Bavarijas Latviesu vestnesis, June 30, 1951

              IESPAIDI
no lai„ 1^
Nevienam no v £
manāma ik soli.
f bez vefits i^^iit
N vai boHeviC:
Himdienai divtik n»,
ievnama. ^
ailes nometne ir ini.
airums tautieSujaua.
das uz Uansltnometm
"1 oiic. P. Brencii
ssporta kūrvieti Gu.
enā vgļ negen apgio.
viešu. Vieni, lai
w»> otri, lai piedalīto»
ari te redz m
jau min Floridai, KJ.
valfitu un kontlMōia
ākie VSclja»
ers. Brlnišķīgoi %
eizl. Bez pasu koalr>
2 Reilu, Vērojam, dk
pavadonU augstpililgi
"vu austrieSu ko%
mēr vācieša piiekii
zaks. - Pie PUneMii
u mācītājs. Uz jiuliji^
uštrija viņš atbild, \\
ts zemāks nekS Vicijl
tiekot, buvniecibi itri*
m nakti. Lauku lādi
itigi apmeklSjol bazni'
sot sarkana, daudz ko­tēju.
Franiu okupScilsj
āji visapmlerinitlkie.
ļauj sienu un ibolip
kaifi laiks ari hi\'Ķ
n gari redzu Akurātais
edzu pats sevi karjt!-
IķS dzimtene. AU
sīkāko bez ilrdsapil-pildinlja:
„Kar8 VIcijj
iju."
atbildēja ne^avgdaniU;
oliā'tu?"
aud briesmasi J« M *
ušo, stoko un nelielf
atrunājama!, m
kd pansija* kuBd» J
franču komdnuU o««"
niekus «nne,»^;
Viņa SJtS
nosvērti, b« P p
udzitos uz r eta»J ,^
šaurās maļgas;
Tas. Arne«P«"
4ēja lokJ'»'^'
^najā un
Ija Pari2«Vko'^" •
ļludinija U'^'
Trešdien, 1951. g. 27. jūnijā
ga—a=
Vēstule no Sav. valstim par noskapoļumu pie
demokrātiem un pie republikāņiem
prezidenta vēlēšanas Sav. valstis ār-ķgrtigi
dziļi ietekmēs ne vien šis vadi-
(ajas valsts, bet visas pasaules llkte-jy
Par to nevienam nevar biīt šaubu.
No ts vira, kae nākamā gada rudenī
jev piesaistīs vairāk balsotāju, atka-rasie
» ne vien iekšējā* un ārpolitikas
viniett». bfit viņa valstsvīra spIJļas
un tt06tāja IzSķlrejos momentos pa-nlSbs
vai iegrūdis neizmērojamā po-jt5
cilvScl u2 ilgiem gadiem. Tas ma-ļiii
cilvēks, kura balss būs liktenīga,
nemaz nevar Iedomāties, kādas tālejo­šas
sekai būs viņa politiskām simpā­tijām.
Mazais cilvēks to var neapzi­nāties,
bet tiem, kas nodarbojas ar
politiku, šis sekas nav noslēpums, kā-pgc
to atbildība jo lielāka.
Paklausīsimies, ko runā vieni m ko
laka otri, kas dos savas balsis.
Vecpuišu klubā, kā lepni saucas
mazais krodziņš Lielās Ielas galā, va-
Itīl daireiz satiekas vecīgais Bils ar
aunekllgo CSrlzu. Abi strādā vienā
lleluzņiimiinSi stāvoklis darbā puslīdz
vienSds, ari algS nav lielas atšķirī­bai.
Bil» konsekventi Iestājas par re-publikfiņiem,
bet Čārlzs balsojis par
demokrātu kandidātu. Kad viņi sāk
runāt par politiku, tie parasti Iekaist
un aizmirst Izdzert par 20 centiem no­pirkto
pudeli alus. Tik karsti tie 6trr-das.
Bil» vispār neatzīsi, ka demokrātu
valdība Vašingtonā būtu ko labu da­rījusi.
