Bavarijas Latviesu vestnesis, October 25, 1950

              LATVIJA Trešdien, 1950. g. 25. kt
VIRGBURGA RUNĀ
lCādrei2 plalāis latvieltt DP cea6i
Vlreburgā siruds msai maziņš. Zia*
me}u nometiiē vH dzīvo apm« 160
latvliitt, gandrīz visi veci vircbur-giaIL
Bez viņiem gan vēl ir citu
ttttttbtt cilvikl, bet ari to kopskait6
naptonieds m Varētu domāt, ka
bežāg izpalidz l^ās lietai. Viņa no­pelns
ar! mūzikas vaKifam sagādā­tais
Oalganberglis vācu bēg}u nomet­nes
simfoniskais orķestris, kas sa­sniedzis
levērojartiu gatavību. Vaka­rā
piedalījās L. Eidemane ar latvju
autoru dziesmām» kas labā izpildīju»
šie mūsu tautieši pavada dienas drū- i mā sniedza patiesu baudu. No
mi paka}paUoiju notfutņā» bezdarbi- ^ -
bā un garīgā pagurumā. Tā tomēr
nav. Daļa strādā IRO iestādes
Sveinfurtē, citi nodarbināti Vircbur*
H pallkuiijls nodi^ls. Un latvietis
neaprok sevi ikdienas darbā vien —
viņi d»vo Udzi pasaules notikumiem
im Ikrltus Jautā savam tautietim: kas
Jauns?
Vircburgā Slm jautājumam atbild
lirauii uzplaukušā YMCAs/YWCAs
nodala J. Juravica vadībā. Tikko iz^^
nākušie Ja^nākia laikraksti ikritus
iaklāti uz mājīgi iekārtotās mītnes
lasāmtelpu galdiem. Še atrodami
nevjlan latviešu tuf vācu bet curi po}u^
ukraiņu uc. laikraksti. 2iņas pec ve­lēšanās
papildina radio. Blakus ie­kārtota
telpa mazajiem lasītājiem»
kitf tiem pretī smejas Zaķēnu ne­darbu
raibi virkne un amerikāņu
zinu dažādo pasākumu attēli. ler^
kota ar! klase angļu valodas studi­jām.;
Tipat nav aiaunii^iti tie, kas tik
labprāt pavada laiku mūzikas istabā,
kur atrodas laba pianino. Plašajā
zilē Jaunatnei ierīkotas dažadag spē->
las galda teniss^ ping«'pongs, no-vui
uc Parasti visas telpas aizņem­tas,
un pēdējļ laikam dažu labu reizi
vianai grupai bija jāatdod vieta ot­rai.
Jo sagatavoja mfizilcalō vakaru.
Jāatzīmē nometnes vācu admini­strācijas
sirsnīgā pretimnākšana. No­metnes
va<btSjs LudiSers iespēju ro-
Svainturtes nebija atteicies ierasties
dziedātājs P. Lielzuika, kam svaiga
balss un dzīvs priekšnesums. Klau-gltsjuš
apņēma īsti latvisks siltums.
Tautisko deju ansamblis V. Brīvnie-ka
vadībā krāšņi nOdejOja dažas de­jas,
kas sevišķi patika sveštaii&ie-
Siem, bet M. Ziedone sparīgi un dzīvi
nodejoja divi baleta gabalus. Hu­morists
Bedriņš latviešus aizveda at*
pakaļ uz veco Rīgu, kad gar Dau*
gavas malu vēl klejoja Zanitis. Pa-vadljuņius
izpildīja H. Bremane un
L. Alberings. Vakara programmu
meistarīgi vadīja Ģirts Salnais.
Šoreiz tas nebija tik vienkārši, jo
pieteicās arvien javUd viesi. IŽā
pirmais ieradās un apsveica latviešu
m vācu kopdarbību pilsētas valdes
loceklis Hellers. Par tautu sadarbī­bu
un sakļaušanos lielajā nāciju sai­me
runāja valdības pilnvarnieks Dr.
Vinters, apskatot Eiropas kultūras
izveidošanos už tautu vienības pa­matiem.
