Bavarijas Latviesu vestnesis, August 2, 1950

              /
LATVIJA
fiešdien, 1950. g. 2. augustā
ķāmķMm Mnltk Ar autora
MiiiiMI «ai iiiefiiiMi ma^uiSU» OŠĒ^
loa^littiiite^ te nav JHiitil slņa «i|
itārti; kai i i o l i ^ afc dzdz» priekš-kanĻ
ir apnicis tanīs klausīties. Sie ^^mjl^ kādna latvielu IntelU-ģdioes
4^rezentants^ vienā no lie-lāldani
ASV latviSu centriem. Tte
I ^ K l p a d ruDits par M latvieša
«iiilitiiib^^^ informācijas
ttdiKN^ ndikismii Ba^
Ifliā t t a l s i i ^ ^ i ^ īsto
Sis nebūtu plevniniSSbaias
iM«^ jir 4 i b<to tikai atseviš­ķi
cilfēlqi sos^^^ gadijums, jo
nĒfmmmOt^M^ vpiēties^ lai
bftta iirta^ daiMbai, ammm^ r |ai^ i i ^
'i'.4' *.
:i5 0 ^^^^
f^mms 'pērnai
^liiBiddilnitf ttffirtt iNt' ASV
tll|:^taiii|^ k«ii iim-^
itt imi n^lfltii mēģin8ti!L ASV bas»
temot iitā
bet,
emju
fei veicaai
tāmliMfcies, tai 4ari8ii|i lai r m t t
statpēju uzticību,'' pirmajā Bavārijas bēgļu ministrijas r&otajft pres^
k(mfierei^ '
HeiUfigs,' apsveikdams^^ifatflk n^cā ŽO praieK piritāvju. BavMJa ft
pirmā no Rietumvācijas zemēm, kas mēģina rast ciešu sadļarblbu un
saprašanos Ka ar pasu DIJ. i/jr, ta viņtr pifises paritat
dna īpašas padomes izvei<kšana un preses konference, kādas turpmāk
mēDefll.^Talā.vir^domnieks Nentvigs informēja par līdz
unTtiirimčsājiM'i^ bēgļu aprOp^ un žurnālisti me-rasi*
atbildi^ daiida^m i i u ^ kam ia^Eara ir^^^t^^
d ( M i i ^ Hentvi^ Se­kretārs
Vilhelms pastāstīja pār grū-fiik^
kādas Bifāiijā rada pašu
vācu bē|ļu problēma, kuru zemē ir
ap 2 milj. resp. 25 prbc. no 1939. g.
iedzivotālu skaita; Baviiljas vll«-
ba mtur j a roNžtt noļuetn^ ttf^
m$mt unja^ «diivojamāi itomētp^
un^i^i viena» Jābūt nomodlķ airi
Um bēg|iaii»kak pašreiz .pāiN
biliKn fdz O d e i a ^ ^ līnijas, k i
alti par iidte«ālajiu j s t t a^ pārgā*
ka$; n^pārtrankU MOst no
kiievu JoilM m pādia^ ttteliW
valst&n; Ko vta kopijā Bavārijas
iMidaibniektt Unita vieū bēģļlT ir
40 p m .
Neviltot materiālās grOObas, kas
a«is«ļ^ ar b«. DP pārņemšanu vā-c^
ziņā,, paitiv a^ pat^(h
tm^iāgiem^ pēc viršpadom-nieka
^ t a i ā^ pa 4aļai tā-
Wii ka vSotī^b^ un DP aprdpe m
miakm m^mā lldz Jlm biji»
stipri atšķirīgi „Bel mēs lajā lai-ari
Faiiojgbosiates tiaibiitaome kas
ir. UeUUlEaift emUsrā^^^ borau-cējiem
uz Ksuiadu, Austrāliju, Jaun^
zēūndi, Brazil^ļi un dtur, nupat izr
doti jauni noteikumi par pabalstu.
