Bavarijas Latviesu vestnesis, August 28, 1946

              LATVIAN NEWS BULLETIN ^
The poUcy of this Newspaper is to provide onr Latviao people in esOe witili dU available new8 of Importanee eoneerning t l ^ world-8 hi^enings» of poUtieal emosnle^ e^ltniai or
sodai signiflcance. And oor speclal aim is to pre^nt fthe inunanitarian ideāla and achievementts of the great Democrades - tbe United States of Ameriea and Oie Britisk
£mptoe. TMs ala* we lmow, wm help maintain the splritnal and enltnral nnitr of the Latrhm people and ~ of aU tUngs nrUl yield hopes for a safer and liappler tatoe
Meveis tm galvenais redaktorsPublisher »id leditor-hi-CM^ i
Kr. 67 (69)
Redakdja-Editorlal Office: HoteiC^ Dilllngen/Doiiau, Bayem (13b) Im§k divi reil^es Qedē{fi — PubUshed twice a week
Aathorized hy MiUtary Govenument and UNBBA DilUngenit^lrešdi^» im g. 2f. aogosti
Andrejs LeiSe
Dzeloņžogu ēnā
30 gadu laikā latviešu tauta i r pār­dzīvojusi'
3'smagus ķaŗus, kas cirta
dziļas brūces tautas miesā. Jau pir­majā
t>asauleskaŗiĻ tēvzemi sargā­jot,
tauta nesa ārkārtīgus upurus un
cieta smagus zaudējumus. Divi lie­las,
latviešiem naidīgas varas centās
Iznīcināt latviešu tautu, bet Latvijas
zemi padarīt par tramplīnu uzbru­kuma
lēcienam.
. Slaveno latviešu strēlnieku batal­jonu
triecieni 2 gadus toreiz para­lizēja
vācu kustības pie Rīgas, un ar
aizturētu elpu pasaule vēroja lat­viešu
cīņas Nāvess^ā, Ložmetēju
kalnā un Tīreļpurvā. Par latviešu
Strēlniekiem cildenas atsauksmes
rakstīja angļu, beļģu, itslļu un krievu
kara ziņotāji.
Arī tagad Latvijas liktenis ātro-das
to pašu lielvalstu ziņā, kuru sa-biecķotie
pirmā pasaules karā bija
latviešu strēlnieki. Latvija brīvības
cīņās saņēma šo lielvalstu morālu un
pa daļai arī materiālu atbālstiu. V i ­sus
l^atvijas neatkarības gadus Lat­vija
ir bijusi vienmēr draudzīga
anglosakšu nācijām / un * Francijai,
par ko allaž dzirdējām pārmetumus
no abām kaimiņu valstīm rietumos
uņ austrumos. Latviešu tautas no­stāja
ir, bijusi vienmēr skaidra un
laikposmā starp pirmā pasaules k a ­ra
sākumu un otra pasaules kara
beigām nebija n e mainījusies, nedz
nr* šķobījusies.
Bet divi lielo kaimiņu diplbmā-tiskā
spēle un slepenie līgumi,
trīskārtīgi mainījusies krieyu, vācu
v n atkal krievu okupācija, (abu varu
piespiedu mobilizācijas, iedzīvotāju
apcietināšanas, deportācijas un eva­kuācijas,
koncentrācijas nometnes
utt., viss tas i r dragājis latviešu tau­tas
dzīvo spēku, izkaisījis to pa v i ­siem
pasaules vējiem.
Visiem zināms, ka pēc vācu oku­pācijas
(tāpat, kā tas notika krievu
okupācijas laikā) latviešus izsūtīja
uz Vāciju darbos, kaŗadieļnestam spē­jīgos
iesauca armijā un armijas i z ­palīgos,
darba dienestā un beigās —
skolēnus gaisaspēku izpalīgosv Tos,
kas atteicās, apcietināja un ievietoja
koncentrācijas nometnēs, viņu pie­derīgos
vajāja. Tas jau līdzinājās
'nāvei, reizēm ātrākai, reizēm lēnā­kai.
