Bavarijas Latviesu vestnesis, March 21, 1951

              ļ i
Sesti^ļen, 1951.
Jtomlko «uvi. nervojs b. ®'»h .
jltt.«j»8iBuHe» iitutēt līdz - >"*'«»•
fiJiļņa TiliianA likumu h»M
viena ^ļljienā" kii,
pMina degolltato un komōni,t„ «
ļfcallija Helu li^Osmu l a ^ 't^^
tu
•ktidroja, ka A(fina,iet,TBiV''.'«'l>
Mf^^ltnu frenču
irtnču priekšposteņus ^
' stundām
ij^jj 20 karavīru'^
„ virsnieku '
»•••gtauSaBai/ Bumbu « i '
lŗ.y»da apecia^ novSrotSj"
||P|^xtoitiUekiķ tkipediciju »
tAm •tgatavp Pad. saviMfL ^
jiUcIģti 2inātniS^u^
i ^ ? J W ' ' .ituksneSa kuģos" "
w ipaSasi lorganizācijas Z
WJ«ķI kāri tiz insullS,/Jy
nalur veronalu un fenolu. ^
i,M|fw •iziardzfl^Bs likumu" h^Htu
ari .pati P^d. iavieniba. M Miinf"^^^' " l o t i , v M Ti^*ļJi?t'« vļsa* padomju p r o H
1^5!j?!i^.*^* ^^'P^^» klātiene ffi
.JOt»JV^eņemtiļa līdzīgi likuil S»'
paredf im^gus sodui ..kaŗ»
^ «tMigJjktt ^uecif kanāli, ļirtji
««tji valdība aicinājusi UN VttttS
tijiel?! panākt f i S
t a t t v l d ) » ķltffliikāi fabriku, U ii
. tkiporUeŗi, Maksā visauģitākli ^
darvai produktiem, ko izlieto Wi
ļ|lbil)u rilpnieki ļmekie prlvātiii aiiRf»
^ londonfi, lai financētu jaunu boksīti 1
Itrttēglsku minerālu laktuvju leiDulai
««Hii «vlāclja;i ļliazes Krātā izbūvi ritd
«iiiardrlbai. Merselkebiru Alžlrijāoni
l-Ji pSdērS par svarīgu oiiilki
'Vidusjūras teli^. . ,
iOlMstlsktt clvll^vardi Cecboilora^ļ»
apsardzības dienestam apmāc^li
lai ^ardisti ļpalldzētu nobllvlt''
•^*»—II gjpiraugas» ļ
irafodii vlttil Eiropai prasīji ^
* paidagogs Bērlljs kādā runl sf
^Jropas ūniju. Tfida nebūSot ieipHa
liekams nebūsjnovārsti valodu diiil
:#rt|tir IķfirSļi.^ IPēc Bērlija domfa,»
Bropas kopīgu l valodu nelzbāgaoi $
^tt valoda.
>is Sgumv parakstījusi Indiju
•.^.iju.
mmn apbroņoSanSs pārbaudi liio#
SSV, delegāts bruņošanās koiiiljl
, aicinot pievienc^ties ari Pad. laviiUte
ftfētu pārbaudīt tās apgalvojumoi, It U
nvalstu bruņoti^ spēki skaitliiU pi^
ot luatrumus.
iii I svētceļnieki no zemām lii d»!»
ra pag. gadā apmeklējuši Rooai
'«rļai gan kopējais svētceļnieku ikiiit
3 milj.
It nlUa UB to Izstrādājumu rsdoiii»
Jkt« Cechoslovakijā.
4l» valdība aizliegusi izvest iMi
rūpniecībai nepii^cieSamus matfirlilm.
- bumbas otrdien eksplodēja ItiUji;»
«ministrijas uni amerikāņu \hm
iār». Cilvēku upuru nebija. Arlielm^
las tuvumā atrada pussadeguSas M
kurās redzams, ka bumbu atial»
pret sabiedroto iTriestas sarunlm.
1 atombumbu mēģinājumi drīzuīl»
pi Nevadā, PaclHkā un citur, piļļj
ASV atomenerģijas komisijas pria»
•ļrdons DIns. i .
