Bavarijas Latviesu vestnesis, April 15, 1950

              1950. g. 15. apriH
PĒTERIS AIGAPc^
Sestdien, 1950. g. 15. aprlU LATVIJA
ti3
• i
t
dzēt Šikās vajadzības
idņa stāvēja valsts^ar sa^
-ieku. Tagad viņš bil^
kompasa. Vārdos viņš.
uzticību vecajai maX
'-pemaldigās ticības
f ^ M e c ^ a grīļojās im,
m Krameram klājās
aizvēra acis, tu^
ar baltu puķi rolfs
Pagnijas. Viņš nāca ap:
Brižam viņa pati tu.
ļauna un ziedoša kj
Viņa aicināja, sauca,
āba drebuļi, j^rņema
i . Slepeni viņSvifiiiieij
Jānltini galvu, 1^4 tas
bērniem. Roka pēc taia
dzelta. Brīžam likās, te
1S un viņš, ja necitadL
afldās patiesību.
" *, ja Urzulai visi
Viņš baidījās iendgt^
tu murgojot, bet arī m
]m No rīta Kramers daŽ«
sarkanām acīm, bāls, no*
Darbs viņam arvien der*
tikģad 14uva: pār mocību.
:jā Dagnija ar dēhi
; pajgaimam, ejot sauļoties,
bija gaišā un acīs miers,
lēiļm, kas maigi Iekļāva.
Mftvu, pliyināja pavasaŗt
^-Izlikās ka teilbniainās
i t t i ^ apņemta. Paiŗ
Srāmeru viņa» ĪSA parast^
iš. Tas rīkojās Uelajā no-ļiites
pļāvēju, iMfftodams to^
gan Vollganfes tentSi -
Viņam vairs nebija spe*
piespiestu novērst ada
prādības» Sei^sUesma^t
ž bija kvēlinājušas sirdij
ijaunu spēku. Prāts tiecād
I padn&no Urzulu ar ttai^
^Dagniju. Pirmo r^mōia
Krām^-juta^ ļ^^^^
k & varenāks par
Jtiem Hkumienv par pte»
pret tautu m ģimeni. T«
kas no ļauna dieva, vai
i a s , dtādi nevarēja iz-
Kāds žars bija ņēmis ^ t t
?§; Volfgangs juta, ka #
inreiz būs g^la, un kasjad
Ak, Dievs, kaut viņa atraK
)t mocītājas domas, virleti^^
g a n ī j a veseri. Kr^^
adāmo pirkstu sagrāba ^s.
tas sāpes, nags bija.
P
mm.
i'
m
'0'
a.
aētl. skaista sieviete",
satvēra P i r k * ®„JS
i
fiias pakāpieniem virig
m . pret savu g n b u ŗ P »^
aizgāja Dagmia^
skaistai" . ,„ ...
I miesas auds v i t o ^ ^^
ipatikā toreiz.
a
i j k - t e s t i n k t i v i ^ 5 5
^u.viņa to via?e"ia f j [
^u;kUiaipie^uta8fflŗne^
lem. viņa a t * ^ ' / ^ ciW
aomāc citas don^s u
Sis stāvoklis viņai 5^
iņa zināja, ka vien«« ^^jju
am. Atgriezts r ^ e n s - ,
līp.. Revērsties^Kraŗ kas
tūkstoškārt ne oŗ^^^ to
spējis vienreiz i^^j^^ono^ S k . Meli dzemdeg ir
izdomas melus, ^rlidzcieti*»
tības māsa, bet ar^ . ^ ^ i ^
nepietiek, l a i <Jzwo"^= ^aof
enudienbija vaica]"Si^jlie.
