1951-06-06-03 |
Previous | 3 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
1951. Iforsēja D»i». hdibmiTj; 75 Pie-p a m valkai,; °'''« 11$ t« « pamatīgu uerr ™ cienījamu S ~ ari karavit, - P8t3k tālu Bttj, •1 cInIHJu loki P^muari. no SpOtt, mūsu amijai laii. Kareivis Tedakciii k ā k k S desmit laca vairākas vi^^a. jitas, kuŗSs Ars, (it lomms) atklāja lai£. ļules kara noslgpunjtu^ Ināja latviešus sj fe. cīnltajieni Sis j{5. populāras, jo Am lat gaistoši, kilPotļ. dzīvē - koll§gu uj Jā. ra talants visspilgm jā nedēļas laikraluii ^ . Podnieka izveMoli devums ar savn bajS-lanto saturu» k& ar! uisko iekārtojumu, i^ ļnitāju, un droši botu .vijas vadošo nedilu 'ien visu miisu djivi (ebūtu sagrSvuil Maj-ļdūre. :upācija« gadu A. Pod- , ierāvies savi ļil jQi pēc vicu ienSkia* ikraksta Tēvija redak-la viņš palika uzticig! un pretkomUniitii' [ima lId2darbodaisie( h preses izdevumos, Ic pārcelSanis uz An* iams Londonas Avīzi, [alījās arī sabiedriska* PL prezidija loceklii nozares vadItSJ!. pārsteigusi vests, ka spalvas bruņiiilekJ lavu cīnīšanos, lirds-ao trimdinieku saittM. krēl nebija sagaidīji* :d€smito gadu, atslJj kam svešums dJive$ tālāk viehiem - btt vīra un tēva. un pieminēdami kolos iepazīto un lizif Jnieku kā krietnu kol. 'ūtos brīžos nez8ud§ja humoru, bet bries-ar filosofa mmf aukstasinību, atvada-izgājēja ar vardielj: Uugl miesai • ļveSzemes tam* dzimtajā puse dvēseļu tlli l l i . . . Vilis i^^ RE ZVIEDRIJA [tālāk. par mācītāju Idalotle* VIS >>>'», Ikšsēdim P^^-ļĻ ķikam fY|,e,. It viņu ah i^j. ļudtes macīt»)» ; i j„ Inumu P'e'"" |j(ci-paskaidro P» lv «agadati; ig„«ei leklēšana j ŗ j s pv I j i , siaJ'*' ^ TreSdien, 1951. g. 6. jTinijā Pasaules L A T V I J A VĒSTULE LATVIJAS REDAKCIJAi'NO ŅUJORKAS Sbtkāl!'^' ""'"''^^^^ ^tarp dāmām MILJONU LIELPILSĒTAS BRĪNUMI Kad esat miesīgām acīm skatījuši (jzivu" debesskrāpi un sākuši apra6t gŗ Ņujorkas pilsētas dimensijām un attālumiem, kas ir gaužām citādi ne-ļjg līdz šim vecajā pasaulē nācies redzēt, jūs sākat interesētieg par citiem noslēptākiem brīnumiem, kas šeit būtu redzēšanas un apbrīnošanas vērti, jo no ārpuses ko apbrīnot daudz nekS vis nav, atskaitot picmi« nētoi grandiozos izmērus, svešās pa» raiai tm netīrību. Bet .pēdējā jau pieder negatīvajiem brīnumiem, un par tiem labāk lieki nežēloties. Tad nu jūs uzzināt, ka viens no tādiem pozitīviem brīnumiem esot Radio City Muzic Hall — pasaules lie-lāicais teātris ar 6200 vietām! Programma ilgst 3 stundas; divās no tām rada kino, trešajā — rēviju. D R O Z M A BEZ TROKŠŅA Jūs ieejat savus 5 stāvus augsti priekštelpā. Lukturi, spoguļi, viss zeltaini brūni dzeltenā krāsā. Jūs pārsteidz neparastais klusums, kaut gan ļaudis nāk un iet Nūjā: grīdas, kāpnes un sienas viecaur nosegtai mīkstiem paklājiem, kas ilSpē skaņa«. Un cilvēks iai klusuma gluži nevi{us sar-gii pacflt balsi, lai tā neizlēktu pāri citām* Boji stilizēta frakā, spožs un gluds M no skatloga izņemts, norāda jums, uz kuru pusi un stāvu iet. Protams, jūs varat braukt ari ar kādu no UN tiem. Zāli ir tiešām milzīga, apaļa, z»elta krāsā, ar 3 balkoniem un sarkaniem mīkstiem sēdekļiem. Protams, viscaur atkal grīdsegas. Grīdas pacēlums, jo sevišķi balkonos, ļoti straujš, tā kā redzamība no jebkuras vietas pilnīga. Pie priekša esoši krēsla atzveltnes jiJs atrodiet tādu k l zvana pogu un, nevarēdams izdomāt, kādam nolūkam tl varētu kalpot, pabailīgā ziņkārībā to paspiežat. Nenotiek nekas sevišķs: tikai iedegas maza, segta spuldzīte, kutas gaismā varat apskatīt programmu vai pulksteni. Divas stundas jOs skatāties filmu ar diromika nn pSrie īsfilmām. Nu, kino paliek kino. Filma gadās sliktSlka vai labāka, bet laikam gan vienmēr caur un cauri amerikāniska, pretēji citiem mazākiem kinoteātriem, kur pa laikam redzam'as ar! dttautu produkcijas. BAZNĪCA UZ SKATUVES Kad filma gala, nolaižas milzīgs zeltīts priekikars, un kamēr jūs prālo-at, cik vakartērpos tādu daudzumu drānas varētu pārvērst, atspM gaisma, un Jūsu