Bavarijas Latviesu vestnesis, October 5, 1949

              bibliotēkā" S?^ Tš,
75 gadus, b,r^,mt
, J. Poruka, Andr • N^**
^sara kopotie raksu ^
mdm, prot U BfrŽ?
Mmtene u. CJI^J^^
Gald« pirms rtSiJl^
- Vecali pllgkuug. ^RT
«ga». Doku Ata tatartu
Jera piedzīvojumi
boi, vairāki A. gvab»^
J romāni. Ari vfiii*t..
,« (J. Dravnieki^ K fiSS
. JuškeirtCa KurzeSe,^
vju māksla u. c. 50 »fiin.L
i B Tūbeļa brififlia^S^J
Ap|n. pusstundas braudeiS
Mekas Ir olimpiskai! st^
^ mūsu sportisti guva^
ivu. ^
[M, ir ari stipri daudjs grL
as piesūtītas no Maskai
S Spartaka u. c. IzdevuaiL
cstitas latvieSu nozfikalmS
nīstu propagandai.
Igramatas rūpīgi kataloto
^ darbā, kfi vērojams, itrl^
Is latvietis, Jo, piem. kat».
atS atzīmēts grāmatu tltuL
[ļojums angļu valoda. s£
katalogu,^ rodas vēlSiaok
' grāmatu krfituvS ieplOih
trimdas Izdevumi. Par to
jŗūpeties mūsu grāmatu
Seit jau ir stabils pan^
varētu veidot tālāk latvim
.urnu kolekciju;
iBlfigells, Losandželosfi, ASV.
PAR i^inSfAS vnuBv
ts no Valkas nometnei U
Latvijā lasītāju vfistuK
i^imna)»^ vMem", ka il«
aizbraukusi un atttli<
EfirSos mirstīgos" likt^
lētums i r nedibināts us
IBunas vīriem varētu viml*
ka viņi pārāk ilgi ka*
Vfidjfi tm nav Jau m
il uz tām valstīm, kur QO>
I latviešu vairākums. U
rta, ka aizbraukusi vīd
iometnes vadošie darbinldd.
>ma, ka tautieši Valkfi la-atbildīgos
amatos vHila
ķoriskl spējīgākos un ja ti«
nbraukuši, tad palicfijien
Is, Jo sabiedriski rosigftkle
Vftrēs vairāk darīt pali-neka
M. Ģirta apz&netie
fle mirstīgie". Galvojumu
[alta sacīto vairākkārt ap-a,
Mācitajs Ķirsons M
sagādājis 119 galvojuiDUS,
Krafts ar savu rosīgo un
5lgo rīcību pavēris ceļu ui
)at 60 personām. Tie ir
. piemēri. Ja abi mācftfiji ^
)jušles pēc M. Ģirta letei;
palikuši pie tautas VSclJS,
5iem latviešiem tagad va-est
skatu uz AustrflIIJas,
vaUVenecuelas krastiem
neatbilst ari M, ĢW8
,.ns, Itkā „runas viri,, būtu
es Izmantot bezvārda gal-
Mūsu vadošie darbinieM
lojuSi pašu uzņSmlbas un
«zultfitā un tā tad, m
m rūpējušies, lai PW»
pārējie. Tādēļ, objektlv
s gaitu vērtējot, mūsu
estfižu un komiteju^^
Ivaram vienīgi pārmet
kavēšanos Vficijšt ?
jrādljies, ka memorandi
Vācijas, palīdz nesalJdri-r,
ka organizatoriska ie­lietas.
H. Milnajs, EsslingenS.
iiiiiiiiiiiHiiiiiiiiii"'"""'"
Ija katru mēnesi
i8t 1500 jaunu
bēgļu
lība Austrijā
valdībai pr^^^^^Su
atrisināt DP aujjŗ"
alvenais Iztirzātais £
- ko darīt ar b g
ies Austrijā
4ņa izbeigšanās 3j ,
^rl ar to ^^^J^^^l^l
istr^jā pēc IBO
Pašreiz no
si izceļo ^P^'JZlVfi
ierodas apmēram
iesniegu»^
1949. g. 5. oktobri.
LATVUA
Dzīve Jaunzēlandē
Vēstule Latvijai no Austrālijas par Jaunzēlandi
j(av nemaz tik sen, kad garām
^^J§lijai aizslīdēja pirmais bij.