ā Volfgangu Kram«^ ^^j^
V ciešāk šimenestok^pg^g^
anās, no gūsta, sfr«aniS'"at
lās, viņš kļuvis ņeleSru P»*
tedzot. pagalma
ceļot uz viņu acis,^ jt
a visu. Bet viņas vat»
māt viņa ciešanai; . , ^ „
viņa dvēseles bruceS- ļdj
i: maldinājis, lai taga ^^^J
.kamēr atrod ceļu. ^ ja^i
'noziedznieku da^aŗj^āe^ļ
tu. Volfgangs bija W
t mnestibu; ni'l^.^*Jf
sekos).
ge«ft olf d^tS^ fMMgjM (2)
Pretī nezināmai nākotnei
SALS VIETA KARBrrS. - SAEKANA SOFĒŖA «AUGSTSIRDĪBA"
u'glābi no pazušanas
(Turpinājums
Kļūdas la^^l''"^,. <5
raksta paga3usan^^^^ r e * ^
edizz l mjāabnūī tU: et» 'uKn^ ^liLe^t.*
Mana sieva piegāja pie nošautā
drauga, paņēma viņa cepuri un ap­mainīja
pret manējo
iJPaņem to līdzi par piemiņu. Var­būt,
ka otru tādu draugu tu savā
mūžā vairs nesastapsi, kāds tev bija
Pauls. Ss jau tāds draugs tev nees­mu
pratusi būt," viņa teica un tai
brīdī, šķiet, bija man tuvāka nekā
jebkad mūsu divos laulības gados.
Gaišmatainajam krievu zēnam (vi­ņam
toreiz bija 17 gadu) bija asaras
acīs. Ar manu draugu viņš bija
strādājis kopā visu Vācijā pavadīto
laiku. Viņš pienāca pie manis un
teica:
»Vai nebūs labāk, ja tu atdosi
man savu pasi? Mēs taču iesim
kopā. Kad būs nopietna vajadzība,
dabūsi atpakaļ. Bet uz ceļa tad tu
varētu neteikt, ka esi latvietis. Ja
tevi pārmeklētu, pasi neatrastu."
,3et es taču neprotu labi krie­v
i s k i "
„Izliecies par mēmu."
Viņa padoms nelikās slikts. Lat­vietim
būt patiešām bija bīstami
Tāpēc tā arī izdarījām.
Uz sastapto sarkanarmiešu jautā­jumiem
es nu atbildēju ar roku kus­tībām
un vaibs^anos. Bet ātrāk
tāpēc mēs Uz priekšu netikām. Es
nerunāju, bet manai sievai toties nā­cās
runāt vairāk. Jautājumiem kas,
no kurienes, kurp nu pievienojās vēl
viens: kāpēc viņa precējiisies ar mē­mu?
Un uz šo jautājumu bija daudz
grūtāk atbildēt nekā uz pirmajiem
Sieva meloja gluži atzīstami, bet
bija manāms, ka ne visi ticēja viņas
stāstītai pasaciņai. Kad kāds sar­kanarmietis
pateica, ka viņš nošau­šot
mani un tad sieva varēšot pre­cēties
ar vīrieti, kas runā, man bija
diezgan. Sarkanarmietis to pateica
smiedamies, kā joku, bet varēja ga­dīties,
ka kāds tā arī izdara.
Ar nākošiem sarkanarmiešiem es
jau atkal sarunājos, bet savu pasi
no gaišmatainā krievu zēna gan tū­līt
nepaņēmu atpakaļ Un nākošā
demā Jau bija par vēlu to izdarīt.
Tas bija sarkanarmiešu pārpildīts.
Mūs aizturēja kāds majors. Man
tikai uzprasīja, kas esmu un kāpēc
kUboju, bet mūsu gaišmataino ceļa
biedru paņēma sev līdzi. Gaidījām,
bet viņš neatgriezās. Tad prasījām
kādam leitnantam, kur ^as v^ētu
būt paHciš. '
„Ja tas i r Jau kopS pusstundas
projām un nav vēl atpakaļ, tad
vairs neatgriezīsies. Mobilizēts."
Tā es tiku vaļā no savas pases.
' Vieni gājām tālāk. Pārējie, ar
kuriem reizē atstājām zāģētavu,
manas lēnās gaitas dēļ jau agrāk
bija mūs pametuši. Nākošā ciemā
pavadījām nakti. Tur mums pie­vienojās
kāds jauns polis. Tas sa­meklēja
ratus, aizjūga piederumus
un ari kādu kleperīgu zirgu. Visu
nākošo dienu braucām. Pa ceļam
kāds sarkanarmietis pārbaudīja, vai
es neesmu vācietis. Deva man lasīt
avīzi. Vācieši krievu burtus nepa­zīstot,
teica. Kad izlasīju pāris
rindu, viņš bija apmierināts un at­ļāva
braukt tālāk.
