Bavarijas Latviesu vestnesis, April 19, 1950

              I i t L A T V I JA
<ļ«r^ea, 1950. g. 19. aprūl m
ii
i ^
! i.
Hr* 30 m) 1990* g* 19. aprīli
Ar Mitor» parikstu vai mtctaiiett p»-
takitlt«)ot rtkftet tetctMt tfomat aat
atira <ioa rt^acijat domai
VIRS UTVIJAS
8mšgi nolaiata d z ^ aizkars
leilēdzit Latviju m tfia tautu bo}-
,«kvifma dettonā* Sveši \m {auni
eilvēki ffttanii^ lamin brīvo un lai­mīgo
latviešu nddju Udz ar ma$u
toliem — lietuvjiem un igauņiem
fietumu Uelo kultūras tautu acu
priekiā, kas liekas nevarīgas un
g|ēvii palīdzēt t$m« Visi lielo nā-
«Mu protesti un deklarādjas musu
valsta un nfidjas labā vienmēr atsi»
Ittiii un saiķIduSaa pret šo baigo
čmkē aizkaru. Likfts, ka divēki un
«Uvidba mums nevar vai negrib
pilSd^k
Gribot negribot paļiceļiem bus
jāsadzīvo ar vāciešiem .
TIBINGENAS mSTITOTA PĒTUUMI PAR EIROPAS BĒGĻU P]M)BLEMU
nāt grōti konsta«Jamus netiešus iz­devumus
un vācu tautas īpašuma
zaudējtmms.
DP problēma nav pastāvīga bēgļu
ph)blēma, bet da}a no Hropas bēgļu
problēmas. DP emigrējot uz dtām
Eiropas un aizjOras valstīm, ši prob­lēma
pa Mēļākai daļai Jau atrisināta.
Tiem, kuri pēc 30. jiinija paliks Vā-djā.
atliks līdztekus starptautisku
organizādju palKk^bai ^vienīgi ie­kļautie
vācu saimniecībā, un vie­nīgi
no DP m vādešiem atkarāsies,
lai šo kopdzīvi veidotu produktīvu.
Skaidrs, ka tas sasniedzams vienīgi
ar lielu piespiešanos. Taču bez
starptautiskas palid:^as to bēgļu
problēma, kuri nevēlas atgriezties
savā dzimtenē, nav atrisināma.
Bet tad Kristus au^mcelšanās
dimfia pati dievišķi vara no rietu*
ma debetu pamales Uka virs Balti«
y j i f J0rta cauri dzelzs aizkaram iz-
/ Atrt kādam amerikāņu bumbvedē*
iim Un ar savu motoru dūkšanu
modināt sarkanajā asins kalnā Sta-ļtļua
Cdrna kalpu savaioto un ap-itrilto
princeit Latviju tās Jūras
pSIaltt Liepājfi. Uz šl ap^Onīģi tur
va^lļ vai nokUdušā bumbvedēja
rāmiem, verdzinātās Dievzsmītes
riUto dūmakas n^ts, pieķērās brīvās
Lftfi^as vārds» kas» sarkano iznlci*
Oitlju k l u krusas pavadīts» lika
pilķbties dzelzs aizkaram un koiA
' ar brīvās pasaules baznīcu Lieldienu
svfmlem {Arskan^a pār visu pasau-,
U* Viena vienīga virs
Latvijas psmāca to, ko neiedrošmā-
Jia vai nesp^a gudrā un viltīgā po­l
i ^ ministriju un vēstniecību ka-bbietos
^ p ^ d l j a , ka dzelzs aiz­kars
ar viriiķlgtt drosmi ir salau-lams
un pārejams, Ja vien ir griba
to darīt Nu Jau kopi nedēļas pre-
Stdentot ārlietu un kara nunistriju
namos, pašautos presē un radiovQ-
90s skan un nēapklust Latvijas
vārds un liktenis» skarbi pātagodami
als^siMtuios pMsules sirdsapziņu,
kas «|; negribīgi pilda brly!bair m
^Jtitis sarga pie^tdnu preU
jlm nidjāiit; ^
fiis notikums virs Latvijas, kas Iz­raisījis
tik nsgaidlti nopietnas se-
Ins starptaim&ās attieksmēs, ir
Mgnāla i l m mūsu trimdas elņas
spikiem. Rietumu^ valstu prese,
paužot sabiedrisko domu, parāda
savu valdību ārsabiedrisko domu,
j ^ d a savu valdību ārpolitikas va-dltljiem
ceļu pārņemt iniciatīvu šīs
vmras auksUiJI karā, iekām to nav
izdarījuši boļševiki ar savām plāno­tajām
lielakdjām Berlīnē, Vādjas
austifumu Joslā, Dienvidslāvijā uc.