Pabalstus, kā zināms, līdz Sii^ saņē-ina
i^m^i^^
ALU un AUTO, Irtkot ar 8/
līdz aiļBbrauķšanas Mmk i!^^
Itoiakia rada krizi
ari visiem emlgranticffi, kaut ttl
jSeit saņem IRŌ aprūpi. Ta£u. var
svērts, ka, ja darba pārvaldei rodas
Mda ittp^ti emigrantus pa pMaau-dM.
vai nogaides laiku .nodaibināt,
P»
lēf no
{ļi&d'noi&ni ir sa-luMbetnē
i», ļo jomuetļiH le-bitea^
aa'&rtiflaks: kas tikai N ^ i » : » ^ .
•H un jiekimē l U » ^ ^ iSet ko- « Bf^^J^ I» « «vu daudzi savas darbības h^^?»' "i^^^^ "^'^JT
t a im secIbS paHdz veidot «ādjas "«tnf*.-Jp*!'^^^^
IpaH Itatoirbaznīcas aktīvo to«e't«r.,P»S5^J^S^^^
I i » irAl. ASV.' Hdzto*; KrtttS^osOta atpakaļ uz pamatno-
Wi^diftan»drauds6 i»«,T»«taw
biiedUbā rupāiol un norādot, kas I>»«^ tŗff»j!"'»f*»tL'^™^^
tSr TifAmTnar \tnmūntmn Tldzekļl iZSlkuH, bSt kam nO-Ā^
Am&^^tm Tiu V * - ; fo#i uft pusdienas. Uz attālākām saim-tSbi
i ū g ^ pēc atlaujits kādā TrSJ 5?^''«^« ! ?^ fS^ov
ari ASV bazntču; darbinield; pidē- t^n^Tfi^t^^^nt^
Jiam pašni«rt lifeiitūru S & SSšiiS i% par neģēHbām, ko mūsu w^mē 2 ^ lasīšanai, par to jamai^ou
v ^ f e s i * o i ^ ^ RbdriJ^"^ ^
Um)^ tad tSds nu būtii gim laikam daudz līdzības ar mū-litals
KrfiftUs m i č ^ kad atkal visu gal-lOūt
,taga4 kālis ņ i ( ^ ^ &Jnns 35 vām karājas likteņa paceltais fflķēps,
Wņ«2r ' Latviju, un tautas cie-
^ļ-^Btea, fijltaun piem!lIgaĻ2|lIteiļganām neviens i^eredz gala Bet ir
Petpŗpijs latviešu Jēzus drauclzes ari kāda milzīga atšķiriba.
liļmfi namā Zagofodhija prospektā, ļ — Man nepavisam vairs netik
"^^^^^ stāsti, — ir vārdi, kas sākuši
ditOai, iei-ļakanēt^i^ un te var ra-vī
iegrimuši, smagu rūpju nomākti sties sākums kādam ceļam uz tau-cllvatl,
kcur
KiĶjā nā- Redzīga acs un vērīga auss būs
to^;^eta ļt>^u d ē l ī t i , skaitā manījusi vēl ko vairāk. Varbūt būs
aO^^filgpi, pānflavji no KairzemesJ gadījies būt kādās latviešu vle^bās,
kā .ppUtisķā stāvokļa ziņā sēžam
vienā ku^J, kura grimšanai vsd pa­likšanai
vin ūdens var būt mums
visiem vienādas sdcas,^ uzsver^
Kentvlgiii.
Bavārijas bēgļu ministrija 1. Jū­lijā
no ItBO plii>ēmiid 19 tKttoetnes
ar 8242 iemītniekiem un ap 800 DP,
kas Jau agrāk ddvoja ārpus DP no­metnēm.
No L Jūlija līdz šim lai­kam
p&pņemtas vēl apm. 400 perso­nas*
fllrņemSasa turpinās. Ok
lidjsi galfģl būs vācu pārvaldē esošo
^ DP skaits, IRO darbībai izbei­dzoties,
atkarāsies no keeļolanas
kustībās; rOķinās, ka paUoēJu skaits
Bavārijā sasniegs SO.000. No no*
inetņu iemitniekiam 2700 saņem kop»
galds uzturu, bet pārējie gatavo i n ­dividuāli,
1056 jir nodarbināti un sa­ņem
algu, 500 bezdarbnieka, bet pā­rējie,
apm. 3000, aizi^dības pabal­stu.
