Bavarijas Latviesu vestnesis, April 19, 1950

              .......... ,,ms^^^m
g. 15. aprIH
tiļazls Austrum-vieiias
nedēļas
pUsētu. Vmš
^ās, bet pārējie
1000 v im stipru
vienību.
krieva lidmašiiia
iad<mālistiem im
pie Dzeltenas
Pilote sagūstīts,
dāiņ neizpauž tā
Cmctiei ģveice
Jcanāliem J 5 0 to
a tipa zviedru
3. Paredz ar
ierīkot ari pa-turtdien
Londo-mviņ
§ atkal bu­tes
valdības dar-
<Miferencē maija
Jries Šveicē pie
idā meža ugitns-.
^ īA c augstumu
vēl izplesta,
armijas vienības
fioaiicista un
_6ņā$ ieradīsies
fcļētitu tirgus kon-
^pnieclbas pa^pia- -
«i^Vkuģote-
"""""'"I nepanāks
apstādināt
•u gar At-p^
dii^ krastiem
iiai ^ģenerālštāba
Inu Marku. Prem-i
M trešdien žēlo-
[esot pilnīgi Tito
saindēta.
Ices Itālijā notl-j
, im trešdien, pēc
cetn dzīvokļos jo-mstošidil-brigides
_ Bulgārijā cl-tķijā,
ziņo Daily
LATVI A
LafviaD New8paper
Publlsbed undet eUCOM CtvU
Affatrt Dtvtsloo Autbortsatloo
Number UNDP tM PubUfber
iiid Bdttort Valdemfirt Lam-oergs
E0Ungen/N. Breite 8tr
9^. Prlnter: Uugebeoev &
cnmer. U]dwtg8bur^ ROŗner»
ftr. 16. PubUsbed twlce weekiy
CUrcalatkni u.00a
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 90 (374)
TreSafim, 1959. f . 19. aprOL
tniift treldksoM uo «Mimtoi»
ItOtviH: Utvttto Cmtrill Ko
«itttlt Q«lvfliii«i r«dtlrtof»t V
Umbergi; giivtni rediklon
fletnlekt: II CuUttt. nodili,
lort: h BditeliiB. J JMI»>
io&i. B KinUt. t. Ritittn.
u dvtm Amtruiiit rodak*
eUM K 8mlii fUwliy
Bouit. Canberrt. A. C T.,
Aottnlla) Bedākoijai «MM:
tsaltiumiat. Broite Str.
Lūkos atņemt Maskavai
3}
miera
augstās Atlantika
mes nodibināšanu
no jauna iz-
.._yai pret Per-āiialB
labi iolor-
^ j a s iachs lin
^.fef^viUa satiksies
-par savu zemju
^tt liaaksla» iz-
1937. gada Mļn-
*auga psišr^ pt-istrvēta
ASV uīā-lai
no lidmašīnas.
ļu«š6t ari aizsarga-
Parīze (A). — Francijas miiīis-tru
prezidents Zotžs Bido svētdien
Idonā teica svarīgu ārpolitisku r u ­nu,
kura «Francijas vārda" prasīja,
lai Atlantika paktā saslēgtās valstis
kopi nodibinātii «augsto Atiantika
jņiera padomi". Sis «jaunais un
svaligais franču valdības prasītais
folis", kā uzsvēra Bido, būšot «lo­ģisks
turpinājums visām iepriekšē­jām
Rietvuneiropa? vālstii un Atian­tika
nāciju sadarbības formām",
. ,3ūdama pārliecināta, ka pašreiz
fe pēdējais bridis, lai brīvās nācijas
fiāktii konkrētāku un efektīgāku sa­darbību,"
tĢica Bido, «un šo organi­zēšanos
saskaņotu ar pašreizējo pa­saules
politisko stāvokli, Francijas
valdība prasa augstās Atlantika pa­domes
radīšanu, kuras galvenais uz­devums
būs saglabāt pasaules mie­ru.
