Bavarijas Latviesu vestnesis, July 20, 1946

              LATVIAN NEWS BULLETIN
The poUcy of this Newspsper is to provide our Latviaa people i n eitte with aU avallabte iiew8 of importaaee concming the world'8 happeohigs. of poUtieaL eeoaomfe, eultiiral or
social significaace. And our speciāli aim iii to present the homanitarikn ideāls and achievements of the freat Demoeraeies — the Unitecl States of / i n ^ c a and the British
Empire. This aim, we know, will help mahitain the spilritnal and cnltnral anity of the Latvian people and — of all tibiings — wil] yleld hopes for a īsafer and h^pier fntnre.
Redakcija-Edltorial Office: Hotel Convikt, Dillingen/Donau, Bayem (13b) Iznāk divi reizes nedēļā — Published twice a weeķ
Nr.56(58y Aathorized by Military Government and UNRRA Dillingenā, sestdien. 194ļS. f. 29. m»
M. Gauja
• y • •
Liktenīgās dienas
Mūsu valsts Fļedejā neatkarības
gada jūnija un jūlija dienās risinā­jās
liktenīgākie notikumi.
Priekš seniem gadiem, kad mūsu
zeme jau bija okupēta, Kirchenšteina
valdība 1^40. g. 4.; jūlijā publicēja
rīkojumu par Saeimas vēlēšanām.
Viss notikšot saskaņā ar Latvijas de­mokrātiskās
republikas satversmi.
Vēlēšanas būšot ,jVispārējas, vienlī­dzīgas,
tiešas, aizklātas un propor­cionālas."
Latviešu prāti it kā no­mierinājās,
jo vēlēšanu instrukcijā
b i ja teikts^ k a kandidātu sarakstus
var iesniegt ar' 100 Latvijas pilsoņu
parakstiem. Pēdējaisi termiņš sarak-^
stu nodošanai bija noteikts pl. -20,
10. jūlijā. Vēlēšanu instrukcijas 27,
paragrāfs paredzēja' balsotājiem at­sevišķas
istabas vai nodalījumus, k u r
varētu sarakstlis svītrot utt. Balsstie­sības
arī karavīriem.
5. jūlijā vēlēšanu lēmuma gadīju­mā
kompartija rīkoja manifestācijas
Rīgā. Gājiena priekšgalā blakus Lat­vijas
valsts karogam bija arī sarka­nais
karogs. Tas, k a pēc pāris mēne-
8iem arī par nacionālā karodziņa
nēsāšanu draudēja apcietināšana- 5.
jūlijā tautai vēl nebija jāzina. Toreiz
plakātos vēl sumināja Latvijas de­mokrātisko
republiku. Bija jau arī
Staļina bildes, bet par Latvijas pie­vienošanu
Padomju Savienībai ne
vārda. Pie Padomju sūtniecības gā­jiena
dalībniekus uzrunāja Višinskis:
^Tautas vadoņa Staļina vadībā, mēs
nospraužam ceļus ne tikai savām
tautām, bet arī jaunus ceļus citām
tautām, pirmām kārtām mums drau­dzīgajām
tautām, kuru vidū vienā
no pirmajām vietāria i r Latvijas re­publika/'
Rīkojumu kārtībā savāk-tie
„manifestanti" sačukstas: vai tas
nav drauds mūsu neatkarībai? Bet
Kirchenšteins tūdaļ apgalvo: „Es vjsl-reiz'
sveicu mūsu' valsts neatkarību
un brīvību: tā mums ir, tā būs, tā
pastāvēs. Mēs 'ticami Padomju Sa­vienības,
augstākā vadoņa Staļina
solījumiem. Latvijas patstāvība no­drošināsies,
pamatojoties uz abpusi§ji
noslēgto draudzības un palīdzības
paktu." Progresīvo agronomu sapul­cē
runā vēlākais LPSR zemkopības
tautas kotnisārs J . Vaiiags. 'Viņš ap­galvo,
ka komunistu partija -tagad
vairs nav tā, kas bija 1919. gadā.