Ar velnišķīgu izdomu latviešu
kafavirus apzīmēja par „Waffeh SS"
vīriem, kaut gan piespiedu kārtā i e ­sauktiem
latviešiem nebļja nekā ko­pēja
ar vācu „SS" vīriem, kas bija
pavisam citāda veida fornuacija. Lat­viešu
karavīri nekur' un nekad nav
arī cīnījušies pret anglosakša ar­mijām.
Pat zvēresta teksts viņiem
bija citāds nekā vāciešiem.
Pirmā pasaules kara laikā kāds
beļģu dzejnieks teica: ,,Un mēs pie
Verdenas, Izeras klausāmies: Elpa
klusē, kā Latvijas ozoli sasaucas. Tie
locīties neprot, tik IĢzt!" Pēc vācu
Iebrukuma Beļģijā toreiz visā pa­saulē
rakstīja, ka simti tūkstoši beļ­ģu'bērnu
klīst apkārt šķirti no ve­cākiem.
Katrs latviešu sirēlnieku
zobena cirtiens ienaidņieikam toreiz
bija arī ^beļģu bērnu labā^ l a i tie at­kal
vaidētu nokļūt pie saviem vecā­kiem.
Bet kāda likteņa traģēdija:
šie paši beļģu bērni, izauguši par vī­riem,
apsargāja kaŗagustekņu no­metnēs
Beļģijā savu i aizstāvju - lait-viešu
strēlnieku dēlus kā kaŗagūstfek-ņus.
Mēs to nepieminētļj, ja šī mūsu
tautas visvairāk cietušā daļa atrastos
brīvībā ar visām brīva cilvēka tie­sībām.
Daļa viņu gan atrodas jau
brīvībā, bet viņu likstas vēl arvien
nav beigušās. Viņi klīst ino nomet­nes
uz nometni, viņu gaitas vēl ar­vien
klāj dzeloņstiepļu žogu ēnas.
Lielai daļai no gūsta atbrīvoto lat­viešu
amerikāņu joslā i r izdoti atla"^-
ianas dokumenti ar „Waffen SS" ap-
(Beigas 3. lappusē)
m armija ka¥ētii
lagvardija pārmetumi e^ot-niKpaniatoti
Berlīnē, 21. aug. (UP), — Ameri­kāņu
virspavēlnieks Eiropā ģea
Bfeknamijs šodien pubUski izbāra
UNRRA-s ģenerāldirektoru Lagvar­dija
un par „nepamatotiem" ap-zīmē-ja
pārmetumus armijai pār apzinīgu
opozīciju UNPRA's humanitāriem un
repatriācijas uzdevumiem.
Maknarnijs solīja arī turpmāk
ASV joslā Vācijā dot patvērumu žī­diem
un vajātiem DP un vērtēja, ka
Polijā vēl joprojām esot 100.000 žī­du,
kas gatavojas bēgt no šīs zļsmes.
Tai pašā laikā ģen. Maknarnijs še
notikušā preses konferericē atklāja,
ka amerikāņu armija pirms 30, die­nām
aizturējusi kādu krievu spiedzi
„krievu slepenās policijas — N K -
VD slepenu aģenti", kas bijusi U N -
RRA's dienestā. Viņš izteicās, ka šo
spiegošanas ;aģenti šodien nodod
krievu'iestādēm.
Virspavēlnieks sacīja, ka Lagvar­dija
^atkārtoti nosodījis armijas rī­cību
pret pārvietotām personām."
„Kungs Lagvardija atzinis par ie­spējamu
izteikt armijai vaivākus
pārmetumus, pamatojoties uz saviem
atzinumiem pēc laikrakstu ziņoju­miem,
radioziņām un saviem ap­meklējumiem
^ DP nometnei," teic»
Maknarnijs. ,,Es gribu atbildēt uz
šiem pārmetumiem, lai pierādītu, cik
lielā mērā tie ir nepamatoti."
