Bavarijas Latviesu vestnesis, December 3, 1949

              8.dece ijnbrf.
LATVIJA
Nr. 114 (338) 1949. g. a decembrī.
Af aotore parakstu vai bildālieiB pa-
Y8]Gi0taJO8 ndortos iztemtfis taDas nav
katrā ziņi^ redakcijas domas
Pēdējā laikā atkārtoti runāts par
latviešu dvēseles saglabāšanu unma-terOla
vērtību tari^^ Latvijas
atjmmolanas pamatlaktorim. Maz
iev&!Dt8 jpalids kāds trešais faktors,
kam Latvijas restaurācijā pienākas
v8 ivadgāka loma, un proti» tau»
tai dzīvā spēka jautājums.
Tai apstāklis vien, ka, apsēžot
nadooālideok^Sskas |tto61ēmas, šis
jautājumi paiids nomaļus, rāda, ka
esam to pabīdījuši malā.
Ar lidu baidīšanos minēti skaitļi,
dk mūsu tautas loodcļu vairs Lat^
vijā un dk to būs, kad izctosies at-liaatft
sarkano lietuvēnu no latviešu
tautas lorufim. JMinēti skaitļi 500.000,
650400 un viens miljons* Tas nozime,
ka uz viam kvadrātkilometru Lat­vijā
HAŪŠ vairs biji^ 27, nedz 30
dlvēktt, bet ievērojami mazāk, ja ne­gribam
paturēt psor savas zmes ap-ddvotfiji
«n tos, kas nometināti tur
pēdējos gados. Latvija vienmēr bi­jusi
Ģiaz apdzīvota zeme. Turpmāk
tā solās būt viena no vismazāk ap­dzīvotām
zemēm Eiropā, neskatoties
Uz šis zemes auglfeu un cilvēku iz-initināšanas
iespējām.
Allaž esam lepojušies ar savas ze­mes
materiālo kultūru, bet ko līdz
materiālas bagātības, ja nav, kas tās
laņem un vairo. To rāda jau daudz-kārt
pārrunātais Zemgales auglīgāko
apgabalu bezbērnu ģimeņu un lat­viešu
darba spēka jautājums. Mēs
runājam, kā atjaunot savās pamestās
un sapostītās mājas, klusu cerota
ka bez nmms pašiem to palīdzēs da­rīt
poļu un lietuviešu laidcstrādnieki,
kā tas bijis agrāk. Bet vai tanī pašā
laikā nederētu padomāt, ka atradi­nies
ļaudis un gādnieki, kas pastāvēs
uz to, lai mēs šīm vajadzībām patu­ram
tos cilvēkus un darba spēku,
kas j^u mūsu zemē ir, — nevērojot
Vinu izcelšanos un tautību. Maznon-mfgs
kļūs nacionālais egoisms un
^ sentimentālas izjūtas, jo apstākļi ne-jŖlelūdzami
prasīs strādāt, radīt un
atjaunot, kas nebūs paveicams ar da-simts
tūksitošiem atlikMžg darba.
:o. cilvēku^ iUn ka šo cilvēku^
gmms trūks, tfgļ,j[numa jau «šodien,
&aidrs.
Tās ir visai drūmas izredzes, vēro­jot
nļkamās Latvijas kontūras. At­stāt
tās neievērotas, nozīmētu nereā­lu
pieeju nacionālo jautājumu izprat­nei.
Valsts iekārtu mēs vārām mai­nīt,
nojauktās robežu kupicas atjau-^
not, mēs spējam arī visu citu no jau-lia
celt, — ja vien ir, ar ko celt un
celto savās rokās paturēt^
Kur meklējama izeja? Dzirdēts
sakām, ka, atgriežoties Latvijā, būs
radīti labvēlīgi apstākļi arī latviešu
ģimenei un ka tā pratīs dziedēt [tau­tas
dzīvības kokam cirstās brūces.
Lai arī pārlieku teicama ir pati at­ziņa,
ka Latvijas atjaunošana nav
panākama bez tautas dzīvā spēka iz­līdzināšanas,
tad šī jautājuma aiz-virzīšana
tālākai nākptnei ir jau bī­stama
un nepārliecina. Varam gan
parādu maksājumus atlikt, bet to pa­rādu,
ko ietaisīsim tautas dzīvā spē­ka
bilancē, neizlīdzinasīm arī turp­mākajā
laikā. Tie, kas Šodien saka,
ka viņiem nāv hika domāt par ģi­meni
un bērniem, teiks gluži to pašu
rit un parīt, jo tad atkal liksies sva­rīgāki
sakārtot savas mājas, nekā sa­saistīt
rokas ar bērniem.
