Bavarijas Latviesu vestnesis, December 23, 1950

              laao. JĻ aa. dļacembrl
paredz
fteto^anai
plaSu propagandas
draudzēs, ar rak*
Ijļmiām brošūrām,
[ l ^ ā laikāļ ar to, ka
ittkā DP prablēmā
jsētl mādtājl, kas
[tas atraist |;alvotā1us
tu aprakstus un foto
Icd Udz. Difemžēl Jā-akcijas
panākumi
nav tik Ueli, kā
llliie kam viens iemesls
ibalos, kur daudzt
ji atstfijuSi savus
iļ» nelabvēlīgs no-iaceļotfiliem
vispār,
tomēr jcer uz no-un
d<»n(^& atrast
Uelākai daļai
A. L]
M1>AK(ļ!JAI
jtMi twi1e)iilit
>leu tUm»
rslsss
nuuilSi
•j i
fiiai w
»rl«dHJiS
msts»
Untes»
dsrbā
_ 0ln.^l^
ins* fitisbsn viņt
• * f 0P no-imerlkSņu
|f«tss IKbis kate-
»at II itmem.
Vlti sSldltu^
^ bi. bet ilevs*
9rivM miji, ikoia
•tis īlevietes vai
, I, Js viris ttt-
Ilicsttts iW tekoši
vtliidntičfs
ml veselss
Iktlpoajas
«SMinsitto perionu
|#tvleilim \f Isbss
l i l ^ l t itsņem
vienības
lunota utmemsana
»ii vieniblr MSO
OriiniaittbnK ^t-vaei^
kam nav IRO
raipk kas hb tām
iiaprecētiem.
jfolatitcas vācu dar»
brita iōili»ķur Izpil-luttrs
(lorm 112)
^iaiaukiana uz-rilmoviill,
tardlu
A* SnSTļlO. LKSA
, ttitt.- Mīļ Minche-i,^
Virebi^sas latv.
^ tKSA ipļlntŗrs"
Aoaur nle* i- Ciini
m BOCĶ0ltM 13.».
»«s $.61, K. un O.
ļUtUMui latv. w.
100, Llbe-
BaUngenai
/TvTmOmen^S lo. Hal
*^pi^ I. A. i^i^ikiti. V.
Simtovtka a, A. cabu-p
I, R. Treimanis 8, A,
1L ^rēvlci 8, B. GetU-l
. V. Sils \\ o. B^m-i
i 5. K. Dtenis I, B.
. Zaķa 1, A. J3«ļtan; I,
X. Kunitelne 1 H. JVi-filenbachi
H» Metc<n^liits
.Uterdorlas «?^t^t drau-iriAai8
uVu;ti 0H. i i i i ^ d Aib- MežiDiklS I
IjSna fir««ttti ^
jNita ki«
Sa»^, A. Zva
S dot,
- A u s -
ildse Mel*
lislatv.
.» X. Mel-iftcija:
' 500 Ir.,
_ 300 tr.
Z v l e d -
10 kr. un
it a"ni d liTi.'brupals
I doL vai E. Zariņa
•irlk puMieētos sle-k^
iO; ĪOS AKļgl. mirc.
^Aitmal. mlrci ijt flii. o p.;
iSKamdol.; l!|.900 Fran-
Sll.; 6$5 Beļģ. fr.;
kuponi.
hCK nn ArIJfts infor-
' visiem sledot&jtem
8e8t(fieB, laao. g. 21 daevnM
L A T V I JA
Pekinga HMlbilil paniera
ierarib^ļunai
KTniesu karaspēks ielauzies Hungnama
ARI P I E CUNGCONAS SAKUSAS CĪŅAS - AMERIKĀNI STFm7
PĀRTRAUKT M A S U IZRĒĶINĀŠANOS S E I ^ J ^ ^ " ' '
J Ņujorka (ag). Trlsyiru komisija pamiera vidutailbai Knr^u ^ « M ,
OT^ poUtiskai komisijai, ka tā nosūtiSsTrPeSSf telirSu^S D S
hkumian pamiera sarunu levadiSanaL T a č u™ vi-
Pirms ķinieSu delegācijas tālāk-
Hdošanas no Londonas tās vadītājs
ģen, Vū otrdien izteicās, ka ķiniešu
tauta, tāpat kā amerikāņu tauta,
centīsies atjaunot mieru. Ģen. Vū bi­jusi
ari saruna ar indiešu delegātu
Rau, kam Vū ieteicis savu starpnie­cību
turpināt. UN aprindas apsver
iespēju trīsvīru komisijai vai ari
vienam tās loceklim lidot uz Pekin-gu
tiešām sarunām ar ķīniešu valdī­bu.
