1949-05-28-06 |
Previous | 6 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Tuchačevska sazvērestības ^dalībnieks'' stāsta par čekas darba
painainieioaeiiB / GEAUDA VĒSTULE NO ANOHLUAS
bais parautu (litarārizēts tulkojums)! I deguns pārvērties ga)as un skrimšļu
Nedaudzo paziņu pulciņā viņš sa-1 asins putrā, jūs sākat ^ubities un
vi&ārt ir saslavēts %ā veikls un pēc piecām sešām ielauztām nbām
interesants stāstītājs, un, tā kā es jūs jau pavisam labi zināt, ka jūsļ
Iekrāt klausos, ko dti runā, tad, ļ še gan stāvat, bet varat ari pavisam
protams, nevarēļju šādu iespēju ņei2» I citādi Kāds no senajiem romiešiem
mantot. ļir teicis: „ C i l v ^ ^ u . un nekas ļ
Es viņu labu brīdi apdomīgi tau- cilvēcisks man nav svešs/* Tas irļ
stīju, apmēram tā, kā mieioieks to ļoti labi un ļoti pareizi teikts. Tāļ
dara ar kaušanai' pērkam» tērsi vai tas ir.
arī tā, kā te hosteļu virtuve P ^M Pienāca arī mana kārta iet pie iz-ļ
spaida meitas — lai zinātu, kas kurimeklēšanas tiesneša. Tas bija tipsļ
ir cik tālu var iet? Bez kādiem ļ ar stiklainu ^atu — interesanti, vi-grūtumiem
es uzzināju, ka viņa pul-1 ņiem visiem ir stiklainas acis. Es
ku noslaucījusi vācu ložmetēju vēl lāga nebiju iegājis viņa kabi-uguns.
Bet tas mani neinteresēja, ļ netā. kad viņš man uzbļāva:
tā ir militāristu darīšana. Arī divi „Tu lops. vai tu zināji, ka Tucha-val
trīs viņa īsromāni nāca pavl-Uevskls organizē apvērsumu?"
sam viegli Avīžnieci^l tie bija „Jā," es atbUdēju, jo biju jau ie-neiionantojami
[priekš izšķīries, kp darīt.
„Maita tāds, kāpēc tu neziņoji?"
Pieradi nu, ka neesi kamielis I I Pratināmo bija daudz, es bijuļ
mazs smilšu grauds, un Izmeklēša-rināties.
bet var arī nesamierina-1 nas tiesnesis ar to apmi^inājās.
ties. Viņa vac pačukstēt zināmās Trisviru tribunāls man vēlāk trīs
iestādes kancelejā, ka ierija ir mēnešu lail^ pi^prle^^ gadus
burve, ka tā aizbūrusi pienu viņas spaldu^<Jarbo8 Nu es biju oficiāli
mātes gav«. uzlaidusi niknu sērgu atzīts tautas nodev^s^ Lai glābtu
kaimiņu puikam un ar savu nesieto bērnus un glābtos pat^ mana sieva
vadātājas māku novEusl viņai līga- tūdaļ pieprasīja laulības šķiršanu.
Viņa vārdu neminēsim. Ja U^i
apdomā, tad nav nemaz t& svarīgi
zināt, kā. katru dl?&u sauc Ka
viņš ir krievs, tas ir acim redzami
Ka viņš kādreiz beidzis ģimnāziju,
tam es ticu, jo ģimnāzijas pēdas
sejā turas apbrīnojami sīksti Ka
otrā pasaules karā viņš būtu bijis
sarkanarmijas pulkvedis, tas Ir ieejami.
Jo viņa anekdošu leksikons
patiesi atbilst kādai a u g s t a die-nesta
pakāpei. Viņš rok ogles, un
es strādāju tajā virtuvē, kur gatavo
ogļraiHem ēdienu. Uz šīs saimnieciskās
bāzes pamata mēs iepazināmies.