Pievakarē iebraucām nelielā cie­mā,
kur bija jau vairāki citi uz au­strumu
pusi klīstoši nevācieši. Bija
ari kāds sarkanarmijas šoferis. Tas
stāstīja, ka viņš braukšot pēc benzī­na,
ne visai tālu no ciema, bet pēc
tam l u Varšavu Paņemšot mūs lī­dzi.
Viņam esot diezgan labi pa­zīstams
Varšavas stacijas priekš­nieks.
Vairākkārt esot piegādājis
tam spirtu. Viņš parunāšot ar to,
un priekšnieks mūs noteikti ielaidī­šot
vilcienā uz Latviju. Šoferis to­mēr
neaizbrauca pēc benzīna ne ot­rā,
ne trešā dienā. Toties mēs pie­dzīvojām
ko citu.
Nākošā rītā jau agri izdzirdām
troksni blakus telpā. Varēja sa­prast,
ka tur lauž,^it un plēš. Pēc
brīža -durvis atvērās, un pie mums
ienāca divi virsnieki. Jautāja, vai
mēs neesot sabaidījušies. Viņi esot
drusku strādājuši Vēlāk redzējām,
kas bija paveikts. Smalkās druskās
bija sasists liels sienas spogulis, r a ­dio
aparāts un daudz trauku, bet
galdiem un/krēsliem nolauztas kā­jas.
Kad atnāca šoferis, uzzinājām,
kāpēc tā darīts Nevarot zināt, vai
vācieši vēl neatgriežoties. Dažas v i ­ņu
vienības vēl atrodoties ne visai
tālu mežā. Ja tām Izdotos atgriez­ties,
viņu stāvoklis būtu grūts, ja še
nebūšot nekādu mantu.
Tai ciemā palikām trīs dienas. Tik
ilgi gaidījām, ka šoferis brauks pēc
benzīna un pēc tam paņems mūs lī­dzi.
Trešās dienas vakarā ciemā
ieradās vairāk sarkanarmiešu nekā
iepriekšējās dienās. Gandrīz katrā
mājā (tas bija neliels ciems) apme­tās
daži. Kur mēs bijām, tur sar­kanarmieši
sarīkoja vistu šaušanu un
tad vārīja viru. Vēlāk kāds majors
ienāca pie mums un žēlojās, ka vira
negaršojot. Laikam sāls esot bijusi
Slikta. Virtuvē tās nebijis, bet at-
^ raduši kācl"i citā telpā. Atn-^a mums
majora atnesto skārda trauku un
paoda.
„Tas jau i r karbids," viņš pateica.
.JKarbids?.."
Redzējām, ka majors nezināja, kas
karbids ir. Teikt gan viņš to ne­teica,
toties nobļāva:
„Es to viru neēdu. Bet biedrs
pulkvedis un divi kareivji gan. J a
pulkvedis Ifdz rītam nomirs, tad es
tevi nošaušu."
Polis nobālēja. Taisnojās, ka viņš
nav vainīgs, bet, saņēmis majora
dūres sitienu krūtīs, apklusa. PoUm
tā bija grūta nakts. Majors projām
vairs negāja, bet gulēja ar poli vie­nā
gultā, piespiežot pēdējo pie sie­nas.
Lai tas nevarētu aizbēgt, viņš
teica.
Pulkvedis nenomira, un poli neno­šāva.
Nošāva tiurpretim vairākus
vācu civiliedzīvotājus. To izdarīja
šoferis. Divas ši ciema vācu ģime­nes
nebija tālu aizbēgušas. Tās at­griezās
atpakaļ. Bija seši pieaugu­šie
un divi bērni, ne vecāki par 10
gadiem. Šoferis sadzina visus šos
vāciešus kādā pagalmā un pieaugu­šos
nošāva, bet abus bērnus atstāja
dzīvus. Tie vaimanāja pie savu ve­cāku
līķiem Kāda vecāka poliete
teica, lai nošaujot ari bērnus, tik un
tā viņi aiziešot bojā. Šoferis atbil­dēja:
„Nē. Lai bērni pie savu vecāku
līķiem mācās, kas notiek ar cilvē­kiem,
ja tie ir hitlerieši"
Tā bija ārprāta loģika, bet apstrī­dēt
to neuzdrošinājās neviens.
