1950-08-30-07 |
Previous | 7 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
IMdlai, 19^ SOL augusta
.ļktfUļaiō faimi aizspurdz a]k«
vinak^ ini bIJuM spSnm
ibiiS, 1^ aaile vi«stipraki
aiiilipii^^ 1 ^ debe*
pa ^m, vasaras labestību
iļtm apti.
vi^HJ varenajām skaustam
^^^-IdBasbriaf piestāj, brcSL
| 1 | | H i . ^ ļ s piles sistos prjj
kriito un
tl mākoņu vātu
, un jau pie
^ ^ atraujas,
jpwiBrumā,unJaturi^
^ g g B B i i a savādu noslēpu,
" Kā neiederīgi
^ bWNi te^ Pret sauU
fiini Dari noklājās viegls
^«Pķgu, kas ne-
Mp^ irēl^^^^ atklāj
^ ^ ^ ^ iedūcās un ar
iMāa«i oct Kad vakarā
,^,JĶ»JW pēdējie
^^itovOst tik neticami
««*mxflWņfis M e ^ ka
« t e i pte astgu dobes ailiit» stāvam. Deg ziedi,
vioas augums
•hiešanu; tikai sevi
uoii diļļu smarža no.
irtnii, un kad bež-
P^nnā zvaig&u
m ikumjais trakums
mm
m
VĀRDA
^ , debeiii
^ f«l iils 1^ tBdi
Hii Vit iis cUvSki, ksf
«r savtt teist riitino
admi liaT ii
1 mtino
ttenUcati
visttttetnipofti-
«HHlcSl»
" fSlUI?.
I pl^
, tad nenolleon^
ittbtt Ugtf ftunt i?
" liņS. Tas Ir laik-
, tatviain (on ail
kas Ir iedslvinita un
lalUem. Un ja na
i i l i l ar otru filma Kas
mis spijam (ki ioreis
tecina, ka Ir diirlts san-
Oillv latTiein tautas speei«
tkvtonas ttutu cīņas spl«
^ttlras leroCIiBi nosaka tis
dtn tavta salmi.
Mkmtta doknmctits Ir p»>
imas «1 leisI Mdlnl*
IMIm tat vionklr-ais
gkidlaii tii, ritu cs«*.
^ _ , īMviims iM^tt neiiiia, kar tam
Ifiil«lniii8 tSnimoš n^ās
i aumi liravita sarkani dnidla ae«
ail lid siņi ftlgaf fttmas pavttkttii
i l ^ ^ ^ Latviju
^ittim laikam. Getras priedes pi6
Urstidas stOrItis pie Babītes,
FiMaines. T^d Lielupes tilta
redsita aizslīdam garām Lielupes
im tiimii. Neapstādamies vilciens
Idadsc^eki ar lākturi uz Bulduru
laom» lai nebūtu jāveŗas mdnajos
nlūras bargajā fiņfikSanfi, kas nikni
t Kašņājām kāpām, un atskurbusl
dzQumā. Tad tā no jauna! reizē ar
prk^dHi.^
. Uuslbā domāja Dagnija. ,JPēde-
Jdeni, drli es to ierasto šalkšanu
Ptibultl, Aiuŗi paliks tikai
1 ļ)ūs dtl ūdopl un dta šalkoņa -
tiks, lai iļttaMdtu^^^^i^ a ^ a ļ šai
iScnu apstājoties, Dagnija sarāvās
i^dlMtuf l ^ a snaudusi, mazliet
itt tumsā abpus ^edēm slēpās
_ . jĶ i K t i ^ un Dagnija
«Ovēja mdUt vidū. Ok ilgi
l i i ^ ^ nevarēja ari zi-š^
iķ I l 6 b m ^ kas Sl par vietu.
Ittll^ ktdi i t i d ^ ā s , un brīdi va^
ibi ioEi tusi^ana
^ vai tev nav atUds kāds malks?** -
JNīnmiki atbildēja neskaidra rūkšana»
[pāris dobjas dundcas^ līdz kaut ka3
dod man ar, — esmu nosalis ka
un pēc tam atkal klunkstēja un
ko laizāties vietti,*« tumsā teica virt
^jaukā kiOda balsi
Se^ ja tik dikti gribās!" otrā stOri
tiec klāt, un nesamin kādu šai
luīp, to blašķi, es kājas ne-
. tiecļgāk atsaucās pirmais.
« * kāds malks - visi būs
i gflb. iittlj pa malkam!" — augst-un
to saraustīja pirmās tu-adR>
s)
•Trešdien, 1950. g. 30. augustā
L A T V I JA
Ka Eduards Popesku
bēga no „lautas
demokrātijas"
Pailic (dm). — Kad polidja Parīzes
austrumu stacijfi apcietināja 18 g. v. ru-ļoSņu
audēju Eduardu Popesku, nobeidzās
kāda dēkaina bēgSana no «tautas demokrātijas
labumiem". Jaunajam rumānim
pagājuši gada jūlijā bijaUdz kakUm apnicis
komunistu režīms, un viņš nolēma
mēģināt izspraukties cauri dzelzs aizkaram.
Pārpeldējis Donavu, Popesku nonāca
Jugoslavijā, kur viņu apcietināja un
iebāza intemēto nometnē. Kad rumānis
pag. gada rudeni uraināja, ka no nomet-nes
dosies ceļā uz itaUju DP transporu
un nakU pirms transporta viens no DP
nomira, popesku nozaga viņa dokumentu!
un tā iekļuva izceļotāju grupā.
Ar pārējiem DP bēdzējs nokļuva Nea- P<^l^.i^^ļ?^?*^i*^i^^.^^ Austrāliju, bet
pēdējĀ bridi Italu Iestādes atklāja, ka viņa
dokumenti nav Istl. Jauneklis tomēr
izbēga un kfijām^nolduva Udz Insbrukai,
kur Ust notvēra franču militārā policija
iebita cietumā, bet pēc laika atkal atlaida.
Sēdēdams Insbrukas stacijas restorānā,
P0P5f5" uzmanīja, kad dodas ceļā
ekspresvllclens uz rietumiem un pēdējā
ninatē uzlēca uz buferiem. Visu ceļu bez
nvieia pavadījis ārkārtīgi neērtā un bīstamā
stāvokli un pārticis no gabala maizei
un desas, Popesku ieradās Parīzē. V i ņa^
venās rūpes ceia vlsii laiku bija -
tiktf M & ^ i S t . Viņa acis bija alztūku-fias,
ķerm^ls un drēbes pilnas putekļiem
un pelniem un vaigs pāršķelts ar asu
dzelzi. Kaut ari nonācis no Parīzes stacl-ia
» tldļr aresta telpās, jaunais rumānis
tomēr, izteica apniierlnātlbu. ka laimīgi
'izkļuvis no tautas demokrātijas.
JS, ia$ bija ongļu /ot/oi
mikjtanaākiiml
^ATBILDE G.' GRISLBA NEPAMATOTAJAM UZBRUKUBIAM
Izbrinu rada G. GrislISa pārmetumi Lat-
J^jas 61. num. LSFAP angTu jSasroorto
Sffi'.liJJ'^ BacensIbu^MjiliTp^^^ ne ietpratigu un sasteigtu joslas basket-m^
ēzšeasa^nuu^, tj^o Sb?ij}a. ' dTarīltss hiefsp^ēj'am"a^is, ^la^i ^'^^
sacensības notiktu vislabāiSjfikārtIbfi.