Palidot savā nodaļā, viņš
vienmēr dungo Varen plaša mana
zeme dzimtā un ik pēc pāris tcdc-tlm,
kā veseri pret laktu zveļot,
spēcīgi idamāijas: kaut tevi nela-
F&»r laimi, pēdējo an^dotu.vlņš
beidza ar Krievijā plaši pazīstamo
aforismu: \3erādi mi, ka tu neesi
kamielis!*^ tm es uz^tīju brīdi par
izdevīgu, lai viņa domāšanu ievadi»
tu manu interešu virzienā.
„Jā, ne Kameņevam, ne arī Tu-diaēevsklm
to neizdevās pierādīt,"
e^ pieliku viņa pikants^an^ «stāstam
pavisam podītlsku puiMu. Man l i kās,
ka melnīgsnējais vīrelis satrūkās.
Viņi pat iegrūda matos savu
sareipēji^o roku. Tur kaut kam vajadzēja
būt. un es ieķēros viņā ar
dēles kārību: „Sakiet, lūdzu, kas
tSļS ir par si^Ug ar' kādu Staļins
vcdda par isavu ienaidnidcu dvēselēm,
kas tas ir par noslēpumainu
līdzekli, ar fcuŗa paildzn)u viņš panāk
savu pretlnieiku atzīšanos. Visas
Sīs daudzās prāvas, tās taču ir
cilvēces vēsturē vēl kaut kas pilnīgi
nepiedzīvots.'*
.^Nejrfedzīvots?" bijušais pui&a komandieris
nobraucīja pieri. ,,MBn
tomēr liekas, ka tas viss Jau kādreiz
bUis, mēs tikai esam piemirsuši
Vai Jūs ticat, ka pasaulē ir vai Ir
bUušas raganas? Nevis tās vecmeitas,
kas. ļaunu seku baidīdamās,
autobusā nesēstas tajā vietā, kur
l^ekS sēdējis vīrietis, bet gan
Īstas raganas. Tādas, kas uz slotas
kāta izjāj caur skursteni un tad garām
mēnesim Joņo iz|)latījumfi, lai
kādā noīlēpimiainā viietā Izpriecātos
ar pašu velna kungu. Redziet
nu. Jūs tam neticat, bet dk sievietes
nav atzinušās, ka viņas tā ir da-rijulasi
Atcerēsimies varenās viduslaiku
inkvizīcijas pieredzi un atcerēsimies
to pavisam ikdienišķā
Tdkslm tā — Marija un Anna ir
ieskatījušas vienu un to pašu puisi
Ja nu puisis nav nekāds veiklais,
tad viņš tiek tikai vienai. Pieņemsim,
ka laimīgā ir Marija. Anna ar
savu zaudētSijas likteni var samie-
KRSSOTiUrU REKORDU
sasniedza 96 ameiikāņii krāsotāji Ņubninsviki, ASV, 2Vi nSam^
nokrāsojot mājo, ko Ņubnmsvikas pilsoņi osslULvināJa 21 g. v. hm
veterānam Robertam Heldon on viņa UgavaL Ti kā Rdde ^
piemetoties viratgi braucama krēslā, tad namā nav kāimtt, ^
slīpas rampas. Krāsotāji darbu sāka pēc starta fiiviena» on ||^
k(Htla fiksēja ar chnmometriem, klātesot pafiam nama IpaSnielitaia taģ
krcIslK ^
iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiitiiiHiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii
Latviešu sportistu pirstavji visās
Austrālijas malas
valni Sīkumi, tenkas, parastā 8ie-|||.- - ^:u.!:i.8 I^LI
viešu mēlneša»? Tā to gan var MPCC CllVCKl CeKd aiZlSiaSf I Lai tie sporta ļaudis, kas dodas
saukt, bet neaizmirsīsim, ka ar to , . . nar Tu^hai^pv^a sa-l^^ Austrāliju, svešajā zemē varētu