Vēlāk mana sieva aizgāja pēc
ūdens, bet atgriezās bez tā.
«Pusdienas nevārīsim." viņa teica.
„iesim projām.*
Viņa bija sastapusi šoferi un tas
teicis, ka drīzi braukšot pēc benzīna.
Pēc tam paņemšot mūs, kā jau solī­jis,
sev līdzi uz Varšavu. Bet par to
manai sievai esot pa ceļam jāguļ ar
viņu.
Devāmies ce]ā. Braukt mēs vairs
nevarējām, jo kāds bija paņēmis
zirgu. Kādā ciemā atpūtāmies. Po­lis
kaut kur aizgāja. Kad viņš at­griezās,
tad stāstīja, ka redzējis šo­f
e r i Tas izbraucis ar savu mašīnu
caur ciemu. Polis saucis, bet šoferis
nedzirdējis. — Tikai tad pastāstījām
polim, ko šoferis bija teicis manai
i sievai
„Labi, ka es nekliedzu nd ' viša^
spēka," teica jaunais poznaņietis,
kas priecājās, ka viņš tagad atbrī-vdts
no piespiedu darba Vācijā, bet
savus atbrīvotājus jau bija sācis
nīst.
Gājām atkal Vienmēr no jauna
nācās apstāties un atbildēt uz sar­kanarmiešu
jautājumiem. Divas
reizes pārmeklēja mums kabatas un
paunas, it kā meklējot ieročus. Kāds
kapteinis brīnījās, ka mēs neesam
apturējuši kādu no auto mašīnām,
lai nebūtu jāiet kājām Teicām, ka
šoferi nepietur. Kapteinis lika
mums uzgaidīt. Tuvojām vesela au­to
kolonna, un viņš to apturēja. Ko­lonnas
vadītājs, kāds virsleitnants,
apsolījās aizvest mūs līdz Bromber-gai,
kur esot viena no austrumu c l -
vīliedzīvo.tāju pulcēšanās vietām.
Nākamajā turpinājumā lasiet:
PIRMO REIZ ČEKAS PAGRABĀ
Fini pmalāves laivieiu
speviu SLSV
Amerikāņu redaktors sagādājis iojcejosanas lespijas
7 musu izciliem sportistiem
IzceloSanai uz ASV savā laikS no viņas
puses organizētas vairākas akcijas, bet
Uelākfi daļa no tām devuSas mazus pa­nākumus.
Tādē} ari ar mazUet neuzticī­bas
varēja raudzīties uz pasākumu, ko
pagāJuSā gada oktobra beigās ierosināja
Vašingtonas Stata Uelākā lalkr. SeattiePost
InteUigenter sport^ redaktors Rojals Bro-henis
(Brougham). ViņA, pirmo ierosmi
guvis no mūsu izcUā skrējēja Valža Te-
Trts no viņiem jau devuāies uz ASV:
Aleksandra Briedē. ROdoUft Lejēns un
A, Ralsters. kura kundze LudmUa. kas
meitas vārdi saucās Novlcka, ir paJditt*
ma basketboliste un volejbollste. Jācer,
ka ari pārējie drīz varēs doties c^ā.
Pārsteidz tas ideālisms un mUsu s t i -
vQtk\a izpratne, ar kādu sporta redaktor»
Brohems pēc pasākuma lerotlniāanas ķē­rās
pie darba. SeatUe Post vtirākot nu­muros
pēc kārtas parādījās sirsnīgi aid«
nājuml — pat pirmalā lappusē — uz­ņemt
dzimteni zaiidējuāos sportistus, un
plaSi apraksti par viņiem, kas ar saviem
sasniegumiem varētu palīdzēt celt Va­šingtonas
Stata sporta līmeni. Pajr to
amerikāņu redaktors pelnījis sirsnīgu pa-teiclbu
« Mēs ceram, ka mūsu sportisti
Brohema rīcību ar savu stāju 'darbā un
sporta laukumā pratis novērtēt, un tālajā
Vašingtonas Statā iespaidīgi palīdzēs valw
rot latviefiu labo slavu.