Rietumu preiē pērkons ir Jau ierū-das
L a t v i j a nav Padomju
savienības territorija. bet brīva un
neatkarīga valsts, virs kuras terri-tnrijas
amerikt^^u bumbvedējs nav
ienaidnieks, bet draugs. Višinskim
t l d i l nav t i e s ī b u ateasties Lat­vijā
un protestēt, bet Ečesonam
nav pienākuma šo protestu
uzklausīt.
Mūsu'uzdevums Ir visiem Itdzek- tem morāli, legāli un politiski at-alstlt
ASV valdības nostāju un pa­mudināt
to runāt ar Kremli pavisam
stingru un skaidru valodu — nevis
Padomju savienība, bet Latvijas
brīvvalsts valdība, kufu pārstāv tās
ārkārtējais pilnvarnieks un sūtnis
Londonā K. Zariņš un sūtms Va­šingtonā
J. Feldmanis, ir vienīgā
t i e ^ vara, kas var atļaut vai ne­atļaut
amerikāņu lidmašīnām lidot
virs Latvijas territorijas. Ar to
Padomju savienība reiz būtu arī ofi-dāU
nosēdināta uz apsūdzētā sola
par Latvijas un dtu vaMu varmā­cīgu
diiupādju, inkorporāciju un
noziegumiem pret cilvēcību. Pa­domju
savienības tiepšanas Juri­diskais
pamats ir Nimbergas tiesas
spriedums, ar ko nodibinātas Jaunas
starptautiskas tiesības, kam ir l i ­kuma
spēks un nozīme, un zem ku­ra
ir ar! Padomju sav^eni jas pa­raksts.
ASV prokurors Roberts
Džeksons Nimbergā deklarēja, ka
Nimbergas spriedumā izteiktie
jrindpl attiecināmi kā uz uzvarē­tiem,
tā ari uz uzvarē||iiem.
Vienlaicīgi ar apsūdzību pret Pa­domju
sav'eniba ASV un pārēiām
rietumu valstīm ar apņēmigu dros­mi
nav Jāievēro dzelzs aizkars pie
Baltijas valstīm un. Ja tas būtu va-
JlKlzIgs, tas Jfisalaul ar varu. To
prasa dlvēdba un taisnība. To
prasa latviešu nādja.
Mūsu sūtņu, politiskās cīņas va­dības,
preses un sabiedrības pienā­kums
Ir droši un atklāti izteikt šo
latviešu nādjas prasību.
V. Lamb«rp
Eiropas bēgļu problēma pastāv jau
kopš Balkanu kariem. Pēc pinnā pa­saules
kara Eiropā atradās plori par
3(K).00d turku, armēņu, grieķu, asi-riešu
un dtu tauUbu bēgļu. Lozanas
miera līguma rezultātā 400.000 tur­kiem
un 1,3 milj. grieķiem bija pie­spiedu
kārtā Jāmaina (hlves vietas.
Revolūdja Krievijā bija par pamatu
1 mllj. lielam krievu tautības bēgļu
vilnim, kas vēlās uz Rietumeiropu.
