1950-08-12-02 |
Previous | 2 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
• 4 :X' • Kāpēc izceļošana tfk gausa Pasi DP vainojami tikai retos imos Nr. 61 (405) 1950. g. 12, augustā Nddletotot manuskrlptui uiglaDfi m fftta atpakaļ vleiagl« ia tiem pievienota apmainīta un autoram adreieta aplok- •aa; Redakcija patur tiesības manuskrip-ttti vajadtfbai gadījumi Irtnāt. Ar autora I - . , , *^ ^ ofidālafl paraktttt vai Inleiiļieta paralōtltot rak-| Kaut jau laou laiKU no onciaia» «tot liteUrtia domaa nav katri ilņfi ari I puses vairākkārt dzirdēts, ka DP iz-redakdjas doma». | ceļošana, uz ASV kļūst straujāka, — gluži pretēji — pēdējos mēnete tā ir gaužām apsīkusi. No Minchenes, Augsburgas, Ludvigsburgas un Svdnfurtes emigrācijas centriem un, cik zināms, ari no Ventorfas an-joslā kārtējie transporti uz Gro-atiet ar div un tnsreiz mazāk iz- Pirms dēli spēj dzimtenei « TT « P f " l i Icek bnvibu pirkt Ji( šādu gadījumu sarodas vairāk, tad nespēj palīdzēt ari tie ļaudis,^ kas to gribētu, jo IRO un DP komisijai ir iemesls iebilst, ka arī paši DP vainojami izceļošanas vilcināšanā, r Lielāko tiesu taa tomēr tā nav pie kara nevien pašu DP, bet arī brivpiātīgās palīdzības organizācijas — NLC, eWS uc. — ir par vājām, lai izceļotājs ātrāk nokļūtu ceļotājiem nekā sarakstos paredzēts viņā krastā. Kāda galvotāja lUino-un nekā tas bija agrāk. Turpretim nometnēs ir simtiem ļaužu, kuriem isas štatā, kas galvojumu parakst- . jusi jau pag. gada septembrī, ar Diskusijās litochenes raidītājā par ļ jau kopš vairākiem mēnešiem aiz NLC starpniecību vairākkārt gan tēvzemei mīlesm)u, karavīru goda muguras CIC pārbaudes un kas ar:rakstot, gan telegrafējot pi^rasī-aozinu tm varenību vācieši nonākuši ilgošanos gaida izsaukšanu uz ko-1 Jusi LWC centram Frankfurtē Un 2000 DP uz Angliju LATVUAS PiRSTiVJA SABUNA .AR BHITO PAJ • PAIIDZIBAS aSKRETSRV BĒGĻU pie bSdīgas atziņas, ka nav varoņu, misiju. Arī pašos emigrācijas cen-nav varoiābai. Tas, ko par varoni- tros taisni pēdējā laika ir daudz d l - bu abatoēj^ neesot vairāk kā vai- vēku, kas dažādu, bieži viaa sīku ie-dlbas vai ieinteresētu grupu iestāsti- meslu dēļ tur nīkst divi, tris un pat tl māņi. Tā saukto varoņu ricibas četrus mēnešus, netikdami līdz aiz-pamatā viemēr esot kāda slimīga braukšanai. DP komisijai paātrināt viņas gaidītās ģimenes izceļošanu, tomēr amerikāņu dāmas pūlēm nav bijis he-kādu panākumu. Nevietā izrādījies ari optimisms pār bij. karavīru izceļošanu, kas l i - s l a ^ kāre, egoisms vai mazvērtības Pēdējā IRO preses konferencē pa- kās nodrošināta pēc jaunā likuma komplekss. Pat māte, dzīvību ris- skaidrots, ka izceļošanas gausumā kķ&ma, glābjot bērnu briesmās, vainojams CIC un DP komisijas ne- 2a rīkojoties tikai aklu, neprātīgu pietiekamais darbinieku skaits. Lie- »tei instinktu dzīta, afekta stā- kas, ka šis paskaidrojums varētu pieņemšanas. Taēu tagad vairojas informācijas, ka pret mūsu bij. karavīriem atrod arvien jaunus iebildumus, un, ja arī retais no vķiiem atbilst patiesībai, sevišķi vēl lādiļ, ticis līdz komisijām, tad tomēr vai < » - • •= tu = «I» v\ r ; w U n . . . J ; v . 1 T J _ X vokll. Paldies Dievam, mums latviešiem ka sakarā ar jaunajā likuma pare-mūsu Briedis, Kal^^aks un Zolts ir dzēto otrreizējo CIC drošības pār- Joprojfim varoņi, un skolnieku rota baudi, CIC Ierēdņu darbs dubulto-un kalpiīkieSi Ir un paliks latviešu jies. Taču emigrācijas centros ņo-tautas svētā piemiņā. vēroti arī citi kavēšanās iemesli, un. Blēs dzīvojam grandiozu pārmaiņu piemēram, Minchenē taisni pēdējā laikos. Nav labi ieiet tiepārskatā- laikā viens no tiem ir, ka no dau-mu notikumu jūklī garīgi hesagata- dziem vecākiem izceļot gribētājiem votiem, kā tas notika ar mums 1940. pieprasa garantiju 1000 dol, apmērā, —1945. g., kad bieži bezpalīdaāgi kaut gan tā jaunajā likumā tieši nav rauddjfimiēs gluži negaidītā situ- paredzēta. Tā šāda garantija no ācijā. Šodien ir tik viegli pārmest galvojuma devēja pieprasīta arī kātiem, kam pietrūka ,4aba, «ūdra pa- dai ģimenei, kuras galva bijis 63 g. domiņa", ļv^ sieva 58 g. v. un dēls 19 g. v., Pir to, kā rikoties 1941" g., daļa visi darba spējīgi, un ari tēvam izšķīlās pati, citus 1943. g. piespieda darba līgums. Sie un līdzīgi gadī-izšķlrties sveša vara. Par šo izšķir- Jumi, no kuriem vēl varētu minēt šanos dažs pašu cilvēks un vēl vai- sīkas aizķeršanās veselības pārbau-rfik svešu ļaužu nereti spļāva virsū, dēs un nereti pazudušos izceļotāju Bet laiks tiesā lēni un nemaldīgi, un dokumentus, ir ari galvenie iemesli, paīiaitos pareiza ricība neļaujas kāpēc DP, lai kā fpibētu, netiek uz acumirklīgu vēja stabuļu nievām. ASV, uz kurieni pašreiz praktiski ir Pareiza rīcība iztur vēstures kriti- vienīgā izceļošanas iespēja. Tāpēc ku,%i ari nā&otnes Izšķiršanās die- arī nepatīkams pārsteigums un pat nā laimīgs būs tas, kas pamatos liks asi vārdi Minchenes Vamera