AURS9 A . Briedē; pa kreii^l: E. Zemgalis,
K. Upenieks un A . Berkolds; pa labi: V .
Teteris, R, Lejēns un A . Raisters.
tera, bija nolēmis sagādāt leceJoSanas gal­vojumus
grupai labāko latviešu sportistu.
TaCu redaktora Brohema 'enerģija un
entuziasms, Vašingtonas štata sporta va­dītāju
un organizāciju, kā ari latvieSu
labvēļa O. Helštrēma un Latvlan Rellef
Inc. palīdzība deva lieliskus rezultātus:
jau dažās dienās bija sagādāti galvojumi
uz Vašingtonas Statu septiņiem latviešu
sportistiem, kurus no lielāka pieteikušos
skaita izraudzīja L C K saziņā ar trimdas
sporta vadītāju.
Sle septiņi i r : Latvijas rekordiste un
meistare peldēšanā Aleksandra Briedē,
Oldenburgas starptautiskā šacha turnīra
un vairāku meistarību uzvarētājs Elmārs
ZemgaUs, Latvijas rekordists 800 m skrē­jienā
un vairākkārtējais meistars Valdis
Teteris, amerikāņu joslas latviešu meis­tars
vldēlfis distancēs Kazimirs Upenieks,
labākais augstlēcējs trimdā, basketbolists
un slēpotājs Rūdolfs Lejēns, vairākkār­tējās
trimdas melstarvlenlbas libekas
Rīga un Y M C A basketbolists un volejbo­lists
Arvīds Berkolds un paukotājs, slē-ootājs
un basketboUsts Alfrēds Raisters.
Snvalidi macenēam
vclelbela, galda tenisa
un tulhcla
Eversburgas pārskoloSanās centra
VMCAs rīkotajās volejbola sacīkstēs starp
Invalidu nometnes YMCU un 1. VMCAs
nodaļu uzvarēja invaUdi 1S4S un 15-9.
Viesu vienn>ā spēlēja ari VMCAs 1. no­daļas
direktors Levandovskis, kas lielu
atsaucību izrāda tieSi invalidu nometnei.
Galda tenisa zibensturnirā no 18 da-
Ubnieklem aatvieSiem. igauņiem, poļiem'
un jugoslaviem) uzvarēja V DaSkevics.
nezaudējot nevienu spēU. 2. D. Hazners
(Jun.), 3. E. Lupa im 4. Valda Dreimane.
Pirms tam divās galda tenisa sacīkstēs
Eversburgas Invalidu vienība pieveica
Bad Rotenfeldas bērnu nama jaunieSus:
9-0 un 5-4.
Iestājoties pavasarīgam laikam, Invali­du
saime divas reizes savās mājās rīkoja
ari futbola sacīkstes. Pirmajā spēli pret
kādu OsnabrUcas jaunatnes vienību guva
uzvaru 3-1, bet otru reizi zaudēja Bsd
Fotenfeldes Jaunatnei 1-5.
Invalidus-sportistus ievērojami atbalsta
pārskoloSanās centra sporta skolotājs Mr.
Dēviss. V. H.
Caiviemu ēpeHē
Sivcpa un cUcm
heniinenic&
Arvīda Jurgena, latvieSu IzcUo tuU)ola
vārtsargu un tiesnesi. Montreālas latvie­šu
palīdzības biedrība lOgusi uzņemties
sporta s^djas vadību. Jurgens pagāju-
^ ā sezonā Montreāli vadIjU tp M fut­bola
sacīkstes, iegūdams daudz draugu
kanādiešu sportistu aprindās. ~ Montr*-
alā no Vācijas ieradies t i l U t v i j u fut­bola
valstsvienības bij. valrilkkirtējaia
aizsargs V. Svistuņenko ar ģimeni.
Zviedrijas latviešu meistarsacikstei me»
ta skrējienā un volejbolā notiks 90. aprilf
Halstahamarā vīriešu, slevieiu un jau­natnes
klasēs resp. 2000, 500 un 100$ m
distancēs.