„Paskatie6," viņš izrauj no ka­batas
lielpilsētas laikrakstu un rāda
to Čārlzam, „vai tālāk vairs iespē-ams
iet? Vai Taftam nav taisnība, ka
korupcija saēd mūsu valsti?" — „No-ziegumi
notiek visur. Tie jāapkaro, un
valdība arī to dara," n\ierigi atbild
CSrlzs. Bilu tas sanikno vēl vairāk,
un viņš uzsāk valdības „grēku uz­skaiti",
ko patapinājis no republikāņu
ietekmē esošā laikraksta. Pārmetu­miem
par piekāpību komunistu priek­os
un to lldzskrējēju saudzēšanu se­ko
norādījumi uz ārpolītiskām kļūdām
kopš Franklina Ruzvelta laikiem. Tad
Bila pāriet uz cenām un Inflāciju. „Jo
jlrik Izbeigsies demokrātu valdīšana
Vašingtona, ]o labāk mūsu zemei."
T8da if viņa pamatdoma.
„Vi8U« pēdējos pāris gadu desmi­tu*,"
itMld Čārlzs, „esmu balsojis par
Spilgtā
Amerikā
EIROPIEŠA PIRMĀS
DIENAS ŅUJORKA
Ņujorkas kltisajā priekšpilsētā Port
Vašingtonā, kur dzīvo samērā daudz
latviešu, patlaban zaļo vasara. Rozes
un jasmīni pilnos ziedos. Greznās tsav-rupmSjeles,
paslēpušās koku pazarēs
un apstādījumos, atgādina Meža parka
vasarnīcas. 29. maijā Amerikā svinēja
kritušo karavīru piemiņas dienu. N a ­mi
bija karogoti, arī bērni nēsāja ka­rodziņus.
Pat dažs labs sunītis lepni
tipināja pa ietni, apjozts ar Amerikas
karogu. Ap pl. 9 Port Vašingtonas
asfaltētajās gatvēs rīta saulē icimir-
^iJejSs sarkanu, zilu, zaļu, baltu, mel-
^% pelžku un dzeltenu tērpu jūklis.
NcSjās dažādu organizāciju pārstāv­ji
lepnās un spilgti krāsainās unifor-nīSs.
Amerikas leģions, skauti, gaidas,
policisti, ugunsdzēsēji u. c, brašu nē-
S^ru grupa baltās drānās, iznesīgi poļi
teŽtrMos, krāsainos tērpos, rēviju mei-un
trombistu pavadīti.
Katrai organizācijai savs pūtēju or­ķestris.
Spēlmaņi tērpusies teik^mai-
Jias uniformās. Pēc dažu maršu no^pe-
^^žanas organizācijas rindojas gājie-uz
kapiem. Pirmie karognesēji,
tad orķestris un organizāciju pārstāv­is'
Orķestrim pa priekšu solo glītas
Hieitenes rēviju tērpos un huzaru ce-
Ws. Viņu rotaļīgā gaita visai at-sķiŗas
no eiropietim parastā svinīgā
Sajiena soļa. Ejot viņas akrobati.^ki
rotaļajae ar saulē mirdzošu spieķīti
paklanīdamās un apkārt griezda­ma*,
ielīksmo skatītājus. Dažreiz, kad
gājiens piestāj, meitenes, orķestrim
*P6lejot, dejo grotesku, rēvijai līdzī-
9^ deju, protams, izpelnoties arī ap-
'^^'siifi. Dažā orķestrī puse mūziķu
^'•evietes. Zaji baltas uniformās ar lep-īļ^^
m pušķiem pie cepurēm viņas, lie-ar
savu kārtīgo ierindu un izjutī-
J?_^uz:kālo izpildījumu pat pārspēj
Akta brīdis kapsētā īss. Amerikāņi
^^^^^ atceras un godina kritušos, bet
P^i^ak neskumst. Viņi nemoca sevi un
^;5usītajus-ar izplūdušām runām. V a l -
ML^^ armijas pārstāvji nolasa ie-
P^ekš sacerētas, kodolīgas runas, ku-
^^5j6uina dēl Eiropa sauktu par uz-
Jitiain. Pēc tam tādā pašā kārtībā gā-ajkal
atgriežas.
Udzīgi šim svētku gājienam daudz
šeit neskaitāmas nāves briesmas
ļj^postu piedzīvojušam eiropietim lic-nereāla
operas izrāde, kā sap-
Egils Kalme
demokrātu kandidātu pre^.denta ama..
am Bet tikpat labi varētu balsot par
S H' . ' " ' W ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ V^^^^'
f a h , f v ^ " . ' . ^ '^ par personu. Ja do.it
abu kandidātu, nobalsošu par to kopā
ar karstākiem republikāņiem."
lesk tn^^'t"^^ to nedarītu, jo viņš tai.