Arf citi ieradušies vācu Ie­stāžu
un. preses pārstāvji izteica gan­darījumu
par Šeit panīkto saskaņu
dažādu tautību starpā;
Tā šis vakars attaisnoja J. Juravi-ca
Ievadvārdos izteikto cerību, ka
neatkarīgi no ķutibu atšķirībām cil­vēcei
jāatrod celi kopējai sadarbībai,
lai celtu to, ko Iznicinājis karš —
nevien materiāli, bet ar garīgi
Kad*aci met uz balto darbu
Vtenam otram latvietim bijusi ia^
npēja atrait darbu vicu dzelzceļu
dienasta» tikai katram pašam savlai^
cigi jiuio^iem lakan ar vicu dzelz^
ellu pirvaidl, vai vislabāk ar atie-vtiķiem
pārvaldes ierēdņiem uz vie­tai.
HeiStati» piemēram, jau ilgiku
iaiktt dielzcaļa darbā itrādi kids
Uetttvietli. Viņi ar apitikļlem ap­mierināti.
Bez atalgojuma naudā
daalzcela itradnieki saņem ari malku,
kam Ueia nozīme bēgļu trūcīgajā
saimniecība.
ompa ānšemnieku nodarbolanos
atraduši kurināmi nozaŗil,; stiridājot
piē/Ogļu tirgotājiem. Ari v^iiaf dbir-bu
un Ajti^jumu anmieriniti. M6Sk
jaii kaliplņriT l i ^ M ^ ^
gaii bezdarba pabalsti. 2lmigi^ ka
ar! lin! nozarē vairums strādātāju ir,
lietuviell Stāsta, ka mūsējie acis
vairāk metot Uz balto darbu...
Zirņu novākšanai darbos DP loru^
dea bija tik aktīvi, ka vācu muiž­nieki
ne vienmēr varēja apmierināt
vHm darba pieprailjumui. Tagad
viņi darbi pieņem tikiii toi, ko no­līmē
darba pārvalde. Saimnieku no-itājā
laikam gan vainīgi būs paŠl
fit*, kuriem patika pie a^u pākstīm
piejaukt ari pa saujai akmeņu, lai
kazumu
vletiļos
Uz riteņa gar Nekāru un Reinu
BlilZAB PIEZMEB OAŖA CBĻX
Tomēr paliks pie baraku
buvēm
Sttt^te (11). — Virtembergas un;
Bādenes landtāga debates trešdien |
DP izvietošanas jautājumā iekšlietu ļ
ministrs Ulrichs paskaidroja, ka, ne­raugoties
UZ līdzšinējam poiem, nav
nekādu izredžu pārvietotās personas
sadalīt vienihērīgi pa visu Rietum-vāciju.
DP jāizvieto pagaidām Lud-vigsburgas,
Meidenhelmas, Ūlmas,
Heilbronas, Gepingenas, Leonbergas
un Beblingenas apriņķos. Tāpat an
Kanštates Funka kazarmās. Pēc da­žādu
izvietošanas iespēju apsprieša­nas
nolemts tomēr palikt galīgi pie
baraku būvēm, kas pēc iepriekšējām
aplēsēm izmaksās 4 milj. DM.
Veidojas veco lauzu
niilne Domstate
izpeļņa būtu lielāka . . . Tā šie „gud-rinieki''
izjauca darba iespēju dau­dziem
ārzemniekiem.
Latvietis A. GGtmanis, strādājot
krSsotIJa daibu 'kādā MetStatf^s vācu
firmā, pelna stundā 1 DM. Latvieši
kā amatnieki esot iecienīti. No citas
puses, vācieSu vēlēšanās. Ir, lāl atī
ārzemnieki būtu vācu arodbiedrību
biedri
Pēc 1; Jūlija Keiltateš nometnē ie­viesusies
netīrība, Jo nav neviena,
kas rūpētos par kārtību, f inanCu
pārvalde, kurai nometne pakļauta,
sas, b d M M « lllhig un kaHri
mas apkopt tie neinteresējas. Uz ne­kārtībām
vairākkārt norādipis
bēgļu pārstāvības, bet panākumu
līdz šim nav. Ari da}a nometnes ie-daavotiju
domā, ka par tīrību jārū­pējas
tikai tad, ja par to samak^. —
Nenormili augsts ir patērētā ūdens
daudzums. Pēc iepriekšēja aprēķina
3 Cilvēku ģimenei būs Jāmaksā M
t)M mēnesī. Tuvējā vācu pilsētiņā 7
personu ģimene maksā augstākais 4
Pārbūves darbus veiks tikai
pēc Ziemsvētkiem
Augustā pasāktie veco laužu mīt­nes
pārbūves darbi DorMtatē rosīgi
turpinājās. Tajos nodarbināti ap 90
dažādu amatu pratēji un strādnieki.