. Lai atceramies, kas notika ar tau­tas
dzīvā spēka problēmu Latvijā
pēc neatkarība^] pasludināšanas. Pir­mie
patstāvības gadi deva samērā
labu pieaugumu (pāri par 22 uz 1000
ledz.), lai gan pirms pirmā pasaules
kara latviešu dzimstība bija 30,8.
Bet, dzimstība stipri samazinājās t s.
saimnieciskā uzplaukuma laikā, un,
proti, no 1934. līdz 193ip, g. kad caur­mēra
dzimstība uz 1000 iedz. Latvijā
svārstījās no 17,2—18,4. Un, vērojot
Latvijas atjaunošanas posmu no 1919.
līdz 1929, gadam, savkārt bija zīmīgi,
ka jaunsaimniecībās nodarbinātie ie­dzīvotāji,
kuru kopskaits pārsniedza
300.000, tautas dzīvā spēka pieaugu­mam
deva mazāk par vecsaimnieku
ģimenēm lai gan parasti ir tā, ka
mazāk mantīgās aprindās dzimstība
^ lielāka par ļaudīm ar lielāku rocību.
Valsts statistikas pārvaldes skaitļi
par 1929. g. uzrādīja jaunsaimnieku
ģimenes locekļu skaitu līdz _15 gadu
vecumam 28,34 proc, kamēr vec-saimniecībās
bērnu līdz 15 g. bija
29,05 proc. Kauču starpība nav liela,
taŽu pierādījās, ka, aizņemti savu
saimniecību celšanās un izveidošanā,
jaunsaimnieki bija spiesti atlikt ģi­meņu
nostiprināšanu vēlākam lai­kam.
^ Tā kā atgriežoties Latvijā, mes
visi būsim vienādi nabagi, un grU
hot negribot būs jādoļnā par eksi­stences
nodrošināšanu, tad, gluži tā­pat
kā šodien, arī tad nevjenam īsti
negribēsies atteikties no dzīves jaun-
VISU DP KOPOS
MEMORANDS
Pārvietoto personu un bēgļu eoit-rālās
komitejas Vācijā iesniegušas
memorandu par ^venājām DP
problēmām visiem IRO iestāžu aug­stākajiem
vadītājiem Vācijā un 2e-nēvā,
ārzemju sūtņiem Vācijā, US
pilnvarotam Vācijā, UN ģenerālsek­retāram
un Cilvēka tiesību komitejai.
So iesniegumu parakstījuši visu Vā­cijā
esošo tautību DP uh bēgļu pār­stāvniecību
un komiteju pārstāvji
Memorandā vispiritns izteikta atzi-ntba
un pateicība visieiĀ, kas nebai­dīdamies
materiālas dabas upuru, tī­ras
humanitātes un sociālas taisnības
vārdā uzņēmušies lielās rūpes DP un
bēgļu labā; memoranda parakstītāji
atgādina UN 1946. g. 12. febr. dekla­rāciju,
ka šī problēma ir internacio­nāla.
Pašreizējā kritiskajā momentā, kad
drīzā laikā paredzama IRO aprūpes
izbeigšanās, jāaizrāda, ka visnopiet­nāk
apsverams to DP stāvokUs, kam
jāpaliek Eiropā.
Līdz ar jaunu bēgļu masu ieplūša­nu,
šo ļaužu problēma kļūst arvienu
smagāka, un tās atrisināšana nav at­liekama,
iekams nav radīti politiski
un psīcholoģiski apstākļi DP un bēg­ļu
drošai un pozitīvai eksistencei tai
zemē, kur ir šo problēmu sākotne.
Internacionālai DP aprūpei un aiz­stāvībai
turpinoties, ar mazākiem iz­devumiem
būs sasniegti labāki re­zultāti,
ja, * ievērojot demokrātiskos
principus, līdzdarbībā un līdzatbil­dībā
pieaicinātu nacionālo grupu
pārstāvjus.
Nacionālās komitejas tādā kārtā,
attīstītu pilnīgāk savu darbību im
ari augstākos atbildīgākos posteņos
varētu stāties personas no DP un
bēgļu vidus.