Maknami^s atspēkoja laikrakstu
pārmetumus, ka UNRRA bijusi „lie-tussargs,
k n s slēpis, krievu slepenos
aģentus un kontrabandu." Viņš tei­ca,
ka šāda veida apvainojumi ir
pārspīlēti, un „mēs zinām tikai! ļoti
nedaudzus gadījumus, kad jebkāda
veida aģenti darbojušies ..UNitRA's
ai2;seģā, un tikai viens noteikti iden­tificēts
par N K V D aģentu.*^ Malmar-nijs
izteicas, k a viņš nesniegs sīkā­kas
ziņas par šo gadījumu, kamēr
nebūs pārliecināts, ka šis spiegs, kas
esot sieviete, jau i r nodots Padomi-jas
iestādēm.
Pretendējusi uz 3 pavalstniecilliāni
Viņš sacīja, ka šai sievietei bijuši
trīs komplekti personas apliecīl:iu un
ka tā teicās būt trīs valstu pavalst­niece.
Viena no tām bijusi Krievija.
Maknarnijs sacīja, ka Lagvardija
publiski izteicis ASV armijas oku^
pācijas spēkiem sekojošus pārmetu-^
mus: ^
Ka armija Vācijā pretojas U N -
RRA's darbības turpināšanai pārvie­toto
personu aprūpes un repatriāci­jas
laukā. ,,Sis apgalvojums ir ne*
pamatots un nepareizs," sacīja Mak­narnijs:
Lagvardija gāja pat tik tālu, ka
„zobojās par mūsu valdības centie­niem
palīdzēt un izmējļināt ar M
līdz 90 dienu devu sagā<U*!, j a poļu
DP atgrieztos savās mājils. Atbildē­dams
uz šo pārmetumu, Maknarnijs
teica, ka okupācijas spēki bijuši
spiesti atlikt šīs- kara ministra uz­dotās
programmas reāliz^išanū, jo tai
laikā trūka pārtikas piešķīrumu.
„Kad kara ministrs mūs informēja,
lai šo. programmu turpinām katrā
ziņā, mēs 12i augustā atbildējām
šādi: ,galvenais štābs visiem spēkiem
atbalstīs šo programmu, lai nodro­šinātu
panākumus.* So atbildli de­vām
pirms kunga Lagvairdija apgal^
Ģenerālis Morgans
atbrrvots no UNttRA's DP
šefa pienākumiem
Berlīnē» 20. aug. (AP). — UNRRA^s
ģenerāldirektors Lagvardija šclvakar
paziņoja, ka UNRRA*s repatriācijas
direktors Vašingtonā M<^jers Kons
(Meyer Cohen) kļūs UlSiRRA's pa­gaidu
direktors Vācijā ģen. sēra
Morgana vietā.
Londonā, 20. aug. (AP). — Angli­jas
kara ministrija šodien paziņoja:
„Sakarā ar UNRRA's DP aprūpes
darba pārkārtošanu Vācijā un stā­vokļa
maiņu, UNRRA's ģenerāldi­rektors
Lagvardija Informējis^ kapa
ministriju, ka tagad i r ienpējatns at­brīvot
ģenerālleitnantu sēru Frede-riku
Morganu no DP lietu kārtoša­nas
šefa- pienākumiem Vācijā. Sa*-
skaņā ar to ģenerālis Morgans at­griežas
Anglijā."
Morgana atbrīvošana notika pēc
tam, kad Lagvardija bijai izaicinājis
kādu vārdā nesauktu, bet: preses z i ­ņojumos
minētu*„augstu autoritatīvu
avotu," pierādīt apgalvojumu, ka P a ­domju
Savienība izmantojot UNRRA
par līdzekli informācijas iegūšanai
rietumu Sabiedroto territorijā. Mor­gans
nebija īpaši nosaulkts par šo
„augst6 autoritatīvo avotu", bet pre­sē
parādījušies minējumi, ka šo ap­galvojumu
Izteicis viņš.
