Bavarijas Latviesu vestnesis, August 30, 1950

              Vfenola vadiba Daugavas | Atkal viens elks
Vanagiem visā Rietumvācijā gāzts
- V Ņ 1.100 lioia saiiRO izvērs apniiNis damo gioiiaia mēroga
Amerikāņu žurnāls Time (3. 7.) zi­ņo,
ka lielinieku paradīzē atkal gāzts
kāds elks, kas ilgu laiku noderēja
par neapstrīdamu autoritāti tās va-
19. m 29. augustā Augustdorfasnometnē pie Detmoldas notika Vā-lg^SLlpur!^^^^^^^
djas Daugavas Vanagu gadskari a delegātu pilnsapulces., kurā pavi- Jiarrs staro citu aogalvoJa ka ab- r f'^'if ^ ^ ^ ^ ^ ^ vai joslu valdēm. esot ^^^^^^^^^^^
Sapulce plaši pārrunāja lidzšmeja darbību un pieņēma vadlīnijas nā- hodu un šīs valodas esot kā Eiropas,
kotnei, lai organizācija spētu vēl sekmīgāk nekā līdz šim veikt apriipes tā visas pasaules valodu pamatos. Ar
darbu un pulcināt ap sevi tautiešus cīņai par Latvijas atbrīvošanu. Tika tīri „steiciskām" metodim viņš to
pieņemts proj^ts par Daugavas Vanagu aprūpes fonda izveidošanu glo- centās pierādīt savos darbos, pie
bald mērogā, kā ari ieteikums globāla Daugavas Vanagu prezidija radī- kam ar saviem uzskatiem par bur­šanai
Likvidēto joslas valžu vietā radīja un pārvēlēja vienu kopēju žuju un proletāriešu valodas atšķi-
CJaitrālo valdi visai Rietumvācijai, kurā par priekšsēdi ievēlēja V. Ja- rībii utt. ieguva marksistiskās filo-numu,
vicepriekšsēdi V. Reimani, bet valdes locekļiem — G. Odiņu, P. ģijas tēva nosaukumu.
Balodi, K Ancānu, A. Bērziņu, A. Sllgaili un V. Hāzneru. -.v^.. . -
Padomju kolpsa spēks un vājums (1)
Sauku un isteniba
KOLHOZU SISTĒMAS KRĪZĒ — PADOMJU IEROCI TOMĒR LABAn
PAR PADOMJU SMARŽĀM
Turpinot pagājušajā Latvijas numu­rā
sākto Ričarda Vilsona raksta atre­ferēšanu
no žurnāla Look, sniedzam
apceres tālākos iztirzājumus, kas Šo­reiz
skar padomju bruņoSanās nipni*-
cn>u un koUioiu sistēmas lielo ne-veiksmL
Labais padomju apstākļu pazinējs
Elsvorss Raimonds, vērtējot Padomju
savienības riipniecības pašreizējo un
pēc 5 gadiem sagaidāmo potenciālu,
paturējis prātā faktu, ka tā iegulda
ieročos daudz lielāku procentuālo
daļu no visiem saviem resoriem nekā
rietumu valstis. Kaut gan krievi kara
Oelefāta pilnsapulci, par kuras vadītā-
Jtt levēlija O. Odiņu, bet sekretāriem —
A. BCndņu nn D< Maļinovski, atklāja Cen­trāli!
valdes priekšsēdis V. J^anums, no­rādot
va grūtībām, ar kādām organizāci­jai
Jijis Jāsaduras, fpaSi sākuma laikā, un
izsālot cern>n, ka par spīti visam DV spēs
lurplnit sākto darbu par svētību visai
trimdas kopībai. 8o pasu cerību — īpaši
zīmējoties uz aprdpl — Izteica ari
Celnif, sveicot delegātus trimdas centrālo
lestUn - LNP un LCP vārdā.