^transports uz vistālāko eniigrā-
2u« «emi Jaunzēlandi. Sajā trans­l
ē bija 923 cilvēki, to vidū' 220
SvieH ari mūsu vieglatlētikas re-
Lļiste Zinaīda Ringenberga. Viņa
fLzžlan^"^^^^ nodzīvojusi val-
^ aekā 3 mēn. un tagad pastāsta
^ iespaidus Latvijas lasītājiem,
ijddiōot gan, ka dažkārt savos
īgumos varbūt ir pārāk subjek-tēlo
visu tieši tā, ,kā to pati
ķļdl un redz.
Kekordlste Z. Ringenberga stāsta:
jfltos Jaunzēlandē? Varu at-sSjt
- lieliski! Lieliski, nevērojot
St to,ka mūsu apgabalā tagad gan-
S{ katru dienu līst, jo ir ziemas
SļtfupĢsms, bet lietus un vējš ne
toSam patīk. Atbraucējus ieprie-
M Jaunzēlandiešu ārkārtīgā laip-
^ Izpalīdzība un gādība. Drošī-
^«ajfitu rada ari sociālā aizgādi-ha.
kas tik I^a, ka to var salīdzināt
^Igi ar Latvijas kādreiz priekš-izveidoto
sociālo likumdo-
Jaunzēlandē caurmērā nav
ne bagāto, ne nabago. Ir tikai vese-
M vidusšķira ar augstu dzīves
itandartu. Katra ģimene dzīvo savā
H^pmājiņā, un šķiet, ka katrai ir
iH savs auto. Sajā ziņā Jaunzēlan-fcj^
jem 2. vietu pasaulē, aiz ASV,
Jo ik uz 5 iedzīvotājiem Ir 1 auto.
1^8 rpku trūkums loti izjūtams,
QQ darbti var sameklēt visās nezā­le
Ordtibas gan rada dzīvokļu
ļtulfijums. Tāpēc āri mēs, 4 cilvēku
pniene, vēl esam Pahiatuas izvieto­šanas
nometnē.
Manam vīram, tāpat kā daudziem
dtiem vīriešiem, ir 2 g. līgums par
asaga d&rba strādnieku pie elek­triskās
spēkstacijas būves, bet uz
ņžkstaciju tomēr neviens vēl nav
liltits. Šejienes darba pārvalde gan
totram noprasa, kādu darbu vēlas
itrSdāt un kur grib dzīvot. Izvieto­jot
darbos, šīs atbildes ari ievēro.
No tuvu pie 1000 cilvēku sep-tenibŗa.
beigās Pahiatusas Izvietoša­nas
centrā vēl bija tikai 350. Ari tie
tiivākajās dienās izklīdīs pa visām
Jaunzēlandes salām. No darbā iz­vietotajiem
apm. 90 proc. apmieri­na,
bet kādi 10 proc. kurn. Neap-jnteinātie,
cik spriežams, ir ,>prin-djS"
pret strādāšanu vai ari cerē-jtili
dažu mēnešu laikā kļūt bagāti;
Ti'pati Vaina, kas piemīt daļiņai
Austrfilijarl^iešu.' Vieninieki no­darbināti
dzelzceļu pārvaldes darb­nīcas
Vellingtonas tuvumā. Katram
ir atsevišķa maza mājiņa ar visām
roSbelēm. Izpeļņa — 10 mārc. ne-dSļfi.
Sievietes ar un bez bērniem
itrādā slimnīcās, skolās un atpūtas
namos. Pie visa brīvot izpeļņa ir
M mārciņas nedēļā.
M9su nometni nevaru salīdzināt ar
VSdJas un Austrijas D P nometnēm.
Lielisks ir uzturs, un Eiropā šūtās
drSbes vairs neder. Pahiatuas no­metne
atrodas 100 jūdzes uz zieme­ļiem
no Vellingtonas, un tuvākā pil­sētiņa
Pahitua, kurā 2000 iedzīvotā­ju,
ir tikai 2 jūdzes attālu. Par no-n^
tnl gādā Jaunzēlandes armija.
Mūsu uzdevums pagaidām ir skolā
mficltles angļu valodu, Jaunzēlandes
v^turi, ģeogrāfiju, satversmi utt.
Nedēļā katrs cilvēks saņem 10 šiliņu
tabatas naudas.