ka-tēvtizemes mīlestību un neklausi- zarmju nometnē bija jādzird kādai sies .svešo sirēnu tūkstoSkārditiošās ASV ierēdnei, kas pārmeta DP pa-dziesmās. sīvitāti un vilcināšanos izceļošanā. Nav svarigi, Ja pasaule, pielūgda- Kaut gan paši DP par to nav nemaz ma zelta teļu, ņirgāļas par n|cioņā-1 vainojami, pretējs iespaids rodas arī lā»^ jatJ^ ^'iiutt^i'fe^ darba ;dew nav tefi^ft JiriS^^pii^et;tb.,^^^ ap-; sel jfibūt^itt^mlgai'tikai taum pa^fstāķļus un kavēšanās kmes^ pār-Šai. Ir vlēnsilga, vai citām tautāih | redzēt un izprast, tajos vaino DP un, tas patīk vai nē. Arguments, ka na- daudzkārt negribēdami vai nevarē-cionālisms iaudējis jēgu, nav pie- dami gaidīt 12 mēnešus, darbā rādīts, un Jāšaubās, vai to izdosies pieņem citus vai sliktākā gadījumā piei;idīt. Jo iebildumu pamati: saim- pat atsauc galvojumu, nieciskaa pārveidības, technikas un Tādēļ jo vairāk nosodāma ir to iz-dvilizācijas Internacionālisms, paši ceļot gribētāju rīcība, kas par spīti Jau ilgāku laiku rada bažas ar ap- no mums neatkarīgajam gausajam Šaubāmu piederību pozitīvo vērtību tempam, paši izceļošanu grib pagau-novadam. (Darba tikums latvju sināt Sādu gadījumu gan nav dainās v^ gaida lavu atklāsmi'El- daudz, bet toties tie ir visai neiz-ropā.) ļ protami, jo tie paši cilvēki, kas Daži lieli vīri saka, ka pašreizējie pirms pāris mēnešiem nepacietīgi notikumi Tālajos austrumos ir lokā- gaidīja dienu kad viņus aicinās uz la rakstura. Stāvoklis esot vērtē- komisiju, izsaukti uz to, pārbaudes Jams optimistiski, tikai trakais varot un aizbraukšanu visādiem līdzek-domāt par jauna kara draudiem, ļiem mēģina paildzināt. Piemēram, Lieli vīri, lieli vārdi, mēs tie sīkie kāds tautietis šajās dienās ar LWF klausītāji. Bet ja nu tomēr lielās palīdzību gribēja panākt izceļošanas pārmaiņai sāktos, mums ļcatram, arī atlikšanu savai 5^ g. v. mātei, kas vissīkākajam no mums, būtu pašiem Jau atrodas emigrācijas procesā, jo atkal par daudz ko jāizšķiras. Ja viņam pašam līdz tam vēl esot Jā-notiķumi nāks, tie nāks pēkšņi un gaida vairākas nedēļas. Šķiet, ka negaidīti Mēs būsim izšķiršanās 56 vai pat 60 gadi nav tāds vecums, priekšā, un būs svarigi, vai būsim ka cilvēks viens pats nevarētu nodzīvojuši un domājuši tā, lai būtu kļūt ASV, Ja vien viņam tb neliedz tam Sagatavoti. DP komisija un konsulāta ierēdņi. Vai tajā dienā daudzu sauklis | būs: mūsu laiks vēl nav pienācis, Jo gigantu sadursmē mums nav ko meklēt? Kur lielie plēšas, cieš ma-zie i Valmieras kājnieku pulka devI-LļSf^^tUj.Trf dSM laS ze bija: «Pirms dēli spēj dzimtenei n. JOnija vēstuļu akcijā nosūtītas 734 vēs-brivibu pirkt, būs karogam varoņu IH?®^ TrOmenam 475. CerčUam 68, aassiinnīiss mmiirrKkti " \ \ aAe^IvITiKzeI^ ^I^ZVSVa, Ka npaa-. Po,l*a*m' ^"p*a '"19 , RIO^az^veeslatam k2u8n, dEzetli lj8a, mIudnenOarml-tiesību, ka sveši ļaudis tautām bri- un Builitam pa 3, TrOmena kundzei 2, vibū neizkaros. Tiesības ir Jāizcīna, 5^^"^"^» somanam, Trigve u un New DftT neko t5« npviAnnm n^f^plr f^ofoe l^ork Herald Tribune pa 1, bet nenoskal- AJ^!51: f J ^ ^ ^ ^ J ^ drotiem adresātiem 38 vēstules. Sie skalt- Kt pārmaiņām tuvā vai tālākā nā- u nav pilnīgi, jo vairākas nometnes vēs-kotnē rēķinādamies, vairāk piever- h^ļu akcijas rezultātus nav paziņojušas, sīsimies paši saviem vērtību avo- J^L^^^J^L tiem. Rietumu kultūras lokā ieau- f a ™ ' "^""^^^ katrs t r e S a is giSi, neesam spiesti dzert no sve- SVABU GMINDES lātvieSu nometne par šiem ūdeņiem, par kuriem katrreiz Daugavas vanagu nodajas valdes priekg- nevar zināt, pret kādām slimībām 5^^^ ievēlēts māc. A. Liepiņg, bet parvai-tiem zāles Dieiauktfl<i locekļiem: v. Mežulis, A. Gulbis, iiem zaies piejauKias. JMundeciems un M . TilUts. _ _ _ _ ^ ™ INGOLSTATĒ vietējie komunisti un v i - ļ ņ u līdzskrējēji vāc parakstus Stokholmas DAUGAVAS VANAGU DELEGĀTU k ' " * ® ^ \ ® ! * ^ l ^ * ^ ^ * " f ^ « ^^ P n KQAPT7I r p " * ^ bezdarbnieku un aizgādības pabalstu iz-r U u N S A P U L C E maksas vietās. VācieSi, ari nebūdami ko-notlks 19. un 2». angastā Aagastdortas I mOnistl, naivitātes vai nezināšanas dēl latvieša nometnē pie Detmoldas. Darba i.aicinfijumu" lielāko tiesu paraksta, bet kārtībā bez vēlēSanām un organizācijas to kategoriski atteikusies darīt D P , to ziņojumiem paredzēts ari LNP prezidija vidū arī vairāki latvieSi, kuriem parak-im LCP priekSsēZa J . Celma ciņojmns par I stu vācēji ari laipni piedāvājusi „atbal-tbu trimdis pārstāvības orgānu darbību, I stlt mieru". DV stātOtu grozījumi un organizācijas I MINCHENES Funkkazarmju emigrāci- Jautijums, darbības aktīvlzēSana un ideo-1 Jas centra pārtikas sadales ierēdnis un loģljas pieņemšana. Delegāti nodaļām uzlKursas novada skautu vadītājs E. Zem-pUnftpuld Jāsflta obligāti. galis, kas dodas Sajās dienās uz ASV, dā- 'BV neaizskaramais fonds no l. Jūlija vājis centra luterāņu dievkalpojumu tel-pirdlvēts par DV amerikāņu Joslas in- Pal