Pēc tam, kad pēdējās dienās
amerikāņu un ari ķīniešu nostāja
kļuvusi atturigāka, valda ieskats, ka
Izredzes Korejas jautājuma nokār­tošanai
miera ceļā samazinājušās.
Nedēļas sākumā turpinājās ķīnie-
8u uzbrukumi Hungnamas tlltagala
pozīcijām, kuras tērauda lokā ietvē­ra
karakuģu smagās artilērijas
uguns josla. Apšaudē piedalās arī
amerikāņu kaujas kuģis Misūri ar
saviem līdz 40 cm kalibra lielgaba­liem.
Kuģu artilērijas un aviācijas
iedarbībā ķīniešu vfenības cieta
smagus zaudējumus. Viņu uzbruku­mi
tomēr pastiprinājās un tām tal­kā
ieradās ari ziemelkorejleši. Lai
kaut cik atvieglotu nopietno situā­ciju,
UN avlācUa nemitīgi uzbruka
ienaidnieka^ spēku koncentracijām
un piegādes ceļiem.
Nemitīgo un nikno uzbrukumu
rezultātā Hungnamas aizstāvji tomēr
trešdien jau bija saspiesti 8 km ga­rā
un 3 km platā territorijā. Komu­nisti
ielauzās pilsētā, un sākās sīvas
ielu cīņas. Amerikāņu aviācija Ko­rejā
ar sekmēm sākusi lietot F86
turboiznīclnātājus — ātrākās kaujas
lidmašīnas pasaulē.
(Turpinājums 12. Ipp.)
Ģenerālis Dvails Eizenhauers - ABontika
pakta mililēro virspavēlnieks
nte^ prieUUkoma IeeeU par S i e t i u M i r ^ mllilir* ttBn ^^tmm-nieka
unerikāņn viruieka, prcildenti IMOMM tmmšOh Um BMteata
fcenerSU DTaita EiKnh«ieni. Briteica ksatcroiM «MIM MtUprtaila
Trfimena mrlekiilkiunn. JamialiTlnīnTilaleki Ju taviU laiki taraA-
•iea Etto^ lai tnspckeljac braBdeni pa Attantika prirta aliMtbvaMa
calvaapibētim iepaaitoa ar priekidarblaii. kaa veikli alnaiMkM aplki
oibave. Sava faIvcBo mītni ģen. StoAaoen t i k i MdrM Jaavlrf Va-rbcs
tavami. domijaau, Vmaļaa plH. knr vtu Mika atradia ari «M
pasanies kāpt latkk.
Pie pilis māiešiem
Itālijai bus 12 divizi|ii
BABGI SODI PAR 8ABOTĀ2U
Ron» (md). - Itālijas valdība
otrdien iesniedza Maršala plāna mi­sijas
vadītājam Romā Itālijas bru-ņoSanās
plānu, kas Izstrādāts kopā
ar saimniecības lietpratējiem un pa­redz
400 milj. dolāru izdevumus
valsts aizsardzībai un bruņošanās
rūpniecības izbūvei, kas kalpotu Rie­tumeiropas
aizsardzībai. Daļu no
šīs summas Itālija cer saņemt no
ASV. Bez tam Itaļu valdība Izstrā­dājusi
likumprojektu, kas paredz pa­stiprinātus
sodus par sabotāžu. Par
smagākiem sabotāžas gadījumiem
paredzēts mūža ieslodzījums pārmā­cības
namā. Likums vēršas ari pret
zināma veida streikiem un valsts
aizsardzībai svarīgu militāru vai
citu transporta aizkavēšanu. Itālijas
rūpniecības produkciju paredzēts pa­vairot
par 40 proc. Itālijas bruņotie
spēki jau dažu mēnešu laikā sasniegs
mieriīgumā noteikto maksimālo ro­bežu
— 12 divīziju.
