Bavarijas Latviesu vestnesis, March 21, 1951

              L A T V I J A Treidien, 1951. g. 21. nirti
fHiSa liUa UAiļl TMi iZCClIfBlf I Sāidas izceļoiāju arodpārfaaudcs
OZIVE EMIGIUICiililiS CEllTSA BLANKENZB
i i
JAUNAJĀ Um »KIĀUSTO JMTCRACUAS PtOGlAMia
fēfim iradt beigii, imvid«jf>liti
Aoi^iUJai iinJtoiadat braucēju tnin-iitBonatiiti
Fallingboftelē, tāiU di-
•at Jftunai ifcelotSJu nometnes;
lumīajiem auitilUeiiem bija iUiH\H.
i a GllUtetI pie Hamburgae, bet «Ig-l
u ī l t a i w Kmidti mc Ubekiii ^
Blankenzē. Pēdējā apmetne iekllitota
bij, armijas kmrmii skalstākaiis
un modemlkajās vieā Ubeki* Savā
laiki tuijnittelili vfeu ktfi Htetfji.
bet pēc kara, kritiskajās Berllna diie*
nāi, nenogurdiiiimif gaisa tilta i)!tcti.
tagad tieilbii bM l A i r t o t i i tdpas
nodotas Kanādas un Anglijas brau»
cēju rlcfbi<
N<miet&l ieklrtojot, liela» i^leits
tautidiu no Ubekas Mizenes un iirti*
leri|ai nometnes beidtōt dabtije Ilgi
kirotd darbu. Bet t i k i darbinMu
isvUI krietna noteikšana bija ilm
|»lrvaldeit tad lielikais nodarbināto
vairumi ir vieiell Ari mlUtirās f Ir*
valdes un IBO Ierēdņi atbalaUji v|*
dalu saiitfianu darbi, Jo bljniaflap
DP esot Jāizceļo. Vācu darbieil>^l;u
attieksmei ar pārtjiem kollēgām m
izcelolijiem tomēr loti labai. ī^m-dxos
gadījumos vācieii ir pat l^if^
niki un pretimnicigikl sveltautiie*
ilem« nekā palu bēgļu darbinieki.
Sl gada sākumi Ubekas vicu pKetie
asi uzbruka Blankenzi nometnei un
tSa iemītniekiem, rakstot, ka 4ilve
apmeflses apkārtnē kļuvusi ne ^Ita
nedroia, bet pat bīstama, gan atttitn^
Dafcii f ^ z c e l o t ā j u » par vicu h-i ^ ^ ^ ^ ,njM pagājušajā ne
kwt;pftrWlpumiem miUta^^ ^e^a so. K ^^^^^^^ viiJtās Rietumvācijā īpa
dlja ar dett«na «odiem. Tas jedarbo-^ ^ .. p^i^j^^^ jTi^opā ieradušies ame
Jāi k i brfcllnājums. Ail iedzīvotāji ŗjj^^^^^^"^^^^ 5^^,^ darbi
sākuil raudzīties labvēlīgāk uz «ce-P.^/^f^gj^^ aroddeclski pārbaudīt DP.
^ MkllSLa Mm^^ «liiiiiik ikifias U^» pieteikusies jaunajā 25.000 strād-
^ N o l i k i tlm«iai netiek sķutas. ^jj^iji^pedālistu izceļošanas prog-kā
iu ir Gronā un Tirpica jo Blan- ^ ^ ^ ^ ^- ļ.^^^,^ ^^^^^
kenzē nometnē galvenokārt ir nwzas piedmis 25.000
litabii^ pemērous ģ^^^^ veUi Sav. valstis, un Jaunus
!!L^ThJS« l l f f kSrJ^v^^^^ sagaida ' nākošo mē-
Daudziem tas bijis liktenīgi Ar ^on- N^^^^^^^^^
gan diaāli deklarējie. ka viņa^ ^v"aludliM- mŗ^^e*t^in^ā tājus namdarums,i rTmtažsu slliimcēnjīucsu,
oletM •Mortie. us i>eg«tdltiem i''"^»ļ',tf"*^*^^ «Sb^i DV Korke-pārbaudot
viņu darba ieepējas un
Nometļfia dilv«
AVGUSTDORFAS aomtUits ubltdrUlEl
MtOrālā flilv* k ļ a ^ Toil9ik« u )
323. Uaiuportt vteiilbts pānOUiii
te|«mi 01 Detmoiao. SēviŠkl ioiI|| ^
fdht DV nod«)«. koTiS pritUbi^ l i l
J i l t o D S . DV rlkoUJi Xiip«U pUmi^
piemērotību minētai programmai. ^^^^^^^ j ; Nsn»» kupUaij* MiOnSSn
Kampaņu sāks vispirms Minchenes utvleSu un cjuaum kompoairttt iMmk.