Dziļi pateicīgi valstīm, kas sagādā­jušas
pieņemamus dzīves apstākļus
ieceļotājiem, DP lūdz atvieglot imig­rācijas
Iespējas tiem, kam gadu, lielu
ģimeņu vai veselības stāvokļa dēļ
emigrācija apgrūtināta.
Sevišķi jāaizrāda uz intellektuālo
DP un bēgļu grūto stāvokli. So per­sonu
eksistences nodrošināšanai jā­dara
viss iespējamais, jo viņu vērtī­gie
pakalpojumi saimnieciskā, kultu­rālā,
sociālā un politiskās jauncels-mes
darbā, veicinātu starptautisko
sadarbību pasaulē.
Kopš UN definējusi cilvēka tiesī­bas,
arī DP un bēgļu legālā statusa
noteikšana nav atliekama. Sīs prob­lēmas
izkārtošanas praktiskais pa­mats
varētu būtNansena konvencija.
Līdz'šim. valstis nav devušas nepie-ci^
amāB garantijas DP un bēgļu in­terešu,
aizstāvībai. Vienlīdzības prin­cipi,
kas būtu nodrošināmi arī DP un
bēgļiem, uzsver vienādas saimniecis­kas
tiepības, tiesības būt oficiāli re­prezentētiem,
kas panākams, sadar-'
bojoties ar speciālu bēgļu komiteju
starpniecību.
Bez jau minētām ir vēl daudz ļoti
nopietnu problēmu, kas nodarbina un
satrauc DP un bēgļu prātus; tās va­rētu
tikt aplūkotas un sekmīgi atri­sinātas,
nodibinot speciālu komisiju,
kuras sastāvā ieietu arī atzīto nacio­nālo
komiteju pārstāvji, (in)
sestdien. 1949. g. ^ d ^ ^^
Tris padomi izceļotājiem, kam
jātiek cauri 4 komisijām
„Was ddn Nahmen?"
,Jfch nix du fir dich, ich sie. Nah­men
— Josef Przlizkopsky."
„Wo du hab^ dein registration
karte?"
,Nix haben registration karte, erste
mal kommen hier. Viel miede jetzt.
Auto kaput. Haben allen Weg mit
Fuss gegangen und ganzen Brot mit
Ricken tragen."
Kamēr šis parin vēl pie vārtiem
strīdējās, mums ar visiem saiņiem
izdevās ieslīdēt izceļotāju nometnes
pagalmā, kur pāri ļaudīm ar reģi­strācijas
kartēm, ļaudīm ar saiņiem
un kastēm, ļaudīm ar bērniem, līst
skaļruņa izbrēkto norādījumu svē­tība.
„Alle lEmiģranten was wollen fah-ren
in Amerika, sich bei Lagerlei-tung,
Block 3 wo griene Grass vor
Haus ist, melden muss haben."
Tagad pagājis jau krietni ilgs laiks,
kopš radās šie paši pirmie iespaidi
par izceļošanu. Starplaikā esmu kļu­vis
speciālists jaunā nozarē: atvadī­šanās
speciālists. Esmu vismaz trīs
reizes atvadījies no draugiem gan pa
vienam, gan no visiem reizē, lai tad
pēc pāris dienām atkal sāktu to pašu
procedūru no gala.
Tagad, kad šds izceļināšanās un at­vadīšanās
posms manā mūžā, šķiet,
nopietni tuvojas noslēgumam, pēc la­biem
paraugiem varu uz to atskatī-
Aiisaulē aiigajusi
tautieši
NODIBINĀTA DRAUDZE D S N I JĀ
Pēc 250 latviešu aizbraukšanas uz
Autrāliju, Dānijā paliek vairs tikai
ap 750 latviešu. Lai panāktu lielā­ku
garīgu rosību šai nelielajā sai­mē,
Dānijas latviešu mācītāļs prā­vests
A. Grosbachs ar IRO baznī­cas
daļas vadības atbalstu ir uzsā­cis
noorganizēt latviešu ev.-lut.
draudzi. Draudzes pagaidu valdē
par priekšnieku izraudzīts A. Mūr­nieks,
par viņa vietnieku un kasieri
E. Hartmanis, par sekretāru Dr. O.
Evaldsons un locekļiem Dr. J. Sīka
un ģimnāzijas skolotājs A. Apsitis.
