Bavarijas Latviesu vestnesis, July 20, 1949

              Sestdien,
a ari 60 amerSL
lonna ar DSrtT"''»*
i^avani apsMgfP, B».
- virsnieki SE,^>
I ar Berlīni, mīl,, ^
atbildes arī sSeA»*
is iesniegts otrdierjgj
•bezparejas joproL^
Krievi jau'agT'^
a pec vienošanās PaS*
imei ar Berlīni j ā S j^
Helmštetes J g f t *
i_ lēmuma istenibilf
Berlīnes blokāde bSl i .
nats arī trešdienas ļl
aa Sēdē. Kāds depl
, ]au aj^a, ko tā d o f fl
^estu krievus respektstT
bnošanos. Atbildējama
l^ff''^ paskaidro^;
Iktu iespējams nokSitrS
ra krievi tomēr satlksBiS
ari uz priekšu, tad l
Jiem bus pietiekami DdA
evadītu atmaksu.
mi stunda
rARES PAŠREIZ. KIIIQ
ļjošas depresijas" konjuak.
pētu izmantot produkdiai
ļišanai, atturoties no \^
pitāla ieguldījumiem r^.
m atlaižot no parasta dai*
liekus.
[ba noslēgumā prezitt
izēja savak programioat
[esmlt punktos, lūdzot koo*
)alstu to realizēšanai
programmas svarIgSlite
ir minimālās darba a]()t
ta uz 75 centiem 8M
itos, sociālās palidzlbaspi*
ina bezdarba gadījumos m
pensiju piešķiršana
Izivotāju grupām.
OS VĀRDOS
mmmmmmmmmmmmKmmmmmĒĒĪm
nizēt ASV ārUetu iniol#
rikā laikā nolēmis minbiH
, Reorganizācija skars Eirp»
fo austrumu un Āfrikas ļia
8 kontinenta departamŗ
\ \ Apvienoto Nāciju nod^n
[a]ina vēlēSanSs par B#
[inistru prezidentu ņW
Va vietā Iecelts lidzšinP
tu partijas centrālkomiteļaJ
a Vuļko Sevenkovs. So
[vēlēšanos vispirms pazi^
bls Vorošilovs, kas Dittl^
bēs pārstāvēja padomjuvU-L
ministrUa VaSlngtorfļ
b asu protestu Ķtoas^
f valdībai par vicekon#
Dcietināšanu un piekag
p. ASV uzmanīgi verdot.»
Pi uz šo protestu atbjft
Wstais komisārs MJV
[dienās apceļojis ^ ^ ^^
Lu joslas. Piektdien W
teses konierenceri
Ū k ā s sarunas sabieļj
]m speciālistu starpa Jif
Ēās'bez Panāķ>«f;,j:
fu ārlietu ministru vŗļ
[zstrādā jauns plans. Ka»
& c U » no vm l
Islām uzskatama P a r^
Ipreses pārstav^emStti
fzraelas i^^^ļ ,S»
ļnija beigām no amf^ļlļ
fen Izraēlā jebrauķg ^
[l 7.000 gaidām « • .
[beigās mimf" i»
du iesnieguši pras'J^ y ,|. las līdzinātos 50O
tu.
r Gronas ^ < ^ ^ % ^
1 devies uz ASV,
iedzīs šīsvasaras ^4
sākumā tenipera g u
grādi ēnā. AŗneriK^ 5ļaf
rankfurtē s «^a J^^^^
, jo pilsētā t r ū k s t^
salaulājies J ; . pjen^f
remo^n^ij.at s abu V<
kādas angļu 3»
dusjūrā.
LATVIA
taiviao Newspaper
pubUsbed UDder EUCOM ClvU
^ i r s Dlvisioo Autborlsation
Number ŪŅDP 136. Publisher
tod Editort Valdemfirs Lam*
DP Camp Erlangeo.
Ober8tDrau8nlJ&-Str. 1. Printer:
gimer & Ungebeuer Ludwlg8.
burg. Kōrncrstr. 16 Publlshed
twilceweekly.Clrcu]atloQ: 14.000
LATVIAN NEWSPAPER
Nr, 75 (299)
TreSdien» 1919. g. 20. JuUJi
Iznfik treSdienfi» un sestdlenia.