U i gan nevar noliegt, ka meistarsacS-stēs
nav piedalījušās dažas nometnes, ku-
S5f*S2^ rīkotājiem tomēr atzīstami par
pilnīgi nepamatotiem.
rp.aujuuk^uis}i?, ^tfi^dēiJl ft^ieJšā^mL jāpr^t^^ā"j^as .i oksalf i jabui-ja TUt r^^^i»*» A. Berkoidam izdevies
to atkal iekustināt. Nav šaubu, ka
apstākļos sacensību no-nevien
Ideālismu un pūles, bet saistīta ari
?L S, . grūtībām un negaidītiem
šķēršļiem: katrai vienībai tagad pašai jārūpējas
par ceļa veikšanu, jādomā ari par
uzturu utt Ja tad nonicina darbu, kas.
kā sacensību norise rāda, bijis sekmīgs,
"® sportiski, ne korrektl, un
rada dibinātu sašutumu.
pmceses m nimu zvaigznes
Roma (fm). - Svētceļnieku vidū, kas
Svētajā gadā apmeklējuši, Romu, bija ari
pāvesta kurpnieks Perudžlja no Nīcas.
ŽurnlUsti velti mēģināja uzzināt, vai v i ņa
brauciens ir tikai tīrs svētceļojums,
vai ari apvienots ar veikalu lietām. Toties
Perudžlja labprāt pastāstīja preses
ļaudīm, ka vinS savā mūžā jau apāvis
daudzu pasaulslavenibu kājas.
Perudžljas gatavotus apavus^ starp citu,
valkājuši vai valkā: Anglijas princese
Elizabete un viņas vīrs princis Filips,
Argentīnas prezidenta-dlktātora Perona
kundze Evita, Marlēne Dītrldiaun citas
filmu zvaigznes, miljonāra Rokfellera un
amerikāņu laikrakstu karaļa Hersta kundzes
ue. Princesei Elizabetei un Marlēnei
Blitridiai esot viens un tas pats apavu
numurs, ari princis Filips un pāvests valkājot
to pašu apavu Uelumu. Perona kundze
sava pēdējā Eiropas apmeklējuma laikā
pasūtinājusl Perudžijam 50 pfiŗukurp*
Ju« atstājot modeļu, krāsu un izstrādājuma
izvēli pašam meistaram. Pāvestam
Perudžlja nesen izgatavojis divus pārus
a ^ v u — loti vieglas baltas kurpes ar iestrādātu
zelta krustu un sarkanas samta
tupeles ar zelta apmalēm..
Perudž^u dēvē par apavu modes karali,
līdztekus sieviešu tērpti modes karaUm
parīzietim Dloram. ,»Apavu karalis" apgalvo,
ka pēdējos 20 gados esot uzzīmējis
12.000 dažādu kurpju modeļu.
O KādsBMunlvelgaS^dlvriteņuUelleilz.^
niecības uzņēmuiņs oriģinālā veidā vervē
pircējus saviem ražojumiem. Katras nedalās
beigās' tas nodod izmēģinājuma
braUdēnam par brīvu 8 dažādu flrtnu divriteņus,
pie kam svētdienu Izbraucēji bez
tam j?ar velti saņem arī kafiju un cepumus,
0 Vācietis |!mefits Valdellchs, kas nodarbināto
pie kādas angļu karaspēka vienības
Munsteras nometnē Llneburgā, vajās
brīžos izgriezis Interesantu politisku
Sacha spēles komplektu. Sarkanajām figūrām
ir sarkano viru sejas: «mc^nko,
Molotova, Staļina,; Maosetunga, Višlnsķa
un 2ukova, bet sarkanie kftnlekl ir Got-valds,
polis ClranMvlēs, Staksis Relmans,
bulgārs Cervenkovsi Anna Paukere, V i l helms
Pīks. Tolatt un ungārs Tobijs. Rietumnieku
rindas veido: Elzenhauers, Be-vins,
Trūmens, Ettljs, ECesons, Montgo-mērijs
un kflJIHeki Tito, turks Sadaks.
Caldarlss, Spāks, Trigve U , Sūmans, Ade-nauers
un grāfs Sforca.
0 Pasaules au^stlkāēka, Ņujorkas Em-plre
State Buildlng, drīzumā būs 447 m
augsta, jo us milzu debesskrāpja jumta
paredzēts Izbūvēt. televīzijas raidlUUa
mastii, kas par 64 m pacelsies virs ēkas
līdzšinējā augstākā ,punkta.
Ķīustv€irdu nīikh
Videvl» V. Grumanls Bad CvUeninl
Grislitts pārmet, ka meistarsacīkstēs
iepriekš nav izziņotas presē. Kādreiz tas
bija iespējams, bet ne vairs šodien. Londonas
Latviešu Sports kā mēnešraksts,
kas pie tam vēl Iznāk visai nenoteikti, šo
iespēju nevar dot, bet Latvijas sporta sleju
ir pārāk maz, lai vērttgo telpu varētu
atvēlēt 8acen8n)u pieteikumiem. Grlslltis
aizrāda, ka - par sacensībām attiecīgajām
vienībām jāpaziņo 2 ned^as iepriekš. Tas
arī noticis — pat veselu mēnesi iepriekš,
jo 9. jūnijā Izsūtīti apkārtraksti nometņu
sporta vadītājiem un art emigrācijas sporta
vadītājam A. Celmam. Diemžēl, uz
šiem rakstiem tikai retais atbildēja.
Orīslltls pats atzīstas, ka ..nezina runāt
par ziemeļu apgabalu", bet „tur stāvoklis,
liekas, bijis nedaudz labāks". Nu,
ziemeļu apgabalā viss bija labākajā kārtībā!
Neieradās vienīgi Rendsburgas sportisti,
kas to ar telegrammu arī pieteica.
Galvenās pārmetēja dusmas tomēr vēršas
pret dienvidu apgabalu. Tiesa, šeit
sacensības notika mazliet sasteigti, jo joslas
sporta komiteja bija Izraudzījusi vēlāku
termiņu. Kā vēlāk Lībekā notikušajā
papildinātā LSFAP angļu Joslas komitejas
sanāksmē paskaidroja Eversburgas
un Augustdorfaa pārstāvji, citas iespējas
tomēr nav bijis. Taisnība, ka Ac. Latvijas
slejās nepareizi informējis par Olden-burgas
piedalīšanos meistarībā; arī Joslas
s|k)rta komiteja atzīst tās spēles vienīgi
par draudzības sacensībām, Jo Oldenbur-ga
savu vienību — nemaz nebija pieteikusi
I . . . Ka nepiedalījās pieteiktās 2 Ha-
Varpa un Auseklis vo/e/bo/o
meistari Angllfi
Berdingberljas nometnē divi dienas r i sinājās
Anglijas latviešu volejbola meistarsacīkstēs,
kurās pHedalIjās 8 vīriešu un
4 sieviešu vienības, esot klāt vairāk nekā
400 skatītājiem, to vidū arī prāvam skaitam
angļu viesu. Spēlējot pēc divu zaudējumu
sistēmas, melstartltulu vīriešu
grupā Ieguva pag. gada uzvarētāja Vārpa,
finālā 15-9, 15-3 pieveicot Vilku sešnieku;
8, V. Tērvete. Sieviešu grupā mcistargodu
sekmiRl aizstāvēja Auseklis, kas flnšlfi
uzvarēja Trimdu; 8. v. Tērvete. Vienību
spēl^ liija VCtdjams^spSrēJs progress un
Vālinnnsiind. tām. ;latlttoutiā..darboJSls ^^^T
tiški pareizi, bet vfiJfikā dala bija slstc-i
matiska uzbrukuma trūkums.
Sacīkšu laikā nbtika arī sportistu pārstāvju
pilnsapulce, kurā izt rzāja kārtējos
sporta dzīves jautājumus un vienojās
par nepieciešamiem statūtu grozījumiem.
noveras vienības, tas. Uekas, izskaidro-
55 «rūtlbām. Hanovera nav
protestējusi par spēļu sasteidzlnā&^nu.
un ar to Ueta ari kārtībā. Citāds stāvok-
Iļs bija ar Krēfeldu, kas tik īsā laikā tiešām
nevarēja izkārtot nepiedeiamSi
braukšanas formaUtātes. KrēfeldiSul^
sniegto protestu arī ievēroja, un Krēfeldu
pielaida finālspēlēs Lībekā ārpus kārtas
kā trešo dalībmecl. ^
Vai nav pānteldagl apgalvot, ka del-menhorstiešl,
sevišķi volejbolā, būtu spē-tagadējo
meistaru kārtību?