Nav paredzēts uzlikt īpašu draudzes
nodokli, bet vajadzīgos līdzekļus cer
savākt ziedojumu ceļā. Pēc drau­dzes
noorganizēšanas notiks pastā­vīgas
valdes vēlēšanas.
celsmes par labu bērniem, kas vis­maz
sievietei uz ilgiem gadiem sa­saista
rokas. Tādēļ, pieskaroties lat­viešu
tautas dzīvā spēka jautājumam
un atzīstot tā primāro nozīmi latvie­šu
tautas un mūsu valsts saglabāša­nā,
nedrīkstam šo jautājumu darīt
atkarīgu no kādiem blakus apsvēru­miem.
Ja līdz šim ar lielu dedzību izdis­kutētas
citas problēmas, tad runāsim
vēl par so trešo problēmu, un teik­sim
pilnā atklātībā: bērnu, latviešu
bērnu mums vajaga! Ar bērnu pie
rokas, kaut tukšām kabatām, atgrie­zīsimies
Latvijā. Tas darāms kailās
nepieciešamības dēļ, — lai mūsu ze­mei
būtu iedzīvotāji un darba rokas,
lai ar šo reālo faktu nodrošinātu
Latvijas patstāvību.
Sī problēma ir akūta. Bez tās nav
izdomājama neviena Latvijas doma.
Atbildība pret Latviju nav savieno­jama
ar šī kardinālā jautājuma ig­noranci.
Tas nav arī jautājums, kas
uzliekams uz augstā plaukta, nedz
ilgtermiņa vekselis, kas pēc gadiem
izpērkams., Katrs bērns, kas dzimst
kā latvietis, ir nezūdīga iemaksa
'Latvijas atjaunošanas fondā. Ar šo
fondu atgriezties Latvijā, ir mūsu
pienākums. Šd. Silde
Tieši mūsu valstssvētku dienā 18.
novembrī savā darba vietā Hambur-gā
pēkšņi miris bij. latviešu strēl-,
nieku un Latvijas armijas virsnieks
Kārlis Kore. Nelaiķis dzimis 1893. g.
6. okt. Rundāles pagastā. Karavīra
gaitas brīvprātīgi sācis 1914. g. krie­vu
armijā. Vēlāk piedalījies Ziem­svētku
kaujās pie Ložmetējkalna,
kur smagi ievinots. Par šīm cīņām
apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni.
Brīvās Latvijas laikā dienējis armijā
līdz 1940. g. Kopš 1934. g. kapteiņa
dienesta pakāpē.
Trimdas gaitās Kore pēdējā laikā
dzīvoja Hamburgas Zoo nometnē,
strādādams tās pārvaldē. Aizgājējs
atstāj dzīves biedri m divus pieau­gušus
dēlus. A..
27. novembri Ludvigsburgā pēc
ilgākas slimošanas miris ilggadīgais
Latvijas dzelzceļa darbinieks Teo­dors
Richters. Aizgājējs dzimis 1877.
g. 17. novembrī Mālupē. Pēc dar­ba
gaitām uz Ventspils Maskavas
dzelzceļa un Tālo austrumu dzelz­ceļiem
Richters kopš 1919. g. strā­dāja
par stacijas priekšnieku Olainē
Vn Garozā. 1936. gadā pensionēts.
Savu dzīves biedri nelaiķis zaudēja
jau 1945. gadā, un arī viņam pašam
liktenis nebija vairs lēmis atgriez­ties
mīļotajā dzimtenē.
ties un dot padomus pēcnācējiem (iz­ceļošanas
gaitās).
Pirmais padoms: ir labi, ja izceļo­tājs
prot angUski. ir vēl labāk, ja ^^^^ gudrības bPtVJ"??^^
un 15. diviziiSm i , ? * ! -^
MŪSU MISUA JB ClNtnSS
LATVUŪ
.^f-T!"^^."^^ atrodamies ne ai,
visiem
iet vienu
savas izveicības, veikuCSi iltKcK lo<=^„
iestādēm, izceļošanas nometnēs šī
šķiet «oficiālā valoda". Otrs pa­doms:
ir labi, ja cilvēks pirms doša­nās
izceļotāju nometnē bruņojas ar
mierīgiem nerviem un pacietību, ir
vēl labāk, ja vlņS bruņojas ar ļoti
daudz pacietības. Trešais padoms:
Ķencim, kas teicis, ka ceļā rokas
mazgāt ir liela muļķība, laikam gan
būs taisnība.