pianīgi pietidc, lai Mariju sauktuIf/.^^^^
Inkvizīcijas soģu priekšā, f^ot^"^» E centros i^udzīti mūsu
Marija neatzīstas. Vispirms ^ vi- pārstāvji. Sie pārstāvji ir:
kārt — vioa Ir dievbijīgu vecāku 1^^, -A • _ a - ^ ^ w..ļ(Howthorn. 4. KoojronBtoot Rd., Mel-bēms;
dzirdat velna vārdu, viņa J^^JJ^^^^t P~ ^ ^ j ^ ^ Sidnejā - basketbo-vienmēr
klusi noči&st lūgsnas vār- lib- Spodris Klauverte (Water Board
dus. Un tad viņa nokļūst bendes at Potts Hfll via Reģents
kalpa rokās. Sls jaukais zēns JorvarMt a t c ^ ^ « to S S t a i P » * . Sydney. N.S.W.). Adelaidē -
knaiba MarUu ar nokaltētām luž- J ^ " ^ ^ » ^ " ^ ^ ^ ^ (SA
ķēm. ualaiko viņai spāņu i^Sbakus [ l ^ ' ^ - ^ b«?Sza' a r ī StilRa'^^J's Institute. Adelaide, South
un. ja Marija ari tad vēl'Uedzas.HJJļf^j^^^^tSs ffi^^
aizķer viņai aiz ribām gaļas-ifiķi ^ ^ ^ ^ SeMēSaSTttSpa" BērzzarlņS (Migration Center.
piekarina pie sijas. Mēs Pai«stl S ^ ^ ^ ^ i ^ i ^ ^ BoneglUa. Vic), Bethmtā - tenl-mazUet
pārapnējamkā « « « dižumu, J ^ . ^ ^ ™ ^ ^ ^ » " ^ Osis Mednis (Migration Center,
tā ar! miesas stiprumu. Tam.visam ™'!^J«»f^^^^ N5.W.), Brisbenē - fut-ir
stingri nospraustas robežas. Līdzi'^^'?'>P"fj^^^ ,^«* nnh,rtw 2anis KriSjanovs (Brlck Sup-nāv^
VornocIts cilvēks vairs ne- ptoSālfS- h ' ^ ' ^^'^ Ma"»»^^
domā un nevar domāt tā, kā domā ^..«^^ tfoaSLl^ radās!"" P^^ā - baiātetboillsts MārtlņS
tas. kam nesāp pat zobs. Marijas S r U X s oltos tā S ^ielēns (c/o State Saw MM Hakea
stāvoMifl ir lotd neirts, lai neteiktu ™ , X S l ^ u ^ via Wuramirag. W.A.). Par sakar-valrāk.
tm katram stāvofcUm atbitet ««^p®»^^ atsevišķos sporta veidos
sava loģika. Un kad nu Pratinā-1^'^ »f™ ^^^^ slēpošanā - Augusts
tājs, kura s^u sedz maska, maigi g ^ " » . " " ^ ^ ā T n S S u P^manis (Migration Center. Bat-
Jautā - ..Bērns, vai tu nobūri P i e n u ^ ^ ^ ^ ^ ^ l i e S Sāritāti ixP"rst. N.S.W.). Sadiā-GunarsBērz-savas
kaimiņienes govij?" ^ Ma^Nes^^am U e ^ pop^arjte^^^
pat viņa apliecina pulkas slimīwi „ļļ^^^ Turss (2» Reld Str.,
ito līgavaiņa alzvilšaņu. Viņa ap- ^ S e H h drapHēm ^ neSP"^»«=^«< Melboume. Vic). vlegl-liecina
visu. ko vien pratinātāja ne- E f f ^ _ ^ S efnSTh^ ^ a ^ - Guntars Saiva (Ctonulla
šķistā fantāzija tai jautā. J4. viņa f ^ ŗ g * Cromdla. Sydney, N.S.W.),
ir Jājusi uz slotas kāta, viņa ir gu- f « n^S^ S d ē t i f ka Penlsā - Ini Jevgeņijs Kasapcevs
lējusi ar pašu velnu... Marija ne- J'^KJus S t a ^ Uh' «er^^^^*»»*™ H°stel. Canberw. A.C.T.)
būt nav mulķe Viņa labi zl- ^^^^^'^^^^'^33^^^ H 7 l ' ^ LaMevlcs (Lina,
ka tagad viņai draud nave ^ art «tkl^^^^ noliecināsr«'^°°^ Road RaUway Box Nr. 2,
Sārta. Bet viņas stfivcrtUis ir tāds, Bankstawn. Sydney. NS.W.).