•W g. V. pirmzlloņa (mastodona) »*
liekas atrastas Kolumbijas piekraītf.
vācu īnlenleru u. c. speciālists albg
b| Pad. savienība. „Ļoti' labi
ļvu darbu un sekmīgi piesavinotiei F
ās padomju darba metodes, si» w
Htki labi. Izpildījuši savu piecf^
Ugumu,** teikts atlaišanas "kstļ »
iō lieni vāciešiem saņems lWz «n/J
amu, par to atlaišanas raksti P[
Spinljā. kurā piedalījās aOO.OOOiMJ
, iiil demonstrācijas, kas tīkotas I»»
Ikti,-Spānijas ārlietu ministrija nOJ»
izdevušos, spāņu ļtautas uzkūdīMMJ
Barselonas ostas rajonā poncIJi«r
iuaii lielāku skaitļi nemiernieku.
MdmaSImi konstruktors MeiersBl»"
ķdlea Madridē. «
vlm Atlantlka «rmljal l^Sķlrle»»
Ijai stortings. I '^^a
l>an uzkUduši Austrumltalijas dj"»
^^lkus no kalnu apgabaliem 1"^
>nas.un nepieredzēti biezā «ieg» S
a«?6muSi tiem biirlbas sagādes l«r
iem* zemnieki nobarikādējuSi >»
iii:^sievas mājās, bet V^[TZ
vilku medībās, i SepUņi nUm^
iauti. bet pārējie izklīdināti. ,
vairs nav neaizsniedzama. P'J^
ilais amerikāņu fiziķis Džons vp.
Il3 min."pēč Taķetes' starta esot P i
^ārējās 146 dienās varot nfrt ! ^
ikko sasniedz 25:000 km attāl^'^
vairs nevar novirzīties mer^r/
tad sāk iedarboties Veneras P}' 0\
8ks.
^bat detonāciju ar šautenei «^^1
Jauneklis Franks Perkins Pe"»^|,
Ņujorkas štatā, Franks «J^»^
, bet iešāva spridzekļu f j b r i i^
"iv^jā mežā. Viena milrig*
fja otrai, un ugunsgrēka -r--^
jāataicina 10 ugunsdzēsēju J>«
l*iim«.iTg-ā« ik,xā.r*tWā Aviu oat
^skarts.
nebija, pat
ipSana pasaules tirgo
- c i l š u virsaitim P^^^^^^l^
fn cenu paaugstināšanu,
vām turpmāk būs 50 spēru,
toelbriežu gajas kopš janv*.
Jbritānija, lai papildinātu sav»
w devas. ,
ŗleti pārģērbusies ,i ^
Itoloti izkrāpusi kādai ja"!; ^if
l i l j . liru. apsoloties to P;«7.jjflfi.
"tci Turinas polidja aP^f^ajr
jrcēnijs, kas kļuva slavens « ļ ^
pSanu Swisse Air paļja
no Frankfurtes izlidoji!
lāk uz Madridi;
UTVIA
Nr. 23 (467). M»rch 21. 1951
PubUiherj Jāni» Niedru, Attgurt-b.
Ditoold, Lageŗ H.
^^"^ Pboiie AugustiJorK».
Ofifittf: Weilbeimtr ©mckaret,
W. H . . Obb.
Editorlal Olfice:
GftfaoascJiao. Obb., lagw.
Pnbllshed tvrfce weskly.
Circulation UM).
Snonsor - Intemationnl Ilefugee
*^ Organizatloa.
mm LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 23 (4a7)
TreMieii, 19S1. g. 21. mirli
Isnāk tieS(^eBās «n sestdi«)if.
Iidevejs: UtvitSu CuiUili Ko*
miteta. Galvenais redaktors: Mak­sis
Cunus, galv. red. vietn .V.
Ltstņš. Redaktori: G. Grlnbergt,
P. Klins, £. Miesnieks, L. Svarcs.
Apgāda salBuiiedbas vadītājs P.
Balodis. Apgāda un redakdju
adrese: (iSb) Graft&asehau, Obb,,
Lager. ASV redakc vtd.: A. Kliv-soBs.
319^, 22Bd Ave W, Dulutb,
Minu., USA. AustriUJas redakc.
•ad.: A. Smits, 21, Lindea Avft-oue,
Wendouree, BaUarat« Vlc*
AustrtUa.
Izredzes m mieru
palielii^ajuJd^^^ doma
VaSngtona
londoni (fm)' — Oficiālais viedok-
Vašingtonā patlaban ir tāds, ka
„ed2e» uz niiera saglabāšanu nzlabo-ļuiās,
— 2iņo News Ohronlcle Va-i^
onas korespondents Veitmens.
ietttmi, šķiet; spējuši paveikt jau pie-jekami
daudz, lai koinūnietu ntēģinā-tĶiu
iekarot Eiropu padarītu pārāk
likantu, jebšu bridis ir ļoti tuvu.