,3fli pailaik dzīvojam zināmā satrau­kumi
un Uelu notikumu gaidās, līdzīgi
1931. gadam, kad ari pamalē iedārdējās
lielgabaU,** teica J. Celms, „tikal Šodien
Bis satraukums nav bezcerīgs. Jo mēs zi­nām,
I» tlkid Ieroču vara spēs lauzt ti-ranniju
nn atbrīvot dzimteni no nebrīvī­bas
Jflga. Kaut tikai mums nepietrūktu
vienprātības, stipras stājas un cīņas gara»
8iem Uelajiem notikumiem nākot arvien
tuvāki''
Nedalītu sanāksmes dalībnieku atzinību
izpelnījās Augustdorfas nometnes vācu
komandants H. Gecels <H. OOtzel), savā
runi atgādinot Ieroču brālību cīņā pret
bolSevismu, kas netiks aizmirsta, jo rak­stīta
abu tautu labāko dēlu asinīm. Vācu
Invalidu savienības pārstāvis Strate apUe-ciniji
Ib draudzības realizēšanos praksē;
Jaunajā Bonnas valdības sociāllikumā lī­dzīgas
tiesības uz pabalstiem pieSķIrtas
art visiem karā cietuSaJiem latviešiem.
Kopīga
\^ba 10
pārslā-tautibu
DP presei
Centrālās un Austrumeiropas, Baltijas
un Baltcfinu valstu brīvās preses savie­nībā
Violjfi, ko 1847. g. 1. martā kopīgu
Interešu aizstāvēšanai nodibināja ameri­kāņu
joslā iznfikoSo dažādu tautn)U DP
i^Srakstu žumāUsti, vairāk' nekā trīs
gadu pastāvēšanas laikā veikusi atzīsta­mu
darbu, atbalstot DP ttiL^es nacionā­lās
un profesionālās Intereses amerikāņu
un vācu iestādēs, kā ari veicinot sapra-
Sanot atsevfiUU) lauttbu. m tō. žumlU^tu
stan^a: Tagad^ p^rm^ J W
darbu, piemiifbjSties^lfeštakiie kādi ie­stāsiet
^^ijā l^liekoSlem bēgļu izdevu­miem
pfic izceļošanas akciju un IRO dar­bības
nelgām. Sai nolūkā ari ievadīti
Jauni sakerl ar piekrltlgfim vācu iestā­dēm.
Nākot klāt dažām Jaunām tautībām, sa­vienībā
patlaban pārstāvētas 10 tautību
grupas; latvieSi, ^gauņi, UetuvieSi, krievi,
ukraiņi, baltrutēņi, poli, ungāri, rumāņi
un jugoslavi. Bez Latvijas 9. augusta nu­murā
Jau minētiem savienības valdes lo­cekļiem
tagad UetuvieSus valdē pārstāv
S. MigUnas un S. Vikintas, balti^tēņus
V. Bortaiks un M. Kuncevics un Jugosla-vus
B. BegoviCs un N. PribiCs. Pēc jau­nām
vēlēSuiām valdes prezidija sastāvs
Ir: priekšsēdis polis S. Moscinskis, 1. vi-cepriekSsēdis
rumānis V. Dumltresku, 2.
vicepriekSsēdis igaunis J. Pedaks, sekre­tārs
ungāra Dr. Z. Makra, kasieris krievs
ini. N. Odincovs.
Savienība drīzumā laidis klajā almana-diu,
kas rakstos, skaitļos un lustrācijās
rādīs ne vieii Vācijas amerikāņu joslas
DP presēt, bet vispār atseviSķo DP tau­tību
sabiedriskās un kulturālās dzīves at-tīstUsu.
lāku daļu. Tas nozīmē, ka dzīvei
standarts arī turpmāk paliks zems.
Iespējams, ka daļa no padomju rnili.
tarā budžeta noslēpta citos budžeta
posteņos, piem., atompētniecibas iz*
devumi varētu būt ietilpināti izdevu-mos
zinātnei un izglītībai. Ja tas tā
būtu, tad, pēc dažu lietpratēju do«
mām, krievi varētu būt progresējuši
atomtechnikā tālāk nekā to vispār
pieņem. Padomju savienība ari šo*
brīd būtu, sīksts karotājs, tomēr tai
vajadzīga vēl vismaz viena piecgado^
lai tās rūpniecības militārais s p ^
varētu sacensties ar ASV.
Pēc rūpniecības nākošā nozare, ku«
ŗai jāveltī uzmaiuba, ir lauksaimnie*
čība. Ar padomju kolhoziem kaut
kas nav kārtībā, — par to v i ^
pratis tūkstošiem bēgļu no Ukrainas,
Latvijas, Krievijas. Ari no paSai
krievu preses un radio var uzzināt
par neskaitāmām nekārtībām kolho*
zos, sliktu darbu, zādzībām. Padomju
lauksaimniecības sistēma nav spējusi
pacelt pārtikas produkciju līdi
pirmskara līmenim. Kamēr rūpniecī­bu
dzen uz priekšu, lauksaimni^Iba
atpaliek.