Varu pārņemot Hitlemn, bēgļu kus«*
tība turpinājās, šordz no Vādjas un
tās kontrolei padotiem apgabaliem,
lidz 1943. g. Vāciju aiz polīti^em
un rasiskiem iemesliem atstāja
400.000 cilvēku. Dažus gadus iepriekš
no Spānijas uz ārzemēm devās
200.000—250.000 dlvēku. Bēgļu skaits
Eiropā pārsniedza Jau krietni l.milj.
kad otram pasaules karam beidzo­ties,
sākās Jauna, apmēru ziņā visu
līdz šim pieredzēto pārsniedzoša
bēgļu kustība.
Tībingenā espšais Institūts okupā­cijas
jautājumu pētīšanai pirmo reizi
pēč kara beigām pamatīgi studējis
ārzemju bēgļu jautājumu Vācijā, kā
arī Ipatlgo DP un bēgļu problēmu
IRO satversmes nozīmē. Tagad bro­šūrā
(iedevis Mora apgāds Tībinge­nā)
publicēts sevišķi grūtos apstāk­ļos
savākts materiāls, kas DP prob­lēmu
apgaismo no sainmiedskās, f l -
nanču un politiskās puses. „Vādeši
un DP*, teikts grāmatiņas ievadā,
„būs spiesti vēl ilgu laiku dzīvot
vienkopus; būs nepieciešams šo ko-,
pējo sadzīvi veidot ne tikai panesa­mu,
bet arī ražīgu**.
Brošūra piemetina, ka speciālā DP
aprūpe caur UNRRU un vēlāk caur
IRO, kā ari daļēja DP uzstājīgā uz­vešanās
un Vācijai šai sakarībā uz­veltā
financiālā nasta radījusi vācie­šos
zināmu naidīgumu pret DP, kas
savukārt bijis par iemeslu tam, ka
atbildību par DP nodot vācu rokās
vildnājās. Sī atbildība neesot no­dota
vāciešiem arī tad, kad lielākā
daļa DP bija kļuvuši par īstiem bēg­ļiem.
VadeSu kritiku pastiprinājusi
ari pašu vāciešu bēgļu problēma.
Seko dati (jau pazīstami) par DP
Skaitu Vādjā 1947. un 1949. gados,
kā ari pēc 30. Jūnija^paredzētais DP
skaits visā Vādjā un atsevišķās Rie-turavācijas
joslās. Rietumvādjas at­sevišķie
parlamenti atkārtoti asi kri-tlz?
jņši iedevumus DP labā. Institūts
okupadjas'jsiutājumu p^īSanal izrē­ķinājis.^
ka laikā n6 1945. g. līdz
1949. ģ. martam Rietumvācija bijusi
spieta kā daļu no okupādjas izde­vumiem
šim nolūkam izdot 1.981,2
milj. resp. gandrīz 2 miljardi marku.
Uz katru DP mēnesi iznāk 67 mar­kas.
Nav iespējams pie tam aprēķi-
Lotvi^as ģenerālkonsuls Bral-sons
ieradīsies Vacijo
Maija beigās Latvijas jaunieceltais
ģenerālkonsuls Kanādā R. N. Brai-sons
(Bryson) ieradīsies ar oficiālu
vizīti pie sūtņa K. Zariņa Londonā,
kur paredzētas apspriedes. Izmanto­jot
šo izdevību, ģenerālkonsuls kā
viesis ieradīsies arī Vācijā, kur ap­ciemos
archibīskapu prof. Dr. T,
Grīnbergu un LCK amatpersonas.
Ģenerālkonsulam līdzi dodas viņa
vecākais dēls B. Braisons, kas ar tik­pat
lielu dedzību kā tēvs pievērsies
latviešiem. Toronto viņš bez atlīdzī­bas
māca latviešu ģimenēm angļu
valodu un apgādā tās ar nepiecieša­mo
mācības literatūru. Braisons ju­niors
sācis arī pats mācīties latviešu
valodu. -Ss.
