Bavarijas Latviesu vestnesis, May 31, 1949

              i
1
i
PAE PMOULESANU SAVS NAMĀ SAMAKSĀ
mOOLAEI
Hesen ņujorkieši piedzīvoja lielu
sabiedrisku sensādju: lablOco ap-zindu
namus aplidoja vēsts, ka sa­vu
feodālo pUi Piektajā avēnijā
(Fifth Avenue) atstājusi Kornēlija
Vanderbtlte» ģenerāļa Vanderbilta
atraitne im pāējā miljardiere, kas
apdzīvoja Ņujorkas aristokrātu ra­jonu.
1900. gadā Piektā avēnija
Ņujorkā nozīmēja to pašu, ko Mar­šala
t^oSa avēnija Parīzē. Dažu
simtu metru lielajā territorijā bija
kcDficentrētas amerikāņu miljar­dieru
un finanču magnātu pasa-leaini
greznās pilis. Pasaulē nebija
otras vietas, kur tik cieši kopā
būtu sakopotas teiksmainas vērtī­bas.
Katrs amerikānis, kura manta
pārsniedza vienu miljonu dolāru,
par savas dzīves uzdevumu uzska­tīja
dzīvi Piektajā avēnijā.
Pavisam cieši kaimiņos tur dzī*
voia dzelzceļu karalis Vandeibilts
m Gulds, tērauda rūpniecības dik-fetors
Pimks \m Kamedžijs un
transporta kontrolētājs Rajans un
Jerks. So vareno vīru pHīs, kas
btja „Mazfis Trianonas", „Vind2oras
plii" un „Medlci villas" kopijas, no
visas pasaules malām bija savākti
grezni gobelēni, brīnišķīgi austru­mu
tepiķi un visslavenākais porce­lāns.
Ziemas dārzos ziedēja visre­tākās
ordiltlejas, un vannas istabas
klāja jaspiss vn sudraba plāksnes.
Tagad visu šo greznību sedz putekļi
un aizmirstība. 72 miljardieru pilis
Piektajā avēnijā kļuvušas par sim­bolu
sairumam un aizmirstībai. 33
nami slēgti vai pārvērsti par
publiski pieejamām vietām. Tikai
32 ptUs vēl ir aiKizīvotas, jo no­dokļu
nt9u»tas ari amerikāņu miljo-
"hāriem kļuvušas nepanesamas.
Par katru Piektās avēnijas
kvadrātpēdu Ņujorkas pilsēta gadā
saņem 4ul dolārus. Tā, piemēram,
tērauda karaļa Kamedžija atraitne
par savu mihīgo Viktorija3 stila na^
nnu maksāja gadā 70.OpO, dol|dŗu no­dokļu,
kaut ad viņas Vt^k #/« tio
visas mantas ziedoja labdarīgiem
mērķiem. Kad bagātā atraitne vē­las
pārgulēt savā nātnā tikai vienu
nakti, tas viņai izmaksā ,197 Mārus.
Nodokļi, protams, jāmaķ§ā arī tad,
kad miljardiere guļ kaut Icu^ citur.
Nama uzturēšana, remonti, pārti­ka
un apkalpotāji prasa tālākus
30.000 dolārus gadā. Tāpēc lielākā
daļa amerikāņu miljonāru atzinusi,
ka dzīve Piektajā avēnijā ir tomēr
pārāk dārga. Viņi pāriet tais šķērs­ielās,
kas robežo ar dārgo rajonu,
Jo tur nodokli daudz mazāki.
Sobrld 32 Piektās avēnijas mājās
daivo tikai 80 cilvēku: slavenās
Blca \m Karltona viesnīcas īpaš­nieks
Hoberts 2ilē, kas savu vies­nīcu
tapetes nav mainījis jau kopš
30 gadiem, 70 gadu vecais multimil­jonārs
Aleksandrs Baiss kura pie-
X^emšanās parasti piedalās līdz 500
personu un Kornēlija Vanderbllte.