Lielākā pārņemto grupa ir poļi
- 2831, otrā vietā latvieši - 1301,
tad Polijas ukraiņi, krievi, bezpa-valsinidd,
Uetuvieši, ukraiņi, čeehi,
igauņi iic; ir pat 2 turkmēņi, 1 Ifi^
nietis, 2 somi, un daži tMiki, bet 104
vādešu vidū galvenokārt ir sievie­t
e kas precējušās ar ān^emniekiem.
Pats Nenivigs apmeklējis vairākas
l^orņemtās nomeisies un konstatējis,
ka to iemīteidd ar Jātmajiem ap­stākļiem
visumā ai»iderināti
Vācu iestāžu pl^tāVJi uiļiv^, ka
vfffi lal^irāt būtu pāi^^^^
vienas tautības nometnes, bet tas
nav bijis ieiq3ējams; taču pamazām
vienas tauti[ba$ principu ^Acpietnēs
āiģlBfia iikārtot. % d ^
kāri labākas kiiltūrālās tui garīgās
ipiiipas ^dlļ. Uds iMdīgs bēgļu ie­stādēm
būs nacionālo pārstāvju pa-domeim
tam pašam nolūkam nodi­binātais
kontakts ar YMCA organi-zādju.
, i i o S J » ^ ! ? » ^ » ^ "
^4ļ^kolu darba
' Hpi^pi iajās dienās būs ap^
ar kīiltūrM zninis^rjUii. Vācu iestā­des
aizstāv nadonllās dcolas. No­metņu
pārvaldē vadittJSŗ Ibiian^
inventāra pārzi&is. ir vfideš)^ bet
pārējie posteņi, kā ari ārstnij^skā
aprūpe gandilz pilnīgi palikusi pa­šu
ārgenmieku Kfcās. nav no­skaidrots,
kādas darbīnas iespējas
bū£i mazajiem aosatniecības uzņē­mumiem
uņ laŽošahias kooperatī­viem,
taSu domāļams, ka iestādes
viņu darbam neilgs 'nekādus šķēr­šļus,
bet tos pat atbalstīs.
Vairāki žumālistt Jautāja, vai ne­būtu
iespējams pārvietot Cechoslo-vakijas
robežas tuvumā esošās no­metnes,
jo to iemitni^ sajukti
pašreizējā starptautiskā stāvokļa dSļ
Nentvigs atbildēja, ka tādu iespēju
novietošanas grūtību dēļ nav ne ār-zemni^
em, ne vācu bēgļiem tm iz­teica
pārliecību, ka pēc vācu Iestāžu
domām bažām nav pamātai
Katram ārzemniekam, ja viņš at­radīs
ddves vietu ārpils nometnes,
ir tiesības dzīvot privāti, un ne­viens
birģermeistars viņu nevar pie­spiest
ddvot nometnē.
,;ra kāds birģermeistars tā rUco^
sies, mēs viņam ātri aplau2^ ra­gus."
Konferences nobeigumā virspa-domnieks
Nentvigs lūdza DP presi
laikrakstos biežāk pubUcēt rakstus
par vācu saimniedbas, kultūras un
p<dītlkas problēmām, jo tā ārzem­nieki
ātrāk un labāk iejutīsies vā­ciešu
vidū, kas saticīgai sadzīvei tik
nepieciešams. Arv, B.
Wļbra!K^ PfitVESANU IZDOTI fiO.000, BET
^^^^ i ļOķ^KŠĪ&S TikAI 8000 DOLĀRU \
Yffyti,»»to>uia štatti, paf kupi Alfr.[ Izviet(^anas daļa naudu no valdi-raksta,
ka tur «Pūts esot vie-ļbas aizņemties nevēlas, jo zina, ka MlžsK^^ Jāatbild par savlaidgu atmaksu. Bet
mSust«tet.Jautou laiku Jaunai vēl atrodas «OOO luter&^u,
S l u ^ # P ^ ! i i ! ^ ia^ ir galvojumi; un neskaitāmi
NLC izvilšanas daļa traucē kāds, citi, kam būtu iespēja ieceļot ASV,
^ t , abāuļi pusēiii, rieg|l|ffif parādus ātrāk samaksātu.