Izceļošanas procedūra sākas un
beidzas ar «nospiešanu". Nospiež
pirkstus, plaukstas un vēkeiz pirk­stus.
Šveinfurtē to dara tūlīt pēc
tam, kad cilvēks piereģistrēts un ap­kaisīts
ar utu pulveri. Pirkstu spie­stuve
iekārtota bijušo kazarmju
mazgātavā, bet kad liagriezos pats
un atgriezu ūdens krānu, man aiz
muguras noskanēja:
„Was da tuen? Kennen nix sehen
was geschrieben auf Wand?"
Jā. Uz sienas virs ūdens krāniem
milzu burtiem uzrakstīts:
„Haendewaschen luer Emlgranten
verboten."
Pēdējo pirkstu un plaukstu spie­šanu
(Šveinfurtē — ne vispār!) taisa
ometnu
zive
ESLINGENAS latviešu kolonijas
ilggadīgais ladministrātors mag. iur.
J. Aperāns šajās dienās devās uz
ASV. Kolonijas pārvaldes darbinie­ku
un organizāciju rīkotajā sirsnīgā
atvadīšanās vakarā runātāji cildinā­ja
J. Aperāna enerģisko un lietpra­tīgo
darbu un nopelnus lielākās lat­viešu
nometnes izveidošanā un va­dīšanā
Vācijā. Novēlot sekmes jau­najā
dzīves posmā, tautieši aizbrau­cējam
pasniedza vairākas veltes.
ESLINGENA3 latviešu tautsko­las
zālē 26. novembrī notika PEN
kluba rīkotais Kārļa Skalbes atce­res
vakars, atzīmējot dzejnieka 70.
dzimšanas dienu, kas pagāja 7, no­vembrī.
Vakaru ar uzrunu atklāja
redaktors J. Porietis. Atmiņas par
Kārli Skalbi stāstīja dzejnieka
krustmeita Mudīte Austriņa, it se­višķi
pakavējoties pie Skalbes bēg­ļu
gaitām kara beigu posmā. Lilija
Stengele lasīja virkni K. Skalbes
dzejoļu un simbolisko pasaku par
jūrnieku Gajigalu. Sarīkojums bei­dzās
ar koncertu, kurā piedalījās
dziedone Elzā Mekše, vijolnieks An­drejs
Lindbergs un pianiste Velta
Barvika.
LĪGOTŅU JĒKABA grāmatu Lat­vijas
valsts dibināšana un Andrieva
Niedras Tautas nodevēja atmiņas
meklē pirkt vai patapināt. Grāmatas
nepieciešamas kādam plašākam Lat­vijas
vēstures apcerējuma'm. Piedā­vājumi
adresējami prof. Dr. A. Svā-bem,
Stockholm, Stora Essingen, Es-singestrāket
32 III, c/o Salnais.
BRITU JOSLAS SKAUTU VIE­NĪBU
SACENSĪBA par sekmīgāko
mazskautu pulciņu atzīts Staburaga
vienības mazskautu pulciņš Dedels-torfā,
bet ne LIbekā, kā tas aiz pār­pratuma
ziņots Latvijas 106. nu­murā.
pēc tam, kad visas citas formalitātes
cauri. Tai brīdi, kad cilvēks stāv ar
līdz elkoņiem nomelninātām rokām
tādā telpā, kur tiešām nav ūdens
krāna, viņam pasaka:
„Und jetzt grade zu Konsul gehen.**
Ja jautājums par roku mazgāšanu
ar šo būtu aptuveni Izsmalstīts, tad
varam pāriet pie otra padoma iztir­zāšanas
^ par pacietību.
Vecos laikos teica, ka miera laiku
karavīra dzīve sastāv no gaidīšanas,
snaušanas un svīšanas. Tagad sen zi­nāms,
ka DF dzīve sastāv no gaidī­šanas,
uztraukšanās, igaidīšanas, svī­šanas
un gaidīšanas.
Par to nebūtu vērts vairāk runāt.
Bet izceļotājam jābruņojas ar pacie­tību
arī tādēļ, ka viņš nedrīkst uz­sprāgt
griestos, ja katrs nākošais
ierēdnis pie kā viņam jādodas, pa­skaidro,
ka tie dokumenti, ko viņš
rādījis iepriekšējam, nekam neder.