priekšā pēkšņi Ir orķestris, it kā nokritis no gaisa. Pado-mijot, Jūs atzīstat, ka tas nav vis nokritis, bet tumsā klusām pacēlies no pagrīdes. Mūziķu ap 60. Jūs klausā-tlM kādu prelūdi un tad, kad domājat, ka kāpinājums sasniedzis virsotni un telpā vairāk skaņu nevar sabāzt, iedārdas neredzamas ērģeles. Ērģelnieks pats gan redzams: viņš uz īpašas platformas atmuguriski izbrauc no sānu sienas un tiek apgaismots. Tai pašā laiki no aizkariem zāles sienās vairāk metru augstumā Iznirst zeltītas un sudrabotas svētbildēm līdzīgas grupas, atveras skatuve, un jūs redzat katedrāli ar altāri, svecēm, mil'zu svētbildēm, mūkiem un mūķenēm stilizētos tērpos. Baznīcas miizlka, liels koris, gājieni un ceremonijas — jūs esat baznīcā! Jo šl, lūk, skaitās Lieldienu programma, un tādēļ ir atrasts par tegu uzvest kaut ko, kam kaut cik sakars ar reliģiju. Aina ilgst minūtes desmit un noslēdzas, mūķenēm uz «katuves no rokās nestajiem līliju pušķiem efektīgā kustībā izveidojot lielu krusta zīmi. Aplausi. Tumsa. Viss pazūd. Jums Jiatzīst, ka efekts bija labs, bet nevarat ātrumā īsti izšķirties, vai tāda Jlna bijusi īsti vietā, un kāds tai sa-ar turpmāko. Un turpmākais se- KO nekavējoties. Atskan ne nu gluži te, bet tāda dejas dzie«ma, uz ska-ļives vizuļojošas dejotājas zaļi rozā (titad pavasarīgos) tērpos, paaugsti- Ijijumā — troni tāda pat vizuļojoša ļļziedātāja ar mikrofonu pie mutes: šeit jums melodija, ritms un %s piedevām! ^08IS, KLAUNI UN AUTOMĀTISKAS LELLES Programma turpinās raibā virknē pārtraukuma: koris, akrobāti, J'suni un balets: slavenās Roketes! 36 «jotājas vienādos tērpos dejo tik precīzi un vienādi kā automātiskas « s , izveidojot vienu, divas, trīs II-ŗ}^> apļus un figūras, sitot stepu, J?paamas augšup un lejup pa kāp-jetn. Viņu līdzināšanās ir tik netica-precīza, ka to apskaustu ikviens dLu K^^^^^^ apakšvirsnieks. Ja sē-balkonā, jūs varēsit pārliecinā-ka viņu veidotais aplis tiešām ir bSk ft^ ^^^^ neizdotos uzzīmēt la- ^ a . Pie tam viņas visu laiku atro-kustībā! r!d n ^ skatā" iepīta dāmu tērpu pa-oJ- j minūšu laikā jums garām rl^a ap 40 vairāk vai mazāk debeš- J ieģērbtu modeļu, sākot ar rīta-un beidzot ar vakartērpu rādī-v e l LiHin- ^ ^ '^ si_em zariem rokās, ziedoši koki slīd, ja gan, 6lid pa skatuvi. Tad kļūst kokiem, patvērumu meklējot, un, z i l - zaļas ugunīs mirgodams, pār skatuvi sak gāzties lietus! īsts ūdens, plīkš- Knt priekškars, iedārdas ērģeles, izrāde ir galā. NO RITA LĪDZ NAKTIJ Bet jūs tikko esat paspējuši tikt īdz durvīm, kad ugunis atkal dziest: ruma sakas no jauna. Un pēc tās rēvija un pēc tās atkal filma - nepār-traukti no desmitiem rītā līdz naktij, nepārtraukti ik dienas, nedēļām un mēnešiem ilgi. Mājup ejot, jusu domas ir drusku nesakarīgas. Jums ienāk prātā, ka nemaz nebūtu tik jauki justie,; kādā no 36 dejotāju kostīmiem, jo nez" vai viņām to iespējams biezāk kā vienreiz dienā, nē - nakti! - novilkt, jo 2 stundu laiks līdz nākošās ievijas sākumam nav necik garš, lai pagūtu teātri atstāt. ^ ^ Un tad Jūs domājat par baznīcas skatu un nevarat izdomāt, vai tas bija nepieciešams citādi gluži laicīgajā programmā. Bet gan jau režisors zināja, ko dara! Jo notiek jau arī otrādi: kādā Amerikas baznīcā izdomāts novietot ērģeļu vietā džesa kapellu, un tas izdarīts ar labiem panākumiem. Jo, lūk, galvenais mūzikas uzdevums baznīcā esot palīdzēt sasniegt ekstāzi, un ar džesu to varot panākt, ja ne labāk, tad vismaz tikpat labi kā ar ērģelēm, Dr. V . Bērzzarlņš Valodas pārpratumi Divi tauUeSl darba vietā pārrunā latviešu draudzes dibināšanas sapulces iespaidus. Pienāk trešais darba biedrs, amerikāinis, un prasa, par ko latvieSi pārrunājot. Tautieši Ir vāji angļu valodas pratēji, bet grib amerikāņu kollēgam pastāstu par dibināšanas sapulcē pieņemto statūtu papildinājumu ar ko latviešu draudzē balsUeslbas piešķirtas ari sievietēm, kas amerikāņu draudzēs nav. Vecākais no abiem jautā amerikānim, vai viņš esot luterānis. Luterānis gan. Tātad pirmais jautājums laimīgi saprasts. Tālžik viņš grib jautāt, vai viņa sievai ari Ir biilsties!