S v S i u ^ ' ' ^ v 5 a C ē f ^ t Sst nāS'b^ S ē t Y p 7 o ^ s i , k f ^ P : . Pārstivja. Austr.^lijā >^ol-
I T r l J S ' J l ^ a ^ L ' ^ v i S S m ^ h ^ ^ -^^^ ^> ^HS
Zv.) 65:30 ; 2. Vils (V.) Gi.OO; mtn
^nā Johansons (Zv.) 4S,08; diikā
dāls (V.) 46,79, 2. Lindbertt 1ZT|
odē 1. NiUons (Zv.) 1S.02, 2. MiUtri
4,718, 3. Stekt (V.) 14,69: tfiUttšta U
dorfs (V.)7,17: 2. Hilebrcchu 7,()4r kIrtiK
flanfl i . his (Zv.) 3,80; 1Q0 m i!
V.) 22,7, 2. Vavrilni (V.) 218; | » i
1. Liphardi (V.) 49,7; 800 niTUMTIvI
1:58,0, 2. LJungkviiti (Zv.) 1:88,4; W i
1. Strtndt (Zv.) 3:57^« 2. Vārnemiodt 4:0^
3. Bergmans (V.) 4:00, 4; 8000 Briofi
8:56,0; liO m barjērM Z^rnlki UTT
Bekers 15,3. Sacīkstēs Hani 100 m 1/
mers 10.5t 2. Lenards Straadberfs (Zv.)
200 m Krēmers ^,5, 800 m (.Ittodkvlits
1:56,3: 110 m barjGras 1. Reod!r(Zv,)
lodē Nilsos (Zv.) 14,45: dķēpi dīda»
60.77; Kfirtslēkftanā pHs (Zr) 3.787l
soļofianas sacensība utvarēļt Lltin,
distanci 48:28,6, 2. Oritners, 8. PlrSSii^^lļ l
Blankart^otna prot itimtot LMIII
olimpiskās sacensibāf le|Qto sltvi. miii |^:
Srieziisies oo sactkSa ttirneas pa AvttHISIl
tankere-Koena atkal altlldo asV iii AMk lv
Los Andžolosfi guvusi iau pirmo timnu ii»
cot 100 m 12,0.
Zatopeks sacīkstēs Priffi veieii 8000 «
1 4 ^ Atialijas unlvenitAo meiitariMlbii
vieglatlētikā Lcndsnfi pfirstelguma safldļl
jaunzēlandieti! Hariss uivtrot oUnjpItti ir
censtbu zelta medaļas Ieguvju 400 IB»JIMI
kieti Vintu 880 jardos ar 10 m atitMlOteK
risa laiks 1;53,4. ^ S
Eiropas sastSidIti boksa vinlba Cttgļ
16000 skatītāju klfitļenē Mudējusl prenSVl
izlasi ar 6:10. Pagftjufifi gada saMBilba Wt.
dzēs 8:8 neizšķirti. Vienīgo uzvara BINm^
bokseri guva IflS). g.
ganām. vi3?5 nevar.
Smita adrese ir Fairt)aim Hostel
Canberra, A.C.T.