gleznu. vaUdu un citu karā detuSo fondu. Ame- ļ O L D E N B U R O A S - O M S T E D E S nometnē rikina Joslas valde nopietni ieteic visiem pēdējā laikā lielāko tiesu naktis, notiku- Vādji palicējiem Iegādāties ārzemju pa- ^ vairākas zādzības: pazuduSas vistas, ses, kas Jo seviSķl nepieciešamas tiem, ^ no veļas auklām drēbes. Aizdo-kam vienīgais personības dokuments ir | "^as par nedarbiem krīt gan uz pašu no-vieii Mkennkarte". Aitemju pases ar se-1 metnes cilvēkiem, gan arī uz apkārtējiem •llķām veidlapām pieprasāmas ar LCKI vācieSlem, kam pēc nometnes lekļauSanas apgabalu pārsavju starpniecību: Bavārt-1 vācu saimniecībā atvērusies līdz šim slēg- Jā A. AvotiņS, MOndien, Herzog Rudolf-itr. 41 un Vlrtembergā V. Skalstltuks, IMinf «D/N., Blartinstr. 24; nu jau pārbaudēs līdz turpmākam noraidīts, vai arī pēdējā brīdī noņemts no transporta. Bij. karavīru izredzes tādēļ, diemžēl, praktiski nav kļuvušas neko lielākas nekā tās bija pirms vairākiem mēnešiem. Arv. Bolšteins Mlnclīenes metropolīts pie Ulmas parelztlcīgleni Ulmas pareizticīgo draudzes piederīgiem 5. un 6. augusts bija ievērojamas dienas, jo viņu vidū viesojās Mindienes metropolīts Anastasijs ar 4 citiem garīdzniekiem, līdzi atvezdams JCurskas Dievmātes-brīnumda-rītājas svētbildi. Pirmais dievkalpojums notika sestdien, 5. augustā Ulmas pareizticīgo kapellā pie Minste-ra laukuma, bet svētdienas rītā — dievišķā liturģija ar aizlūgumu Dievmātei. Baznīcas telpas bija par m^- zām, lai uzņemtu visus nopietnos dievlūdzējus, kā arī daudzus ziņkārīgos, jo Ulma pareiztic^o metropolītu pie sevis sagaidīja pirmo reizi. Sirmais gaŗldzrļieķ^ kaņi, ir^jaļf^ ,g^di, syētI:^nā ļiteica,j?ārlie<^u, ķa Di^ž ail fāgad tizMai&š^ šanas un ļaus tiem nokratīt komunisma jūgu. To lūgt ir katra kristīga cilvēka pienākums. Ki Jau agrSk dņots, AngliJi ielai-1 cijām, atbildīgas par attiecīgo perso^ DP no Vādjas un Austrijas, ļ nu apzināšanu un transportu uz sakas pMer i s. gritt itvietojamo ka- pulcēšanās viet^^^ Tur tās pār-tēfforUaL Iekšlietu ministrs Ids baudīs iekšlietu, veselības un darba tfEdeI 4. maija parlamentā paziņoja, ministrijas pārstāvji. Anketē IEA idaldb tos, par kii^«n radi, attiecas uz visām Vācijas un Au-drancL Drivātpcrsonaā vai b r i v p r a - strijas rietumu joslām, kurpretim tiffis o m i l i i^ uņoiūks fādi- „B" tikai uz britu joslām Vācijā un Ira un i&fldibii. Austrijā. Par pārvešanu līdz I/m- \^ \ donai maksās IRO no saviem līdzek- Pa tam norisinājušies attiecīgie ^^^^ ^^^ļ^^ ^^^^ atbildīga priekšdarbi šī jautājuma abisUiaSa- ^^^^ padome bēgļu palīdzībai, nai Nodibinājusies īpaša Britu pa- ^^^^ DP paredz pārvest jau ok-dome bēģlu palīdzībai (British Co- U^ļj-g vjdū. Sponsorēt var ari pašai uncU for Aid to Refugees). Ta ap- organizācijas, kā arī drau-vieno pāri par 10 dažādu labdarības ^a^^^ piemēru rādījusi katoļu organizāciju, to vidū Ģimeņu laMa- ij^^^g^j apņēmusies galvot. ribas biedrību. Katoļu sieviešu ligu, 90 veciem cUvēkiem un apsoli- Pestīšanas armiju, Britu biedrību ^^^^ viņiem attiecīgās mītnes apvienību palīdzībai ārzemes uc. ļ J^^^ ^ Britu padome bēgļu palīdzībai cieši sadarbojās ar Centrālo koordinēšanas komiteju, kas ir bēgļu pārstāve un kurā ietilpst reprezentanti no visām galvenam trimdinieku tautībām Anglijā, ari no latviešiem. Jau iespiestas īpašas anketēs, kas ar emigrantu organizāciju starpniecību vai tieši izsūtītas eventuāliem pieprasītājiem — sponsoriem. Anketēs ir trejāda veida: formā , domāta un uzturu. —ns. REDAKCUAI MUMS SMBLDZ PAR NETAISNIEM PARMBTUBflEM Sakari ar karu Korejft, k i pasaules, ti tiem, kas vēlas pieprasīt noteiktas I artmōsu presē dzirdamas balsis par ne-n «»r9«nftR — radus drauffus' B" for* novēršamo trešo pasaules karu. |fas« personas — raaus, «J^^^» " f . vaditiji viri aicina latviešij ka-ma — tiem, kas veļas vispār kādai N^viŗug gataviem, kad sius šī stnnda personai palīdzēt, pārvedot uz Angli- (skat. v. Lamberga ievadrakstu Latvijas ju, bet nezina viņas vārdu. Tās pa ^ ,. ^i. Mi t leilsāikrMo i daļai /d«oAmrnSāft^ees iloaKb/diao«r*ī7bKaosa I ^oTnaiērul eSmid, aast cbearlostisie sd zniredsoetn, ism ūksaur ab gija. itlaei-organizācijām. Paredzēta ari vēl un laiku pēc tam, rodas krūUs niim trešā veida anketē tiem, kas vēlas smeldze. Tas tidēļ, ka bija daudz l a t^ Dievkalpojumi notika krievu valodā, piedaloties Ulmas pareizticīgo temgo un Vīnē. PĪdējāsī korim. G. St. | IRO vai citām lidbdaribas sponsorēt bāriņus un eventuāli tos adoptēt. viciešiem, un bija pat dzirdami tidi £ Plkv. Itn. K. M. Agņū (Agnew), teicieni ki,,ieģlonāri ir mūsu tautas ka«« kas ir šīs padomes sekretārs. Latvi- ;at7»P|"8ādu virdu runitijl bleM^n 4oe rtB. ^ s « r < m r>oeL.BM»rv4« ! , « A\t^^9. IevēroJami tautas pirstfvji un Isgn- Jas pārstāvim paskaidroja, ka dienā t^tl cUvēkl. Tie paši nodarīja karavīriem pienāk ap 20—30 izpildītu anketu, daudz pirestntu ari pēckara gados V i d - Tā kā anketēs sāka izsūtīt tikai J«» ,}»?