Bavarijas Latviesu vestnesis, August 12, 1950

              |g, 12. augustā ^
I H
BĒGĻU
;o perso-ļiz
sa-
Tijff ļž^ pār-i
un darba
Ānkete
un Au-
Jcurpre*^"^
ajāun
celu atbildīga
palīdzībai,
t ^ e ^ t Jau ok«
var a^ paSļu
i ā ari dfaii-i
«dijM«l katoļu
^ i i ^ galvot
mm ipsoll-
!i« mītnes
AKCIJAI
INIEM
kl «MumlM, tt
iM^M^te ne-laiļr
«- iras»
lalvlai^lu-
MMC JdņI
Imfis kan-
JiHlllt vien
fift ii^ lif 11-
lltfavlriem
, i ptof Vlcl-
,1i.««tftmile
i » tikai latvif •
iiiiilis w«|a
J»
•tn
>r un
»«t ti«
^iiiiMtt, mīt toi
«11 IM^teik-
« i t i t i c i s ,
iUMflUI.
_ JUmatnel
iift mids i»*
•nota
^^paatiļāzei,
If'le manātti do«
nieki plnpl-laba
rani
mvimi bija
iekmes dažā-
)ly ASV» Aoi-kSdi
no vl"
viedokli, ka
iva^akaļ dzlmte-recSt^
BveStautie-
Ida nav tracis
klausīties ve­ls
» pret kuriem
. neprot. Tā tas
[ič mCt nedrlk-lu
jaunā audze
Jaka un to ne-p
ts. trimdas ap*
Vtaja bigļtt lai-illniie
» atsiņu»
i nn ilrOplJas»
ivietti veolklem
a Jaunatne un
.pamudina Jau-
I dlvCku ma-
Ir māsu spo-ļek
spfkā, tfipat
nekrīt tālu no
loni» Francijā
ltt|os skarta mļ-a
f nhaņa plcrt-hnetni,
kur bija
vakari k l vij-
IttdzC launiesu
..nu tHekas pie-
Icii bālas, vai
neaizklīdīs pro-
|i#ei un spSk»
^ ^ttlvo* nometņu
ItspaMI par lat*
likUstot pa*
, Jo pieredze
iem6 nevēlas
. ortanizSciJSm,
irbibas pasāku-d
pienākums vi­lt
un rādīt tiem
le masu Jaunat-umu
darīt visu,
ftpdarbā^ lai vi-ftvis
un latvisko
rlk grdti daSkārt
{^adtUiem, sko-ilem
iesaistl-nodoties
au-un
nodarbībām
kis pītfl rau-
Jlptespieias un
Inilanu, mudi-
- ; ari stmg-turēt
savā
pjiel.
p s , kad mums
le atrāvusies no
" avotiem, nn
^ o r i i s , ,
ļadifi, Reinzemē
oies vārdā is-w
«4 V. Kormaņa
iedotām nelaiķa
Jm grāmatām un
IsSedotls t5 gŗā-ietus
IzUetosim
t lAtvUas nau-ieku
kopas va-
KoloSanas centri
vadītājs,
Sestdien, 1950, g. 12. augustā
L A T V I J A
Beidzotbiīvlba!
VĒSTULE HEDAKCrJAI NO
ANGLIJAS
Tas, par ko pie mums ilgi runāja,
nu kļūst īstenība: ari Lielbritānijā
mēs paredzamā nākotnē būsim brī­vi,
varēsim beidzot meklēt tādu
darbu, kāds mums „pa kaulam". No
Darba ministrijas puses oficiāli pa­ziņots,
ka ar 1951. gada 1. janvāri
izbeidzas ierpbežojumi, kādiem līdz
sim bija pakļauti Eiropas brivprātī-gie
strādnieki. Līdz tam datumam
turpretim bez darba pārvalžu at­ļaujas
joprojām aizUegts atstāt paš­reizējās
darba vietas. Ministrija tai
pašā reizē brīdinājusi, ka stingri
raudzīsies, lai līdz 1. janvārim līdz-smejo
kartību ievērotu. Tas, cik
domājams, tāpēc, lai nerastos spēja
„bēgšana" no lauku darbiem vai c i ­tām
nepopulārākām nozarēm. At­brīvošanas
procedūra būs individu­āla,
un tuvāki rīkojumi sekos.