Kdiimbs kļuva slavens tjevis ar S l x
^ ļ t o , ka atklāja Ameriku, bet gan ^|vXciESV ROSIBA BASKETBOLS
RnmantikA un sociālistiskais reālisms karnerSr^' ka nostādīja oiu uz gaia. Tasļ vāciesi pēdēja laikā arvien enerģiskāk,pi^
I W l l i a i U I A a U l l d U ^ i a i i d U d & a i d i c a i i a u i s a a i i i c i ļ a ļ ^ ^ ^ pavisam vienkārši Un taisniļvērSas basketbolam..tadēi trūkstošo instnifcto-a
pavisam vii^nKiirsi. un wuaiu|'«»p«»w»»ftvwwmui.-tādēļ uuivsivsu msiru&iv-ar
cavti vienkāršību ^pkas kunffu iz-l"* sagatavofianai Vācijas basketbola savienība
navP« <iMs Mūsu snēkM nestāv kol?^ « ^ ^ ^ " ļ ? ^ v^^V^f . J ^ . ! » » 24. jūlija līdz 6. augustam rīko kursus ap-nāves
sods Musu speK(^ nestāv KO doma ir nepārspējama. Kā dzejnieks ļ mēram 300 aktīviem basketbolistiem. Par leE
grozīt, jo izSĶireoa ir suoziba, Kasig^^^ — m\mis katram dvēselē ir kā-1 toni tajos aicināts ari mūsu basketbola emi-par
mums iesniegta, un nevis tas, ^a vārga stiga. Varbūt Jums ir sie- «'"^^^^^ ^^<m^ L. Aizstrauts.
ko mēs varam teikt vai pierādīt. U^. kuru JOs loti mflat? Vaitūt
Bet ir gan viegli un patncami. ļa, ju^s ir bērni? Nu, tāds piecus ga-pirms
dabū lodi pakausi tu neesi ^ p^^j^ j^es-
K§{pēc es to stāstu? Nu tāpēc, ka
visvienkāršākās lietas visgrūtāk saprast.
Jūs nupat pieminējāt Tucha-čevski.
Ar šo vārdu saistās ari manas
dzlv^ Uaģēdija, Jo .JBS esmu
viens no Tuchačevska sazvērestības
dcOIbniekiein. Bet Ja Jūs man Jautāsit,
vai šāda sazvērestR» vispār
bija, tad es iums godīgi atbildēSu:
to ea nezinu. Vaibūt maršaliem im
ģenerāļiem patiesi bija gatavs Staļina
gāšanas plāns. Vaitūt šī plāna
ied^viņāšanu izjauca Benešs, kā
tagad raksta. Bet var būt ari, ka
dsa sazvērestība bija Hitlera vai
— vēl ticamāk — pašu Staļina laužu
kārtējā provokācija. Mana vaina
bija vienīgi tā, ka es ar savu rotu
piedalījos saikanarmijas manevros,
kurus komandēja Tuijiačevskis. Bet
Staļinam bija ziņas, ka šie manevri
faktii^ bijuši sakarnieku sanāksme,
un mani apdetinl^a glu^ tāpat, kā
toreiz apcietini^a daudzus tūkstošus
sarkanarmijas komandieru. Man
nebija ne Jausmas par sazvērestību.
Man nebija ne Jausmas, par ko esmu
apcietināts. Par to ne Jausmas nebija
arī tiem 20 rotu un bataljonu
komandieriem, ar kuriem kopā es
kādā nejaukā rītā atrados vienā cie-tiana
kamerā. Pēc savām nesaskaņām
ihēs sadalījāmies divās krasi
pretējās grupās. Mūsu vidū bija ro-imantiķi,
liekas pat, ka to bija vairākums.
Tie visādi ālējās, nikni
brēca par nevainīgu cilvēku apcietināšanu,
solījās kaut ko parādīt tam
Idiotam prokuroram un katrā vārda
g€dā apliecināja, ka taisnība uzvarēs.