- bas, vai viņa, plem., piedalās mācItā]Q v<Hē- Sanās. Tas jau Ir daudz grūtāk» jautājums un tā kā vārdu vēlēt viņš samaina ai: vārdu izvēlēties, tad jautājums skan «ipm. šādi: nChoose pastor your wi(e and olher vorften also . . . ? ! " Amerikānis jautājumu nmsapirot, bet kad l;o tādā pat formulējumā atkārto vēlreiz, amerikānim it kā mazliet uzaust gaisma, un brītiņu padomājis, viņš smaidīdams atbild: , , 0 , no, I choose mv wife mv-i i e l f . . . " ' Abi vīri jūt, ka noticis pārpratums, bet tag.^d grib runāt otrs tautietis, Itufa angļu valodas zlnāš<,ina8 nav bagātākas, TIkdaudz 5;an viņš zin, ka ,,Choose" te nav īstais vārds. Tādēļ viņš saka; ,,No, no, not choose, but selected womcn in the church meeting.,," Tikai atkal nelaime: vārdu ,,elect" — ievēlēt viņš sajucis ar vārdu ..soled" izlasīt, izšķirot. Amerikānis nodomā, ka <ibi vecie puikas ir laikam galīgi traki un lasiās ātrāk prom, bet tautieši nesaprot, kā var tik skaidru valodu nesaprast? Tikai vēlāk, paskatījušies vārdnīcā, viņi saprot, ka tomēr Ir ma2;liet kļūdījušies. Tvlnga-Tvans lukstrādnieka par iamiiaimnieku VĒSTULE L A T V I J A S REDAKCIJAI N O A U S T R Ā L I J AS Dažkārt saka, ka Austrālijā pie sa-vas mājiņas tikt esot smieklu lieta. Kāda šī ..smieklu lieta" ir īstenībā, labi atklājas stāstā par neatkarīgās Latvijas kādreizējo policijas ierēdni, tagad 37 g. v. tautieti K. Ratnieku. Viņš Austrālijā ieradās 1948. g. 16. novembrī. No Bonegillas K. Ratnieku kopā ar sievu un bērnu izvieto darbos Tasmānija, 11 jūdzes no Lanfesto-nas. Farmeris abiem kopā maksā 5 mārc. nedēļā pie visa brīva. Tā ir nabadzīga alga, bet darbs ļoti «mags — govju slaukšana un lauku tīrīšana, pie kam krūmi jācērt ar lielu nazi, kuram pievienots rokturis. Vakaros ļoti sāp rokas. Pēc apm. 3 mēnešiem saimnieks far-mu nodod lietošanā radiem, bet pats aiziet uz pilsētu. Arī K. Ratniekam atļauti meklēt citu darbu. Viņš dodas uz Kambeltaunu — lielu satiksmes centru starp Hobartu un Lančentonu. Tagad darbs ir zāģētavā par 6 mārc. 17 šil. nedēļā. Sievai nav jāstrādā, jo bērnam tikai 4 gadi. Nu ir negals ar dzīvokli. Dažas dienas tas jāīrē dārgā viesnīcā. Tad uz dažām nedēļām lai-mējas dabūt istabiņu par l mārc. nedēļā. Zāģētavā var lēti pirkt dažādus dēļus. Kopā ar sievu K. Ratnieks dodas uz pilsētas valdi, lai varbūt mēģinātu tikt pie sava zemes gabaliņa. Tur strādā kāds austrālietii, kurš daudz ceļojis, 1933.^34. g. bijis ari Lat-vijā. Jūsmo par Rīgu un Ķemeriem. Zin Latvijas toreizējos un tagadējos apstākļus. Vai Ratnieka ģimene tie* šām vēlētos zemi? Lai dažas dienai pagaMot. Sastdien austrālietUt 'atbrauc savā auto un vĢd latviešus apskatīt apbūves gabalus, kuri sadalīti blokos. Auto pietur pie kādas mājas, īmlk tās īpašnieks. K. Ratniekam tāda dīvaina sajūta, jo kabatā tikai 50 mārciņu. Parāda bloku sk:ai3tā vietā. Cena tieši 50 mārciņu. K. Ratnieks reizē priecīgs un bēdīgs, jo bloks ir mazs pietiek tikai mājai un garāžai, bet latviešu cilvēks vēla^ arī vietu, kur iekopt dārzu un audzināt kādu vistiņu. K, Ratnieku, liekas, saprot amstrS-lietis, kurš no senā ceļojuma gar Baltijas jūru nav aizmirsis latviešus. Viņš izvelk no kabatas 50 mārc, iedod K. Ratniekam, visi dodas pie ad vokāta, noraksta līgumu, un mūsu cilvēks skaitās divu bloku īpašnieks. Tālāk iet jau vieglāk. Brīvajās stun dās strādādams, K. Ratnieks uzceļ mazu šķūnīti, apvelk ar žogu un 1949. g. septembrī jau dzīvo uz sava zemes „pleķīša". Tad viņš pilsētas valdē iesniedz īstās mājas plānu, sarunā amatniekus un tie par 1CX)0 mārc. so lafi māju uzcelt. Bet kur ņemt 1000 mārciņu? Palīgs atkal ir tas pats au strāliešu labvēlis. Apmierināts ar mū su tautieša darbu un uzņēmību, viņš sagādā galvotājus, banka izsniedz naudu un K. Ratniekam, kā teikt, māja rokā. Parādus viņš kārto čakli un godīgi. Katru mēnesi jāmaksā 10 mārciņu, bet tagad jau viņš naudu nopelna ari ar K O L O N I S T U IZREDZES