Interesanti šai sakarā atzīmēt, ka
Jau pirms kādiem mēnešiem atse-vUķo
grafistu (kauntiju) lauksaim­niecības
komitejas izdarija lauk­strādnieku
hosteļos aptaujas, cik ir
tādu, kas, ja apstākļi atļautu, vēlē­tos
mainīt darbu. Tādu gribētāju
nebija mazums, kaut ari netrūka
tādu, kas vēlējās palikt uz lau­kiem.
Tas jo sevišķi jāsaka par
tiem, kas strādā pastāvīgi pie viena
larmeŗa jau gadiem ilgi un vai nu
jau pārgājuši, vai vēl gatavojas pār-iet
pie tiem uz dzīvi. Sīs aptaujas
rezultāti, acīm redzot, ietekmējuši
labvēlīgi vēsturisko „brivlaišanas"
lēmumu.
Ko saka par jauno brivības «grā­matu"
paši likuma skartie? „Kaut
kas līdzīgs kādreizējai dzimtbūšanas
atcelšanai Latvijā. Zemnieciņl tika
gan atlaisti brīvībā, bet bez zemes!
Kur lai viņi būtu gājuši? Ari dau­dziem
mūsējiem tagad gan būs brī­vība
iet kur viņi grib, bet nebūs
faktiskās iespējas rast labāku dar­bu.
Ir taču daudzi un dažādi iebil­dumi
pret ārzemniekiem." Tā saka
laukstrādnieks M. — „Svarīgāks ir
' tomir fakts, ko mēs mākam un va­ram.
Daudziem mūsu vidū, sevišķi
Jaunākiem, nav nekāda amata. Nav
pa šo laiku viņi arī nekā iemācīju­šies.
Skaidrs, ka viņi neaizies ne­kur,
vai, bēgdami no vilka, uzkritīs
lācimi" it kā uz pirkstiem skaitīt
noskaita tekstilnieks C, kas laikam
gan māk ari vēl kaut ko citu nekā
paŠreizēj6 fabrikas darbu... Un
šie nu būtu ari galvenie pašreizējo
EVW pārdomu punkti.
Londonā, augustā. V. Skultāns
8 0
Ijas imigrantiem
zēs iet karot?
l A I V I C i l
SSI^^I;;^™' ATBALSTA PLŪDOS CIOTUSOS AUS-TBAUESUS
^ VIESOS PIE PATIESIEM DBAUGIEM-~ B U . DP AB8TI
CINAS PAB PBAKSES IESPĒJĀM
Gandriz kopš pirmā šāviena Ko-reja
plecu pie pleca ar amerikāņu
karavīru cīnās austrāUetis. Austrā-lija
pašreiz atkal organizējas jaunas
vienības, kaut zeme ar tikai 8 miljo­niem
iedzīvotāju nevar dot nepārre­dzamas
cīnītāju masas. Vai karot
vajadzēs iet ari šejienes imigran-tiem?
Par to šur tur sāk runāt, taču
atbraucējiem, kam vēl nav Austrāli­jas
pavalstniecības, šajā ziņā īpat­nējs
stāvoklis. Kara signāls pirmos
aicmas britu imigrantus. Kāds m i ­nistrs
nupat deklarēja, ka austrālie­šiem
jārēķinās ar «totāla kara iespē­jam."
Varbūt tas nozīmē, ka ari bij.
DP vajadzēs tvert šautenes.