Izdevējs: LatvictSu Centrilfl Ko.
mltels. Galvenais redaktors: V.
Lambergs; galv. red. vietnieki:
M. CuUtls un A. iUivsons. Re-daktort:
A. BolStelns. Pr. IgaU,
J. Jficabsons. F Krusa B.
Ķīselis. H. MUidenberp. A
Ozols, E Ralfiters, t. Svarts.
Redakcijas adrese: EssUngen/N^
Utalandstr. B teL ims.
Rttta Fisere pareģo
visai svarīgus
Padomju savienībā
Iekšēja cīna komunistu partija nav apslapējama
Londona (R). Pēdējās dienās britu radiofons vairākās valodās
noraidīja bij. vācu komiiiīistu līderes Rutas FiSeres nasbaidrojumus
par stāvokli Austrumelrppā. BBC pie tam aizrāda, ka R. FlSere uz­skatāma,
varbūt, par labāko Austrumeiropas apstākļu pazinēju, Jo
viņa Ugus gadus bijusi komintema priekSsēža vietniece un Jņprojām
luītor sakarus ar opozicionāriem komunistiem Austrumeiropā. Viņas
spriedums tāpēc pelnot sevišķu ievērību. — Jāatzīmē, ka Ruta FiSere
ir aizbēgufiā „Amerikas komunista Nr. 1" G. Eislera māsa. Viņa at-klāti
no9odIJa ang|u tiesas lēmumu palaist viņas brāli brivlbā un ap-simēja
ang|u tiesneša nostāju par neticami aplamu un naivu."
R. Flšere pārliecināta, ka Pad.
savienībā drīzumā gaidāmi ļoti sva­rīgi
notikumi. Viņa saka: „Tie, kas
prot atšifrēt lielinieku valodu, jau
agrāk konstatēja, ka Belgrades pub­licētā
sarakstīšanās starp krievu
komunistu partijas politbiroju un
Jugoslavu komunistiem ir pārbagā­ta
interesantām detaļām. Sevišķi
nozinigs ir apstāklis, ka Maskavas
konflikts ar Tito sācies jau 1940.
gada. Lielinieku partijas centrāl­komiteja
vēlāk kādā rakstā atzīmē­ja,
ka Tito 1945. g. 27. maijā iztei­cies
pret Pad. savienības „lielo šo­vinismu
un varas kāri". Bet atbil­dot
uz šo pārmetumu, Tito bija gā­jis
vēl tālāk: viņš pateica, ka jau
1937, gadā viņam bijušas «grūtības
ar lielinieku partiju".
Bet par, spīti visam tam, komln-forma
dibināšanas sapulcē 1847. g.
septembrī Varšavā nolēma, kaBel-gradel
jātop par jaunās pasaules
organizācijas rezidenci un ka Tito
.bQs tāp pirmais organizators. Bet
kjjanfits varēja notikt, kad jau
tik daudzus gadus agrāk Tito sava
dumpīgā rakstura dēļ bija kļuvis
tļ9i;^t^V8i aizdomīgs un tāpēc atm-diji^
1}KVD uzraudzībā? Kā ^an
kimlnforms toreiz ^vārēja pieņemt
Jugoslavijal tik labvēlīgu lēmumu?
Vairs nav nekāds noslēpums, ka
kominlerna pirmos gados komuni­sti
Eiropā sīvi cīnījās, lai panāktu
komintema sēdekļa pārcelšanu no
Maskavas - tālāk prom GPU tvē-ri^
anu Lēmums izraudzīt Bel-ttiMUiiiiiiiiniitiiiliiiiitiiiiiinH
Cangkaiseks vadis
atkalciņu pret
komunistiem
Londona (E). — BBC ziņo, ka
«estdien kuomintanga ārkārtējā sē­de
Kantonā nodibināta īpaša aug­stākā
padome, kas uzņemsies cīņu
vadību pret komunistiem. Sīs
JMidSmes priekšgalā atkal nostājies
ģeneralisims Cangkaiseks. Pēc pre­ses
pārstāvju informācijas, jaunno-dibinštā
padome uzskatāma par na­cionālās
Ķīnas kara kabinetu, un
tajā ir 12 locekļu.