Sākumā gan vairāki strādnieki ma­zās
algas dēļ (maksāja 95 fen. stun­dā)
no darba atteicās, bet viņu vietā
stā3ā8 citi. Darba laiks no pl. 7 līdz
17 ar stundas pārtraukumu brokas­tīm
un pusdienām, taēu strādā ari il­gāk.
Daudz laika aiin:iem angāru hal­les
dzelzs siju nomontēšana ēkas
grieltu un Jumta daļā. Ari ārējos
darbus kavē lieuinals laiks.
Ekā, kas agrāk kalpojusi auto ga­rāžas
un ui^nsdzēslbas piederumu
vajadzībām, iekārto luterāņu baznī­cu,
bet pareizticīgo dievnamu ceļ
turpat blakus no Jauna. Abas šīs
svētnīcas atrodas Jaukā vietā, visap
kārt apņemtas Jauktu lapkoku zaļu
ma. Mtnes dienvidus daļā Jau pacē­lies
divstāvu ķieģeļu celtnes slimnī­cas
stāvs. Vienā no angāru hallēm
ierfko dzīvokļus, kamēr Ms pārēlās
pārbūvē Citām vajadzībām. Ari liela­jās
ēkās, kās āgr^k bija apdzīvotas,
ierīko dzīvokļus, bet-maz9| nojauks.
PātbfiVltiJ* pai^ēdžētš ^'ij^elkt līdz
Ziemsvētkiem, taču darbu vadība
tagad domā, ka nepaspēšot. Mītnes
nākamais direktors ir vācu luterāņu
mācītājs &. Kimichs, kas Jau ar pār­būves
sākumu atrodas uz vietas un
kārto savus pienākumus. G. Si
Naudas man nav daudz, tipēc iz­vēlējos
ceļojumu divriteni un pār-nakšņošanu
brīvā dabā. Vienmēr es­mu
atzinis, ka vislabākā atvaļināju­ma
pavadīšana ir ceļojumi.
Laiks pieturējās karsts, tāpēc brau­cu
gar upēm. Pirmā vakarā sasnie­dzu
Marbachu, kur dzimis vācu kla­siķis
smērs. Augstā kllnSu kraujā
viņa muzejs un namā, kur viņš dzi­mis,
viņa mātes virtuve bez loga,
pabūvēta zem dūmeņa, un istabās
toreiz lietotās mēbeles. Gar sienam
gara dzimtas locekļu un pēcteču at­tēlu
rinda iedveš bijību katram.
Tālāk ceļš ved uz Heilbronu, Bad
Vimfenu, kur Jāceļas pāri Nekārai
laivā. Esmu pārsteigts, ka laivotājs
atsakās pieņemt maksu par pārcel-šibu,
norādīdams, ka nevar ņemt
naudu no cilvēka, kas piederot lat­viešu
tautai. Mani tautieši viņam un
citiem gūsta biedriem Latvijā daudz
palīdzējuši.
Tālākais ceļa mērķis ir Heidelber-ga,
kur Nekāras rāmā straume atgā­dina
Lielupi. Vēlu pievakarēs visap­kārt
dzirdami varžu koncerti. Ar bi­jību
Jānoraugās pilis un vetaļos
dievnamos, Jo šī Ir slavena pilsēta,
tomēr ar stipru vitalitāti, Jo visga­rām
Nekāras krastam mani sveic un
pavada nepārtrauktas bērnu čalas.