Vēstule Latvijai no
Austrālijas
ZIemelfviedrUu latvio*
In Jaunatne» kas ar no*
(laudiiem isņēmumlem
apvienota Tilavas tkau*
ta on faidn novadi, no
II.—M. aufustam pulcf*
sies Sfilviki, skaUuJoi 9
llelara esera krastos pie r
ItskiUtunas, lai datos &
dienu vincrinitot prak» ?
ari Portelliabetes
tlskSs nometņu niķis*
pārbaudītu itailaiias par avu dklmteal 1^
Austrāliešu pilsētiņas Vagas tuvu-ļoiļiestŗa dalībnieki pildot obligāto j
mā pec viesībām nāvīgi sašauts 36 g. darba līgumu, taču pratuši atuSifit " ^ " ^ ^^^^^'^^
l ā ^ ^ n i l ^ T S!^ "^V ^ labdaribas pasākumam. Rapiittē. nienvlflafrlki, labi lekirtoju
gā stāvokli viņš nogādāts slimnīcā. • lies Jau u latvieiU, kas viii ir velKlu
Savējam draud bargs sods. Nožēlo^ Melburnas austrfiUeSu biedriba, L ^ « " ««^^
jami: ari viņš i r latvietis. kura. nosaukums latviskā tulkoju- UrnS* Sdi^lS^mdi^^^^^
• I mā i r Patiesa draudzība, bija aidnfi- atokbounat, tasadi, msdijot nedaudaai
Austrāliju vēl vienmēr piemeklē jusl lat^rteāu pārstāvjus savā v i e s tu 2SJ*J»jJ*fnļiJfiJi ne-loti
smagi plūdi. To sagādātie zau- vakaril. Miisu tautieši iepazīstināja JJgoSf ^"''^ ^
Kf^ ' S l l ^ ^ ^ ^ - ^" a^rālieSu draugus ar Latvijas vēs- aaundibinitaji D«ufa.
biedriskās organizācijas nemitīgi vāc turi, latviešu tagadējām deSanām m Vanagu KoventiliM
ziedojumus cilvēkiem, kurus plūdi dzimtenē un pārrunāja mūsu Imlg- novadi <AnfiUi) apvie.
padzinuši no mājām. Sidnejas laik- rantu stāvokU Austrālijā. Utvleāu "SL.S^ il*?,?^
raksts The Sun izcUā vietā atzīmē, un austrfiUeiu savstarpējai draudzi- riSteStA:^^^ i
ka akcija piedalās ari kāds latviešu bai jau ir daudzi Jauki piemēri. Uusiit, 1. noienniiits un
deju orķestris, spēlējot sarikojumos Lūk: Balaratas pilsētas Sv. Jfiņa lu- ^. ^•ļ^lJ^^SiSi^^^^^
par labu plūdos cietuSaJlem. Visi ļ terāņu draudzē par pārvaldes lo«kll,
blakus austrāliešiem, ievēlēts ari Briedis, A . caits »n M .
f% % # ^ t « m v « ^ « 9 « V « M * ^ ^ m m^m. . ļ mūsu tautietls mag. iur. A. Bitāns.p*^***»» . ..... ,
PACIETĪBU U N IZPRATNI! jr:haSSSS
mos, mākslā un sportā. koja velsas Jaunatnes liga, kuras biedra
* skaits sasnledt lau otro gadu no- m\ n p SrcH Bij. DP firsti nnie»n«oAg«u. rr^dna«m, ii ^cīTn^āsse ««tuē piodpailrljstaov jaHif,l kUatvsi tvitiet,n lIiglaeu ņreup uron-par
prakses iespējām Austrālijā, ar lontija Eiropu Jiunatni no komOnUtu
galvojums būtu oielīdzlnāms zelta I <ia*Sdiem iesniegumiem pastāvīgi okcpltajim itralm.
U a l S J M S S j u ^ ^ ^ ^ ^ ^«^^^ļi...^^^.^^
jaunu dzīvi un piedalīties jaunās ««^fļ" SSSsfnw ^^^^
sabiedriskās vides tālākaiā veidošanā panākumiem kādreiz vajadzētu mlltigu virsrakstu; .^^atvlelu oglraju u i -
un ī S i u b^^^^^^ Vismaz laikrakstos šo Jau-|?i?!n.«.,-^^ V^^}'.ž!f..f^lllT.
