm ar Bēliem
Latvian Relief Inc. pārstāvis Tek­sasas,
Oklahomas un Arkanzas Sta­tā
K. Mosins vēstulē latvietei A.
paziņo, ka sagādājis viņai un dē­jam
galvojumu izceļošanai uz ASV
un reizē norāda, ka viņš varētu sa­gādāt
galvojumus vēK; zināmam
skaitam latviešu. Tādēļ Mosins uz­aicina
interesentus viņam rakstīt
Mosins īstenībā pats nav amerikā­nis,
bet gan norvēģu župālīsts, kas
jau apm. gadu uzturas ASV studiju
nolūkos. Viņ.š uzņemies tiklab Lat­vian
Relief Inc., kā ari igauņu pa-lidzibas
organizāciju pārstāvību
Sav. valstu dienvidrietumu štatos.
Pieminētais vēstulē K. Mosins
Starp citu raksta: „Vislabākā8 iz­redzes
dabūt galvojumus šeit ir
lauksaimnieku ģimenēm ar 12—20
g. veciem dēliem. Pazīstu ari ame­rikāņu
ģimenes, kas labprāt dotu
galvojumus atsevišķiem 18—20, g. v.
jaunekļiem, gādājot arī par to tā­lāko
izglitibu kollcdžās un univer-sitātē.
s. Tāpat var cerēt saņemt gal­vojumus
vieninicces, atraitnes ar
12—15 g. veciem dčlicm un vispār
ģimenes, kurās ir deli. No .'•āvas pu­ses
es katrā gadijumā raudzišo.s, lai
darba devējs nemēģinātu pieņem­tos
DP izmantot Gribu vēl uzsvērt
lielo nozimi, kāda ir piesūtītajām
karididātu fotogrāfijām. Nepietiek,
ja iesūta parastās pases formāta fo­togrāfijas,
bet ļoti vēlams atsūtīt arī
uzņēmumus, kur attieci^^ā persona
parādīta brīvi savos nara'staios ik­dienas
apstākļos. Informējiet savus
taiftie.sus, kam vajadzi^a palīdzība,
lai tie nekavējoties stājas ar mani
konta'ktā. atsūtot šikus datus un foto
uzņēmumus, — tad darīšu visu ie­spējamo,
lai tiem palīdzētu."
Mosina adrese: Mr. Kal Mossin,
P. 0. Box 5645, DaUas, Texas, USA^
e
a
V -
/ i
i *
i-t
:
• i':
• t,
i 1
/•i
: -I
1
d
M
Iz
u