apgabalā, kur visiem ieinteresētiem W a t v«h^^^^ •«
DP jāpieteicas vai nu mo vai DP h^«^ « 1««^»^** ^"^^"^
komisijas birojos izceļošanas «omet- ja^Elļj^^^^
nē Funkkazarmas. - . vietoti Jaunceltajā» vieglas būvti
Jaunaji izceļošanas programma le* I bankit. Ttipat lou n«Bti. t i k«
vēroiams atvieciloiums ir tas, ka tā» mentas nav ies|^)am$ novietot
STa un dtfba' galvojumu sa,e« i^M; _ .
katrs DP, kas arodnieciski piemērots principi. ka« &«iabvēUgi ituttoit u
un atbilst parastajiem ieceļošanas no- ilgo tprOpi.
teikumiem, kamēr lldz šim lielākā NEI§TATBS nomtmi (Hoatdai)
dala izceļotāju uz ASV bija atkarīgi pijnuņ» dienā iļļ^l^ W—'
no amerikāņu paziņti un draugu gata- JJoUņS.^^ic^
vības Izrakstīt galvojumu. Jaunie ^^i^ ^gr. J, Dati. Skol» Jimtat
galvojumi neprasa noteiktas perso- mēja piuioUiku dujis.
nas, bet tikai noteiktu arodu, tādēļ BODENTEICHAS veco cilvēku mitai
pieteikties var katrs. Pieteikušos pār- ka piemiņu ditvkdpojumu S. m«rti
baude, parejbSt, pa«rinlt 1.1 līdz K.^^^^^^^
ieceļošanas Jlkuma beigām jūnijā jau y^.|, ļ^^i, baioicet telpu bUt juki
botu izsniegtas vīzas. Pasākumā pie* poioSi ultuniem «n puķlm. Dtevi "
Viņam palldziba nav vajadzīga
INVALIDS AR CENTĪBU KĻUVIS MEISTARS
l e l h lirlņi nkitelekt f. Afaa^M m
tttiieltt Btiikiasi traeiitauMtsē fy#<i pi*
vtfiMtu ce)« ei AsfUhi* AltkitMlJi iMia
ail uail* atiseaUllt (ftml pt krstii), 1m
MuesAiV
|ot, ka likumu pērkāpumoa un
aieitelbēt vainojami galvenokārt ri^'
paUiaņtl poH im tdtrih^» kaa iit>
radla Pad. savienības misijas iit*
aardilbl. Repatrianti nekautrēdanilei
milaufa apkārtējo veikalu durvis,
•tatgēļa laupīdami pa zemnieku mM*
Jlm, nekautrējoties daikārt lietot art
latoēui» tat visa radīja dibinātu «at
IttlmBu nt vien apkārtnes led<lvcHā^
Joi, bet visi Ubeki, un llbekUlit
daudbr nai|lroJott palika pie uiskitļal
i n a m n i ^ paliek irzemnleki, tm tin
d i | lamljami vilt. Kometņaa Iemita
Aiaki uf apvainojumiem nereaģējis, tl
tfauthmai aaglibdami dalāmas 0 t»
tledbaa.
Tagad stivoklia krasi malnIJllHi.
Nometni no mllltirii pirvaldes $ 1 ^
ņēmusi IRO. Vadība kļuvusi prellin*
nāGigāka, kaut ari Ir stingra, Izc#|o*
tijl tomēr apmlerinātli (o line, ka hn
dtsc^llnas un kirtibas nevar lxtlM.
vieni v i l nav
kaŗavlN. Piraatais noraidījuma for
mulijum: ..Nepiemērots ieceļošanai
Kanadi/' Tas viss.
