Bavarijas Latviesu vestnesis, October 5, 1949

              t •
" • i .1', / ,
Trešdien. 1949^5
i Oslo (I) — PSc tam, kad Norvē-
|ļi}a tagad pievienojusies Atlantijas
paktam, somu Lapzemē Norvēģijas
un Zviedrijas pierobežā novērojama
liela padomju aktivitāte. Helsinkos,
Stokholmā un Csb uzmanīgi seko
padomju ceļu un nocietinājumu bū*
vel apgabalos, ko Padomju savienī­ba
pēc pirmā ziemas kara ieguva
no Somijas. Komunistu aktivitāte
llapzemē ir tik aizdomīga, ka Zvied­rija
*jau tagad stipri nobažījusies
par valsts ziemeļu robežu drošību.
Stivokll komplicē arī tas, ka paSas
Zviedrijas ziemeļu apgabalos tieši
pēdējos gados stipri vairojies komu­nistu
iespaids. Tā Norbotenas vēiē-lanu
apgabalā par komunistiem no­dots
21 prdc. balsu, kurpretim ko-mlinl^
tu balsotāju caurmērs Zvied­rija
Nepārsniedz 8,3 proc. Norbote­nas
provincē pie tam atrodas sva-
Tlgfikfis zviedru spēkstacijas, lielas
dzelzsrūdas un vara raktuves, kam­dēļ
eventuāla komiinistu sabotāža
SinI apgabalā varētu sagādāt lielus
zaudējumus visai zviedru saimnie-
<ilbai.
Pirms pirmā pasaules kara somu
tapzemei, gluži tāpat kā Krievijas
apgabaliem gar Balto jūru no So-tc4i%
l^dz pat Urāliem nebija ne-k
i d l l ^ sevišķas saimnieciskas vai
militāras nozīmes. Pirmā pasaules
kara )aik$ cariskās Krievijas valdl-bcfi
steidzami bij^ jāizbūvē Jauns
daj^zčeļS no Petrozavodskas uz Mur-mapsku,
lai saņemtu i kara materiā­lu'
» no saviem rietumu sabiedrota­jiem.
Caur Lapzemes purviem un
.tundrām izbūvētā maģistrāle prasī­ja
mazākais 100,000 vācu kaŗr^ū-steto^
u un krievu strādnieku iVi-b^
si bet Padomju savienība rmto-
Jii no caru Krievijas pieeju :uedus-
Jltŗai un neaizsalstošajām I^urman-Šl^
as un Aleksandrovskas ostām.
Otrā pasaules kara laikā, kad so­mu
armijai izdevās pārraut šo sva­rīgo
^satiksmes līniju, komunisti uz­būvēja
Jaunu dzelzceļu gar Baltās
Jūras piekrasti, lai nezaudētu šoreiz
vil ^svarīgāko satiksmi ar Fietum-eifppu.
Karam beidzoties, padomju
valdības rīcībā jau bija divas dzelz­ceļa
līnijas Lapzemes vlrzienS, ku-ŗHm
vēl pievienojās kanāls, kas sa­vieno
baltijas jūru ar Ledus jūras
lielo līci, t. s. Baltojūru. Sie stra-leflsRlem
uzdevumiem būvētie sa-tlRHSes
ceļi veicinājuši arī Lapze-n^
is dabas bagātību izmantošanu.
Jau laikmetā starp abie<p kariem
iPltS(k Padomju savienības ziemeļos
atrasti bagāti dzelzsrūdas un citu
avariģu Izrakteņu .krājumi, bet vis­lielākā
Lapzemes bagātība ir niķeļa
raktuves Nivalā Norvēģijas plero-beiā,
kas pārgāja komunistu īpa-
(urnā saskartā ar Somijas miera 11-
V gumu 1940. gadā.
Otrā pasaules kara laikā Lapze-me
neparedzēta kārtā kļuva arī par
karadarbības joslu, jo vācieši bija
VledomājuSies, virzoties oaur to, Ie­ņemt
Murmanskas ostu. Šis no-
' aoms toreiz neizdevās, bet gan pār­liecināji
padomju stratēģus par Lap­zemes
lielo nozīmi viņu ziemeļu sa­tiksmes
ceļu aizsardzībā. Ar Petsa-mo
iegūšanu no Somijas Padomju
, savienībai tjagad ir arī laba flotes
un aviācijas bāze pašā Atlantijas
okeāna tuvumā, bet tā pilnīgi ne­aizsargāta
modernā kara apstākļos.