Jaunzēlande ir l i e la zeme, un tās
iabS daudz kontrastu, kas vietām
atgSdina mūsu Latviju ap Kandavu,
bet citur atkal Austrijas kalnus.
Aplūkojot tuvāk kādu mežu, var to-niēr
redzēt, ka tur priedes aug ko-ar
palmām un ganībās ir tikai
^tas, aitas, aitas. Paši Jaunzēlan­d
i par savas zemes skaistumu
loti jūsmo. Visraksturīgākie varbūt
M ir šie lielie kontrasti. Ir kalni
nvežonīgām aizām, glečeriem un
todriem ezeriem, citur «atkal ūdens­kritumi,
upes un auglīgas ielejas.
yar teikt, ka šajā zemē Norvēģi­jas
fjordi sastopas ar Havajas sauli,
palmām, dejām un dziesmām. P a r
jejām UQ dziesmām gādā ieziemie-
Si - maoriji.
Pahiatuas pilsētiņā baltieši bija
noorganizējuši savu tautisko izstrā­dājumu
skati. Nu arī jaunzēlandieši
ļepazinās ar latviešu, igauņu un l i e -
^viešu nacionāliem tērpiem, lādēm,
gredzeniem, grāmatām'utt. Sarīlco-
|ums icv^ērojami propagandēja Bal­ojas
valstis. Latvieši guva lieliskus
Panākumus arī Pahiatuas nometnes
^ļu un dr.iesmu vakarā, Mūsu tau-
Jiesi piedalījās ar dejām., Pēc nedē­ļas
sarīkojumu vajadzēja atkārtot
Pi sētas teātra zālē, kur d z i ļ a j ā arī
iatviGŠu soliste L. Latiševa. —
Austrijas Glāzenbachas nometnes
!!!3citājs R, Reinfelds kopš 15. jū-
^^Ja Pahiatuas nometnē katru piekt-aienu
vada latviešu dievkalpoju­mus,
bet katru svētdienu spred.iķo
un vācu valodā citu tautību
^J- DP. Jo sevišķs panākums tas, f noorganizēta latviešu baznīca un
^^^dze, kuru autonomiju atzīst arī
Jaunzēlandes luterāņu baznīcas va­dība
Seši atbraucēju jaunieši jau
iesvētīti. Latviešu baznīcai pievie­nojušies
vēl igauņi, jo viņiem nav
'Sava mācītāja. Māc. R. Reinfelds,
kas Austrijā parakstīja 2 g. līgumu
par smaga darba strādnieku, no šīm
saistībām atbrivots un darbosies t i ­kai
mācītāja amatā. Jaunzēlandes
latviešu pulciņš ļoti pateicīgs bij.
Saldus ārstam Dr. K. Gailim. Viņš
nodarbināts npm^^tnes slimnīcā un
arvien ir liels palīgs tautiešiem.
Protams, ka mani ļoti interesē ari
Jaunzēlandes sports. Ar sportu no­darbojas
visi <— no dzimšanas līdz
kapa malai. Pārstāvēti ari visi Ei-kapa
malai. Pārstāvēti ir visi Ei-di.
Piemēram, pilsētiņā, kurā;5.000
iedzīvotāju, vieglatlētikas sacīkstēs
sanāk 8.000 skatītāju! Rezultāti —
normāls Eiropas standaris. Par se­višķām
sporta m.etropolēm jāuz­skata
Auklande — ziemeļu salā un
Dūnedina — dienvidu salā. Katrs,
kas 3 mēnešus nodzīvojis Jaunzē­landē,
var startēt; visās sacīkstēs.
Tādēļ pošos Jaunzēlandes meistar­sacīkstēm
vieglatlētikā, kas notiks
starp Ziemsvētkiem un Jaungadu,
lai gan parasti ir mariā, bet tas da-rits
tādēļ, ka 1950, g. no 4.-11. febr.
Auklandē risināsies Lielbritānijas
impērijas sporta spēles. Pēc izvie­tošanas
darbā cem iestāties kādā
sporta klubā. Trenējos jau tagad,
jo nometnē ir Jai\Uca sporta zāle.
Spēlēju ari nometnes basketbola
vienībā. Jaunzēlandes prese daudz
uzmanības veltījusi manām līdzši­nējām
sporta gaitām.