Sevišķi plašus pētījumus tieši šln!
nozarē Kamegija fonda un Stanforda
„ ... * « * ir — - - rv- i ' I — " — '— ^ .universitātes uzdevumā izdarījis Dr,
M%SdUmu^^^^ v^l^da esot palikusi tā pati, kas Lību turējis pastāvīgā gatavībā ka- N. Jasnijs, kas bijis lauksaimniecībai
Pašlaik Daugavas Vanagu organizācijā ^f^Pl^^i^.^- ^^^^^ *?P^^ esot Uam. Kamēr Rietumeiropā un Ame- speciālists Krievijā kā cara, tā Ke-
189 nodaļās dažādās zemēs pavisam 8908 P^lis v^lfarizetājs un rupjš tautas rikā rūpniecībai jāapmierina nemi- renska un padomju režīma laikā. Dr.
M**^*g%1SSŽd^^^^^^^^ sa-tigs Plašā pa^^^^ šaubās, vai nepietieka^^
velc), Vācijas britu Joslā 25 ar 1188 (14), ofiloi^,:^ 7^^^^^ J^ms, politbirojs ar to rēķinās lespe- pārtikas apgāde spētu atturēt Maska-
^?'^%.^ " bied- atkal reiz redzams, ka lielmieku pa- ja^i maz. Toties pēdējā piecgade vu no kara, bet skaidrs gan tas, ka
rlem un 18 b. velc. Bez tam pastāv ik pa radīze ftekas nav pastāvīgs un ka ^j*,i,5^»^* *«oteiī 4 ui -'<J^ s i « « s n^A ««„.wk*
3 nodaļām ASV un Austrālijā, 2 Kanādā tur tikai Staļins ir autoritāte visos P^^^^^^ ^vkaršot alummija, maksli- jebkura Ugaka kara Pad. saviemba,
un pa 1 - Argentīnā. Austrijā, Itālijā, 5r ' ^ ' ^ f ^ ^ ^ ^ auioriiaie visos gumijas un mašīnu produkciju, nesaņemot vairs pāri;ikas sūtījumus
Beļģijā, Holandē, Dānijā un Zviedrijā. | Jauīajumos. L. K. ļ Beidzoties karam, daudzus sarkanar- no sabiedrotiem, kā pēdējā karā, no-mijas
virsniekus novietoja darbā nāktu nopietnā pārtikas krizē. NSko-svarīgās
rūpnīcās, kuru darbība vi- gais Dr. Jasnijfa secinājums ir tādi,
ņiem bija jāpieskaņo bruņošanās va- ka Pad. savienībai gan ir milzīga
jadzībām. Kad agrākais ASV vēst- territorija, bet tās izmantojamās ze-nieks
Maskavā Volters Bedels Smiss mes platības īstenībā ir visai ierobe^
Nežēlastība viņš par laimi kr^^s L ražoja tikai 12 milj. t tērauda
16 gadus pec savas nāves, jo ir miris ļ a ^ * m^^i padcanju
Tas viņiem, paliekot Vācijā, bōs liels at-11934. g., bet interesanti, ka šo elku, f?^^! P?^; ™
V JL^^J i A * - I . ja lidz pat pedejam laikam un kuru ^^^-ļf^f-'Jr^^ w»imu, w w .
V. Janums, sniedzot ziņojumu par cen- T n ^ i ^ ^( p lat- un 20.000 Helgabalu gadā.Savienota-trālās
valdes darbību, plaSi un iespaidīgi P^V^^^aja ari JNieare, i^eise uc. iat- ^^icfīm hlia spntinafl reizes vai-attēioja
nenogurstošo un nemitīgo ciņu, viešu valodas „speci", nav gāzis ne- pam valstīm bija feptiņas r^es yw
H«? *^ *S^^H\ viens mazāks cbiātmās ikzcaepļaocšaitnāatēss uvne iskkuršlin lpnagru mjaūustuā jutimesois- r^""^^' grtr«u..z,7in« ,i«ks ārD\ pz^ua,^gtsoa Xšlv„ieinll;iiS^n iekSou+t a«ļlniin«escl- , ar«āPnk"m i-t ēdariaivvurrdeeawiz, bvvdaeiutr aātiakv ^ i eProfc^U^. ^a«ft s. kaito^t
- ciņu, kas dažuviet izrādījusies bezceri- uzrakstīdams, kā Time vēstī, 8000 kara kugus. , _
fmatio^^Hlll^^L.?"sS^'J^^l^.^! vārdu garu apcerējumu „Markšims Arī padomju pusē nfikuSi Idfit Jau-amatpers..