Gribas apšaubīt, vai viņi spētu pieveikt
Krēfeldas vienību, bet neesmu pareģis,
lai to apgalvotu. Katrā ziņā del-menhorstteSlem
ir Iespēja ar krēfeldle-
Slem sacensties un strīdus jautājumu Izšķirt
Krēfeldleši noteikti priecēsiet par
šo sacensību.
Oldenburgas sportistiem vismazāk iemesla
uztraukties par notikušajām sacensībām,
jo viņi izsūUtajam apkārtrakstam
pat nav papūlējušies atbildēt un paziņot
sava sporta vadītāja vārdu un ad-resl.
Lai viņi tildei nebrīnās. Ja nevarēs
piedalīties ari galda tenisa meistarsacīkstēs!
Rakstā kā cietušās minētas art l>el-menhorsta,
Goslara un M.-Gladbacha. Tiesa,
šīm vienībām apkārtraksti nav Izsū-titl,
jo nebija zināmi ne sporta vadītāju
vārdi, ne adreses. Taču tika rakstīts
..melno" centram Osnabrlkā un lūgts paziņot
tālāk atsevišķajām sīkākām vtenl-bām:
ja tas nav noticis, nevar vainot M -
censlbu rīkotājus. Pēc latviešu pārstāvja
uzdotām adresēm apkārtraksU izsūtits 19
nometnēm. Atbildes saņemtas uz pusi mazāk.
Par nepieaidnāšanu spēlēs protestējuši
arī Erelas sportisti, kas savā laikā
dzīvoja Verdenā. Tā kā Verdenai rakstīts,
atbilde nav saņemta, un vēstule atpakal
arī nepienāca, tad neviens nevarēja zl«
nāt. ka sportisti Ugad mīt Erelā. Sī iemesla
dēl Erelas protests art noraidīts.
Art Erelu būtu varēto pielaist flnSlspēlēs
Lībekā, bet protests pienāca dienu pirms
spēlēm. Finālu atkārtot nav^ iespējams,
un tas būtu art lieki, jo vainīgi ir v 1 e •
n ī g 1 atoevišķo nometņu sporta vadītāji.
Kad Latvijā pubUcēJa, ka angļu Joslai sakarā
ar K. Slelcera Izceļošanu uz A8V
Izraudzīto Jauns sporta vadīties, nometņu
sporta vadītāju pienākums bUa-uzņemt
nekavējoties kontaktu, kā to darījuši citi.
Var vienīgi ieteikt, izdarīt to togad,
lai vismaz galda tenisa meistorsaclkstēm
sākoties, viņu vārdi un adreses būtu zināmas.
Tiesa, angļu Joslas dienvidu apgabalā
bijušas mazas dlsonances, bet, tā kā pašas
vienības nav protestējušas un nav pat
sazinājušās ar jauno joslas sporto vadītāju,
tod nav arī ne mazākā pamata dienvidu
apgabala sacensības anulēt. Sporto
vadītājs A. Celms, kam A. Berkotds nule
personīgi ziņoja par sacensību gaitu, nepievienojas
Grtsilša pārmetumiem, un
jaunos joslas meistarus apstiprinSJls. Ar
to strtdus jauUJums art izbeigts. Jāar AS-jam
censonim gan derētu Iepriekš vairāk
painteresēties par faktiem. Iekams viņš
ķērās pie spalvas, lai publteētu metumus.
Ja GrīSlītU patētiski Jautā, vai tSi tiešām
bija meistarsacīkstēs, tad atbilde var
būt tikai viena: Jā, tāt bija milstaniaclk-stest
Un, nevis loti žēl, bet no sirds J ā priecājas,
ka tās notikušas, Jo sacensības
pierādīja, ka art mūsu sportisti VBdJB
nežēlo pūlu. lai sportiskās sacensībās
„bez zemes un mantas dalīšanu" no
(irota iabāknzi" saceni^M bUl-ļfj»
pierMIJumt, fcft^4atvteiiii&u£LiāSt,^
la vēl naV mtrlsi ' ' r?
LafMl^ū sporta nākotnei trimdā
. ļiiftvieSa sportisti AngUjI k i aitaafadU
teriskā darbā, tā lactn^a daudumia un
dalībnieku skalto Hņā Ir paši rosīgākie
no visiem trimdas sporto laodim, ku Is-ķUdošl
pa vairāk nekā desmit semēm
Četros kontinentos. To pierāda līdzšinējais
darbs un Uecina Iecerētais. Pato Ievērojamākais
notikums, ko AngUJas ta^
v l ^ sporto pārvalde <- tvrteaes sporto
dzīves vadītāja - veikusi, bfls totvlešu
sporto kongress, kas notiks Londonā
3. un 4. septembri, vienlaicīgi ar AngU-Fuk
»§piēca$ dlBnai (fMO
flil labo pofau/M
nkordu
Divus gandrīz neticamus pasaules rekordus
pagājušo otrdien Eskilstimā, Zvle-drtjā,
sasniedza amerikāņu vieglatiētt
Dtlms Fukss. kas tikai pirms divi dienām
bija grūdis lodi 17,91 un pirms piecām
- 17.79, šoreiz spēja 17,9S m. Reizi
ar viņu Jamaikietis Dtordžs Bodens, kas
šogad visos stortoa MJU apbrtnojaml stabilā
formā, skrēja m m 4S.8 sek. un par
1/10 sek. laboja sava tautieša MekkthffJa
pasaules rekordu. Blakus Zatopeka sasniegumam
10.000 m skrējieni Fuksa un
Rodena veikumi ir Uellskākle. ko pasaules
vleglatiētl Udz šim spējuši. Fukss u-vu
Jauno rekordu sasniedza *gandrtz taji
pašā laikā, kad starptoutiskā vlegtotiēti-kas
savienība Briselē par pasaules rekordu
atzina viņa 17.79 m varējumu. kas
•aanlegto pagājuši gadi. Līdz šim ofieii-lals
pasaules rekords piederēja ameriki-nlm
Fonvallam ar 17,68 m. Reizi Storp-toutiski
vleglatiētikas savienība par pasaules
rekordiem atzina austrālietes DIek-sones
10,8 sek. varttumu 180 Jardos (atkārtoto
holandietes Blankeres-fCēnas 1944.
g. rekords) un 108 Jardos 14,8 sek., ki art
Dlenvidafrtkas sieviešu vienību 47J ssk.
4X100 jardu stafetē;
•V
A l f r ē d s V l n ē e ls
LSFAP angļu Joslas sporto
komitejas sekretārs
Itt lalvleia vIegUtiēttku aelstaisaclk*
stēni. Sporto pāivalde Jau plrau pusgada
sākusi organiiēšanu priekšdarbus šai sanāksmei,
un tās enerģUu aa ozņēailba
var tikai slavēt; ari ao matoriālās pasu
veikto viu iespēJasMls: kongresa laiki
daUdo aenia delesitl baadU pUnIgi
sporto pārvaldes vtesatfllba.
Kongresam delegātus senjiiis sititvi»
cljas, Zviedrijas, rraacliu aa Beļģijas
totvl^u q^rto organlsādjas, bet alaeke*
ana semja Austrtlijas, JaaBselaades« ASVi
DIenvtdaaMrtku an Kanādu sporta dar»
blaleki, kas nespēt aiēret tilo celi piil
okeanaai u Londonu, alelniti plesitll
darbību pirskatu un vēUoios Ierostoi-
Jumus, K<mfresa darba ktrifbi paretsito
dardspuriri tsttrzit JaatiJuBu par II*
siskis audriaišanu aa sporto dtf ves vel-āošitM
un saskaņošanu trimdā.