Ievērojot UN kopsapulces lēmumu
par diplomātiskā boikota izbeigšanu
pret Franko Spāniju, ari Itaļu val­dība
nolēmusi iecelt savu vēstnieku
Madridē. Patlaban vēstniecību vada
lietvedis. Itālija, pati gan nebūdama
UN locekle, 1948. g. tomēr sekoja
UN ieteikumam atsaukt no Spānijas
ārvalstu diplomātisko pārstāvību
vadītājus.
Jaunais Atlantika pakta miliaro
spēku virspavēlnieks ieguva Uelu
popularitāti otra pasaules kara laikā,
vadīdams cīņas Ziemeļafrikā, Sid-lijā
un Itālijā, kā ari Invāziju Nor-mandijā.
Udz iecelšanai par ASV
armijas Štāba priekšnieku ģen. Mar­šala
vietā, ģen. Eizenhaum k(mian-dēja
amerikāņu okupācijas ^ u s
Vācijā. 1948. g. viņi izstājās no mi­litārā
dienesta, kur bija sasniedzis
augstāko dienesta pakāpi — armijas
ģenerāļa grādu, un kļuva Kolumbi-jas
universitātes prezidents.
Ka turki kivis Korefi
KAD NAV VAIRS MUNĪCIJAS, CiNiS AR NAŽIEM TO AKMEŅIEM
Ņujorka (md). — Maskavas raidī­tājs
pirms pāris nedēļām ziņoja, ka
turku brigādes komandieris Korejā
ģenerālis Tahzlns Jazici neesot pār­dzīvojis
savas brigādes sakāvi un
pats nošāvies. Apmēram tai pašā lai­kā
tomēr Reutera korespondents tur­ku
ģenerāli sastapa Seulas ielās.
„Visa mana brigāde, ieskaitot ievai­notos,
degtin deg, lai atkal ātrāk
tiktu frontē," paskaidroja Jazici. Kad
Istanbulā 10,000 turku jauniešu .de­monstrācijā
pieminēja savus Koiejā
kritušos, policijai bija jāapsargā pa­domju
ģenerālkonsulāts, lai d«non-strantl
to neizdemolētu. „Mēs zi­nām,
par ko cīnāmies," bija rakstīts
uz plakātiem, kurus gājienā nesa
studenti.
Vēsts par turku brigādes varonī­gajām
cīņām zibenīgā ātrumā izpla­tījusies
pa visu Korejas fronti, ziņo
amerikāņu žurnāla Time korespon­dents.
Pie Kaechonas 5000 turku
meta frontes robā, kas bija radies
dienvidkorejiešiem bēgot. Ķīnas ko­munistu
karavīri pēkšņi redzēja sa­vā
priekšā tumšbrūnas sejas krāsas
un nikna izskata ūsainus turkus, kas
gāzās tiem virsū ar mežonīgiem sau­cieniem
un uzspraustiem šauteņu
cibu un atzinību. Francijas ārllttu
ministrijas pārsUvis lo iecaltanu
apzīmējis par (ott nozīmīgu soU Ei­ropas
vienības veidošanā. Eiz«)haue-ram
Uklab Francijā, kā visā Rietum­eiropā
esot ne vien laba ģenerāļa
slava, bet viņu paītfstol ari kā velk-smigu
diplomātu. Viņa Jaunie pie­nākumi,
sakausēt dažādu nācliu mi
Utāroa spēkus vienā kopībā, esot |oU
līdzīgi tiem uzdevumiem, ko ģeneri-lU
sekmīgi veids pēdējā karā. Stat^
plba esot vienīgi tā, ka viņa tapdi-
Jais uzdevums esot nevis uivarit
karā, bet to novērsi Francija pa­tiesi
pdedijas par l^nhaueni iecel
ianu — pasvītroja ārlietu ministri
Ju pārstāvis. Ari oficiālas britu ap­rindas
norāda, ka ģen. Eiienhauers
ar saviem panākumiem otrā pasau­les
karā ieguvis miljonu elttipielu
uztidbu: ,JNeviens nav piemērotāks
Eiropu t . » • I k t ) »I
kā ģeottrilis nunhaiMra.'