Maskava tamdēļ vispirms izšķīrusies
par dzelzceļa būvf, kas savienotu
uz rietumiem izvirzīto un izolēto
PetsBfino ar Murmansku. Pašreizējos
iipstakļos tieša satiksme starp šiem
abiem svarīgiem stratēģiskiem
; punktiem iespējama vienīgi ziemā,
kad purvi sasaluši, vai vasaras mē-
, neSos ar piekrastes kubiem vai lid­mašīnām.
'
Tiklīdz komunisti bija iekārtoju­sies
Petsamo apgabalā, tie sāka iz­rādīt
lielu interesi par visu, kas no­tiek
rietumos un dienvidos no tā
, Norvēģijas un Zviedrijas territorijS.
Pēdējās trīs vasarās somu Lapzemi
apmeklēja neskaitāmi makšķernieki,
, tauriņu un stādu kolekcionāri, ku-
' ros vietējie iedzīvotāji bez lielām
grūtībām atšifrēja padomiu vēst­nieka
Helsinkos, ģen. Savonenko
štāba virsniekus. Un tā ka ziemeļu
timdrās robežu līnila pastāv tikai
Ml papīra, tad šie tūristi un pēt-
, nieki viegli iefiltrējās arī kaimiņu
territorijās. Kopš kāda gada stipri
' pieauguši arī padomju ftarnizoni
Petsamo, Murmanskā, Sallā un ci­tos
pret ziemeļrietumiem izvirzītos
punktos.
Kopš Norvēģija iekļāvušies At­lantijas
pakta aizsardzības sistēmā,
somu valdības aprindās visā nopiet­nībā
rēķinājās ar iespēju, ka, iz-
^ mantojot savstarpējās palīdzības
pakta noteikumus, Padomju savie­nība
kurā katrā laikā var pieprasīt
sev tiesību novietot savu karaspēku
ari Ziemeļsomijā un somu Lapzemē.
Tādā gadījumā situācija Skandinā­vijā
Itin pēkšņi varētu kļūt gaužām
nopietna.
• (i
universa
Varbūt nepareizi daru, ka, Ie­rodoties
Paftzf, neapmeklēju vis
Luvrii, Tiljeriju, bulvārus un taml,
bet gan uzmeklēju vietas, kur viež
saskare ar dzīves realitātēm un kur
atspoguļojas franču, tpaši parīziešu
ikdiena. Ko līdz skatīt slaveno māk­slas
priekšmetu kollekcijas, Ja lie­lākā
daļa pašu franču tās nav ska­tījuši.
Tādēļ gribētos pievērsties tie­ši
tai vietai, kurai samērā liela no­zīme
parīziešu dzīves raksturošanā.
Sai vietai, ko gribu aprakstīt,
drusku līdzības ar mūsu Rīgas krā­mu
tirgu, tikai samēri daudz gran­diozāki.
Parīzes Icrāmu tirgus, ko
franči atklāti sauc par „uteni", aiz­ņem
pie Port de Clignancourt vese­lu
pilsētas kvartālu — ap 1 km ga­rumā
un ap puskilometru platumā.
Ja kādam vēl prātā pirmsrevolūci­jas
Maskava (anno 1916), tad visai
līdzīga šī vieta ar Suchareva tirgu.
Bet savos uzdevumos un mērķos,
šķiet,, visas šīs vietas ir līdzīgas —
par lētu cenu pārdot nepieciešamo.
Ja parīzietis velti izstaigājis pil­sētas
veikalus, meklējot. pēc kāda
„reta" priekšmeta — vecākas Su-jammašīnas
vai Edisona laika gra­mofona
daļas, vai no vecmāmiņas
mantota sienas pulksteņa atslēgas^
viņš dodas uz „uteni". Lai gan art
šis tirgus cietis kara darbības nori­sē
un agrākās koka barakas, kurās
bija novietojušies šejienes «tirdz­niecības
nami", pa lielākai daļai no­degušas,
tomēr rosība atplaukusl
agrākļajos apmēros, uzrādot pat zi­nāmu
progresu preču piedāvājuma
veidā.