^^katos, ka nekai labs no demokra^
vispār vairs nav gaidāms. Neesot
abi jau tīri teorētiski, jā viena parM
^ja tik ilgi atrodas pie valsts stūres, i
^ur nu vel, ;a viduvējiem cilvēkiem
javeic darbs ar pasaule atbildPbu. Pret
pēdējiem argumentiem arī Čārlzam
nav iebildumu. Viņš it kā sāk piekāp­ties.
..Prezidents Ruzvelts, tas gan bija
vadonis," viņš atceras. ,Toreiz Perl-harburas
laikā, kad viņš uzrunāja tau-tu,
v:si jutām, ka runa tautas; vado-nīs
Bet t a g a d . . . " Čārlzs savu domu
nebeidz. Pretī sēd tā karstais pŗeti-
^ u , ^i^^ P^^'^^ pretuzbrukumā.
MKāpēc," Čārlzs strauji iejautājas,
r.tauta no republikāņiem novēršasr*
Pēc Čārlza pārliecības, republikāņi
nav sapratuši laika zīmes lielēs krī­zes
laiks un nesaprot tās ari tagad.
Toreiz valsts kasē nauda krājās gu­bām,
bet cilvēkiem nebija ko ēst; nau­du
nelaida apgrozībā. Vēl tagad dau-dzl
dzīvo toreizējās krīzes atcerē. Vai
garais Džons jau sen nebūtu aizbraucis
pie saviem radiem uz Kallforniju, ja
viņš nebaidītos pamest pastāvīgo dar-bu
ziemeļu pilsētā? Daudzi to būtu
darījuši, bet viņi baidās riskēt, jo ko
var zināt ar to saimniecību!? Tāpēc
labāk turēties tai darba vietā, kur
darbs būs vienmēr. Bet tas Ir brīvības
ierobežojums, kaut arī netiešs. Prezi­dents
Trumens solīja rūpēties par no­drošinātu
darbu, par sociālo nodroši­nāšanu,
par vecuma pensijām. Vai tad
kāds brīnums, ka viņu Ievēlēja? Viņu
ievēlēja 1948. gadā un ievēlēs vēl, ja
republikāņiem nebūs spēcīga pretkan-didāta!
„Kas vainas Taftam?" Iesaucas Bils.
Strādniekiem nav pieņemams!" at-bild
Čārlzs. Bils sāk skaļi smieties.
nAr kādām balsīm Taftu ievēlēja at­pakaļ
senātā?" viņš smīnēdams no­prasa.
,.Vai tās nebija strādnieku sie­vas,
kas balsoja par Taftu kopā ar
saviem vīriem, kam sen jau apnikusi
arodbiedrību varasvīru iedomība? Jau
trīs gadi pagājuši, kopš spēkā Tafta-
Hertlija likums, par kuru toreiz klie-dza,
ka tas strādniekua pārvērtīšot
par „vergiem", bet nekas tamlīdzīgs
nav noticis. Tafts ir pret karu. Arī
tas strādniekiem patīk!"
.,Karš nevienam nepatīk." atbild
Čārlzs. ,.Bet Mekarturs ieteica bum­bot
Ķīnu. un tad tik' īstais karš ie­sāktos.
Un Mekarturs taču tagad re­publikāņu
.augstais pravietis'!" — Par
kara izraisīšanu, ierobežošanu un pa­pildināšanu
viņi abi vare-tu strīdēties
līdz rīta gaismai, jo karu Sav. valstu
iedzīvotāji tiešām nevēlas. Abas par­tijas
ir pret to, un viena otru apvai­no
soļošanā uz karu. Abas ir vienis
pratis, ka Jāstājas pretī komunismam,
bet tas jādara aizstāvēšanās nolūkā".
Kur aizstāvēšanās beigsies un uzbru­kums
sāksies, tas ir strīdus jautājums,
par ko nebeigs disputēt ne vien dar­ba
biedri Vecpuišu klubā, bel par ko
nespēj vienoties pat stratēģi bruņoto
spēku štābā.
Prezidenta vēlēšanām nāk. gada no­vembrī
kandidātus izraudzīs jūlijā.