Kāds be{ģu ministrs pa^caidi^
ka ar l^teihautra ieetUanu guii»
m Eiropu «imTdUbu «MMU
panākumi Timu raksta, ka t u al-karigs
no Elitnhattara paia« v i l f l*
ņam vaJa<Mi parēdfl u v u Mm-rās
spēju kauju lauki H l ttl
ņa galvenais uadevums i - ptubUk
itiķlrējtt pagrlatiiiia bu bva, pa»
darot lielumu militāru s^ttrus par
vtlrofu, Ins M almrglt ElreiHi
no austrumu aīreiUas. JBunhauafi
iaealiantt visu rietumu aldju lu*
Otm ar vislidiko apmlafini^lm«,'*
raksta Stokholmu EKprusm,
Jaunais Atlantu» pakta nmām
•P»r^ virspav«BMa m^Mš pa»
skaitāmās laimu vMJumtt MagraifK
mu no visu rietumu puriadea^ m *
zidanU Trtottis aosatljis
senhauaram rakstu, kuri a|lHw
viņu ar stāšanu atMlAgaia amall
un norāda, ka ASV tmHM, ki ari
visu pārējo Mvlbu mMulUitlu
bākia novēlējumi un Idpaas ppvMl
viņu Jaunajās teba sālMkĻ J M u »
fa^U univtrsitāta pasIņeiiM,
ģ^. Eizenhaum viali J ^ u
dentu ndevēlās un ka
paliks nuizpll«t% kamēr
var^ atkal atfriastiu vaciijā
las robežas pārceltas
Uraliem ITdz Oderai
POĻU EURNAUSTS PAl STAĻmA POLlTKV ļUlTI^AI
TAUTU lEMCINUANAI
durkļiem. Tuvcīņas palika guļot ap
200 ķīniešu. Bet nedēļas beigās pati
turku brigāde bija zaudējusi 500 vi­ru
jeb 10 proc.. Liekas, ka turku ka­reivis
ambulancē piesakās vienīgi tad,
ja viņam ir vismaz jau trīs ievaino­jumi,
— stāsta kāds amerikāņu ar­mijas
firsts.
Time korespondents tālāk attēlo
stāvokli Kaechonas frontē, kad turki
jau 48 stundas nikni bija pretoju­šies
uzbrūkošajiem ķīniešu komūnļs-iem.
Kad ģen. Jazici vīriem sāka
pietrūkt pārtikas un munīcijas, viņi
uzbruka ienaidniekiem ar durkļiem,
metās cīņās ar nažiem ņn dūrēm un
sagaidīja uzbrūkošo ķīniešu nebei­dzamos
viļņus ar akmeņu krusu,
^ad beidzot ieradās amerikāņu tan­ki,
lai pagurušajām turku vienībām
nodrošinātu atiešanu, turki jau atkal
atradās uzbrukumā. Kad viņiem pa­vēlēja
atiet, lai tos neielenktu ķī­nieši,
turku virspavēlnieks bija sa-iiutis:
„Atiet? Kāpēc mums jāatiet?
Mēs viņus masveidīgi laidīsim no
kājas."
Kad turki beidzot biļa izdnījuSi
sev brīvu atkāpšanās ceļu, viņi so­ļoja
uz vairāk nekā 80 km attālo
Pjongjangu. Savus ievainotos viņi
nesa uz muguras un, galvas purinā­dami,
kā atvainodamies stāstīja:
... Pēc ģenerāļa pavēles... pēc
ģenerāļa pavēles..."
Savienotās valstis militārai palī­dzībai
Turcijai izdevušas vairāk ne­kā
200 milj. dolāru, piezīmē beigās
Thne korespondents. To darot, Va­šingtona
pieņēma, ka turki ir dūšīgi
karotāji un aizstāvēs savu zemi, ja
uzbruktu lielais padomju kaimiņš.
Turku cinas Korejā šo pārliecību
pilnā mērā apstiprinājušas.