Tas ir. viņa dzīvoja Piektajā avē­nijā,
bet tagad pšrcēlusips va 92.
du. Patiesību sakot, 2ile Piektajā
avēnijā pavada tikai dažas nedē]as
gadā. Pārējo laiku viņš ceļo savā
greznajā Jachtā pa visa kontinenta
ūrām. Raisa specialitāte pieņanša-nās
bija zosu aknu pastēte; katrs
vie^ varēja apēst milzīgu porciju.
Vecā multimiljonāra vienīgā kon­kurente
ilgus gadus bija tikai Kor­nēlija
Vanderbilte. Arī viņas rautos
pulcējās līdz 600 personu. Viesi pa­rasti
ēda no zelta vai sudraba |ser^
vīzēm visretākos gardumus, ko
vien bija iespējams iegūt.
Tagad Vanderbilte padevusies
Ņujorkas nodokļu inspektoriem. Di­vus
gadus no vietas viņa „aiznursa"
samaksāt nodokļus un tad paziņoja,
ta pārdod savu pili, kas novērtēta
uz 3,5 miljoniem dolāru. Tās vietā
>acelšoties jauns debesskrāpis. Par
2 miljoniem dolāru var pirkt arī
dzeUzceļu karaļa Gulda namu. Ne­tālu
no Piektās avēnijas 98. ielā
dzīvo Ņujorkas pirmais aristokrāts
Augusts van Home Stajversants.
Viņa sencis cēlies no tās holandiešu
^menes. kas deva Ņujorkai ,pirmo
^bemātoru. Piektajā avēnija vēl
urās lielākais īpatnis Viljems, kas
uzcēlis grezno pili, lai slavinātu sa­vas
sievas skaistumu. Viņa kundze
au kopš gadiem dzīvo Kapri salā.
Tā kā Viljems nevarot „panest"
talijas klimatu, viņš palicis Ņujor­kā
un rīko regulāras pieņenišānas
vecpuišiem, kurās lasa savas sievas
vēstules.
Nav nekādu' cerību, ka vecos
Piektās avēnijas miljonārus varēs
cādreiz aizstāt jaunā paaudze. Uz
]Q turienes pastāvīgajiem iemītnie­kiem
ir tikai viens bērns, kas nav
vecāks par gadu un desmit bērnu
skolas laika vecumā.
Teodors Z e l t i ņš
LATVUA.1949.|.jl.^
A ī d a N i e d ra
Kā drīkst gan atstāt pēdas
Man pantos paša hēāas.
Ja pļauj kā sirpis tautu posts.
Ak. kā lai rindās lieku
Junis manīt savu prieku.
Ja brāļu kaps jau skujām posts.
J i i -L N
Fragments no romāna ,J^lta aunāda''
Svešs visam savam topu,
Lai celtos liels ar kopu
Un lepna^^fta bruņās jozts.
Par ko runa latvieši
Anglija
(1. turpinājums)
Tā viņa skraidīja pēc barības.
Bieži cēlās laivā pāri Rēgnicas upei
un šinī savā ceļā vēroja namus klu­sajos
nn gleznainajos krasta apvi­dos.
Tur apkārt viļņoja ūdens un
no žogiem lejup nokarājās zilo gli-clniju
vītnes.
Priekštelpa, kurā stāvēja Katrine,
bija vēl gandrīz tumša, lielās dārza
durvis bija izdauzītas aizsistas
ar dēļiem un tikai augšā, mazā un
šaurā spraugā, kur atradās pusrūts,
Gatavojoties dziesmu dienai, kas ļ iespīdēja rīta ^ gaisma. Katrlne sa-notiks
17. jūnijā Londonā, rīcības tvēra grozu uh izlīda pa durvīm,
komiteja izdevusi plakātus un sākusi Pret Luitpolda ielu viņas soļi kļu-roslgu
biļešu pārdošanu. Notikuši ļva lēnāki un Krasta gatves sāku-ari
jau daudzi koru kepmēģinājumi. ļ mā, kur jau varēja samanīt tiltu, vi-
Sis sarīkojums pašreiz ir latviešu sa-. ņa apstājās, jo vairs nevarēja tā-biedriskās
dzīves centrā pēc tam, lāk: plosīja dīvainas un smagas
kad ar lieliskiem panākumiem šeit bailes,
viesojās latviešu stīgu kvartets un Viņa bija viena.