iS^cas 8||l lipŅltlti^tiģŖl^^ ļ Asu kritiku mūsu apspriedēs izrai-
•lii^mK^ii^ iebraucēju ridba dārgo^ auto, «nliimi^lm^ priekšmetu
dināJuN>m DP likumā vajadzēja iz-ļ u t i iegādē, bieži vien uz nomaksu,
raisīt aMvitātes \ļzplūdumu.. leri var pirkt daudz lē-gansts^
šai parādīl^ Ir tas j>{ļ|ts pē-|i^iļetotu mantu tirgotavās. Airi tas
dēJS l a ^ jau vaii^kkfirt dlfitals pa-1 traucējis parādu atmaksu. Tā^āpa-rādu
atmunas jautājiut^ Iras itoi-] steidzina, lai palīdzētu citiem, un
mi t i M par sava veidaļiiafkārt solītie 2 vai pat 5^du at-
„aukšU> karu" abu ieinteresēto partuļijļaksas plāni vairs nav spēkā."
starpi;^ I C
Sal safaffībā NU: lwHietoia!^ dai­ļas
vadītāja Vtfingtottift «tati LiUā- p . - p _
Sa FraiSia pubHcēJusl 4 lappuses PcC 5 meilēSiem
garu a^i*n5Juma i«irt«^ , , - «i
tdktfis ddinas esot bāzētas uz disku- briVO UOrba IZVClC
sijas tettttāti^ kādā o M vivu^« i^ Y v iv
sprie<!Hl ar IJhaJoclns pārMvi^^^D^^ Ko Londonas mums riņo, ka dar»
Krmnbhoku^ piedaiotd^ Vašingtonas, IMI mtnUtriJas Jauktā komisija noS-Oregtmas
un KtOitorhiJas lzvi6toiaT miisi ar 1951. f. Llaaviri EVW M
nas daļu adītājiem. | darba izvēles brīvību, Ja datondl
^ i n n s mas^t statistikas: no Snemju sMdnidU būtu AniUff no-
1948. g. 1. marta līdz 1950. g. 1. ap- drfvejuil un nevalnotent nostriA»
rīlim Vašingtonas Statā iebraukuši J«II 3 gadus. Tad vtans darba livC«
500 DP, kuru transportēšana izmak-|lē pieUdilnās ang}u sMdni^em«
sājusi 48.000 dol Līdz 1. Jūl. ieradu­šās
vēl 200 personas — izdots 19.500.
Gaidāmiem 300 vēl vajadzīgi 28.500
dol. vai kopā 96.000. Udz š. g. 1. JūL
pirmās 500 personas atmaksājtuas
8Ō00. Pilnos apmēros aizdoto ceļa
naudu nokārtojušas 14 ģimenes
(3000 dol), 28 nomaksājušas mazāk
par 50 dol.*, bet 66 nav izdarīJuSas
nekādus maksājumus.
KAD KANDIDJII!! ATSAKĀS
Be|ģiJS8 Ittvldhi aadoaSlS kcadteja ie-viietā,
preiidljt koBitruUtei «m uEstdi
Tālāk Franzena starp citu raksta: I ļīSSii pStot mita iSS^^
- - • - - - ļpjg
dar-nākumus.
Jums bija Jāiesāk ar m a - l^kf T RatoSSM±!S^/
' - " ' - 1M vādltfli, st-prisUMdStSJa
TriBiUCēJt^ arf valodas grūtības.IīTvešeiarlndu^^ kā
^Vašingtonas štatā lielākā daļa jaun- sš«iJss fott limptomUkam spitSkUm,
atbraucēju uzrādījusi ļoti ļ aW pa- ^JgSJ^Sļ^^^
nākumui Jums bija Jāiesāk ar M - l\2rT R U U S S ^ ^
zāku atalgojumu, Jo eiropieši caur- Jgii»»
mirā strādā lēnāk par amerikāņiem. S S u n ?^
TriBiUCēJt^ ari valodas grūtības. |js vesela rindu ella stt4
Tomēr i^SkoSle maksājumi ir par gS**gJ^^J»S^^
maziem^un neatspoguļo īsto^ apstfik- īSS^
ļus. Mēs respektējam gadījuinus, kuritoju rfvUiai komuijat veiiiimif.