Ja nebatu baigā komisiju rēga, dzl
vi BlaiEtkenzē izceļotāju nometnē va
ritu iiiukt par labu. Mazas grOtlbas
gan rada neērti satiksme ar pilsētas
centruii vllcl(ml iet reti. bet līdz auto*
busam apnt 4 km. Bet šo dažu citu
ilkiku neirllbu Iemītnieki viegli pa*
l i ^ , «iprotoi ka Savā laikā, kad vēl Vācijā nebija
OU daudz Fi**rodbu. preēji citām L^tj,,^,^ ^,^^,3 ^^udzi no-ransltiiometnēm
britu joslā. Tadēl I ^j^^j ^^^^^ ^g^^^^^^,, ^^p^^^^^^^
liesapijJtam „^ esot maza vērtība.
ēdamtelpā, epilogs risi- L.g ^^^^^^^ j^^^j^šu invalifi M.. bet
l^āJās »WtāraJā lesā. jo bija vien Eitlnas nometnes aizbrauca uz to
iiadauz ti «f^Hāinļ trauki, bet ap.L^,,^,g, ^^RRAs invalidu pārskolo
iŗaucē a ari kāda IRO darbmiece un vestfāles apgabalā. Tur
!|»iekauti nometnes komandants... Lj^g ^^^^^^ drēbnieku kursus, bet ar
Blankenzē nometne atrodas loti hegoto neapmierinājās. M uzskaU
Ikaistā apkārtnē ārpus pilsētas mū- bija. ka pašreizējā konkurence* laikā
flem un putekļiem, arizkoptimn celi- ļipjot vairāki amati, lai pēc vajadzl-lOiiem
m apstādījumiem. Tuvumā ari bas pievērstos vai nu vienam, otram
Ikkaista ezers ar lieliskām peldēšanās vai pat trešam. Invalidam bija tais-
«ietim vasarai. Nometnei ir ari pašai nlba. ^ Pēc valūtas reformas M. sā-ļmvi
fidens sflknis un spēkstacija, un kūmā atrada darbu nometnes drēbnie-tij
nodrošināta elektrība pat tad, Ja ku darbnīcā, bet tai likvidējoties, sā-
Vlsa libeka atrastos tumsā. Nomet- ka strādāt vācu firmā pilsētiņā par
nea vadība pri^šzlmlgi gādājusi par pulksteņmeistara palīgu. .Ja būs va-lOTltirafām
.ilericim un medicinteko jadzigs, mainīšu ari šo darbu, Jo
ļtlldzlbu - bez speciāla ambulances beidzu ari radiotechnlķa kursi»." sa-
^loka un slimnīcas, iekārtots ari izo- ka invalids.
IMJas t a m Tā jau sākumā sekmīgi Kā ar izpeļņu, tā darba apstākļiem
aizkavi lipīgo slimību izplatīšanos, cītīgais latvju jauneklis apmierināts,
lelpas gaišas, tīras, ērtas un silti ap-l ^avas 8 markas dienā nopelnu. Iz­kurinātai.
Vienīgi Glikštates nometne tikt var. Nav Jādzīvo no smieklīgā
neatpaliek dzīves ērtību ziņā. pabalsta. Ir cita sajūta, ja var sev
Ja agriķ nometnes latviešu iemīt- un ģimenei nopelnīt dzīvei vaja
irioki brauca uz Mēzeni, lai laiciņu dzigo."
» Q t u tautirtu vidū, iegādātos Jau- par izceļošanu M. domājis daudz.
Ifcākos Hdevumus un sagādātu pa- Mēģinājis Iesaistīties dažādās izceļo-pildu
uŗturu, tad tagad tas kļuvis janas akcijās, bet līdz šim palicis.
Iļeks. Biež nometni^ apmeklē LCK kur bijis: Slēzvigas-Holšteinas mazajā
ptetāvii Slēzvigas-Holšteinas apga- kūrorta pilsētiņā Grēmicā. Neesot
Mi Aug. Vanags, sniedzot Jaunāko līdzējušas ne UNRRAs, ne IRO tedo-n
ormāciju, paskaidrojumus un pa- tās aroda apliecības, nedz vācu mels-līdzot
nokārtot dažādus jautājumus, taru atsauksmes un rekomendācijas.
Nometnē IdcHrlota ar! latviešu grš-l Šķiet, arī nākotnē nekas daudz ne-iRiatu
un laikrakstu galds, tā kā iz- mainīsies, kāpēc esmu izceļošanai at-c:
«a otājiern nav vairs jāsūdzas par ie- metis ar roku. Strādālu tur, kur manu
tpl(2«tā virda trūkumu. darbu un spējas novērtē. Nav teikts.