Tagad Parīzes „utenl" var redzēt
veselus auto transporta vilcienus
ar vairākiem piekabināmiemi no
kuriem izveido īstas „velkala tel­pas".
Un šādos «veikalos" var da­būt
visdažādākos krāmus, sākot no
īstām, labi m slikti atdarinātām
stila mēbelēm, slavenu mākslinieku
rokas darinātām kopijām un viņu
pašu oriģināldarbiem, beidzot .ar īs­tu
porcelānu, sudraba traukiem un
paklājiem. Preci piedāvā ne tikai
„veikalos", bet arī vienkārši uz bru­ģa
Izklāta papīra vai malšeļa gaba**
la. Un tāpat kā pie mums, uz tāda
tirgotāja „galda" var atrast neiedo­mājamo
/— kaudzi vecu pogu, sarū­sējušas
skrūves, uzgriežņus, ūdens
^rānus^ vecas i atslēgas un pulksteņu
i r i t e n ļ t l ņ u s . • i ^ j . M . .
; Sķfet pilnīgi droši, ka šie. priekš- l
meti nākuši no turīgāko aprindu
«atkritumu tvertnēm, kuras īpaša
lasltiju „cunfte" agros rītos izrevi­dē,
ļekām pilsētas atkritumu savā­cēji
tās iztukšojuši.
«Cienījamākie" tirgotāji, kas savu
preci ieguvuši dažādās' ūtrupēs, iz-likuSi
to apskatei ar lielāku vai ma­zāku
gaumi. Kāds tirgotājs salasī­jis
veselu kollekciju t. s. mūzikas
kastļņu vai pulksteņu, ^un viņa tir­gotava
atgādina gandrīz vai Īstu
muzeju. «Eksponātu" starpā redza­mi
īsti retumi, kuru pagatavošanai
šobrīd laikam vairs neviens savu
dārgo laiku netērētu. Kāds cits sa-yMk
dažādus kuģu modeļus no ar-chaiskajiem
bureniekiem līdz mo­dernajiem
kaujas kuģiem un pude­lēs
iebūvētiem šoneriem. Turpat bla­kus
piedāvā visādus noderīgus rīkus
un daiktus jūras braucējiem vai arī
tiem, kas par tādiem taisās kļūt.
Grāmatu-pietiktu vairākām lieJpm
bibliotēkām. Pie šīm nSrdotavām
^tad nu galvenam kārtām drūzmējas
t. s, «grāmatu tārpi", meklējot sev
ko derīgu. Patiesi, izvēlei stāv darbi
no visu kultūrtautu klasiVif^m ādu
sējumos, zinātniskiem publicēju­miem
visās disciplīnās, līdz romā­niem,
kriminālromāniem un «inte­resantu"
piedzīvoiumu stāstiem. Uz
vēiSanos pārdevējs no oagaldes iz­velk
arī pa pornogrāfiskam izde­vumam.
«Mākslas" tirgotāji pa lie­lākai
daļai piedāvā vecas gravīras
un gleznas, kas, tuvāk aplūkojot, to­mēr
izrādās viltojumi, kuru paga-tavošan-^
l p?stāvot pat TpaSas darb-nīcns.
īsti ir tikai «daiļkrāsotāju
mākslas" darbi, kas greznoti ar lie­lu,
labi salasāmu autora vārdu.
Reclzaml arī Pikaso darbi, bet tos
pat lietpratējam laikam %vūii at­šķirt
no viltojuma! Dārglietu noza­rē
nereti var iekrist ar zagtu man­tu.
Bet ar to jārēķinās tam, kas grib
„lēti" pirkt. Zelta un «zelta" rotu,
gredzenu, dārgakmeņu un visādu
raibu spraudekļu un vizuļu jūklī
pavīd arī pa „vecai" vijolei, ģitārai,
netrūkst pat klavieres.