R U A N D A - URUNDI bez Ruanda — Urundi ir 49.000 kv. km liels Beļģijas protektorāts Afrik.ii, ko apdzīvo ap 4 miljoni iezemiešu un daži tūkstoši balto kolonistu. Labas izredzes šeit ir uzņēmīgiem ieceļotājiem zemkopjiem, jo zeme auglīga. šis skaits jāsamazina uz pusi. Jo trūkst ganību. Bet ko iesākt ar 70.000 t gaļas un 500.000 vēršu ādām? Te varētu palīdzēt gaļas, ādu un kaulu pārstržidā šanas fabriku ierīkošana. Sai ziņā arī vistām un dārziņu. Savas 30 vistas K. Ratnieks kopj pēc A. Leišes grāmatas ..receptēm" un par pārdotajām olām saņem vairāk nekā 2 mārc. nedēļā, bet sieva pārdošanai izaudzē sīpolus u. c. saknes. Ari pašam K. Ratniekam tagad labi atalgots darbs būvniecībā. Viņš nopelna ap U mārc. nedēļā. Pašreizējos apstākļos jaunā māja būs pilnīgi izmaksāta pēc 7 gadiem. Bez tam, jebkurā l a i k i māju ar visu inventāru viņš var pārdot un pārpalikumu no parāda saņemt naudā .K. Ratnieks saka: „Esmu t&dēl pavisam mierīgs. Tikko mīļā Latvija atkal būs brīva, bez kavēšanās māju pārdošu un došos atpakaļ uz dzimteni. Kamēr tas vēl nav noticis, tikmēr vienu istabu esmu atstājis brīvu un tajā labprāt izguldināšu tautiešus, lai atvaļinājumos apmeklējot Tasmāniju, viņiem nebūtu jāpārnakšņo dārgā viesnīcā." Arnolds Smlts B a l a r a t a , maijā. Dn nezāles ialo fālāk... Sādā veidā risinās elropla§u ierēdņa ceļojums Ruandas kalnainajos ap9abalos Līdz šim par Urundu interesējušies tikai tirgotāji un rūdas raktuvju sabiedrības. Sen pirms eiropiešu kolonistiem Ruanda ieradušies arattu un indiešu tirgotāji, kas šejieniešus apgādā ar tekstilprecēm. Galvenās šīs zemes eksportpreces ir kasiterits (alvas pārskābe), arābu kafija un vēršu ādas. Govslopu Ruanda maz; iezemieti, kam pieder govs, uzskata par bagātnieku. Toties uz 24.500 kv. km ir vairāk par miljonu vēršu. Pēc jaunā 10 gadu plāna daudziem ieceļotājiem pavērtos darba iespējas. Apvienojoties financiāli, ieceļotāju grupas varētu pašas šos uzņēmumus vadīt. Lai šādu projektu īstenotu, ieinteresētajiem ieceļotājiem iepriekš jānoskaidro preču izvietošanas tirgi. Iezemiešu tikumi un parašas ir savdabīgas. Zemes kopējus bahntus uzskata par 7.emāko šķiru, kas paklauta valdītāju šķirai — vēršu audzētajiem vahutsiem. A. S. K i g a l i , Ruanda. K A D A LATVIEŠU PUSGRAUDNIEKA GAITAS 1000 AKRU F A R MA Vēstule Latvijai no Virdilnijas Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes, ir dzīves patiesība, ko īsos vārdos pateicis J. Purapuķe, Latviešu DP sirdīs tā dzīva vēl šodien. Zemes arēji nometnēs jūtas kā drupās pārstādīti koki, viņi ilgojas brīža, kad varēs atkal Just valgo zemi Ilpam pie kājām. Liktenis vairumam latviešu bagātajās Sav. valstīs lēmis iet kalpu gaitās, tikai retam uzsmaidījusi laime ari citām iespējām. Pēdējo vidū ir val-cēnietis K. Zvīgzna. Pusgraudnieks un vēl 1000 akru farmā! Vilinošas izredzes. Baidīja vienīgi nepierastais, karstais Virdžī-nijas klimats. Kad es, vienkāršs kalps, redzēju „ro.uižu", biju pārsteigts: jauka apkārtne — no trim pusēm ūde<ņi, ceturtā mežs. Ēkas gan paputējušas, dažas pat sakritušas. Labā stāvokli vienīgi saimnieku dzīvojamā māja, kas sevi vēl glabāja seno dienu dižās atmiņas, jo tai bijis sakars ar slaveno ģenerāli Vašingtonu. Tāpēc arī ir ierindota vietējo vēsturisko pieminekļu sarakstā. Saimnieks īpašumu bija ieguvis pirms āpm. 12 gadiem, un no tā laika viss sācis slīdēt lejup. Daudzās vasarnieku mājas pamazām noplukušas un no tām vairs tikai dažas apdzīvojamas, no kādreiz jaunpasSktās modernās lopu kūts palikuši tikai betona pamati un sarūsējušas caurules. Saimniekam nodomu daudz, bet tie bezmērķīgi. Pirms Zvigznas „muižas" zemi uz pusgrauda apstrādāja kāds amerikānis. Tas esot bijis slinks, stāstīja saimnieks, bet Zvigznara tēloja rožainu nākotni: līdzšinējais pusgraudnieks ar jaungadu iešot projām, un tad sākšot viņi. Par zemes aršanu, sagāzušos sētu labošanu un citiem sīkiem darbiem saimnieks Zvigznas ģimenei deva tikai uzturu un dzīvokli. Ja Zvīgzna nebūtu