«Es neredzu nekāda iemesla, kā­dēļ
vārdu miers sev par monopolu
var padarīt tās nācijas, kas tagad
Eem pacifisma segas nodibinājušas
agresijas centru." — Pēc ši norādī­juma
uz Padomju savienības viltus
miera kampaņu Bido atgādināj^f
klausltājiqn, ka Ečesons nesen pa-sjņojis
koordinācijas komitejas no­dibināšanu,
kuras uzdevums būs
vienkāršot Atlantika pakta valstii
eadarbibu,
Bido runa visā pasaulē pirmdien^
tikai plaši komentēta un no plaša­jām
atskaņām ASV un Lielbritānijas
presē vērojams, ka Sl runa nav radu­sies
spontāni, bet iepriekš bijusi i n ­formēta
ari Vašingtona. Bldo ierosi­nājums
rāda, ka Kesons nolēmis v i ­siem
līdzekļiem pasteidzināt Rie­tumeiropas
un Atiantika valstii cie­šāku
saslēgšanos pretkomūnistiskā
blokā.
Trigve Li vel^s *
braukt pie Staļina
I Ņujorka (F). — Preses konferencē
sestdien Apvienoto nāciju ģp'^'^rāl-sekret.
./«ve LI pasīc?.'^mla, ka
viņš «varbūt jau maijā dosies uz
Maskavu, lai privātās sarunās ar
Staļinu nokārtotu visas sarežģītās
starptautiskās problēmas", LI pūles
salabināt Vašingtonu ar Maskavu
vairs nav jaunas. Jau pirms vairā­kiem
mēnešiem amerikš;iu un britu
prese vēstīja, ka UN ģenerālsekre­tārs
j^euzskata par ""nelesDē^amu"
saprašanos ASV un Padomju savie­nības
starpā. Trigve LI sevišķas
pūles pieliek, lai nokārtotu sarež-ģitp
Drošības padomes jautājumu,
ko, kā zināms, atstāja padomju de­legāts
Maļiks pēc tam, )rr>^ rietum­valstis
atsacījās atzīt Mābtsetunga
valdību.
, . ^ . ^ t e t s i f .
149.270 dlvēki^ii
^>-:m imigraor'
[nav briti.
' \ o 100.000 1948.
«•valstis miruši .ar
l^jot šo i n f ^ ^
r^sellbas ministnja
nās'sUmn)as u M l
ir^jaml mazināju^
boja, kad kāds
ipa Udaparāts
^ p n l c u apgabala.
^ Mens uztureju-fcāņu
zemūdene, Kas
vairāk neka 8000
Kidenes komandants
a paskaidroja,
)ti patīkams".
varot apzi»«* ^
Uerināšanos « ^ V [skaidri jauž, to ^jod
Lmēr ? i a f p ā r -
,litiku Biff SormS-norād?
i-j-af, ka Frangcir-
,s jau esot F ^ļens
karo norada.J'^sņe-
1 L o n d o n a s . ^ sis­tās
atkal P^'/;* ņoš"*'^
[Vācijas apbruņ
LĒ^ s nMoe Ņkkuloi joa^jra i J-r
_ Eiropai neka
camēr vēl nav P ^ e -
politiskos 5ibas
, sasaistīt a ŗ ^ i i t S -
Unismu Udz.^ ^^^tei
[konferences ap^f
orgāni'
'Berline (D). — Vācu laikraksts
per Tagesspiegel Stutgartes un
BBC raidītājs svētdi^ paziņoja, ka
netālu no Štetihas nošāvies agrākais
padomju transportu <iaļas vadītājs
Berlīnē ģenerālmajors Kvašņins.
Savā laikā Berlīnē viņš organizēja
idzj^lžceļnieku streiku. Kad tas pēc
<llvlem mēnešiem sabruka un krie­vu^
okupācijas iestādes bija spiestas
ģlekāpties, ģenerālmajors Kvašņins
no Berlīnes pazuda bez pēdām. Rie-tiamu
sektoru prese toreiz ziņoja, ka
viņš kritis Kremļa nežēlastībā un
atsaukts. Staļins un politbirojs ne­varēja
piedot Kvašņinam streika saJ-brukumu,
un viņš, tāpat kā Karls-
JNujorkas laikraksts
par DP preses brivibu
Ņujorka (j). — Laikraksts New
York Herald Tribune savā laikā (9.