Sen Ir skaidrs, ka, par ^ nedaudsāsi
sporto noliedzēja balstm, »ertam tand*
nes toutv ddvē Ir neaeUeisaBM aosoBe,
8! nozīme nav auslnājuslu ari trimdl»
bet pat augusi. Sporto tagad nuass tr
nevtea Jaunatnes tlšlskās attīstību v^
dnitijs, brivā laika lletdertgs plepUdl-tāls,
bet ari nacionālā stoā kopā satarih
tijs faktors, Vn taisni šajā plāksni sporto
kongresam bSs liels usdevuzu atrast
lespiiu un veidus, M latvl^ spertlitas
trtoiltos semU, kur vien tos leapmass,
uturit totvtokU bledribto un ImpSļķ
Daudskin sporto neeaslbu prasa, ^
sportists. Ja viņš grib startit, btta^Utt
dis valsto sporta bledribi, kur vtoš^Mļ!^
Taēa pleredu VāeUā, AnslUi.
un - kas sevišķi Iepriecina - art tilali
Attstfāllli rilda. ka pastiv «a var pasti-vēt
ttri latvUku sporto kopas, ku neea-
Su ari u vietējām vtealbāa^ aa nerett
gOst krietnus panākumus, la lādu kepaa
pašāvis ari turpaiUM gadus an i9^s^
paleis latvIešaJauBatal, lad a kisdŗeļi
garantija, ka H Jaunatae u l palllu latviešu
Jauaatae u nva latvieša p t i >^
aa un gedkāriba an eeattolu clldlait u-vu
toatu vārda cita toatu sportisti aa
bledribi vidi.
PretaBM, kengresam bis^ JiAftiM strt*
sinst ari vēl dfl Jaatijinl, te vtdi trlas*
du sporto vadību laraidzliaBa,^M ct*
rams, ka konsreu dalībnieki - pledstvo-
JušI sporto Arblnlekl. Jaunatau audah
nātāJI un paši sportisti - šos utdevimis
ari velks. TUiļ varam novēlēt pirmajam
atviesa sporto kongresam vitapritibi. i i
sekmīgu darbi, ku veltīto totviešt tpef
to organtoēSanaI un celšanai svelamSf
Arv. BolBtelns
Mesu labākais lodes griliējs trimdiHei
dis Millers sava sviedru kluba —
IFK Vesterbs tērpā.
Aftt^ra O j ŗ a i d i ņ a uzņēmums
UTVUAS PĀRSTĀVJI, ABONĒŠANAS UN
SLUDINAIUMU BIARSA ārzemes
•i
Abonēšanas maksa minēto par eksemplāru mēnesī, bet sludinājumu
maku par vienslejīgas nonparellle lespledumrlndas aizņemamo telpu, par
vienreizīgu 10 iupiedumr. un par vienreizīgu S lespledurar. rtudlnijumu.
(Atsevišķos kvadrātos vārdiem Hmenis-
W un stateniski vienādas noomes.)
L ī m e n i s k i un s t a t e n i s k i : I
Hedzivojums. Celtnes. Saņem naudu. Zīmēt,
n Pilsēta Krievijā. Dabas veidojumi.
Spriest. Loceklis. H l Latviešu rakāt-nieks.
Rieciens. Atbrīvoties no Mrdu.
Pieticība, IV 2ogs. Apstrādāt z^nl. Parādības.
Vīrieša vārds. V Komfortabla.
Pasaku sākums. Neaptraipīti. I>?™f|^
VI Spēles posms. Upe Spānijā. Pūst. Mazgāšanas
līdzeklis.
Iepriekšējās krustvārdu miklu
atrisinājums
l ī m e n i s k i : 1. Zars. 4. Auto. 8. Jo-d
i 9. Sāga. 11. Abato. 13. Pauls. 14. Not
15. Rej. 16. Aizpute. 18, Bārdama. 21. Aga.
23. Māt. 25. Karot, 27, Izaki. 29. Sīks, 30.
Otas. 81. Lats. 82. Ogas. - S t a t e n i s k i :
1. Zobo, 2. Adata. 1 Rit. 5. USA.«. Taure.
7. Ogle. 8. Jāna. 10. Asja. 12. Sazarot. 18.
Prusaki. 17. Maks. 18. Barka. 19. Amato.
20. Atis. 22. Gail. 24. Akas. 28. Ost. BS. aSOff.
ANOUIA: galvenais PirstāvU Aag-lljM
abonenti! kartotēku vadītājs
A. Velnbergs, 41, Carysfort Rd..Lon.
don N. 16. .
E. Andriņa, 87, Earis Court Rd.. Lon-don
W. 8. , _
E.Rlrdan8, 10, Wlnciie8ter Rd., ton-don
N. W. 8.
A b o n e m , £ il^d-
-/6/3;-wa/8.
ASV: P.E.Irbe, 1500, SterUng Place,
Brooklyn 18, N. Y. «
A.Bnmanl8, 909, 4tb Street, a E.
Wa8blngton, D. C ^ „ ^ , „
Ed,Dobell8, 808, 2nd Street. N.W.
Waverly, Iowa. ^ ^ ...^
Arv. Lūsis, R t 8, Coldwater, Mlss.
Rūd. Krafts, Zlon Lutheran Churea,
Dalton, Mlnn. _ .
V. Purinš. 1028, Pulton E.. Grand Ra-plds,
Mioi. _^
5. Upesleja, 5322, W. Wl8conain Ave.
Mūwaukee 18. Wto.
P.tapsiņš, c/0 O. C. Uvingston,
Union Clty, ind. . ^.,
A. ozoliņa. 746. W. North Ave, Chl- SfiVuļaf 600, Tremont St, Boston,
Mass.
A b o n e m . 8 i . - . PS «a^sa pastu
2.80; Slttd. 0,19; 1,04; 0,62.
k ā r t o s vadītājs A. Smlto, Law.
ley House, fanberra, A. c. T . ,
A. Strazdiņš, 84, St John Street.
VIU^MT 1. Milboume. Vlct
R LlSūinš. Bflgrant Workers Host^
TOlgSv?, HUl (Sydney). HUt
I Pil^dltisr^ St Mary St. Cam-perdown
(Sydney), N. S. W.
O. Strauta, P. O. Bos 1560. G. P, O.
Adelaide. S.A. «.^•^ fl*i,ff
A^ Medenis, Migrante Centi*. Stoti.
Bl. B, Bathurst, N . S. w.
L. Kukure. 12, SaventtJ Ave, Alber-ton,
Via Adelaide, S. A. ^ . . . ^^
V. ESots, 818. Brown SU Adelaide,
I Meija, 256, St Georges Terrace,
I^sSriS ^Holdlng Camp Oreta,
D l RaudslaS. Accomm. Centte Hol-dlng,
Via Nortbam, ^ - / ^ - . ^ ^ ^
1 v.Brutins, Manager of Jf^
I- OrSaTliS^^io» Centie, near Malt-
^to*E^mi,'l!«grantH^^^
$: ^i^'SSlfi.^i» Str.. Everton
Park. Brisbane, Q.
A b o n e m , £ ' ^ ^^
-n/3; -/4/5.
BSĻĢIIA: galvenais pārstāvis un M -
ģiju abonentii kartotēkas vadītājs
K. Erkcns, 127. rue du Fleurus, Cha-telet
Latv. Sark. Kr. Be|ģlji, 29. rtie Jae-ques
Jordaens, Bruxe11es.
A b o n e m . B. fr. 85; s l u d , 7;
88; 82.
BRAZĪLIJA! Z. Lelmanis, Sao-Jesē dos
Campos. U C. B. ««hPaulo.
A b o n e m . I V - J a l u d . «48; i.04;
D;6dlA! A. Upito, Prags Boulevard 71.
Kobenhavn. * «
V. Briedis, Postboa 212, Koben-bavn
V
A b o n e m . D. kr. 8*-J sia<i- 0J4;
8,80: 8,12.
DIBNVIDAFBIKA: E, ^ Owc«i«^
..Happy Acres". off Oordoc Bd., So-merset
Wut. a P.. Soutb Afŗlca.
A b o n e m , I l , - ; aUd. SOI; i.W;
0 62.
FRANCUA: E. Baumane, 88, rue Mdia)
Foeh, Lorient ^ „ , „^
S. Blrsnlece. 8i, rua de Seina, Paris
6-eme.