Zv.ūdv. V.VoitūSOnadi
Uz 50 mūža gadiem 19. aprīlī at­skatās
zv. adv. V. Voits. Dzimis Pē-terpilī
kā Krievijas valsts spiestuves
galvenā ārsta un vēlākā Latvijas
sūtņa Dr. 0. Voita
dčls, viņš beidzis
LUtiesibu zinātņu
studijas un 1929.
g. U. sept. ieskai­tīts
advokatūrā
Rīgā, kur darbo­jies
15 gadu, arī
par vairāku lielā­ku
saimniecisku
uzņēmumu juris­konsultu
Vienlai­cīgi
viņš rosīgi no­devies
sabiedris­kam
darbam, no­dibinādams
Latvi­jas
skautu organizāciju, YMCU, Ro-tary
klubu uc. un ieņemdams pārval­des
amatus. Viņš piedalījies arī Lat­vijas
sabiedriskā kluba dibināšanā
un bija tā ģenerālsekretārs. Trīs ga­dus
V. bijis diplomātiskā dienestā un
ilgāku laiku pārstāvējis Baltijas val­stu
Rotary klubus Eiropas Rotary
konUtejā.
Trimdas laikā darbojies kā advo­kāts,
ASV militārpārvaldes Hesenē
tieslietu padomnieks un atjaunojis
advokāta darbu VIsbadenē. V. ir vai­rāku
latviešu trimdinieku organizā­dju
Juriskonsults.
|auns priekšlasījuma
veids
DP, gatavojoties izceļošanai, lab­prāt
grib būt informēti par «dzīvi un
apstākļiem jaunajā zemē, bet pa­rastie
priekšlasījumi līdzšinējā vei­dā
ļaudl§ pēdējā laikā Interesē visai
maz. Pasaules YMCAs nodaļa Lī-bekā
tādēļ sākusi šajā virzienā me­klēt
jaunus ceļus un, dk līdz šim
vērojams, ar labiem panākumiem.
Amerikāņa Noksa ideju iedzīvinot,
VMCAs darbinieki apbraukā Slez-vlgas-
Holštelnas nometnes un skeča
veidā uz skatuves parāda amerikāņu
tradīcijas im tikumus; piemēram,
attēlo kādu ASV ieceļojušu DP, kas
pirmo reizir viesojas amerikāņu na­mā,
piedzīvojot visus Iespējamos
pārpratumus un starpgadījumus.
Pārspīlētais tēlojums saista publikas
interesi un pat sasmīdina to, bet
kaut kas tomēr iespiežas atmiņā,
kas vēlākajās gaitās var noderēt
Beigās Mr. Nokss kopā ar savu tau­tieti
Miss Krlstiansenu vēl atbild uz
publikas jautājumiem. Pasākums,
kas ir tikai mēģinājums radīt jaunu
prii&kšlasijuma veidu, jau pirmajās
reizēs Lībekā saistīja vairākus sim­tus
skatītāju.
Alfrēds Vlnēels
Miris Jānis Miezis
SERU VESTULB I.ATVUAI NO
AUSTRilIllAS
Ar patiesām skumjām Jāziņo mū­su
trimdinidni saimei visā pasaule,
ka nakti uz 2. aprīli, nevienam ķlat
neesot, savā dzīvoklīti Sidneja mins
sirmu vecumu sasniegušais^ latviešu
sabiedriskais darbinieks, bij. M t .
Centr. Pad. tm LCK loceklis Jānis
Miezis. Nelaiķis Austrālijā ieradās
pērn un dzīvoja kopā ar savu mdtu,
kas strādā par slimo kopēju.