8.) bija publicējis lasītāju vēstuļu
nodaļā kāda K. ziņu, ka IRO galve­nās
mītnes Zenēvā publiskās infor­mācijas
daļas vadītājs Dotijs (Ro­bert
Doty) aizliedzis^ DP avīžu izde­vējiem
iespiest jebkāda veida uzbru­kumus
pret UN valštim. Rīkojumā,
kas izdots 6. janvārī, bijis norādīts,
ķa informāciju vai politisku ko­mentāru
publicēšanai, kas varētu
kaitēt ipo attieksmēm ar UN val­štim,
sekas būs attiecīgā laikraksta
papīra apgādes pārtraukšana un l i ­cences
atņemšana. Vēstules autors
bija citējis minētā rīkojuma pilnu
tekstu un pēc tam piezīmējis, ka
,J)P prese nekad nav uzbrukusi UN
nācijām, izņemot komunistus, un tā­tad
ir skaidrs, ka augšējais rīkojums
izdots vienīgi, lai novērstu kritiku
pair komunistu necilvēcīgo rīcību ze-
Bōēs aiz dzelzs priekškara".
Tas pats New York Herald Tribu­ne
tagad (12. 4.) ziņo, ka republikāņu
senators Noulends (William F. Know-lend)
nodomājis pieprasīt ASV ārlie­tu
ministrijai paskaidrojumus par
„DP preses cenzūru". Sarunā ar
Žurnālistiem senators norādījis uz to
pašu Doti ja parakstīto 6. janvāra rī­kojumu,
ko viņš esot ieguvis «neofi­ciālā
ceļā". Senators izteicies, ka viņš
gribot uzzināt, «cik tālu šī cenzūra
īsti iet", un piebildis, ka pēc viņa
domām uz šī rīkojuma pamata DP
laikrakstiem varētu pat aizliegt pub­licēt
Ečesona kritiku par Padomju
lEaviaiibu.tr
horstas informācijas daļas vadītājs
ģenerālis Tulpanovs, kas savā laikā
ieteica Berlīnes blokādi, Maskavā
skaitījās par vienu no lielākajiem
grēkāžiem. Tulpanovs savās pozī­cijās
noturējās, jo aiz viņa stāvēja
padomju vēstnieks Austrumvācijā
Semjonovs. Tulpanovs pēc kāda
laika kļuva pat par ģenerālleitnan­tu,
bet Kvašņins varēja pavilkt sa­vai
karjerai apakšā svītru.
Traģiskais notikums ar agrāko
padomju varaa viru norisinājies pa­gājušās
nedēļas beigās, raksta Der
Tagesspiegel. Laikraksts sakās z i ­nām,
ka ģenerālmajors Kvašņins
vēlējies bēgt uz Zviedriju.. Maskavā
būvētājs Zisā viņš kopā ar savu
sievu un 15 gadus veco meitu pa
auto ceļu devies uz Stetini. Netālu
no Podejuchas ģenerāļa mašīnu ap­turējusi
padomju militārā policija.
Neraugoties uz to, ka Kvašņins pats
sēdēja pie auto stūres un bija tēr­pies
ģenerāļa uniformā, kuras atio-kus
greznoja augsti padomju orde­ņi,
policija viņam aizliedza braukt
tālāk. Tad Kvašņins esot izvilcis
no kabatas Sarkanās zvaigznes pis­toli
un izsaucies «Vsje propalo".
Tai pašā brīdī atskanējis šāviens,
un uz sēdekļa saļimusl | Kvašņina
Sieva. Pēc tam ģenerālmajors no­šāvis
ari savu meitu uh ietriecis
pats sev lodi galvā. ^
Loiils spfez
izšķirties
IRO bridins;
Vairs tikai 10 nedēļas
palikušas Mi 30 lūnijam, kad
izbeidzas aprūpe DP nometnēs.
Tāpēc lai ikviens jau šodien,
kad IRO ierēdņiem vēl iespē­jams
palīdzēt izšķiras un sāk
gatavoties
tālākai emigrācijai
vai
palikšanai m dzīvi Vācijā
Abos gadījumos nekavējoties
jāsāk kārtot vajadzīgās forma­litātes,
io vilcināšanās un gai-dīšana
uz pēdējo kuģi vai mi­nūti
var beigties ļoti kļūmīgi
Baltija? partizānu va-dftaju
slepena
apspriede Igaunija
Labi informētais Londonas
žurnāls Preview savā pēdējā
numura ziņo, ka pirms pāris
nedēļām Igaunijas salās no­tikusi
Latvijas, Igaunijas un
Lietuvas pretestibas kustibas
vadītāju slepena sanāksme.
Tajā spriests par darbības
saskaņošanu pavasarim iestā­joties,
kā ari par speciālo uz­devumu
sadalīšanu. Žurnāls
piezīmē, ka, kaut gan jau ag­rāk
zinājis par šo sanāksmi,
tas tomēr atturējies no ziņas
publicēšanas, ļekām visi par­tizānu
vadītāji laimīgi at­griezušies
savās galvenajās
mītnēs. Beigās Preview pie­zīmē,
kā tuvākajā laikā sa­gaidāma
lielāka aktivitāte
Baltijas pretestības kustības
darbībā.