Astoņos mēnešos kopš Korejais kara
urna ASV ievērojam;l palieiināju-iiavtt
militāro irpēku. Ari Pietum-iropā
„uzticlba8 krize" šķiet pārva-ita
vai Ir tuvu pāivarēiianai. Ja ko-jāttiittt
armijas sāktu m\o\, amerikā­ņa
ifildja ar pārējo tlibiedroto at-bllftu
>&tu ^raut fMMlomju spēka
vot^s aizmugurē. Tam vajadzīgās
toBEibumbas, lldmallnaev apmācītas
ij^lpts tm bāzes Jati ir vai <LrIz būs
i0tiimu rlcfbā, bet krieviem vēl nav
ietinamu aizsardzības līdzekļu, lai
Idu operāciju padarītu nesekmīgu.
6 iemeslu dē} ari kosiipetentas ap­lādēs
Vašingtonā uzskiita, ka tuvā-ajā
laikā nebūtu gaidātas tlši^ karš,
atskaitot tādu, kas varētu izcelties
Nelaimīga geidijuma vai klūd«i« dēļ.
StivokKs mainīsies, ja Pad. savienī­bai
divu gadu laikā,vai jau ātrāk būs
zlabota aizsardzība un pietiekams
avtt atombumbu krājums. Bet:, kaut
ari rietumu pārākums gaisā tad būs
maiiīiSjie^, labvēlīgāka būs kļuvis
spēka samērs uz zemes, j& ne pat pār
ivāries rietumu labi.
Mazik pārliecina šl viedokļa aiz
fltSvju politiskie argumenti. Pavisam
[grūti būs aizkavēt Maskavu no vis
^pSrlga mēģinājuma izmantot bažae,
IkļdiM kā rietumoe, tā p^a domju sate
lUtvabtls raidījušas runasiunplgtni par
ĪRietuinvāĢijas apbruiibšiitnu. Pieņem,
kOffevr; ^ S§M 2ie.
Matlantika pakta itāciju apbruņoša
ļnos, būs gatavi aizstāvēit vienotu un
'«neitralizētu" Vāciju un visādii vei
[cinās ..mērenības" jios^kai^ojumu Eiro
fpi; lai tā pastiprinātu plaifiu atarj)
^Eiropu un skeptisko Ameriku.
PERSIJAS PULVERMUCA
kuru kairu
BRITI UN AMERIKĀŅI GRIB ..GLĀBT, KAS VEL GLĀBJAMS"
« k?lovēr«H«p« ^ « ^ ^ !ī"?v .M"***» " »•» «P^'B"- ! «ārdņu un nēkotn8 ik gadu tb pa
S^LaM^^^ti' P"*y*^' fl««l'«»8. fttontt »«fta« muca
Kā zināms, Persijas lielākā dabas
bagātība ir milzīgie naftas avoti, kuru
produkcija sastāda gandrīz ceturto
daļu no visas pasaules kopieguvuma.
Par to izmantošanu rūpējas jauktās
angļu un persiešu naftas sabiedrības.
Ķina mobilizē 10 milj. miliču un formē
5. kolonnu ārzemes
cBBBBaBaBBBBaEaaBanBīMaaaaBBBBo
MAOTSETUNGS KOPl HITLERA METODES - KAS DOS IEROCUSI
londona (Id). ^ Padomju, kores­pondenti
no Pekingas ziņo, ka Ķīnas
komunistu partijas centrālkomiteja un
valdība vienojusies par paātrinātu
tautas milicijas vienību formēšanu.
Ar likumu noteikts, ka visās Ķīnas
tautas republikas provincēs vēl šinī
pavasarī jāmobilizē milicijas vienības,
kuru kopējam stiprumam jāsasniedz
10 milj. vīru. Tautas milicijas vienību
apmācību uzņemsies armija, kas dos
ari vajadzīgos virsnieku un instruk­toru
kadrus. Padomju „speciālistu
grupas", kas pēdējos mēnešos lielā
skaitā ieradušās no Maskavas, uzņem­sies
organizāciju un vadību. Grupu
virsvadība uzticēta padomju bij. pro­pagandas
šefam un politiskajam pa­domniekam
Vācijā ģenerālmajorap
Tuļpanovam.
Maskavas raidītij» ziņoja, ka līdz
1..martam esot jau saformētas milici­jas
vienības 4 milj. vīru stiprumā.