^»*tviešu Jaunek}! novirgušl un Pirms nedējas. pagal.Ķm Pieprasīju- «ijj^-^^ mu kopskaits nav liels — uz.l. au- iu karavīru varonībai VM pateikties par gūstu nepilns simts. to, ja paši un viņu ģimenes un ne reti Izskatot galvojumus, priekšroku Si,^*?*^? «^^^ dos Eiropas brīvprātīgo strādnieku Latviešu bU. karavīri ari turpmik. Ja un citu Anglijā strādātāju DP piede- tas būs vajadzīgs, glibs un sargU risui rīgiem, kā arī bāriņiem, un tikai «i*? *'5^i**^.*^'*S^?^'J???"I*'* 5P rS» ffim «TftT«a «sB^ i ^ *ri tos, kas viņiem pirf darijušl, bet ti-pec tam varēs ielaist Pfrējos. Se- U^i gribētu, lal uz viiiem laikiem apklust kretārs pasvītroja anketēs iespiestos pirmetuml un lai art tie tautieši, kas toi noteikumus^ ka vārēs ielaist tikai h^^^titnSi» ^tcitu savu alošanos un patelk-tādus DP, kam. nebūs nepiedešama JSt'lTrikoti'Žf « ilgstoša ārstēšana. Tāpat ari darba ' A n g u s t s L i c i s, ministrijai būs kontrole par ielaista- \ Leitoni, Angūji. . ^ l e s J a r 8 p o n s o r S S t e K « o K «^ stāvoHi, kā ari par to, vai pārveda-, teikt vtciktt paaudžijfpirstivji,'?*)» n»* māft perscmas ridbā l3ūš pieznirots J^i^^^* H» ibilsd^^ miteklis Ja nrf lAlriSliMn « ^ « o f ^ ^ sUktika neki agrikii paafidiei, S LS^ iekšlietu mtoistri- varbflt pat neglibjama. Pēc manim d^ jai nebūs iebildumu, pieprasījumus I mim, ada atziņa ir vairik heki pSrspI-padome virzīs tālāk britu iestādēm M^^* Mūsdienu jaunatnei par labu runi Nometņu dzive 22 invalidu ģimenes uz Holandi Eversburgas pārskoloSanfia centru 28. Jūlijā atstāja 22 invalidi ar*savām ģimenēm, lai stātos darbā Holandē. Izvadīšanai IRO un DPACSa darbinieki un tautieši rikoja tējas vakaru. Visi aizbraucēji, ieskaitot ģimenes locekļus, no IRO vadības saņēma dāvinājumā jaunus, centra darbnīcās pagatavotus Uzvalkus, bet Daugavas Vanagi pasniedza katram aizbraucējam P. Aigara dzejoļu grāmatu Karogs jānes atpakaļ. No saviem au-dzinātāiiem un vadītājiem aizbraucēji atvadījās ar puķu veltēm. Aizbraucēju vidū bija ari centra daiļamatniecības klases vadītājs Herberts Staltmanis. Invalidu aizbraukšana bija ļoti labi noorganizēta. Muitas ierēdņi ieradās nometnē, apskatīja līdzņema-mās mantas, kuras, pēc tam ar īpašu vagonu aizsūtīja tieši uz Holandi. Invalidu atsevišķo I un II kl vagonu piekabināja Skandināvijas ekspresim, un jau tai pašā vakarā visi bija savās jaunajās dzīves vietās. Pirmās trilljfi nn citur. Ja dalkirt kids no vi* ņas pirstivjiem mēdz izteikt viedokU, ka nedomi vairs atgriezties atpakaļ dzimtenē vai ari ir ar mieru pi'ecēt sveštautieti, tad tie ir izņēmumi, kfidu nav trūcli ari iepriekSēJSs paaudzēs. i i ^ ^ j - 1 y I Jaunatnei parasti nākas klausīties ve- vēstules liecina, ka uzņemšana HO- Uiku cilvēku pārmetumus, pret kuriem landē bijusi ļoti sirsnīga un aizbrau-1 ^i^a pati aizstāvēties vēi neprot. T i tas cceējlii, sšķīpieeit , bDūUSs aanpmimleerninnSatu! aarr jlaauimnaa-- ^^^^ j^māt, k*a* *^m®»O» sdlenu jaunin eadurdlzka- Jiem apstākļiem. Izbraukšanu no Os- bfltu savi valrikumi sUktika un to na-nabrikas un iebraukšanu Holandē gisbjami būtu ietekmējuši ts. trimdas ap-uzņēma ari filmā, bet Holandes un Jg^ S'X«J^^^ angļu laikraksti ievietojuši plašus ka pašai Jiatblld par sevi un Jirūpējai, aprakstus ar ilustrācijām par šo iz- 1^ nodroSlnitu sev un saviem veoikiem gas Invalidu saime saņem piedāvāju- nlešus atdarināt pieaugušu cilvēku ma-mus izceļot uz ASV un KanadU; Pār- nieres nn stāju. Jaunatne ir mflsu spo* slcoloSanfis rosigl_ turpinās; nāk klāt ļS'^.kklS.vrrJVoU'^tfa^'S arī Jauni invalidi. A. V. I ābeles.. A. K r ū m i ņ S, Llonā, Francijā tie nometnes vārti. — Par līdzīgiem gadījumiem ziņo ari no Oldenburgas Un-tenberga ukraiņu nometnes. AMERIKĀŅI IZPĒRK LATVISKĀS LELLES UN ROTAS Ventorfas transitnometnē viesojās Savienoto valstu DP komisiju delegācija, kas apbraukā Vāciju, lai iepazītos ar izceļošanas norisi Apmeklējot YMCAs bloku, viesu sevišķu interesi saistīja piemlņlietu veikals, ko iekārtojuši YMCAs latviešu darbinieki. Latviskas piemiņas un rotas lietas vēlējās iegādāties vai visi delegāti, un tautisko leļļu pat pietrūka. Veikala darbinieki sūdzas, ka vispār sākot trūkt izstrādājumu, jo latviešu daiļamat-nieku liela daļa izceļojusi. Vai par šo lietu nederētu padomāt veco nometnēm un citiem Vācijā palicējiem? A. V. LCE BAVARUAS APGABALA PĀRSTĀVĪBAS BIROJS tagad atrodas Mincbenē, Hercoga Rfldol-fa ielā 49/0. Pārstāvis A. Avotiņš runājams trešdienās no pl. 10—12 un sestdienās no pl. 9—13. Pasts pārstāvībai adresējams: A. Avotiņam, Grosshesselobe b. Slūnchen, EastanlenaUee 2. PASU VAINA Lasot Latvijā rakstus, kuros skarta mflsu Jaunatne, īpaši Pētera Ermaņa pleti* mes par TraunSteinas nometni, kur bUt teikts, ka kādā rakstnieku vakarā kā vif nlgais plašās nometnes daudzo Jaunieša pārstāvis Ieradies kāds b8mu triekas pie* meklēts