Vēl 25. martā JaunaustrālieSu kul*
turas biedrībā Sidnejā M. lasīja
jauku referātu par Latvijaif seno un
moderno kultūru. Ari 27. martā ar
viņu kopā bijām Jaunaustrālidhi iz­strādājumu
skates atklāšanā Sidne­jā.
Tad viņš jutās spirgts un i^esels.
Nelaiķa meita stāsta, ka 30. martā
tēvs bijis mazliet saguris, par ko to-mēr
sevišķi nebažījies. Nākamajā
dienā gan pallds gultā, bet nejūties
sUktL . 1. aprīļa rītā Jau bijis pavi­sam
žirgts, taču Joprojām palids vēl
gultā. Liktenīgajā brīdī aizgājēja
meita strādājusi nakta maiņā slim­nīcā
un, aizejot darbā, tēvu pade-n^
usi ar vakariņām, domādaina, ka
nekas nopietns nedraud. 2 aprīļa
rītā, pārnākot mājās, atradusi to
tomēr Jau mirušu.
Sidnejas latviešu ev.-lut draudze
Jāni Miezi neseA vienbalsīgi ievē­lēja
par Jaundibinātās draudzes pa­domes
priekšsēdi, un viņš enerģiski
centās izstrādāt draudzes statūtus,
tulkojot tos angļu valodā, ko pār­valdīja
lieliski. Neilgajā pazīšanās
laikā Austrālijā ar aizgājēju ļoti sa­draudzējāmies,
galvenokārt kopējo
latviešu Uetu kārtošanā. Viņš ar­vien
bija mīļš viesīs un patīkams
sarunu biedrs manās mājās. Sad
tad mazliet nervozēja, ka nevarēja
ierīkoties sev piemērotā darbā, bet
arī ar šo nevdksmi samierinājās.
Pēc Jāņa Mieža sēro visa^ Sidne­jas
latviešu saime. Jādomā, ka aiz­gājēja
piemiņu pratīs godināt mūsu
trimdinieki ari dtās zemēs. Lai
Latvijas patriotam vieglas smiltis no
dzimtaies tik tālajā Austrālijas kap­sētai
^1
Sidnejā, aprīli.
KIrUi Nldi
Nometņu dzive
VALKAS nometnes Ulmā komite­jas
]ķriek§sēdis Nīkurs un admini­strators
Krastlņš dzimumdienā ap­sveica
IRO 2. apgabala Ulmas apakš-apgabala
pārvaldnieku Meknīlu, pa­sniedzot
viņam adresi un Latvijas
nadonālo standartiņu. Pateicoties par
dāvanām, |Meknīls piesūtījis nomet­nes
vadītājiem rakstu, kurā uzsver,
ka viņš lieliski sadarbojies ar Ulmas
nometnes vadību un darbiniekiem
un arī turpmāk centīsies darīt visu
iespējamo pārvietoto personu labā.
Personīgā sarunā Meknīls izteicies,
ka no visām viņa pārziņā esošajām
nometnēm Valka allaž bijusi viena
no priekšzīmīgākajām.
NEISTATE, Svarcvaldē, Luterāņu
pasaules federācijas franču joslas di­rektora
Nurmeta vadībā Kristīgai
studentu nedēļai bija pulcējušies
Igauņu un latviešu studenti un vecā­kā
akadēmiskā paaudze ar saviem
piederīgajiem. Referātus lasīja prof.
P. Jurevičs, LWF direktors Vācijā
prof. Dr. P. Lindbergs, federācijas
darbinieki Halvorsens un Lazarets
mi igauņu mācītājs Vems. Prāv. Kr.
Valters studentu nedēļas dalībniekus
stiprināja ar dievvārdiem.
AUGSBURGA5 - Hochfeldas no­metnē,
pienākot tautiešiem no likvi­dētās
Haunštetenes, vēl ir 1300 lat­viešu.
Pretēji citām nometnēm no
Augsburgas pēdējos mēnešos bijusi
dzīva izceļošanas kustība un kopš
Janvāra uz citam zemēm, lielāko
tiesu uz ASV, devušies ap 400 lat­viešu.