Kāds vecs grāmatu tirgotājs, kam
gadījies vaļīgāks brīdis, cieņas pilns
labprāt pastāsta par šo tirgu. Tā
uzzināju, ka daudziem šejienes tir­gotājiem
pieder veikali arī citās
pilsētas daļās un sestdienās un svēt­dienās,
kad «utenļ" notiek atļautā
tirdjmiecība, viņi atgādā Šurp savu
nogulējušos, vecmodīgo vai citādi
nepārdodamo preci un to piedāvā
par samērā lētākām cenām. Tādā
kārtā preces pazinēji var 2eit par
maiīāku maksu iegūt pilnvērtīgu
mantu. Par visu, kas pārsniedz vi­duvējas
preses līmenī prasa aug­stas
cenas, tomēr arvien iespējams
kaut ko nokaulēt.
Vēl sirmais vīri pastāstīja, ka īsi
pēc kara «uteņa" tirgotājiem daudz
ļauna sagādājuši spekulanti, kas ar
savu darbību šajā rajonā grāva vi­ņu
«labo slavu". Cigaretes, kafija,
cukurs, sviests, ziepes utt. piedāvā­tas
katrā iedomājamā vairumā. Ka­ravīri
pārdevuši armijas apgādes
priekšmetus, arabl — zagtas man­tas
un īpaša «tirgotāju" kategorija
pārdevusi nolaupīto amerikāņu pār­tikas
paciņu saturu. Policijas kratī­šanās
viņiem allaž izdevies laimīgi
izkļūt sveikā, jo pie sevis tie netu­rējuši
lielus šo preču krājumus.
«Paldies Dievam," saka mans saru­nu
biedrs, ,,viņi samērā ātri likvi­dējās
un tagad Parīzee „utenis" at­kal
Iegājis agrākajā ^rmālajā gult­nē,
pildot savu uzdevumu: visu —
visiem!"
P a r ī z ē , 1949. g. oktobrī.
J. M.
ļ
šāvieni ba neozticas
Ņujorka (D). — Pēc Anglijas mār­ciņas
devalvācijas, kuras piemēram
sekoja 26 citas valstis, Maskavas
prese sākusi publicēt (propagandas
rakstus, kas pareģo «kapitālisma
drīzu sabrukumu". Maskavas laik­raksti,
protams, neviena vārda ne­bilst,
ka Padomju savienība četras
reizes devalvējusi savu rubli. Pēc
oktobra revolūcijas 1917. gadā Krie­vijā
sākās inflācija. Par vienu ka­stīti
sērkociņu Krievijā toreiz mak­sāja
miljoniem rubļu, 1922. g. Pa­domju
savienība pirmoreiz deval­vēja
savu valūtu, apmainot 10.000
veco rubļu pret vlenļi jauno. Gadu
vēlāk žekoja Jauna devalvācija. Šo­reiz
par jauno rubļi vajadzēja mak­sāt
simts 1922. gada rubļu. Tomēr
arī tas vēl nelīdzēja. 1924. gadā ko­munisti
atkal pazemināja savas va­lūtas
kursu — 50.090 1923. gada rub-u
apmainīja pret vienu Jauno, Bet
au 13 gadus vēlāk ļrubļa pirktspē­jas
bija noslīdējušas apmēram uz
vienu astoto daļu no agrākās vēr­tībās.
1947. gadā.notika jauna nau­das
devalvācija, kad pār desiAit^ ve­cajiem
rubļiem sāņērak vienu Jau*
ho. Tomēr arī tagac^ padomju valū- .
tai nav uzticības pasaules , tirgos.
Cenas, salīdzinot ar 1940. gadu, ir
divtik lielas. Interesanti atzīmēt, ka
visos tirdzniecības līgumos, ko Mas-»
kava parakstījusi ar rietumiem vai
sgivām satelītval^tīm, minēti nevis
rubļi, bet dolaņ.
un sociālā politika ASV
Ziņas kas var interesU izceļoiāju^^
bruto alga ir 90 dol nedēļa, tad, %U
skaitot visus novilkumus, strādnltkj
saņem 78 dol. Novilkumā i<mpA
3 proc. vecuma pensijas un 8 p^JC, •
bezdarba apdrošināšanas nodevas.
Darba devējs šīs nodevas maksi tā*
dā pašā apmērā. Tiesības uz vecih
ma nodrošinājumu ir no 68. ddvl*
bas gada.
