Bavarijas Latviesu vestnesis, August 30, 1950

              IM Ierīko»
" atse^
m urs^
l^m ap.
'Jft gadtti
mi-irlrtnii^
Uīt-ee-irlli
I
Ultt
itiaa
tikio
^ " S i t .
•mtrik!^
ifdft-
• T O
it*'
«^Ji«eiiu«
dbitilde at-
[paiaimu.
ieradl-bQg
apvie-kas
lMO,i.
fldzdattbas
^oslovaki-apriridlsl^
atstātu Cj-par
«noj^
V vienu ^
vatēttt toflt
D JO
. rasi va-luleskars.
LATVUA
Latvian Newspaper
Publishea under EUCOM Clvil
Afiairs Dlvision Authorisation
Numbei UNDP 196. Publisher
and Editor: Valdemārs Lam-bergs,
Schwāblsch GraUnd, DP
Camp Artillerle-Kaserne, Phone
Sdiw. GmUnd 2159. Prlnter:
Bemsdruckerei Sigg, Hārtel &
Co, Sdiwābisch GmUnd, Pa-radlesstr.
12. Published twlce
weekly. Clrculation U.OOO.
LATVIAN NEWSPAPER
TreMen. im g. SA. ng.
boilL'tieilteiiia un MMdIania
tsdevito: Utvlelu CentriU Ko>
miMa. GAlmais recUktoia; v.
Umtoergt; galv, re<L vieut M.
CuUUi. B«<talctort: A. BoUtcint,
J. Jēkabtoni, P. KUnp, a
ĶIMUB. t. Raiftsn. U Svan^
Avatrtiljas ittUkcilM v»d. A.
Smita (Uwtey Bouse, Canton-ra,
A.C.Tn AostralU^ Bjtok.
dju adrese: a«a) SchfrtbMi
GrotUMl, DP <^^^ļ2HK!£
Kateme, tair,Scbw.QmUiidtUl
Divasļinas komunistu arnii|as koncen­trētas
pie Ziemeļkoreļas rolmani
JAUNA OFENSĪVA POHANGAS TEIPA. - KOMUNISTI SAVELK
KARASPĒKU FRONTES VIDUSDAĻA UN DIENVIDOS
f«fl'e"n« Vxa°š.t a^g't onrS o ficiālia mpaezriiņkoāņjau, l«uI mĶrīndad.h MmtabtrUMitottvhi^^ mm pie Ziemelitorejas rol>ež3iii urMa»džilrSr«^*2S*Brlta
Ifepeņais dienests Hongkongā saņēmis InfonnSeUBTka^^ no<iK
Iri. pierobežas upes. knŗa grivis sapuldnite Uelāķ; mnSSta B B W
transporta kuģu skaits. No Dairenas ostas pariuKtSSuno-
, . 1 2 « i v u laukiem 120 smagie tanU. kiI^lbuSapSlZ.
JD fabrikāta. W j ā pagSjuiā nedē)ā Apvienoto nācija karM^kamer.
iiskas ŗlcibas dēl komantstn ofensīva vai mi atslst^vanS^ w"
*eiz^ Uelākals spieiSlea» notiek pret Poliangas osto. ko U i m ^ ^ SuX
eenSas atgūt. , "™
Austrumeiropas nāciju trimdas
pārsļāvji grib rui\āt Edži
Eiropas padomē
Amerikāņu aizsardzības ministri­jas
paskaidrojums par 2 ķīniešu ar-niiju
sapulcināšanu pie Ziemeļkore­ļas
robežām radījis lielu ievērību
Kietumeiropas galvaspilsētās. So in­formāciju
pagaidām neviens nav ofi­ciāli
komentējis. Informētas ap­rindas
Londonā tomēr izsakās, ka
Maotsetungam laikam ir kas pado­mi,
kaut ari amerikpņu ziņu aģen­tūra
AP apmēram pirms nedēļas
pavēstīja, ka komunistiskā Ķīna Ko­rejas
konfliktā tieši iejaukties nedo­mā.