Alfrēds VInčels ļ ka tieši aizjūrā ir tā vieta, kur piens
dalās ari vairākas labdarības orga
nizācijas. kas vēl Vācijā atlikušos DP
apoieklēje viii nomeUiet lediIvotilU
EVERSBURGĀ Kelpeke ptemmu
aicina censties izmantot šo devību, ļ-ļ^J^J-^u^^^^ «. Tāi li
bultkvtrtet* aiievnām 1» M. 2Iv«te
ma» Ttrelparvf isrādi invalida drāMi
kopei {tpiīdTlumā. Otrā dieaā s^etass
slcā ROtUui tvlnlsi dievkāipoj«mt.
BVfiRSBURGAS semtUiē dilvejeālis
lidim jiu treio leiti koacsrtēji bitts
tardttt vfro pūtēju oiķeitrif kepilMMjii
Helnrichioiie Tedlbā tr Jsk. ilfiiaii
BoM. H. BifUņtf, K. Vēt»«fa a. e.
derlUem. Keut «rr iiceļoStnu «ļ
iteitSvf lemeiiiiiflet no 3S is SS wm
tā vtdTtfiii tomēr ŗaUs vi«lbtt sitm
un medus bez pūliņiem tek mutē," tā iteaUdUra Vācijā dod vēitlges
sašutis saka mūsu brīvības kara da-llbnieks.
BSUNCENJI. atcerotitt pulkv. RIIL
M. pastāsta arTi savas dj.z.Tīv«*e^s t*rra»- |K«ilwk« betd4l^jo nmei TctāiTņu k āie vtaid!l jguomdola opTiti
ģiku, kad latviešu meitene viņam pa- ktrn dn!tājttt>ie|ionārtti. soUk* §
vērsusi muguru tSdēl ka k^^^^^^^^ d^e.k^.lpoi««^^^^^^^^^
jis locekļus un sabojājis veselību, g ^^^^j, Diev\elpojwnu ar dHi
Kļūst saprotams, kāpēc Invalids aiz- kupiinājt brfvmākiiinie» B. M ^ .
gājis sveias tautas vidē. Bet jāsaka, lūdiēju vidū bije LNP un tac prtridj
i f i u . UM Dauļjevai Vanago Rletumvād •• —
viņš tur jūtas labi. ~- valdei locekli, ku s. ai i . M I B
Edv. E r m a I laniksma.
Daudzas no mums neizturēja
LATVIBSU ŽĒLSIRDĪGAS MĀSAS HOLANDI
Pēc tris gadu pavadīšanas kādā Ho­landes
māsu skolā par dzīves un dar­ba
apstākliiem tur jaunās iktviešu
žēlsirdīgās māsas Ausma un Velta
llniņas stāsta:
,.1947. g. iebraucām Holandē 30 lat­viešu
meiteiies. lai strādātu un mācī­tos
žēlsirdīgo māsu skolā. 17 no mums
izvietoja Vilhelmines slimnīcā Am­sterdamā,
bet pārējās «izsūtīja uz
Roterdamu.
No rīta lldz vēlam vakaram spod­rinājām
gultas, mazgājām logus un
berzām grīdu, līdz viss spīdēja un lai­stījās.
Sākumā likās, ka darbs nebūs
smags, bet kad diena bija vakarā, tad
izjutām tādu nogurumu, ka bieži vien
gulēt aizgājām bez vakariņām, lai ti­kai
nākošajā rīta būtu izgulējušās un
spirgtas. Pirmajos mēnešos tā varē­ja,
jo no mums nekā cita neprasīja,
kā tikai uzklausīt laipnās virsmāsas
paskaidrojumus par veicamo darbu.
Bet pēc pāris mēnešiem vajadzēja
mācīties holandiešu valodu, l l
praktizēties medicīnā un tās
nē. Darba laikā ne reti dzirdēji
zobgalības mūsu vācu vidodai
kuru holandieši sevišķi nīst Bet Jl
pēc pusgada mūsu laipnie amaldl
nopietnība, ar kādu mēs Teicām
ticētos pienākumus, sobgallbu
veica. leguvta cieņu un draugui
tik^ļ slimniekos, bet ari no pārēj
holandiešu mātiņlm* m
Nedēļas un mēneši aizgāja aemlt
darbā un rūpēs par slinmiaklm.