A b o n e m . Fr. fr. «80; s l u d . 48;
HOLANDE: A. E. Pariss, HersAel-straat
50, den Haag. „
A b o n e m . H. fL 8,-; s l u d . 0.56;
3 10* 1 86
JAUNZeLANDE: VI. Auzlņš. %jAV«-
rlU Street, Shlrley, C h r i s t c b ] »^
A b o n e m . £ , - ^ K P« JjjSS|S: tu. pasūttnot pie mO»» | * % « " Pf*!
stāvla Austrālijā A. flmlto 1/8^-;
s l u d . «-/iMs -/7/3; -/Iflķ _
KANADAt t Batraks, P. O Boi 1088,
sta, C TOTonto s, Ont
Brivā Balss, Canadian utvian Nsws»
paper. Box 898, Term. A* ToionttV
Ont ^ . ^
H. DrupaU, 10159, Wavertey st.
Montreal. P Q. ^ ^ ^
A. Kalniņš, 240, Orace St* Toronto.
V.^ZIedlņš. Latviešu grimatii. 91.
Morse St, Toronto 8. Oitf-
A b o n e m . 8 i . - : s»»*-
NOBVEOUA: a OzelikaUis, Jerpssfa-ret
7. Voksenlla, Oslo. . ^ , ^ .
A b o n e m . N. kr. 6.50: a l u d . 1,18;
SPAlilJA^ DŽ. Rimkelte. Oran vto ».
Abonem. 8 t - S s l u d O.lSi 1.04:
VENECUĒLA: Henkuzeps, Medlca
tura Rural. Sanare, E-4o Lara,
ZVIBOBMA; Utvja Virds, Postiļro
156988, Prenumerattonkonto fftr tav
vija, Box 15079, Stockholm 18.
A b o n e ra. Zv. kr. 5.-: s l u d . 0,89.
4.70; 2,80.
LCK apgto LAtVMA
I z n ā k u s i
A)n4A8 B R I O A D E R S S romina
Kvēloša lokā
n daļa
C e n a s : I d. D M 4,-; n d. D M 8,-;
k o p s ē j u m s D M U . - . g l ī t i audeklā.
Mptfbos dažidu toņos (zils.
oranžsarkans, ķleģelbrūns, gaiši pelēks,
tumši pelēks, sa]l paliks un gaiši smilšu
krāa).
VALŽA
•iaiiu8»aoa i>aml
Ilustrēti. Iesieti D M 10,-, brošēti D M 8,-.
Vēl dabūjama nelielā skalto
Z. U N A MA
NMtliarlbas sauli^tola
Cena: DM 8^
S a g a t a v o š a n ā :
DUtvIeši laika grimato ISSt gadam,
Z. Unima redakcijā ar bagātigu Utorā-ro
pietikumu.
8) Kabatu kalendārs ISSL, Sn mākslīgu
ādas iesējumā, dalldfis krSsās.
8) Sienu kalendārs 19SL ssism.
Pasūtinājumus izpilda to pieteikšanu
k8rtR>i. '
A. Z I E M I Ņ A grāmatu apgāds,
Oldenburg i Oldb., Blsmarckstr. 17.
(620)
J. KĻAVIŅA mUUlATNlCA ZVIlOBliA,
Vlstoras. Spaatgatas ĪSA»
f 1 a d ā V ā Vācijā u i Zviedrijā iznikiiās
LATV. GRĀMATAS.
Pieprasiet katalogu. (800)
LATVIJAS,
abonentu ievei&ai
LielbrilanMi un Iriii
Lai uzUbotu lalkraksto UtvIJa ptegMl
abonentiem Lielbrttbviji, kopi i. g. Si
Jūlija sOtim to ar Udputii mūsu galva*
najam pirstovlm JL veUibugaai, kas lalk*
raksto eksamplārif issOto kstram abonaii-tam
pie uzdotās adreses.
Turpmāk viu abonentii kartētāka ar
adresēm atradīsiu vienīgi pie mūsu gal»
veni pirstovja. kidil visi puiņojuBa par
pirmalņim šai kartotiki adresijamtt
llr. A. Velnberss, 4t, Cunfort Rd^ Un-den
K M. bet ne^s us VicĀJu āpģmm*
Sakari ar kartētāku pāretiSanaazAnf*
Uju, ieviesušās dažu kļOdas, kuru dil dati
abonenti nesaņem laikrakstu. Ļoti Īd*
dzam mums šos gadījumus atvainot Trd*
kūmus iespējami itrt novērsīsim. Latk»
raksto nesaņemšanu gadlJumS lūdzam
nekavijotiu ziņot piritovlm A. Veinber*
tam uz augšā minēto adresi, pēc kam viņi
tūkstošos avīzes numurus plesūtto.
Lalkraksm pasūtinit. maksājumus kiŗ>
tot utt Jūs varat, tāpat U Udz ilm ^
visiem mūsu pārstovjlem:
Mr. A. Velnbergs, 41, Carysfort ftl»
London N IS,
Mrs. B, Andriņa, 87, EarU Court Rd.«
London W. un
Mr. B. RIrdans, 18, Windiestar Rdn
London NW8.
Ari pie Jaunās kārtibas, piMidiJot
laikrakstu ar Udpastii, a b o n i š a a as
maksa p a l l e k l l d s š l n i j i .
P i e z ī m e : Izdarot Iemaksas, lūdzam
rakstit pirsUvJa pareisu un pilnu adresi,
sevišķu vērfbu veltot burtiem un skal^
llem, ku apsimi Londonu rajonus, Jo
pretēji garumi vistutos var totsudunm.
LCK apgSds LATVUA
L 0 O U M S
Griežos ar sirsnīgu lūgumu pie toutie-šiem,
ku pie 1950. g. 21. Jūlija būtu redzējuši
Augustdorfas ģimnāziju audzēkni
Viktora Zariou, paziņot uz adresi: Dr. N.
Zariņš, (28b) Moringen, Walsenmauer 4.
Vēlos PRECĪBU NOLŪKA
sarakstīties ar latvietēm. Vēstules ar ziņām
par aevl lūdzu sūttt: Arnolds, poste
rcstanle. GOtebprg. Sverigc. (818)
ARVtDU (AWV,
ar agrāko dzīves vietu: YMCA Hostcl.
Flaxley Road, Shelby, Vorks., England,
steidzami meklē J. Mansons, mo Resctt-lofiant
Centor, aD Butobad», Oinnaii j .
(589)
Nr. 66 (410) 1990. g. SO. augusti
Neizlietotos manuskriptiis usglabi im
sOto ati^akal vienl^ ja tiem plavto*
Aoto apmaksāto un autoram adresēto
sploksne. Redaketji patur tiesn>u manuskriptus
vajadzību gadījumi Ulait
Ar autora parakstu vai Inldāliem pa*
rakstitos rakstos tstelktis domu nav
katri ^ S ari redakciju domu
ABONBŠIBNtt VACUA,
pasūttnot tedtvMaSB (Udz 8 aka. n
vienu adresi), mska ar piesflttiaatt
DM par aka. mineii. pasOttoot
fcollektlvt (vairik par 8 eks.) DM SJS
min.. iB iffsmētt DM 4,88 mliL, BS
AtV pa gatoa pastu DM 8,88 mitt.t
atsevišķa numura eeoa DM OJW.
iLŪDINAiUlO VACUA
maka DM0,88 parvlenslej.nonparaU-to
lespiedufflrtndu aizņemamo talpu;
vienrelflp 10 iespledumrindu 4od
DM 8,-t viennrts. 8 tespladumr. tfud.