Dāvids Rusē vēlreiz apellē
pie cilvēces sirdsa. ziņas
Farize (E). — „Mēs nevaram iedo­māties,
kādas ciešanas pārdzīvo tie
cilvēki, kas notiesāti uz dzivi P a ­domju
savienībā vai Maskavas sa-telltvalstis,"
pagājušo svētdien P a ­rīzes
laikrakstos atkārtoti rakstīja
Dāvids Rusē. Viņš no jauna aici­nāja
dibināt speciālas komisijas, kas
izmeklētu apstākļus piespiedu dar­bu
nometnēs. Sis Rusē aicinājums
nav pirmais. Jau priekš vairākiem
mēnešiem lielajā Parizes laikrakstā
»L'Epoque Dāvids Rusē publicēja lī­dzīgu
uzsaukumu. Toreiz viņš
apellēja pie visas demolcratiskās
pasaules un ierosināja darīt višu,
lai izbeigtu masveidīgu cilvēku i z ­nīcināšanu
Padomju savienības kon­centrācijas
nometnēs.
Dāvida Rusē uzsaukums radījis
plašu ievērību ne vien Francijā,
bet ari Lielbritānijā un Savienota­jās
valstis. Komentējot šo ziņu,
lielie amerikāņu laikraksti pasvītro,
ka Dāvids Rusē ir pazīstams franču
rakstnieks, žurnālists un ārsts. Pēc
tam, kad Hitlera armijas iesoļoja
Francijā, Rusē deportēja uz Vāciju.
Vairākus gadus viņš nosēdēja Rā-vensbrikas
un Dachavas koncentrā­cijas
nometnē. Dāvids Rusē bija
kādreiz arī pārliecināts komunists.
B:t tad, kad viņš pieredzēja sarka­nās
armijas rīcību Rietumeiropā un
kad redzēja, ka pacifisma, miera un
sociālisma skaistie vārdi Padomju
savienībā ir vienīgi propagandas lī­dzeklis,
viņš kļuva par nesamieri­nāmu
komunisma ienaidnieku.
Leopolds atsaka^
par labu kroņprincim
Boduinam
Brisele (G). — Pēc apspriedēm ar
karali Leopoldu III sestdien no 2e-nēvas
atgriezās ministru prezidents
Vanzēlands, portfeli līdzi atvezdams
magnetofona lentu, kurā bitfa uz­ņemta
karaļa runa beļģu tautai. So
runu Beļģijas radiofons noraidīja
svētdien Tajā Leopolds III paziņo,
ka viņš piekrīt karalisko tiesību pa­gaidu
nodošanai savam vecākajam
dēlam troņmantiniekam princim
Boduīnam. Sīs pilnvaras paredzē­tas
līdz 1951. g. 7. septembrim, kad
troņmantinieks kļūs pilngadīgs.
Ar šo Leopolda III jaunāko dek­larāciju
beidzot Beļģijas valdības
krize, šķiet, atradusi atrisinājumu.
Tagad arī sociālistiem nav vairs ko
iebilst. Sagaidāms, ka nodibināsies
koalīcijas valdība un Boduīns uz­ņemsies
pavaldoņa pienākumus.
Prasis korrekti veikt saistības
pret galvojuma devēju
starp jaunajiem noteikumiem
ASV senāta pieņemtajā DP likuma
papildinājumā atrodams šāds pa­ragrāfs:
„Saskaņā ar So likumu nedrīkst
izsniegt vizu nevienam DP, pirms
tas nav parakstījis apliecinājumu,
ka ir ar mieru labā ticībā strādāt
sava galvotāja doto darbu. Ja Sa­vienoto
valstu ģenerJlprokurors u«
izziņu pamata konstatēs, ka miŗii-tais
apliecinājums it dota nepareizi,
tad to kvalificēs kfi viltotu inlornm-ciju,
kas kalpojusi mērķim iegūt ie«
ceļošanas iespēju ASV. Iz^ļLiŗot lau-iājumu
par to, vai kāds DP i r labfi
ticībā deklarējis izpildīt sava nāko­šā
darba noteikumus, ģenei^lproku-roram
jāievēro SI DP izturfšanās
darbā, strādāšanas veids un ilgums
pēc ierašanās ASV."