S UtvleSii basketboUstt AnstrUlļi
Bumbērs. Jaunozolinš un Tllmanis, kurt
dzīvo Melburnā, ledaUti Viktorijas itata
H izlases spēlētāju saraksti. Par Viktori*
ias vienības treneri salsUts RIgi dsUnu-lais
UetuvieSu Eiropas basketbola mels­to
rvienības d&llbnteks L. Baltrunts.
Melboraas latvleSn sporta kopa Mgft
sākusi oficiālu darbību. Pagaidu valdi
darbojas H. Turss, K. SātinS un P. Bum­bērs.
Sekciju vadītāji: basketbolā - m-manis,
volejbolā — Priednieks, futboU
~ Breneris, galda toīisā — Lote un i a -
chā — Ozols.
NelStates nometnes sportisti A. Trek­nais
un 0. Ragainis ir vietēji* vicu
n>orta biedrības rokas bumbas vienībai
krietni balsti un palldzējuli tai lidnlt
vitnvL no vadītājām vietām u v i grupi.
NeiStates nometnes vingrotavu un spor­ta
laukumu turpmāk varte izmantot aif
vācieši, līdz ar ko DP sportistiem radī­sies
iespējas sacensties ar vieieSiem bl»-
Ifik nekā Udz šim.
Pasauleā
•poria lauiittiaca
AngUjas kausa Izcīņas finālu futbolā,
kas notiks 29. aprIU starp Liverpūles un
Arsenāla vienībām. Šogad pirmo reizi
uzņems skaņu platēs.
Jaunu pasaules rekorda biljarda spēli
ar 365 bumbu sēriju Vācijas biljarda
meistarsacīkstēs sasniedzis Zigfrīdi SpU-mans.
Planicka, Cechoslovakijas valsts vienī­bas
ilseadigais vārtsargs, un viens no
slavenākajiem Eiropas futbola vārtu vī­riem,
pašreiz uzturas Ludvlgsburgas iz­ceļotāju
nometnē un domā doties uz
Austrāliju.
Hamburger 8portverel|^, Ziem^vicljas
meistars futbolā, šopavasar kā pirmā
v ^ u vienība posies viesu spēlēs uz
i ASV.
Dienvldvficljas futbola savienība nolē­musi
meistarību nākamajā sezonā Izcīnīt
divās virslīgās: 1. grupā — lldzSinēJā
Dlenvldvācijas virslīga un 2. grupā —
līdzšinējā dlenvldrietumu-ziemeļu un
dlenvldrietumu-dlenvidu virslīgas, Ar
1951.-S2. g. visā Dienvidvādjā radis tikai
vienu virslīgu ar 20 vienībām.
1956. g. olimpisko spiļu organizācijas
komiteja ieteikusi sacensības Izdarīt de*
cembŗa sākumā, jo. kā zināms, decembif
Austrālijā ir pati lielā vasara.
Pasaules rekordists un olimpiskais oz-mētājs
Zatopeks un SO citi ēechu spor­tisti
paskaidrojuši, ka viņiem neinteresi
piedalīties sporta sacensībās rietumu ze­mēs,
jo tur sporta dzīvi Izmantojot vei­kalnieki,
un tas aizkarot vl0u nacionā­lās
jūtas.
Spānija-Portugfile atkārtojuma futbol-clnā
piedalīšanās dēļ pasaules meistarsa­cīkstēs
spēlēja 2-2. Ar Bo rezultātu ceļa
karti uz Rlodežaneiro izcīnījusi Spānija,
Jo divās sacensībās ieguvusi 7 vārtus pret
Portugāles 8.
Nikna kaušanās Lieldienās notika Vā-
!?ija8 meistara SC Riessersee un Šveices
meistara HC Davos ledushokeja draudzī­bas
sacīkstē. ,.CIņas" beigās uz ledus pa­lika
guļam divi šveicieši, kas bija Jāno­nes
no laukuma. Vācietis BIrzaks uz Švei­cieša
Helerllnga galvas sasita druskās sa-vu
hokeja koku. 6-8 uzvarēja Šveicieši.
— , Krustvordu mīkla
Usdevls V, Grasmanls. Bad CvtStaiBl,
\6 X
Umenisklt 1. Oaismas avoti. 6. MlkiU-nleces.