Šķiet, maz vēlēJuSās izmeklēt fiīnlniMia" " i . lielgabalu vietfiiaŽO rake-iictas
faktiskos apstākļus, lai pēc tam do- Hiologija . ni ieroci. ueigaDdiu ™«»
tu taisnīgu lēmumu, bet kategoriski pa- „Kautrigi" pieminējis, ka viņš gan šu šaujamās platformas, pet SIKO le-iiSLSficSlļS*
faktiski ari visai de- neesot valodnieks, Staļins pasaka, ka roču fabrikās līdztekus ari toku un
iSttgu*'JiSj^^^^^^ esot autoritāte jautājumā par lidmašīnu daļas. PatlajHin ASV sāktā
turpina, Jo nav izslēgts, ka ar laiku - marksismu filoloģijā. Marra pamato- rūpniecības mobilizācijai Salīdzinot vēftU^fikU^^^^^ nepareizi un valodas vis- ar Pad. savienību, ir tīrā bērnu spē-menam,
senatoriem un citām iespaidīgām P^^ ^^ot nacionālas. Sķipu valodas le. Polīt^rojs šajos gados nav snau-personām,
kā ari ar rakstiem ASV presē esot anardīistu izdomājums, un krie- dis ne bridi un visu padomju rūpnie-
Vai Jauni Tutāncha*
mona lāsta upuri
DV aprapC vacljfi pavisam vil atrodas
nn penonat, no tiem dlvaa tieidalas In-valldo
an tbo slimo, savukSrt divas treS-da|
a* no kopskaita brltn JoslS. Slem ap-rflpEJamlem
gada laika pabalstos Izmak­sāts
DM m.tW,C, no knrSm divas trešda­ļas
sailcdoJaSI sardjhi un darba vtrl. No
S'*drttoa«Ao nSdn«"nooSrtSMSI ""«"J " P»8«J«« gada I apmeklēja Uelško padomju automo-ļ Jotas: SocifiUzētā lauksaimniecība SSme" tt. noorganiEēsana sākusiJ neparastu ņfiv^ gadījumu rinda, blļu rOpttlcu, viņš daudz no automo- nespSJ apmierināt vajadzības, bet
n S i e S kM^^^ ražošanas neredzēja, bet gan ie- Maskava ari nevar pSrlet atpakaļ u«
?"pMsSfa ffif no"k«riem to"^^^^ Sē)umiTpr"iSa''i'^^^^^^^ Vēroja, ka liela daļa fabrikas stāvēja privāto lauksaimniecību - pat ja
JaTte k3lis'K?o4lS5K^^^^ ?^un*«m^Mh"T„^*2r r^»' - P«v'«^™ priekš- gribētu, jo nav pietiekami traktoru,
^jTriņojSlK?^^ . Uanal. Virsnlekifem šādās rūpnīcās ir Kopš brutāla un asiņainā lauksata.
nat karstas debates, kuras no aierikāņu d/b,.kfi«n'Z»Mrt 5^1.1!?^^^ "el» teikšana. Viņi Izšķlŗ, kuŗl strād- niecības koUektlvlzācljas sakuru
.c%tt%a'rS.M\"a^ 8- PaMl^i ^'^na ceturta
flei par It kl Se™Skkrricibn, par saistiH zinātniskās ekspedīcijas ņļ vada pretgaisa aizsardzības apmā- daļa no toreizēja darba zirga skaita.
L t " » ! a» e n « i , H ^^^^^^^^^ V^^"^^^ fabrikas Pēc Dr. Jasnija domam. Padomju
gM^^^tlul SKtSUm nozīmes '«i^aidrot ar 14. g. s. pr. Kr. dzi- aptumšošanā un maskēšana. savienībai stāvot priekšā diezgan 1?-
Uvolanā paamakrt Majta lieta ir divēja veida slīdot ga,: grūta un .sāpīga Uiifamh
tt..UiJJ II .nU. .nM. ^viv.iS. !r»a..,i Ukk.a-on .kk»a «ttr«s «aSme—err.ibfick^SāinTņn u* .s«air..-d*. f*t*i"- I nmSevzIdbaām. ļiets k „āze .m„.n oāstlērvpiulcmieaninaa. s varas c
Praktiskais
padomnieks
PRASĪBA PAR REKVIZĒTIEM
ĪPAŠUMIEM /
P8o Vācijas past&voSiem noteikumiem
var pieteikt visat prasn>as, kas radnSās
līdi kapitulācijai pret Vācijas valsti, tās
kuaspēkn utt, Sis prasības var bōt c&-
li^ās VācUā, vai ari savā laikā Vācijas
okupStoi apgabalos.