Manheimā, Sa! vācu Čikāgā, Jā­pārnakšņo
jaunceltnē, Jo nakti uz­nāk
pērkona, negaiss. Pilsēta rosīgi
būvējas un atdzīvojusies ari kuģnie­cība
pa Reinu. Speierā apbrīnoju se­no
katedrāli, valdnieku atdusas vie­tu.
* Brīnišķīga peldēšanās. Beinā,
kur kuģi traukdamies sit bangas ak­meņainos
krastos un peldētāju viegli
vērpetes nes uz leju. Meklēju aus-trumjosia
izdaudzinātās klintis ie­kaltās
vietas tiltu un krastu spridzi­nāšanai,
bet nevaru uziet. Reina vēl
dus mierīga, kaut barga savos kras­tos,
kur tik bieži krustojušies cīnī­tāju
ieroči. Vai vbai vel būs lemts
izšķirt ari briestošo austrumu un
rietumu sadursmi?
Nākošo nakti pavadu rudzu lauka
malā un kā kādreiz Burtnieku ezera
apkaimē klāusos vSrpu šalkšanā un
ieelpoju graudu smaržu. Kviešus
šeit nomainījuši rudzi, jo augsne
nobadzigāka. Pēc tam klāt ari Karls-rūe,
kas atst|J dižas lielpilsētas ie­spaidu
un tur vār^ iepazīties ar ba­gātām
gleznu galerijām un franču
modernista Reno izstādi^ Tad caur
PALĪDZĪBAS AKCIJAS VADĪTĀJS
V. SKAISTLAUKS
r^iw m^i^^'M^^t -. w*-?- — i i " - mainījis dzīves vietu, un ta-ūdeni"
samaksāt nevar. Kā dzird, vi- gen/N., Martinstr. 24, US Zone Ger-ņiem
būšot jāiztiek bez Ūdens. many. To lūdzam ievērot visus, kas
S4v/l!rmi l^aistljulies Palīdzības akcijā.
Porcheimu dodos mājup, vēl vairāk
iemīlējies vecajā Eiropā, nekā biju
agrāk. Daudz kā mums pietrūka, vl^
ņu atstājot, bet mēs ceram drīz atkal
to redzēt, paši kļuvuši bagātāki garā
un sirdi. Vlņaudu Teobalds
Īrija meklē
DP speciālistus un
amatniekus
Īrija dod iespēju ieceļot dažādu
arodu pratējiem DP. Darbs vietējos
uzņēmumos, algas tās pašas kā īru
koUēgām. Arī ^ dzīvoklis garantēts
un bieŽ ^ien bez maksas. Darbu
piedāvā 30 mūrniekiem, 39 namda­riem
un galdniekiem, 25 ģipsētājiem,
3 koka apstrādāšanas mašīnu darbi«^
niekiem, 3 speciālistiem apkurē un
vēdlnāšanā, 8 motormechaniķlem, 10
krāsotājiem un 1 skārdniekam. Ģl^
menes galvai j^abūt veselam^ piede­rīgajiem
var but fiziski trūkumi.
Bez tam vajadzīgi: burtlicis ar zi-nāšanfim
burtu liešanā un „Mono«
type" mašīnas apkalpošanā, marga**
rlna gatavotājs, konditors, muce«
nieks, 2 dzelzskārda strādnieki, a
metāllējēji, ādu apstrādātājs rokai
somu fabrikācijai, reklāmu zīmētājs,
modelzimētājs ar piegriezēju dāmu
un bērnu apģērbiem, 5 dāmu apģēi^
bu mašīnšuvējas, 2 roku un maših-audēJK-
as) veļai, piegriezējs motori-zētai
piegriešanas mašīnai, dāmu ze­ķu
labotāja-lāpītāja un austuves
inienleris-mechaniķii. Interesentiem
jāpiesakās nometnes Resettlement
Placement Service nozarēs. Amt^ta
prasme Jāpierāda ar IRO aroda ap«
liecību. j,
KORP. PATRU LOCEKĻI /
aicināti iesūtīt savas adreses Vaid.