1948. g. vasarā daudzānoi meli
jau bija apnicis māsu darbs, un
aizbrauca atpaka} uz Vāciju, lai
tos uz aizjūras zemto« Amsterdi
palikām tikai divas latviešu māi
kas turpinājām iesākto skolu. To
beidzām pag. gada decembri ar diph
mētās māsas grādu. Tagad ari mēs
lamies atstāt Holandi un doties
aizjūru, lai strādātu savā arodā.'*
ELVĪRA K0CWA
•mmmmmmmmmmmmmmi**mmmm
Pašiem JōkcBm
FRAGMENT15 NO ROMĀNA BIllOPAS VĀRTOS
„Terrors Maskavā nav rlnris/* S||ll;ļ* turpina, „tas plosās tā­pat
kā plosījies. Dabīgi, jo citādi Uti viņi nespētu letijūt ver-
9m. Pār lētvlju nāks brieimigs l i i i l l k i . Tagad vis» viU ir tikai
tikuma statujā, — bet jau baisiriljjnii ten gul pār zemi, un
Ilina dvaša Ir gaisā.
Es visu saprotu... Gluži tāpal: kļi AiKlrē 2lds, kas bija
liraudzljls Maskavas Ieto seju. hUmm atziņas nākulas par
,vēlu. Atpakaļceļa man virs nav. «ļftt pair savu miesīgu brāļu
bendi es nespēju. Es n^pēju vērmMeti pjret latvi<5ti tāpēc, ka
irlņš labprātīgi negrib līst nabadilb^t lim vergu jūgā."
Sējējs elpo smagi. Kaspars tumiNi Viijiiti neredz, tikni dzird
drauga sUptos sirds pukstus,, bet mūM tl ir viņa pafia sirds,
kas dbbji klaudz krūtis.
Sējējs turpina runāt, it kā grlbēliti nh iJīteikl visu. kas viņu
spiež, (birdēt pats savas domas;
..Ir ari nepareizi, Ja kādaa Idejiiii ?JS!(lā cilvēks siicirauj ie*
priekšējo paaudžu uzcelto ēku. AlitM ilkai progresu, Evolū-cljas
cetā cilvēce drīzāk eaīnlegtii: mu mērķus un atrastu
savu Ilgu pieplldijttmu.
Nedrīkst aizmirst cilvēka dabu. lieto ^Unamlsko spēku, kas
gul cilvēkā - egoismu. Tas JāieroNļo, bet Jāatstāj «prauga,
pa kuru šis spēks var Izla^ties pofltlvā gultnē ievadltj.
radīt tm veidot arvien pilnīgāku MMI Vienlldilbas ideja ir
utopija. To cilvēks varētu akceptlit ttol tādā gadrjumā Ja
atrastu serumu, ko leSllrdnāt cHvttti «madzenēs. - lai' tiis
nebūtu tāds. kāds viņš ir.
Eimu dziļi vilies, bet vēl kaut k<> «imi^i sapratiu, noiikaidro-jls
pats sev. Kdevi visos laikos tld|i|uļl Aintikrista atnllkšanai.
Nekad neesmu ticējis Kristum, bet Antikrista baigo «eju re­dzēju
tur - MariLavā.'*
Viņi apklust, nogrimdama domās.
,JCo tu tagad darlsir Jautā Kasiim, gribēdams aUaiit ceļu
ui gaismu.
nls nazinii."
,.Mttms JSdnāa pret io nmēru. Muois. litiem komūnijstiem."
tJTa man būtu Udba, tad es to diirltu, bet H vairs neticu
idejai. Tē Ir tīdcia, nedabīga. To MifitZHpiedls cilvēcei ar! tad,
Ja ēetrdesmit miljonu «ku pareizīnlli) ar simtu. Ee birienu pa
asloa Jūm. Man tā Ir m kMm:*
Plepdil gaiša libeoa bulta pārlķīfrt tumsu tepat vir$ viņu
galvēm. Dainri^a noslb asi spožā gahtth Atskan īss, apdulli,
nola pērkona grāviena. Šķiet, debesii loks sašķist divlis dalās
tm sabrūk. Pie tam ztmi ietin
durvju iedobumā. Sauc pēc drauga, bet tas neatsaucas, vai ari
viņš to nedzird. Zeme dun. un gaiss pilns šņākoņas. Šķiet,
milzīgs ūdenskritums nobrūk par pilsētu.