Jauneldls, uzmācas bažas, vai Miris ārsts un sabiedrisks darbinieks Pinebergā, 7. jūlijā miris ārsts Vladislavs Pūriņš. Viņš dzimis' kSLa1iJTrf.lp^ lauKsaīnmielca ģimene. Vidusskolu latviskU gara dzīves un spēkt aSpm^e'klllLējis^ Ŗ^fgā S, s^tudcēijfi^s Vmevd!inc^īn^u ^ " —- *- ^- ^^^^ vidi un Utviju, bet, IzkUštot pi. laika Latvijas dzelzceļu galvenais gauiē, tie pamazām gaisis. Jo pieredze ārsts KrustpUī un Rīgā. Trimdas " » F _ gaitās darbojies par ārstu Ziemeļvā-cijā, bijis nometņu ārsts Huzumā, Flensburgā, Rendsburgā un Pinebergā. Draugi un pacienti viņu atcerēsies ne tikai kā vispusīgu ārstu un virtuozu diagnostiķi-intemistu, kura erudīcija bija iegūta divās fakultātēs un ap 35 gadu medicīniskā praksē, bet ari kā sabiedrisku darbinieku un humora pilnu optimistu. Viņa nesatricināmā ticība Latvijas nākotnei to nebija atstājusi līdz pēdējam m.irklim. Pēc viņa sēro sieva, divi dēli un māsas ģimene, kas visās bēgļu gaitās bija nešķirami mO KUĢA JŪRNIEKI STREIKO Melburna (jj). — Zviedru kuģa Anna Salen 22 komandas locekļi atteikušies doties braucienā uz Korejas kara telpu. Viņu vietā pieteikušies jau vairāk nekā 300 citu jūrnieku, tā ka tvaikoņa kapteinim nekādu grūtību komandas komplektēšanā nebūs. 13.399 t lielais tvaikonis pašlaik, kā zināms, ir IRO ricība, kas tā kapteinim van Skevenam bija devusi rīkojumu uzņemt 1300 Tālo austrumu bēgļu Tientsinā. Streikojošos jūrniekus, kas galvenokārt ir itāļi, dooļāts repatriēt. rāda, ka Jaunieši nevieni zemē nevēlas meklēt ceļu uz latviskām organizācijāmi koriem vai citiem pašdarbības pasākumiem. Vai tad nav vecāku pienākums vi* ņus šai virzienā pamudināt un rādīt tiem teļu? Tāpat gribas griezties pie mflsu Jaunatnes organizācijām ar lūgumu darit visn* lal Jauniešus ievilktu kopdarbā, lai viņiem liktu pievērsties sevis un latvisko likumu veidošanai. Lai cik grūti daikārt vecākiem un Jaunatnes vadītājiem, sko* Hotājiem un mācītājiem, pašiem iesaisti-ttlem smagā fiziskā darbā, nodoties ao-dzināšanas Jautājumiem un nodarblbān iir bērniem un Jauniešiem, kas paši ran-las kaut kur citur, tomēr jāpiespiežas nn ar labu paraugu, pārileclnāšanu, mudinājumiem un, kur «vaJadiJgs, ari stinf-rākiem līdzekļiem Jaunatni turēt avi kontrolē, neatstāt paSplūsmei. Citādi var pienākt bridis, kad mums būs Jāatzīstas, ka Jaunatnei atrāvusies no mums un latviskajiem spēka avotiem, on tā būs mūsu pašu vaina. J ā n i s Z o r i l s , ^ Brucbmllbachā, Reinzeme PATEICĪBA Eversburgas invalidu saimes vārdā is* saku vissirsnīgāko patelt^n V. Kormaņ* kundzei par Invalidiem ziedotām nelalft dipi. iflg. Kormaņa atstātām grāmatāmon Latvijas sudraba naudu. Ziedotās n lamatas un 7 citus priekšmetus IzUetofiA par mācības Udzekllem, bet Latvgas nauda Ls 125 nodota dalļamatnieku kopu vajadzībām. V. H a z n e r s , ^ Invalidu pārskoloSanas cenOl i latviešu grupas vaditijsi
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 12, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-08-12 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500812 |
Description
Title | 1950-08-12-02 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | • 4 :X' • Kāpēc izceļošana tfk gausa Pasi DP vainojami tikai retos imos Nr. 61 (405) 1950. g. 12, augustā Nddletotot manuskrlptui uiglaDfi m fftta atpakaļ vleiagl« ia tiem pievienota apmainīta un autoram adreieta aplok- •aa; Redakcija patur tiesības manuskrip-ttti vajadtfbai gadījumi Irtnāt. Ar autora I - . , , *^ ^ ofidālafl paraktttt vai Inleiiļieta paralōtltot rak-| Kaut jau laou laiKU no onciaia» «tot liteUrtia domaa nav katri ilņfi ari I puses vairākkārt dzirdēts, ka DP iz-redakdjas doma». | ceļošana, uz ASV kļūst straujāka, — gluži pretēji — pēdējos mēnete tā ir gaužām apsīkusi. No Minchenes, Augsburgas, Ludvigsburgas un Svdnfurtes emigrācijas centriem un, cik zināms, ari no Ventorfas an-joslā kārtējie transporti uz Gro-atiet ar div un tnsreiz mazāk iz- Pirms dēli spēj dzimtenei « TT « P f " l i Icek bnvibu pirkt Ji( šādu gadījumu sarodas vairāk, tad nespēj palīdzēt ari tie ļaudis,^ kas to gribētu, jo IRO un DP komisijai ir iemesls iebilst, ka arī paši DP vainojami izceļošanas vilcināšanā, r Lielāko tiesu taa tomēr tā nav pie kara nevien pašu DP, bet arī brivpiātīgās palīdzības organizācijas — NLC, eWS uc. — ir par vājām, lai izceļotājs ātrāk nokļūtu ceļotājiem nekā sarakstos paredzēts viņā krastā. Kāda galvotāja lUino-un nekā tas bija agrāk. Turpretim nometnēs ir simtiem ļaužu, kuriem isas štatā, kas galvojumu parakst- . jusi jau pag. gada septembrī, ar Diskusijās litochenes raidītājā par ļ jau kopš vairākiem mēnešiem aiz NLC starpniecību vairākkārt gan tēvzemei mīlesm)u, karavīru goda muguras CIC pārbaudes un kas ar:rakstot, gan telegrafējot pi^rasī-aozinu tm varenību vācieši nonākuši ilgošanos gaida izsaukšanu uz ko-1 Jusi LWC centram Frankfurtē Un 2000 DP uz Angliju LATVUAS PiRSTiVJA SABUNA .AR BHITO