Alpam (20a) G5Uingen, &childweg
12-a.
visiULi$
kEDAKClfA]
Sakarā ar bij. pārstāvja Lībieša
•Izveseļošanos, Sennes tbc sanatorijas
latviešu slimnieku kopa; lūdz tautie­šus,
kas vēlētos sniegt kidu atbalstu,
to sūtīt Jaunajam latviešu grupas
pārstivlm Kārlim Clnātam, (Senne I,
35S, Post Prledrichsdorf b. Gūters-loh,
DP Hospltal)/Par katru atbal­stu
slfinniekl būs no sirds pateicīgi.
KĻŪDAS LABOJUMS
Zsprlekiljfi numurā mācītāja A. uepii:La
iev&dtakBifi i6viesu6l«i iespledkļuda; 24.
rinda no apsķšās par6l2i jabOti „ . . . So
viņu pazuSsaai, bet mūsu peitllanfis un
uzvaras a^ml".
vispmMs vĀHDg ~ tAvv^av
Ptof. P. Starca ŗakitl kSdā loprisklijl
Latvijas nuiflttvā ittsiku apiviieami ao*
rādījumi j^artau^s saglabāŠattu..Bat ia
tSiCr-ka Utvkštt dx|v«s tejpu vardtu ttō*
sarsāt sLt tautās dabisko pieaujrujtttt; tad
tofilir rodas laubki, Vii, tl iikoi, ar llm
slivieiit paimr visii iraju als^acdiibat
jautājumu varēsim atrlilušt» ja vātdtt ta­jā
nespēs teikt vIHeSl, karavm un it le»
vliķl politiķi.
Vil iaunlaiktt viituri m%u idnSms kāds,
piemirs, kuf lidzigot apstškļos tautas pU**
ausumi Vien listu praktiski izšķlrii? vai
ar iedsivotājtt tkaita divkšrlolanu šo ģw»
doa mūsu telpas nosargāSaaa Jau būtu at­risināta?
Vai vismaz palīgā ntbutu Jā^em-baltieiu
apvienošana, ar to pIHs jsāos
iefflstot Jau tnaklršotu pi«ausumu, kāia
varētu sekot tālāku politisku partneru ie­gūšana
telpai ālzsardllbai? Bet tā Jau VI-rieiu-
polltlķu kompetence, un tiem vis­pirms
butu Jārada minimālā rītdienas dro-llba,
tad ari latviašu sieviete linis, kas
tai darāms tautas pieauguma lietā.
B e r t a K ā r k l i ņ a , Hamburgl
VAINĪGS?
AOAteS KRlSn ROMĀNS
(17. turpinājums)
^Viņa bijā pavadljuii 14 didnai Dovt}ā, Le Pīnē un Vi-mirētās
ir viņai parāitaii septembra ceļojums. Atgriezu-l
i l i viņa bija ļoti labi gaŗaitāvokll. Veikali esot izdevu­šies
lieliski, brauciens atmaklājiei. Tad viņa man likt pie-ivānlt
gftiia latikimei labiedrlbiii un (sasutināt vietu braucie­nam
uz AngUJu nākamā dienā.. Lidmašīnā, kas pacelai
agri no rīta vairs nebija brivu vietu, tafiu es dabūju biļeti
tfuidianai Udmašlnti.'*
HUA ceļojuma iimieili? Vai bijā kas iteidzigi?'*
nē. Kundze diezgan bieži brauci uz Angliju, un
pariiti paziņoja min to tncai dienu iepriekš.*'
»,Vai t i j i vakarā pie viņii ieridās kādi klienta?'*
nLlekai gin, ticu droši neeimu. iespējams, ka tai biji
2orli.''
. Furnjē biji itradis dažus uzņēmumus ^ kādā bija re­dzami
daži necinieki atstājam tiesas ēku.
„Vai jūs kādu no tiem pazīstat?**
Bllie Grandjē apikatija uzņēmumus un atdeva tos detek­tīvam;
„Nē/*
nTad izmēģināsim ar 2oržu.** '
Kerkuli Puaro pa to. liiku pētīdams apstalgāļa telpu.