LUTEBAŅU PASAULES FEDEBACIJAS ATBILDE EDV. TttTEBAM
Latvijas 22. jūlija numurā publicē­ta
Edv. Tūtera vēstule redakcijai,
kurā viņš stāsta savus pieredzējumus
emigrācijā uz Ameriku ar Luterāņu
pasaules federācijas doto galvojumu.
Sai sakarā federācija atzīst par ne­pieciešamu
sniegt dažus paskaidro­jumus
no savas puses.
Šķiet, ka Tūtera kungs bija vīlies
par LWF izvietošanas komitejas K a -
llfomijā ricību, un tagad viņš brīdi­na
Eiropas DP būt uzmanīgiem, pie­ņemot
anonīmus galvojumus. Tālāk
viņš saka, ka LWF pārstāve Augs-burgā
devusi viņam „tukšus solīju­mus".
Tā kā es personīgi esmu vēs­tulē
minētā pārstāve, es vēlētos iz­skaidrot
dažus faktus, kas nav pie­tiekami
apgaismoti. Lai neradītu ne­patīkamus
pārpratumus daudzos DP,
kam LWF ir palīdzējusi iin vēl tagad
palīdz, kā arī lai izgaisinātu jebkā­das
eventuālās bažas, ko daži DP
varētu izjust, lasot Tūtera vēstuli, —
gribu apliecināt, ka neviens LWF
darbinieks nevēlas nevienam dot
tukšus solījumus. Vēl vairāk: es un
visi pārējie darbinieki nekad neesam
domājuši, ka kāds darba un dzīvokļa
Kanbērā, augustā.
Arnolds Smiti
rMs mm» niiinii
SioTamJa TS;rrku7g7"un*'^^^^^^ ļ J " « ^ ^ ^IlSu^ff^rl 1 iT^ŽSi ĶSa
ir pārpratuši darba un dzīvokļa ap- ™ .^^s^J^^^eši bieži atgādina restorina Ipaiolekiim un viesiem. VaW.
stāklus, kādi tiem bija gaidāmi plc H^f.^^^^^^^^^ d^^^M ^
ierašanās Kalifomijā. Kad viņi ple- ^ i l ; , ?^
ņēma galvojumu, viņiem tika Hipīgi «^^^^ Hetpraēu uztverē loti kom-izskaidrots,
ka viņui galīgi Izvietot P^^tl^J»'^ J^^^^^^ "«i? ,
varēs tikai pēc ierašanās ASV, un ^^"P** ^ ^ t f ' u i ^^v^^S"*^^^^^
ka izvietojuriirbūs atkarigs no pie-'^^^"^»» laikraksts The Herald,
ejamām iespējām uz vietas.
Luterāņu pasaules federācijas dar­binieki
Eiropā un Savienotajās val­stīs
sadarbojas savā starpā, cik cieši
vien iespējams, izvēloties kandidātus
anonīmajiem galvotājiem, ko iesūtī- ļ Nu būs pagājis jau vairāk kā mē- _
jusi ASV luterāņu baznīca. Protams, nesis, kopš esmu Zviedrijā un sM- l i t a t i , rosi'gi dairliojas
šis darbs ne vienmēr viegls. Ir grūti dāju un dzīvoju samērā vientuļā P^ļSļ^^^KilSiS**^**
jau iepriekš precīzi paredzēt, kā kat- stūrītī. Pēc satraukumos un mūžīgā ļJ^JJS jau ap taS
rai atsevišķai ģimenei klāsies tās kņadā pagājušās dzīves DP nometnē ttelu un ieguvusi savu
Amerikas gaitu sākumā. Mēs priecā- diezgan grūti pierast pie šejienes YWCAS nanUi (M,
jamies dzirdot, ka dažas ģimenes ir miera un vientulības. Ja nometnē J v ^ t J ^ ^ M U j o J
apmierinātas un laimīgas, un skum- visi ar mibsigu ziņkārību interesējās I ka* un ik piektdienu ne­stam,
ja citām radušās grūtības. Ne- par visiem un pat niecīgākos gadiju- tiek latvielu siaikines.