DM 8.—. GrSmatu apgidu un tirsotiju
sludlnijumlam. pieefltot tos tieēl ap»
i;8dam, aprēķInSm 80^ atialdl
Abonementu pieteikumus, sludiiiiju-mus
un Iemaksu V i e f j i pttotm
mūsu pārstāvji nometnēs. kB art ap"
({flds tieši
Abonemento un ilodinSjuma maksu
ā r s e m i a un turieņu pirstovji sa*
rakstu Izailņojaffl vaIrSku rtizu mi*
nesi TpaSS siudlnijumi.
tCS apgids LATVUA,
ašai Mwabl9Cb GasOnd,
Artlllerie-Kaseme, US Zone,
Qer8sany (tilr. S<^w. OmUad tm
^1
\
'•1
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 30, 1950 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1950-08-30 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari500830 |
Description
| Title | 1950-08-30-07 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
IMdlai, 19^ SOL augusta
.ļktfUļaiō faimi aizspurdz a]k«
vinak^ ini bIJuM spSnm
ibiiS, 1^ aaile vi«stipraki
aiiilipii^^ 1 ^ debe*
pa ^m, vasaras labestību
iļtm apti.
vi^HJ varenajām skaustam
^^^-IdBasbriaf piestāj, brcSL
| 1 | | H i . ^ ļ s piles sistos prjj
kriito un
tl mākoņu vātu
, un jau pie
^ ^ atraujas,
jpwiBrumā,unJaturi^
^ g g B B i i a savādu noslēpu,
" Kā neiederīgi
^ bWNi te^ Pret sauU
fiini Dari noklājās viegls
^«Pķgu, kas ne-
Mp^ irēl^^^^ atklāj
^ ^ ^ ^ iedūcās un ar
iMāa«i oct Kad vakarā
,^,JĶ»JW pēdējie
^^itovOst tik neticami
««*mxflWņfis M e ^ ka
« t e i pte astgu dobes ailiit» stāvam. Deg ziedi,
vioas augums
•hiešanu; tikai sevi
uoii diļļu smarža no.
irtnii, un kad bež-
P^nnā zvaig&u
m ikumjais trakums
mm
m
VĀRDA
^ , debeiii
^ f«l iils 1^ tBdi
Hii Vit iis cUvSki, ksf
«r savtt teist riitino
admi liaT ii
1 mtino
ttenUcati
visttttetnipofti-
«HHlcSl»
" fSlUI?.
I pl^
, tad nenolleon^
ittbtt Ugtf ftunt i?
" liņS. Tas Ir laik-
, tatviain (on ail
kas Ir iedslvinita un
lalUem. Un ja na
i i l i l ar otru filma Kas
mis spijam (ki ioreis
tecina, ka Ir diirlts san-
Oillv latTiein tautas speei«
tkvtonas ttutu cīņas spl«
^ttlras leroCIiBi nosaka tis
dtn tavta salmi.
Mkmtta doknmctits Ir p»>
imas «1 leisI Mdlnl*
IMIm tat vionklr-ais
gkidlaii tii, ritu cs«*.
^ _ , īMviims iM^tt neiiiia, kar tam
Ifiil«lniii8 tSnimoš n^ās
i aumi liravita sarkani dnidla ae«
ail lid siņi ftlgaf fttmas pavttkttii
i l ^ ^ ^ Latviju
^ittim laikam. Getras priedes pi6
Urstidas stOrItis pie Babītes,
FiMaines. T^d Lielupes tilta
redsita aizslīdam garām Lielupes
im tiimii. Neapstādamies vilciens
Idadsc^eki ar lākturi uz Bulduru
laom» lai nebūtu jāveŗas mdnajos
nlūras bargajā fiņfikSanfi, kas nikni
t Kašņājām kāpām, un atskurbusl
dzQumā. Tad tā no jauna! reizē ar
prk^dHi.^
. Uuslbā domāja Dagnija. ,JPēde-
Jdeni, drli es to ierasto šalkšanu
Ptibultl, Aiuŗi paliks tikai
1 ļ)ūs dtl ūdopl un dta šalkoņa -
tiks, lai iļttaMdtu^^^^i^ a ^ a ļ šai
iScnu apstājoties, Dagnija sarāvās
i^dlMtuf l ^ a snaudusi, mazliet
itt tumsā abpus ^edēm slēpās
_ . jĶ i K t i ^ un Dagnija
«Ovēja mdUt vidū. Ok ilgi
l i i ^ ^ nevarēja ari zi-š^
iķ I l 6 b m ^ kas Sl par vietu.
Ittll^ ktdi i t i d ^ ā s , un brīdi va^
ibi ioEi tusi^ana
^ vai tev nav atUds kāds malks?** -
JNīnmiki atbildēja neskaidra rūkšana»
[pāris dobjas dundcas^ līdz kaut ka3
dod man ar, — esmu nosalis ka
un pēc tam atkal klunkstēja un
ko laizāties vietti,*« tumsā teica virt
^jaukā kiOda balsi
Se^ ja tik dikti gribās!" otrā stOri
tiec klāt, un nesamin kādu šai
luīp, to blašķi, es kājas ne-
. tiecļgāk atsaucās pirmais.
« * kāds malks - visi būs
i gflb. iittlj pa malkam!" — augst-un
to saraustīja pirmās tu-adR>
s)
•Trešdien, 1950. g. 30. augustā
L A T V I JA
Ka Eduards Popesku
bēga no „lautas
demokrātijas"
Pailic (dm). — Kad polidja Parīzes
austrumu stacijfi apcietināja 18 g. v. ru-ļoSņu
audēju Eduardu Popesku, nobeidzās
kāda dēkaina bēgSana no «tautas demokrātijas
labumiem". Jaunajam rumānim
pagājuši gada jūlijā bijaUdz kakUm apnicis
komunistu režīms, un viņš nolēma
mēģināt izspraukties cauri dzelzs aizkaram.
Pārpeldējis Donavu, Popesku nonāca
Jugoslavijā, kur viņu apcietināja un
iebāza intemēto nometnē. Kad rumānis
pag. gada rudeni uraināja, ka no nomet-nes
dosies ceļā uz itaUju DP transporu
un nakU pirms transporta viens no DP
nomira, popesku nozaga viņa dokumentu!
un tā iekļuva izceļotāju grupā.
Ar pārējiem DP bēdzējs nokļuva Nea- P<^l^.i^^ļ?^?*^i*^i^^.^^ Austrāliju, bet
pēdējĀ bridi Italu Iestādes atklāja, ka viņa
dokumenti nav Istl. Jauneklis tomēr
izbēga un kfijām^nolduva Udz Insbrukai,
kur Ust notvēra franču militārā policija
iebita cietumā, bet pēc laika atkal atlaida.
Sēdēdams Insbrukas stacijas restorānā,
P0P5f5" uzmanīja, kad dodas ceļā
ekspresvllclens uz rietumiem un pēdējā
ninatē uzlēca uz buferiem. Visu ceļu bez
nvieia pavadījis ārkārtīgi neērtā un bīstamā
stāvokli un pārticis no gabala maizei
un desas, Popesku ieradās Parīzē. V i ņa^
venās rūpes ceia vlsii laiku bija -
tiktf M & ^ i S t . Viņa acis bija alztūku-fias,
ķerm^ls un drēbes pilnas putekļiem
un pelniem un vaigs pāršķelts ar asu
dzelzi. Kaut ari nonācis no Parīzes stacl-ia
» tldļr aresta telpās, jaunais rumānis
tomēr, izteica apniierlnātlbu. ka laimīgi
'izkļuvis no tautas demokrātijas.
JS, ia$ bija ongļu /ot/oi
mikjtanaākiiml
^ATBILDE G.' GRISLBA NEPAMATOTAJAM UZBRUKUBIAM
Izbrinu rada G. GrislISa pārmetumi Lat-
J^jas 61. num. LSFAP angTu jSasroorto
Sffi'.liJJ'^ BacensIbu^MjiliTp^^^ ne ietpratigu un sasteigtu joslas basket-m^
ēzšeasa^nuu^, tj^o Sb?ij}a. ' dTarīltss hiefsp^ēj'am"a^is, ^la^i ^'^^
sacensības notiktu vislabāiSjfikārtIbfi.