7. Asinsvads. 8. ArchitektUras
ments. 10. Jautājums. 12 Zivs. 18. Oritķu
burts. 14. Dž. B. Sova tautietis. 16. Dzē­riens.
18. Ķīmisks elementa 19. Sporta
ierīce, 20. Taustiņš.
Stateniski: i. Peru galvaspilsita. I.
Ēdiens. 8. Sēšana. 4. Izmirull milzu dzīv­nieki.
5. Atēnu tempUs. 7. Latviju ro-bežpilsēta.
9. Klostera priekSnle^oi. 16.
Grieķu burts. 11. Briesmu slgnils. Ii.
Audums. 17. SUrtēt. 18. Medmeka pl*-
derum^
leprlekiēJSfl kmstvfirda mlklii
«triiiBSJoini
Llmeniikl! 1. Valka. 8. Kotit i . ViA?
Us. 7. a^lts. 8. Spāre. 9. Prāga. 11. Klepo.
•13. Sukrene. 14. Arēna. 19. Ēdole. — itā-tenlikl:
i. Valgs. 2. Antis. 8. Kalps, i
Takse. 5. Vulkāns. 6. Skābene. 9. Palma.
10. Aukla. 11. Krese. 18. Operi.
RAIBĀPĀSAULE
4 83 g. vecais Alesandro TTrbanl no-rcncē.
gulēdams sUmlbu gultĪĻ laulijii
ar 62 g. veco Tomasinu Sklaverl. Kad
pašā laulību ceremonijas laiki micitāli
teica vārdus: „... Udz kamir niva JOi
Izšķirs...'*, sirmais līgavainis tikko
dzirdami izdvesa „Ji" un — nomira.
# Itālijas parlamenta loc^iem iz­sniegs
„Lamu vārdu vārdnicti**, Iniŗi
būs ievietoti ..nepiedienīgi*' Izttloim*
kādus parlamentā nedrīkst Uetot
4 479 angļu māŗc. smagais Alberti
Bartels no Medisonas, Vlskonsinas Stati,
ASV. operitfvi ceļi ..atvlegllniU" par
60 mirclņim. Ārsts piskaidrojii, ka
viņš pacientam izgriezis Uekos taukus
galvenokārt no kuņfta apkārtnes, lai
Bartels varētu kaut cik, kustēties pats
uz savām kājāni Pirms pāris gadiem
Bartels svēris pat 735 mārciņas un tikai
pēc ilgākas badošanās kļuvis maillft
..sUldiks".
Pēc grūtas slimības no mums Šķiries būvtechniķis
Alfrēds Balaus
dzimis 1882. g. 10. maijā Taurupes Purgalļos, miris 1950. gada
24. martā Ubekas latv. slimnīcā, apbedīts Forverkas kapsētā
30. martā. Nelaiķi kā krietnu un simpātisku cilvēku
paturēs piemiņā
viņa draugi.
TAUTIETES,
pieņemu pasūtinājumus
Adas rokas somam
ipcingiaml izpildīs JŪSU vēlēšanos kā mus-uru
a krāsas izvēlē. Pasūtinājumus
JANIS BĒRZIŅi,
0, Gloūcester Str.. Cov@ntry.
i i i i i i i i i i i E e i e i i i l i i B B e ii
Ja kādam butu ziņas
par mūsu vienības darba viru Ilgonl
Katlapu, dz. 1927. g. 21. 6.. Izbraucis at­vaļinājumā
S. g. 8. februāri un pazudis
bez vēsts, lūdzam pazinot
8850. Labor Service Company
komandierim, (16) Orossau-heim.
(312)
(212)
ĒDG. FULSTS
far Dēd drives vietu Nirnbergā). vai P®f- „ i&»rj.««M;
to parādīt. Jaunais poUs paņēma i waidau/Bern, sci*weiz.
Vai Jūsu trimdas ceļa somā ir
Jaunākais
ĒRIKA RAISTERA
dzejoļu krājums
fkmtoiks
ar J . Sudrablņa ievadu un autora
pašrocīgu ierakstu? Tas aptver pē­dējos
10 g. radušos dzejoļus un ir
spUgts ŠI laika dokuments, kur
granda UelgabaU, kūp drupu lauks
un pārlalclbā nogrimst mnētāja
mūžs. Krājums iznācis ierobežota
eks. skaitā, numurēts un maksā
DM 3.—.