Blakus kara postam Ķīnu pēdējā
laikā atkal piemeklējuši ārkārtīgi
smagi plūdi, kas skāruši 6 pro­vinces.
Apmēram 5 milj. cilvēku
palikuši bez pajumtes. Hunanas pro­vincē,
kas skaitās Ķīnas labības
Wets, gandrīz pilnīgi iznīcināta
visa raža. Informētas aprindas Va­šingtonā
izsakās, ka ASV valdība
26. jūlijā paredzējusi publicēt Bal­to
grāmatu par Ķīnu. Tajā būs ie­tilpināti
ģenerāļa Maršala un Ve-demeijera
ziņojumi, no kuriem iz­riet,
ka 90 proc. amerikāņu snieg­tas
palīdzības nonākusi komunistu
rokās.
Ķīnas komunistu militārā koml-la
sestdien izsludinājusi Sangha-lā
visu preses un privāttelegram-kā
arī radio ziņu un telefonu
sarunu cenzūru, lai «sargātu atbrī­voto
Ķīnu no imperiālistiem un re-alcclonāriem."
Ķīnas komunistu ie­stādes
tāpat nolēmušas slēgt ame­rikāņu
un britu informācijas biro-i^.
kas darbojas Sanghajā. ^,
Lndz atļauja Iesoļot
Albānija
I^ndona (R). — Atēnu radiofons
Jl^stdien noraidīja kādu ziņojumu,
•^ā rietumu valstis uzaicinātas
a ļaut grieķu armijai iesoļot Albā-
^ija. Albānija tagad esot kļuvusi
par grieķu dumpinieku vienīgo ba-
*} ^brukumam Grieķijai, jo Jugo-
^avija jau pilnīgi pārtraukusi dum­pinieku
atbalstīšanu. Albānija tā-
,7. pārvērtusies «briesmu perēklī
^siem Balkāniem."
grādi par kominforma sēdekli pie­ņemts,
protanŗis, ar Maskavas po­litbiroja
ziņu. Bet tam bija intere­santas
aizkulises. Maršala Tito
slepenie draugi un domu biedri
krievu lielinieku partijā gribēja
stiprināt savu „uklonu" (novirzi)
kominforma. Viņi cerēja ar Tito
palīdzību sagādāt grūtības Zdano-
NobmmATs BIELNAIS
KOMINFORMS
Vine (E). — Šinīs dienās Vīnē no­dibināts
kristīgo partiju informāci­jas
birojs, kas vadīs propagandu un
cīņu pret komunistiem. Sajā birojā
ietilpst Vācijas, Austrijas un Itā­lijas
kristīgo demokrātu partijas.
Biroja sēdekli vēlāk paredzēts pār­celt
uz Sveici. Politiskajās aprin­dās
jauno iestādi sauc par melno
komlnformu.
va un Maļenkova piekritējiem. Un
šis bija īstais cēlonis, kāpēc Tito
un viņa draugus tik ātri un tik
brutāli izstūma no kominforma un
uzrei? sāka dēvēt par trockistiem
un i^tigļu-ancierikaņu imperiSllsma
aģentiem. ^
Kremļa varasvīri paši deva pie­rādījumus
par Tito sakariem ar
krievu komunistu partijas opozīci­ju.
Kremlis atklāja faktu, ka Jiigo-slavljas
tagadējais propagandas mi­nistrs
DJilass, uzturēdamies pēdējo
reizi Pad. savienībā, bija paslepeni
aizbraucis uz Ļeņlngradu. Par to
teikts kādā lielinieku partijas cen­trālkomitejas
1948. g. 4. maija rak­stā:
«Biedrs Djllass, uzturēdamies
Maskavā, bija aizbraucis «uz pāris
dienām" uz Ļeņlngradu, kur sa­stapās
un apspriedās ar Ļeņingra-das
partijas organizācijas opozicio­nāriem
elementiem. Kas viņam tur
bija īsteni Jāmeklē? Kādi dati vi­ņam
tur bija jāsavāc? Mēs nedo­mājam,
ka viņam tur bija darīša­nas
anglo-amerikāņu spiegošanas
atvaires dienestā, bet ka viņš rīko­jās
Jugoslavijas augstākās instan­ces
uzdevumā."