Tagad 1919. gada kļūdas ndiatkārtos.
Tagadējais lozungs iŗ' —• demokrā­tiska
Latvija. Padomju iekārtas tā­tad
Latvijā aebūs. Tautas labklājī­bas
ministrs J . Lāci^ publicē rīko­jumu
par bijušās valdības upuru pa­balstīšanu.
Rīkojums nosaka, ka 4
bij. apcietinātie ārstējami uz valsts
rēķina, 7 jāpiešķir brīvas vietas sa­natorijās^
18 atpūtas namos. Tātad
Icopā „smagajos^ verdzības" gados
cietuši 29 „cīnītāji". Valdība publicē
a r ! rīkojumu par polītļiskiem vadītām
J i em armijā, kura „jādemokratizē".
K e vārda par sociālizēšanu.,
6. jūlijā runā J . Pabērzs, R. Kļa-viņš
un J . Vanags un aicina sekot
un klausīt tikai ,,tautas valdības no­rādījumus
un rīkojumus" un lasīt
. komunistu partijas laikrakstu „Gi-ņa".
„Gīņā" rakstīts, ka piespiedu
kollektīvizācijas / nebūs, nacionalizā­cijas
nebūs, Latvijas boļševizēšanas
nebūs^v izrēķināšanās ar bij. poli­tiskiem
darbiniekiem i nebūs. .
7. jūlijā arodbiedrību vahna un re­vīzijas
komisiju kopsapulcē runā ko-
' mūnistu partijas sekretārs J . K a l n -
bērziņš un apgalvo, ka „gā2;tais re­žīms
PSRS un Latvijas 1939. g. sav­starpējās
palīdzības paktu negribēja
pildīt, bet kopā ar angļu imperiāli­stiem
kala plānus pret Padomju Sa­vienību."
Rīgā lasāmi pirmie demo­krātisko
latviešu , uzsaukumi vēlēša­nām.
Sajā blokā i piedalās A. Ķēniņš,
P. Berģis, K.' Skalbe u..c. Ix)z.ungs—'
par brīvu,, neatkarīgu L a t v i j u. Pro-
. grammā sadarbība ar ' PSRS,
- valsts iekšējā celtniecība uz progresa
(Beigas 3. 'lappusē)
UNNEA uzskata, lia DP stāvoklis jāatrisina nekavējoties. — Nemitīga bēg]u straume no Pol^las uz ASV joslu
Vācija
Vašingtonā, 11. jūlijā (UP). — U N -
RRA^s ģenerāldirektors Lagvardi ja
(La Guardia) kādā preses konferencē
runāja par to DP likteni Vācijā un
Austrijā, kas nevar vm negrib at­griezties
savās dzimitenēs. Viņu
skaits sasniedzot ap 63i3.000, to vidū
300.000 poļu un 150.000 no Baltijas
valstīm. UNRKA tagad esot nonā­kusi
stāvoklī, kas neļauj atlikt DP
atgriešanos dzīvē. Lagvardija iztei­cās,
ka A S V vajadzētu rādīt citām
valstīm labu priekšzīmi un nākošo
6 mēnešu laikā vispirms uzņemt
120.000 DP uz normālo ieceļošanas
kvošu konta. Bez -tara vajagot atļaut
ieceļot A S Valstīs vēl 130.000 D P ār­pus
noteiktās ieceļošanas kvotes. Sī
priekšzīme pamudināšot arī citas
valstis uzņemt DP un, varbūt, darī­šot
iespējamu arī 100.000 žīdu ieceļo­šanu
Palestinā.