No tiem vismaz 2 milj. atrodoties cen­trālajā
Ķīnā, bet vairāk nekā miljons
dienvidrietumu provincēs. Apmācību
laikam' beidzoties, milicijas vienības
nepakļaus vis aizsardzības ministrijai,
bet pēc padomju parauga iekšlietu
pildpelņu noteikt uz 22 milj. mārc
Sis jaunais llgumprojekts neguva
majU — peršu parlamenta akceptu. —
Zemē par to laiku bija radušies jauni
strāvojumi, kas nacionāli ekstrēmās
fadajama sektes, tāpat radikālās krei-
Savā laikā parakstītais līgums i z b e i - P ^ ' ^ ^ ^ * ^ '^^^^^^^ P^P^^*-
dzas Ūkai 1993. g., taču, apzinoties, ^^^^^.^ J^'^^f^ ^^^'^^ ^«^^^ "^«"^1"
ka tas vairs neatbilst pašreizējam stā- P^'^s^ešiem un prasīja visu naftas
voklim, sabiedrības britu vadība nāca ^^^^^ nacionalizāciju,
ar viaai augstsirdīgo piedāvājumu at- L Pārsijās «stiprāk virs ģen. Ali
pakalejoši izmaksāt valdībai 45 milj. ^«5» ,^^^5"^^,. Pļfj
^ 'kāpšanos Pad. savienībai, jo stiprāk
iestājās par labu attieksmju uzturē­šanu
ar rietumvalstīm, bija parla­menta
locekļus no šāda soļa atkārtoti
brīdinājisi naida kurināšana pret ang»
ļiem un amerikāņiem kā līdzeklis tau­tas
masu uzmanības novēršanai no
neaprakstāmi grūtajiem iekiējiem ap­stākļiem
tomēr bija iegājusi jau tādā
ministrijai un valsts drošības diene- ļ gnltnē, ka attīstību vairs nevarēja ap-stam.
Ķīnas ziņu aģentūra Sin Hua turēt. Parlamenta 18 vīru lielā naftas
apgalvo, ka pastiprinātās policijas l^omisija britu nīdēja Musadeka va-vienības
domātas „g^alvenokārt kārtī- dībā nolēma naftas rūpniecību nacio-bas
un drošības uzturēšanai Ķīnā", nālizēt. Britu vēstnieks Teherāņā Sep-bet
piebilst, ka tās var iesaistīt cīņā ^«rds deklarēja, ka Anglija nenosita-ari
r»ret imperiālistu uzbrukumiem nobīsies vienaldzīgi tā« vitāo un liku-ārienes.
mīgi pamatoto interešu aizķeršanā.
Maoteetungs, uzrunājot Jenanas mi- Premjers Razmara mēģināja beidza-litārās
akadēmijas audzēkņus, uzsvē- "^^Ja brīdī aizkavēt nopietnākus sa­ra,
ka Ķīnas tautas republika nemīti- režģijumus. Konsultējies ārlietu, fi-gi
pastiprinās savus bruņotos spēkus, nanču, tieslietu un saimniecības mini-un,
ja apstākļu nopietnība prasīs, tā «trijā, ministru prezidents ieradās ko-kāpinās
sava karaspēka skaitlisko hnisijas sēdē ar visu šo iestāžu va-stlprumu
pat pāri 20 milj. robežai, dītāju vienprātīgu atzinumu, ka na*
Patlaban, pēc labi informētu novēro- cionālizācija nedrīkst notikt,
tāju vērtējuma, sarkanās Ķīnas armi- Nacionālie ekstrēmisti tomēr nolē­ja
esot 4,5 milj. karavīru, bet i o skai- M»a tam nepiegriezt vērību uņ ģene-tu
ar jaunu gada gājumu iesaistīšanu r^^i Razmaru, kas vienīgais ar savu
pakāpeniski paU?linot. Jaunais Pekin- ietekmi būtu varējis aizkavēt nacio-gas
centrālo iestāžu likums par mili- P^^^^sācijas llmmu partam^nti. no-čija
» vienību formēšanu tikai apstip-U^dāt pie malas. Pārit dienas,ilgu
rina faktu, ka Maotsetungs pakāpe- P^<^*^sta demonstrāciju noslēguJiiā'26
niski izdara slepenu vispārēju mobili- p - v. galdnieks Rastegars raidīja pret
zaciju. Pagaidām trūkst skaidrības ti-Uiinistru prezidentu liktenīgās lodes,
kai par to, no kurienes šos 10 milj. "R^zniara bija nodevējs, un visi no-vīrus
apgādās ar ieročiem, municljuh^^vēji jāaizraida uj; elli" teica slep-un
pārtiku. Ķīna pati to nespēj. kava pēc tam, un, it kā nekas nebūtu
Tai pašā laikā komunistiskās Ķi- noticis, omulīgi turpināja lasīt Kora-
Mums nevajaga vāciešu!