Abas partijas savas kandidātu izrau­dzīšanas
sapulces nolikušas Cikagā;
republikāņi mēneša pirmajā pusē, de­mokrāti
— otrā. Par republikāņu re­dzamāko
kandidātu %zskata senatoru
Taftu. Aiz cieņas pret prezidentu de-mokratl
nogaida viņa personīgo uz­skatu
noskaidrošanos. Trumens iztei­cies,
ka savu nostāju jau esot izlēmis,
bet to paziņošot, kad pienāks laiks.
Daži laikrakstu komentātori domā, ka
prezidents grib vēlreiz kandidēt. Ja
viņš to gribētu, tad demokrātu parti­ja
viņa kandidatūru apstiprināfu. Vai
gan citādi prezidents būtu gatavojies
šai vasarā apmeklēt valsts rietumu
un vidus apgabalus, lai tautai no­skaidrotu
patiesību, ja viņš nedomātu
par vēlreizēju kandidēšanu?
Republikāņiem jāsaprot, — saka ie­vadā
diezgan izplatīts laikraksts — ka
Trumens var vēlreiz kandidēt un ka
var rasties pietiekams skaits elekto-ru,
lai viņu ievelētu par prezidentu,
kaut arī bez sevišķām pūlēm var re­dzēt,
ka mūsu valsts lietas varētu la­bāk
kārtot. Arv. K l .
D u l u l ā , jūnijā.
L A T \ M J A
V Ē S T U L E LATVIJAI NO AUSTRĀLIJAS
AUSTRĀLIJA NEVEĻAS EIROPAS
ĀRSTUS
Lai gan Austrālijā uz 12.{XK) iedzī­votājiem
ir tikai 1 ārsts, austrāliešu
ārstu nostāja pret Eiropas kollēgām
ir noraidoša. Viņi neatzīst no Eiropas
ieceļojušos ārstu.^. izņemot tikai^ tos,
kam ir angļu universitātes dipiom:.
$;nī ziiiiā Austrālija ir vieniigā valsts
i kds pret imigrantu ārstiem ir Uk no-i
raidoša.
_ t
i
Daudziem Austrālijas latviešiem
p:rm:e divi gadi jau a:z muguras.
Darba līgums, kas. Vāciju atstājot,
šķita kā brīvības ierobežojums un
vienu otru pat sarūgtināja, visumā
izrādījās tikai formāla lieta, ļaudis,
kas nebija apmierināti, bez lielākām
pūlēm dabūja atļiuju mainīt darba
vietu. Pārējie līguma la.kā samieri­nājās
ar 6dVQm darba vietām un pie­savinājās
arodam nepieciešamo valo­das
prasmi. Latviešu iedzimtā centība
palīdzēja pārskoloties dažādos ama­tos,
pie kam izrādījies, ka roka, kas
ilgas qadus turējusi spalvas kātu. ar
sekmēm var stumt arī ēveli vai vadīt
komplicētu mašīnu. Arī izpelna, kas
sākumā bija 7 mārc. nedēlā, tagad ne
reti sniedzas līdz 15 un vairāk. Bieži
šie ļaudis ir pateicīgi tieši līgumam
un tam veidam, kā viņus novietoja
darbā.
Skolotājs Z. labprāt pastāsta savas
gaitas Austrālijā: ,.Sākumā bija jā­strādā
kādā būvfirmā, par ko biju ne­laimīgs,
bet vēlāk izrādījās, ka man
bijis talants koku apstrādāšanā. Jau
ilgāku laiku esmu labi atalgots gald­nieks."
— Jāsaka, arī man visu šo
laiku llgions nekad neatgādināja st^
vi. un tā diena, kad saņēmu no imi­grācijas
iestādes ierakstītu vēstuli ar
nelielu papīru, kas dod man brīvu
darba izvēli, nemaz nelikās labāka par
citām, jo nedomāju iesākto darbu at­stāt.
Jāpiezīmē, ka vispār ar darba
mainīšanu Adelaidē pēdējā laikā jā-
EGIPTE
būt uzmanīgiem, sevišķi gados vecā­kām
sievietēm. Zinu vairākus pazi-n.
is, kas, līgumam beidzoties, „pa jo- ļ
kam" a'stāiuši veco un gribējuši iz-^
mēģināt roku cAā darbā, bet, diem-ļ
žēl, viņi zaudējd izpeļņas ziņā. Tagad.!
kad dzīves dārdzība ceļas, nevajadzē­tu
pamest uzsākto darbu pirms nav
atrasts jauns un labāks.