„ U n i t e d Press" pie šī jautājuma
ziņo no Berlīnes, ka DP problēma
ar katru dienu kļūst smagāka un —
kā izteicies kāds UNRRA's pārstā­vis
— jau pieņēmusi apmērus, kas
rada bažas. Joprojām nemitīgā bēgļu
straume, kas ieplūst Vācijā, apgrū­tinot
UNRRA's uzdevumu rūpēties
par DP. Ik nj?dēļu pienākot klāt ap
1500 žīdu bēgļu, pa lielākai daļai no
Polijas,'"un nākošajos mēnešos no Po­lijas
sagaida vēl 40.000 bēgļu. No
Polijas izbēgušie žīdi, baidīdanaies
no vajāšanas, liedzoties atgriezties
savā dzimtenē. Anglija, Padomju
Savienība un Francija tos savās
joslās neuzņemot, kādēļ tie var pa­tverties
tikai A S V joslā.^
Salzburigrec Nachrichten
4 lielo konference
beigu^ilie S:-'.:..-:^
Virtembergas-Bādenas apgabala
latviešu komitejas sēdē Eslingenā,
kurā piedalīj ās arī atsevišķo nomet­ņu
pārstāvji^ komitejas priekšsēdis
A. K a c e n s , kā informē „Vienotā
Latviešu Prese", ziņoja, ka L G P 4.
sesijā Blombergā pārnmās arī L C K
organizācijas jautājumu, jo pastāvot
ierosinājums araerfkāņu okupācijas
joslā radīt īpašu L C K pārstāvniecī­bas
centru. Sesijas dienas kārtībā
būs arī pārrunas par L C P vēlēšanām,
kas notiks šoruden. ^
A. Kacens ierosināja radīt arī īpa­šu
skolu kurlmēmiem un noskaidrot
iespējas, kaŗainvalidu arodapmācī­bām,
pie k am ziņoja, k a kādā vācu
tekstilfabrikā latviešiem ir radušās
darba iespējas. Tāpēc nometņu va­dītājiem
jāreģistrē tekstilnozares
arodu meistari un strādimieki, kas vē­las
strādāt savā arod^l, nezaudējot
DP tiesības un apgādi. Sīs ziņas,
sīki uzrādot, pie kādām mašīnām re­flektanti
strādājuši, jāiesūta Virtem­bergas-
Bādenas apgabala, komitejai
Eslingenā.
A. Kacens šajās dienās, pēc jEslin-genas„
Latviešu Ziņu" informācijas,
apmeklē] a A S V bruņoto spēku virspa­vēlnieka
štābu ^Frankfurtā un par
sarunu rezultātiem ar štāba virsnie-kiem
izteicās: „Latviešu b i j . karavīru
atbrīvošana no gūstekņu nometnēm
amerikāņu okupācijas joslā tuvojas
nobeigumam. Vienā nometnē atbrī­vošana
notikusi, pielaižot atbrīvo­šanā
arī Baltijas tautu komitejas
pārstāvi. Pārējās nometnēs atbrīvo­šana
notikusi bez šo pārstāvju pie­dalīšanās.
Atbrīvojot latviešu bij.
karavīrus kopā ar vāciešiem, viņu
dokumentos atzīmēta piederība pie
„Waffen-SS". Ir cerība, ka ^o atzī-^
mi, kas neatbilst latviešu karavīru
dienesta apzīmējumam, jio viņi pie-spiedu
kārtā mobilizēti Latviešu le­ģionā
un nekad nav bijuši vācu „SS"
vienībās, vēlāk izdosies svītrot. Tās
atbrīvošanas komisijas, kurās nav
pieaicināti Baltijas tautu pārstāvji,
atlaižamiem nav noskaidrojušas turpi-mākās
tiesības uz DP statūtu, līdz
ar ko vēl joprojām i r neskaidrs jau­tājums
par viņu uzņemšanu DP no­metnēs.
UNRRA's galvenais direk-tors
Vācijā ģen. Morgans savā jau­nākajā
rīkojumā gan nosaka, k a U N ­RRA's
atbalstu turpmāk saņems ag-rākie„
Wehrmacht" piederīgie — ār­zemnieki,
neatkarīgi no viņu pa­valstniecības,
Ja tie varēs pierādīt,
ka mobilizēti piespiedu kārtā, bet
praktiski šī rīkojuma iedzīvināšana
vēl atrodas noskaidrošanas stadijā.