„Daiiy Telegraph" recenzenta var- Viņa bija v i e n a svešajā pilsētā,
di — „lielākā daļa kvarteta priekš- Kūpēja pāri rīta mi^la, un Katrlne
nesumu bija apbrinojama", un citas nevarīgi raifdzijās apkārt. No visām
līdzīgas atsauksmes ilgi bija pārru- pusēm steidzās ļaudis. Strādnieki
nu viela. uz savām darba vietām, bēgļi no
Anglijas latviešu uzmanību tai pa- mītnēm, sievietes ar mugursomām,
šā laikā saista kāds angļu presē klīstoši kareivji un braucēji pajūgos
daudz pieminēts gadījums. Anglijas un automobiļos,
iekšlietu ministrijas princips — ne- Tie visi tecēja pa platajām pie-parvērst
viesošanās atļaujas par pa- krastes ielām un straume plūda le-stāvigas
uzturēšanās atļaujām, radi- jup uz tiltu. .
jis lielus sarežģījumus latvietei Aus- Katrines roka piedūrās koka
mai Būdai un viņas 4 g. v. meitiņai, grumbuļainajai mizai, un viņa at-kas
ar kāda bijušā angļu drošības manījās, sajuzdama dzīvā koka
virsnieka Artura Havleja starpnie- skarbo spirgtumu. Ziņkāru skatu
cibu Vācijā saņēmusi atļauju ap- pavadīta, viņa atkal sāka iet un np-ciemot
savu māti Anglijā. Kad vi- nāca uz tilta,
ņas lūgums atļauju pagarināt norai-1 Tas bija šaurs un līgojās zem
dits. Arturs Havlejs mēģinājis aiz­kavēt
viņas izbraukšanu ar varu, un,
kā raksta ,.Daily MaO", viņam pat
būs jāatbild tiesas priekšā par mē-kājām,
kā vilniga lenta pārkārta
upei, viznīdama rīta gaismā.
Blakus kājniekam brauca kropļa
ratiņi, stūmāi plata bavāriete ar
ģinājumu latvieti nogalināt. Ausma burkānu vezumu, gāja vīrs ar ve-
3ūd-:t lūgusi Anglijas karalienei pa- losipedu un smiedamies un čaloda-garināt
viņas uzturēšanās atļauju, mi pa vidu jaucās jaunieši, kurus
bet tā kā viņas vīrs atrodas izsūti- kara posts nebija pleveicis un kuri
jumā Sibīrijā, tad Būda saņēmusi postu jau bija aizmirsuši. Drūmas
paziņojumu, kalniņa var palikt Ang- un stingas soļoja sudetu vāciešu
lijā vienīgi tad, ja atļauj adoptēt sa- sievas, Septiņkalnes un Rentenes
vu 4 gadus veco^ meitiņu.
30.000 skatītāju redz Ko Upenleka
Katfs pēo sava prfita Izvēlai vietu priekam:
r«iu tauriņš l^it un mestu vabok tur.
Rikerts
Kad cilvēks atrodas briesmās, vipi pat per>
tiki sauc par tēvoci.
Turku sakāmvārds *
Nabaga ērgUsJ VlņS drikst uisakt visu, ko
vien grib» viņam neviens neskrien pakaļ, ~
domāļa aitu pulka barvedis auns.
Kosmanns
Liec cik gribi vardi uz zelta krSsla, viņa
tomēr vienmēr ielec atpakaļ savfis dOnās.
Vilhelms Millefs
Ar nepazīstamu cilvēku nerunfi par filozo-fliu.
Var būt, ka viņS ir liloiofs.
Kosmans
Ir patīkami bOt draugos ar rakstniekiem, to­mēr
didai draudzībai ir ari viens trūkums -
jālasa viņu darbi.
P. Rinners
Ko tn vari noslinkot šodien, to neatliec uz
ntdienu, jo, kas zina, vai ritu tev tam būs
laika.