U i gan nevar noliegt, ka meistarsacS-stēs
nav piedalījušās dažas nometnes, ku-
S5f*S2^ rīkotājiem tomēr atzīstami par
pilnīgi nepamatotiem.
rp.aujuuk^uis}i?, ^tfi^dēiJl ft^ieJšā^mL jāpr^t^^ā"j^as .i oksalf i jabui-ja TUt r^^^i»*» A. Berkoidam izdevies
to atkal iekustināt. Nav šaubu, ka
apstākļos sacensību no-nevien
Ideālismu un pūles, bet saistīta ari
?L S, . grūtībām un negaidītiem
šķēršļiem: katrai vienībai tagad pašai jārūpējas
par ceļa veikšanu, jādomā ari par
uzturu utt Ja tad nonicina darbu, kas.
kā sacensību norise rāda, bijis sekmīgs,
"® sportiski, ne korrektl, un
rada dibinātu sašutumu.
pmceses m nimu zvaigznes
Roma (fm). - Svētceļnieku vidū, kas
Svētajā gadā apmeklējuši, Romu, bija ari
pāvesta kurpnieks Perudžlja no Nīcas.
ŽurnlUsti velti mēģināja uzzināt, vai v i ņa
brauciens ir tikai tīrs svētceļojums,
vai ari apvienots ar veikalu lietām. Toties
Perudžlja labprāt pastāstīja preses
ļaudīm, ka vinS savā mūžā jau apāvis
daudzu pasaulslavenibu kājas.
Perudžljas gatavotus apavus^ starp citu,
valkājuši vai valkā: Anglijas princese
Elizabete un viņas vīrs princis Filips,
Argentīnas prezidenta-dlktātora Perona
kundze Evita, Marlēne Dītrldiaun citas
filmu zvaigznes, miljonāra Rokfellera un
amerikāņu laikrakstu karaļa Hersta kundzes
ue. Princesei Elizabetei un Marlēnei
Blitridiai esot viens un tas pats apavu
numurs, ari princis Filips un pāvests valkājot
to pašu apavu Uelumu. Perona kundze
sava pēdējā Eiropas apmeklējuma laikā
pasūtinājusl Perudžijam 50 pfiŗukurp*
Ju« atstājot modeļu, krāsu un izstrādājuma
izvēli pašam meistaram. Pāvestam
Perudžlja nesen izgatavojis divus pārus
a ^ v u — loti vieglas baltas kurpes ar iestrādātu
zelta krustu un sarkanas samta
tupeles ar zelta apmalēm..
Perudž^u dēvē par apavu modes karali,
līdztekus sieviešu tērpti modes karaUm
parīzietim Dloram. ,»Apavu karalis" apgalvo,
ka pēdējos 20 gados esot uzzīmējis
12.000 dažādu kurpju modeļu.
O KādsBMunlvelgaS^dlvriteņuUelleilz.^
niecības uzņēmuiņs oriģinālā veidā vervē
pircējus saviem ražojumiem. Katras nedalās
beigās' tas nodod izmēģinājuma
braUdēnam par brīvu 8 dažādu flrtnu divriteņus,
pie kam svētdienu Izbraucēji bez
tam j?ar velti saņem arī kafiju un cepumus,
0 Vācietis |!mefits Valdellchs, kas nodarbināto
pie kādas angļu karaspēka vienības
Munsteras nometnē Llneburgā, vajās
brīžos izgriezis Interesantu politisku
Sacha spēles komplektu. Sarkanajām figūrām
ir sarkano viru sejas: «mc^nko,
Molotova, Staļina,; Maosetunga, Višlnsķa
un 2ukova, bet sarkanie kftnlekl ir Got-valds,
polis ClranMvlēs, Staksis Relmans,
bulgārs Cervenkovsi Anna Paukere, V i l helms
Pīks. Tolatt un ungārs Tobijs. Rietumnieku
rindas veido: Elzenhauers, Be-vins,
Trūmens, Ettljs, ECesons, Montgo-mērijs
un kflJIHeki Tito, turks Sadaks.
Caldarlss, Spāks, Trigve U , Sūmans, Ade-nauers
un grāfs Sforca.
0 Pasaules au^stlkāēka, Ņujorkas Em-plre
State Buildlng, drīzumā būs 447 m
augsta, jo us milzu debesskrāpja jumta
paredzēts Izbūvēt. televīzijas raidlUUa
mastii, kas par 64 m pacelsies virs ēkas
līdzšinējā augstākā ,punkta.
Ķīustv€irdu nīikh
Videvl» V. Grumanls Bad CvUeninl
Grislitts pārmet, ka meistarsacīkstēs
iepriekš nav izziņotas presē. Kādreiz tas
bija iespējams, bet ne vairs šodien. Londonas
Latviešu Sports kā mēnešraksts,
kas pie tam vēl Iznāk visai nenoteikti, šo
iespēju nevar dot, bet Latvijas sporta sleju
ir pārāk maz, lai vērttgo telpu varētu
atvēlēt 8acen8n)u pieteikumiem. Grlslltis
aizrāda, ka - par sacensībām attiecīgajām
vienībām jāpaziņo 2 ned^as iepriekš. Tas
arī noticis — pat veselu mēnesi iepriekš,
jo 9. jūnijā Izsūtīti apkārtraksti nometņu
sporta vadītājiem un art emigrācijas sporta
vadītājam A. Celmam. Diemžēl, uz
šiem rakstiem tikai retais atbildēja.
Orīslltls pats atzīstas, ka ..nezina runāt
par ziemeļu apgabalu", bet „tur stāvoklis,
liekas, bijis nedaudz labāks". Nu,
ziemeļu apgabalā viss bija labākajā kārtībā!
Neieradās vienīgi Rendsburgas sportisti,
kas to ar telegrammu arī pieteica.
Galvenās pārmetēja dusmas tomēr vēršas
pret dienvidu apgabalu. Tiesa, šeit
sacensības notika mazliet sasteigti, jo joslas
sporta komiteja bija Izraudzījusi vēlāku
termiņu. Kā vēlāk Lībekā notikušajā
papildinātā LSFAP angļu Joslas komitejas
sanāksmē paskaidroja Eversburgas
un Augustdorfaa pārstāvji, citas iespējas
tomēr nav bijis. Taisnība, ka Ac. Latvijas
slejās nepareizi informējis par Olden-burgas
piedalīšanos meistarībā; arī Joslas
s|k)rta komiteja atzīst tās spēles vienīgi
par draudzības sacensībām, Jo Oldenbur-ga
savu vienību — nemaz nebija pieteikusi
I . . . Ka nepiedalījās pieteiktās 2 Ha-
Varpa un Auseklis vo/e/bo/o
meistari Angllfi
Berdingberljas nometnē divi dienas r i sinājās
Anglijas latviešu volejbola meistarsacīkstēs,
kurās pHedalIjās 8 vīriešu un
4 sieviešu vienības, esot klāt vairāk nekā
400 skatītājiem, to vidū arī prāvam skaitam
angļu viesu. Spēlējot pēc divu zaudējumu
sistēmas, melstartltulu vīriešu
grupā Ieguva pag. gada uzvarētāja Vārpa,
finālā 15-9, 15-3 pieveicot Vilku sešnieku;
8, V. Tērvete. Sieviešu grupā mcistargodu
sekmiRl aizstāvēja Auseklis, kas flnšlfi
uzvarēja Trimdu; 8. v. Tērvete. Vienību
spēl^ liija VCtdjams^spSrēJs progress un
Vālinnnsiind. tām. ;latlttoutiā..darboJSls ^^^T
tiški pareizi, bet vfiJfikā dala bija slstc-i
matiska uzbrukuma trūkums.