Arī pašreizējo amerikāņu aiz­sardzības
ministrijas ziņu vēl ne­viens
neuzskata par kādu trauksmes
signālu. Tomēr nav šaubu, ka pēc
Molotova viesošanās Pekingā kaut
kās slepeni norunāts, ko varbūt Ja^
realizēs tuvākā nākotnē.
Pašā Korejas frontē pagājušā ne­dēļā
vērojama zināma frontes stabi­lizācija.
Pēc tam, kad Apvienoto nā­ciju
spēkiem izdevās apturēt komu­nistu
lielofensīvu Taigu sektorā, lie­lāka
cīņu darbība nav atzīmēta.
Vienīgi pussalas austnunu piekrastē
vēlreiz Briairia
OPOZĪCIJAS LĪDERIS PĀRMET
BRITU VALDĪBAI TALREDZIBAS
TRVKUMU - JĀPANĀK UELĀK8
MILITĀRAIS SP£ĶS NEKĀ PAD.
SAVIENĪBAI
Londona (J). — Britu opozīcijas
vadonis Vinstons Cerčils pag. sest­dienas
vakarā teica radiorunu, aici­not
britu tautu vienotiem^ spēkiem
gādāt par savas aizsardzības pastip­rināšanu
un atkārtoti brīdinot no
draudošajām komunistu agresijas
briesmām Eiropā. Cerčils norādīja,
ka rietumvalstu un Padomju savie­nības
militāro spēku pašreizējā at­tieksme
Eiropa ir l:8.„Padomju sa­vienība
noorganizējusi Austrumvāci-ļas
armiju pilnīgi pēc Korejas pa­rauga,"
teica Cerčils, „starp!ba vie­nīgi
tā, ka Eiropā komunistiskās ag­resijas
draudi Ir vēl daudz tuvāki un
nopietnāki. Krievus no uzbrukuma
Eiropā pagaidām attur vienīgi ame­rikāņu
atombumbas. Es domāju, ka
mums jau tuvākajās dienās drau­dētu
karš, bet neviens tomēr par to
nevar būt pilnīgi drošs, un briesmas
ir! ļoti, reālas."
Angļu konservatīvo līderis tālāk
a^i kritizēja strādnieku partijas val­dību,
pārmetot tai «vilcināšanos un
tālredzības trūkumu". Cerčils atgā-dķjāja,
ka viņš jau pirms 5 mēne-
Siem prasījis apbruņot Rietumvāciju
bet toreiz ministru prezidents EtlijJ
nosaucis šo prasību par neatbildīgu
vieglprātību. „Tagad," turpināja Cer­čils,
„mēs redzam, ka Vācijas apbru-ņošānu
dzīvi diskutējusi Eiropas pa­dome
Strasburgā, un to atbalsta pat
franču vadītāji politiķi. Ari britu
tauta kopš Korejas konflikta iedeg­šanās
jau sākusi saprfist reālo situā­ciju.
Mums visiem spēkiem jācenšas
. steidzīgi aizpildīt robu Eiropas aiz­sardzības
sistēmā, un, ja tuvāko 2—3
gadu laikā spēsim to veikt, tad bū­sim
kara briesmas novērsuši. Vienī­gais
plāns, kas'mums var palī^^
uzturēt pasaules mieru, i r— panākt
lielāku militāro spēku nekā Padom­ju
savienībai. Sī uzdevuma veikšanā
jāaizmirst ari iekšpolitiskās nesa­skaņas
konservatīvo un lēboristu
6tan)ā, jo mums vienmēr jāievēro
ka apkarošanās briesmas ir kopī­gas."