,31 kautko meklēju, bet nevaru atrast; — Žizeles kun-dsei
piederīgo uzņēmumui.'*
„Vlņai nebijk ģimenes," paskaidroja Elize. „Vlņā bija
gluži viena pasaulē."
nTiču viņai bija meita," Puaro itrupi iebilda.
„ J I , meita gan,?' saimniece nopūtās. «Manuprāt kundze
viņu redzēja pēdējo reizi, kad tā vēl bija sūdaihis."
HK»?V:
Bllze Grandjē pamāja rokām, no kā bija jāsaprot, ka viņa
peko tuvāku nezina: „Tas notika tajos laikos, kad kundze
biji Jauna; Jauna, skaista un nabaga. Varbūt viņa bija ari
precējusies, taču man drīzāk liekas, ka nē. Bez Šaubām
vina kautkā nokārtoja savi bērna nākotni. Bet vlņil pašai
biji bakas, viņa cīnījās ar nāvi, un kad izveseļojās - viņas
ikiiitumi bija pagalam. Pēc tam viņa vairs nenodevās
nekādām vleglprātfbām, viņai atlika vairs tikai veikalL**
ipTiēu viņa novēlēja savu mantu šai meltalf"
nProtami. Kam gan citam viņa lai būtu to novēlējusi?
Aiinis Ir biezākas par ūdeni, bet draugu kundzei nebija.
Nauda bija viņas kaislība. Viņa Izdeva ļoti maz, Jo nemU
lēji greznību."
„Vai Jūs zināt, ka ari jums viņa kaut ko novēlējusi?"
„Jā. KiuidzcT vienmēr bija augstsirdīgā. Bez algas es Ik
gadus saņēmu vēl krietnu papildus summu."
„Tagad iesim," sacīja Fumje.
„Eš Jums sekošu pēc dažām minūtēm," piebilda Puaro.
Kad Furnjē aizgāja, Puaro vēlreiz pārmeklēja istabu, tād
viņš atsēdās un mēmi uzlūkoja apalfgo sievieti, kas zem
Viņa pētigā skata kļuva nemierīga.
,,arindjē jaui^undze, vai Jūs zināt, kas nogalināja Jūsu
kimdzi?"
nēl Zvēru pie visvarenā Dieval"
Taiu tuaro caururbjošās acis neatlaidās no sievietes.
„£i Jums ticu. Bet varbūt Jums ir kādas nojausmas, kas
varētu būt vainīgais?" •
„Nē. £s Jau inspektoram to sacīju."
„Ta? Ir taēu starpība — vai kaut ko uztic policijas ierēd­nim
Jeb privātam cilvēkam, vai nē?"
„Varbūt," Ellzes acis pavīdēja nedrošība, un Puaro, kam
tas nepalika nepamanīts, pieliecās viņai tuvāka
„Bsmu ieradis neticēt nekam, ko man stāsta — vismaz tam
ne, kas nav pierādīts. Es turu aizdomās Ikvienu, kam ir
vismazākais sakars ar šo noziegumu."
„Vai Jūs ar to gribat sacīt, ka Jūs ari mani turat aizdo­mās?"
Elīze Grandjē uztraucās. „Tas ir par traku! Tā Ir
ārkārtīgi ļauna iedoma!" Viņas kuplās krūtis vētraini cē­lās
un plaka. „Tā ir suniska bezkaunība!"
,JĒ^ē, B«ze," Puaro atbildēja mierīgi «Kundzes slepkava
mums Jāmeklē lidmašīnas pasažieru vidū. Tažu jūs varat
būt līdzzinātāja — Jau'ar to ylen, ka esat kādam darījusi
zmāmus Zizeles kundzes ceļojuma iemeslus."
„Man8 kungs, es esmu nevainīgai Es zvēru, ka neko lī­dzīgu
neeimu darījusi."
„Es jums ticu. Taču Jūs kautko noslēpjat, Ellze. Jā, jā,
neliedzieties! Kad mans draugs Furnjē Jūs pirmīt izjau­tajā,
jūs kļuvāt nedroša. Ari tagad jūs nevarat man ska­tīties
acis. Tātad, ko īsti Jūs esat noklusējusi?"