latvietis, viņš jau pirmajā mēnesī būtu meklējies citur. ..Pavasarī būs labāk," valcēnietis sprieda un mēģināja dzīvot. Viņš zvejoja austeres, izlika zvēriem slazdus. Tā pagāja ziema, un ietaupīts bija arī kāds dolārs. Pavasarī Zvīgzna bija ,.pilns graudnieks", jo otrs aizgāja. Pie agrākā inventāra klāt bija nākušas divas baltas ķēves un drusku sēklas. Aparts gan bija krietni, bet ko zemē kaisīt saimnieks deva maz. „ N e k a s labs nesanāks." sprieda Zvīgzna. Tā domāju arī es un kaimiņi — amerikāņi, kuri Zvigznu atbalstīja gan ar uzturu, naudu, gan paklusām tam pagādāja arī kādu peļņas iespēju. Pēdīgi notika tas, kam bija jānotiek — pašā vasaras vidū Zvīgznas sasaiņoja mantas un aizgāja. Būtu jau vel cietušles, bet kaimiņš skubināja. Tas, redzējis Eiropu un iecienījis Zvīgznas, bija sameklējis viņam labāku vietu Vašingtonas pievārtē un ieteica to pieņemt. Tā 1000 akru farmas īpašnieks kļuva par vienu sapni nabagāks, bet jaunais saimnieks savai mājai un nelielajai saimniecībai ieguva čaklus strādniekus, un Zvīgznas ģimenei labu atalgojumu un dzīves apstākļus. „Nu mēs reiz esam no elles laukā," rakstīja Zvīgznas no jaunās dzīves vietas. Tūkstošakru farmā Zvīgznas izskau-stās nezāles sāka atkal atkarot vecās pozīcijas, jo nēģeris, kas pēc tam ieradās, nedomāja ar tam daudz noņemties. Bet ne jau pieminētajā farmā vien, arī daudzās citās saimnie-clbās, kur DP aicināti ..rādīt brīnumus", tie nav piepildījušies vienīgi tamdēļ, ka saimnieki baidās izdot naudu cīņai pret nezālēm. Tās uzvar un zaļo tālāk . . . Alfrēds Ozols Zvlodriju netn pētniec ī b u fonda stipeodlias sa-ņēmuSi ari divi latvief^i — prof. A. Teikmanis, kas strādi, Stokholmas itmf-ģtBl) iunu stacijā, un V. Slaņķis Upsalā. Zviedrijas latviešu palīdzības komitejā Ievēlēti J. BrelkŠs. V KamlnsKa. A. Klocbka. J. Grini. M. Salnā. V. KraukUs. A. Eiche. J. Čakste, A. Tept«re. P, Kaņeps. P. Učgalva. D. Sielere, J. ĢēraiDls, B. Kalniņš. E. Ogriņt. K. Dziļleja. J. Pā\'ulāBt. L. E^eavalds, V. Bumbērs. * Do«. A. Melderti ddnlU vadīt Britu tsperiju nOieJa herblilja. ins. g. Melderis beidza LU, pēc kta to teTēlIU par Jau- Dāko asistentu, bet 1943. g. par privāt-doct& tn pia augu morfoloģijai «n siitēaati-ku katedras. Kopš lUJl. g. docenti itridāja Upialti universitātei lintēaatiskāi botāniku instltatā un botāniski iBŌiejā. • Bivertētdl, KaliforDi-jā, nz 59 liollbā pavadītiem gadiem ttikatlj&i An-gnīts Brechmāaii ar dtluoi biedri Otinju. Brechmaņu pārti ASV locelojli Jau jionlbl OB BlveriaidI ffn* Yli Ievērību tr lavtam d«l|aaatnieclbti liitrādA-JimVm. Miiiion Inn nflre- • ozdevami ipco|oJli Eiropa. Viņi piedilljles irl KAUIor«i|l populārā Mont Bttbidous ixbQvē. Brechmaņu bērni tiglItojuSiei amerikiiņu ikolli, bot ģimenē arvien vēl runi Utvtikl. it CikSgai UtvleSu «v. Int. J l ņ i irnuSiot valdē Ievēlēti Dukāti fpirlekSiēdUj, O. Krollt. A. PriodlUi un J, Freimanli: lalmnltcUkiJl •tldē J. BugtBi. H. Krievs. A. Moriet. B. Banmanti, A. OioUņa un A. Jaaktri, bot ktndidāttt liraudzlštnti komliUā L. Veati. mie. O. Galbii un 3. Einii. Drtudiē pallalk reģistrētas apn. 2S0 latvieāu ģlmoņii. # Neien ui 60 n^ti «aadiem tUkitllU pt-ilstamals īvēr. K J V , Valentīni Divli, kti itrādi liiliku darbu Zliimelkarolalnl. • Melbomai Sv. Jiņa latvleiu drtndits pllnitpulcē par draudzei priekšnieka Ievēlēti J. Dorilii. bet draudzei valdē un padomi B. Atvarnlcki. P. Dubaus, A. Jēkabioni. Z. StrudlņS. G. Oioli, L. Trērlņi, J. GrIiUi, BItents, A. Melnilli, A. Lušnāti; dSmu komitejā E. Oiola. V. Māršava. K. Griile. K. Grlnberga, K. Krastiņa. Draudzei mācītāji ir V. H. Peēi un E. Kociņi. * Latviešu apvienību Cllē valdē dirbolai T. BuSs (priekšiēdli), J. Grlnbergi, A. Sterni. A. Dauge}enoki un A. Treknais. Apvienība dibināta plrmi dtvarpui gadiem. Latvieši apmeklē vācu ev. lut. draudzei dievkalpoju-mui. Grūtībai rada ikolu lautSjumi. {o valiti ikolāi bērniem iek|flt urOU, bet privitiko-lai dārgas. Lielākā da)a latvleiu bērnu mfi-cfli vācu, angiu vai