Jūlijs Stetenheims
Turi savu muti ciet, tad tu nenorlsi nevienu
niuiu,
Vficu sakāmvārds
Uzraksts ut Dttmoldas pārtikas valdes dur­vīm:
M6t\x durvis klusi aizvērt ari tad, ja
jrfeprasliums noraidīts."
JLATVUAS- ABONEMENTS.
pfisūtinol laikrakstu pa atsovlāķltm §&•
jempttfiein j U d i 3 eks. lesk.), maksā
DM 3.- nloeb! + DM 0,50 par piesfl.
tīšanu; pasOtlnoi kollektivl vairāk par
3 eka. — Dfi 3.— mēnesi oar eksem*
plāru; pasfltiaot os ārzemēm un maksājot
Vācijā DM 3 . - mēnesi DM 1,30 par
pfAūtOano. Studiuājom) maksā DM 0,70
pļf vir&slefig&s otupardlle iespiedrindas
tuņtotii ttlpu. Dafte mdUēSanas slUdl-oāhtml
par pascano»
Aboaemeata pleteOtuml, sludina jumi,
naudas ojb^tdumi un kortsposdenct adr**
sējaoNi: ^UtvilāJ". (m Gānsbarg/Do.,
Barfermaisttr-Ļas^Baptals 7.
Utviit taiāk trU nim sodēva - otr^
dlcafis, eatortdioifia m sestditoāa.
Nimbergas stadionā futbola sa­cīkstes
ievadījumā starp Kickers
Offenbach un F. C .NUmberg 26.
maijā notika plašākas vieglatlētikas
sacīkstes, piedaloties ar;! latvieSu
sportistiem no Valkas un Hersbru-kas
nometnēm. No rīta i priekšsa­cīkstes,
labākos panākumus no lat­viešiem
guva P. Neilands, ar 13,16 m
sniegtimu lodes grūSanā iekļūstot fi-nāfa.
Diska mešanā P. Neilands ar
36,21 m guva 3. vietu. Arī G.
Krautmanis šķēpā ar ^,16 m ierin­dojās
3. vietā. J. Katužans augstlēk-
Sanā veica 1,55 m un trīssolī 11,68 m.
Sieviešu sacensībās D. Bērziņa sa­sniedza
diska mešanā 27,98 m. M.
Hemeane diskā 23,32, bet lodē iesā­cēju
grupā ar 8,14 ieguva otro vietu.
Finālcīņām sākoties, stadionā bija
pulcējušies 30.000 skatītāju. Lodes
grūšanā P. Neilands savu rezultātu
gan uzlaboja uz 13,38, tomēr viņš pa­lika
otrā vietā aiz vācieša P. Hana,
kas sasniedza 13,45. Futbola sacīk­stes
puslaikā K Upenieks devās sa­censībā
800 m distancē ar vācu skrē­jējiem
no Nimbergas, Svļeinfiirtes,
Erlangenas un Veisenb\irgas. Pēc
200 m K. Upenieks izvirzījies otrā
vietā, bet, veicis 400 m, krauji kā­pina
gaitu un attālinās no pārējiem.
Distanci K. Upenieks beidz kā pir­mais
2 min. 2,9 «sek. Labākie. vācu
vidusdistančnieki. kas 800 m agrāk
veikuši jau zem divām minūtēm,
šoreiz paliek krietni iepakaļ. iLat-viešu
sportista panākimiu sveic ska­li
aplausi. Vācu lietpratēji pareģo
K. Upeniekam šovasar izcilus panā­kumus
1500 m distancē.
A. L.
Ēģipte Eiropas
m e i s t a r s basketbola
Eiropas moistarsacīkstes basketbo­lā
Kairo, kas šogad nevarēja lepoties
ar daudz \m visai spēcīgiem dalīb­niekiem,
beigušās ar Ēģiptes uzvaru.
Ta finālā pārliecinoši 57---36 pieveica
Franciju, un neapšaubāmi bija tīļir-nīra
spēcīgākā vienība. Kopā ar
Franciju uzvarētāja 1950. ļ g. vasarā
Dienvidamerikā pārstāvēs Eiropu
basketbola pasaules meistarības iz­cīņā.