Informēti ļaudis ārpus PSRS la­bi
zina atbildi uz šiem retoriskiem
jautājumiem. Djilass bija braucis
uz Ļeņlngradu, tāpēc ka turienes
partijas organizācija bija pārsāti­nāta
ar režīma slepeniem Ienaid­niekiem
un tāpēc ka Djilass gri­bēja
nodibināt ar viņiem sakarus.
Pēc visa tā var saprast, kāpēc Bel-
(Turpinājums 8. Ipp.).
150 mUJe dolāru
komunisma
apkai^sanai
Valinftona (E). — Sav. valstu
ārlietu ministrija pašreiz Iz­strādā
plānu kā apkarot komu­nisma
draudus Tālajos austru­mos.
Maotsetunga uzvara Ķīnā
un l^omūnistu organizētie ne­mieri
Malajā, Burmā un Indo­ķīnā
radījuši zināmu nemieru
Sav. valstīs. Informētas aprindās
Vašingtonā izsakās, ka ārlietu
ministrija proponēs radīt īpašu
palīdzības fondu, lai atbalstītu
pretkomūnlstlskos spēkus. Sal
fondā paredzēts asignēt 150 mllj.
dolaŗu. Attiecīgo pieprasījumu
prezidents Trūmens kongresam
iesniegšot jau tuvākā nākotnē.
Cangkalšeku ar šim summām
īleatbalstīs, jo Vašingtona pār­liecināta,
ka viņa politika Ķīnā
bankrotējusi.
Svētdien no Lielbritānijas
Honkongā ieradies jauns kara­spēka
kontingents, kurā ietilpst
4000 vīru. Pašreiz britu Hon-kongas
garnizons pārsniedz 13.000
vīru.
mm ^ y
Baltajā nama spriež
par atombu
izdošanu Lielbritānijai
Vašingtona (D). Pag. nedē|ā
preddoita Trfimena privātajās tel­pās
Balti^Jā namā notika Sav. val­stu
politiķu un militāristu slepena
apspriede, kas ilga gandrīz 8 stun­das.
Tanī piedalījās viceprezidents
Bārklejs, ārlietu ministrs Eēesons,
aizsardzības ministrs Džonsons.
ģen. Eizenhauers, atomenerģijas ko­misijas
vadītājs Lilientāls, tautas
pārstāvju nama priekšsēdis Reln-bams
un senators Konnelljs. Pēc
apspriedēm preses pārstāvjiem ne­tika
sniegti nelcādl paskaidrojumi.
Senators Konnelljs vienīgi piebil­dis,
ka prezidents Trūmens izšķir­sies
pats, vai par So konferenci In­formēs
laikrakstus vai nē.
New York Herald Trlbune domā,
ka slepenajā sanāksmē apspriests,
va^ nevajadzētu Informēt ari Kanā­du
un Lielbritāniju par Sav. valstu
sasniegumiem atompētnlecībā. Līdz
šim abas valstis zināja vienīgi teo-
Feldmarsals Montgomerijs saka:
I ••••
Komunisms ir musu ienaidnieks!
L<mdona (R).—Rletumūnljas val­stu
bruņoto spēku virspavēlnieks
feldmaršals Montgomerijs, uzturē­damies
pag. piektdien Prāgā, teica
svarīgus vārdus kādā sanāksmē.
«Rletumūnljas valstis ar saviem ap­vienotiem
spēkiem spēj sadragāt
jebkuru agresoru," viņš uzsvēra.