Vispār darbs mums visiem jāņem
nopietni, jo tā ir vienīgā iespēja kā
tikt pašiem uz augšu un palīd2ēt grūt­dieņiem
Vācijā. Ja salīdzinām latvie­šus
pirms diviem gadiem un tagad
tad jāsaka, mūsu darbs mūs ir svētī­jis.
Sākumā gan draugi un paziņas
it kā pazuda vie.ns otram, bet tā bija
cīria, lai iegūtu dzīvei visnepiecieša­māko.
Mūsējie izklīda uz visām pu­sēm
un individuāli uzsāka dzīves cī­ņu.
Viena nepieciešamība sekoja ot­rai.
Tagad ,.zudušie" atkal sāk at­rasties.
Atplaukst sabiedriskā un baz­nīcas
dzīve, bieži baznīcā telpas par
maz, lai uzņemtu visus dievlūdzējus.
Tikko pirmās materiālās rūpes novel­tas
no pleciem, latvietis atkal meklē
latvieti. Ielūdz viens otru ciemos, at­dzimst
senā viesmīlība. Daudziem ir
savas mājas, tur tad sestdieīias vaka.
ros pulcējas paziņas un izveidojas sa­biedriskā
sadzīve, sava veida vaka­rēšana.
Jaunās namamātes liek galdā
latviskus ēdienus. Visu sirdis, šķiet,
rakstīti dzejnieka vārdi: „Lai cik tāli
celi katru aizvada, mūsu zvaigzne esi,
paliec — Latvija." —tis
Tuvojoties An<glijas latviešu Dziesmu
dienām, rīcības komitejas darbs kļūst
arvien intensīvāks. Tautiešu atsaucība
ļoti dzīva — izpārdota jau puse ie­ejas
karšu. Ievērojot lielo pieprasīju­mu,
rīcibas komiteja lūgusi Alberta
hola vadību atļaut Izmantot arī t. s.
„mūža abonentu" vietas. Komiteja ai­cina
informācijas centru galveno vē­rību
pievērsit iespējami precīzai tau­tiešu
informēšanai par svētku sarīko­jumu
vietu un laiku. Informācijas cen­tros
izliks dažādus plakātus un schē-mas,
bet paskaidrotumus soiiegs skau­ti.
Ieejas kartes saviesīgajam vakaram
Hamersmisā izpārdotas. Tautas tērpu
un deju sacensībām godalgas ziedo
atsaucīgi. Laikraksts Latvija ziedojis
10'—.^— mārc; interesanta balva ir
arī 2 nedēļu atvaļinājums uz Sveici,
u. t. t.
Dziesmu dienas 27. jūlijā, pl 1.30
svinīgi atklās rīcibas komitejas pa­plašinātā
sēdē sūtnis K. Zariņš.
Pastāvīgam darbam kādā muižā
meklē latviešu laukstrādnieku Inulātu pāri.
Sievai Jāprot ilaukt govis, bet vīram kopt
zirgos, event. ari vadīt traktoru un pSriināt
visus parastos lauku darbus. Dsivoklls at­sevišķā
mājā. pārtikai saņems lauku pro
dūktus, brīvu apkuri un apgalsn]o<(dnu. Alga
3500 fr. nenest. TuvSkā skola 5 km. intere­sentus
lOdi pieteikties Latvijas sarkanā krustā
Beļģijā, Z5, nie Jacguei Jordacni, Bruselles,
kao solegs tuvākus paskaidrojumus.
VISA PA5AUL'E
-k Djursholmas pils^^tas ģimnāziju beidiia
«n stipendiju Ieguvis Andris Vītollņž. fils Ir
viens no rotajiem gadljumiom, kad āriemoleks
ivledru ģimnailju beldt kā pirmais.
^ ^ ^ ^ Par Cikagā nodibinātās
^^"^•Mjl Amerikas haltieSu komite-
J^^S Jas priekšsēdi icvtMciB llc-
^ f l l v ^ tuviotli prnf. Cnlva, «ckro-
^ J tarl igauniete Klaltona. bet
niS I * par kasieri lalvlel© L. \ en-ta.
Komitejas adrese. 184,
We8t VVashlngton Sl.,
Boom 406.
Harvejā nodibināta Zic-mcjdakotaA
latvieHu vete­rinārārstu
kopa. Par priekšnieku ievflēts O
Selsums, bet valdē V. Skroms im .M.
Skroma.