3, vietu ieguva starptautiski
maz pazīstamie Grieķijas basket\)o-listi.
bet tālākās vietās ļ ierindojās
Turcija, Holande, SIrija un Libano-na.
Uzvarētāju apbalvošanā bija
klāt ari Ēģiptes karalis Faruks.
LATVIEŠU SPOETISTO ROSĪBA
ZVIEDRIJA
LatvieSa diena laikā Stokholmā rīKotajos
meža skrējiesos piedalījās visai daudz spor
tistu no provinces. Sai III Zviedrijas L.V
sacensībā 2 km distancē pirmo vietu ieguva A.
Zveinieks ar 9.08 min., btt 1 km skrējienā R,
Spllts ar 3:17^, otrais - A. GraudiņS, tre-sais
A. Stmnke. Jaunatnes grupā pirmais
mērķi sasniedza J. Priedite, \iņam seko V
Freivalds, J. Stalte, bet iesācēju gnīpā J
Kalniņš distanci veic.q pirmais, aiz viņa palika
Melnačs. Sievietēm 500 m skrējienā kā pirmā
ļaudis. Viņi vēl nebija atjēgusies
jo viņus dzišus dzina projām no sē­tām
im pilsētām, kur viņi bija dzī­vojuši
\m zem Hitlera karogiem aiz­lijuši
zemes tiesības. Atriebība vi­ņus^
izklīdināja kā avis no zālaina­jām
ganībām. Viņi nāca kā apstul-
. , . „ . . , . D Ibuši un viņiem, tāpat' kā latviešu
mērķ. sasniedza A. Purv.ņa. viņai sekoja B. ^^^^-^^^^^^ ^^^^^^ gg^^ ^ ^j^^em
Stokholmas latviešu meistarsacīkstēs Sachā tagad neviens nekā nedeva, kaut gan
meistartitulu izwļnlja A. Dindons (6 p.), otrais izdzītie bija VāCU celma. ViņU
Grlvamia, R. Spllts» 0. Miezis un J. Imraers.
Karam izbeidzoties, šie bari p&A,
ņi atstāja savus uzspiestos un
jrīvos dJirbos un viņiem pievi^o,
jās Polijžis, Latvijas, Igaunijas
tuvas, Ungārijas un Rumānijas bfe
li. RobeSias bija slēgtas un nevi£
nevarēja aizkļūt no Vācijas. Sie
ļaudis paJika savās nometnes, vScu
ciemos un pilsētās, un viņi prasik
maizi, un Vācija kurnēja.
Tāda bija jaunā dzīve bav§rie§a
zemē. Aplipusī ar^ šīm domu skud.
rām. Kaitrīņe V bija pāt^Sjīisi p^j
Rēgnicas tiltam un steidzas, prom
uz lielajžim un seaajām ĶSniņu ie­lām,
kur senlaicīgajos un apsl§p$a,
jos pagalmos tirgojās sakn&n \m
pavisam neatrodamā un sīkā gaJu
veikaliņā varēja dabūt lētu
desu.
Gaismekļi pie senajām iebrauci,
mām vietām bija apsūbējusi \jn
rūsējuši, un vecas, IzdēdējuSag
kārtnēs nespodri zalgoja un vēs%
ka ceļinieks var iegriezties pie
ta Lauv£is", pie „Trim Ķ^'em"
i^pu Rt)zes'\ „Medu8 Liepas* \BI
„Trim u:rtlcamiem draugiem"^
.Šinīs ēstuvēs un mājvietās valn
nevarēja ds^ūt ceptus strazdus ua
cāļus, kā nemierīgajos PūcesM^e*
geļa laikos, bet tur no rītiem p^
sniedza melnu un rūgtu kafi^ tja
pusdienās sakņu viru ar sautljuB»
bez taukiem. Maizes rieciena kat*
ram bija savs.