Nākošajā pirmdienā BBC raidītā­jā
runu teiks ministru prezidents Et-lijs,
deklarējot britu valdības vie­dokli
aizsardzības jautājumos un at-bUdot
uz Cerčila izteikto kritiku
pret Pohangas ostu ziemeJkoreJieSl
atsākuši jaunu ofensīvu. Viņu tan­ku
kolonnas atrodas tikai 15 km no
pils(§ta8, un dienvldkorejiešl, kas So
sektoru aizstāv, atkāpušies uz jau­nām
pozīcijām. Komunistiem uz­brukumā
naktī uz svētdienu Izdevies
egūt apm. 5 km lielu territorlju.
Otrs karaspēka koncentrējums vēro-ams
pussalas dienvidus smailē.
Nakts aizsegā ziemeļkorejleši Ma-sanas
telpā savelk sauszemes kara­spēka
vienības, tankus un artilēri­ju.
Ģenerāļa Mekartūra galvenajā
mītnē domā, ka te Jau tuvākajā nā-cotnē
gaidāma Jauna ofensīva pret
Pusanu. So pieņēmumu vēl vairāk
apstiprina tas apstāklis, ka komu­nistu
karaspēku vienībām pavēlēts
par katru cenu līdz augusta beigām
eņemt šo svarīgo amerikāņu apgā­des
osta
Pēdējā laikā vērojama kāda Jau­na
interesanta parādība: a ameri-cāņu
armijas virspavēlniecība ziņo,
ka pagājušas nedēļas beigās pirmo
reizi pārbēdzis kāds zlemeļkoreJieSu
pulkvedis. Saviem pratinātājiem
viņš paskaidrojis, ka nevēlas, lai
visu Koreju pārvaldītu tā kā zle-dja,
M koitlite%iniJas v i ^
vēlnledba pBivēlēJusi bez žēlastības
nošaut katru karavīru, kas atkāpjas
bez pavēles. Nav šaubņ, ka šīs zi­ņas
liecina parzi^eļkorejiešu kaŗa^
spēka pirmo atslābumu, kamēr Ap­vienoto
nāciju spēki ar katru dienu
pamazām, bet neatlaidīgi pieaug.
PēdēJIs komunistu ofensīvas aptu­rēšanā
svarīga loma piedēvējamai
ari amerikāņu smagajiem Periingā
tankiem» kas cīņas laukos parādījās
tikai nesen. BBC politiskais ko-mentātors
šai sakarībā domā, ka
Apvienoto nāciju armijas savu pir­mo
uzdevumu sasniegušas, proti, no­turēts
Korejas pussalas dienvidu
trīsstūris, no kura gaidāma ofensī­va
pret zlemeļkoreJleSlem.
Baltijas valstu
apvienība
Eiropas ūnija
lOi» latvleii. k iM iīdtovlgi bridi
StJTNIS DR BL VALTERS DELEGĀCIJĀ PIE PREZTOENTA SPĀKA S!L ?f"*'**T.J!!i.J!l'*^
Meli vioi nepadomldaau, ki M
Strasburgā (jp). — Eiropas kosttbi atsevliķi sekeljl apvfoiioto v M u vīram vil grONUii plepOm.