Bezdarba pabalstu strādātāja Ue*
sīgs saņemt pēc 13 nedēļu daJta w
sekojošu divu nedēļu nogaides lat
ku. Ja šajās divās nedēļās n^o»
das sameklēt jaunu darbu, tad l ^
maksā bezdarba pabalstu, ko apt(«
ķina pēc saņemtās atlīdzības beidi
majā darba vietā, — pusi no lidill»
nejā atalgojuma, bet ne vairāk ptt
20 dol. nedēļā. Pabalstu; saņem^
nav svarīgi, vai tā saņēmēja ir
menes cilvēks vai vieninieka*.
Par darbā iegūto ievainojumu f i l
slimību dziedēšanas laiku ajrld»
nieks saņem pabalstu, kura lielumi,
tāpat kā algas. Ir mainīgs dažUpi
stātos. Valsts vai pašvaldību alimļK
kasu nav, bet ir daudzas privāti,
Kaut gan nodevas tām ir die^fia
augstas, tomēr tajās apdroSlnlļu»
šies miljoniem strādājošo. Arod*
blndrības gan vairākkārt mēgtai,
jušas likumdošanas Iestādē panīkt
likuma pieņemšanu, bet līdz Um
tas nav izdevies, jo pret tā pl«jim«
šanu vlsdedzīgāk nostājas darba
vēji un ārsti. Ari pašreiz kongresam
iesniegts atUecīgs likumprojekti
No 150 milj. ASV iedzīvotāju no­darbināti
65 milJ. BēzdarbnlAu
skaitu vērtē ap 4 milJ., bet toi
var uzskatīt par bezdarbniekiem 4*
ropiešu Izpratnē. Laba daļa ir U«
jušo karavīru, kas ar 20 doL b«^
darba.pabalstu nedēļā var «atra­sties"
veselas 52 nedēļas. Tāpat te
speciālistu grupas, kas, ga^ot IJJ
piemērotu darbu, necenšas samestBt
Jaunu, tāpat sezonas strādnlel^ ķH
sezonas darbus velc savas mm
Vietas apkārtnē. Art SI grupa,^!^
zonas darbiem izbeidzoties,
Lai palīdzētu orientēties DP izce­ļotājiem
emigrācijas zemēs, Minche-nes
YMCA noorganizēju^ priekšla­sījumu
ciklu, papildinot to ar īsfil­mu
kino Izrādēm. Pēdējā priekšlasī­jumā
par datba apstākļiem, dzīves
standartu, cenām, algām un sociālo
politiku ASV referēja Minchenes
militārās pārvaldes darba spēka no­daļas
direktora vietnieks Kramers.
Jaunieceļotājiem ASV, tāpat kā
katrā citā emigrācijas zemē, atrast
apmierinošu darba Vietu ir zināmā
mērā laimes lieta. Stājoties kādā
darbā,, nekādas arodapliecības ne­prasa.
Darba devēji parasti tic dar­ba
meklētāju personīgajam aplieci­nājumam
par savu darba prasmi.
Ieteicams sarunā ar darba devēju
zināšanas nepārspīlēt. Pašā darba
sameklēšanā nav robežu: to var da­rīt
ar darba apgādu, arodbiedrību,
laikrakstu sludinājuiņu utt, palīdzī­bu.
Ieteicams personīgi apmeklēt
lielo uzņēmumu personālbirojus. Tā
ka darbu lielajos uzņēmumos veic
pa lielākai daļai pēc lentas sistē­mas,
vai arī tas stipri vienkāršots,
tad reflektantam nav daudz jākaut­rējas
— šos vienkārSos darba paņēt
mienus Iespējams iemācīties ātrā
laikā. Katram, kas nodomājis stā­ties
darbā, vispirms Jāuzmeklē so­ciālās
apdrošināšanas birojs, kurā
saņem attiecīgu karti.
Strādnieks pie uzņēmuma nav
saistīts ne ar kidlem līgumiem un
darbu var atstāt katrā brīdi. Tādas
pašas tiesības ari uzņēmējam strād­nieku
atlaist no darba. Darbiniekam
ASV nav, protams, tfis sociālās dro­šības
sajūtas, kāda Ir UelākaJā daļā
Eiropas valj^tu. Izņēmums vienīgi
tad, ja darba devējs parakstījis lī­gumu
ar arodbiedrību, — tad strād­nieku
nevar atlaist bez arodbiedrī­bas
ziņas. Speciālu darba tiesu vai
inspekciju nav. Sūdzības pieņem un
izšķir arodbiedrības.