Staigādama tin mekl^ma d»^
maizes tiesu pa seno māju
dlem, Katrlne pēc dažām stundte
atgriezās mājup. Advokātiene jw
gaidīja, lai Ietu uz nometni; Kat«
rīne steigā izcepa yz karsti pava^
da karaSiņas, pababja zēnu ua tiJ
viņas abjjs devas J)rom. /
Viņas uzsāka \ savu gājienu ciur
pilsētu, pāri Rēgnicas tiltam, gir
krastu, pa skaisto ^atvl Udz KeJ.
diangeram, pa Kappelēna ielu pt
sarkano dievnamu un skdu un
kļuva uz Nimbergas Idu.
Viņas žiķērsoja dzelzceļa tUlu, m
kura bija bīstama ležana, jo no inata
malām drāzās un joņoja autoo^
blļl un ielas putekļi un smilti? ieti*
na apkārtni mākonī.
(Turpmāk beigas.) ^
No Eslingenfts Austrālijā ieradies basketbo
ists J. Stfautnieks.
Sachists B^udb Strazdiņš, kas no Eslingenas
aizbrauca uz Austrāliju, strādā kādā cement
abrikfi Carbonā, lSJQsautvelsā. Ar darbu un
dzīvi viņS apmierināts.
Edstrēms. starptautiskās olimpiskās komite
as prezidents, preses intervijā paskaidrojis,
apģērbi atšķīrās no bavārlešu drē­bēm.
Sievu kuplie brunēi un spen-dzeles
bija ziedaini un melnie gal­vas
auti plati im lieli. Vīriem gal­vās
bija melnas platmales.
Sie ļaudi^s bija tumši kā čigāni,
un viņu vācu mēle skanēja cietāka.
Māte Vācija šos dzeguzes olas
ka 1952. g. olimpiskās sacensībās Helsinkos izšķilteņus pieņēma nelaipna un
fa'āna*''?^ Padomju Savienība, Vācija un Ug^^ Bet jaunl arvien Vēl nāca klāt
^elbiir^as Helvccākals. kas RomS panāca ^ l^^ās, ka bariem nebŪS gala,
— ' pilsētai jjodu rīkot 1956. g. olimpiskās' T ^ I , « U » I.
Ibas, drīzi pēc atgriešanas Austrālijā
savai
sacensības
miris.
Devisa kausa izcīņā Eiropas joslā ceturtā
spēļu kārtā līdz 12. jūlijam' jāsacenšas Un-ārijai
ar Sveici, Francijai ar Cechoslovakiju,
talijai ar Clli un Dienvidslāvijai ar Zviedriju.
Vimbledonas starptautiskajUro tenisa meis-tarsacikslēm
amerikāi^i šogad sūta savus vis*
labākos baltās bumbiņas speciālistus: pagā­jušā
gada uzvarētājus Bobu Falkenburgu un
Luizi Brauu, ASV meistarus Conzalesu un
Margrettt Osborni*Diponu, kā ari Franku
Pārķeru, Tcdu Srēdcru, BedŽĶ Petiju uc.
lEPEIERSEJ^S KRUSTVĀRDU
MtKLAS ATRISINĀJUMS
Līmeniski: 1. Beme. 4. Urdīt. 7.. Ēdene,
9. Rēgs. 11. aņa. 13. Naba. 14. Kūmi. 15.
tJdri. 16. Brutāli. 17. Adīt. 19. Mājo. 20.
Bāka. 21. Idas. 23. Airi. 24. īlens. 27.
Amoks. 28. Asaka. — Stateniski: 1. Biro-krati
ja. 2. Nes. 3. Ēd. 4. UN. 5. Rēc. 6.
Traģikomika. 8. Elba. 10. Gambija. 12. In­diāņi.
13. Nirt. 15. Ulma. Id. Pase. 22.
SIk. 23. Ass. 25. Ls. 26. Na (nātrijs).
Jēkaba kalnā 'jin Rātslaukā vācu
mītnēs vairs, nebija brīvu vietu, jo
viss bija pārpildīts.