Kad vētra nedaudz rimusi un saplosīto mākoņu starpā parā­dās
mēness, viņš iziet krastā meklēt Sējēju. Nekur to neredz.
Daugava plūst strauja, uzņēmusi debess ūdeni. Pāri platajai
upei margo mēness stari, lēkādami viļņos.
Kaspars, velti nomeklējies Sējēju, lēniem, nogurušiem so­liem
dodas uz māju, un viņa galvā nav nevienas domas. Jūt
tikai nogurumu, kas, smags un biezs kā svina kausējums, Iz­plūst
visā ķermeni.
NākoSā rītā Kaspars pamostas agri. Cauri raibajiem, viegla­jiem
aizkariem spraucas saule. Visu nakti gulējis dzilfi miegā,
bet nejūtas spirgts. Apsviežas uz otriem sāniem. Skatiens atdu­ras
sienā. Gaiši pelēkas tapetes izrotātas zelta ornamentiem.
Izklaidīgi pēta vienu no tiem. Ja pavirši skatās, liekas sarež­ģīts
zīmējums, uzmanīgi ieskatoties, «aredz tauriņa formu. Tie
ir zelta tauriņi, kas margo uz tapetēm. Savadi, agrāk to nebija
ievērojis. Daudzām akls paqājis garam. Kā apiriats. Kur stei­dzies,
Ico Istl gribējis? Neizdoma šos jautājumus līdz galam,
klec no gulta», nomazgājies steidzīgi ģērbjas. Tad ilgi stāv
pie rakstāmgalda. Vajadzētu iel, uzsākt dienas gaitas. Savāds
«astinpms viņu pārņēmis, sasllnguros, kāds bieži rodas sap­ņos,
kad cilvēks grib skriet, bet kājas nekust, grib kliegt, bet
nav balss. No si stāvokļa viņu izrauj telefona zvans. Aparātā
dzird izglītības komisāra JūUja Uca balsi:
.,Atnāc tūlīt uz komisariātu, man tev kas §akams."
Kaspars paņem cepuri. Steidzīgi atstāj māju. Ceļā uz komi-cādātu
domā: Vajadzētu izšķirties, vai kļūt cietam, kā to
Ieteic Akmentiņš, vai aiziet no visa. Viegli pateikt, — aiziet
bet kā un kur? Tas jāizlemj, jāliek skaidrībā.
Pagājušās nakts saruna ar Sējēju bija mocoša. Skaidri Sē­jējs
pateica vārdos viņa paša nojautas, domas.
Ir tikai viena dalve, viena nāve, viens ceļš. Dzīvē apmal­dīties
nav tas pats, kas mežā apmaldīties. Mežam ir gals. Var
iziet no tā. No dzīves var iziet tikai nāvē. Tajā pašā bridi jūt.
ka nespēs tīk drīz atšķetināt savijušos mezglus. Negrib būt
mazdōšīgs, grib iztuirēt līdz galam.
Izglītības komisariāta uzgaidāmās telpās ir daiudz cilvēku.
Tie ir skolotāji, k*s nākuši pārliecināt komisāru atstāt viņus
darbā. Katram ir vārdi, ka viņš nav bīstams jaunajai varat
Komunistiski noskaņoto skolotāju ir maz. jāiztiek ar veca­jiem.
Pret katru no viņiem ir neuzUcIba, aizdomas. Tos visādi
tuda, bet pagaidām pacieš. Kaspars redz bailīgas sej». Tagad
ir pamats zem kājām, zina, kādēļ cieš.