Ģen. Eizenhauers atkārtoti uzstā­jies
par Atlantika pakta Istendianu
un vēl nesen paskaidroja, ka Atlan­tika
vienībai Jāizpaužas „divlzijās
tankos, lidmašīnās un lielgabalos"
Amerikāņu aizsardzības problēmu
īstāko atrisinājumu ģenerālis sa­skata
ASV Eiropas sabiedroto at­balstīšanā,
lai tie nekļūtu „par upuri
trakojošām hordām". Interesanti at­zīmēt,
ka Eizenhauers, kura uzdevu­mi
rietumos līdzīgi Mekartura uz­devumiem
austrumos, kā pulkvedis
leitnants noorganizēja Mekariura
vadībā gaisa spēkus Filipīnās. Pēc
japāņu uzbrukuma Perlharbural
1941. g. decembri Eizenhaueru aici­nāja
uz Vašingtonu un nodeva vi­ņam
operatīvās daļas vadību.
1942. g. viņš kļuva par ASV kara­spēka
virspavēlnieku Eiropā.
Eizenhauera iecelšana visā Rie­tumeiropā
uzņemta ar siltu atsau-
•taUidma (kr). -~ Poļu trimdu
fumāUsts Tadeuis Norvids publicē*
Jis vairākos Zviedrijas laikrakstu
garāku ucerējumu par Staļina Eiro­pu
ādātizēšanas plānu. Norvids
starp dtu raksta: Katram, k u pa­zīst
apstākļus zemēs aiz dzelzs priekš­kara,
nav noslēpums, ka Staļins pār-cēUs
Eiropu un Adju robežu no
Urāllem pie Oderu un viņpus Ode­res
līnijai sagatavo ii^ju pozidju
ādātu iesoļošanai Rietumeiropā.
Aiz dzelzs priekškara Staļins at­ņēmis
dzimteni vairākiem mUJonlm
izraidītu un deportētu vādeiu, kā
ari igauņu, latvieiki un lietuvtdiu
tautas vairākumam. Baltiju tautu
pārvietošana uz austrumiem nodmē
to iznidnāšanu. Ar io nedlvēclgo ri-clbu
Kremļa diktators izdzēsis to
savdabīgo nadonālo kultūru un
spirgto gara spēku. N^lār^aukti uz
austrumiem ripo viideni ar Baltiju
tautu piederigiem. Pretējā virdenā
plūst sarkanarmiešu, komunistu par­tijas
funkdonāru un tālu Pad. u -
vienlbas apgabalu zemnieku streu-me.
Vēl pāris gadu, un, apstākļiem
n:^mainoties, vienīgi Igaunijas, Lat­vijas
un Lietuvas vārds liks atcerē­ties
^ r dzīvojušās kultūras tautu
Šodien starp Somiju Jtais Hd ua
Austrumprūdju ir vairāk laMvd*
ti:u neiviaaa. f. Dlam», to vaM-ums
nav vairs Eiropu kultOru
luUt pladarfiia. bet ādātl: mmīistl,
(^nieii, tatāri, kU«d ut. Itomiiilitl
ar varu piuļMuli daudiu igauņu,
latviešu un UatuvMu dtvas, \Bim
vld deportēti ui mbirijtt, diollu lau*
Ibā ar ādātiam. Tā (r gudr^bat pa*
divēdipi Staļina vsm p^t^a, ku»
r u žņaugu iet boti trts l i ī t fu
kultOru tautas.
FranSu komunistitm
draud smagai
,,t7n8anai'^
Šveice atvil Bi^m
biglu atbalstam
Beme (gl). — Šveices valdība, at­vēlot
1,32 milj. franku kā Svdces
dalības maksu IRO, reizē atvēlējusi
620.000 franku 200 invalidu, vecu un
slimu bēgļu uzņemšanai. Lielāks
summa bez tam paredzēta kā Švei­ces
daļa ts. Eiropas palīdzībā, kuras
uzdevums ir palīdzības sniegšana
Viduseiropas bēgļiem.
radomlu loslī tomēr
inaHsisjapiiaiisiisHir
ziemiKo gratiiikiciias
Berlīne (mf). - Vācijas padomju
joslas sociālistiskās vienības partijas
SED politbirojs nolēmis, ka S^ad
tomēr vēl būtu izmaksājamas pēdē­jo
reizi Ziemsvētku gratifikācijas
strādniekiem. Ievērojot viņu pulēs
un centību. Pēc tam gan šim MPŗ
tālistiskajam ieradumam" padomju
joslā vairs neesot vietas. Ka zi­nāms,
komunistiskās arodbiedrības
nesen nolēma, ka jau ar šogadu pu-nīgi
jālikvidē „gratifikādju neti­kums"
bet, acīm redzot, strādnieku
vilšanās un opozīcija bijusi tik liela
ka partijas vadība nav iedrošināju
sies lēmumu realizēt.