Savos glimīajos netīrumos viņi
brida diendienā un turpat izgulēja
savas slimības, sagaidīdami nāves
vai dzīvības brīdi. Salmu elsas bija
pajukuiias. sagulēļjušās netīras un
smirdēja. Logi aizlipa ar netīru­miem
un visur mētājās lupatas. Ne­lāgas
un badainas virtuves smaka
piepildīja telpu. Garāmgājējs sveš­zemju
bēglis izbrīnā noraudzījās uz
šīm mītnēm, jo tanīs taču dzīvoja
senāk augsti cOdinātals un kārtīgais
vācietis.
Bez Sudetu, SMēzijas, Prūsijas un
Cechoslovsdcijas izdzīteņiem bija
pilnas mMas ar starptautiskajiem
strādnieku bariem, kurus šurp ar
varu bija atrāvis Hitlers.
C hronikā
Fotogrāfa amata meistars JMi
Grapmaņis. kas jau nublicējlsJlini
pamatīgai! grābātas i^ograIiJ#1i^
zarē, arī tagad, kad latvie^ p|«
mātas ie»plešāna| Vācijā saisHta It
lielu materiālu risku, panācis, ta
varējusi parādīties trešā viņa grii-mata
sājā pašā nozarē. Tā Ip m
gaismas pauzēšanas principa psvil»
rotā rokas grāmata. ,,Māk8linledii
un technlskl pareizs attēls". Sl)i
darbā Grapmaņis atklāj savi VldriH
desmit gadus ilgajā arodnl^a prak­sē
gūtos clarba piinclpus, kas IzMi-roti
arī nespeciālistam labi sapio*
tamā veidā un Ilustrēti ar ziinSJtt-miem
un izciliem fotogrāfa daiii
paraugiend. Tādā veidā šis izdevumi
gūst nozīmi nevien kā mācības
dzeklis un palīgs" arodniekiem, W
piemērots arī ikvienam amatieri»,
pat tādam, kas foto kameru titto
ieguvis. \
Glorija Svensone, savā laflci
venā daudzu mēmo filmu aktrisi
nule saņēmusi kādas Holivudas sa­biedrības
uzaicinājumu piedalītie
skaņu filmas uzņemšanā, kas Mi
pirmā viņas kino mākslas galtfil
Tomass Manns. Ievērojot viņa #
la, arī rakstnieka. Klausa ManM
pašnāvību, atteicies no sava iepm*
sējā lēm'uma ierasties VScijfi ttf
Gētes piemiņas svinībām.
SLUDINĀJUMI
mO STARPTAUTISKAIS MEK­LĒŠANAS
BIROJS AROLSENĀ
MERLE:
Elzu Aderkasu. dzlv. Bulduros, Rīgas JQr-malā,
p. z. 00 Vficijas 1944. g.; Hariju An-dersonu,
dz. 2i. 3. 1923., Ventspili, p. z. no
Ansbachas; Jāni Andersonu, dz. 1904. g., Lā­des
pa£,, p. z. no Vācijai; Edīti Apkinu, dz.
1929., Rīga, p. z. no Tūļas, Krievijā; Rūdolfu
Avomieku, dz. 1901. g. maijā, Latvijā, dziv.
Madiinā, p. z. lOgas Centrālcietuma: Kuni*
gundi Cielavu, dz. Spūli. dz. 1884., Daugav­pili,
p. z. no Rīgas; Pēteri Danislavu, dz.
1. 7. 1920.. Liepnas .ag., dziv. Bolderājā;
Jāni Grāvīti, dz. 1919.; Aiju Karell, apm. 23
g. v., dz. Jelgavā, p. z. no Freiburgas, Saksi-jā;
Jāni Plikgalvi, dz. 12. 2. 1910., Rīgā, p.
2. no Stetines; Borisu Rodkēvi&u. apm. 46 g.
V . , no Rīgas, p. z. rib Vācijas; Anitu Rolofu,
dz. 1940. g. aorlU, ua Teju Rolofu, dz. Rau­di,
dz. 1913., Mēmelē, abas t^o RIgag; Arian-du
Saksi-Lindreni, dz. 7. 12. 1918., un Jogiti
Saksi-Lindgreni, dz. 15. 5. 1920., abas no Rī­gas,
p. 2. no Ufas, Krievijā; Elizabeti Sten­deri,
apm. 51 g. V . , un Oskaru Stenderi, abi
dzlv. Mellūžos, p. z. no Kurzemes; Robertu
23. 10. 1918., Pērkones '>ag., p. z. no Dan-cigas.