vienam nekad nav bijis viegli sākt mus pārrunāja kā lielus Jaunumus, N^^ļSj'iT^^
tad šeit katrs dzīvo noslēgtu ddvi, I neli otrt svitdieni Bv. Lflka bamia no-ko
vēl pasvītro zviedru atturība un tiek mflsu dlevwiļwjuml « «fkojolim
chovskis*
Volgroves nometni pie
Sidneju dsivojolis IS
latviešu ģimenes, seko­jot
Adelaides tatvielu
biidrlbu aielnijamam,
ii4»doJuias tCK IrIJIi
Inronaiciju fondam t l
milrdi^as*
Attstrilljas latviešu Ub»
dkrfbu biedrība, k u ne­sen
sika vikt lldieklus
latvieiU nama legidei Sidneji, lldi lim
savākusi Jau im mirdņu no 14i iltdo-tija.
Balttmorl, Meriliadu
Klusā okeāna piekrastē
Anglijas trimdb^ latviskums dsdvs
PĀRDOMAS PAR TAUTIEŠU D2IVI BRITU SALĀS
Lasot avīzē korespondences noļvotgribas instinkts sāk gūt virsroku.
Anglijas dominijām, top izprotams, Plašos apmēros iegādātie motocikli
cik ļoti metropole pārvalda attieci- nozīmēja: baudi šodienu! Bet ar-go
zemju ļaužu dzīvi un paražas, jā, vien pieaugošais namsaimnieku
pat raksturus. Vienīgi tīri lokālie skaits: dzīvi nevar dibināt uz smil-apstākļi
rada zināmu dažādību. Glu- tim... Viss tas novirza no sūri
ži vispārēja parādība, piemēram, i r pelnītās naudas bezbēdīgas izmētā­tā,
ka angļu strādnieka budžets iz- šanās par lietām, ko acs redz, un
balansēts nedēļas robežās, un ik- sirds iekāro,
viens, — vienalga, precēts vai ne­precēts
— piektdienas rītā i r tukšu vairumam darbs tiešām
kabatu. Niecīgs procents uzkrāj ne- |"^ags, sūdzēšanās par to rimusi,
daudz mārciņu brīvdienām, vēl nie- ^eme ar saviem darba noteiku-cigāks
vecumdienām. Tam ne- P^^"^ saudzīga pret ārzemnie-apšaubāma
ietekme arī iebraucēju P^*^";^^? tomēr daudzi spējīgi un
dzīvē. Mūsu ieskati par dzīvi un P^at ?migi laudjs jau strādā savā
nākotni nav vēl pietiekami izkri- fP^c^^^ft^. ^ Sis klusais process
stallizējušies. Tomēr veselīgais dzl- J^^^^^^ies tik ilgi, kamēr ikviens,
, Ikam ir griba un nepieciešamais
arods, savu mērķi sasniegs. Ka šīs
gribas pēc pozitīva savas dzīves iz­kārtojuma
netrūkst, pierāda dau-ļdzle
tautieši, kas mācās arodus da-
ASV visattālākajā dienvidrietumu žādos institūtos vai arī neklātienes
stūri, kur pēc pašu amerikāņu atzi- lekciju ceļā. Vienā pašā Bredfordā
numa esot vislabākais klimats viņu desmiti mācās angļu valodu, tech-zemē,
atrodas San Diego pilsēta. Pēc nisko zīmēšanu uc. priekšmetus,
ceļā pārdzīvotās negantās saules Tieši šīs pUsētas latvieši cieši turas
svelmes Luizianas, Teksasas, Arižo- kopā, lai kalpotu mūsu kultūras i n -
nas un Jaunmeksikas štatos, iebrau- teresēm. Kofi. teatŗa trupa, tau-cēju
te atsvaidzina spirgts jūras vējš, t sko uzvedumu trupa, sportisti,
dabas piemīlīgums m cilvēku laipni- skaut^ ^'"iTCuInJirnnH»^^^^^
ba. Man gribētos pat teikt, ka PaS-h>efriba| L^^^^^^^^
reiz te vēsāks un maigāks klimats visi cenšas smlegt lab^o, lai ne(^i-nneeKkāa
MMiinnccnheenneē. i 8^^™aiz^g' ājušās latvi^e šu dpāaraguud zdeas.-