Morgans pagājušā ziemā radīja
pasaules sensāciju, paziņodams, ka
no Eiropas notiek organizēta un ba­gātīgi
financēta žīdu izceļošana. Viņš
teica, ka šie žīdi ved līdzi lielus nau­das
daudzumus. 2īdu organizācijas
viņu nekavējoties vainoja ,,;antise-mītismā."
Tlie'Stars and Stripes
vojumiem**, Maknarnijs sacīja preses
konferencē.
Jautājums par po|a IzsutUanu
Lagvardija atkārtoti kritizējis ar­mijas
nevēlēšanos Izsūtīt no ASV
joslas dažus Londonas poļu bijušos
saliaru virsniekus, kas palīdzēja poļu
DP aprūpē un repatriācijā. Maknar­nijs
uzsvēra, ka šie poļi sadarl>bju-šies
ar ASV armiju šajos jautājumos
kopš 1944. g., t. i. kopš tā laika, kad
Londonas valdība bija vienīgā Po­lijas
valdība. Maknarnijs sacīja, ka
pēc vienošanās ar Variiavas sakaru
virsniekiem viņš pakāpeuīiski aizstā­jis
Londonas poļus, lai neradīju ner
vajadkgu ^ satraukumu pārvietoto
personu nometnēs.
Maknarnijs paskaidroja, ka vakar
viņš bijis dinejā kopā ar Lagvardi-ju,
bet k a rīvēšanās starp armiju un
lUNRRA tur nav diskutieita.
Armijas virspavēlnieks vērtēja, ka
tagad Vācijā ir pāri par 800.000 DP,
no kuriem 500.000 ir A SV joslā. Viņš
izteicās, ka žīdu ienācēju skaits no
Polijas tagad sasniedz caurmērā ap
20.000 mēnesī un ka tie nāk visvai­rāk
caur Vīni un ASV joslu Austrijā.
Sola patvērumu
,,Mēs dosim tiem .mājvieta un tās
pašas iespējas kā tiem, kas ir še kopš
kara beigām", sacīja M^\knamijs
„bet ievērojat lielo pieplūdrmu, var
izrādīties par nepieciešamu tos iz­mitināt
mazāk vēlamās vietās." R u ­nājot
par žīdu ieplūduimu, Maknar­nijs
izteicās, ka viņš nesankcionēs
nekādu organizētu ienācēju pārvie­tošanos
no citām joslām Vācijā.
Tlie Stars m d Stripes
UNRRA's Šefs samazina
DP aprūpes peirsonāljļ i
Vācijā
Frankfurti, 21. aug. (AP), — Jaun­ieceltais
UNRRA's pagaidu direk­tors
Vācijā Meljers Kons (Meyer
Gohen) šodien ievadījai savu oficiālo
darbību, samazinādanis UNRRA's
personālu, kas Vācijā aprūpē sim­tiem
tūkstošu DP. Kons paziņoja,
ka viņš „konsolidēs^ pārvietoto per­sonu
aprūpi", bet viņa galvena štāba
pārstāvji Arolsenā sacīja: „Tas no­zīmē,
ka UNRRA izbeigs nevajadzī­gos
uzdevumus, tā sperot soli uz
UNRRA's darbības gaidāmo izbeig­šanos.
Daudzi dosies mājup. Tas
projektēts jau sen un pašreiz tas pie­pildīsies."
The stars and Stripes
Sūtņa J . Feldmaņa
norādijumi
Vēstulē Austrijas apgabala latviešu
comitejal sūtnis J . F e l d m a n i s n o
Šveices ziņo: \
„Mums priekšā, varbūt, stāv daudz
pārbaudījumu, bet ticību . mēs ne­drīkstam
zaudēt Latvija būs brīva,
un mēs to piedzīvosim. Neklausiet
pārāk pesimistiskās ziņas» it kā Lat­viju
jau būtu kolonizējuši krievi un
visa latviešu tauta sidzdzīta uz K r i e ­viju.