J aunzēlandes latviešu sportistu
pārstāvja pienākumus uzņēmies bas­ketbolists
V. Blicavs: Railway Sett-1
lements, Gracifield-Lower Huttnear
Wellington, New-;Zealand. Viņš jau
iepazinies ar Jaijīnzēlandes galvas­pilsētas
Vellingtonas sporta dzīvi,
pats piedaloties nevien basketbola
un Sacha sacīkstēs, bet arī pauko­šanā.
V. Blicavs izvietots darbā
dzelzceļu darbnīcu dzelzs lietuvē.
Sportists stāsta:
„Darbs man neļfekas grūts, kaut
ir netīrs. Kopā ar virsstundām alga
sanāk ap 10 mārc. nedēļā. Mitinā­mies
labi iekārtotās dzelzceļa strād­nieku
mājiņās. Ir kopgalds, pašreiz
org$(nizē :Mubū :UC. Par visām šīm
un citām ērtībām un" neērtībām'jā­maksā
2 mārc. nedēļā. Starp 65 bij.
DP un 80 angļu imigrantiem esam
4 latvieši. Gādība par strādniekiem
laba. Jaunzēlandieši pret mums ļoti
laipni. Visā visumā var teikt: kas
darba nebaidās, tam dzīve te kriet­na
un cilvēki gaišām galvām 2
līguma gadiem var gūt panāktmaus.
Vai Jaunzēlandē sagaidāmi jau­ni
DP transporti? Par to grūti kaut
ko noteiktu pastāstīt. Pirms dažām
dienām mūs apciemoja kāds augsts
imigrācijas ierēdnis. Viņš teica, ja
mēs, pirmie atbraucēji, attaisnosim
valdības cerības, tad sekos ori nā­kamie
bij. DP transporti, bet pre­tējā
gadījumā Jaunzēlandes turp­mākie
imigranti būs tikai jngļi. Vai
šīs cerības spēsim attaisnot? Šau­bos,
Jo mūsu vidū ir cilvēki, kas vēl
nav paspējuši iemācīties ne 10 vār­du
angliski! Laļd gan, ka to nevar
teikt par latviešiem."
Kanbērā, septembri.
Arnolds Smlts.
kanādieši svētkus svin
Esam saņēmuši uzaicinājumu pie­dalīties
Kanādas dažādo nāciju sa­rīkojumos
sakarā ar gadskārtējo Iz­stādi
Padlic National Exhibition,--
vispirms tautību karnevālā, parā­des
braucienā tautiskos tērpos pa
pilsētu. Tas ir ievadījums lielajai
rudens izstādei tirgum. Vēlāk tau­tiskie
tērpi Jānodod izstādīšanai lie­lās
angļu firmas Hudson Bay skat­logā.
Sī firma ir jau vairāk nekā
200 gadu veca vm sedz lielo daļu
karnevāla izdevumu.
Noteiktā laikā ierodos pie Sten-lija
parka, kur Jau vesela virkne
fantastiski greznotu mašīnu gaida
pasažierus. Sajā krāsu jucekli mans
Bārtas novada tērps ir tikai niecīgs
punkts. Atritinu mūsu karogu. Bla­kus
man jauka lietuviešu meitene,
pa labi skots sarkani rūtotā īsā
svārkā virs ceļgaliem. Pie kājām
man resna, melna itāliete, tālāk uk­raiņi,
vācieši, dāņi, spāņi, holan­dieši,
im netrūkst pat karoga ar sir­pi
un veseri. Mūsu gājiena vadī­tājs
skaidro: te ir visu tautību pār-i
nav paragrāfu kalpi
V Piezīmes par ieceļošanu un dzīvi Francija
Francijas imigrācijas komisijā
Minchenē nerodas sieviete ar mazu
bērnu. Viņa vēlas braukt uz Fran­ciju
pie vira, bet pasē sievietei rak­stīts,
ka viņa neprecējusies. Kad
franču komisija \^rņai uz šo nesaska­ņu
aizrāda, sieviete sāk raudāt un
rāda poļu valodā rakstītu saburzītu
vēstuli, ko no Francijas atsūtījis
virs, aicinot viņu braukt pie sevis.
Komisijas vīri ilgi lauza galvas, kā
sievietei palīdzēt, bet tad šo lietu
īsi un ātri izšķiļ: franču konsuls: «Ja
sieviete ar ma2;u bērnu ļoti vēlas
tikt uz Franciju, tad nav šaubu, ka
sagaidītājs ir viņas virs, ja nē pēc
likuma, tad pēc būtības. Lai viņa
brauc!" Zīmīgs gadījums, kas labi
raksturo franču nostāju pret sauso
likuma paragrāfu.