Jūs iesāciet ar to, ka nododiet v i ­sus
pieprasītos dokumentus nomet­nes
lietu kārtotājam. Ja jums gadās
izceļot caur Svelnfurtl, jūs jau sā­kumā
dabūjat zināt, kā jūsu Latvijas
pasĢ nav nekāds dokuments. Ja jums
nav oŗiģināldokunieņta, kas aļfillecina
jūsii piedzimšanu, tad ņemat divus
gluži svešus cilvēkus par liecinie­kiem,
ejat pie ^glužl sveša vācu no­tāra,
samaksājat viņam 18 markas
un zvēresta veidā aplieciniet, ka pa­tiešām
esat piedzimis. Tas tad, pēc
Sveinfurtes konsulāta domām, esot
labs dokuments.
Par šo lietu ir iŖuztl daudzi šķēpi.
Bet visi šķēpi salūzuši. ASV konsu­lāta
pārstāvis Šveinfurtē stingri pa­stāv
uz to, ka pēc noteikumiem vi­ņam
ir tiesības izšķirt formālas da­bas
jautājumus pēc saviem ieska­tiem.
Ar šo konstatējumu arī nonākam
pie grūtumu kodola. Būtu aplami ap­galvot,
ka ierēdņi, ai' kuriem dīpītim
jādarās, lai izceļotu, būtu nelaipni.
Viņu gan ir ļoti daudz un tie ir —
ierēdņi. Grūtumi, cik par tiem varu
spriest, pēc tam, kad pats esmu stai­gājis
no viena pie otra gandrīz di­vus
mēnešus — slēpjas tai apstākli,
ka tie visi kopā pārstāv četras dažā­das,
vienu no otras neatkarīgas or­ganizācijas.
Katrai ir sakāms īpašs
vārds, un noteikti tās nevar sarunā­ties
savā starpā tik labi kā to vēlē­tos
dīpīši, kam jāiznes nesaskaņas
vai, pareizāki sakot, nesaskaņotība
uz saviem pleciem.
Sī nav pirmā reize, kad jākonstatē,
ka DP ir labāk būt vienam, bez sie­vas,
bez bērniem, bez saistībām - —
jā — vislabāk, protams, ir tad, ja
esi arī bez pagātnes.
Tādā gadījumā arī visas četras or­ganizācijas
ir vienisprātis par to, kā­di
dokumenti vajadzīgi, lai pierādītu,
ka tu esi tas, kas tu esi.
Bet tiklīdz gadās kaut kas ārpus
parastās rutīnas kārtības, jāliek lietā
otrs padoms — bruņoties ar ļoti
daudz pacietības. IRO, kurai ir savs
statūts, savi noteikumi un sava kār­tība,
domā, ka vajadzētu tādus un
tādus dokumentus. Labi.
Bet ASV DP komisija var pateikt,
ka nav vis labi. Jo šai organizācijai
ir savi statūti, noteikumi un kārtība,
un tā var pateikt, kā vajadzīgi pavi­sam
citi dokumenti tās pašas lietas
pierādīšanai. ~ Labi.
Taču ASV konsulāta ierēdņi var
pateikt, ka nav vis labi. Jo šai orga­nizācijai
ir savi statūti. . .
Un tad beigās var notikt tas pats
ar imigrācijas un naturalizācijas ko­misiju,
kas Gronā gaida uz nabaga
dīpīti, kurš laimīgs izlocījies vai ar
papīru vālēm izsities cauri trim
iepriekšējām birokrātijas pārstāvju
grupām. Bet tas ir stāsts, kas jāat­liek
nākošai reizei, kad pats būšu
jau okeāna vidū . . .
Gronā, novembra beigās.
Aleksandrs Liepa
. . divīzijām un rx^
visjaunakai paaudzei - gaisa ^
Ilgiem. Bez viņu upuriem mēs ļS!
būtu šeit bijuši, bez SiWiiW^
mēs nebaudītu to brīvību, kādam»!?
šdt Vācijā un citās SīS^< bez viņiem mēs, labākā gadffi
vilktu'savu nožēlojamo d z M ^
birljā. * azmsi.