Praktiski šis noteikums nozīmē,
ka nākotnē katram DP būs Jāizturas
ļoti korrekti un godīgi pret savu
galvotāju, pie kam viņam būs pie­nākums
palikt darba vietā pie sava
galvotāja vismaz tik ilgi, cik to pa­redz
parakstitais līgums vai savstar­pējā
vienošanās (vispārīgi 1 gadu).
Minētā likuma paragrāfa dl)
turpmāk būs ari nepieciešams Jau
pašā galvojumā sniegt daudz skaid­rāku
un precīzāku gaidāmā darba
aprakstu (Job Description). Bez
tam DP nebūs atļauts minēto aplie­cinājumu
parakstīt, pirms nebūs
konstatēts, vai viņš tiešām spēj gal­vojumā
minēto darbu veikt Lai pa­sargātu
DP no vieglprātīgas un ne?
pārdomātas aoliecinfijuma parak­stīšanas,
būs nepieciešams atrast
veidu, kā pārbaudīt viņa iepriekšējo
izglītību, praksi un piemērotību daŗ
bam. Domājams, ka šai nolūkā no­derēs
IRO arodkosdsijtt tisetli ip«
liecības (Work Testing Certifieate).
Jaunais noteikums stāsies spikfl,
tiklīdz' DP likuma , papildinfijumu
būs parakstījis Trūmens. No DF
komisijas puses mūs informē, ka
tas varētu notikt maija sīkumi* .
Likuma pi^ildinājumā uiņemtall
priekšraksts par parakstāmo darba
gribat apliecinājumu atzīstams kt
sekas sūdzībām, ko daudzi galvotift
ASV iesnieguši par DP. Ki zināmi»
daļa JDP pēc iKeļoiianai ua AS^
nav atii&uši pat pai: vajadiigu vii«
pār pieteikties pie iayiem galyQtl«*
jtem,,vai ari pēc daiu dienu nodtf*
vienas tos pametuši un devuliff
meklēt darbu citur. Sfida iituifit^
nās radījusi asu laritiku un in^^^
kūmus presē pret DP ieceļotāJi^iĻ
M Jauno noteikumu likuma plpildl^
pājumā šādus gadījumus cer no^
vērst
Tromena vei^tnums
viesiem
Lithuanian Bulletin pirjīajē !ap«
pusē publicē prezidenta Trōmena
vistijumu lietuvielu kongresā |jru«
Jorkā. Prezid^its starp citu uisvē*
ris: .lApsveicu Jūs par Jūsu līdz*
darbību demokrātiskās iekārtas it«i
balsUlanfi un par Jūsu centieniem
sagādāt sa^em aizokeāna tautieliem
tādas tiesības, kādas bauda brlvlt
tautas, un ko mēs SeitASVtik aug»
sti cienām. Neraugoties u£ to, ka
imsaulē eksistē cUvēld, kas augstāk
vērtē spēku un varu ndcfi brivlbtt
un taisnību, neesmu zaudējis ticība
pasaules • tautām Esmu ' pirHedi*
tīfits, ka tādi viri un sievas, Jkā jūi
un «te. spēs panākt pasaulē tādu
nderu, kas balstītos uz brivibu un
tiesībām, un ka ar Dlevt pailgu
liriNi fo todlrķi susniegstiik
nu; jka Jūs dalāties ar mantlai
cibi un llds ar savu valdību
sftļ visu, lai So jnērķl realizētu.**
Par ko lems Londonas pēckara I --iii svarigakajas konferences maija
Centrāla problēma Vācijas un Bietumeiropaļ
valstu sadarbības vienkāršošana
Londiina (B.)--No maija mēaeia 2 ^ nedēļ bis
pēckara vlssvarifāko konferļenēa centn. Ar vista piluvarlm un abu
ASV lido partiUa atbalstīts^ Srlieta ministri DIni Eēesons apspriediittet
ar Bevina un Francijas irlietii ministra Eobcrin Sfimann, lai paatMdil-nātu
on paplaiināta Uetomeiropai salmnieellkif vkolbsi im niUttrl
Spēka alflstnia. Pēo konferencēm Pariiē un Londonā, kas i lo no Ķj^ll.
maijam, AilMiUka pakta 12 nidjaa lapulcēsiei LoUdonl, tā saucamijās
padomes Isēdēs, k o ^ Jaunu ierosinijama ^evnsi Franciju ministra
prezidenta Bido UonS teiktt rona. Bido praia angstSi Atlantika miera
padomes dibināiaao. Nav ianbn, ka iis plāns Jau ieprieki saskaņots ar
Ečesona un viņa padomnieka Dalesn.