Prasību re^strSSanas nolūks ir no
teikt to personu skaitu, kam šādas prasi
bu 14 un id prasību apmēru. Pieteiktās
prailMs vispirms pārbauda, lai noskaid­rotu
to ticamību, pēc tam reģistrā un
prasības pieteicējam paziņo viņa akta nu*
muru (Registrlerbesdieid). Tam seko pra­sības
apmēra pazlņoSana (Priifungsbe-scbeid).
Tlkllds tas ir noticis, tad, piemē­ram,
Bleivlgā-HolSteinā, Hamburgā un Le-
Jaisaksijā ddvoJoSiēm tautiešiem minētās
prasības Jāpieteic Oberfinanzprāsident
Hamburg-Vermoegenserfassung — V SS —
Hamburg 13, Hartungstr. 5; Reinas-Vest-fāles
apgabalā dzīvojošiem attiecīgām
nodokļu pārvaldēm (Finanzamt, Verwal-tungssteUen
fUr Reidis- und Staatsver-moegen),
bet Diseldorfas apgabalā d;dvo
joSiem — Oberfinanzprksident DUsseldorf,
Dilsseldorf, Nausser Str. 20. Visas prasī­bas
Jāpieteic rakstiski ar veidlapām, k^s
saņemamas augstāk minētās iestādēs. Pra­sībām
par rekvizētiem zirgiem un auto­mobiļiem
paredzētas atsevišķas veidlapas.
Kad un kādā veidā notiks atmaksa, vēl
nevar noteikt Ar militārās valdības rī­kojumu
Nr. 99 pagaidām atUdsm>as iz­maksa
nav atļauta, jo ari sakarā ar 3.
vaiatas likuma 14. paragrāfu bij. saistības
pret Vācijas valsti-Jaunā valūtā (DM) nav
maksājamas. Pieminētā valūtas likuma
(Umstellungsgesetz) 29. paragrāfs gan no­saka,
ka saistības pret Vācijas valsti un
tās Icaraspēktt varēs ievērot, izdodot J^u-nu
vispārējo saistību ididzināSanas liku­mu
(Lāstenausgleidigesetz). So likumu
paSlaik apspriež, un katram, kas ir iein­teresēts
šinī lietā, ieteicams prasības pie­teikt
un tad nogaidīt §1 likuma izdošanu,
īsā rakstā nļiV iespējams apraksUt prasī­bu
reģistrēšanas kārtību, kā ari prasību
veidu un apmērus. To ieteicams katrā at­sevišķā
ga&Jumā noskaidrot augšminētās
iestādēs* Mag. iur. J. K1 n c i s vijas blmnā^
dzīti" vienai lentes toptraktori, bet tuvu- Jasnijs, pretēji dažiem bpfimiitlem,
uii darba vienību virs maksā^ aP^^P^H Tr^SigTu ^ituna^^^^^^ kas caBāiu-"^^ ^ citas lentes būvē ma^os taa- nedomā, ka ŠI koUektTvā sistēma va-
Sln?8r£mē7 hS^ foā īiLn SāildālpmeS^^ Cauruļu fabrikas reizē ražo ari rētu pati sabrukt. Tomēr politbl-mēnesi.