i i i prolcift p r d vien inMiraDin mnem^aiiD laslrallli
— — / •
Mūsu Ai'STRALIJAS REDAKCIJAS SPEClALRAKSTS
Vienā no lielākajim masu mīti-i>
iem, kas pēdējā laikā pi<;redzētl Au«
«trālijā, šajās dienās Sidnejā runāja
Auitrālijas opozīcijas līderis, strād­nieku
partijas pārstāvis I)r. Ivets. Sa-i^
sme bija brīkolia, lai protestētu
prst valdības projektu nākošajofii 4 ga­dos
Austrālijā uzņemat 100.000 vācu
ieceļotāju. Mītiņā ieradis ap 2500
klausītāju. Policisti daud-zus apmek­lētājus
izraidīja no telpām, atstājot
tos tomēr sanāksmes nama ārpusē.
Blakus nama ceturtajā stāvā kāda
pusapģērbusies sievieītft dziedāja: „Uz
Pnekšu, kristīgie karavīri", un savas
«raviru dziesmas skandi;nāja airī da-
01 10
J A U N Ā K A IS
TSUMA
fc^^TOa stāvoklis Albilnljas jjalvas.
Tirānā iisludināts pēc tam, k^id at-
«J» taivērestfba pret valdlbut, liņo angļu
laikraksts Obueiver. Saivērtislibas
JjaiiBlclJa bija bumbas sprādriens tilblnē,
,2 •^^«dās augsti padOB»i« m albāņu ie-
; ' X " komunisti nogailiiiāU. Albāņu pre-
{««bj vairo padomju aviācijas un Jūrai spē-n
punktu Isbūve Albānijā.
owy Mirror liņo, ka Albānijus atšķellšanos
! j . bloka aiikaviijusll pastiprināta
Jtflomju aģentu un pojitruku saplūšana Ti-liSr
i * lielākās albāņu pilsētās. Cits
H M P*^ ^«^'^^k nekā 1000 p€irsonu
•i»«eUBāSanu un 40 saiviSmieku nošaušanu.
* Abas parlamenta palfitns ntlaislas pirm-
S*" Attstrālljā. Jaunās ^ēlēiJanas notiks
k«««*?. * ^en«ll« valdība, kas pastāv
ftnJ^i "^aešlem, nemltlgf dnijusiei ar
«policijas vairākumu seniitjl
fM*ir^*'^* «avleniba koncimlrēju!»! 10 divizl- iVviJ^**®^'®*"^, lai tās k.)mijifonna valstu
jS^f SatilJumā iesaistītu cīņās pret
«"JSoslavlJu, liņo AP no Fraakliiirtes.
rtdli^****^* ekskomūnlcēiiis visus tosi ga-
VBiSl* . ' ^® Cecboslovaldjaj; komfimlstu
"«os iecēlnsl pēc archlblskapa Berana pa-
'«»5«nu Bo Prāgas.
lJj,,^9l*l» Mios atombumbas beJ ASV at-kSi
; **** informētas loniilonas pcHtis-
•Boln V ^"no bumbu pārbaudīšanai
m «inātnieki tomēr Ifmjinios ASV uioē|:l-
•*JWin laukus Nevadā.
^ | 8 f i a i ņ , pi5„ parafrēts pirmdien Pa-ži
otrā pasaules kara veterāni. Par
sanāksmes vadmotīvu izvērtās sauk­lis:
„Mums nevajaga vāciešul"
oMēs neprotestējam pret vāciešiem
kā vāciešiem, bet pret nacistiem kā
nacistiem". — „Ja savā zemē uzņem­sim
vāciešus, tad ap 30.000 britu iz­ceļotājiem
vajadzēs veltīgi klauvēt
pie Australia House durvīm Londonā."
— „Vācu imigranti, kas vēl vienmēr
saindēti ar nacistu idejām, būs tikai
posts Austrālijas demokrātijai un au
strāliešu tautas vienmēr augstu tu­rētajiem
demokrātijas ideāliem." Tādi
un tamlīdzīgi teicieni atskanēja lie­lajā
pretvācu mītiņā.