PAJ • PAIIDZIBAS aSKRETSRV BĒGĻU pie bSdīgas atziņas, ka nav varoņu, misiju. Arī pašos emigrācijas cen-nav varoiābai. Tas, ko par varoni- tros taisni pēdējā laika ir daudz d l - bu abatoēj^ neesot vairāk kā vai- vēku, kas dažādu, bieži viaa sīku ie-dlbas vai ieinteresētu grupu iestāsti- meslu dēļ tur nīkst divi, tris un pat tl māņi. Tā saukto varoņu ricibas četrus mēnešus, netikdami līdz aiz-pamatā viemēr esot kāda slimīga braukšanai. DP komisijai paātrināt viņas gaidītās ģimenes izceļošanu, tomēr amerikāņu dāmas pūlēm nav bijis he-kādu panākumu. Nevietā izrādījies ari optimisms pār bij. karavīru izceļošanu, kas l i - s l a ^ kāre, egoisms vai mazvērtības Pēdējā IRO preses konferencē pa- kās nodrošināta pēc jaunā likuma komplekss. Pat māte, dzīvību ris- skaidrots, ka izceļošanas gausumā kķ&ma, glābjot bērnu briesmās, vainojams CIC un DP komisijas ne- 2a rīkojoties tikai aklu, neprātīgu pietiekamais darbinieku skaits. Lie- »tei instinktu dzīta, afekta stā- kas, ka šis paskaidrojums varētu pieņemšanas. Taēu tagad vairojas informācijas, ka pret mūsu bij. karavīriem atrod arvien jaunus iebildumus, un, ja arī retais no vķiiem atbilst patiesībai, sevišķi vēl lādiļ, ticis līdz komisijām, tad tomēr vai < » - • •= tu = «I» v\ r ; w U n . . . J ; v . 1 T J _ X vokll. Paldies Dievam, mums latviešiem ka sakarā ar jaunajā likuma pare-mūsu Briedis, Kal^^aks un Zolts ir dzēto otrreizējo CIC drošības pār- Joprojfim varoņi, un skolnieku rota baudi, CIC Ierēdņu darbs dubulto-un kalpiīkieSi Ir un paliks latviešu jies. Taču emigrācijas centros ņo-tautas svētā piemiņā. vēroti arī citi kavēšanās iemesli, un. Blēs dzīvojam grandiozu pārmaiņu piemēram, Minchenē taisni pēdējā laikos. Nav labi ieiet tiepārskatā- laikā viens no tiem ir, ka no dau-mu notikumu jūklī garīgi hesagata- dziem vecākiem izceļot gribētājiem votiem, kā tas notika ar mums 1940. pieprasa garantiju 1000 dol, apmērā, —1945. g., kad bieži bezpalīdaāgi kaut gan tā jaunajā likumā tieši nav rauddjfimiēs gluži negaidītā situ- paredzēta. Tā šāda garantija no ācijā. Šodien ir tik viegli pārmest galvojuma devēja pieprasīta arī kātiem, kam pietrūka ,4aba, «ūdra pa- dai ģimenei, kuras galva bijis 63 g. domiņa", ļv^ sieva 58 g. v. un dēls 19 g. v., Pir to, kā rikoties 1941" g., daļa visi darba spējīgi, un ari tēvam izšķīlās pati, citus 1943. g. piespieda darba līgums. Sie un līdzīgi gadī-izšķlrties sveša vara. Par šo izšķir- Jumi, no kuriem vēl varētu minēt šanos dažs pašu cilvēks un vēl vai- sīkas aizķeršanās veselības pārbau-rfik svešu ļaužu nereti spļāva virsū, dēs un nereti pazudušos izceļotāju Bet laiks tiesā lēni un nemaldīgi, un dokumentus, ir ari galvenie iemesli, paīiaitos pareiza ricība neļaujas kāpēc DP, lai kā fpibētu, netiek uz acumirklīgu vēja stabuļu nievām. ASV, uz kurieni pašreiz praktiski ir Pareiza rīcība iztur vēstures kriti- vienīgā izceļošanas iespēja. Tāpēc ku,%i ari nā&otnes Izšķiršanās die- arī nepatīkams pārsteigums un pat nā laimīgs būs tas, kas pamatos liks asi vārdi Minchenes Vamera ka-tēvtizemes mīlestību un neklausi- zarmju nometnē bija jādzird kādai sies .svešo sirēnu tūkstoSkārditiošās ASV ierēdnei, kas pārmeta DP pa-dziesmās. sīvitāti un vilcināšanos izceļošanā. Nav svarigi, Ja pasaule, pielūgda- Kaut gan paši DP par to nav nemaz ma zelta teļu, ņirgāļas par n|cioņā-1 vainojami, pretējs iespaids rodas arī lā»^ jatJ^ ^'iiutt^i'fe^ darba ;dew nav tefi^ft JiriS^^pii^et;tb.,^^^ ap-; sel jfibūt^itt^mlgai'tikai taum pa^fstāķļus un kavēšanās kmes^ pār-Šai. Ir vlēnsilga, vai citām tautāih | redzēt un izprast, tajos vaino DP un, tas patīk vai nē. Arguments, ka na- daudzkārt negribēdami vai nevarē-cionālisms iaudējis jēgu, nav pie- dami gaidīt 12 mēnešus, darbā rādīts, un Jāšaubās, vai to izdosies pieņem citus vai sliktākā gadījumā piei;idīt. Jo iebildumu pamati: saim- pat atsauc galvojumu, nieciskaa pārveidības, technikas un Tādēļ jo vairāk nosodāma ir to iz-dvilizācijas Internacionālisms, paši ceļot gribētāju rīcība, kas par spīti Jau ilgāku laiku rada bažas ar ap- no mums neatkarīgajam gausajam Šaubāmu piederību pozitīvo vērtību tempam, paši izceļošanu grib pagau-novadam. (Darba tikums latvju sināt Sādu gadījumu gan nav dainās v^ gaida lavu atklāsmi'El- daudz, bet toties tie ir visai neiz-ropā.) ļ protami, jo tie paši cilvēki, kas Daži lieli vīri saka, ka pašreizējie pirms pāris mēnešiem nepacietīgi notikumi Tālajos austrumos ir lokā- gaidīja dienu kad viņus aicinās uz la rakstura. Stāvoklis esot vērtē- komisiju, izsaukti uz to, pārbaudes Jams optimistiski, tikai trakais varot un aizbraukšanu visādiem līdzek-domāt par jauna kara draudiem, ļiem mēģina paildzināt. Piemēram, Lieli vīri, lieli vārdi, mēs tie sīkie kāds tautietis šajās dienās ar LWF klausītāji. Bet ja nu tomēr lielās palīdzību gribēja panākt izceļošanas pārmaiņai sāktos, mums ļcatram, arī atlikšanu savai 5^ g. v. mātei, kas