,^So valstu apvienotās darba spēka
rezerves, produkcija un jēlvlelu
ķr|jumi lrd?^w(J?^,lielāki neHI je<)-
fcuŗam agrtkirani vai agresoru
grupai." Montgomerijs no jauna ap­stiprināja,
ka «angļu bruņotie spē­ki
karos Eiropas kontinentā, ja no­tiks
agresijas mēģinājums no au­strumu
puses." Bet arī/ASV pār­stāvji
esot paziņojuši, ka uzbruku­ma
gadījumā Amerika tūdaļ uzstā­sies
pret agresoru. Tālāk viņš
turpināja:
«Bet ikvienai rietumūnilas valstij
jābūt , gatavai ^urēt arī daļu
no savas suverenitātes, lai nodroši­nātu
agresora atvairīšanai tik ne­pieciešamo
savstarpējo sadarbību.
Mēs kopā visi v.al nu peldēsim vai
nogrimsim. Rietumūnija nebūs pa­tiesi
iespaidīgs militārs spēks, ja
mēs rjekļūsim internacionālāki, ne­kā
bsam pašlaik.
Kā kristīgs karavīrs es pazipoju:
kon^ūnisms ir mūsu ienaidnieks.
Komunisms Ir pretkrisliga reiiģlia.
Pēc manas pārliecības, rietumu ze­mes
jau atrodas kara stāvoklī ar
komunismu. Bieži '4an to sauc par
nervii karu. Bet ja tas novedis pie
īstā (shooting) kara, tad tā būs ka­tastrofa
visai pasaulei. Vienīgais
ceļš, kā novērst īstā kara katastro­fu,
Ir panākt rietumu pārspēku un
vienotību.
Bet kādas ir rietumu pasaules
augstākās vērtības, par kurām
mums vajadzības gadījumā būs jā­cīnās?
Tās ir: kristīgā ticība. Indi­vīda
personība — pēc pretējā uz­skata
atsevišķais Indivīds Ir tikai
llgūra valsts kalpībā, — tālāk: brī­vība
un taisnība un beidzot patie­sa
vēlēšanās pēc miera. Ievērojiet,
ka es lieku mieru pašā pēdējā vle-tāf
jo vispirms mums Jānodrošina
brīvība un taisnība un tikai pēc
tam varēsim iegūt mieru.'*
Visa angļu prese apsveic Mont-gomerija
vārdus. Vienīgais izņē^
mums ' ir komunistiskais Dally
Worker. kas apsūdz feldmaršalu
kūdīšanā uz karu. Laikraksts pār­met
angļu valdībai, ka tā atļāvusi
Montgomerljam «neierobežoti aģi­tēt
par karu."
rētlskos noslēpumus. Bet ja ASV
vēlas, lai ari angļi varētu gatavot
atombumbas, tad nepieciešami at­klāt
darba praktisko norisi.
Lielbritānijas valdība jau atkfir-toti
lūgusi paziņot tai atombumbas
techniskos noslēpumus. New York
Times norāda, ka par šo jautājumu
nevar izšķirties bez kongresa lē­muma,
kas jau 1946. gadā nolēmāt
ka vienīgi ASV glabā šī iedarbīgi
ieroča pagatavošanas noslēpumu.
Informācija no Londonas liecina,
ka Lielbritānija tomēr noteikti
šķīrusies gatavot savā zemē atom­bumbas.
Iespaidīgai aprindas Va*
šlngtonā norāda, ka Atlantijas
pakts un Rietumeiropas ūnija būtu
lielā mēra stiprināta, ja Iedarbīgo
Ieroci ražotu arī britu salās. Nav
Izslēgts, ka angļi izmantos nelielu
spiedienu. ASV urānu līdz šiem ie*
guva Beļģijas Kongo. Lai gan rak«
tuves atrodas beļģu kolonijas terri-torljā,
pats urāna tomēr pieder
Uelbritānljai. Jāpiezīmē vēl, ka
amerlkāņu-beļģu līgums par svarī­gās
rūdas Izmantošanu izbeidzas
jau tuvākā nākotnē.
UP ziņo, ka pirmdien Vašingtonā
notika arī atompētnlecības komisi­jas
sēde Llllentāla vadībā, kur It kā
spriests par So paflu jautājumu.