Apgāds RtTS, c/o M O P Hospltal.
Stoke MandeviUe, nr Aylesbury,
Bucks, E n g l a n d .
Pārstāvis Vācijā Andr. OzoUņS,
(24b) Eutin/Holst.. Baltie DP
Camp. (315)
LATVIJAS pārstāvji ārzemēs
ANGLIJAS A. Veiobsrgs, IL Carys-fort
Rd.. London N 16.
E. Andrioa, 37. Earls Court Hd.,
London W 8.
E. Rirdins. 10. Winchester Rd.,
London NW 8.
ASV: P. E. Irbe. 1500. Steillntf Flace.
Brooklyn 18. N. V
A, Bllmanis, 509, 4th Street, S. E.
Wa8hington. D. C.
Ed. Dobelis, 508. 2nd Street. NW
Waverly. lowa.
Arv. Lūsis. Rt 8. Coldwater, Mlss.
Rūd. Krafts, Onida S. Dak.
V. Pūriņš, 1028. Fulton E., Grand
Bapids, Mich.
Jānis Upesleja 5322. W. Wisconsin
Ave. Milwaukee 13, Wi8.
A U S T R A U J A : A. Strazdiņš, Reld
House, Canberra. A C. T.
A. PriedItU, 82. Sf. Mary Street,
Camperdown (Sydney) N. 8. W.
O. StrauU, P.O. Box 1560. G.P.O.
Adelaide. 8A,
A. Medenls, Migrants Centrē.
Staff. Bl. B. Bathurst
Lonija Kokore, 12 Seventh Ave.
Alberton. via Adelaide S. A.
Vilis EšoU, rinsbury MigranU
Workers Hostel, Staft Adelaide-
Rosewater, S. A.
E. Meija, 256. St Georges Terrace,
Perth W.
BElĢUHi e. Erkens, 127. rue du
Fleurus. Chatelet.
Latv. Sark. Rr. Beļģijā, 25. rue
Jacoues Jordaens. BruxeUes.
BRAZTUlAt 2. Leimaoii, AtUmtiea
156, apt 101, Rio de Jsneiro.
DĀNIJA: A. Upīte, Prags Boultvard
71, Kobenhavn.
V. Briedis. PostiK» 211. Kohm-ha\'
n V.
FRANCIJA: B. Baomane 66. nst
Mchal Foch. Lorlent .
R Btrtnlecs, 81 rue de Selne.
Paris 6-eme.
HOLANDB: P. MartiniOBi, 8wei-
Unckplein 48. den Haag.
JAUNZĒLANDE! VI. AoiiņS, 8.
Cracroft Terrace. Cashmere,
Chrtstchiirch.
RANADAi 1. Batraki, P. O. Box 1006,
Sta C, Toronto 8. Ont.
Brīvi Balss. Csnadian Latvlan
New3paper. Box 295. Termlnal A
Toronto, Ont.
H. Dnipals, 10158. Wavefley
Street. Montreal, P.Q.
A. Kalniņš, 240. Grace Street. To­ronto.
Ont.
NORVĒĢIJA: H. Dzelzkafali. Jerpt^
faret 7. Voksenlia, Oslo.
SPĀNIJA: DI. Rlmkelta, Gran vis
15, Bilbao.
VENBCUBLAI J. HeDkosens, Medī-catura
Rural, E-do Ura, Sanare
SCVIEDRIJA: Latvja Vārds, Postglro
156582, Prenumerationkonto fdr
Utvlja, Box 15079, stockholm 15.
LCK apg&ds LATVUA,
' TO JAUNKUNDZI,
kas §. g 23. m bija pie Mlss Guenthne^
res EsUnsenas skolā. Breite teli, un iz­palīdzēja
kungam, lūdzu paziņot savu
a d r ^ i šis avīzes kantorim ar .,5ecretary
299". (»9)
Meklēju Apolonljo AKBfENI no Aglonas,
pēdējās ziņas no Erlangenas. Lūdz rakstīt
uz adresi B. Skromanls, N. S. Hostel
..Pencoed" Nr. Bridgend. Glam. S. Wales,
England. (817)