vissīkākajam no mums, būtu pašiem Jau atrodas emigrācijas procesā, jo atkal par daudz ko jāizšķiras. Ja viņam pašam līdz tam vēl esot Jā-notiķumi nāks, tie nāks pēkšņi un gaida vairākas nedēļas. Šķiet, ka negaidīti Mēs būsim izšķiršanās 56 vai pat 60 gadi nav tāds vecums, priekšā, un būs svarigi, vai būsim ka cilvēks viens pats nevarētu nodzīvojuši un domājuši tā, lai būtu kļūt ASV, Ja vien viņam tb neliedz tam Sagatavoti. DP komisija un konsulāta ierēdņi. Vai tajā dienā daudzu sauklis | būs: mūsu laiks vēl nav pienācis, Jo gigantu sadursmē mums nav ko meklēt? Kur lielie plēšas, cieš ma-zie i Valmieras kājnieku pulka devI-LļSf^^tUj.Trf dSM laS ze bija: «Pirms dēli spēj dzimtenei n. JOnija vēstuļu akcijā nosūtītas 734 vēs-brivibu pirkt, būs karogam varoņu IH?®^ TrOmenam 475. CerčUam 68, aassiinnīiss mmiirrKkti " \ \ aAe^IvITiKzeI^ ^I^ZVSVa, Ka npaa-. Po,l*a*m' ^"p*a '"19 , RIO^az^veeslatam k2u8n, dEzetli lj8a, mIudnenOarml-tiesību, ka sveši ļaudis tautām bri- un Builitam pa 3, TrOmena kundzei 2, vibū neizkaros. Tiesības ir Jāizcīna, 5^^"^"^» somanam, Trigve u un New DftT neko t5« npviAnnm n^f^plr f^ofoe l^ork Herald Tribune pa 1, bet nenoskal- AJ^!51: f J ^ ^ ^ ^ J ^ drotiem adresātiem 38 vēstules. Sie skalt- Kt pārmaiņām tuvā vai tālākā nā- u nav pilnīgi, jo vairākas nometnes vēs-kotnē rēķinādamies, vairāk piever- h^ļu akcijas rezultātus nav paziņojušas, sīsimies paši saviem vērtību avo- J^L^^^J^L tiem. Rietumu kultūras lokā ieau- f a ™ ' "^""^^^ katrs t r e S a is giSi, neesam spiesti dzert no sve- SVABU GMINDES lātvieSu nometne par šiem ūdeņiem, par kuriem katrreiz Daugavas vanagu nodajas valdes priekg- nevar zināt, pret kādām slimībām 5^^^ ievēlēts māc. A. Liepiņg, bet parvai-tiem zāles DieiauktfloeL.BM»rv4« ! , « A\t^^9. IevēroJami tautas pirstfvji un Isgn- Jas pārstāvim paskaidroja, ka dienā t^tl cUvēkl. Tie paši nodarīja karavīriem pienāk ap 20—30 izpildītu anketu, daudz pirestntu ari pēckara gados V i d - Tā kā anketēs sāka izsūtīt tikai J«» ,}»?^»*tviešu Jaunek}! novirgušl un Pirms nedējas. pagal.Ķm Pieprasīju- «ijj^-^^ mu kopskaits nav liels — uz.l. au- iu karavīru varonībai VM pateikties par gūstu nepilns simts. to, ja paši un viņu ģimenes un ne reti Izskatot galvojumus, priekšroku Si,^*?*^? «^^^ dos Eiropas brīvprātīgo strādnieku Latviešu bU. karavīri ari turpmik. Ja un citu Anglijā strādātāju DP piede- tas būs vajadzīgs, glibs un sargU risui rīgiem, kā arī bāriņiem, un tikai «i*? *'5^i**^.*^'*S^?^'J???"I*'* 5P rS» ffim «TftT«a «sB^ i ^ *ri tos, kas viņiem pirf darijušl, bet ti-pec tam varēs ielaist Pfrējos. Se- U^i gribētu, lal uz viiiem laikiem apklust kretārs pasvītroja anketēs iespiestos pirmetuml un lai art tie tautieši, kas toi noteikumus^ ka vārēs ielaist tikai h^^^titnSi» ^tcitu savu alošanos un patelk-tādus DP, kam. nebūs nepiedešama JSt'lTrikoti'Žf « ilgstoša ārstēšana. Tāpat ari darba ' A n g u s t s L i c i s, ministrijai būs kontrole par ielaista- \ Leitoni, Angūji. . ^ l e s J a r 8 p o n s o r S S t e K « o K «^ stāvoHi, kā ari par to, vai pārveda-, teikt vtciktt paaudžijfpirstivji,'?*)» n»* māft perscmas ridbā l3ūš pieznirots J^i^^^* H» ibilsd^^ miteklis Ja nrf lAlriSliMn « ^ « o f ^ ^ sUktika neki agrikii paafidiei, S LS^ iekšlietu mtoistri- varbflt pat neglibjama. Pēc manim d^ jai nebūs iebildumu, pieprasījumus I mim, ada atziņa ir vairik heki pSrspI-padome virzīs tālāk britu iestādēm M^^* Mūsdienu jaunatnei par labu runi Nometņu dzive 22 invalidu ģimenes uz Holandi Eversburgas pārskoloSanfia centru 28. Jūlijā atstāja 22 invalidi ar*savām ģimenēm, lai stātos darbā Holandē. Izvadīšanai IRO un DPACSa darbinieki un tautieši rikoja tējas vakaru. Visi aizbraucēji, ieskaitot ģimenes locekļus, no IRO vadības saņēma dāvinājumā jaunus, centra darbnīcās pagatavotus Uzvalkus, bet Daugavas Vanagi pasniedza katram aizbraucējam P. Aigara dzejoļu grāmatu Karogs jānes atpakaļ. No saviem au-dzinātāiiem un vadītājiem aizbraucēji atvadījās ar puķu veltēm. Aizbraucēju vidū bija ari centra daiļamatniecības klases vadītājs Herberts Staltmanis. Invalidu aizbraukšana bija ļoti labi noorganizēta. Muitas ierēdņi ieradās nometnē, apskatīja līdzņema-mās mantas, kuras, pēc tam ar īpašu vagonu aizsūtīja tieši uz Holandi. Invalidu atsevišķo I un II kl vagonu piekabināja Skandināvijas ekspresim, un jau tai pašā vakarā visi bija savās jaunajās dzīves vietās. Pirmās trilljfi nn citur. Ja dalkirt kids no vi* ņas pirstivjiem mēdz izteikt viedokU, ka nedomi vairs atgriezties atpakaļ dzimtenē vai ari ir ar mieru pi'ecēt sveštautieti, tad tie ir izņēmumi, kfidu nav trūcli ari iepriekSēJSs paaudzēs. i i ^ ^ j - 1 y I Jaunatnei parasti nākas klausīties ve- vēstules liecina, ka uzņemšana HO- Uiku cilvēku pārmetumus, pret kuriem landē bijusi ļoti sirsnīga un aizbrau-1 ^i^a pati aizstāvēties vēi neprot. T i tas cceējlii, sšķīpieeit , bDūUSs