Sacīkšu laikā nbtika arī sportistu pārstāvju
pilnsapulce, kurā izt rzāja kārtējos
sporta dzīves jautājumus un vienojās
par nepieciešamiem statūtu grozījumiem.
noveras vienības, tas. Uekas, izskaidro-
55 «rūtlbām. Hanovera nav
protestējusi par spēļu sasteidzlnā&^nu.
un ar to Ueta ari kārtībā. Citāds stāvok-
Iļs bija ar Krēfeldu, kas tik īsā laikā tiešām
nevarēja izkārtot nepiedeiamSi
braukšanas formaUtātes. KrēfeldiSul^
sniegto protestu arī ievēroja, un Krēfeldu
pielaida finālspēlēs Lībekā ārpus kārtas
kā trešo dalībmecl. ^
Vai nav pānteldagl apgalvot, ka del-menhorstiešl,
sevišķi volejbolā, būtu spē-tagadējo
meistaru kārtību?
Gribas apšaubīt, vai viņi spētu pieveikt
Krēfeldas vienību, bet neesmu pareģis,
lai to apgalvotu. Katrā ziņā del-menhorstteSlem
ir Iespēja ar krēfeldle-
Slem sacensties un strīdus jautājumu Izšķirt
Krēfeldleši noteikti priecēsiet par
šo sacensību.
Oldenburgas sportistiem vismazāk iemesla
uztraukties par notikušajām sacensībām,
jo viņi izsūUtajam apkārtrakstam
pat nav papūlējušies atbildēt un paziņot
sava sporta vadītāja vārdu un ad-resl.
Lai viņi tildei nebrīnās. Ja nevarēs
piedalīties ari galda tenisa meistarsacīkstēs!
Rakstā kā cietušās minētas art l>el-menhorsta,
Goslara un M.-Gladbacha. Tiesa,
šīm vienībām apkārtraksti nav Izsū-titl,
jo nebija zināmi ne sporta vadītāju
vārdi, ne adreses. Taču tika rakstīts
..melno" centram Osnabrlkā un lūgts paziņot
tālāk atsevišķajām sīkākām vtenl-bām:
ja tas nav noticis, nevar vainot M -
censlbu rīkotājus. Pēc latviešu pārstāvja
uzdotām adresēm apkārtraksU izsūtits 19
nometnēm. Atbildes saņemtas uz pusi mazāk.
Par nepieaidnāšanu spēlēs protestējuši
arī Erelas sportisti, kas savā laikā
dzīvoja Verdenā. Tā kā Verdenai rakstīts,
atbilde nav saņemta, un vēstule atpakal
arī nepienāca, tad neviens nevarēja zl«
nāt. ka sportisti Ugad mīt Erelā. Sī iemesla
dēl Erelas protests art noraidīts.
Art Erelu būtu varēto pielaist flnSlspēlēs
Lībekā, bet protests pienāca dienu pirms
spēlēm. Finālu atkārtot nav^ iespējams,
un tas būtu art lieki, jo vainīgi ir v 1 e •
n ī g 1 atoevišķo nometņu sporta vadītāji.
Kad Latvijā pubUcēJa, ka angļu Joslai sakarā
ar K. Slelcera Izceļošanu uz A8V
Izraudzīto Jauns sporta vadīties, nometņu
sporta vadītāju pienākums bUa-uzņemt
nekavējoties kontaktu, kā to darījuši citi.
Var vienīgi ieteikt, izdarīt to togad,
lai vismaz galda tenisa meistorsaclkstēm
sākoties, viņu vārdi un adreses būtu zināmas.
Tiesa, angļu Joslas dienvidu apgabalā
bijušas mazas dlsonances, bet, tā kā pašas
vienības nav protestējušas un nav pat
sazinājušās ar jauno joslas sporto vadītāju,
tod nav arī ne mazākā pamata dienvidu
apgabala sacensības anulēt. Sporto
vadītājs A. Celms, kam A. Berkotds nule
personīgi ziņoja par sacensību gaitu, nepievienojas
Grtsilša pārmetumiem, un
jaunos joslas meistarus apstiprinSJls. Ar
to strtdus jauUJums art izbeigts. Jāar AS-jam
censonim gan derētu Iepriekš vairāk
painteresēties par faktiem. Iekams viņš
ķērās pie spalvas, lai publteētu metumus.
Ja GrīSlītU patētiski Jautā, vai tSi tiešām
bija meistarsacīkstēs, tad atbilde var
būt tikai viena: Jā, tāt bija milstaniaclk-stest
Un, nevis loti žēl, bet no sirds J ā priecājas,
ka tās notikušas, Jo sacensības
pierādīja, ka art mūsu sportisti VBdJB
nežēlo pūlu. lai sportiskās sacensībās
„bez zemes un mantas dalīšanu" no
(irota iabāknzi" saceni^M bUl-ļfj»
pierMIJumt, fcft^4atvteiiii&u£LiāSt,^
la vēl naV mtrlsi ' ' r?
LafMl^ū sporta nākotnei trimdā
. ļiiftvieSa sportisti AngUjI k i aitaafadU
teriskā darbā, tā lactn^a daudumia un
dalībnieku skalto Hņā Ir paši rosīgākie
no visiem trimdas sporto laodim, ku Is-ķUdošl
pa vairāk nekā desmit semēm
Četros kontinentos. To pierāda līdzšinējais
darbs un Uecina Iecerētais. Pato Ievērojamākais
notikums, ko AngUJas ta^
v l ^ sporto pārvalde <- tvrteaes sporto
dzīves vadītāja - veikusi, bfls totvlešu
sporto kongress, kas notiks Londonā
3. un 4. septembri, vienlaicīgi ar AngU-Fuk
»§piēca$ dlBnai (fMO
flil labo pofau/M
nkordu
Divus gandrīz neticamus pasaules rekordus
pagājušo otrdien Eskilstimā, Zvle-drtjā,
sasniedza amerikāņu vieglatiētt
Dtlms Fukss. kas tikai pirms divi dienām
bija grūdis lodi 17,91 un pirms piecām
- 17.79, šoreiz spēja 17,9S m. Reizi
ar viņu Jamaikietis Dtordžs Bodens, kas
šogad visos stortoa MJU apbrtnojaml stabilā
formā, skrēja m m 4S.8 sek. un par
1/10 sek. laboja sava tautieša MekkthffJa
pasaules rekordu. Blakus Zatopeka sasniegumam
10.000 m skrējieni Fuksa un
Rodena veikumi ir Uellskākle. ko pasaules
vleglatiētl Udz šim spējuši. Fukss u-vu
Jauno rekordu sasniedza *gandrtz taji
pašā laikā, kad starptoutiskā vlegtotiēti-kas
savienība Briselē par pasaules rekordu
atzina viņa 17.79 m varējumu. kas
•aanlegto pagājuši gadi. Līdz šim ofieii-lals
pasaules rekords piederēja ameriki-nlm
Fonvallam ar 17,68 m. Reizi Storp-toutiski
vleglatiētikas savienība par pasaules
rekordiem atzina austrālietes DIek-sones
10,8 sek. varttumu 180 Jardos (atkārtoto
holandietes Blankeres-fCēnas 1944.
g. rekords) un 108 Jardos 14,8 sek., ki art
Dlenvidafrtkas sieviešu vienību 47J ssk.
4X100 jardu stafetē;
•V
A l f r ē d s V l n ē e ls
LSFAP angļu Joslas sporto
komitejas sekretārs
Itt lalvleia vIegUtiēttku aelstaisaclk*
stēni. Sporto pāivalde Jau plrau pusgada
sākusi organiiēšanu priekšdarbus šai sanāksmei,
un tās enerģUu aa ozņēailba
var tikai slavēt; ari ao matoriālās pasu
veikto viu iespēJasMls: kongresa laiki
daUdo aenia delesitl baadU pUnIgi
sporto pārvaldes vtesatfllba.
Kongresam delegātus senjiiis sititvi»
cljas, Zviedrijas, rraacliu aa Beļģijas
totvl^u q^rto organlsādjas, bet alaeke*
ana semja Austrtlijas, JaaBselaades« ASVi
DIenvtdaaMrtku an Kanādu sporta dar»
blaleki, kas nespēt aiēret tilo celi piil
okeanaai u Londonu, alelniti plesitll
darbību pirskatu un vēUoios Ierostoi-
Jumus, K |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-08-30-07