Esam pārdzī\rojuši šausmīgos
Jāņa Briesmīgā laikus un Islemeļu
karu, kad krievu karavadonis Se-remetjevs
lielījās, ka no Pleskavas
līdz Elgai nedzied neviens gailis un
viss ir nopostīts, un tokēr mēs bijām
patstāvīgi vairāk kā d^vl ar pus ga-dudesmitus.
Un mi\s būsirt patstā-v
ī ^ arī uz priekšu. Mūsu tagadējais
stāvoklis ir grū^, rletnodosimies ilū­zijām,
bet nenodosimies arī pesimis­mam.
Darīsim katrjļj savu darbu,
mēģināsim kaut kā Iedzīvoties ta­gadējos
apstākļos un, cik vien var,
uzturēt možu garu. Ja būsim garīgi
nonīkuši, tad visam beigas. Tiurē-slmies
stingri un/mtsbūslro brīvil
Gan parakstoties! gan ^personīgā
satiksmē esam noskai^pjušl un vien­prātīgi
atzīstam, ka mūsu bēgļiem
nevajadzētu emlgr^,^t. mazās ^ p ā s
vai Individuāli, jo tad' nav nekādas
kontroles par viņu likteņi. Tie katrā
ziņā nonāks privātu izmantotāju r o -
Ierosina bēg;ļu ieceļošanas kvmn samazināšanu
Vašingtonā, 20. augustā (AP). —
Vakar saņemtas ziņas par ierosinā­jumu
samazināt imigrācijas kvotes,
tā rīkojoties pret prezidenta Tru-mena
paziņojumu, ka viņš vžirētu
prasīt kongresa piekrišanu ielaist
AS Valstis vairāk Eiropas bēgļu.
Kongresa loceklis Gosets izteicās,
ka viņš tūlīt pēc kongresa sapulcē­šanās
ierosinās likumprojektu par
visu kvošu samazināšanu par 50 proc.
Stāstīdams reportieriem, ka viņa
priekšlikums bauda plašu atbalstu,
Gosets izteicās, ka līdzīgs priekš­likums
šogad kongresa imigrācijas
komisijā noraidīts tikai ar 2 balsu
vairākiimu. Deputāts vRankins pie­zīmēja,
ka gandrīz visi dienvidu
stātu demokrāti un arī daudzi re­publikāņi
atbalstītu šādu rīcību.
Jau pirms Goseta paziņojuma, ku
viņš atjaunos cīņu par visu imiigrā-cijas
kvošu samazināšanu, likās,, ka
prezidenta ierosinājums, ja viņS to
gribēs realizēt, sastapsies ar spēcīgu
opozīciju.
Demokrātu deputāts Senars (Cel-lar)
turpretim vakar saciija: „Esmu
pārliecināts, ka galīgaj ā izlemšanā
vairāk nekā majoritāte vien balsos
par Trumena cilvēcīgo ierosinājumu."
'The Stars an<i Stripes
Maknarnijs par Vācijas
komunistu politiku
Berlīnē, 16. augustā (AP). — (ģe­nerāļa
Maknarņija šodien izdotā mē­neša
pārskatā norādīts, ka vācu ko­munistu
partijas gala mērķis i r „iz-nicināt
kapitālistisko sistēmu un ra­dīt
sociālistisku valsti ar sabiedrību
bez Šķirām."
Amerikāņu Militārās valdības flcfs
pieraksta šo mērķi arī krievu atbal­stītai
sociālistu vienības partijai, kas
izveidojusies Padomijas joslā, apvie­nojoties
komunistiem un „sociālde-mokratiem".
Viņš piebildis, ka ko­munistu
programma satur sevī drau
dus ķerties pie revolucionāriem pa­ņēmieniem,
ja kapitālistu šķira at­sacīsies
no demokrātijas pamatiem."