Vidiis- un Austnuneiropas valsta trimdas pftrstivjv delegioUi SL i i f Tigid» lud enm mmlkoH diimi
guitl Iesniedza Eiropas konsultSUvis padomes prealdentim P. Spēkam ivcOs lettiis» Ir glnil diMkl, ki
mmomnda, kuri lūgts dot io vilsta trimdaa plrttivjiem tkslbta pledi* veltim mfisn nsmuilbn Hm, meklē*
lltles Eiropas padomes darbi nn isteikti pirlleolba, ka vienoti Biropi Jot daUdas le^Mia. ki nn k«|i i i -
nevar pastivēt bea Vidos- an Austrumeiropas tigid ipi]^s6ijim vil- vn sftUbu silHTOi
stim un ka tidē| Eiropas apvIenoSanaa plinos un Biiopas padmnes darbi Mii Itolvojam vil nu pirik eieiē
bfitn Jiievēro ir! minēto nicUu intereses. piiitaiei Iebilda viri, vil iri v i i
pOnlgl iIVMl tigidne, bel pēitt
randā ari lūdza Rietumu palīdzību I mis vdlljim vērlbii nikotnel
Eiropas Jaunuzbūvei pēc tis atbrīvo- mitii vakila m tutii «ikoliid. Pī­šanas
no. komunistiem. Prezidents rii gtdi» ap mllsn valsts Ueskko
Spāks delegātiem apliednlja, ka vi« g^vokll didtfi publtdM^ )oM, M-ņu
priekšlikumus uzņems ar iespēja-ļjoiia nn tīfidUfci fi^Hlļ^ Bl elņi
mo labvēlību. Memoranda saturu tomēr n^sgiji ao Hrl teofiUikai
BBC sniedza savos raidijunu» Aus-i pUksncs, di|il stflrgilvigl piUekol
Delegācijā, ko vadīja britu parla­menta
loceklis H. Mekmillans, pie­dalījās
Latvijas, Lietuvas, Polijas,
Cechoslovakijas, Ungārijas, Jugosla-vijas
un Bulgārijas trimdas pār­stāvji.
Latviešus pārstāvēja sūtnis
Dr. M, Valters (Reutera informācijā
viņš gan apzīmēts par blj. Lietuvas
sūtni Briselē). Lai minēto valstu de­legāti
varētu iegūt vietas un balstie-slbas
padomē, iepriekš būtu jāgroza
padomes statūti. Delegācija memo-
Vai UN runas arī par
Baltllas valstīm
Ņujorka (ab) - ASV latviešu lalk-raksts
Laiks, pamatodamies uz NRS
Informāciju, ziņo, ka ASV āriletu
ministrijā un valdībā pašlaik apsver
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sūt­ņu
27. Jūlija iesniegumu, par ko jau
bija ziņots mūsu laikraksta 59. nu­murā,
un So tautu sabiedrisko orga­nizāciju
apellācijas, kas dokumentā-rlskl
pierāda padomju terroru, masu
deportācijas un citas necilvēcības
Baltijas valstīs. Informētās aprindas
paskaidro, ka ASV valdība varbūt
Ierosinās Apvienotajās nācijās no-lAļaitot
tiļcbibSs minētos apstākļus
limjiu» un | r t ^ ^ 1^
gus lēmumus.
EIROPAS PAPOME ^IEŅĒMUSI
CILVĒKA TIESĪBU KONVENCIJU
Strasburgā (D). — Bez nevienas
pretbalss pagājušās nedēļas beigās
Eiropas padome pieņēma cilvēka tie­sības
konvenciju un nolēma dibināt
Eiropas tiesu, lai vajadzības gadīju­mā
parakstītājas valstis varētu pie­spiest
to ievērot. Sūdzības par cil­vēka
pamattiesību neievērošanu vis-iMe
Icikiti. ki bijoiiki Ir nomil-ttims,
di|il itkil ki gM JM redi^
^ tim^ kis fn^ims, U leprie*
dnais fiktoni no līs dņīs Jiitslmē
visu piusti ^lleelbi. ki savM
vilsta Mvlbn a%f&slm. Tidbi m««
sn brivlbia itgēiiiiil Ir vmns dri«
trumeiropai.