Katru iebraucēju Saja parku,_ de- K j.- ^^^^ izbraukumi
besskrāpju un balto ģimeņu majuļu ^^^^^^ ^^gļu zemes apskatei, ma-pilsētā
pirmais ceļš ved pie mac. A. K-^^-g nemazinātu sirsnību un
Grietēna ģimenes. Kaut gan Pa}s I ģj^u g^an tautas melodijas. Dzies-mācītājs
aizņemts darba kada uzņe- l ^ u dienas Lesterā atkal pārstaroja
mumā un tautiešu garigā aprūpe šeit ^^^^^u tūkstošu pelēkās darbdienas
un Losandželosā, viņš nevienam nav ^^^^ drosmi un ticību. Tāpat
liedzis savu viesmīlību un palīdzību, ļat^jegu mājas, kurās var atgriez-
Mācītāja dzīves biedre savukārt ie- Uies pēc darba, ir mazas tautiskas
vērojamu darbu veikusi, vācot ziedo- ^^^es svešniecibas tuksnesi Jācer,
jumus trūcīgiem latviešiem Eiropā, pirmajai šogad iegādātajai lat-kā
arī meklējot galvojumus jauna- ^-^^^ farmai nākotnē sekos vēl vai-jiem
ieceļotājiem. Pēdējais uzdevums L^^g^g ^^^^g ^aji^s latvisko pasauli
nav viegls, jo šis novads bezdarbnie- v^rēs izkopt un stiprināt jo vairāk,
ku skaita ziņā ieņem otro vietu ASV. , . ,
Galvojumu sagādei organizētas filmu Kaut ari kopība un pilsētas ir
izrādes, izstādes un lasīti referāti še- glābiņš pieaugušajiem, tās reizē ir
jienes baznīcu un biedrību sanāk- posta dīglis mazajiem. Angļu sko-smēs.
Ar enerģisku ricību gūti krietni 1as un rotaļbiedri brīvos brīžos tos
panākumi, tā kā tautiešu skaits šeit absolūti pāranglisko. Tikai j m da-pamazām
aug. ļai to atsver latviskās svētdienas
Pilsētas latviešu kolonija nožēlo skolas un latviskie 1^^^^
vienīgi, ka Grietēna ģimene tuvākā cer, ka hd? Sim t& ^^^^^^^^
nākotnē paredz pārcel.es_uz I-an-1njusu^^ ^aTp^^ma"^^^^^^^^
jaunu dzīvi jaunā zemē ar jaunu va­lodu.
Tiklab emigranta, kā arī gal­votāja
ģlinenei nepieciešams daudz
pacietības, savstarpējas saprašanās
un piemērošanās gribas.
Ikvienas DP ģimenes izvēle notiek
pēc ļoti rūpīgām pārdomām. Daudz­kārt
ari nepieciešams sameklēt ASV
iebraukušajām ģimenēm jaunu dzī­ves
un darba vietu, jo agrākais gal­votājs,
nevarēdams ģimeni pietieka­mi
ātri sagaidīt, pieņēmis darbā jau
kādu citu. Luterāņu baznīca ir vei­kusi
un veic milzīgu darbu, izvieto­dama
Amerikā tūkstošiem cilvēku.
So darbu var turpināt tikai ar Dieva
palīgu, un to mēs arī turpināsim
tiklab Eiropā, kā Amerikā, lūdzot un
strādājot. Mēs neprasām pēc patei­cības,
bet ss^aidām savā darbā daudz
problēmu un grūtību. Mēs lūdzam
tikai, lai pārvietotajām . personām,
kas tik daudz jau studējušas, būtu
pacietība un izpratne. Mēs vēlamies
palīdzēt un ceram, ka tie,*kam Ame­rikā
radušās grūtības, mēģinās tās
pārspēt
Mēs ceram, ka Tūtera kunga parā­dītais
pilnīgais izpratnes un atzinības
trūkums nav vispār raksturīgs to pā­rējo
DP izjūtām, kas jau Izvietoti
Amerikā. Mēs vēlamies, lai jūs Ame­rikā
būtu laimīgi, bet jums jāsaprot,
ka veicamais darbs nav viegls, un ka
mēģinām to strādāt pēc savas labā­kās
apziņas.