Šī sanāksme radīja milzīgu atbalsi
presē un sabiedrībā. Austrālijas imi­grācijas
ministrs H. Holts paskaidro­ja,
ka liela kņada ir žīdu pirksts, un
aizrādīja, — ko gan savā laikā būtu
teikuši žīdi, ja Austrālijas valdība
pret viņu ieceļošanu nostātos tikpat
krasi kā tagad to mēģina darīt ar vā­ciešiem.
Ar saviem paskaidrojumiem nāca
arī dažādu žīdu organizāciju pārstāvji.
Tie teica: „Nē — pretvācu akcijā ne­piedalās
tikai žīdi vien, kaut žīdi,
protams, ir krasākie protestētāji, jo
tagadējās paaudzes vācieši nekad ne­varēs
būt lojāli nākamie austrālieši."
Zīdi vai nezīdi, bet vismaz strādnie­cības
noskaņojums Austrālijā ir sa­mērā
izteikti pretvācisks. Ja vajadzē­tu
šajā jautājumā balsot, tad, liekas,
gan drīzāk tie ļautu iecejot sarkana­jiem,
cerībā tos ..pāraudzināt", bet
nekādā ziņā vāciešiem vai japāņiem.
Spītējot visiem protestiem, vācieši to­mēr
jau sāk ieplūst Austrālijā. „Pir-mās
bezdelīgas" ir vācu speciālisti,
kas ierodas dažādu uzņēmumu svarī­gu
darbinieku kadru papildināšanai.
Austrālijas iedzīvotāju skaits 1951.
g imigrācijas ceļā pavairosim par
185.000 cilvēkiem — 85000 britiem un
100.000 ieceļotājiem no Eiropas konti­nenta.
Pēdējo vidū būs sevišķi daudz
holandiešu. Arnolds Smits
B a 1 a r a t i , 8. martā.
nas valdība- patlaban cenšas mobili
zēt tos miljonus ķīniešu, kas dzīvo
ārpus Ķīnas Dienvidaustrumāzljā,
aicinot tos organizēties „spēcīgā
patriotiskā frontē", citiem vārdiem —
milzīgā piektā kolonnā, ko stingri
kontrolēta Pekinga. Pēkingā jau sa­stādīta
īpaša ārzemēs dzīvojošu ķī­niešu
komiteja, kas aicinājusi ķīnie­šus
citās zemēs cīnīties pret „imperi-ālistisko
apspiešanu" un solījusi ie
(Turpinājums 8. Ipp.)
Luterāņu DP galvo­jumi
sagādāti -
NLC PIEVĒRSĀS VĀCU BEGĻU
IZVIETOŠANAI
Ņujorka (NLG). — Nacionālās lute
spējamo Ķīnas „tautas valdības" at-ļrāņu padomes (National Lutheran
balstu. Council) izvietošanas dienests drīz
Politiskie novērotāji šo attīstību cer sagaidīt Sav. valstīs 25.000 Eiro-uzņēmuši
ar nopietnām bažām. Sajā pas DP, kas izvietots ar NLC gādību
pasākumā viņi saskata komunistu Līdz šim pārvietotām personām Vāci-mēģinājumu
kopēt Hitlera metodi, Ja nn Austrijā sagādāti jau 22.532
kas arī, atsaucoties uz rasiskiem ar- galvojumi, — daudz vairāk nekā ak-gumentiem,
aicināja apvienoties cīņai cijas sākumā bija cerēts. Sis skait-visus
ārzemēs dzīvojošos „tautas vā- Hs praktiski aptver gandrīz visus iz-ciešus".
Arī jaunā komiteja Pekingā ceļotājus, kurus bija reģistrējusi Lu-esot
veidota pēc vācu nacionālsociā- terāņu pasaules federācijas (LWF).
listu „ārzemju organizāciju" parauga.! Patlaban sākta jaunā programma
Ārzemēs dzīvojošo ķīniešu skaits ir
ļoti ievērojams: Honkongā 2 milj.,
Siāmā pāri par 3 milj., Malajā un
Singapurā 2,5 milj., bez tam 1,2 milj.
Indonēzijā, 0,7 milj. Indoķīnā un ap
0,5 milj. Burmā, Filipīnās un citur.
No tiem komunisti ir tikai niecīga
daļa, bet jaunajā akcijā Pekinga ar
patriotiskiem saukļiem un iebaidīšanu
cer iesaistīt arī nekomūnistus.