Jaukta laulību Betijas vācietis
(māte latviete), vecp., labi izglit., bij. spor-tists
un tirg., ap 45 g. v., pēc izskata jau­nāks,
aug. 174 cm, blonds, aceņu nēsātājs,
nedzer,, vēlas nop. prec. nol. sarakst ar
33-39 g. V. dāmām (jkdz. jeb atr.), vēlams
vācu vai. pratējām. Lddzu atsaukties un
rakstīt, pievien. foto, (13b) Mūnchen 22,
Schonfelderstr. 17/2, Pension Gralwallner =
fflr W. g.
' ' I " ļ I I I •
S. g. 15. maijā Ambergfi fitrfi nāvē Šķirās no mums
dipi. Inž.-arch.
Alfrēds K a r rs
dzim. 1686. g. tV maijā.
Diilfis f ēfa« slm, malt», paiprita,
mazbirai tm radi
Zvi^rijas latvieSu mēnešraksta
CEĻA ZĪMES
jaunajām dltlm, kas zem Latvijas karoga izau­gušas
un kas Latvijas karogam aug. Galv.
redaktors Andrejs EgUtis.
Iznācis 2. numurs. Cena DM 4.—.
Vēl krājumā tfrl daži l . n-ra eks. Abonentus
lūdzam atjaunot pasūtfnfijumus un savlaicīgi
paziņot adrešu maiņas.
DAUGAVAS VANAGU grāniAtnlca
(13a) Nūmberg 2, DP Camp „Valka".
(384/2)
§ Labākā dāvana
« Vasarsvētkos, aizbraucējiem o. c. ga-
= dljomos ir
1 Ģirta Salnā romāns
I OKERS
= 444 Ipp. Cena: fesietam - DM 10.~,
^ broSētam ~ DM 8.-,
^ Bez tam piedāvājam 4 veidu Vasar-g
svētku kartītes, krāsainas, ā DM0.20.
^ L. Rumaka grāmatnīca,
1 (I3a) Nfimberg2, Lefteolager „VaIka"
(369)
(393) • \mmm\\\
ALFRĒDS KALNMS
(14«) SCHWAB.^MOND, kr^^
K«i«nie. L«Hen|iferi
piedāvā jatinUnākulāiJ ^
SKOLĒNU KOŖI (l/IU) I fjKj
eo (2 tm 3 balf.) Uitv. *
māksla» dziesmas ^
J. MED1Ņ8 l/MI solo dz. (mti
tirāža!) i . . . . . . • • • :
V. DARZ11Ņ8 un latv. i. dz. (?••
rastās) a • • • • \ ^
vieglā iekārtojumā, der art ļ^'^
spēlei un dal. c. notis on *nh
markai. ^
PAR IZPĀRDOŠANAS CEN»
piedāvā,|am sekojošas «raroatafij^
A. Baumaniii, Latvian poctry (brrf)
A. Baumani«, Latvian poetry (i«')
Modēm English
K. Skalbe, Pussrs Watcr Mili
K. Skalbe, Le Pommier D'or
Kreicers, Ievads latv. iitcrātflrl
A. Baumaniji, Kr. Barons (iei.)
A. Baumanis, Kr. Barons (bro8)
Pasaku vācelītes (izmeklētas 9^*^%,
Izsūtām ar uzliktu pēcmaksu +
Daugavas Vanagu i^rŗ^
(13a) Numberg 2. DP Gamp
DM i -
DM ^
DMl^
u1
Ml IM'^
'110 m
I
^ BeTins ķi
jitas. H iet
i p f Aiffltr
Iffltta" delegS'c
jiMiaitklija]
i 0 Ķ Gebelsa
lioļunus BerI
# aplausi m
ppematoia
' i , ftp^lvojot, kļ
uz
tttt
apr*8t!J
SMIot,ka
HMJ. vto
iļtties'ufl
«f redzi