Austrumvacijas republikas prezl
Vādiu. Tālāk Pīks pieminēja Poli-Šautene,
kas sa-
Sauj katru tanku
Vašingtona (md). — Amerikāņu
flote šinīs dienās izmēģinājusi Jaunu
Viking raķeti, kas Izšauta virs Jaun-meksikas
un sasniegusi 170 km aug­stumu
un 5700 km ātrumu stundā
resp. Jūdzi sekundē. Lielākais aug­stums
vispār, sasniegts gan ar kom­binētu
raķeti, ir 400 km. Bez tam
ASV flote konstruējusi jaunas „elck-
^ ^ ^.^ triskās smadzenes", kas izmaksā 1,4
TĪTO KONCENTRĒ SPEĶUS PIE'^uj ^oļaru ^ ievērojami palīdzēs
BULGARUAS R0BE2AS
Ņujorka (ēm). — Vairākas no la­bākajām
Jugoslavijas karaspēka vie­nībām,
ieskaitot Tito personīgo sar-dd,
nosūtītas uz Bulgārijas pierobe­žu,
ziņo Newsweek korespondents.
Šādas karaspēka kustības naidīgu
jaunu vadāmo tāliāviņu un raķetes
atombumbas aplēsumos. Tā esot lie­lākā
šāda veida mašīna vispār un Ie­taupīšot
miljoniem dolāru, kā ari pa­līdzēšot
atrisināt daudzus pilsētu
pretgaisa aizsardzības jautājumus.
Merilendā savukārt reizē ar dtiem
jauniem leroMem demonstrēta Jauna
Sievu kari par 40
mutautipiem
Berttat (ai). -> aaikiņi ar aCD vttfbss
lēmumu, kairs partijai bltdra obllfSts
pienSkums Ir pledaliucs poUiiikaili mS-cIbSs.
KSdam M g. v. biedram, kas to
nev«tējte. partijas (unkcionSrt Kirehhtbtti
patiņoja: vītiem biedriem, kai atukls no
parUjai mSdbim atņemt biedra karti, un
mSs neiinSm. kS tSlSk bOt sr viņu dar*
bu uiņēmumi.*'
PatlriUlu blcdm>u nodaļai BankovS
pag. nedlIS ptetOUla I gultai aegu, 4S
muuuUņu un daiut palagut. To uuUnS
)ulat. namamStci pl. It nakU stiJSt rindi
un, apsidSjulSt ķebtliltm un segSm, pa-cieUgl
galdf Ja veikala atvSrlanu. Bet Jau
piJS teplrkianSi tikumā UcaUki sievu
filOklanii, un veikala vadība ataauea po-
IcIJu. Klvloa taplētto drinu vtrttba, ne­skaitot
silumui* ievērojami pinaiedu
pirkumu vtrUtni.
Saksljat-Anhaltes IsglttltMi mlnlttrt pa*
siņojit. ka katra tkolotija pienSkuma Ir
bOt 8CD fUnkcioniram. Jauns un poli*
ttikl aktīva akoloUjt ir dauds virtliSkt
par vecu. kaut ari pldljats bOtu diettn
cik labi paldagogt. tft prlekSu katra tkth
lotSJa algat lielumu noteikt vtoa polltItkS
darbība. Uds llm. k i sloo TDi vadllNi.
ap n proc. no Auttrumbertlnet tketoti
jtem atteikuliet no atklitat polftltkat dar
btbu: no itiM tkotoUju palīgiem mini*
uji Jaunatnei organlsicljl lettiJuliM U
kai II proc.