Jūtami pasliktinājušās arī Ķīnas at­tieksmes
ar Indiju. Ķīna liegusies at-ts.
tautas vāciešu (Volksdeutsche) iz
vietošanai. Minētā organizācija jau
saņēmusi sīkas ziņas par 400 piemē­rotām
vācu ģimenēm un drīzumā sa­ņems
vēl ziņas par 600 ģimenēm.
(Turpinājums 8. Ipp.)
Slovaku pagrīdnieki sadar­bojas
ar ukraiņu partizāniem
^ Vlsbadene (od). — Slovaku pagrl-jau7ol"
tradičirnālW'lirdij« tiesības ļ <>5l. °^3^?i^/?J" P*[V.l*f'
turēt garnizonu Gardokā un citoshļ"|^n.P«f J^I'/^'^^l^J ^lovak.^^
pierobežas priekšposteņos Tibetas P'''"-r' f ^ ^ ^ J ' ^ P f « t j a u no
territorijā, tā vājinot Indijas stāvokli P""'»" P f ..neatkar.gafi Slovākijas
Kašmirā. Ķīniešu konsulāti Indijā ^fP"*'''''" «n atgādina boļševiku no-paplašināti
un visādi atbalsta indiešu hl^P"^?^"*? 9!."<'^'"«'j" "^^«'l'» P'?"
komunistus. Tādēļ ķīniešu misiju P'<J?"'" ^r. T.so. .Slovak, mesd^^^^
darbību uzrauga indiešu drošības T"!!'" ^^i"* " l ^ ' "'
dienesta ierēdņi. !"kts uzsaukuma. „Mes neprasām no
*jums upurēt sayas dzīvības. Mēs lū­dzam
tikai vienu: vienprātību, brā-
TiiminAS nP nnm^fnii 11^^" savstarpēju mīlestību. Izturie-lurpmasur
nometiju^ L.^^ ^.^^.^^^ļ .^^.^^ siovakiem.
nodošanu vācu Saimniecibai h^^s cīnās par savu brīvību. PalIdzlet
mums, Baltajiem partizāniem, un at-
IRO pārvaldē paliekošo DP izceļo- balstiet ukraiņu pretestības armiju
tāju jeb ts. „pipe line" nometņu UPA."
skaits amerikāņu joslā kļūst arvien Slovaku un ukraiņu pretestības gru-mazāks,
un turpinās Vācijā palicēju pu starpā pastāv cieši sakari jau kopš
nometņu nodošana vācu pārvaldē„ 1947. g., kad UPA partizānu grupas
Pag nedēļā vācu saimniecībā pārgāja pēc smagām cīņām ar apvienotām po-
Arabergas Leopolda kazarmu nometne ļu, krievu, čechu, ungāru un rumā-ar
1100 iemītniekiem. Tai visdrīzākā ņu policijas un militārām vienībām,
laikā sekos Ludviga kazarmu no- lai izvairītos no ielenkšanas, devās uz
metne Dilingenā, bet pēc Lieldienām Slovākijas mežainajiem kalnu apga-
Ingolštates Maksimiliana jeb „D" no- bāliem, kur arī atrada slovaku iedzī-metne.
Ivotāju atbalstu.
Pardomos
sveiiuma
Ir savidi vērot tis latvieiii ģimeiiet,
ku Sav. valstis piTad!)iii«i gadu
desmitai im neaplaubimS pUnIgt ie*
jutaiies amerikāņa paraiis, tikomot
on ari domāSani. Mēs, Jaunie itbria*
ceji, apstņl skaitam ie pavadītos »€•
Ddlus oa gadus, bet agrikie ieceloti]i«
kas daikirt ie nodzlvojait visa mfiihi,
tos reģiitrC lemapiiņi, oa atmiņu
par diimteni tiem ir ki tils, teat
sapnis. Bet ne vienmir paviris irēji
vērtējams spi] uztvert divēkt iek*
Sējos pirdzivojomus, tieksmei un vē*
lējumos, kldēl mums, jaunajiem,
vis runis un rakitoi JlbOt Mudif*
glem pirmetumoi par aiimiieianoi un
tautiskli apziņu zaudiianu. Ir dtudi
jauku piemēru, kur vecie Ameriku
atvieii pavlniii savu durvis iebrau*
cējiem, dodot pajumti, lagidljot da^
bu un «liedzot dtidu itbaiitu.