Mineapolē Augsburgas teoloģijas semi­nāru
beidzis K. OioUuš. Vlņs kopš ļunlļa
Viskonsinā apkalpo trīs amerikāņu draud/e^
^ Lanfiingā Mičiganas koiledžu ar inže­niera
grādu beldils L. Frclraanl».
«
^ Zellkaju amaia melMare 7algō Grenrione
Irrejoju^i ui AS\'. bet pulk?fpņgatavota ļu
meistars ?.anls KrOmlņ^ ui Kanādu. Z. lircn-
, rione īpasum.i ieguvu«l namu un divēniii
ļ zellkaja darbnīcu. Ar IrMrād.lļumu kvamati
I vina iipelnljuJles amerik.iņii prese» aUinihu.
Par latvieSu palldrība!"
komitejas Franclļā Langue-rioc
kopas vadītāju Irrau-d
j l l s V Brpchmanis /La Nā­vētie,
Sl Paul-sur-Save.
par Montaigiitl; pie viņa
var reģistrēties tautieši
ka* drivo Hto Garonne,
Tarn. Avevron, Lozer^r
Gard. \ audušo un Her-ault
tepartannentā. — Sclnc
et Marne kopas valde par koŗaa vadītāju
apstlorlnājuM A. Vanagu. — Ilonas kopas
adrese: H. MlsinŠ, St. Laurent d Agnv (tho-ne);
PUasas kopas — J. Nfiķelsons. 35. rue
des Cvgognev Tb^nn (Ht. Rhlni; Nord un
i Pas-de-Čalals kopas - A. Maniri, Clte Fa-i
millale No. .^9. ArenbeTg-\S aller% ļNord-
! Stra>burgas kopēs — F. Zird«, 1. Chemin
' C.oeb. Slra^hourg (Ba< Rhin Bretana» ko-pfli
_ \-. Bauraaniv 56, ruo du M-c'nal Fccb.
l Loīient f.Morbihan).
250.000 amerikāpu
aizlūdz par latviešiem
S e n a t o b l j a i latviešu draudze,
māc. P. Ķirsona vadībā jau otro gadu
aktīvi turpina cīņu par Latvijas brī­vību.
Jau pirms 14. jūnija sastādīja
plašu aicinājumu 1275 amerikāņu drau.
dzēm 17. jūnijā dievkalpojumos pie­minēt
arī Baltijas tautu ciešanas. Māc.
Ķirsona aicinājumam atsaucās visas
draudzes. Misisipi un Tenesijas šta­tos
Baltijas tautu ciešanu stāstu no­klausījās
250.(X)0 amerikāņu.
17. jūnijā Sanatobijas latvieši pulcē­jās
dievkalpojumā, ko vadīja māc. P.
Ķirsons.
Misisipi galvaspilsētā DieksonS sa­biedrisks
darbinieks V. Viksniņš bija
noorganizējis plašu pretkomūnistisku
darbu skati. Literatūra un attēli rādija
notikumus boļševiku okupācijas laikā.
Izstādi apmeklēja daudz amerikāņu,
un paredzēts to pārvietot arī uz citiem
štata a'pgabaliem.
Mineapoles un Sanpaulas aizvesto
piemiņas dievkalpojums notika 17. jū­nijā.
Draudzes vakarā par latviešu
tautas traģēdiju referēja prof. E. Smits.
G r ē t a s, Aust-iMijā, ģimeņu no­metnē
dzīvojošie latvieši, lietuvieti
Un igauņi 14, Jūnijā staigāja ai pie
krūtīm piespraustām sēru lentītēm.
Uz austrāliešu jautājumiem par to no­zīmi,
baltieii stāstīja par 14. jūnija
traģēdiju Baltijas va^lstīs. Angļu va-lodās
nepratēji pasniedza brošūras
angļu valodā. Vakarā anglikāņu baz­nīcā
dievkalpojumu vadīja mac. Sku-jiņš,
bftt ar muzikāliem priekšnesu­miem
un deklamācijām piedalījās no­metnes
tautieši.
Kirkland Leikas radiofons sēru die­nā
deva raidījumu par boļševiku 14.
jūnija izdarītām varmācībām Baltijas
valstis. 17. jūnijā Sv. Pāvila baznīcā
notika dievkalpojums. Baltiešu nacio­nālo
komiteju pārstāvji nolika vai­nagu
pie brīvības cīnītdju pieminekļa
un pateicās Kanādas valdībai, kas sa­vā
zemē daudziem baltiešiem devusi
patvērumu.