ASV strādniekam nav tik smagu
nodokļu kā Eiropā. Ja, piemēram,
ASV jau ieceļojusi 86.000
DP
Ņujorka (E). — Amerikas balss
ziņo, ka Savienotajās valstīs līdz
šim jau ieceļojušas 86.000 pfirvieto-
)tās personas. Oktobri uz ASV pare­dzēts
pārvest 14.200 DP. Austrāli­jas
ministru prezidents Ciflijs pre­se^
pārstāvjiem paskaidrojis, ka
Kanbērā nodibināta īpaša komiteja,
kas koordinēs imigrāciju. Ieceļoša­na
Austrālijā sasniegusi tādus ap­mērus,
ka kļuvusi nepieciešama ie­stāde,
kas izplānotu nometināšanas
un nodarbinātības problēmu.
baltvāciesi cer
emigrēt uz Kanādu
Par izceļošanu uz aizjūras ze­mēm
interesējas arī Vācijā no­kļuvušie
Baltijas vācieši. Viņu laik­raksta
Baltische Briefe septembra
numurā ievietots pārskats par to,
kas līdz Šim paveikts, Pirmā, div­desmit
cilvēku liela baltvāciešu gru­pa
izceļojusi uz Kanādu 1948. g. ru­denī,
Viņu darbs tur radis atzinību
un Kanādas valdība 1949. g. sāku­mā
paziņojusi, ka starp 1. aprīli un
31. oktobri uzņemšot vēl 400 baltvā­ciešu
laukstrādnieku: ģimenes. Balt­vāciešu
palīdzības komiteja Vācijā
sagatavojusi 700 ģimeņu sarakstu,
bet līdz septembra beigām aizbrau­kušas
tikai 3 ģimenes, pieci vieni­nieki
un agrāk izceļojušo emi­grantu
ģimenes locekļi. Pavisam Ka­nāda
solīto 400 ģimeņu vietā šogad
faktiski esot pieprasījusi tikai 34
ģimenes un 18 vieniniekus. Esot ra­dušās
zināmas grūtības Baltijas vā­ciešu
pavalstniecības jautājumā, bet
dienests vācu armijā vairs neesot
šķērslis izceļošanai. KomiteJii cer,
ka baltvāciešu izceļošana uz Kanādu
nākamā pavasarī risināšoties dzīvā­kā
tempā nekā līdz šim. So pārskatu
parakstījuši māc. Dr. H. Glrgersons
un barons Joachlms Hans.
ASV kongresa loceklis F. E. Vol-ters
pēc iepazīšanās ar bēgļu dzīves
apstākļiem Vācijā Ieradies Zenēvā,
kur tam bijušas apspriedes ar IRO
augstāko vadību. Preses konferencē,
par ko ziņo NYHT, Volters Izteicies,
ka absolūti neapdraudot savu saim­niecību,
ASV ^rarētu bez tagadējiem
DP uzņemt ari vēl 100.000 vācu zem­kopjus,
kas kara apstākļu dēļ atstā­juši
savas pastāvīgās dzīves vietas
Austrumeiropā. Astoņi miljonu lie­lais
bēgļu skaits apgrūtina Vācijas
jaunuzbūvi un Amerikai sadajrbībā
ar pārējām valstīm vajadzētu at­rast
ceļt^ un līdzekļus vairāku
simtstūkstošu vāciešu Izvietošanai
citās zemēs.
. Pārskolosanas darbs
Eslingenas IR 0 ceati^ā
turpiDādes
IRO pārskološanās centrā Eslin-genā
oktobri un novembrī turpinā­sies
darbs 'visos līdzšinējos trīs
mēnešu kursos līdz mācību nobei­gumam
u|i paredzēta vēlreizēja kur­su
sarīkošana šādās nozarēs: 10. ok­tobrī
no jauna sāksies mācības dā­mu
drēbnlecības skolā. Apmācības
notiks pēc līdzšinējās programmas,
kas guvusi vispārēju piekrišanu sa­vas
vispusības un laikmetības dēļ.