Pārrunājot latviešu bij. karavīru uz­ņemšanas
iespējas DP non^etnēs,
e§i Tēlesifinaā;
amerikāņu armijas štāba virsnieki
kā uz negatīvu parādību, norādīja,
ka karavīri bez atļaujām plūstot no
ziemeļiem uz dienvidiem -f- no no^
metņes uz nometni." I
Mūs informē, ka LSK- delegācijai
ar dir: R. L i e p i n u priekšgalā 11.
jūlijā amerikāņu 3. armijas štābā
paskaidrots, ka no gūsta atlaistiem
bijušierp karavīriem, kam nav kur
apmesties, iekārtotas īpašas nomet­nes
Laufenā, Landshutā. Regensbur-gā,
Neinburgā un Bensheimā (He-senā).
Bavārifā šo nomet'iu direktors
i r kapteinis Maki Regrrsburgā. Sīs
nometnes paredz^ētas no Hkai Balti­jas
tautu piederīgiem, bet dažādu
nāciju no gūsta atlaistiem pilsoņiem.
— No atbrīvoto latviešu bij. kara­vīru
puses mūs informē, ka pieminē­tās
nometnēs jaunus iemītniekus
vairs neuzņem,
L S K direktors R, Liepiņš mūs bez
tam informē, ka internēto civilistu
atlaišana notiks Darmštates nomet­nē,
kur darbojas īpaša komisija. L a i
atvieglotu komisijas darbību, inter­nēto
piederīgie var, iesniegt tai rak­stiskus
lūgumus angļu valodā, pie­vienojot
attiecīgus apliecinātus do­kumentus.
Tuvāka informācija šajā
jautājumā saņemama L S K — U h -
landstr. 7, Esslingen/Neckar, Wūrt-temberg
(14a).
Dānijā, kā zināms, vairākās bēgļu
nometnēs mīt ap 1800 latviešu, kurus
līdz šim aprūpēja Dānijas Sarkanais
krusts, pie kam šo nometņu iemīt­niekiem
nebija tiesību strādāt dāņu
uzņēmumos un pasākumos. A r 1. jū­niju
šī It ārtība mainīta un tagad v i ­siem
bēgļiem — nevāciešiem atļauts
strādāt visās tajās nozarēs, kur
trūkst darbaspēka, līdz ar ko darbā
iesaistītiem atļauts arī dzīvot ārpus
nometnēm. Iesaistīšanās darbā to­mēr
nevar notikt privātā kārtā, bet
vienīgi ar dāņu darba apgādes b i ­roja
vidutājību, kas reflektantus nor
rīko darbos ūn uztur sakarus ar dā­ņu
Sarkano krustu un pašu bēgļu
pārstāvībām.
Atalgojuma ziņā uz bēgļiem attie­cināti
tie paši noteikumi kā uz dāņu
strādniekiem, u n tāpat tas i r ar dar­ba
laiku un citiem darba noteiku­miem.
Darbā iesaistītiem pašiem no
saviem līdzekļiem jāmaksā par uz­turu,
dzīvokli, apģērbu, ārsta palī­dzību,
izņemot gadījuinus, kad ve­selības
stāvoklis prasa ievietošanu
slimnīcā.
Pēc jaunās kārtības bēgļi iedalīti
4 kategorijās. 1. Tādi, kas dzīvo un
strādā ārpus nometnēm, līdz ar ko
tie vairs nesaņem dāņu Sarkanā
krusta aprūpi un nometnēs var at­griezties
vienīgi tad, j a Dānijas dar­ba
un sociālā ^ministrija ir paskat
drojusi, ka viņu darbaspēkam vairs
nav pieprasījuma. Viņu ģimenes lo­cekļi
nometnēs var palikt un līdz­šinējo
apgādi saņemt arī turpmāk.
Bēgļiem, kas bez pašu vainas zaudē
diarbu, ierīkos d i v i atsevišķas transit-nometnes,
kur tie varēs uzturēties,
kamēr no jauna atradīs darbu. 2.