Tai pašā dienā sekojoii preses
konferencē, kā ziņoja K?, delegāti I
H. Mekmillans paskaidrojis, ka rte-ļ
tumlem vajadzētu sekmēt iespējami |
drīzu apzinīgas demokraUskas vadī­bas
radīšanu Austrumeiropai. Slsļ—,. «tnifia. «i
vadības tiešie uzdevuiņl sāktos P«c « S L ^ ^ ^ l f i
komunistu varas likvidēšanas. Dr.rTL" un Ir ari pi-
M. Valters nortdija uz apstikU, ka „ «miiiam* M I
Baltijas valstis notiek tdstēmatiskai J ^ , " ^ * « ^ ^ SStoSTnS
iedzīvotāju deportācijas un ka Bal- M * " 2 S ^
tijas^ tautām draud fiziska 1-Iclni-h ^ ^ ^ ^ ^ "uS^t
dnslalklem Biro^ bijuias ip M l
Pēc Reutera informācUas, Jugosla- L^^erēnaa valitls. Ilds H. g. s* i l -
vljas trimdas sodilistu ptoavis Z. to vēl bljla ap » , bel tagad
TopalovlČs izteicies, ka Padomju sa- ^ pasaolē esot vairs tikai t pllal*
telītvalstis ^tavojot u z b r ū k Stnujlatodi.
goslavljal. Rumfinija, Bulgārija un lxk%^ itttstibia. tndustrlilU^N ua
Albānija esot evakuējušas civilistus eivlllsidjas dēl viliķn sa-no
apgabaliem, kas robežo ar Jugo- Ulves attiecības k|QVulas savstar-slavlju,
un savilkušas tur lielus bru- i ^ arvta atkirlgikis. Siprotaa»
ņotus spēkus.
Kā Stokholmas Latvju Ziņās rak
Bta sūtnis Dr. It. V(ritm, Slnoi^
Spāks sarunfin vatrildcftrt uzsvMt,
ka Austrumeiropas valstīm esot Jā­cenšas
radīt savus
ka, Jo maiiki viliti, Jo vilrik lē
likirlgi no dtēnu
Sēdia imstibii dabUkia saku
blļi miao viW« ļpvlenainils os tt-m
mtĒmtām mmm mllM
iftltmikiii IIKfffltias f t n ii
M d j i i le^ ģMpolMklem (Dka-centrālos
orgānus, bet vēl labāk bū- M^ill^^
tu. Ja tās ānemēs varētu P«rttivil ;»ļ ļ^^ļ^^
legālas valdības, kāda, plemēnmi, |«»
pēdējā karā bijusi Beļm A t t t e - P ^ "^
čībā uz delegācijas memorandā Iz- P^SS^ tZS^rS!
teUrto lūgumu Spāks pariwidroJls, JJ^™
ka „esot jāatrod kāds ceļi, lai oku- 2*?^ *?2!f^ «tl ilņi to bagi*
pēto zemju priekšsifivji varētu, kaut nmpmē.
ari eventuāU bez balstiesibim. v a r - J S S S l
būt piedalīties padomes un tās orga- Jļ^r" ^ JS^^ST^J^^^
nu sēdēs." Pret „technisku un eks- ^•^TSfjn ^TSZ? ' f lT
pirms nodos īpašai komisijai. k a 8 p. ^ēr.t„u U« vd^z»daa.llwb«u k..voam.ai«s.iajājcs»* * n»e^e«s^oMt - * « « a tt*.^k«^i J I . , K * I ^ « i -^
uzņemsies starpniecību. Ja šī starp-1 nekādi\ šķēršļu, tikai līdz llm ari tai -SS^.?^
niecība neizdosies, sūdzību Iesniegs! īsti neesot ticis Ievērots, Pledallla-tālāk
Eiropas tiesai. Konvencija vēlļnos padomes asamblejā UediĒot lldz-
Jāapstiprina ministru padomei. i Slnējle statūti
MisiiN» liMiiffl MiKiNi anHn Htn M i i
KĀ DAŽĀDAS VALSTIS CINĀS PRET KOMUNISTU PIEKTO KOLONNU
Oslo (JJ). Pēdējās radio ilņas
no Oslo vēsti, ka norvēlŗu parlamen­tam
iesniegti 8 likumprojekti, kas pa-darblbu
paredz citu rietumu valstu
Ukuml. L i e l b r i t ā n i j ā nekādu
sevišķu likumu vai rikojumu, kas
redz ļoti asus soļus pret komflnistu vērstos specifiski pret komilnistiem,
piektās kolonnas aktivitāti Norvētl-
Jā. Valsis nodevēju tlesiianal pare­dzēts
nodibinit speelilas tiesas. Va­jadzības
gadījumi uirandribas iesti»
dēm piešķirs tiesību cemēt lilknk-stus
un citus periodiskos izdevumus.