aanpmimleerninnSatu! aarr jlaauimnaa-- ^^^^ j^māt, k*a* *^m®»O» sdlenu jaunin eadurdlzka- Jiem apstākļiem. Izbraukšanu no Os- bfltu savi valrikumi sUktika un to na-nabrikas un iebraukšanu Holandē gisbjami būtu ietekmējuši ts. trimdas ap-uzņēma ari filmā, bet Holandes un Jg^ S'X«J^^^ angļu laikraksti ievietojuši plašus ka pašai Jiatblld par sevi un Jirūpējai, aprakstus ar ilustrācijām par šo iz- 1^ nodroSlnitu sev un saviem veoikiem gas Invalidu saime saņem piedāvāju- nlešus atdarināt pieaugušu cilvēku ma-mus izceļot uz ASV un KanadU; Pār- nieres nn stāju. Jaunatne ir mflsu spo* slcoloSanfis rosigl_ turpinās; nāk klāt ļS'^.kklS.vrrJVoU'^tfa^'S arī Jauni invalidi. A. V. I ābeles.. A. K r ū m i ņ S, Llonā, Francijā tie nometnes vārti. — Par līdzīgiem gadījumiem ziņo ari no Oldenburgas Un-tenberga ukraiņu nometnes. AMERIKĀŅI IZPĒRK LATVISKĀS LELLES UN ROTAS Ventorfas transitnometnē viesojās Savienoto valstu DP komisiju delegācija, kas apbraukā Vāciju, lai iepazītos ar izceļošanas norisi Apmeklējot YMCAs bloku, viesu sevišķu interesi saistīja piemlņlietu veikals, ko iekārtojuši YMCAs latviešu darbinieki. Latviskas piemiņas un rotas lietas vēlējās iegādāties vai visi delegāti, un tautisko leļļu pat pietrūka. Veikala darbinieki sūdzas, ka vispār sākot trūkt izstrādājumu, jo latviešu daiļamat-nieku liela daļa izceļojusi. Vai par šo lietu nederētu padomāt veco nometnēm un citiem Vācijā palicējiem? A. V. LCE BAVARUAS APGABALA PĀRSTĀVĪBAS BIROJS tagad atrodas Mincbenē, Hercoga Rfldol-fa ielā 49/0. Pārstāvis A. Avotiņš runājams trešdienās no pl. 10—12 un sestdienās no pl. 9—13. Pasts pārstāvībai adresējams: A. Avotiņam, Grosshesselobe b. Slūnchen, EastanlenaUee 2. PASU VAINA Lasot Latvijā rakstus, kuros skarta mflsu Jaunatne, īpaši Pētera Ermaņa pleti* mes par TraunSteinas nometni, kur bUt teikts, ka kādā rakstnieku vakarā kā vif nlgais plašās nometnes daudzo Jaunieša pārstāvis Ieradies kāds b8mu triekas pie* meklēts Jauneldls, uzmācas bažas, vai Miris ārsts un sabiedrisks darbinieks Pinebergā, 7. jūlijā miris ārsts Vladislavs Pūriņš. Viņš dzimis' kSLa1iJTrf.lp^ lauKsaīnmielca ģimene. Vidusskolu latviskU gara dzīves un spēkt aSpm^e'klllLējis^ Ŗ^fgā S, s^tudcēijfi^s Vmevd!inc^īn^u ^ " —- *- ^- ^^^^ vidi un Utviju, bet, IzkUštot pi. laika Latvijas dzelzceļu galvenais gauiē, tie pamazām gaisis. Jo pieredze ārsts KrustpUī un Rīgā. Trimdas " » F _ gaitās darbojies par ārstu Ziemeļvā-cijā, bijis nometņu ārsts Huzumā, Flensburgā, Rendsburgā un Pinebergā. Draugi un pacienti viņu atcerēsies ne tikai kā vispusīgu ārstu un virtuozu diagnostiķi-intemistu, kura erudīcija bija iegūta divās fakultātēs un ap 35 gadu medicīniskā praksē, bet ari kā sabiedrisku darbinieku un humora pilnu optimistu. Viņa nesatricināmā ticība Latvijas nākotnei to nebija atstājusi līdz pēdējam m.irklim. Pēc viņa sēro sieva, divi dēli un māsas ģimene, kas visās bēgļu gaitās bija nešķirami mO KUĢA JŪRNIEKI STREIKO Melburna (jj). — Zviedru kuģa Anna Salen 22 komandas locekļi atteikušies doties braucienā uz Korejas kara telpu. Viņu vietā pieteikušies jau vairāk nekā 300 citu jūrnieku, tā ka tvaikoņa kapteinim nekādu grūtību komandas komplektēšanā nebūs. 13.399 t lielais tvaikonis pašlaik, kā zināms, ir IRO ricība, kas tā kapteinim van Skevenam bija devusi rīkojumu uzņemt 1300 Tālo austrumu bēgļu Tientsinā. Streikojošos jūrniekus, kas galvenokārt ir itāļi, dooļāts repatriēt. rāda, ka Jaunieši nevieni zemē nevēlas meklēt ceļu uz latviskām organizācijāmi koriem vai citiem pašdarbības pasākumiem. Vai tad nav vecāku pienākums vi* ņus šai virzienā pamudināt un rādīt tiem teļu? Tāpat gribas griezties pie mflsu Jaunatnes organizācijām ar lūgumu darit visn* lal Jauniešus ievilktu kopdarbā, lai viņiem liktu pievērsties sevis un latvisko likumu veidošanai. Lai cik grūti daikārt vecākiem un Jaunatnes vadītājiem, sko* Hotājiem un mācītājiem, pašiem iesaisti-ttlem smagā fiziskā darbā, nodoties ao-dzināšanas Jautājumiem un nodarblbān iir bērniem un Jauniešiem, kas paši ran-las kaut kur citur, tomēr jāpiespiežas nn ar labu paraugu, pārileclnāšanu, mudinājumiem un, kur «vaJadiJgs, ari stinf-rākiem līdzekļiem Jaunatni turēt avi kontrolē, neatstāt paSplūsmei. Citādi var pienākt bridis, kad mums būs Jāatzīstas, ka Jaunatnei atrāvusies no mums un latviskajiem spēka avotiem, on tā būs mūsu pašu vaina. J ā n i s Z o r i l s , ^ Brucbmllbachā, Reinzeme PATEICĪBA Eversburgas invalidu saimes vārdā is* saku vissirsnīgāko patelt^n V. Kormaņ* kundzei par Invalidiem ziedotām nelalft dipi. iflg. Kormaņa atstātām grāmatāmon Latvijas sudraba naudu. Ziedotās n lamatas un 7 citus priekšmetus IzUetofiA par mācības Udzekllem, bet Latvgas nauda Ls 125 nodota dalļamatnieku kopu vajadzībām. V. H a z n e r s , ^ Invalidu pārskoloSanas cenOl i latviešu grupas vaditijsi |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-08-12-02