Man sinimi pirts gadījumi, kur ģi­meņu
galvu — latvieii jau mtmii,
bet milutiba ui latvieiu tautu pa-likusi,
kaut irt iajU ģimenei latvieiu
valodu nevieu vain neruni, jo jiu-nl
paaudie to nav micijiļsiei; un ģi­menei
pamati palikuiati latviiliiii
gan mudina palīdzēt latvieiu Jaiin-ieceļotājiem.
Patiulbu Ubi jiatslīt,
ka vtsstiprik savi nacionilaji ļip-zlņā
turas žīdu tauta, kaut art gidu
tūkstošiem tai nav bijis lavu dsim-tenei.
Esmu ustapii Amerikā vaļrti-ktts
ildus, kas deklarā, ka viņu ģi­menē
runā divas valodu — ebreju
un angļu, kaut art tikai tēvi vai māte
bijusi ildu tautības.
Dzīvojot iveinņiā, ar katru dienu
skaidrāk sākam aUU, ka mūsu dik-tent
un tautu vu mīlēt ne tikai liit-vijā,
bet eri ārpui tāi. Un jo vaiiāk
klāsim lldzl^ tiem, kāī len jāņ |i^
pus dizimtenei robeiām, jo vaii'āk
mās viņu upratlsim, atzīdami, ^a
io veco koku serdē glabājas vesela
un nebojāta nacionālā dzlvlķa,
ku, nonākot labvēlīgos apstāklis,
zels un plauks latvietību apziņā. Un
tieii jaunatbraucēji var sagādāt io
piemēroto augshu Uem nacionālajiem
dīgļiem, kas glabāju veco latvieSa
sirdis.
Vai ir pamats tiesāt kādu iejiei^es
tautieti? Kāpēc meklēt vainu citos tiņ
ne seylf Varbūt mūsu pašu agrākā
nostāja ir vainīga tagadējos pārpratu­mos
veco un jauno starpā, nerunājot
par tiem, kas ar zināmu nolūku cen-ias
sēt naida sēklu Utvieiu vidū.
Un tālāk — kā mēs lavui tautteiui
svešumā atcerējāmies, laimīgi un pār­ticīgi
dzīvodami dzimtenē? Vai Lie­tuvas
valsts un tauta mums ielt ne-būtu
labs piemērs? Tā visus miera
gadus uzturēja ciešas saites ar sa-vieiii
emigrantiem, sevliķi ar tautie­šiem
Amerikā, un viņu sadarbība gan
garīgajā, gan materiālajā plāksnē bija
dzīva un plaša. Sos salapoJuioi tau­tas
zarus viņi tuvināja un audzēja
stiprāk klāt pie spēcīgā valsU koka.
Bet ko dartjām mēs? — Diemžēl,
nekāl Un dažkārt tagad dēvējam
vecos emigrantus par tautas dzīvajam
kokam atlūzuiiem zariem. Vai tagad
šķietami zudušais latvietis. Dievs
zina, kādu iemeslu un pārdzīvojumu
dēl atstādams dzimteni, skaidrt ap­lēsis
— es aizbraucu, lai aizmirstu
Latviju, lai paliktu par citu valsti
pilsoni miesā un garā? Un ja art re­tais
ar tādu apņemšanos patiešām
atlūzis mums, tad tomēr, rodoties
labvēlīgiem apstākļiem, viņā var pa­modināt
snaudošo apziņu, un ar sa­prātību
ari šādu zaru var atkal pie­audzēt
Latvijas tautas kokam.
Sittl apziņā gaidīsim mūsu tautas
lielāko un skaistāko dienu — Latvi­jas
atbrtvoSanag dienu dziļā ticībā,
ka reizi tā tomēr nāks. Un U kā
mūsu atgriešanās nebūi vieglāka par
aiziešanu, tad ciņu drosme, pašaiz­liedzība
un skaidra latviska sirds
būs nesalīdzināmi dārgākas mantas
par tām, kuru vērtību skaitām dolāros
vai mārciņās, un Latvijai vērtīgs
būs katrs pārnācējs. Tādā apziņā
gaidīsim savas tautas atpestīšanas
dienu, radīdami iupēju sasauktiu un
saprasties ar ikvienu latvieti, — vien­alga,
kādā kontinentā un cik ilgi viņš
projām no Latvijas. Neaizminisim,
ka pašiem mums Jākaldina uva brt-vā
nākotne, un vērtīgs ir katn tau­tietis,
kas latviski domā un jāt,
Valt ZlmltU
; (
t