Tāpat paredzēts atjaunot NorvēģUi
nāves sodu par smagiem valsts node­vības
noziegumiem. Parlamenti iero-sInSts
ari Ievērojami pillellnit Nor­vēģijas
mlllOri budieta summas
turpmifeAjIem I gadiem, l i l stlprini-tu
valsta alzsardiibas spēku pret
uzbrukumiem no irlenes.
Sal sakarā interesanti atzīmēt kā­dus
soļus pret komunistu ārdītāju
LIELBRITĀNIJĀ A'TRASTI U EU
URĀNA KRĀJUMI
Londona (D). — BBC ziņo, ka pa­gājušās
nedēļas beigās Lielbritānijā
atrasti lieli urāna rūdas slāņi Zle-meļveL^
iā. Tie atrodas ļoti tuvu ze­mes
virspusei. Slāņu lielumu speci­ālisti
aplēš apm. uz 1 milj. tonnām.
Analizēs pierfidiJuSas, ka viena ton­na
riidas dod ap 80 gr. ttra rādija.
Britu atompētnieki šai sakarībā no­rāda,
ka atrastajiem slāņifem būs ār-kārtī^
svarīga nodme. Vērtības aņa
tie tālu pārairiedz līdzšinējās ui^a
atradnes Austrumvādjā un Cedio-slovakljā
, ko tagad «k Inten^vi Iz­manto
Padomju lavteōlba.
nekad nav bijis. Britu valdība pag.
gadā tomēr noteica, ka komunistu
partijas biedrus vai simpatizētājus
nedriicst nodarbināt valsts drošībai
svarigos darbos. Sal sakarā 40—50
lerēīņu, to vidū daudzus politiski
neuzticamus zinātniekus, pārvietoja
mazāk svarigos posteņos. Arī dau­dzās
britu arodbiedrībās komunisti
tagad vairs neatrodas vadītājos ama­tos.
Tāpat komunistiski elementi ne­var
būt strādnieku partijas biedri.
Anglijas valdība patlaban apsver tā­lākos
piesardzības soļus militārās
rūpniecības uzņēmumos, lai nodro­šinātos
pret komunistu sabotāžām.
Citādi Anglijā komunisti vēl arvien
bauda lielu brivību,
Savienotās valstis, pre­zidentam
nesen piešķirtas pilnvaras
kontrolēt ārzemju kuģu kustību
amerikāņu ostās. Sīs pilnvaras gal­venokārt
domātas, lai novērstu atom­bumbu
ievešanas briesmas ASV os­tās
no Padomju savienības. Prezi­dents
Trūraens ierosinājis kongresā
ari citus asus soļus pret nevēlamu
ārzemju elementu aktivitāti ASV.
Starp citu paredzēts atcelt likumu
kas miera laikā neatļāva sodīt spie­gus,
Ja tiesas process pret tiem ne­bija
ierosināts 3 gadu laikā kopš
noziedzīgā nodarijuma. Minēto 3 ga­du
n^žu domāts pagarināt līdz 10
gadiem, pie kam spiegiem varēs pie­spriest
10—20 gadus cietuma. Kara
pis padome. Bel ipsUkļl sptei n -
dlt deiilni Ur^na silmnleeisko
vtalbu, kurli lUlikla iķiriļi Ir
lldiiliiēffa vie«-tnyB8n polltIkM «i
viouMmgitt sitealeelsiļig rivillti*
Ies* Boa l^iri|as novērst grib i p.