ipāņu ikolāi. it Toronto St. Katerliiai DV valdē Ievēlēti 2, Zanderioni (prlekSiēdiij, L. Līdums, E. Sakss. P, vītols, V. Greble. bet revīzijai komisijā J. Gulbis. A. SiullUi un T. Paipala. Sikis Lielbritānijas ziņas Dievkalpolumi VIDUSANGUJAS DRAUDZE, māc. B Sar-kanbārdti, kopīgi angju, latviešu un igauņu komunisma upuru piemiņas un aizlūgšanas dievkalpojumi: Alsageiā, Ezcalibur nometnē, 10. jūnijā pl. 10} Štoke-on-Trent Holy Tri-nity bazn.. Harli Hlll, 10. jūnijā, pl, 15, Cesterfildā. Holy Trinily bazn., Nev/bold Rd, II. jūnijā, pl. 19; Lemlngtonā, Parish Church (galv. lelfi, pretim pastam), 12. jūnijā, pl, 20j Koventrijā Holy Trlnity bazn , 13. jūnijā, pl. 9; Lesterā, Holy Trinity bazn., U. jūnijā, pl. 19.30; V^oolfoi Lodne (Etton), 15. jūnijā, pl. 20) Birmlnghema, Bīskapa Raidera bazn., 16. jūnijā, pl 18; Vulverhemptonā, Sv. M«irka bain., Chapel Ash !7. jūnijā, pl. 16. ZIEMEĻANGLIJAS-BRADFORDAS DRAUDZE, māc. R. AboUņS, Bradfordā, Lūkas bazn , 10. jUnijā. pl. 15; Keighiev. Pftrish Church, aizvesto piemiņas dievkalpojums, 16. jūnijā, pl. 16.30. MANCESTERAS DRAUDZE, māc. P Nam-gauds, Bollonā. St. Georgei bazn. aizvesto piemiņas dievkalpojums, 9. jOnijS, pl. 15, pēc tam kopīga sapulce ar lietuvicSiem un igauņiem; ManČcslerā, Sv. Annas bazn , 17. jūnijā, pl, 15, pēc tam draudzes vakars. RIETUMANGLIJAS DRAUDZE, māc. R, Muziķi, Vestvelsfis ģimeņu nomotnes sarīkojumu zālē, 14. jūnijā, pl. IB bērnu dievkalpojums; pl. 20, aizvesto piemiņas dievkalpojums. NOTINGHEMA. māc, B. Fedders, Sv, Pētera bazn,, 16. jūnijā, pl. 16, aizvelto piemiņas dievkalpojums. LESTERA. māc. B. Fedders, Narborough Road, Metodistu bazn., 17. jUnljfl. pl. 16. eiz-ve'ito piemiņas dievkalpojums, piedalās Beverīnas kcris. LONDONAS LATVIEŠU DRAUDZES OKSFORDAS KOPA, New Road baptistu baznīcā, 16. jūnijā, pl. 17, dievkalpojums ar dievgaldu. Citi sarīkojumi LNPL DARBA TjESlBU UN JURIDISKAS PALĪDZĪBAS NOZARES KONSULTANTU APSPRIEDE. Londonas DV namā. 16. un 17. jūnijā. LBL LATVIEŠU DZIESMU, TAUTISKO DEJU UN ROTAĻU VAKARS Luterā, Narborough Road Metodistu bazn. zālē, pie 21 buia gala punkta. 9. jūnijā, pl. 16; Ieeja 2/6. DEPORTĒTIEM LATVIEŠIEM VELTTTS PIE-MIIļ^ AS VAKARS, Derby VMCAi (Vlctoria Hall) telpās. 9. jOnIiS, pl, 18, ar māc. A, DzenISa svētbrīdi un rakstnieka P. Aigara referātu: ieeja 2 6. VETERBIJAS CEĻOJOŠA KAUSA BASKET-BOLA IZCĪŅA. Veterbljas Park Gates no-metnei laukumā, 9. un 10. jūnijā, pl. 10. Bu%i (Wetherby-Knaresborough) no LTdsa*. JoikSiras (^^rkanās auto ostas); 9. jOnIiā Ipēc sacīkstēm), pl. 19. saviesīgs vakar? Rouiidhay Parochiall Hall telpās, Fitzroy Drive, Lceds 8. Spēlēs Arnolda Korncliuta deju kapella. Atsp.rdzinājumu naids. Groziņus atļauts ņemt lldrl. Nokļūšana uz sav, vakara vietu ar ielu dzelzceļu 3 Roundhay līdz Welherby Road, Pēc sarīkojuma speciāls buss uz Bradfordu un Horsfordu. DV DRĀMAS IZRĀDE - M. ZTverta ko-mēdija Divkauja — 9. jūnijā, pl 18,30, A!f-ord Houie, Avelyne Street (Ķeninntoms apakšr. stacija). Pēc izrādes saVicsIgs vakars ar deju. Ieejas kartes DVF grāmatnīrā, 72. Oueensborough Terrace, London W 2. Ieeja 5/-, DVF OKSFORDAS NOD. REFERĀTU UC. PRĪEKSN'FSUMr VAKAPS New Road hr,p-tistu barn. zāl^, 16, jnniiā. pl. 18; tējas galds gro7;i5vok'(r5 v c d ā , ir'CJa pret labp'ā-tTT<^ T; ?;r'lr,;;:T, fr,- D7.:i(?smu dlpnu IIPMI Ok«fordā >;n apkS"'.ē kārto DVP Oksfordas nofi. kiilturālfls daļas vad. J. Sinka, Oriel Coi.cge. Ox[ord.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 6, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-06-06 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510606 |
Description
Title | 1951-06-06-03 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
1951.
Iforsēja D»i».
hdibmiTj; 75 Pie-p
a m valkai,; °'''«
11$
t« « pamatīgu uerr
™ cienījamu S
~ ari karavit,
- P8t3k tālu Bttj,
•1 cInIHJu loki
P^muari. no SpOtt,
mūsu amijai laii.
Kareivis Tedakciii
k ā k k S desmit
laca vairākas vi^^a.
jitas, kuŗSs Ars, (it
lomms) atklāja lai£.