Viņam nav ilgi jāgaida. Izglītības komisārs pieņem viņu
ārpus kārtas. Ar Jūliju Lāci nav sastapies kopš viņa atgrieša
trakot Vētra, No debesim gāias
Kaspara seju plecus un puskailās H Ī M U ^ . , vi^im muhu vius i za-am aa:sma<» stJ-^vo^'imam K^cna^
ir riapiš. Abi skrien mokiet palvēru^Bu. K«par, «o atx»<l kāda ļ ,r iou p^^^č^^^K^^^k^^s;^^^^:^
mēnesis, kops viņi tikušies. Staltais, nesen yēl spēcīgais
ir kļuvis vecis. Tā ir tā pati pievilcīgā seja, bet no tās nozui
Vira spēks. Mati ir pavisam sirmi. Maisi zem iekaisušām, n(
dzīvām acīm. Iekrituši, pelēki vaigi, ap lūpām dzljaa rieva
Vaibsti sastinguši kā pēcnāves maskai. Nesen vēl šis virs biji
pilns nesatricināmas ticības jaunajam laikam. Tagad šaji
dzīvajā sejā vairs nav ne mazākā lielītas stara. Sis atklāji
ass un nepatīkams, iesitas Kaspara apziņā. Ko ,.viņl" ar mt
visiem izdarījuši? So jautājumu viņš grib izkliegt, bet to
pasaka viņa mute, to izteic acu skatiens.
Jūlijs Lācis vāji pasmaida. It kā apliecinādams aavas tldbl
sabrukumu, nespēku, neziņu ko iesākt, ko darīt, kā ail
dzīvot. Jā. tā tas ir. es tur nekā nevaru līdzēt, — pauž viņi
skumjās acis. Nolaiž plakstus. Balss skan vienaldzīgi, monoi *
„Esmu saņēmis no partijas rīkojumu, ka man Jāuzdod
politisko apmācību pārraudzība skolās.'*
Kaspars izbrīnējies: „Sim darbam taču bija domāts SēJIJl"
Jūlijam Lācim uznāk klepus lēkme. Seja piesarkst, sviedri te
sitas uz pieres, deniņos uzpampst dzīslas. Kabatas lakatlņt
mutei pielicis, viņš ilgi klepo, nenovērzdams bezpalīdzīgu skl
lienu no Kaspara. Kad beidzot spēj runāt, jautā:
„Vai tu nekā nezini?"
..Nē," Kaspars gari novelk. Grib piebilst, ka vakar bijis koj
ar Sējēju, bet par skolām viņi nekā netika runājuši. Tāļ
viņš ari neko nesaka.
..Sorit atrasts izskalots viņa līķis Zaķu salā." Jūlijs _
balss aizcērtas. Izmisis pacel drebošo roku it kā gribētu
tvert savu galvu. Bet roka nevarīgi atkrīt uz galda. Ar likli
dīgu smaidu, cieši skatīdamies uz telefona aparātu:
..Laikam būs par daudz ieķēris dzidrā, vakar bija
nakts. Nejauši iekritis Daugavā un noslīcis." Viņu skatil
krustojas. Mēmi saprotas, ka tas nav bijis nelaimes gadljuL ,
Kaspara citādi mierīgajā sejā noraustās labais vaigs. Muskullļ
dreb no acīm līdz mutei. Jūlijs Ucls uzrauj plecus, un šalļ
kustība ir vienaldzība un izbrīna par to, ka Uk ātri vi« pl
vērties. Pašiem jālec Daugavā...
augums izslienas taisns. .
..Nelaimes gadījums, žēl. ParUja nolēmusi tevi likt viņai
vietā. Te ir Instrukcija. Darbs jāveic kontaktā ar partiju un sr
mani. Domāju, tev tas ir piemērots amats. Tu jau par šlffi|
jautājumiem esi daudz rakstījis. Darbs tev nebūs svešs." I
Saule» stars apstājies taisni uz komisāra sirmās galvas. Viņš:
stāv un ir it kā apjucis, šķiet, pūlas atcerēties kaut ko mi
aizmirtu. Ar ^urnju izbrīnu pēkšņi it kā saprot, ka nekā nrri
ko atcerēU^ viss Jau ir skaidrs, izdomāts, saprasts un «1*-^
mirsts.
»Nov«u laimes Jaunajā darbā," sniedz Kasparam roku fļ4
gfliMam. Kaspars i^ecillea to saņem, sašutis, ka viņi aadilpt
V ens otram neko teikt. Jo sienām ir acis un ausis Saprot]
viens otru bez vārdiem. Zina ari, ari viņus šis jaunais latt»!
samals. Neviens nesapratis viņus, viņi mirs kā lalvidla \āXM
nodevēji un komūnisUskās partijas nolādēti atkritēji
m
mm
bez p^nij»
spējas Bodenvize
dernais, eksp« »
atrlse» Vigneres-
E iets. Nostrad ,
rflmnlcā Austrfi"
radusi vienīgo »
,ļai<iēm lz««*«
Blca» darba. .