Jule Anderson,
LWF izvietošanas daļas vadītāja
5. apgabalā
labl^ jo nav katram jāstāsta, kas tu | BAtumori vai apiitrtni viias tfcmt d«r» Ī
esi uh kā tev iet, bet no otras p u m Uut iotoleams sasiniltits ar darba va-rodas
savSda tukšuma un atstfitiba. ««f-^V^^^^
sajūta. Pie tās nevar pierast ari bēr- tdmo: sn, Parik Avenut. innor n i f 1
ni un katru ritu apprasās, kad pārcel- tlon, Baltlmore i» Mid.
simies uz citu nometni. Zviedriem nīdilnieks Rnpa^i* nraJorkt nooriani-,
vajagot būt ļoti garlaicīgi, ja viņiem
tik Ugi esot jādzīvo uz vietis. VācijāJS^^^
paticis daudz labSk. vaJorkM utvlattem,, k u liluUltl pa vUa ^
Mans pirmais spriedums parzvled- 2"ļ2?.,,S"!fi!« t'^. ^ «r<i4eAm%« « un viņu sadzīvi, dj^roxšti vien, iliiipk -I malum ieaarnt lcie^ptia n nni wdton iu np tioadldnilKrtinoio. mai- «^
sies savāds tiem tautiešiem, kas te Uds iim reilitrētai vairāk neW ^
jau nodzīvojuši ilgāku laiku. Acis m latvltin laidas. jfOlUi Amerikas raldn S
duras skaistās, slaidās, blondās un j;*JiW« ^ " i ! ' " "n****"^.?!!??.^*
zilacainās zviedrietes, bet vīrieši Īle- ļļi'^S jf^l^irrVu'^^^^ v^SS? S f e «
kas pārāk mīkstčaulīgi un bērnišķīgi. Unt no laidn paMUlet drandsibu fondam
Vakaros ļaudis Iet gulēt ļoti agri un šova»? s itipendljui Utvieln gaidlm va-i7nriecflft
hplH7iifl nl 19 rllr pemii ifiiiM^tlJn knnot, k i ail nometnes itipendi.
izpn^ias oeiazas pl. 12. CIR esmu jau j „ | nedSļlm aeikiiltot ce|a lidevumai)
vērojis, zviedriem patīk dzert, tikai viUm Utvieln laidlm nn guntiņim Boi-tie
ātri noreibst. Tāpēc sestdienās un | ^nā*
svētdienās uz ielām redz vairāk ie­reibušu
nekā Vācijā. Ļoti komiski Iz­skatās,
ja tāda Iereibušā tuvumā i z ­rādās
kāds policists. Tad viņš it kā
sastingst un cenšas Izlikties, ka nav
dzēris, bet ne vienmēr tas Izdodas un
jāseko vien policistam, kas viņu
smalkā llmurinā aizved Izgulēties.
Pēdējā laikā zināmu satraukumu ļ •!2*"J. itiauvot lavn nikoio^ it
radījuši notikumi Korejā bet «eva- gļSi «^^^^^^
retu teikt, ka mazais dlvēks par | Pakalns,
tiem daudz interesētos. Viņu tā īsti
pamodinās, laikam, tikai lielgabalu
kanonāde Baltijas Jūrā.
V i d u s z v l e d r l j ā ,
jūlija beigās. J. Dmva
Kanādu latviein lUnbi
Toionto veic priekSdar*
boi popullri linitnifkn
priokiluijnmu dklam,
kas aktlēf ian anfnitl.)
KLE Janktalt korti Dai­na
|»atlaban leitttdēpro*
{rainma lielajam mdens
oncertam un gatavoju
art Kanādu nacionāla­jai
inUdel. Drimu an*
Amerikas vasara lielpilsēta
VĒSTULE REDAKCIJAI NO ASV
dželosu, kur ģimenes galvām piedā­vāta
mācītāja vieta kādā luterāņu
draudzē.
stātāko mūsu trimdas saimē.