Bēgļi, kas strādā ārpus nometnes,
bet dzīvot paliek nometnē. Sīs per­sonas
par uzturu un dzīvokli nometa
nē maksā 3 kronas dienā. Ja viņi
uzturu saņem darbavietā, tad par
dzīvokli nometnē jāmaksā 1 krona
dienā. 3. Personas, kurām nevar sa­gādāt
piemērotu darbu un kas pa­liek
nometnēs^tāpat, kā līdz šim. To
vidū i r veci cilvēki; slimie, mātes ar
maziem bērniem un tādi, kas pēc
savas līdzšinējās izglītības nav pie­mēroti
darbiem, kādi pašreiz atro­dami.
Vai attiecīgais nometnes ie­mītnieks
uzskatāms par piemērotu
atrodamam darbam, to kopā ar no­metnes
vadību izšķir īpašs inspek­tors.
4. Bēgliv kas no darba atsakās
vai arī nevēlas padoties parastiem
nometnēs paredzētiem kopdzīves no­teikumiem.
Šādas personas ievieto­jamas
īpašās slēgtās nometnēs.
Jaunie noteikumi arī paredz, ka
tie, kas nestrādā, privāti ārpus no­metnēm
nevar dzīvot. Jaunie notei­kumi
nav attiecināti uz krieviem,
austriešiem, dienvidslāviem, besarā-biešiem
un visiem Vācijas pavalst­niekiem,
ciktāl viņi vēl nav atgrie­zušies
dzimtenē.
Pie jaunajiem noteikumiem Dā--
nijas Sarkanais krusts paskaidro, ka
Dānijas valdība bēgļu uzturēšanai
līdz šim izdevusi 2 miljonus kronu
mēnesī, bet līdz šim par to nav sa^
ņēmusi nekādu atlīdzību no kādafe c i ­tas
zemes. Dānijas valdība domājot,
ka arī nākotnē nevarot rēķināties ar
šo izdevumu atlīdzināšanu. Arī Dā­nijas
Sarkanam krustam neesot lī- ?
dzekļu, lai varētu iizturēt bēgļu no­metnes
līdzšinējā sastāvā. Dānijas
Sarkanais krusts tiipat nevarot ga­rantēt,
ka turpmāk nometnēs būs t i ­kai
vienas tautības iemītnieki, kaut
gan centīšoties no jauktām nomet­nēm
izvairīties. Ja bēgļiem tagad
ŗ)iešķirtas tiesības uz darbu, tad tas
esot darīts pārliecībā, ka bēgļi res­pektēs
dāņu darba likumus un no­teikumus
un ikviens savā darba vie­tā
pienākumus veiks kārtīgi.
Tā kā Dānijā pastāv diezgan liels
bezdarbnieku skaits, tad bēg]iem at­ļautie
darbi paredzēti visvairāk lauk-sa
i mniecIbā, māj saimn ieeībā (sievie-tēm)
un dažās techniskās nozarēs.
No latviešu bēgļiem pirmajās 2 ne­dēļās
darbos jau iesaistījušies apmē­ram
10 p r o a ^
J.VestfālLi
Molotov)! atsakās p&rrunat Austri <aa
jautāJumD, kamēr nebūs isvakii
visiļDP
Parise, 13. jūUjā (UP). — Pēc 4
nedēļu nepārtrauktām dienas un
nakts apspriedēm ārlietu ministru
konferencē Parīzē A ^ V ārlietu m i ­nistrs
Bemess šodien pēcpusdienā l i d ­mašīnā
devās mājup, ieguvis veselu
rindu ua:varu, panšcls dažas vieno­šanās
kompromisa ceļā un nedau­dzos
jautājunjos cietis neveilcsmeš.