10. oktobrī Jauns kurss sāksies
arī technlskā rasēšanā ar mācī­bām
būvniecības xm mašīntech-nikas
virzienos. Kursus beigušajiem
tālākā emigrācijā var pavērties la­bas
darba iespējas abās nozarēs. 10.
novembrī sāksies jauns kurss pulk-steņtalsītāju
skolā. No IRO saņemti
jauni darba rīki, kas jūtami uzla­bos
līdzšinējo apmācības gaitu un
veicinās kursantu sekmīgāku prak­si.
10. novembri kursi sāksies arī
mēbeļu virsmas uzlabošanas un iz­daiļošanas
(pulēšanas) skolā, kur sa­mērā
īsā laikā, 2 mēnešos, var pie­savināties
teorētiskās un praktiskās
zināšanas, lai strādātu galdniecības
uzņēmumos. Ari ^ labām prakses
iespējām, mācības no Jauna sāksies
10. novembrī. Visos minētos kursos
ieteicams pieteikties Jau laikus, iz­pildot
lestājveldlapas, kas saņema­mas
tieši vai arī pieprasāmas pa
pastu Eslingenas pārskološanās
centra darbvedībā. Adrese: Eslin-gen,
Hindenburgstr. 13, Burgschule.
Turpat adresējami arī pieteikumi.
Automechanikā, mūrnieku un nam­daru
kursos, sāktam posmam no­slēdzoties,
darbību atjaunos ne vairs
Eslingenā, bet gan Ludvigsburgā tu­rienes
pārskološanās centrā. Adrese:
Vocational Trainlng Centrē, Lud-vlgsburg,
Stuttgarter Str. 35. Tur
jāpieprasa arī iestājveidlapas un jā­adresē
pieteikumi.
sezonu. /
Amerikāņu strādnieka 4^
standarts ir augstākais visā pmo;
lē un, piemēram, vismaz 5 ti0
lielfiks nekā' Bavārijā. Vidēji it|{.
gota rūpniecības strādnieka itua*
das alga ir 1,38 dol., lauksalnmM^
bā tā svārstās no 45—75 centi
idā, lielo rūpniecmas pilsētu tu
lauksaimniecībā nodarblnfito
dažkārt gandrīz sasniedz algas -
niecībā. Algas lielums atkarīgs
no tfi, vai uzņēmums noslēdza *
gumu ar arodbiedrību, — tad alOl'
ir augstākas nekā pārējos u z ņ^
mos. Normālais darba laiks Ir 4tfit
nedēļā, raktuvēs 85 st. Virsstmīdtt
darbu atlīdzina 50 proc, svētdicoai
darbu 100 proc. augstāk nekā n»-
mālstundu darbu.
Dzīvokļu īres lielpilsētās vllid
augstas. Vienas istabas dzīvokļa to
svārstās no 6-45 dol. nedēļā. Apal*
īrnieki nav ar Ukumu aizsargāti ptlt
dzīvokļa īpašnieka prasībām, n»
rasti tālab slēdz telpu nomas Ugtt»
mus uz noteiktu laiku, kurā tad tfl
nokārto abu pušu attiecības.
Arodbiedrības ieinteresētas v\fi
strādājošo organizēšanā. Uzņērttt*
mus, kuros vairāk nekā 75 prte,
strādājošo saistījušies arodbiedribi,
dēvē par „slēgtiem uzņēmurai«n".
Savās prasībās pret jaunpieņetahl
strādnieku šāda veida uzņfimuiōl
arodbiedrība ir progresīva — viņam
dod 30 dienu laiku apdomāties Utt
iestāties, pretējā gadījumā vas^
mums jāatstāj. Parastā strādnieku
iestāšanās maksa Ir 3 dol, mēnel*
maksa ļ dol. A. te
Novembri sanāks
Amerikas lietuviešu
kongress
Amerikas lietuviešu padome ai­cina
presē turienes tautiešus pIsB
piedalīties 4. novembri Ņujorkā
saucamā kongresā. Savā uzsaukumi
padome norāda, ka pēc otrā pasau­les
kara vēl arvien nav sasniegti
īsts miers. Sav. valstis un pšrējfil
demokrātiskās zemes jau sākulal.
saprast boļševisma īstos nolūkus UB
ārdītāju darbību. Visu Amerikas lie­tuviešu
pienākums ir prasit ātru t|D
efektīvu rīcību patvaļas un terrori
apturēšanai Lietuvā un p3rij5i
Baltijas valstīs
Kongresa apspriešanai sagatavotai
starp citu sekojošas tēzes; 1) P**
nākt ASV lietuviešu nesalauža/nu
nostāju par savas agrākās tēvijai
atbrīvošanu, 2) lOgt ASV un citu
demokrātisko valstu valdības un
UN apturēt nevainīgu cilvēku sle]^
kavošanu un deportācijas.