Man negribas savus bijīgos
dienesta biedrus aprunāt, bet viņi
patiesi uzvedās kā jēgu zaudējuši
teļi. Otru grupu, tā sauktos so-dālisti^
os reālistus, ietekmēja mans
draugs, Iniram bija samērā plašas
zināšanas par čdcas praksi un arī
ļoti notēils^ dzīves uzskati Mūs,
kas bijām kameras stūrī ap viņu,
viņš sScoloja:
„Joki2^ pie malas! Acīm redzot,
mēs esttn aopvalnoti kādā nopietnā
lietā. Ļoti ieblējams, ka mūs gaida
mocīts un spīdzināts. Var arī būt, grīdas, kāpj Jums muka
mūs nenošaus, ka mums stāv U^ŗg^ ieķeras mati» un tēlo Jātnie-priekšā
garais katorga wlš Ari toļi^^ Vai arī tāda meitenīte, kura
r <kudz viegl^ iet, Ja kauUi;d nav vakarā raudādama lūdzas mātei:
iepriekš salauzti un negribu gultā, es gribu gulēt
kati. Tāpēc atzīstieties, atzīstieties ^hi^ kl^ī?" Un Ja tie visi vai vis-visos
nodarijumos, kādus Jums pie- m^z viens no viņiem būs atvests uz
r^sta. Ja Jūs neatzisl^es ar labii, Uj^ieklēšanas tiesneša darba i s t ^ ,
atzīšanos no Jums tomēr izspiedis. Uad Jūs vaiis baidīs tikai kāda pa-
Saprotiet abi, atzīšanos nb Jums visam vienkārša doma. kāda pavi-tomēr
izspiedis. |gam vienkārša lieta: vai Jūs savu
^ 1 . «a 1 — .atzīšanās runu esat pietiekami labi
Una par taisnibtl un kaias iemācījies, lal kaut kas nesajuktu.
* « . • -j ^ zināt: par katra Jūsu kļū-
SpencnS pavēdere Idu skanēs JŪSU mllo vaimanas vai
, I ari jūs vaimanāsit pats. Un ja arī
No mūsu kameras pirmos prati- Galilejs apgalvoja, ka tā „tomēr
nāja divus romantiķus. Viņi aiz- griežas", tad tas notika čidcstot vn
gaja nevainības apziņas un dņps pēc tam, kad no viņa bija izspiesta
spara pilni, un viņus atnesa atpakaļ skala atziSanis, k« tā negriežas vis.
kā divus drēbes maišelus, kas pie- Bet nu gan pietiek. Es ^mu atbērti
ar kauliem un gaļas gabaliem, ļ racis kapu, un vajadzēs krietnas pu-
Belgtl viņi nebija, bet kropli gan, un dēles džina, lai to atkal aizbērtu,
piedevām viņi bija ļatzinušies, ka ir [Katorgā es pavadīju 6 gadus. Kā
Tuchačevska sazvērestības dalīb- redzat, es izturēju. Ir cilvēki, kas
nieki. Starp citu, bieži gluži iztur ari vairāk. Bet liela dala aiz-nevajadzlgi
idealizē, t. i . , tai pie- iet bojā jau daudz agrāk. Otrā paraksta
visādas ļoti modernas tech- saules kara laikā arī man atļāva
nl^ās iekārtas. Cik no likteņa izpirkt grScus, t. i , mani aizsūtīja uz
biedriem esmu dzirdējis, tad patiesi fronti Visu tālāko jūs varat viegli
daži cilvēku mocīšanas kabineti ir Iedomāties. Vācieši mani sagūstīja,
iekārtoti loti asprātīgi — negribu to Kad varēju braukt mājās, t. i . , kad
visu pieminēt, naktī nevarēšu at- vajadzēja braukt mājās, es paliku,
kauties no mui^em. Bet tajā pašā jo es labi zināju, ka viss sāksies no
laikā gribu konstatēt, ka loti labus gala, ka atkal vajadzēs pierādīt, ka
panākumus dod ari pavisam vien- es ne^mu kamielis,
kārsi līdzekļi, plem., veca krēsla No Šiem notikumiem nu jau pakā
ja vai revolvera spals. Kad jums gājis labs laiciņš, bet naktīs mani
izsisti pirmie pieci zobi, tad jūsu arvien vēl mc^a briesmīgi murgi,
apņemšanās cīnīties par taisnību ir Bet kad es ritos pamostos, tad skal-pārvērtusies
spītībā, kufu, lidcasj dri zinu — tie bija tikai murgi. Tur-nekas
nespēs iedragāt. / Be^ Jau nā- ļ pretim, ja es būtu tur, es nekad
kamā brīdī, kad pēc briesmīga kā- skaidri nezinātu, kur beidzas sapnis
jas spēriena pa pavēderi jūs nejau- un kur sākas īstenība. Ak tu mana
kās sāpēs valstāties pa grīdii^' jūsu varen plašā, kaut nelabais tevi ātrāk
prāts automātiski sāk taujāt pēc parautu!"