Kamēr britu josiā tikai i DM tijcai zobojās par šīm mistiskajām lielgabalu stobrus, bet darba riku rojs jau bijis spiests nodot atpakal
m^^uftSS^^^^^^^^^^^^ KrJzT k^'e^l^^ ^^el'^' f S a fabrikas - šautenes. Daudzas rūpni- privātā lietošanā 20 milj. ma20, apa
?oTādTka?Xm! gr^^^^^^ viņa žimeni cas tīši izprpjektetas daudz lielākas akru lielo zemes gabaliņu. P6c v€I
trālā valde jau agrāk ierosinājusi radi- ? v1sXmrSLfJ^^Bēl^^^ ^mfri^'^r ^^^ā normāli būtu vajadzīgs; tās pil- citu vērtētāju domām, arT pate po-
?u v'Re\nfe?dS\^ihf^^^^^^^^ varēs Izmantot tikai kara lltbirojs necer, ka kolhozu Blstēma
jSsiuztic?ta^a^^^^^^^^ spēs apgādāt valsti ar pie-
Sn^S^b^oM^^^^^^^^^^ TrtifararsU"^^^^ plānotas par piektdaļu tiekamu pārtikas daudzumu pē(j ri^
iekāst stipri u^^^^^^^^ piSomt ^^Sf ^^^^^^ L^^^^f ^ prasītu paredzēta pro- tumu standartiem. Tādēļ vienkārSi
ka tiem daudz mazāka faktiskā alga. nārv«Hn?PPP ?n ^1? i?AH.l"efsil^i?n5 «i^kcija, mašmu un darba riku fab- jācenšas izspiest, no šis sistēmas ie- ^rnlf?./, i'oml^^^^^^^^^ vairāk. Bez tam S! aistē-nlffām
vajadzībām daudz vairāk, nekā tas ^^S.^stā ar pelēniem krampjiem mira rūpnīcas pat UZ p i ^ lielākas. īpaša ma tUT grožOS 40 milj. zemnidOL
d ' a m M s - K v ē r l t lJe7»eclr kārbfirapme^^^^^^^^^^^^^ f ivielu ministrijaTsot uzkrājusi re- Propagandā uz āru Maskava^kol-kSricibu
>^<>verstu nesaimniecis-1 ^^^^ sarakstījis par faronu vairākus tus metallus, gumiju Un citus vertī- hozu sistēmu un kolhozniekus visādi
Pilnsapulce par Intensīvo darbu centrā. materiālus par apm. 1500 milj. glorificē. Tomēr Si lepoftanās ar
Tid^rnVumu%\fŽ^^^^^^^^ . ' mazu traktoriem, Japām kvi^ii
J. Celms, un par DV delegātiem LNP i ^ senatnes pētnieka prot Ltoreti tele- Rietumnieki parasti vipsnā par pa- šķirnēm un nebijušiem lauksaimnle-vēlēja:
V. janumu, j . Celmu, G. Odiņu, g^^j'^ļ» par ^ j^^^^ kvaUtāti, iefskaitot ap- čības zinātnes sasniegumiem ir tikai
%faJM** d c b a l l ? ^ C T o L ā i u m s ^^^^^^ kapenēs. Ari viņi zināji visus no- bruņojumu. Tas nav pareizi. Padom- nereāls sapnis. Par spīti lepnajam
grozīt organizācijas statūtus, iesaistot par P^'L "^^japna lāstu'S bet nevelUja ju parfīmi var ari neatgādināt puķu propagandas sauklim, ka Pad. ttvie-vēla
pretējos viedokļus, kāpēc sapulce ^"f.^,";*^^ ārstēšanos speciālistu vadībā, lietošanā, padomju artilērija sniedza nieka. Tieksmē pēc lielām maSihfim
beigās vienojās pagaidām no būtiskiem . P ^ f / f J ^ ^ dižiem mērogiem aizmirsta liet-iā7a^
rDro"|&?iU ^''^ ā^r^- Tāpat Stiļina derība. Piemēram padomju lauk-nas
tiesības visiem, kas to patiesi vēlas, grupas dalībnieki atkal atgriezās Romā, tanki saviem uzdevumiem bija labāk saimniecībai daudz vairāk par 60
Apstiprināja Jauno pagaidu budžetu,ra. go'ja tri^^ Toties krievi kliboja sa- z. sp. „begemotiem" noderētu mazie,
tedevuSS* Tom sekretāre mira ar aslndēSanfii pa- režģītāku mašinēriju, piem., lidma- vienam vīram apkalpojami^ 16 l
dītiesTervāčijaV IST citu z ™ D v no- M ?fdzētef oMā^^^^ ''^^ara, elektrisko iekārtu sp. traktori, bet to trūkst. Liete gan
f«*Jnlt?o^^ol^;.^.^^ ^^vē. Militāristi domā, ka krievi | tā, ka šos lielos traktorus var ražot
sma-krievu
ame-seviSļ
locekļ
lakās