Aizvesto piemiņas svinības Stras-burgā
ievadīja ar dievkalpojumu Jau­na
Tempļa baznīcā. Laicīgā aktā re­ferēja
FLB priekšnieks A. ApSe un
Strasburgas kopas vadītājs O. Zieds,
bet rakstniece I. Leimane lasīja dzejas.
Zalcburgas novada, Austrijā, lat­vieši
17. jūnija rītā pulcējās sēru ak­tam
Paršas nometnē. Par 14. jūnija
upuriem un 17. jūnija notikumiem
Latvijā runāja latviešu komitejas
priekšsēd s V. Raikovskis un LCK
pārstāvis Austrijā A. Eglītis.
Bez Latvijas ārzemju
pases iesauc franču
armija
L a t v i ; a s sūtniecība Francijā aicina
•ra-icijd dzīvojošos La'vijas pavalst­niekus
izpildīt savu nacionālo pie­nākumu
un izņemt Latvijas ārzemju
pasi. Tofi tautiešus, kam nav Latvi-jōs
ārzemju pases, franču iestādes
uz>kjta par bezpavalstniekiem un_vī­riešus
iesauc kara klausībā. Tāpat
sūtniecība a.cina pag^^nnāt pasu de­rīgumu,
lai leetādēs nerastos sarež­ģījumi.
Materiālie apstākļi nedrīkst
būt par škersli pasu izņemšanai resp.
pagiiiind.v-^.r.ai, jO sūtni^'Ciba ma7tu-rīcos
no nodevas pac;rj;dām atbrīvos.
P e p r ^ s i i m ur. s-irckste adrcsē;dma
K. Berer.aam, 5, lue Cerdmet. ParLe
17-0.
NO ARMIJAS IZPAUGA AT^^NSM
. . . T ā l u m ā ieraugu torņu smailes,
tad parādās krasts, un ar katru minū­ti
skaidrāk saredzama kāda pilsēta.
Esam iebraukuši lielā ostā, apkārt no-enku,
rotj daudzi preču un karakuģi,
pēdējo vidū arī vairāki lidmašīnu bā­zes
kuģi. Skaļrunis aicina visus iera­sties
uz klāja. Ieraugām brīnišķīgu
austrumu pilsētu. Drīz no visu lūpām
atskan vārdsi Aleksandnja! Esam at­vesti
uz Ēģipti. Krastā staigā unifor­mēti
angļi, bet iezemieši garos svār­kos
— kā sievietes, tā vīrieši. Sievie­šu
tērpi tumšās, bet vīriešu gaišās
krāsāSj Pēdējie nēsā ijarkanu fesku
vai īpatos austrumnieku apsējus. No
kāda preču kuģa melnii, puskaili cil­vēki
iznes maisus. Viņi to dara skrie­šus,
bet kāds virs ar garu pātagu tos
vēl mudina skriet ātrāk. Tas atstāj
satriecošu iespaidu — verdzība.
No kuģa mūs pārved sarkana skār­da
dzelzceļa vagonos. Pavadībai norī­ko
Indiešu sardzi. Ir ļoti karsts, un
sviedri līst aumaļām. Vagona skārda
sienas tā sakarsušas, ka nevar pie­skarties.
Esmu priecīgs, ka indieši at­ļauj
atvērt durvis. Sākats brauciens pa
Ēģiptes nepāi redzamiem līdzenumiem.
Visur daudz dažāda lieluma kanālu un
apūdeņošanas ierīču. Odens līmeņa
pacelšanai ierīkoti primitīvi rat^, ku­rus
griež p ejūgtas govis. Redzami
arābu ciemi, kas ir no^i^lojamas smil­šu
būdas. Jumtu vietā s.amesti skārda
gabali. Govis dažādās mums nepara­stās
krāsās. Daudz aitu, ēzeļu un ka­mieļu.
Arklu tīrumā velk rila govs.
Sis ark's man atgādina skolas grāma­tās
redzētos seno ēģiptiešu arklus.
Pirmais iespaids, ka ēģiptieši kultūrā
palikuši gadu simteni atpakaļ pārējai
pasaulei. Patlaban ir labības novākša­nas
laiks. To pļauj ar sirpjiem, bet sa­pļautās
kopiņas uzliek uz kamieļa vai
ēzeļa muguras, kas labību pārnes mā­jās.