Cits līdzīgs gadījums. Kāda ģime­ne
no Eslingenas ieceļojusi Francijā,
kur ģimenes galva Istrādā fabrikā.
Abiļ laulāto vecāki. palikuši Vācijā.
Pēc' ilgas pūlēšanās noskaidrojas, ka
' kus ielaist,^jo viņi esot divas atse-
Ne velti mēdz teikt, ka Ņujorkā
ir vairāk žīdu nekā Palestīnā un
vairāk itāļu nekā Romā. Tiešām
šajā pasaules lielākajā pilsētā vai- '
rāk kā jebkur ciltur Amerikā sasto­pami
imigranti no visām Eiropas
un Āzijas zemēm. Latviešus Ņu­jorkā
reprezentē ap 5000 mūsu tau­tiešu.
Vairumā tie ir vecie ieceļo­tāji,
bet pēdējā laikā ieradušies arī
pāris simti jauno». Tiem jāpieskai­ta
arī latviešu bāra bērni, ko pēc
atvešanas Ņujorkā nodod audžu ve­cākiem.
Bērnu namā darbojas 3
latviešu audzinātāji. Daži bērni jau
atraduši vai tuvākā laikā atradis
latviešu audžu vecākus. Lielais vai­rums
bērnu tomēr nokļuvuši ame­rikāņu
ģimenēs. Audžu vecākus rū­pīgi
pārbauda, vjii tie ir piemēroti
un pietiekami turīgi, lai bērnus
kārtīgi izaudzinātu.
Ņujorkā latviešiem ir vairākas or­ganizācijas.
Ļoti rosīgi darbojas lat­viešu
luterāņu draudze. Mācītāja R.
Zariņa personā tā atradusi pašaiz­liedzīgu
un enerģisku ganu, kas
cenšas palīdzēt katram latvietim
Draudze apvieno pāri par 300 aktīva
locekļu, bet dievkalpojumos dažreiz
sapulcējas pat 600 dievlūdzēju. 1947.
gadā ar Luterāņu sinodes atbalstu
latviešu draudze ieguvusi īpašumā
namu, kur patvē;rumu atraduši dau­dzi
jaunatbraucējl līdz darba un
dzīvokļa sameklēšanai. Namā notiek
draudzes vakari ar priekšnesumiem
un referātiem, kā ari kora mēģinā­jumi.
Latviešu dievkalpojumi notiek
2 reizes mēnesi Sv, Trisvienibas
baznīcā. Rosīgi darbojas ari latvie­šu
baptistu draudze, kas gan apvie­no
mazāk locekļu.
Lielākā latviešu organizācija visa
Amerikā ir Ņujorkas latviešu bied­rība,
kas pastāv jau kopš 1893. gada.
Priekšnieka C. Stankevica vadībā
tā darijusi daudz latviešu bēgļu at­balstam.
RlkoU arī Lat\ijas valsts
svētku akti.
Latviešu ieceļošanas lietas pārzma
Latvian Relief Inc. Ar atzinību jā­min
tās vadītājs H.Lielnors, kas ne-žēlo
ne brīvo laiku, ne līdzekļus,
lai strādātu tautiešu labā. Organi­zācija
sagādājusi galvojumus 4.000
latviešiem, no kuriem 2.000 jau le-radušies
Amerikā. Ik dienas piesa­kās
jauni galvotāji. Latvian Rehef
iekārtojusi ari Amerikas latviešu
(kā I jauno, tā veco) kartotēku.
Par Latvijas sūtniecības pārstāvi
Ņujorkā darbojas preses atašejs
R. Sillers, kārtojot informācijas un
propagandas darbu un organizācijas
Jautājumus.
Beidzot jāpiemin vēl viena orga­nizācija
— latviešu komunistu klubs
Ņujorkā. Lai gan locekļu skaits tam
nav liels, tas izrāda diezgan rosī­gu
aktivitāti. Daži kluba valdes vī­ri
strādā krievu tirdzniecības pār­stāvniecībā
Amtorg.