"^Mēs nedrīkstam aizmirst, ka nfit»
karš vēl nebūt nav b e i d z l e s ^^
tizāni dzimtenē cīņu turpina, v^.
mēs esam domājuši, kā viņiem
līdzēt? ^ ^
Mēs esam Cīnījušies par kal^l»
mēs cīnāmies par izceļošanu, b«t w
esam darījuši cīņā par neaftu^
Latviju? Mēs izceļojam un iddlihS
nesagatavojušies im nesagatavotlS^
cīņai, kas % mūsu galvoiaia u i £
vums. ?
Ja mēs uzticam savu telmda»
vi mūsu trimdas vadībai, tad nevie­nam
trimdiniekam nevar būt
dumu, ka pati centrālā org(
no sava vidus Izrauga cīņas
zāciju, tā sakot, ģenerālštābu.'IgļJ^ļ
stādījum'a uzdevums būtu meklēt y^
domāt un atrast īstos ieročus ua «ļ*
ņas līdzekļus.
Lamberga
no
ciem*
viņlia€b^ā
zSm «*^ns ceļš. jāizc««
nonāku.
pūri
Heko
'Seti'tikai per
- Ja esam cim
naudu
a Jēga
itle ro<
itlieto
ia to vietā
,^tle
'^^n ^«devumu, U«
Mēs nedrīkstam bezdaibigi Uusk
novārtā atstājot mūsu dzimt^i^i^i^
gūšanas jautājumu, jo tam arvleuJi
jāpaliek mūsu cīņas galvenaiin^
mērķim. P. 8,, Ansba*|J
KSDA MŪSU VALODAS moūM
Ik dienas dzirdam un lasfim, ktX^
izceļojis uz Mičiganas ,3tātu'* nl
„š t a t u" un tml. (Gan arvien vēl
nājam im rakstām par Z. A S. viii;
stīm, tomēr, minot tikai vienu Ifc
du valsti, to saucam svešvārdā lai
pie tam pēc vāciskas izrunas. SSbdN
mas neērtības gan rodas, ja mali
jam, piemēram, par dzīvi „ZieQil4^
amerikas savienoto valstu Mičignii
valstī", tet valsts vārda atkārUbN
nos var arī novērst, (piem. „Z. A,
V. Mičiganas valsts"). Nevar tcoDlr^
sevišķi pelt tos, kas,katrā ziņā m
grib lietoļ; svešvārdu, jo tas ļoiU lif
novērš nule minēto grūtību, scnrittf'
tāpēc, ka šis svešvārds tuvu lw
angliskajam^ oriģinālv^rdfeUb.
lifetojami tad tomēr jāiīmā'vA^
pē6 angļu vak)daeiznm8fš^parjrtl^
tu" (ar garu, šauru ē) vai aHpil
pirmatnējā avota — latīņu val0W
par „statu" (ar īsu a; sk. ari hM
pareizr. vārdn.).
M. Tamuis, Ubekāf
' " ' /^.^
KŪTRI IR ARI NODEVU '
IEKASĒTĀJI
Laikrakstos bieži lasīts, ka daudd
tautieši kūtri maksā pašpalīdzībai m
algas nodokļus mūsu centrālajām ie­stādēm,
vai arī principu un citu le^^
meslu dēļ pavisam atsakās to darft
Tas, bez šaubām, ir nosodāmi. Jo, Jl
mums ir sava latviešu pārstāvība,*
pašiem arī jāuztur, un kaut kāda sa-,
botēšana par to būtu vispār lieka.'
Taču kūtri nav jau nodevu makā-tājl
vien. Vairāk aktivitātes būtu
vajadzīgs arī nodevas iekasējot Pie*
mēram, mūsu nometnē Lībekā,
vismaz manā blokā, mēneša nodeva
DM 0,50 iekasēta tikai līdz jūnijam,
bet algas nodeva nav Iekasēta gaft-drīz
par veselu gadu. Nevar prasīt,,
lai katrs tautietis, sevišķi, ja ta«
strādā, pats meklētu iestādi, kur ī^,
devu samaksāt, bez tam niū^u no­metnē
nav arī paziņots, kur to va­rētu
izdarīt. Agrāk nodevas iekasēja
bloku vecākie, bet tagad to jau sen
vairs nedara^
Tātad attiecīgām amatpersonām
vajadzētu izrādīt lielāku aktivitāti
nodevu iekasēšanā, tad būtu arī pa­nākumi,
un nodevu maksātāji vairs
nebūtu tik kūtri.