Samini plias, pir kuŗi reUfaMura
IMŠrels dnis Uropis pidomē. Tur
iiteikti Iri vēl tiliki prialbi - lA-ropia
irmUig mdUiai. Sis jMti-
Jums vistleiik iļUr itsevliķo vīista
snverēnltiles OeiIbM, tomēr tas Ir
Jau lekttitittita, par to ddMiē, «i
droU vien io piisibn ari reUlils.
1 SQ|O US nikotnl ar vteal*
laikā par spiegošanu ASV draud nā­ves
sods. Sav. valstu tieslietu mi­nistrs
Mekgrats šajās dienās paziņo-J^
Ja, ka kopš 1. oktobra ASV darijo- M»; domu.
sies pavisam 4 atsevifiļfias tiesas pa- « 0*» frtbam palikt ^inpUH M
grides elementu apkarošanai iiM|o tai līdi. Liikmoli it-
Kanādā īpaši pretkomūnistisklhJ»^ rtda, ka misu piriOt koa-llkumi
pastāv vienīgi Kvebekas pro- •«rviUvi doma par pilnīgi suveri-vlncē,
kur iestādes var uz 1 gadu !!? » Baltljaa valsts atJaunolaBn ir
slēgt Jebkuru organizāciju, kas i». *Wrveldo dmni par Bilttjia ipvie-rādījusies
par komunistu akUvitfi- N^» Klropas ftnVU Tas vēl neno-tes
centru vai komunistiskās propa- labprittgu itsieOiiiOi no mft-gandas
avotu. Sevišķu antikomūnis- •« Mvlbii vai misu suverēnltitea.
tisku likumu nav ari A r g e n t i n i , 8o Amiu Jw Irelo ņdu w
kur Perona valdībai tomēr katri ipvlenn» «ropaa ūnIM»
laikā iespējams pietiekami radlkāU kaa tagad pirvddoti pir LiIvMhi
uzstāties pret Jebkida veida opozl- [«deriUstu kuitlbn. Apsveicami,
cljas kustībām F r a n c i j ā komū- «• LNP pēdlU kopsapoleē LF
nistu partija tika aizliegta 1939. gjvelttji pleoicigo Ievērību. Bet do-septembri,
kad toreizējais premjers
Daladjē pavēlēja to likvidēt un ares­tēt
lielu skaitu komunistu deputātu.
Tagad komunistu partija l ^ c i jā
darbojas atkal diezgan brivL
Franko vadītājā Spānijā ko­munistu
aktivitātei ir stipri maz ie­spēju,
lai gan pastāvošie valsts dro­šības
likumi komunistus tieši vārdā
nemin. Pagridnieku aktivitātes un
spiegošanas gadījumus Spānijā pa­rasti
izmeklē sevišķs ierēdnis —
plkv, Elmārs, kam piešķirtas ļoti
plašas pilnvaras. Z v i e d r i j ā pir­mo
aktīvāko soli pret komunistiem
nesen spēra Stokholmas pilsētas pa­dome.
Iztīrot komunistiskos elen^n-tus
no visiem svarigākajlem poste­ņiem,
atadi Zviedrijā, kāpāt ari So­mijā
un Dānijā nekādu pret-komūnistisko
likumu nav.
mal par Baltijas valstu apvienību
Elropia ftnUu riUnJoi b Jtolet ari
irpns polltq^u kabinetiem, til ^
klīst misu visu tfomil, pretētf gi-dOumi
BoUkuml mis pirstelgs ne»
sigitivotus.
N^MOlksIm Ukil vērotiji, bet lo-kosim
Iri mēs Eiropil!
anis Llepl^
151 LIDMAŠĪNU MANEVRI VIRS
RIETUMEIROPAS
Lmidom (E). - Svētdien beidzās
8 dienu ilgie avlidjas manevri, ku-rleļPtt
vajadzēja pārbaudīt Rietumei­ropas
atesardribu no plsa un rada­ra
ierfoes. Sals manevros piedalījās
450 britu, franču, holandiešu un beļ­ģu
lidmašīnu, kā ari neliela ameri­kāņu
aviidjas vienība.