Nu ir pats karstākais laiks. Svīst
uamvaja vadītājs, svīst pavārs pie
krāsns, ierēdnis pie galda — visi
svīst un dāmas atkaillnājas, cik vien
nu var. Laikraksti norāda, ka cukura
krājumi pietiekoši, tomēr pircējus
apreibinājusi Korejas kapa trauksme.
Dažos veikalos cukura jau trūkst.,
un rijīgie pircēji, kas domā tikai par
sevi, joņo cauri tveicīgajām ielām pēc
cukura un konserviem.
Vasaras laiks iespaidu atstājis ari
uz Bostonas latviešu koloniju. Pa
karsto laiku biedrības atpūšas un
tikai draudzes riko piknikus.
Tēvijas mākslinieciskais vadītājs
J . Ansbergs un vijolnieks G. Bērzs
Tremonta ielā restorānā Ķiniešu roze
ik sestdienas un svētdienas vakarus
spēlē publikai. Dažreiz rauj vaļā ari
latviešu gabalus. Vai te nebūtu ie­spējamas
kādas latviešu sanāksmes?
?OT latviešu pārstāvis dzejdaris F.
Freldenfelds stipri neapmierināts pai
negatīva satura vēstulēm, ko publi­cējot
mūsu laikraksti par ASV. Var­būt
daļa taisnības viņam ir, bet mēs,
Iebraucēji, no Amerikas redzam tikai
darbu un, valodu neprasdami, nespē­jam
tuvināties ne amerikāņu tedmi-kal,
ne zinātnei, ne mākslai, — noza­rēm,
kuras F. ieteic vairāk popula­rizēt
latviešu presē.
No iebraucēju puses atskan vēlē­jumi,
lai Kvinsijas raidītājā, kur ik
svētdienas māc 0. Blūmitis vada
latviešu raidījumus, novērstu pavir­šības
un paceltu raidījuma kvalitāti
un mākisliniedsko līmeni. Baidītājā
piedalās vijolnieks Lindbergs, kā ari
daudzi Jauni, Vācijā maz dzirdēti
vārdi, kufi māksliniecisko līmeni ne­spēj
uzturēt. Ilgāku laiku nedzird
vairs dubultkvartetu Tēvija, kaut tas
cerēja reiz iemantot amerikāņu klau-
<:ītāju simpātijas.
Dorčesterā, augustā.
Osvalds AkiMntiVi ar visām mantām,
IRO nākotnes no­domi
Dānijā
mo misija DānijC apspriedusi Jau­tājumu
par bēgļu irtāvokll pēc orga­nizācijas
darbības izbeigšanās. Ga­līgi
izlemts likvidēt tbc sanatoriju
TIstedē, ko daris jau vistuvākajā lai­kā.
Slimnieki, kam tbc process nav
atklāts , varēs turpināt ārstēties am­bulatoriski,
bet pārējos izdalīs pa
dāņu sanatorijām.
Dragsbekas nometnē TIstedē pa­redz
lerikot veco un darba nespējīgo
ļaužu mītni. Darba spējīgajiem bēg­ļiem
būs pašiem jāsagādā sev no­darbošanās.
Atbalsts tiem nav pare­dzēts,
izņemot paraittos bezdarba ga­dījumus.
Paredzams, ka dāņu arod­biedrības
turpmāk vairs necels šķēr-šļus
bēgļu nodarbināšanai dažādās
nozarēs.
Pirmais Dānijas bēgļu transports
uz AustrāUju pēc IRO Informācijas
aties L septembri. Ģimenēm ar bēr­niem
zem 1 g. v. izceļošana uz Aus­trāliju
paredzēta ar otru transportu
oktobri. IRO misija paskaidro, ka
vieniniekiem un bezbērnu pāriem
vēl arvien iespējams pieteikties izce­ļošanai
uz Austrāliju. Pieņemšanas
komisija darbosies Vācijā, uz kurieni
izceļošanas kandidātiem būs jābrauc