V. Gnīndmanis, Lībeka.
JŪRNIEKI ĒD ARI PIRMS
AVĀRIJAS
Knuts Lesiņš, atsaucoties uz ma­nu
rakstu „^emākās vērtības s t^
dzamākas" saka: „Kārtīgi jūrnieki
lasa bībeli pirms avārijas,
tā kā izglābjoties viņiem maize vien
vajadzīga, jo gars jau ir stiprs.
Liekas, ka šī ir diezgan vāja filozo­fija,
jo kārtīgi jūrnieki ēd ^
pirms avārijas, i n tomēr pēc avāri­jas
viņiem jāēd atkal, tāpat kā jā­lasa
bibele, tikai jau agrāk minētā,
kārtībā.
i K. Aisters, Eitinā
DIVAS VAI TRIS LATVIETES
vai baltietes vajadzīgas darbam klusā u»
modernā mājā Skotijā, 28 jūdzes no
Edinburgas, par istabenēm un apkalpo*
tājām pie galda. Divas latvietes JW
mājā strādā. Rakstīt; Mrs. EUioU,
Broughton Place, Broughtori. ^ ^ ^ ^
Scotland. ^
„ ^ L. B. L. * ^«,811 izdevuši lielas nau.
^•ļftstot ikvienu t^l«J-
• Uutiiti ari AņgJJ
n,«užas skolas, vel4e
kultūrf
iii*
flriMtpsasc īt ari tiem, to
„SJU un nicināšanu
aTcSu cIņS par n^^»^, ^
fti?neptasis, kādus labi^
^ļSi^vi, no savas^ tev^
*Si kādus tu esi tai devll
_ļsim, ka trimdā mūža
Kļrtas ir latviešu māmuļa
toMJa dēlus un Izvadīja t<
ņepfini.^ca, bet sadega cu
I altāi'a, nododami ciņi
Ari bāreņi, kuru tevi ^
ittgiaušles kara ugunis, bu^
m turpinātāji. Ikviens m?
I)le māmuļas krūts u
ir saudzēt un sargi
atsevišķi, bagāts vai ni
ļm «nilšu grauds lielaj(
^ļl^g. S. g, 30. deci
,todlorda8 nodaļa rīko Y<
tafftt un Jaungada sagaidUi
ig greznākā viesnic
_ 15 šiliņus, deja līdz :
pie pUnas bufetes, nokļūšj
] ar speciāliem buslem, ma'
ito tarifu utt. Viesnīcas Ii
Is lielus līdzekļus, par vaj
§iny&ksā viesnīcai 9,6 Sil
m lielu tiesu prasīs vēl mini
busl un pilnā bufei
lieli līdzekļi biis Izšķiest
Es esmu mēģinājis tulkdļ
itatūtug dažādās varlāclji
atar neatrodu nevienu
to varētu labvēlīgi Iztulkot
\m attaisnošanai. Idejas u
Ir lAlnīgā pretrunā, tāpat pre
lltt gadījumam 5. un 29, para
Ķam ar šādu rīcību kalpojam
"ito bSreņu acis un sirdi
IŠri ūdeņiem un gaida pali
Iķat tOkstoši salst tbc slim
^ tet bojā trūcīgā uztura dē'
l&aelrdimmēs savos spēk
«Wuma gados dosimies uz š
Jj&aru, ja tūkstoši Iet boj
pavadīs šo vakaru pie sa
'maizes garozas. Es atcer
W gadiem, šl L B . L . n
m& jautājumu par Zlemsvē
sūtīšanu uz Vāciju. T
««ifta, jo Ziemsvētki jau blj
.Jfl.TS aizgāja ari pagāju
, ^ « aiaes ari šie mūsu p
l«*un līksmības: Lūgšana
A^^l^enl pāri ūdeņiem at
^jjl^prei cietu klinU. Holī
VflM^'^ P^^niūsun
Cfvf^^^^^ par sāpēm
SEifimV « "^^su centrāl
l » n i palīdzēt ^tiem, J
VmSl^^' tad paliek skal
4BlM-^?^ nesalauza
paŗa
?»tBtolT,?*"^" "maizes ri
w? <^alam, lai arī tie
lJ?'4eri«& ™ latviete
5%TeLr^°«-P5"taig
'&SsSS,^''"8iesuzg|
modri « H ,
vietai,
ilbl''stāvus".;;;.'"^5 «ardz
?5:Nekam;*^°Su atpakaļ tēv
« L ^ ««aSfe^^es bri