UZ ATOMBUMBU VIEN NEVAR
PAĻAUTIES
Ņujorka (D). - ASV admirālis
Blendljs, kas piedalījās Bikini eks­perimentā,
pirmdienas vakarā kādā
sanāksmē Ņujorkā izteicās, ka
atombumba ir gan ārkārtīgs ^ iero*
els, bet ar to vien karu nav iespē­jams
uzvarēt. Ir arī pārspīlēts, Ja
saki, ka pret atombumbu nav tiif
sardzibas. Pēc Blendija dominv iit
nāvīgais ierocis pasaules civIUidiifi
Ju tomēr neiznīcinās. Runas beigās
admirālis norādīja^ ka u? Btom-^
bumbu vien nedrOcst balstīties. Ja
bez Sav. valstīm arī vēl kādai dtal
zemei būtu atombumba un labi sa­gatavota
armija, tā viegli varētu
amerikāņus sakaut. Tāpēc ASV
pievērš lielu uzmanību visām trim
Ieroču šķirām.
Cīria pavesta un Maskavas starpa
iegājusi pedeja posma
CECHU GARĪDZNIEKI PUBLICĒJUSI LOJALITĀTES APLIECINĀ­JUMU
PRĀGAS ARCmBlSKAPAM
Vatikāns (D). — Ciņa pāvesta un Maskavas starpā iegājusi pēdēji
posmā, raidījumā Ungārijai svētdien padņoja Vatikāns. Kristus viet­nieks
zemes virsd vairs nevar piefaut, ka kato|u baznīca pakļauta
komunisma diktātam. Notikumi Ungārijā bija viens no pamudināju­miem,
kas lika pāvestam izšķirties un publicēt savu dekrētu par ko­munistu
ekskomunikāciju.
Zviedriei laizmcmsi
Stokholma (R). - Zviedrijas ar­mijas
virspavēlnieks ģen. Jungs
svētdien kādā runā aicināja zviedru
iedzīvotājus būt gataviem nosargāt
savu brīvību. Viņš teica: «Zviedri-jā
pastāv maza, bet bīstama ļaužu
grupa, kas zvērējusi uzticību kadai
svešai varai. Kara gadījumā šis
grupas locekļi būs lielas briesmas
Zviedrijai. Tāpēc jau laikus jāsper
soļi pret piekto kolonnu, lai kara
gadījumā tā nespētu mums nodarīt
ļaunu."
Korespondenti ziņo, ka Norvēģi­jā
un Dānijā vispārēju nemieru ra­da
pārāk lēnais temps, kadā ame-rikāņu
senāts debatē par Atlantijas
pakta ratificēšanu. Bet vēl lielāku
vilšanos un nedrošības sajūtu abas
valstīs sagādā neziņa par to. vai
amerikāņu kongress vispār pieņems
likumu par amerikāņu ieroču pie­gādi
Eiropai. Abas valstis tagad
nonākušas militāri bīstamā stāvok­li
jo tās tikai nupa^ bija sākušas
bmnoties un dibināja visu savu
aobruņosanas programmu uz ame­rikāņu
ieroču piegādi. Dānijas ār­lietu
ministrs Rasmūsens izteicās
New York Times korespondentam,
ka Dānija esot daudz vairāk iein­teresēta
amerikāņu ieroču piegādē
nekā Atlcntijas paktā. ļ
Norvēģijā nepacietība par lēno
apbruņošanās gaitu ir vēl lielāka
nekā D|inijā, jo Norvēģijas ^ stā­voklis
no stratēģisl<ā viedokļa ir
l^istamāks nekā Dānijas.
^niegdams pārskatu par komu­nisma
stāvokli Skandināvijā, New
York Times līdzstrādnieks Salcber-gers
konstatē, ka boļševiki tur cen­šoties
panākt stingrāku disciplīnu
un efektīvāku partijas organizāciju,
kaut vai arī uz partijas locekļu un
līdzskrējēju skaita rēķina. S. ap­galvo,
ļ ka Krievija mļēģinājusi or­ganizēt
komunistus izspiegošanas
darbam Ziemeļsomijā, Zviedrijā un
tāpat ari Norvēģijā. Atzīstami t'ra
no komunistiem esot Zviedrijas ar­mija,
bet Stokholmas policijas šefs
(laikam domāts pilsētas padomnieks
Sēts Persons), kā arī daži civilas
aizsardzības vadītāji esot oartijas
biefiri. Norvēģijā komunisti vis­stiprāk!