kaut kāda atrisinājuma. Kad jūsu| Andreis Grauds
RITEŅBRAURSANAS SACENSĪBAS
TANKU APSABOZIBA
Gadskārtējās riteņbitiukfianas sacensības
.«Šķērsām Itālijai" Šogad notiek SicIUjfi. nekronētā
.,karala" Džuijano valstībā. Baido-ties,
ka randltu vadonis varētu nolaupīt sla
venos riteņbraucējus Kopi un Bertall, rikotāj
jau sākumā bijuSi piesardzīgi. Ceļos, pa ku
riem risinās sacensibaa, nemitīgi patrulē līdz
zobiem apbruņoti policisti un „stratēģiskos'^
punktos kalnu pārējās norīkoti pat tanki
Džuijano tomēr paziņojis, ka pastiprinātā
apsardzība viņu nebaida un, ja policija nepārtrauks
viņa „galvenā8 mītnes" aplenkumu,
riteņbraucējus ,,kaut kur un kaut kad" ap-
SaudISot mašīnpistolēm.
Zviedrijas vieglatlēti sacīkstēs Hamburgā
sasniegusi Šādus rezultātus: Šķēpā Oldens
Krustvārdu mikla
Līmeniski: l. OalvasplUēta Ei.rop%>
Bakstīt. 7. Paradīze. 9. Spoks. Ij. "gf
viku laikraksts. 13. Saite. 14. Krisjbojjj;
16. tJdens dzīvnieki. 16. Rupji. Ij* « » ff
rokdarbus. 19. Mīt. 20. Ceļa rāfl^f. »•
Sievietes vārds (daudzsk.). 23. vSBĻ »
Darba rīks. 27. Ārprāts. 28. Ķ**^»;^
Stateniski: l. Ierēdņu vara. 2. rirjWi.
3. Barojas. 4. Valstu organizācija. « . W jŗ
ņo. 6. Bēdīgs smieklīgums. 8. Ups^Sl
10. Sala Afrlltas piekrastē. 12. AoefO»
pirmiedzīvotāji. 13. Peldēt zem fld«i.Lŗ
Pilsēta Vācijā., 18. Dokuments. ,"5
23. Centrs. 25., Naudas vienības Iniciili* *
Ķīmisks elemesits.
SLUDINĀJUMI
Latviešu mežkopju b-ba izdevusi
māc.-m€&.
J. Ozola
MEZA PALIGGRAMATIŅU
mežkopjiem, taksatoriem un koktirgotājiem. ko
papildinājis inž. mežk. K. Bimbaums. urā-matā
ievietotas koku pieaufumu, SķiroSanas,
mērīšanas u.c. tabulas un dati. Tā ieteicama
DAUGAVAS VANAGU OESP
MATNICA
(ISla) Nflmberg Z»
DP CBmp Vftlka.
Vienmēr krUunift Vlfl tīļ^
Izdevumi - PIoMtMdeI ta**l*
(391)
TAUniESlEM mAfiCUl
paziņojam, ka visas trimdā 1MJM£
Uzmanība, AusMliJas braucēji!
jasu līdzgaitniece vēlas kļūt izskatīga, 32 g.
veca turaSmate, aug. 167 cm, saimnieciska un
sirsnīga vāciete. Uzņēmīgos kungus līdz 42. g.
vecus lūdzu atsaukties nopietnā precību nolūka
OfTerte Nr. 387. (337)
«Daugavair Vanagu gtmt^
VacUi
meža un kokrūpniecības strādniekiem, kā ari i mātas Jūs varat pasOtināt pie fflflttt
kokmateriālu pircējiem un patērētājiem. Grā- | A. Baumana, !i6 rue M-chal Foch, '
mātai 246 Ipp, cena iesietai DM 6.50. Izsūta uz
pēcmaksu, pieskaitot pasta izdevum\n. Atkalpārdevējiem,
pasūtinot ne mazāk par 6 eks.,
atlaide l5«/a. *
Pasūtinājumi adresējami A. Z e l menim,
a3a) Ntimberg 2, Lager
Fisdibadi. (388)
Prof. K. Kundziņa monogrāfija
..KRISTUS".