„Neko svarīgu."
^Jl^f,^^^^ negribētu šo nesvarīgo pastāstīt? Nealz^
Sizf tii^^^^ ^^"^'^^^ dienestā," viņš piebilda, kad
gJrtūMta stlāiv}o^kli?. !U^n 'es ^gr'i^bēttu^ 'r^īk'o ties savas •k u•n •d zes egsmaruā ."ļ oti
i»vai jums nederētu ipians padoms? Vai mēs nevarētu
šo problēmu iztirzāt kopīgi?" |
Sieviete šaubīdamās pacēla skatu.
t H H / ^ ^ * ^ ^ Pasmaidīja Puaro.
„Jūg gribat būt lojāla pret savu mirušo kundzi, vai nē?"
«u« ^Si uzticējās. Kopi tās dienas, kad es
iestājos viņas dienestā, esmu slrdsapzinlgi veikusi visus vi­ņas
rīkojumus."
,,Alz pateicības par kādu lielu pakalpojumu, ko viņa ļums
izdarīja, vai nē?"
„0h, jūs esat asprātīgi! Kādēļ lai es liedzos? Mani ap­krāpa,
mani ietaupījumi bija Izputināti — un man bija
bērns. Kundze bija ļoti laba pret mani. Viņa novietoja
manu bērnu uz laukiem, skaistās mājās pie krietniem ļau­dīm.
Tajā pašā reizē viņa atzinās, ka ari pati esot māte."
j „Val Jūs izstāstījāt viņai ari sīkumus?"
„Nē. Viņa apgalvoja, ka par mazo meiteni labi gādājot
Viņai Iemācīšot amatu un vēlāk, kundzei mirstot, viņa man­tošot
tās naudu."
„Par sava bērna tēvu viņa gan nerunāja nekad?"
„Nē. Tafiu man šķiet, ka tas bija kāds anglis. Viņas balfil
vienmēr bija kāds rūgtums, kad viņa pieminēja angļus, uri
Īpaši priecājās, ja veikala darīšanās varēja dabūt angļUS
savā varā. Protams, tie ir tikai minējumi..."
„Sie minējumi var būt ļoti vērtīgi," piebilda beļģis. „Un
Jūsu pašu bērns, Ellze^ Vai tā bija meitene vai zēns?"
«Meitene. Bet viņa ir mirusi — kopš pieciem gadiem."
„2ēl," Puaro ļāva aizritēt dažām sekundēm. „Bet tagad
pasakiet, Elīze, ko jūs īsti noklusējāt?"
Saimniece piecēlās un izgāja no Istabas. Kad viņa pēc
dažām minūtēm atkal atgriezās, viņas rokās bija maza,
stipri nolietota, melna piezīmju grāmatiņa. „Sl grāmatiņa
pavadīja kundzi vienmēr un visur. Braucot uz Angliju
viņa to nekur nevarēja atrast. Pēc tam es to uzgāju viņas
gultas galvgaļa un paņēmu pie sevis, līdz kundze atgriezī­sies.
Kad pienāca nāves ziņa, es sadedzināju, kā pavēlēts,
visus papīrus, atskaitot šo grām^fiņu, jo par to nebija no­rādījumu."
„Kad Jūs saņēmāt nāves ziņu?"
Elīze vilcinājās, tādēļ Puaro aiztaupīja viņai atbildi:
„Jūs to uzzinājāt no policijas, kad tā gribēja ielūkoties
kundzes papīros un atrada seifu tukšu. Un aklā uzticībā
pret mirušo jūs apgalvojāt, ka esat tos sadedzinājusi Pa­tiesībā
jūs tos sadedzinājāt tikai pēc tam."
„Jums Ir taisnība, mesjē," atzinām Elīze. „Kamēr policija
lejā visu pārmeklēja, es izņēmu papīrus no lādes un izni­cināju
tos, tikko radās izdevība. Bet, lūdzu, nesakiet to po­licijai.
Citādi tas vēl izliksies aizdomīgi."
„Es ticu, ka jūs vadījāties no vislabākās pārliecības. Ei
tagad gribētu palūkoties, vai grāmatiņa var mums node­rēt."