4 v ē t r a AMt'SHfl
popullrai viņa»
apraksti ttapM'
puaes. Pēc trup.
lēmusi iesalstltt|
trSlljaa nacionSJ
gtrSdS Flbigs un
ņa pačukstēja, W
mājusi rīkot pi
kopS ar V. Leoi
Runājot par *
Itenu Kalniņu,
atvērusi otru baU
bojas ar lieliem
resantl, ka jauna­v
u bBrnui baļe
U« kļūtu dajo'jļjjj
darbibtt p 8 C 'W
itviiķi p<vullŗa^
atzīst W>«
liskal izkoplMtal.
MAdTAJS
Reizē ar pēdējo
titttte-iabl.
ļ ļ ļ i p i e
aaim'
l<«"*''l?r«oenlj«T8ka Eiropa» ctU^
««"^lAoSS- Jaunzēlandē' atjr^
W»'ff:L IKTe-4 l8ēmm,, iizzddeevviiee.. jppaan» SKSS»UJ! dokumentu!
"^2,^S^plrdod ātrākai transpor^
•"^^Sam vieo- P« atiōtījusi
kas sies piederīgo S^tfiSS Māc. i Relnfelds
rnoteOtu. nāts Pahtatua» t«
ļSI iaS, mtL WHt tteldŗla. n<a>u-« ^n^o«d»a rblnStāSkkalSs
Wm turklāt aā- vļeti» V"^;
«te m I«o io9«<lh8- novembra di
ittJaoBiaaodB ttk vajadzēja. notur)
-iTiM - mSjtoa gan lingtonS un Okl«
i y ^ i | b i t tl at. tihmam Rīga-4>< «Smstttļos, par ko nākumu» veiktu,
M p #lt«» fflHotājl epiesti lietot gai
ļ i ŗ ^ Un,;|beidzot- (lnaj^jj ^ teiti. h K r a l s t S ē rč
(npUleki JiumllandS. I
irFAiUTVii'
. JdM: nnlktinS
mm^% apltSrtnM lat-iHta
tilti, m u^utttias
Ham Unios, bi draisko-liliiniiljis
as^lidd nekā
Bēi
Bostoi
iiKinnlgil-
^ '-« M«mMmiiil»st'i» - mans , «estdienJ 6' litihito vairMeko ne- »'««»ļ automobaid
I Vili pat ^alri negrib RJļJ.lat^l^^^
iiilmil- ļdībi steidz uz Di'
***la>i«lgli Man pa- Ņr- 14, kur plēki
toiBt, iMintti meita aup"''»»» kolonlj-
Wk «lodtt ar ļūtamu ak-
|5ļ« ttol leptiņi gadi, bet
PloS» nlodā isavā klasē.
p t Am tou strādājam,
4olu, bita rota-
•jMfiufleia bērniem. Iz-llitvMd
viiaiii tikai
•jJl«il,iatij)ēc nav jā-
•ļ «ffll jtil siilKbas mStes
'l«Bin»jlstri(i(3, Jo citādi
•'•laltjjTu liiSju un ie-.
" ^ H M , Pltiios gadu» izŗr^ « Msi vajadzības
ļ^ļJļ™!.M«l. d»l,iim v 4pcattMu, kmuāru-
^ J ī n l i b i ļ apzināmies
*"«»*wHu, bet tas
ftl™»««lt notmalās slie-
St «tkal
KS»- P«a«coSa« teorijas,
«iigf» "f5t ap sevi
BoitOBU IttvMtt sl
mojutS vJttMBlek»
,J«Miļlmii daudz «taiJPļ^'^l^^^^ «J
|T« Mv ritums, ned? ™ tagad
1^^^^^^ strādā Ao
*ļ"55^ *^»9Sdiia, ka 6 Valgajeva.
C^^Msplianļ to piinMr''.°'« nepiecieiaiJ ijiSloTl'^''«K saltu, y fci^,«koWtrakiMn, Z. ^^trums stāsta-, ļ
ĪHm^^'^ »W.in5t. K neprašanu J
r *S?^' bim panākumi.!
S««lTa5««^«ntia.;:^^^^^^^
'•irt: ^