Latviešu laikrak^u Sav. valstīs
praktiski nav, ja neskaita tautieša
R. Pētersona rotācijas technikā iz­doto
laikrakstu angļu un latviešu
valodā The Beacon. Drauga Vēsts
pārtrauca iznākt 1947. g. Art bēdīgi
slavenais „Amerikas latvietis", kas
rakstīja pēc Staļina pavēles, līdzek­ļu
trūkuma dēļ vairs neiznāk. Lat­viešu
organizācijas tagad nopietni
apsver jautājumu par vienota lat­viešu
laikraksta dibināšanu.
Vācijā latviešos izplatījies uz­skats,
ka ar vecajiem Amerikas lat­viešiem
nav iespējams saprasties.
Tas ir stipri, pārspīlēts. Protams,
starp vecajiem latviešiem Amerikā
atrodas cilvēki, kas pārdevušies
Staļinam, bet tādu ir maz. Ja pir-rpajā
laikā Amerikas latvieši ne­spēja
orientēties pēckara Eiropas
lietļās, tad tur vainojama kara laika
propaganda, kas radīja Krievijai
labvēlīgu noskaņojumu. Tagad uz­skati
par bijušo sabiedroto radi­kāli
mainījušies. Līdz ar to ari mas­kētie
komunistu aģenti, kas bija uz­metušies
par vadoņiem latviešu or-gahizacilās,
pamazām nozūd no ska­tuves,
īsi pēc kara Ņujorkā nodi­binājās
,,American Relief for Lat­vja",
kas vāca līdzekļus, lai palī­dzētu
okupētās Latvijas iedzīvotā­jiem.
Kad ziedotāji tomēr nesaņē-l'ma
nekādas ziņas, kur ziedotās
mantas paliek, un nepienāca arī
atbildes no Latvijas, — tiem pa­mazām
atvērās acis, un tagad šī
komunistu vadītā organizācija pār­traukusi
darbību. Vecie Amerikas
latvieši ar\'ien vairāk sāk palīdzēt
jaunajiem, gan sūtot sainīšus uz
DP nometnēm, gan gādājot galvoju­mus
iebraukšanai. Agrākā plaisa
pamazām izzūd. A. Zvēriņš.
vlSķas ģimenes, un vecākiem iekļū­šana
Francijā iespējama tikai kā
strādātājiem. Ari tā vecāki būtu ar
mieru, bet viņi neviens nav Jaunāki
par 60 gadiem, un tik vecus komi­sija
nepieņem. Stāvoklis paliktu
neatrisināms, Ja franči būtu burta
kalpi, bet, paldies Dievam, tādi
viņi nav. Kad beidzot bērni Parīzē
izdara gājienu, kas citās zemēs nez*
vai dotu kādus panākumus, viņiem
laimējas: viņi sastāda rakstu, ka
vīrs strādā fabrikā un sagādājis ve­cākiem
dzīvokli un ar šo rakstu do­das
pie savas pilsētiņas policijas,
lūgdami apstiprinājumam policijas
zīmogu. Policija zīmogu uzspiež,
rakstu paraksta, un bēml\ to nosūta ^
vecākiem uz Vāciju uzrādīšanai
Francijas konUslJal. Konsuls gan
rauc pieri un iebilst, ka vajagot
stiprāka papīra, bet rezultāts ir tāds,
ka 1 vīra, l sievas vecāki tagad auklē
savus mazbērnus Francijā. *
Ģeogrāfijas grāmatas māca, ka
Fsancija ifo k«p?lja,^iļSt>|^tenībā
necik stipra tā ticība nav, sevišķi tas
jāsaka parvsljādniekiem, un zemnie­kiem.
Cik esmu nomanījis, viņi gan
nav baznīcai nedraudzīgi, bet iztu­ras
pret to vienaldzīgi. Tādēļ pat
komunisti dažādos uzsaukiunos ir
baznīcai labvēlīgi, darot to ne jau
kādas taktikas dēļ, bet zinādami, ka
. baznīcai plašajās masās nav ietek­mes.
Kādēļ tas tā? Liekas, ka gal­venais
vienaldzības Iemesls Ir tas,
ka skolās nemāca ticības mācību,
pat ne stundu nedēļā. Tā, neieau-dzlnot
reliģiskās Jūtas Jau no bēr­nības,
tās vairāku paaudžu laikā Iz­gaisušas.
Pastāv gan speciālas baz­nīcas
uzturētas pamatskolas, kuŗā^
reliģijai, protams, ierādīta Izcila
vieta, bet šajās skolās Ir samērā
maz audzēkņu.