patiesi a&raucēji vēl. nevar maksāt, JSSSS^ JLSSS&J^^JSS.
bet ir piemēri, kur tie Iegādājas S M . ^ ^
mantas vai nogulda naudu bankā,|Ka cnvski īSvnliei sevi isvnit konitsA
^Dlja 8aga-Prirti,*tUl«iiotar intendvajtudijidi
apdraudē- ||tid^^»u^ visiem pSri^em īSsakiĻ ks
t a r L a tegtttipp^ n ā k a . t e f \ ; w ^^
majiem braucējleitt;^^^ * • ^
5-^20 doL maksājumi no ģinienēm,
vieninieki^ vai bezbērnu pāriem.
Ja ābi strādā. Uz visu Ainēriku ta­gad
iiznāli mēneftm«iknis caurmērs ti­kai
2 dolāri Mēs zinām, ka Jūs va­rat
šo ciparu stipri palieDnāi
2;e^^s(|e(v^Vidzeme», Latga=iļvai kā A S V saka, partijās. Par ko
teyii^-^S^^ Tie vist, kam tur tiA nmāts? - Ne Jau par to,
4a5ivē, kā organizēties, kā rast Kdzekļus d[-
« J H ^ f A g ^ Latviju, kas būtu darāms,
^j;Lr?^^^W^^ ^»af |brivā zemē dzīvojot ^ Prātus aiaaņem
" • - . peļņa, ko pirksim, kur brauksim,
koMvēsim. Visas jaukas un vaja-dMgas
lietas, bet tikai kāda uguns
izpaliek, ^rdis par Latviju n^e-silst
Kāda atšķirība kaul vai ar 1905.
g. dnītājiein, kas niknuma un dņas
liesmās iddegušies, savu mērķi ne­izlaida
no adm ari drirās: — Tev,
cara vaW}, uzdzeru, lai i^ctu... —
Protams, ar aktivitāti* un labu
gribu vien ari šodien Latvijai bri-vība
nav ,atkaļx>jama, be^ — man
vaits hemat netīk bēdu stāsti, kas
notidr iidz diefes priekškara, — ir
kāds bridinSjums, ka mēs Šo brivī-bu
varam ari nernaK neredzēt
fiv. Frdvalds
ķā klp^āt t a u ^
sipest k^ lablķ pafidaiSt mājas
rftbtņii zaudējušiem^ ^ sveSvimSt
tef tiem simtiem tiikstoSiem
u^el^bē^i.. Visos ziņojumos
tifad . orūmas krāsas» ^^^^
pcib-un vaimanas. Karš iēt plor,
Latviju^ un tautas ciešanām neviens
netecfe gafe. Ito aciiliecinielas ^ļka:
-^Tā*i vieni»ātfba, kā^ toreiz
bijļa,'w ati^ tikai ļielo$ ko-p
B ^ pildzft^jttma briio$, laid pār
imm galvām karājas baigais Ukte-
9i^P(BWi^ttids īSIfipB, — '
BMl^ centiāli
laimtailĻ aiiklējas^^^d^^ im t f^
jau vidkli i i ŗ f r i t ^^ mm un ne-
LatvijaL
' Nometņu
dzīve
FAiunjM vtco l«usa mitas vietojSs
Sversborgas invaUdu drSmas kona un
^oUJa A. Mmera vaiUtS» du-bui^
artets dziedāja latvleSu dziesmas,
bet drāmas kopa B. HSznerea vadībā bija
sagatavojusi Blaumaņa Skroderdlenu Sll-mačos
fragmentu. PrieMnesumus papU-tSSfe^
to^ V. Ģeduiu ar dažām tau-
«®^P^P^'^™°^^ bēmu' namu pie
?,^^rtkas imļ dienat atstāja pēdējie
iSi^M ^ r . . ^ * TlrzIUs ar dttves mfSt**^*^!??* ? Kanādu. Latvletabēr-