Pēc spraigām debatēm uzdeva Vācijas ļ pacienta iekšējie'orgāni kādu nepazīsta-1 Arī ioekTŠft^^^
valdei izveidot kopēju fondu, lai dotu le- mu izstarojamu ietekmē bija sākuši pa- ^^^aa i\\ godalgas saņēma Dru- ņu agronomi doma, ka tie atKai
spēļu izlīdzināt aprūpi starp Vācijas at- nīkt. Noslēpumaino kaiti izdeVies ārstēt ņošanās speciālisti, to vidū 7 lidma- pārvērtišoties atpakal par to paSu
seviSķajMu Joslām mi tālākas emigrācijas | ar rādiju. | šinu konstruktori. parasto kviešu šķirni. Padomju zl-
Pat Kremlis zina, ka ari policijas nātne aizrāvusies ar Ļisenko teori- zemēm, kur atbalstāmo skaits, salīdzinot
ar nodevu maksātāju skaitu ir daudz lab-
S ! ^ \ n ^ f 4 n n \ ^ i l Rflļm^^H?^* l\' NIMBIDINS - JAUNS LIDZEKUS valstī ar piespiestu darbu un priekšā jām, kas apgalvo, ka a r i iegūtas pa-dē'ievēlēja
v: Janimr(p!riSēd1s), v^ PRET ĀDAS SLIMĪBĀM rakstītu dzīves veidu vien nevar gūt zīmes var būt mantojamas, ka stādi
Reimani (vicepriekšsēdis), G. Odiņu, P. izcilus panākumus un strādnieku un arī cilvēki ir uzlabojami" un
Balodi, A. Bērziņu, R. Ancānu, J . Celmu, Londona (md). — Daily Mail ziņo no^orha gribas uzturēšanai un uzmudi- 5oc n-rlaViniiimne. JL^ •^^^l* .«anfn-
A. Sllgaili un V. Hāzneru. Par valdes Ja^ndēlijas par jaunatklātu efektīgu nJ ^aroa gnoas uziuresanai un i ^ ^ ^ uzlabojumus var nodot manto-kandldātiem
ievēlēja A. Vanagu, E.La ' — I na6«noi w « r .ro,oH.ici voi iroH, I x i;: , .
vu, J . Gedrovicu, GaUndomu un Pauzcr
bneātn ur euvnīz iTjairsz iņkuo.m isijā — Pērkonu, Uti- l I^naudnij-avss pavra lmstms uliaabmoura, tournij alos izJvaeuinadoējulisjaās. ir b^-aovvaacs vvaaliHOTlKpaa +ta5 rreiaKlrilaāmmeō ScnOnCiāialiaamm It mft^i .
Pēc ziņojumiem par invalidu pārskolo- Nlmbidlnu iegūst no nēmas jeb margozas un kulturālām vajadzībām paredzē- Lai kā, padomju pārtikas pro-
Sceannātrsu ckeunrtrsuu s daabrsboīblvuē t nvoilsēiemma, ikeatmei kvt iešno kdoākkaā,s ktaās dIanļdaisj āt aļuottia pjoapuu llāīdrzs , šjiom viiszdmaažnā-- t^oIs, bHuodržKeot us,, cd^ai^žlā^di^u^s ^ apbalvojumus aduuKkcCiiijaa kKoOnp5s 1iyQi177. g& . rroetvmoliUrirCillajaflj
tas būtu iespējams. Jaunas izceļošanas iz- toja daudzām ārstniecības un citām prak- Par a^rba Sdsniegumiem, brivu stu- dienam tomer pieaugusi. Sinī ziņa
redzes c?iur LRA uz Kanādu pavērušās tiskām vajadzībām, Margozas ārkārtīgi diju veicināi^>anu uc. Viss padomju krieviem ean vel i^U P P U nriekšā,
invalidiem, un jau reģistrējušies ap 40 daudzpusīgās noderības dēl daudzi Indieši militārais r)pr<;onak Ir divnnnnc;rpi7 hpf irmi ^fo^ J i! j i <o
tautiešu, tāpat Invalidiem uz turieni so- šo koku pat uzskata par svētu. Margozas " i , ^ ^ ^ l P^'^SOnais^ir Oivunpusreiz bet viņi var pacelt produkciju,
1as palīdzēt tikt prof. Kestiers, kas ir liels rīkstītes lieto zobu tīrīšanai, pie kam rīk- iielalts neka amerikāņu, bet padomju Kremļa plānotāii atradis Isto to'
latviešu draugs. Pretēji agrākajiem ga- "^'^ ' 1-^ - . . ^ « . . -v . I . . V ^ J auauio « iv
diem, tagad no drošības viedokļa invali­du
intereses atstāt Vāciju stipri palielinā­jušās,
taēu patreizējā nepārredzamajā si­tuācijā
grūti pateikt, par cik tālākā emi­grācija
attaisnotu zaudējumus materiāla­jā
ziņā, proti regulāro pensiju, ko var
saņemt, paliekot Vācijā.