No kādreiz daudzajiem mācī­tajiem
nometnē vairs palicis tikai
prāv J. Ķullītis un māc. 2. Upīte,
kurši ari jau ir ceļa jutis Komitejas
priekšsēdis pašreiz — J. Kamats.
DlLINGENAS nometne, pare­dzams,
pastāvēs vēl ilgāku laiku, ko
norāda tas, ka pēdējās dienās uz tu­rieni
pārvietoti vairāk nekā 50 lat­vieši
no Vircburgas centrālās nomet­nes,
no kurienes gaida vēl vairākus
desmitus, kas veic pēdējos likvidēša­nas
darbus. Tāpat Dillingenā tuvā­kajās
dienās gaida nelielu skaitu
tautiešu no bij. Kleinkēcas nomet­nes,
kurus nesen pārvietoja uzLelp-
Z\1EDRIJAS ABONENTU
IEVĒRĪBAI!
Latvijas pārstavnlecTbu Zviedri-
1ā ar 1950 g. i. apriiJ ir pārņēmis
Latvjo var«s. Laikraksta pasūti.
nSjum! un naudas Iemaksas Izda-rāmas:
Postilro 156582. Prcnumcratlons.
konto tōr Lat\nja, Box 15079.
Stockholro 15.
LCK apgāds LATVIJA
heimu. Jaunu iemītnieku us^emša-rtaiļ^
tmetnē montģ; litic tlptio-šanas
darbus.
IMBSHAUZENAS X.WP studiju
centra darbība pagarināta uz trim
mēnešiem un tā vadību uzņēmies
prof. K. Kundziņš, jo līdzšinējais
centra mācību daļas vadītājs prof.
Dr. Ed. Smits izceļo uz ASV, kur
strādās zinātniskā darbā. Uz ASV
dodas ari centra administrators māc.
Kņezs-Kņezinskis» kas saistīts par
kādas amerikāņu draudzes ganu.
LIBEKAS latviešu slimnīcu pār­ņem
vācieši. Paredzams, ka latviešu
personāls vēl darbosies līdz 1. jūni­jam,
bet vairs pieņems tikai sbm-niekus
no Lībekas nometnēm Vis­vairāk
slimnieki pašreiz šai slimnī­cā
sajāt latviešu laikrakstu un grā­matu
trūkumu, tāpēe vēlams, ka
tautieši un organizācijas tos atcerē­tos.
OLDENBURGAS nometnēs pār­vietoti
baltieši no likvidētās Burg-dorfas
nometnes. Omstedeg nometnē
par komandantu ievēlēts A. Ozoliņš.
MEMINGENA vairāk nekā 200
baltiešu pārcelti no Vircburgas. Viņi
lielāko tiesu ietilpst neizvietojamo
kategorijā.
OSNABRIKA Joprojām cītīgi
strādā baltiešu sardžu vīru apmācī­bu
centrs. Surp no Grēvenes pārnā­cis
un darbojas sardžu vienību mā-
.cītājs J. Meistars. Nesen no Fogel-sangas
ieradušies 5 latviešu vadi.
Sardžu vīrus aptaujājot, izrādās, ka
30 proc. emigrē, bet pārējie grib pa­likt
ari turpmāk dienestā Vācijā.
EITINAS nometnes vecos ļaudis
pārvieto uz Rendsburgu. Ap 300 tau­tiešu
do^es uz NeiStati, bet pārējie
uz Hamburgu S. g. 1. ceturksnī no
nometnes uz ASV izbraukumi 108 lat­vieši,
uz Austrāliju — 24, vācu saim­niecībā
lesaistijušies - r 33, bet vēl
uz citām zemēm aizceļojuši — 16.