SanSazLinā^tfl,j iemitr.ā dāla par skolotājiem un
DILINGENAS latvleltt nometnē Ludvl-f*
SSf™Sf otrs imsē likvidēta,
apJOO palikušo latvieāu pārvietojot m
ukraiņu nOTBetnl Luitpolda kazarmls. Sa-ja
nometnē koncentrē DP. kaa atrodas
^ ? * ; f l ?"»ce^ ^ vecos lai#li, ku-
^ H?J2,41? pārvietos uz vecTmlt-torni,
ar H. Tineni
<*»ri«ķf*d^>. A. BmoUņn un V. Kadiķt
pbKao^pja7ils^d *tiātn?lā,āJt?ka- . Palro sjatiuņnul eurand LuS. oRse ignriuckpuu, pdfacr­-
Varētu domāt, ka, sakarā ar karu
Korejā un vispārfg6 starptautisko
saspīlējumu, ļaudis Ubdķā, kas ikt-rodas
pie paSas driimās padomju ro­bežas,
dzīvo mužīgās:^bailēs un kaisa
sev Jau pelnus us gafvm patiesībā
aina i r pilnīgi b^āda. VisvL jūlija
otro pusi pilsētas iedzīvotāji pava­dīja
'ipatajos vācu tautas svētkos
kanāla jnālā, kui^ŗsaceltās neskaitā-hias
bOdas, dai^ojas karuiEieli un citi
iridaidēganās iekārtojumi un notiek
dejas. Diemžēl, bij. DP ar pāreju
vācu 8aimnie(^ā naudas kabatā pā­rāk
ma:^ lai ^ i t varē^ Ogāķ pal&t,
Jo bērni grib piedalīties visās, i^rie-cās,
ēst saldējumu, dzert limonādi,
kaut ari tas viss par lētu naudu.
Pie Jaunās kārta>as būs Jāpier(Ki
pamazām, kad prakse rādīs, dk
daudz var atļauties ēst, lietot gāzi,
elektrību, ūdenim Pagaidām daudzi
vēl pēc veco laiku paradumiem vāra
uz eltictriskām plit^ām, ar gāzi kar­sē
fldeni vannai, vā» veļu utt. Kad
par to visu būs^ bargi jāsamaksā,
pienāks laiks kļūt taupīgākiem un
ar! apzinīgākiem, Jo atsevišķām ģi­menēm
un dzīvokļiem nav savu strā­vas
vai gāzes skaititāju. ^ s Jādala
uz galvii^ām. Tāpat mēne§a beigās
aprēķinās telpu īri, kas roteikta 50
fen. par kv. m. Pēc aptuvena aprē­ķina
par Irt, elektrību, gāzi uc. var
sanākt 4,20—5 DM uz personu. Dau­dziem
vēl būs JārēķMs ar maksu
par aptīrīšanu, radio abonementu,
laikrakstu utt. Vai tad pabalsts gāļu
galā neizrādīsies par īsu?
Izceļošanu gaidot, nometņu lauku­mos
ar YMCAs staipniecību DP cītīgi
trenējas traktoru vadīšanā. Prieks
nav dārgs, jo Jāmaksā tikai 30 fen.
par 20 minūšu braucienu meistarīgu
instruktoru vadībā. Twnēr izceļoša­na
velkas diezgan lēni un lielie no­metņu
bloki tukšojas gausL To ar­vien
der s^pdomāt, ar tnUngo pabal­stu
kārtojot savu eksistenci.
Ar Jūlija otro pusi nometnē sāk
darboties aprūpes padomes. Tanīs
ieies tautību grupu pārstāvji un pa
vienam pārstāvim arī sievietēm un
jaunatnei. Padomi izvēl| parastā
demokrātiskā kārtibā.