Nākamais solis sāpīgajā oficiālā
mierā dzimšanā sāksies turpat Parīzē
29. jūlijā, Icad 21 vaists delegāti sa­pulcēsies,
l a i " diskutētu, eventuāli
grozītu \in ratificētu miera līgumus
Itālijai, ISomijal, Ungārijai, Rumāni­jai
un Bulgārijai, kurus 4 lielvalstu
ārlietu ministri pļagājušās 4 nedēļas
izstrādāja ar lielām grūtībām. PrlekS
iekāpšanas lielajā 4 motoru lid­mašīnā
Berness pastāstīja reportie­riem,
ka raugās uz ļnākotnl ļoti op­timistiski
un kla viņam kūtu kas sar
kām^ tiem, kas domā, ka viņš pie­kritis
pārāk daudz kompromisiem.
„Nevar būi^ miera līgumu bez kom­promisiem,
un miera līgumi ir ne­pieciešami,
lai izbeigtu karastāvokli
pasaulē. Jūs neyarat dot pasaulei
mieru, vienkārši pavicinot burvja
zizli virs tās." Berness Izteica nožēlu,
ka nav bijis iespējams panākt vieno­šanos
piwp Vāciju un Austriju, bet
solījās turpināt pūles šajos jautā­jumos
un Izteicās: „Varbūt mums
nālcamrei? palaimēsies labāk." Ber­ness
izteica cerību, k a 4 lielie atkal,
sapulcēsies, lai sāktu nākošās ap­spriedes
tūlīt pēc septembra miera
konferences n6^)elguma. Pēdējā Sīs
konferences sēde iepriekšējā vakarā
beidzās bez vienošanās par Austriju r
un Vāciju. /
Molotovs, kam bija viena no gal­venajām
lomām vis'ģis konference^
nevienprātības, ļ atteicās pārrunāt
Austrijas mierd noteikumus; kamēr
no šīs zemes nebūs Izvāktas visas
pārvietotas pebonas. Berness pa-sķaidi-
oja, ka nevar šo priekšlikumu
diskutēt itāpēc, k a viSĶiam nav pietie­kamu
ziņiu par 250.000 D P amerikā­ņu
joslā Austrijā. Pamatojoties uz
pagājušā ncKiēļā l2ļdoto krievu rīko­jumu
par visu vācu īpašumu apķīlā­šanu
Austrijā, Berness ierosināja ie­celt
lietpratēju komisiju, kas noteik­tu,
kas uzskatāms par vācu īpašu­miem.
Molotovs noraidīja ari šo
priekšlikumu, Jelkdams, ka šis jau­tājums
nav darba kārtībā. Berness
atbildēja, ka arī DP jautājums nav
bijis darba kārtībā. Kritizēdams S a ­biedroto
palīdzības darbu pārvietos
tām personām, Molotovs raksturoja'
tās par reakcionārām un naidīgām
pret Padomju Savienību, Viņš iztei­cās
ari, k a Austrijā joprojām spēkā
daudzi nacistu likumi un k a daudzi
nacisti joprojām atrodas posteņos,
p i e k am sodīti tikai nedaudzi augstā­kie
nacisti.
Iepriekšējās ķonfcrļcnces dienās ār­lietu
ministri pāirrunāja Vācijas jau­tājumu.
Molotovs, pirmo reizi skai­dri
izteikdams Kremļa viedoklī Vā­ci
jas jautājumā, paziņoja, ka pēc v i ­ņa
ieskatiem Vācija nebūtu saskal­dāma
vai padarāma par federatīvu
valsti bez vācu tautas piekrišanas.
Apzīmēdams revanšu par nožēlojamu
p o l i t i ku pret sakautu ienaidnieku,
Molotovs' deklarēja, ka Vācija nav
padarāma pat* laliksaimniecibas
valsti, k a tās rūpniecība saglabājama
un tērauda produkcija veicināma ar
priekšnoteikuniu, ka jānodrošinās
pret šī.s rūpniecības izmanto.^anu k a ­r
a nolūkiem. Padomju ministrs pa-V
ziņoja firlietu ministru padomei ari
to, ka pēc iespējas drīz būtu radā-,
mas centrālas administratīvas, pār­stāvniecības,
l a i ar to ievadītu k o n - '
stitūcijas radīšanu Vācijas centrālai
valdībai, ar kuru Sabiedrotie varētu
(Beigas 4. lappusē)