Jau dokumentējušies un Izsaukšanu
uz transitnometni tuvākā laikā galda
ap 200. No sabiedriskajiem pasāku­miem
vēl darbojas DV vinļ dubult-kvartets
V. Višteļa vadībā, "DV no­daļa
un YMCA, kas Ugad tikusi pie
savām telpām, kā arī draudze ar sa­vu
ganu V. Līventfilu. Par darba
pārtraukšanu nedomā arī Izdevējs A.
Ozoliņš, kas vēl paredz laist klajā
vairākas grāmatas, to starpā Pllvjē
romānu par Staļingradu un Sudrabl-ņa
kara piezīmes Asiņaina gaisma
aust.
MINCHENES techniskās augstsko­las
lauksaimniecības fakultāti ar
lauksaimniecības zinātņu doktora un
diplomēta mežu inž. grādu beidzis
Jānis-Hermanis Lāds no Baiiņlem
Zinātniskais grāds viņam piešķirts
par disertādju kūdras purvu izman­tošanā
un kūdras ražošanas uzņēmu-ma
organizēšanā.
VE51UIES
REDAKCIJAI
VAI KATRS ZIŅ* JACBNSAS FEC
ALGAS?
Polemikā, kas Latvijā izraisījusies
par Fišbachas nometnes likvidāciju,
nometnes bij. komiteja 7. aprīļa nu­murā
starp dtu raksta, ka LCP no-tdkusi
nometnes komitejām algas
maksimumu uz 200 DM mēnesī.
Tas nostāda interesantā stāvokli
latviešu darbiniekus. Teiktais no­teikti
attiecas uz britu joslu. Kā
Šlēzvigas-Holšteinas, tā ari Lejas-saksijas
nometnē': darbs nomeb;iu
komitejās vai padomēs tika un tiek
uzskatits par goda amatu. Piem.,
Flensburgas, Mērbekas, Sengvarde-nas
un Oerelas nometnēs komitejās
bija ievēlēti un strādāja kā algoti
nometnes darbinieki (skolotāji, ie­rēdņi,
polidsti), tā ari nenodarbinā­tie,
pēdējie pilnīgi bez atalgojuma
(Sengvardenā konutejas priekšsēdē­tāja
ar DPACCSa piekrišanu auto­mātiski
i«^ēma britii iestāžu atalgo­to
komandanta palīga amatu).
Vai amerikāņu joslā valdītu citi
apstākļi un tradidjas, dta sabiedris­kā
dwba izpratne? Var taču rasties
togad asprātigi bijušie gratis darbi­nieki,
kas sāks pieprasīt savu atal­gojuma
daļu no likvidēto nomeb^u
LCK kasē iemaksātām sununām^ jo,
Fišbachas komitejas vārdiem runā­jot,
tur „nometnes amato personas
un darbinieki bija nesamērīgi vāji
atolgoti samērā ar viņu darbu un at­algojumu
citās nometnēs?'*
Domājams gan, ka jautājumu ame­rikāņu
joslā Izvirzījis fakts, ka te
komitejās un padomēs nevarēja tikt
ievēlēti algoti adminlstirādjas dar­binieki,
bet vai tos attaisnotu cenša­nos
katrā ziņā pēc algām, kaut ar!
lielākajās nometnēs? Sabiedriskā
darba veikšana bez atolgojuma pel­na
visu cieņu un uzihanibu, bet alga
bieži darbiniekus pārvērš ierēdņos,
kam augstākais princips top nevia
sabiedrība, bet avots, kas šis algas
maksā. V. VIdoms, Hamburgā
KĀDS PIEMIRSIES PIBNĀKUBIS
Daudz Austrālijas latviešu šodien
cenšas tikt pie savām n^jņām. Un
tiešām: būves, kas vlH nesen bija
vienīgi pasāktos vai tikai nodon^-
tos, togad ir zem jumto un dažas ģi­menes
mīt savos namiņos. Ja šl bū­vēšanās
ir apsveicama, dažkārt pat
nepiedešama, tad par. latviešu vis­pārējo
noskaņojumu Austrālijā at*
liek daudz ko vēlēties
Pirmkārt» krasi Izpaužas, mūsu
stiprums un r e ^ vājuma — pārfik
lielais individuālisms. Iešana un tu­rēšanās
katram par sevi^ nekopojot
spēkus ne nacionāliem mēcķiem, ne
ati tīri praķtii^em šīsdienas pienā­kumiem.