U Klons, LvviBi, B«|tl|B
PATIES1BA8 LABAD
Latvilss M, Bumaii A. Kalniņi M
RenptSBSs pSnael MsailiisaBai latvls-
8i«m, ka tie Jaacot kopissf isltei. fm
nav taiiaHMu Mamtnsanai tautleia pUn-sapnliel,
k i ^ isliBut Sadists stUkums
ladaU, as ISI SslstleitgiMlsni bfja Ierada-lies
tikai 60. Kad leilgnSaJS sapulci Iii
darSa kiftibā nemās neosņemtaii Jantfi-imas
paeēlSs, klāt Sl|a vain tikai » da«
miBiaU, kas tad aM ar Sl pret IS baiHBi
pieņēma prieldilikama badžeta atlikuma
ms DM. sadalīt tS, ka 7N DM saņem DV,
m - tCK irējis toformidjai foads, IM
nometnes aprūpes fonds att
n kS komitejas rldbl a^ku nsbitt al«
itsti im nebija psrediM sil DdsMiji sko­la
oztorfilanal, tad noaiatnes tantietS vē­lāk
komitejai iesniedsa l i l eUvIktt parskF-strta
lOioma sasaukt Jsima pilnsaoalel,
kas revidētu minēto limaaia. « l a i l k#*
mlteJa tomēr att^eSs lida sapidd sa­saukt,
tā ki tagad Jsanis ksmitsju ksss
ir tokia an nav Udsekfa ae skolotsju sl-gim,
ne mielbsi ndssl^ni. Nomstal
paUkuU tiksi vads on laadis, ki^
ŗiem paliem vajadzlsa paUd^n», im tti
skolā mācās tikai maztorTf o^ bind. TMt
ari komiteja nevar nokārtot iaiittbai,iu
isriet no pllnsapolecs lēmomiēm, ta ps-
Uek parādā AIF 211 DM, karat nav ceA*
ba samaksāt.
A. Kalniņi savi vistalē vēl pietfml, ki
LCK vajadzēta pieņemt IjSmumo, ks si
amatiem komitejās nedrīkstēta kaadliit
cUvēkl, kas nav samaksājull trimdti ^
plbas nodevas. Memingenas latvieis st*
mlteJā tāda nav, par ko Kalniņi varējs II
labi pārUecInāttes.
A.Pickainis,
Memingenas latv. kom. pr-dif
PIBZiMEg PAB HANOSUJIU
Ulasot Latvijas S. JfiUJa numorS O. U
bargo apstdzlbo Baltteia kristīgo stadea-ta
mītnei Hangelārā, radās vēlēlanās is-telkt
savas personīgās domas par lo tta*
tv patiesības labā. Vispirms Jāsaka, ks
es nevara saskaitīt mītnē U leddvotfijs»
ko varēta pieskaitīt mītnes personāuua*
Varbdt 6. L. tam pieskaita ari laikrtniļB
m. fairavlm, kas studē, ar tbc slimojois
studenta Itskrinēto kundzi ar meitiņa sa
vēl dažas, kas tomēr pie personāla sav
pierēķināmi.
G. L. raksa ranlts par daudzajiem fta*
dentiem Bonnā, kas piedalljailes Hanga*
ilāras izbSvē on tagad centīgi turpina sta­dijas.
Ta£a talcinieka saraksts no darbs
nākama Ildz pirmo Četru Istaba lesvitd
:rida citādāka aina. Pēe tā iznāk, ka as
itagadējiem stadenUem tUuU pāris varita
atsaakties az piedalttanos lajā talkā, pie
kam viens Jaa sākami paskaidroja, ks
viņS mītnē nedzīvos, bet otram kundze
dtoreiz vēl Jaonkandze^pēc pirmās talkas
dienas pateica, ka leit kijn vairs nespers.
Bija ari tādi, kas pUSJās traacēt projekts
llstenošana.
Ir taisnība, ka bonnMi ^e Hangelāras
projekta daudz stridiīnll, bet stridijs
ari ķelnieU, dlseldbrfīā ac, kas pie tam
pali maksāja ceļa oz darba vieta. Tāpat
irribas ticēt, ka O. L. ateerēsies to difl-
Ira, kam savā laikā patika talift dažādas
pie^mes uz padņojomlem, ko izsfltlja
lalcenleklem.
Hangelāras projekts Ir Uels, sākti b«i
iiaodas dropa kaodsē, an a Istenoiaflai
irajadzlgl gadi. Ne tiem & mītne domāta,
ļtam Jaa galvojami kabatā, bet gan tieņi,
lott bfls spiesti paUkt Vādjā. Un to bSs
Jlaodz. An es esma viens no tiem, fctf
sal darbā palīdzēja, bet tagad dodos pro­jām
svelamā. *
^. S m i 1 g a, Ventoifā
•li
mm
M l
JMBli
Itit
m
nani
K'k
ft4
JJJ 80 „