ļules kara noslgpunjtu^
Ināja latviešus sj fe.
cīnltajieni Sis j{5.
populāras, jo Am
lat gaistoši, kilPotļ.
dzīvē - koll§gu uj
Jā.
ra talants visspilgm
jā nedēļas laikraluii
^ . Podnieka izveMoli
devums ar savn bajS-lanto
saturu» k& ar!
uisko iekārtojumu, i^
ļnitāju, un droši botu
.vijas vadošo nedilu
'ien visu miisu djivi
(ebūtu sagrSvuil Maj-ļdūre.
:upācija« gadu A. Pod-
, ierāvies savi ļil
jQi pēc vicu ienSkia*
ikraksta Tēvija redak-la
viņš palika uzticig!
un pretkomUniitii'
[ima lId2darbodaisie(
h preses izdevumos,
Ic pārcelSanis uz An*
iams Londonas Avīzi,
[alījās arī sabiedriska*
PL prezidija loceklii
nozares vadItSJ!.
pārsteigusi vests, ka
spalvas bruņiiilekJ
lavu cīnīšanos, lirds-ao
trimdinieku saittM.
krēl nebija sagaidīji*
:d€smito gadu, atslJj
kam svešums dJive$
tālāk viehiem - btt
vīra un tēva.
un pieminēdami kolos
iepazīto un lizif
Jnieku kā krietnu kol.
'ūtos brīžos nez8ud§ja
humoru, bet bries-ar
filosofa mmf
aukstasinību, atvada-izgājēja
ar vardielj:
Uugl miesai •
ļveSzemes tam*
dzimtajā puse
dvēseļu tlli l l i . . .
Vilis i^^
RE ZVIEDRIJA
[tālāk.
par mācītāju
Idalotle* VIS >>>'»,
Ikšsēdim P^^-ļĻ
ķikam fY|,e,.
It viņu ah i^j.
ļudtes macīt»)» ; i j„
Inumu P'e'"" |j(ci-paskaidro
P»
lv «agadati; ig„«ei
leklēšana j ŗ j s pv
I j i , siaJ'*' ^
TreSdien, 1951. g. 6. jTinijā
Pasaules
L A T V I J A
VĒSTULE LATVIJAS REDAKCIJAi'NO ŅUJORKAS
Sbtkāl!'^' ""'"''^^^^ ^tarp dāmām
MILJONU LIELPILSĒTAS BRĪNUMI
Kad esat miesīgām acīm skatījuši
(jzivu" debesskrāpi un sākuši apra6t
gŗ Ņujorkas pilsētas dimensijām un
attālumiem, kas ir gaužām citādi ne-ļjg
līdz šim vecajā pasaulē nācies
redzēt, jūs sākat interesētieg par citiem
noslēptākiem brīnumiem, kas
šeit būtu redzēšanas un apbrīnošanas
vērti, jo no ārpuses ko apbrīnot
daudz nekS vis nav, atskaitot picmi«
nētoi grandiozos izmērus, svešās pa»
raiai tm netīrību. Bet .pēdējā jau
pieder negatīvajiem brīnumiem, un
par tiem labāk lieki nežēloties.
Tad nu jūs uzzināt, ka viens no tādiem
pozitīviem brīnumiem esot Radio
City Muzic Hall — pasaules lie-lāicais
teātris ar 6200 vietām! Programma
ilgst 3 stundas; divās no tām
rada kino, trešajā — rēviju.
D R O Z M A BEZ TROKŠŅA
Jūs ieejat savus 5 stāvus augsti
priekštelpā. Lukturi, spoguļi, viss zeltaini
brūni dzeltenā krāsā. Jūs pārsteidz
neparastais klusums, kaut gan
ļaudis nāk un iet Nūjā: grīdas, kāpnes
un sienas viecaur nosegtai mīkstiem
paklājiem, kas ilSpē skaņa«. Un
cilvēks iai klusuma gluži nevi{us sar-gii
pacflt balsi, lai tā neizlēktu pāri
citām*
Boji stilizēta frakā, spožs un gluds
M no skatloga izņemts, norāda jums,
uz kuru pusi un stāvu iet. Protams,
jūs varat braukt ari ar kādu no UN
tiem.
Zāli ir tiešām milzīga, apaļa, z»elta
krāsā, ar 3 balkoniem un sarkaniem
mīkstiem sēdekļiem. Protams, viscaur
atkal grīdsegas. Grīdas pacēlums, jo
sevišķi balkonos, ļoti straujš, tā kā
redzamība no jebkuras vietas pilnīga.
Pie priekša esoši krēsla atzveltnes
jiJs atrodiet tādu k l zvana pogu un,
nevarēdams izdomāt, kādam nolūkam
tl varētu kalpot, pabailīgā ziņkārībā
to paspiežat. Nenotiek nekas sevišķs:
tikai iedegas maza, segta spuldzīte,
kutas gaismā varat apskatīt programmu
vai pulksteni.
Divas stundas jOs skatāties filmu ar
diromika nn pSrie īsfilmām. Nu, kino
paliek kino. Filma gadās sliktSlka vai
labāka, bet laikam gan vienmēr caur
un cauri amerikāniska, pretēji citiem
mazākiem kinoteātriem, kur pa laikam
redzam'as ar! dttautu produkcijas.