ASV valdību pieprasīt Padomju sa­vienībai
nekavējoties atvilkt «aj^
karaspēku un poUciJu no netaisnīgi
okupētajām Baltijas valstīm/Koj8][
ress apspriedīs ari pasaules n^Jļ*"
viešu kopības tm kulturālos ]J^ļ'
jumus.
i- 5. 0 ilctobrl.
TEV
X
VL TS
•1^ pMm meta māņu illivt,
ļļļliiļaint pleķmuSo viltu,
ifS^ BUŌnHIūū staro,
Rm^ Weg2a smarža garo,
lk0^ is/bo senu aku malā.
ļļīļļ itstfftā m svešā
ļL nmdtūms māk maigi
\
|S|tai fs^em meta m&ņu tiltu,
ļģitil^m k& hūlvu mums
Kpiļadnt piekusušo viltu.
ce
10M8 apbruņošanas konte-
Hfcgad savas sēdes noturēja
t MM kalnu kūrortā Ko,
ļ flo II )Mj& līdz 2. okt. šeit
Bpmēram 6000 dalībnle-*
jļmn vMoL Vie^u Btarpēi bija
B ftōfeslju pSrstfivJi, kā arī
mn darba vīri no ogļu raktu--
ligiabrlkfim un blakus baltās
liļftitfivjiem, dzeltenās un mel-
' j iH ptrstlvjl.
apbruņošanas esot Jaun^,
kui vienojoša ideoloģija
K i ftrdoSam materiāUB-fMiMlmB
šo kuatību par
iftoiHi, b^t Vārda ^karš" iz-
STbtfi k& šejienes labfi to-
^a-iptoi Vlsumfi, var ple-uukatam,
I» Morfillekfis
-"•» w
izmocītai cilvēcei Jau-ip0as
un jaunu paļāvību labā
jiil par ļauno.
ils kustības dibinātā-ļliavadltšjam
Dr. Fr. Buciima-ilr.
lldevles šīs Celvēces apvie-litti
kustības raksturu un mēr-itoml&
t tik vienkārši un sapro-li,
ka tie pieņemami jebkuram
im domljoSam cilvēkam: „1VIG-lii
apbmņoSanās ir spēks ar
ļlpiull aptverošu lllozoflju.
irtrķlB ir demokrātiskai pasau-
HttiUgBtāku, pozitīvu ideoloģiju,
(ttratiļa ir saistīta ar absolūtās
Jļfti pamatlikumiem. Tā sauca-
Itokratifikās brīvības ir tikai
«to apzīmējums ^ dzl-
Mlottfijai/'
ifilozolijas pamatā likta atziņa.
Iftom jādzīvo balstoties uz
«absolūtiem^ Sle četri „ab-ir
- patiesība, tikumība,
un mīlestība. Cilvēkam
ŗ^clešg kontakts-ar Dievu, jā-sevi
vadīt. Lai to iespē-
M& t^' }'^^^^v ipņiaemd ošana no
ļW kuriem viņš ir bijis ne-
^^^dlenu konferen
tiomama taptvle^. ^'t'i
£.j¥m Svdces arm\^aH
^MM&\\itaVL6W no Bur-
"Muards Koc\\-
K m
tā,
doi
nacļ
L
ka
lemt
stn
att!
tau
ku
taut
nel
māi
Pāi
ļigi
Bel
sei
dot
fiji
pie
tau
dj
nei
ZU
mi
biji
iegļ
no
m
Nel
zei
nel
:^nery^
Bei
trļ
kā
citj
brl
ari
tQi
Ki
neļ
vēl
toi
tip
ka
tat
vo
ne
)a\
ti(
m
ie(
kj
ri
m
vl
'^i
ni
mi
a]
U
ai
bi
t(
d
k
d
k
P
l:
tl
Hl