AUSTRALUA UZŅEMS ARI VĀCU
lECEĻOTAlUS
Kanbm (fm). -* Sakarā ar Aus­trālijas
rlānu u^emt vēl :^.000 Ie­ceļotāju
no Eiropu, Kanberā no­lemts
uzsākt sarunas ar Holandes,
Itālijas un Rietumvādju valdību
I^r notelkU ieceļotāju skaiU ield-šanu
Austrālijā. Sis imlgrādju
valstu ielenktajā Jugoslavijā gan ^ bezabitiena šautene, uzmontēta uz n^v ar DP uatmšanu
esot parasta lieta, bet labi infonne- ^^.^^ un spējīga sašaut vislielāko,; 1^.^^^
jas un Austrumvāciias Nolīgumu par
Odera<^-Nels^s robeMniias at-išanu,
ii f ints ,.m'^i^igam
starp vācu un poļu tautu, l bruņotā.
azipa un spējīga vjj.nviof»v»
Hdz iim pušumos tanku,. J a u n o J S j ^ ^ Tl
105 mm prettanku Ieroci, kā I»- ļ ' ^ ^ , , ? ! ' ^
skaidroja armija» ministrs P&s. vie- «»,^"ļ«*"
Amerikāņu 7riūkošanas iestāžu to- gli var apkalpot divi kareivji, un tas AUI^
ū^Jgamkavas satelītvalstīm ir vislabāk ap-,Ideuskr^d jaa^ ^^j^a u sākta. i kāds Austrāliju pavalstnidcs.
TOlus MU M u iM wan
Ppriu (md). — Labi informēja
aprindas Parltē glņov ka tilanCu 1^
mūnistu pfrtijā gaidāmu ,,ski^|t»
gu elementu" un ntitoistu'' tlritaaaai
Kopi partiju abu diiviru torua ua
Ldcēra došanās uz Maskavu viana
miljona biedru lielā partija pladstl
voja iekšēju lorizt Sali itdU&ia
franēu kumOnIsti stapanā sidē aiol
izstrādājuši i ^ u parttju^„vēdltiē*
šanai" vius Prandju mērogi la»
mantojot abu vadoņu prombOtat*
partiju viceiefa Marti asot uMds
auptos amatu daudtus uvus drau­gus.
Moriu Toreza ārttēianās OorU-Jos,
Maskavu tuvumā, asot sdnniu,
ziņo komunistu L'Humaniti franeu
komunistu lld«rls, kam paraliiēta
labā roka un kāja. Jau spējot dalu
stundu dienā sēdēt un pal madiat
pasUigāt Lekērs, k u Toraiu pava*
dl Ja uz Maskavu, kominforma nedē­ļas
žurnālā stinipri norāj tranēu k»-
mūntstui un viņu untrālkomHaJu
par dažādām navaiksmēm, tradfu
konUktu ar masām un napiatlakam!
aktīvu parāju darbu rOpnIcēs. La-kērs
atgādināja, ka partijai Jādnās
pret karadienuta pagarināšanu llda
18 mēnešiem, pret Rlatumvidjas ap-apbruņoianu,
prH «ASV agmlju
Korejr* un prtt karu Indoķīnā.
mā, ka Lekērs ralutu uctrējls pae
Mukavas norādījuma un ka viņi
Maskavā ugatavots partijas vadfbu
pārņemšanai no Tortza.
UEKRXJ PAFUIU KARA
OADIIUMAM
VlM (Rs). — Die Htua W1aiiaf
Tageszdtung publicējusi no Buda-peltu
saņemtu naoanzētu ziņojumu,
ku vēsU: Pārtiku produktu trtt»
kums Budapeitā piaņam diraudliui
apmērus. Jau kopi nettļfoi valkalu
nav dabūjams sviest c u l ^ ua
siers, kaut p n Ungārija ir lauk-
Mlmniedbis t«fna. Olu, sfpoU ua
pipHki kļuvuši par rttumtt THUcst
ari kartupeļu. SlUcumā valdība pēr«
tiku produktu trūkumā vilnoJa H
gada slikto ratu, bat pēdējā laikā,
jau dņo, ka tla JāudnrāJ varbOtĪMa'
kara gadltumaia Patlufba ir lā«a«
ka laukMlmnledbu raibumus Mā
daudzumi izved uz Pad. nvianlbu.
kas Ungāriju vārda tiaiā nodml ia»
laupa.
; ''I