Protestantu Francijā ir pavisam
maza saujiņa. Visi protestaintu no­zarojumi
te turas cieši kopā vienā
draudzē, nešķiŗojoties luterāņos,
kalvinistos uc. Dievkalpojumu veids,
īpaši liturģijas daļa, atšķiras no lu­terāņiem
parastā, jo dievkalpojumu
kārtība esot ņemta no kalvinisjiem.
Mācītājs pēc dievvārdiem steidzas
uz izeju, lai, tāpat kā to darot ASV.
personīgi apsveiktu katru dievlūdzē­ju.
Baznīcas dziesmām lielāko daļu
ir svešas meldijas un tikai reta, pie­mēram,
Dievs Kungs ir mūsu stipra
pils, ir mums pazīstama. *
Tie tautieši, kas, dzīvodami DP
nometnēs Vācijā, mācījušies angļu
valodu, bet tagad tomēr izšķīrušies
braukt uz Franci ju, angliski nav mā­cījušies
gluži veltīgi. Ar angļu mēli
te vietām var iztikt tīri labi, jo an­gļu
ir pirmā svešvaloda Francijas
skolās. Ja gadās darīšana ar pasko­lotu
francūzi, varat droši noprasīt,
vai viņš nerunā angliski vai vācLski.
Tiešām, diezgan daudzi runā arī vā­ciski
im šajā valodā ielauzījušies,
būdami Vācijas gūstā. Tā gan tad
ir īsta DP vācu valoda, visus darbī­bas
vārdus izrunājot tikai inflnltī-vos,
kā to Bavārijas lauku sētās ru­nāja
kā sainmieks, tā ārzemnieks.
Ir gan tā, ka lidz šim sabiedrībā ne­bija
ieteicams vāciski runāt, jo fran­či
uz tādiem skatījās greizi. Varbūt
tagad, kad sāk pūst Vācijas un
Francijas tuvināšanās vēji, klimats
šajā ziņā mainīsies.
Nekaulējieties Francijas veikalos!
Te neuzprasa un neatlaiž, vienalga,
vai veikals liels vai mazs, turpretim
visai izplatīta gan ir pirkšana uz
kredīta. Uz nomaksu var dabūt
visu,, tāpat kā Rīgā Marijas ielā. Pat
kooperatīvi pārdod uz parāda ari
pirmās nepieciešamības preces.
Alevar-le-Bēnsā, septembri.
P. A.
vēstule Latvijai
stāvji bez politiskas izšķirības.
Garā parādes virkne sāk kustēties.
Pirmais ir rikšotāju klubs zirgos.
Tos pavada skotu orķestra vīri ru-totos
brunčos. Orkestrantu vidu ir
vīrs, kas pārvilcis pāri savam tau­tiskajam
tērpam lāča ādu. Taču
laikam kāda tradīcija. Seko orķest­ris,
kura muzikanti tērpti melnās
feskās, sarkanās izšūtās jakās un
platās zaļa zīda biksēs, un vēl citi.
Tie ir dažādo klubu biedri, kas at­braukuši
viesos no Savienotajām
valstīm; tur katram klubam esot
savs formas tērps. Sieviešu orķestra
dalībniecēm, kas soļo mums pa
priekšu, i r rozā jakas, balti brunči,
un mūs pavada vīri baltos kreklos,
melnās biksēs un zila zīda peler'mās
ar sarkana atlasa oderi. Seko mašī­na
ar baleta skolas audzēknēm;
katrai savs fantastisks tērps, un vi­sas
nepārtraukti izdara dažādus
vingrinājumus. Nākošā — pilsētas
telefona pārvaldes mašīna. Uz plat-l'ormas
milzu tālrunis no baltiem
jdediem un apkārt tam 12 meitenes
vakara tērpos. Tad — Britu Kolum-bljas
elektrības uzņēmuma no zie­diem
veidota milzu tējkanna. Un,
tā Joprojām.
Ļoti aizkustina šīs zemes pirmie­dzīvotāji
indiāņi; viņi tagad drīkst
uzturēties vairs tikai noteiktos ra­jonos.
Mazs ponija zirdziņš velk tā­dos
kā ilkss kokos iesietās ādās gu­lošu
sievu. To pavada indiānis ar
baltām un sarkanām zīmēm izrak­stītu
seju, krāsainu spalvu vainagu
galvā, šauru Izšūtu Jostu ap vidu uņ
aprocēm uz rokām.