Ir zīmīgi, ka šis amerikāņu konsta­tējums
par komunistu un ,,viņu sa­biedroto"
nolūkiem pēckara Vācijā
ietilpināts ziņojumā, kurā aplieci­nāts,
ka amerikāņi un angļi, jau ie­vadījuši
savu joslu apvienošanu rie­tumos
tāpēc, k a 4 valstis tik ilgi nav
varējušas saprasties par joslu robežu
likvidēšanu un Vācijas pārvaldīšanu
vienā saimnieciskā vienībā.
Maknarnija ziņjjumā par apstāk-^
ļicm amerikāņu joslā starp citu pie­minēts
DP jautājums. Neraugoties uz
.12.765 Vienoto Nāciju DP repatriē­šanu,
šīs grupas locekļu skaits no­metnēs
pagājušā mēnesi piea^jdzis uz
368.210. DP noziegumu skaits „atkal
nav samērīgs tam procentam no v i ­siem
joslas iedzīvotājiem, ko veido
DP.** '
T h e Stars and Stripes
kās, kas spiedis pkakstlt neizdēvi*
gus i!lggadīgus darba līgumus lin tā­dā
kārtā bēgļus pārvērtīs par ver­giem.
Ja kādam aizjūras zemēs ir
paziņas vai radi un pie tam pietie­kami
naudas līdzekļi, tad lai tie
brauc. Citiem jāgaida, kamēr ar šo
jautājumu sāks nodarboties plašā
mērogā organizācijas, kam Ir līdzekļi
un transporta iesipējas. Pagaidām
par emigrāciju nav jārunā, bet vien­mēr
un visur jāprasa, lai mūsu ze­mei
atdod neatkarību. Gadījumā, ja
notikumi nebūtu labvēlīgi un mums
tik drīz nebūtu iespējams atgriezties
mājās, tad 0an domāsim par emi­grāciju,
bet jau daudz organlzētāk,
nekā tas Iespēj āmi» patlaban. Visla­bāk
būtu, ja mūsu ļaudis varētu pa^
likt Eiropā un pēc Iespējas vienko­pus.
Runā, ka Francijas dienvidos
būtu Iespēja novietoties lielākai gru­pai
lauksaimniecības darbos. Pret
izceļošanu uz Franciju nevarētu būt
lebUdumu." j '
Vēstules beigās sūtnis saka: ,,Gri­bu
likt visiem pie sirds nekad ne­zaudēt
ticību Latvijas neatkarībai.
Latvija būs brīva, beļt kad tas no­tiks,
to neviens pasaulē nevar pa­teikt.
Tādēļ neminēsim sev kādus
termiņus, sacīdami: mēs brauksim
mājās uz Jāņiem, uz Ziemsvētkiem,
— jo nepiepildītas cerības sagādā
vilšanos. Mūsu tauta ļoti cieš, bet
cleš';an citas tautas. Un taisni tas
liek mums cerēt, ka vls^rožīsles un
ā, kā tagad ir, nepaliks." ^
^ „tatTieSa Balss Austrijā"
ASV pānnet PoUjai
apspiešanu
Vašingtonā, 21. aug. (AP). — Ār­lietu
ministra vietnieks Ečesons šo­dien
atklāja, k a ASV valdība nosūtī­jusi
asu notu Polijai, protestēdama
pret ,,apspiešanas aktiem, kas neļauj
attīstīties normālai demokrātiskai
politiskai darbībai" tāj? zemē.
Vakar nodotajā notā Polijas valdīs
bu vaino politisko vajā.^anu pielai­šanā
ar arestiem,, cenzūru, admini­stratīvu
iejaukšanos un 1 citādu rīcī­bu.
Notā pieprasīts, lai ļ Polija ga­rantē
politisku briviba vēlēšauās^
kam jānotiek noveiTibrīJ
Londonā. 21.' aug. i(AP). — Ans'i-jas
ārlietu ministrija paskaidro, ka
Anglija nosūtījusi Polijai^ stingru no­tu,
kas līdzīga lai, ko nosūtīju'ai
ASV. The Stars and Stripes