Otrkārt, toutieši te sāk
pārvērsties par pārāk lieliem mate­riālistiem,
plendŗstot, ka ir daudzas
vērtības ari ārpus tīri materiālām
interesēm.
Galvenais aunums manā iiztverē
ir tā pati bio oģiskfi krize, no kura»
mēs tikai ļoti lēnām sākām atspirgt
pēdējos priekškara gados Latvijā, un
kas Vācijas šaurajos nometņu
stākļos gluži dabīgi vēl paaslnājās.
Nevarēdami atsvabināties no agrākā
domāšanas veida, ka bērni nozīmē ti­kai
kavēkli un atsacīšanos no sek­mēm
dzīvē, latvieši ari to turpina
vieninieku dzīvi, nenodibinādami ģi­menes.
Vēl ļauQāk ir, ja spēcīgi bez­bērnu
pāri arī^pallek bez bērniem.
Par dk viņi noderēs Latvijai, kad
sitis atgriešanās stunda?
Cik zinu, tod līdz šim Tasmānljas
latviešu ģimenēs piedzimis ttoi
viens^bēms, m tos ir mans Mārcl-tis.
Jātic, ka nākotnē šajā ziņā sa­skatīsim
iepriecinošākas ainas. Tas
būs tikai par svētību mums pašiem
un cerībās daudz piemeklētojai lat­viešu
toutal.
K. Garais. Hobartā, Austrālijā
iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii
BALTUAS CENTRĀLA PADOME
JAUNĀ MĪTNE
Baltijas centirlilās padomes (BCP)
latviešu pārstāvji V. Janums un A.
Trapāns 27. aprīli pārvieto savu bi­roju
no Detmoldas, Vitje ielas 8, uz
Augustdorfas nometni. Uz turieni
pārceļas ari Zlemeļrelnas-Vestfāles
apgabala latviešu pārstāvība un sko­lu
Inspektors (agrāk Detmoldā, ^ t -
je ielā 14), kā ari LAB Daugavas
Vanagi centrālās un un angļu Joslai
valdes birojs. Visa mlnētojām iestā-dēm
domātā korespondence no 2?.
aprīļa adresēdama: (21a) Augustdor!
b. Detmold, DP Camp, Bl. 9, B r i t i*
Zone, Germany.
LATVIEŠU STRĒLNIEKU
PDLNVARNl
Uktt^a viJI canditg put! no trlmdl
SJiSL.?.' PMaoītt malām. Ul iŽ?5£Si.. ^f*;-^'**'^ ttfadiji talka ISSIT??' ^bledifbai valdība oriSEl
2J^S?--»*ffi W ārēji» liUonBld-
Sf Jil«i*^ atbalitaami, kai vecuma ««nerio dei atvar Izceļot, OB
noorffuditt tv^nlfat atcere, dlenii. Ul
S2riiii«rif Si«f J^*"*^»» Pkltāodvi elzdelmf! i ivzUkMlr taott-,
Jļ£p|i«toaof Urtotar 9. ooldmanl,
osa) Wflrzbiirf, Central DP CSB^Ļ
3 ^
jilu ^
Mvienig^ «ra
ilBrttUtt Ifa, «
nodili «iriņi i .
Vci]ian bHlu W'
ko iMptetoll -
UknkstL i
Bii vaMU mUBlltt;
Ari pWJle t l i
ftfifcjiem Kolondp
~ 'Vnfctt^i
Pift k!l
noder:
Grifam y;