„Netlcu vis. Skaitļi, kas tajā sarakstīti, bez dokumentiem
un sarakstiem ir bez kādas nozīmes."
Herkuls Puaro paņāma no viņas piezīmju grāmatiņu, no
kuras viņa šķīrās ļoti nelabprāt, un izšķirstīja to. Blakus
"^^^^^ Ieraksti slīpā rok­rakstā.
Skaitļiem sekoja daži tuvāki raksturojumi, piemē-
(Turpinājums sekos)
* iM i
.1
0^
. g. 25. oktobH
Kā es me
c^*»^,rLf S r k a s štatā,,v
«JSTdažķārt neprotot^,,
ff Ja es iuzņeintos, pl«
'^dafes latiņa stundai
?TuIxonl4 «avā nozare. !
galvotles uz;'papildu, pāroai
Jdraldijumsi Kāda sķou pa*
fflagožija* prūtesotu sarunu
S l n ^ n l i . Abi mācitie viri
SJakarArii^kaiesotvisaugi
B'SlKtltesi standarts p « a u^
«uzturot art turpmāk ar rtP
lenSca prātā, ka Eiropa ir daža8_-
mes, kur feltnepra^ju nertM
Talu tas valrš neizklīdināja Bke
kSs nojautas,! ka iestādēm
būt bargas prasības.,
lio IjKijorkas štata izglītības
parlamenti atnāca atbilde, ka
zenini^iem atlBuf darboties vi
skolās, ja viiji iesākuši kārtot
valstniecībasvjautājumu vismaz
pāāpē vai nodod lojalitātes zvē
tu. JDomldam« savu lojalitāti ļit
kāafu, rakstijii iiz Vašingtonas IJ
tibas departamentu i pie Feden
, droiSības iestādes, kā bija ietrf
Tur* izdarcrt ārzemēs iegūtās Izgl
bas!i novērtējuiimu pēēcc amenM
prasībām. AtSaukSanās notika M
numātri. Man; Jāaprakstot savas J
gllttb^*^ .ffoif!fl« viin AMt^mnkutn
doku ^
esot b\^xiželJtl«S()
iīgp^toM trūka. Bijā jāizgatavo i
raksti no d^ba apliecībām, lekt
najidas kvītīm un citiem netiesāji
un tie pa§l Jānosūta uz Vašingtcri
Ņu! pagāja mēneši, bet atbilde i
nā(|a, un tā ari nezināju, ko^n
atzts, ko nē un kādus papildu -
baudījumus lirasls.
Nevēlēdamies kavžt laiku, ļ
I fitijos šejienes universitātes 8
u \tasaras kursos paidagoģljās n
5j par to bija Jāmaksā 85 dc
lekcjju naudas un 15 par māc
grāmatām. Tad nu ģan uz bridi
K ^ - f * pareizāk ņel
bijis Metot naudu iemaksai m
du automobili. Taču dena
Izglītību mani izrādījās spēd
par pleņu pret auto. Es sāku iet k
?^ J?^?^ apkopēja stivokiis
» v Mācītājs a^^^^^
'8i atvaļinājumā, un dievfa
nenotika. Priekšpusdienas
^ uz skolas sola, bet D6cDu«<ii
* metode» reti tiu
J , t ed viss darba smaguiM Jff
««.patstāvīgo lasīšanu Mdāms^
famatā. TādosapstākKr fāS
jŗtf un studēšaS S
Jm« runāt Biju Izvēlējies pSk
•^t tikauKg^'''^ IP^J" runā
nteresēSnfil Padome vai
>5i6t V* r a ^ J O ' «rfk tekoši s
PaiSmriia^z^āk « r^a*"u6Zot-i»es^. *u^z '^«.'n' ,*so«l.āJSl '
i'Sfe *olo«ju
^vidusskolai ^"'^anata šejle. Sfc*" "n PraL.^^lf^^ŽiAo
Tsl*?' saņēmis lid,?i rakstīja
52 n5 ^^ft' ^^^^ a i ^ nodaļā, ZA ne paw^
1 I
I