BAZNĪCA UZ SKATUVES
Kad filma gala, nolaižas milzīgs zeltīts
priekikars, un kamēr jūs prālo-at,
cik vakartērpos tādu daudzumu
drānas varētu pārvērst, atspM gaisma,
un Jūsu priekšā pēkšņi Ir orķestris,
it kā nokritis no gaisa. Pado-mijot,
Jūs atzīstat, ka tas nav vis nokritis,
bet tumsā klusām pacēlies no
pagrīdes. Mūziķu ap 60. Jūs klausā-tlM
kādu prelūdi un tad, kad domājat,
ka kāpinājums sasniedzis virsotni un
telpā vairāk skaņu nevar sabāzt, iedārdas
neredzamas ērģeles. Ērģelnieks
pats gan redzams: viņš uz īpašas platformas
atmuguriski izbrauc no sānu
sienas un tiek apgaismots. Tai pašā
laiki no aizkariem zāles sienās vairāk
metru augstumā Iznirst zeltītas un
sudrabotas svētbildēm līdzīgas grupas,
atveras skatuve, un jūs redzat
katedrāli ar altāri, svecēm, mil'zu svētbildēm,
mūkiem un mūķenēm stilizētos
tērpos. Baznīcas miizlka, liels koris,
gājieni un ceremonijas — jūs esat
baznīcā! Jo šl, lūk, skaitās Lieldienu
programma, un tādēļ ir atrasts par
tegu uzvest kaut ko, kam kaut cik
sakars ar reliģiju. Aina ilgst minūtes
desmit un noslēdzas, mūķenēm uz
«katuves no rokās nestajiem līliju
pušķiem efektīgā kustībā izveidojot
lielu krusta zīmi.
Aplausi. Tumsa. Viss pazūd. Jums
Jiatzīst, ka efekts bija labs, bet nevarat
ātrumā īsti izšķirties, vai tāda
Jlna bijusi īsti vietā, un kāds tai sa-ar
turpmāko. Un turpmākais se-
KO nekavējoties. Atskan ne nu gluži
te, bet tāda dejas dzie«ma, uz ska-ļives
vizuļojošas dejotājas zaļi rozā
(titad pavasarīgos) tērpos, paaugsti-
Ijijumā — troni tāda pat vizuļojoša
ļļziedātāja ar mikrofonu pie mutes:
šeit jums melodija, ritms un
%s piedevām!
^08IS, KLAUNI UN AUTOMĀTISKAS
LELLES
Programma turpinās raibā virknē
pārtraukuma: koris, akrobāti,
J'suni un balets: slavenās Roketes! 36
«jotājas vienādos tērpos dejo tik
precīzi un vienādi kā automātiskas
« s , izveidojot vienu, divas, trīs II-ŗ}^>
apļus un figūras, sitot stepu,
J?paamas augšup un lejup pa kāp-jetn.
Viņu līdzināšanās ir tik netica-precīza,
ka to apskaustu ikviens
dLu K^^^^^^ apakšvirsnieks. Ja sē-balkonā,
jūs varēsit pārliecinā-ka
viņu veidotais aplis tiešām ir
bSk ft^ ^^^^ neizdotos uzzīmēt la-
^ a . Pie tam viņas visu laiku atro-kustībā!
r!d n ^ skatā" iepīta dāmu tērpu pa-oJ-
j minūšu laikā jums garām
rl^a ap 40 vairāk vai mazāk debeš-
J ieģērbtu modeļu, sākot ar rīta-un
beidzot ar vakartērpu rādī-v
e l LiHin- ^ ^ '^
si_em zariem rokās, ziedoši koki slīd,
ja gan, 6lid pa skatuvi. Tad kļūst
kokiem, patvērumu meklējot, un, z i l -
zaļas ugunīs mirgodams, pār skatuvi
sak gāzties lietus! īsts ūdens, plīkš-
Knt priekškars, iedārdas ērģeles, izrāde
ir galā.
NO RITA LĪDZ NAKTIJ
Bet jūs tikko esat paspējuši tikt
īdz durvīm, kad ugunis atkal dziest:
ruma sakas no jauna. Un pēc tās rēvija
un pēc tās atkal filma - nepār-traukti
no desmitiem rītā līdz naktij,
nepārtraukti ik dienas, nedēļām un
mēnešiem ilgi.
Mājup ejot, jusu domas ir drusku
nesakarīgas. Jums ienāk prātā, ka
nemaz nebūtu tik jauki justie,; kādā
no 36 dejotāju kostīmiem, jo nez" vai
viņām to iespējams biezāk kā vienreiz
dienā, nē - nakti! - novilkt, jo
2 stundu laiks līdz nākošās ievijas
sākumam nav necik garš, lai pagūtu
teātri atstāt. ^ ^
Un tad Jūs domājat par baznīcas
skatu un nevarat izdomāt, vai tas bija
nepieciešams citādi gluži laicīgajā
programmā. Bet gan jau režisors zināja,
ko dara! Jo notiek jau arī otrādi:
kādā Amerikas baznīcā izdomāts
novietot ērģeļu vietā džesa kapellu,
un tas izdarīts ar labiem panākumiem.
Jo, lūk, galvenais mūzikas uzdevums
baznīcā esot palīdzēt sasniegt ekstāzi,
un ar džesu to varot panākt, ja ne
labāk, tad vismaz tikpat labi kā ar
ērģelēm, Dr. V . Bērzzarlņš
Valodas pārpratumi
Divi tauUeSl darba vietā pārrunā latviešu
draudzes dibināšanas sapulces iespaidus. Pienāk
trešais darba biedrs, amerikāinis, un
prasa, par ko latvieSi pārrunājot.
Tautieši Ir vāji angļu valodas pratēji, bet
grib amerikāņu kollēgam pastāstu par dibināšanas
sapulcē pieņemto statūtu papildinājumu
ar ko latviešu draudzē balsUeslbas piešķirtas
ari sievietēm, kas amerikāņu draudzēs
nav.
Vecākais no abiem jautā amerikānim, vai
viņš esot luterānis. Luterānis gan. Tātad pirmais
jautājums laimīgi saprasts. Tālžik viņš
grib jautāt, vai viņa sievai ari Ir biilsties!-
bas, vai viņa, plem., piedalās mācItā]Q v |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-06-06-03