Gājienam dodoties cauri pilsētai,
satiksme galvenajās ielās slēgta*
Cilvēki vietas ieņēmuši jau sen, ci­tiem
līdzi saliekamie krēsli, citiem
segas, bet citi sēž uz avizēm. Daudzi
sakāpuši kokos. Logi un pat jumti
ir ļaužu pilni. Pa debessskrfipju at­vērtajiem
logiem māj rokas, pjr
mūsu galvām birst krāsains serpen-tins.
Steidzīgs biroja vīrs, piespie­dis
ausij telefona cauruli, ar otru
roku māj uz leju.
Beidzot sasniedzam izstādi Hastin-ga
parkā. Pie ieejas Jūs iemetāt ur­nā
biļetes kuponu, ar kuru varat
laimēt lepnu auto. Ieejot jūs sagai­da
vecu vīru orķestris, klaunlskl
krāsotiem valgiem, saplēstām un
nobrukušām biksēm. Izstādīti galve­nā
kārtā rūpniecības ražojumi urt
lopi. Mākslas un amatniecības mū-t
su ižprāthē'te hdvi Demonstrē'fflffiv
riSkas hiodes, netrūkst leļļu teātra,
kte6, cirkus būdas; bet pāri vfsāftr
— karuseļi, gaisa vilcieni un milzu
ripas. Jūs varat redzēt visresnāko
un vistievāko cilvēku,; sievieti, ap­augušu
putna spalvām, citu ar zvē­ra
vibu. Indiāņu mājā jauki rok­darbi
uri izstrādājumi, sevišķi daudz
pinumu. Tas ir vienīgais, ko var
vērtēt no daiļamatniecības viedokļa.
Tālāk salīdzinātajās statistikas
liecina, cik Kanādā 1948. g. izdots
strādnieku algām: zemkopībā 30
milj., raktuvēs 35 milj., mežrūpnie­cībā
80 miij., zvejniecībā 40 milj.,
rūpniecībā 190 milj. un citās noza­rēs
275 milj. dolāru.
Un tad uz brīvdabas teātri. Dzied
skolnieku kvartets, visādi svaidot
un izļodzot ķermeni. Sešgadīga mei­tenīte
— akrobāte ripo pa skatuvi
kā ritenis. Tad uzskrien resna sieva
sarkanā atlasa tērpā ar lielu zaļu
lenti pie krūtīm un zaļiem cimdiem
līdz elkoņiem. Viņa ķērc un lokās,
un publika rēc pretim Tad cirkus
bara vidū iznāk kāda debesszlla būt­ne
un nodzied —- Ave Marla...
V a n k u v ē r ā , septembri.
Leonija Ozolkaine.
Aug man talu
Piebaida . . l
SARĪKOJUMS ADELAIDE PAR
LABU BĒGĻIEM EIROPA
10 septembri Adelaides latvieSu
luterāņu draudze plašajā Brīvmūr­nieku
ložas zālē sarīkoja koncertu
par labu trūcīgiem tautiešiem Ei­ropā.
Ieejas karte maksāja 5 šiliņi,
bet tā ka koncerts b i j a labi apmek­lēts,
iegūta prāva summa. Bez bij.
DP zālē redzēja ari daudzus iozie-niiešus.
Programmā Izcilā vietā jā­min
prof. R. Miķelsona virtuozie
priekšnesumi un latviešu aprindās
Iemīļotās igauņu operdziedātājas
Helgas Turvef? solo dziesmas. Ari
par pianlstes Irenes Pavlovas-Obo-ļenskas
spēli jāsaka viss labākais.
Piedalījās arī diriģenta Kanta v a ­dītais
latviešu viru koris, kas at­skaņoja
Mediņa „Jūrmala3 priedes"
un Jāņa Norviļa dziesmu par mei­tu
Piebalgā. Diemžēl, aizkavēts i e ­rasties
bija baritons E. Petrevics,
kufu Adelaidē veltīgi gaidījām jau
trešo reizi.
No visas sirds jāpateicas rīkotā­j
i em par vērtīgo koncertu. Nākošos
sarīkojumus organizējot vienīgi de­rētu
laikus informēt ari apkārtējos
latviešu centrus, jo šoreiz daļa tau­tiešu
par koncertu dabūja zināt t i ­kai
vēlāk. R. DambItiB.
1
i"
,• 9
i,
I
» i
I