Cena DM 4.- A. Bērziņa ilustrētie
Marka, Lūkasa oo Jāņa
cena DM 0,50, pasūtinfiml pie ^ ' ^^J^
(13b) Kleinkfltz bei Gtazburg/Do.,
DP Camp.
01^
1949. g. 1. aprīli pēc īsām un grūtām dcSanām no mums Šķirās
Mļrdza-Feltelja Blitsona, dzim. Podziga
dzim. 1923. g. 17. maiji Utvijā, apbedīta 19«. g. 6. aprifl Hafibuf|it
Olsdorfas kapos.
Dz^ās sērās: 5 g. v. dēliņS, brāļif
Vācijā, māte, māsa Latvijā un virs ^ves»»*
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 28, 1949 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1949-05-28 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari490528 |
Description
| Title | 1949-05-28-06 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
Tuchačevska sazvērestības ^dalībnieks'' stāsta par čekas darba
painainieioaeiiB / GEAUDA VĒSTULE NO ANOHLUAS
bais parautu (litarārizēts tulkojums)! I deguns pārvērties ga)as un skrimšļu
Nedaudzo paziņu pulciņā viņš sa-1 asins putrā, jūs sākat ^ubities un
vi&ārt ir saslavēts %ā veikls un pēc piecām sešām ielauztām nbām
interesants stāstītājs, un, tā kā es jūs jau pavisam labi zināt, ka jūsļ
Iekrāt klausos, ko dti runā, tad, ļ še gan stāvat, bet varat ari pavisam
protams, nevarēļju šādu iespēju ņei2» I citādi Kāds no senajiem romiešiem
mantot. ļir teicis: „ C i l v ^ ^ u . un nekas ļ
Es viņu labu brīdi apdomīgi tau- cilvēcisks man nav svešs/* Tas irļ
stīju, apmēram tā, kā mieioieks to ļoti labi un ļoti pareizi teikts. Tāļ
dara ar kaušanai' pērkam» tērsi vai tas ir.
arī tā, kā te hosteļu virtuve P ^M Pienāca arī mana kārta iet pie iz-ļ
spaida meitas — lai zinātu, kas kurimeklēšanas tiesneša. Tas bija tipsļ
ir cik tālu var iet? Bez kādiem ļ ar stiklainu ^atu — interesanti, vi-grūtumiem
es uzzināju, ka viņa pul-1 ņiem visiem ir stiklainas acis. Es
ku noslaucījusi vācu ložmetēju vēl lāga nebiju iegājis viņa kabi-uguns.
Bet tas mani neinteresēja, ļ netā. kad viņš man uzbļāva:
tā ir militāristu darīšana. Arī divi „Tu lops. vai tu zināji, ka Tucha-val
trīs viņa īsromāni nāca pavl-Uevskls organizē apvērsumu?"
sam viegli Avīžnieci^l tie bija „Jā," es atbUdēju, jo biju jau ie-neiionantojami
[priekš izšķīries, kp darīt.
„Maita tāds, kāpēc tu neziņoji?"
Pieradi nu, ka neesi kamielis I I Pratināmo bija daudz, es bijuļ
mazs smilšu grauds, un Izmeklēša-rināties.
bet var arī nesamierina-1 nas tiesnesis ar to apmi^inājās.
ties. Viņa vac pačukstēt zināmās Trisviru tribunāls man vēlāk trīs
iestādes kancelejā, ka ierija ir mēnešu lail^ pi^prle^^ gadus
burve, ka tā aizbūrusi pienu viņas spaldu^ |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-05-28-06