Labību k u l ar angļu ražojuma k u -
ļammašīnām. Uz mašīnas to pa pie­slietiem
dēliem uznes ēzel's. Kulšana
rit gausi un izskatās komiski.
Gar acīm aizslīd palmu un mandeļ-koku
meži. palmas ir garas un lapas
galotnē atgādina kroni. Izbiedēti var-nu
bari paceļas spārnos un apsveic
mūs ar saviem tik pazīstamiem Ķēr­cieniem,
lido bezdelīgas un. baložii
pēdējo ir sevišķi daudz, jo katrā cie­mā
uzbūvētas apaļas baložu būdas.
Garam iet arābu sievietes, uz galvas
viņām lieli grozi un krūzes. Pašas ie-tinušās
drēbēs no galvas līdz kājām,
lai qan gaiss no karstuma vibrē.
Vilciens pietur Tantā. Tā ir lielāka
pilsēta, bez arābu būdcim redzamas arī
modernas eiropiešu mājas. Stacijā lie­la
kņada. Vilcienu ielenc arābu bars,
kas māk izlauzties caun ēģiptiešu po­licijas
k^dei Un paķert no vagoniem
ārā sviestās bikses un kreklus, pre­tim
pametot paciņu cigarešu vai saiš­ķi
banānu.
Daba pārmainās. Arviefn vaiiāk pa­rādās
smilšainas vietas, līdz beidzot
redz vairs tikai smilšu laukus. Tuks­nesis.
Neparasts ir tuksneša skats, Pa
laikam ieraugam oāzes — auglīgas
vietas tuksnesi Tur aug palmas, re­dzami
iezemiešu ciemi, labības lauki,
un — galvenais ~ var dabūt dzeramo
ūdeni. Te aud/.ē kviešus, zemes r'ek-stus,
cukurniedres un pupas.
Braucot paiet diena. Līdzko saule
nogrimusi tuksneša malā, iestājas
tumsa. Pazūd dienas karstums, bet tā
vietā atplūst vēsāka gaisa masas. Spo­ži
iwiegas zvaigznes, im meteori de­besīs
velk sudraba svītras. Pēkšņi
tuksnesī uzlec mēness, liels un sar­kans.
Pēc brītiņa viņš ir jau virs pal­mu
galotnēm un skatās uz arābu cie­miem,
kas viņa gaismā kļuvuši roman­tiskāki.
Naktī mani uzmodina savāds troks-nīs.
Netālu redzu sēdošu indieti, kas
savu brūno galvu saņēmis rokās, bet
ķermeņa augšdaļu šūpo no vienas uz
otru pusi. Dzirdu klusu dziesmu, tā ir
savāda, neizprotama dūkšana, un jo
ilgāk indietis dzied, jo vairāk šajēs
skaņās sadzirdamas ilgas un skumjas.
Nezinu, vai ŠI dziesma ir Dievam rai­dīta
lūgšana, vai ilgas pēc dzimtenes,
vai mīias apliecinājums kādai brūnai
meitenei Gangas krastos. Dziesma ma­ni
tā ietekmē, ka novaru vairs i«nigt.
Agrā rīta stundā vilciens atkal ap­stājas.
Ievēroju tālumā mirdzošus
uguņus. No mums šķiras laipnā Indie­šu
sardze. Tā savu uzdevumu veikusi
un brauc atpakaļ, bet mūsu ceļš ved
tālāk spokaino uguņu virzienā.
Mūs ieved dzeloņstiepļu nožogotā
laukumā. Ai/vcras vārti. Sinī brīdī
visiem ir tikai viena domai kad tie
atkal atvērsies . . .
Roberts Dambitls
IRO knitl afics ari no
Kopenhāgenas
Kā ziņo no Dānijas, turpmāk IRO
kuģi ar izceļotājiem uz Kanādu aties
arī no Kopenhiq'?Tias. Nākamais
transports no D.inijas galvaspilsētas
paredzēts 17. jūiijd. Pirms izceļošanas
ieteicams s a z r ^ ' i ^ s ar La'viešu ap-vienību
Dō- P^.;'-;OT. 212. Koben-
', k ō s ^r. '-r-, paskaidrojumus
. z k c i ' ' s f . : : T . u i i ' ' i t c s pie IRO.
MMM
I
I
i.
Iii
1^
• ' V . -
.5' -^T'. '
'li?'
• ....
y ||5 j| |f|iī
mm'
m
•i
1 •
:l.
•i