Pēc divu dienu raita un intensīva dar- ma brūēu un citu ādas kaišu un slimību I 12 5 nroc Ieb astotO dalu no tauta*; I Afiv ¥THj^o»«'^!^iriirT^/%"''ō'offirTl
ba pilnsapulce noslēdzās, pēc priekšsēža ārstēšanai. Botāniķiem margozas koks pa- l-j^^s,^^^^^ TSnsin,^ * ^Tnul^^ ^ ^^^^ MILITĀRO SPEB«
G. Odlna beigu vārdiem vienojoties Lat- ' zīstams ar nosaukumu Media Azadirachta ' ienākumiem. Tiešiem militanem SALĪDZINĀJUMU
'^^^^ c. G. vai Meiia indica. mērķiem Maskava izdod divreiz Ue- ^^JH^^K^OLU
stīte apvieno zobu suku un pastu. Koka armijas un flotes uzturēšana ir lētāka dividuālās un Irniipv+mao lankflaim-lapu
un mizas novārījumu lieto pret dru- ^Pkā A W ^ r^i^^^uT i *\"^ļ^^^^vas laUKsauu
dzi, bet kaltētas lapas un mizu - ievai- ^^^^ . , ^ . , M . ^lecibas kombināciju. An lai to
nojūmu un augoņu dziedēšanai un pret Kamēr Savienotas valstis iļui^nie- veiktu, Pad. savienībai vajadzēs vil
citām kaitēm. cibas paplašināšanā iegulda tikai 7,7 savi 5 eadi
No margozas iegūtais nimbldins esot ļo- ^^^^ nn tautai ienākiimipm Partnm- ^ ^
ti iedarbīgs pret ekzēmu, kašķi, furunku- P^^^' tauias lenaKumiem, h^aoom-iozi,^
kā^an derīgs čūlājošu vašu, apdegu- ļ ju savienība tādiem mērķiem paredz ļ Nākamajā turpinājumā lasiet
v-1
at
8ora
jBat
ir
lielJ mera ir
iespaida un
g'f gadiem
AjM&a mSnesiem
dVrfs firliefu v a ^
Krietnfi» un godigS;
SmIelQari1|.gt
Stenasno tā. Kaut
^ jau Uelā m?rā II
Sl daudz Uelāko unļ
jmnu nokārtots.
tJn visiem liekas,
cieiita pietiks. Uz U
niuas tak ir kas p
mums ir — Meiero-viņa
autoritāte na
ueapstridamāka. —
tagad viņš ir apj
lielumā. Vēl vienmi
pilna vii)^ r'"'" '
atskaņu 4 » .
Tagad vlņS ir nea;
par visspilgtāko,
mūsu politiskajā
dzīvē.
Dzird gan, ka
politiski darba. ]
tājas iespējas un ^
kā dzīve, j|u
apnicis vēl vienmēr
ru izdoto latu kabaf
agrāk ikoliiua
jo vairflk nīsts
nav sfkmBtai'
prot'le\ftp;'lal
mazumu "pila
mu. Tagad
gāku laiku viņfi ir
ņa valsts nav baj^.
viņam vairs t l kā
kad bija tik ļtm
ļuš, lai varētu
jābaidās, vai n
vai franku, Uti
Bet tālieUUai^,
ciba, kas viņam
aairumu un sa'
nlgajfi dzīvē, L _
ir ari sirds. Vīna
tik balti. ^
Betlaitaakfi%
droša un lepna par
Par savu ārlietu
neļaus viņam ai
drošinfijums vēl
»25. 22, «u>«
pazina Meieiovicu
v^am pašam ntb^
ivetdienai ateotis:
apmeklētāji
durvii, viņš
nodoties savam uari
««liegumos un do
^ida paviršību.
Tak strādāt var mm
^ lepni fcu
fauito nn
sīvo ^