PRINCESEI ELIZABETEI GAIDA
OTRU BERNU
Londona (C). — Visa angļu prese
otrdienas ritā aņoja, ka Anglijas
troņmantiniecei princesei Elizabetei
šovasar gaida otru bērnu. Viņas
pirmdzimtam princim Carlim jau 18
mēnešu. Nākama mēnesī princesi
Elizabeti sagaida Londonā, kur tā
arī paliks līdz priecīgajam notiku­mam.
Pašreiz viņa uzturas Maltas
salā pie sava vīra Edinburgas her­coga,
kas tur atrodas AngUlas flotes
dienestā. ^
Pirmā konference notiks Eēesona
un Bevina starpā un tās darba kār­tība
paredzēta šāda: vispārēja ap-
Ari Piks
devies „atvaļinajuma*'
uz Padomju savienibu
Berlīne (D). — Pēc tam, kad P a ­domju
savienībā „»K;seļoša . i e l ū ­kos"
ilgāku laiku bija uzturējies
Austrumvācijas ministru prezidents
Grotevols, uz Maskavu šinis dienās
devās ari pats „vāču republikas"
galva — valsts prezidents Vilhelms
Pīks. So informāciju pagājušo
svētdien publicēja SED oficiālais or­gāns
Das Neue Deutschland, piebilz­dams,
ka Pīks pavadīs Krimā
dažas nedēļas, laJ „atpūstos'\ Laik­raksta
publikācija sakrit vienā lai­kā
ar Rietumvācijas valsts kanclera
Dr. Ādenauera viesošanos Berlīnē,
kas jau lidlaukā žurnālistiem dekla­rēja,
ka „Bonna un Berlīne ir viena
un tā pati Vācija". Gandrīz vienlai­cīgi
ar viņa ierašanos agrākajā Vā­cijas
galvaspilsētā notika ari masu
sapulces Potsdamas ^-^nkumā, kurā
runāja komunistu vadonis Makss
Reimans. Vācu laikraksti un BBC
vēsti, ka šī demonstrācija bija vāji
aomeklēta. Toties Reiman. i.:380t
skopojies vārdiem, lai pierSdItu
„rietumu demokrātiju savtigos nolū­kus
un neglīto propaganči kā pret
Vāciju, tā iMret ASV."
spriede un ASV un Lielbritānijas
saimniecības politikas saskaņoiana;
Rietumeiropa, koloniju Jautājums;
Āzijas politiskās problēmas, it Ipaii
Kašmiras, Indoķīnas un Indonēzijas
Jautājums; Japānas miera līgums^
Ķīnas problēma; anglosakšu politi­kas
saskaņošana Tuvajos austirumos
un visbeidzot ASV un Anglijas at­tieksmes
ar Padomju savienloas sa-telltvaJstlm.
Si plašā darba kārtība, kā re­dzams,
aptver turpat visus svarīgā­kos
Areiropas Jautājumus on An­glijas
saimnieciskās saistības ar
ASV. Bevins, kā Vašingtonā uzsver,
pār visām lietām grib zināt vai V a ­šingtona
pildīs soUJumus, kādus
deva pagājušā rudens saimnieciska­jās
apspriedēs. Kā Newsweek ko­respondents
Veintāls apgalvo, Eče­sons
būšot atturīgs un ar Bevinu
par šiem Jautājumiem bez Kanādas
un ASV finanču specifiUstu klātienes
runāt atteikšoties. Darba kārtības
oti-ā punktā Bevins vēlas zināt, kā
tiurpināsies ASV saimnieciskā palī­dzība
Uelbritānijai pēc 1952 g. un
kā aizpildīt dolāru deficitii angļu
ārtirdzniedbā. Par Bevina un Eče­sona.
apspriedes trešo punktu —
miera Ilgumu ar Japānu — ari Lon­donā
necer lielus panākumus. Tās
uzskatāmas par priekšsarunām, jo
ASV miera līgumu ar Japānu paš­reiz
personīgi steidz izstrādāt Eče­sona
galvenais palīgs Fosters Daless.
Vissmag§kai<« jautājums apspriedē
laikam būs Ķīnas pioblēma, kur