esot Norsk Hydros fabrikā,
kur ražo tā saukto smago ūdenL
Raidījumā tālāk teikts, ka kom-
Informs vēlas pakļaut savam jūgam
visu Rietumeiropu. Cīņas smagum-punkts
tagad pārsviedies uz, Cecho-slovakiju,
kur ateisti vēlas dibināt
valsts baznīcu. Vatikāna raidītājs
norāda, ka pāvesta dekrēts liks
staigāt Golgatas ceļu daudziem ka­toļiem,
bet tas baznīcu stiprinās im
nevis vājinās, jo neviena diktatūra,
lai cik stipra tā ari liktos, nevar
pastāvēt ilgi. Visas pag. nedēļas
beigās Vatikāna raidītājā gandrīz
nepārtraukti nolasīja pāvesta dek­rētu
dažādās pasaules valodās.
Kāds katoļu baznīcas augsts garīdz­nieks
pie Svētā krēsla akreditēta­jiem
žurnālistiem paskaidroja, ka
Pad. savienības un satelītu valstu
radio stacijas pūlējušās apklusināt
Vatikāna raidītāju. Romai, pēc ga­rīdznieka
vārdiem, tomēr esot pie­tiekami
daudz līdzekļu, lai visi
ticīgie dabūtu zināt pāvesta lē­mumu.
Lai gan komunisti ar dažādiem
ironiskiem apgalvojumiem pūlas
mazināt ekskomunikācijas aktu, tas
tomēr jūtami skāris vipus visvieglāk
ievainojamā vietā. Francijas un
Itālijas komunisti pūlējušies no­stādīt
Svētās kongregācijas lēmu­mu
kā politisku aktu, ko katego­riski
noraida pāvesta oficiozs Osser-vatore
Romano, piebilstot, ka pā­vesta
lēmums attiecas vienīgi uz
reliģiskām lietām. Itaļu komunistu
vadonis Palmiro Toļati mierina
savas partijas biedrus, ka Vatikāns
viņus vēlas nobiedēt ar «vecu vi­duslaiku
spoku". Franču komunisti
domā, ka ekskomunikācija radīšot
plašu pretklerlkāļu kustību, lai gan
jau tagad var vērot, ka daudzi
franči kļuvuši šaubīgi un vēlas at­stāt
komunistu rindas. No baznīcas
Izslēgtais ungāru mācītājs Balogs
kādā Budapeštas laikrakstā apgal­vo,
ka ungāru katoļi dziļi nožēlo
pāvesta lēmumu. Vatikāns neesot
pareizi informēts par baznīcas stā­vokli
Ungārijā. Komunistu kontro­lētās
pasaules arodbiedrību apvie­nības
ģenerālsekretārs Sejāns iz-
(Turpinājums 8. Ipp.)./
Šonedēļ balsos par
Atlantijas paktii
Ņujorka (R). — Abu partiju lī­deri
amerikāņu senātā vienoju­šies,
ka debates par Atlantijas pak­ta
ratificēšanu izbeidzamas ceturt­dien
pīkst. 16, pēc kam tūliņ uzsā-kama
nobalsošana.
Pēdējās dienās opozīcija pret pak­tu
senātā pieauga, it sevišķi pēc
iespaidīgā senatora R. Tafta uzstā­šanās.
Viņš paziņoja, ka balsošot
pret pakta ratificēiianu, un proti —
aiz trim iemesliem: 1) pakts uzlie­kot
Sav. valstīm īsaistibu apbruņot
Eiropu uz amerikāņu rēķina, 2)
šāda saistība drīzāk izraisīšot trešo
pasaules karti nekā saglabāšot mie­ru,
un 3) pakts runājot pretim sai­stībām,
kādas ASV uzņēmušās UN
chartā.
Valdības aprindas tomēr pārlie­cinātas,
ka senāts ratificēs palātu
ar ļoti lielu baisu vairākumu an ka
no 98 senatoriem, varbūt, tikai
12—15 izteiksies pret to.