Bavarijas Latviesu vestnesis, February 21, 1951

              ^•'f
L A T V I JA TteSdien,' 1951. g. 21. fcbndil
)af uz KaiMida,Vc«
necačhi an ASV
Tā ki tkO 4āxbVcm tuvojēi h^ķļkn,
iivtotdkiim vil ^pkla Htlikt
•kftltt DF« mO InforaiicfļM nozare
Mfnditsi oorida «z itkojdte lz<
€etolafi^« iifpijfi»*
Kanāda sikami» 9 mēntiot uz-tm^
\$m ddidtt afOfļtt jfmitlltt
tS<-50 |f. vfctimā. 7500 mti pare»
ihitas Ikiniailnti m auto rtipol^ai
•ptclf IMini «tt SMti^ Uft tokap»
itfMIJam mflms v«dftl}lioi, 1500
Mit ftiidBlM^liai, 3S0 ZMilallrak-titiitt
ftfēdftiMdiaBU :ms laukiUKI-i
M l i » un 3000 vliiiiiii«kim mii-itlnnlidlNi
» dailNM* tzcalot vil va*
fli 000 pMitii litzbistiu pāru «ii-lalMftdbai
čtmm kā ari 250 ģl-
M9« im tos viibillidU 4arbm cu»
koittpBiidML tfeUiric lanmif, lt(
firisi I» tļtm^ apgidoMim ICaiui-iM
valim i«a4ot iif vlņ» pf«diilpi«.
KaRi4a§ vaMba atvlagtojuai laciļa-ianas
soMkiusiii tad slņi. ka tagad
Mtmt m Vid]aa vaiif ajl tidat
pmonaa» kiaa oav aldoitilftai aiUlf-fidliMIt
la viao Kmidi bOa uņh
m «fokUa I» 4aibo ii(q^]a.
Vaoac««i laa^otiJiaBi daiba la*
ipiļaa giiMlrls vlaoi aiodoa, ta^ot
JttrMiiĻ iittiHi un ikolotijai. VACO*
«la fobaia no ll~-4$ oa<tlaai» izņimi»
m jadlfmi pieņem ar! 50 9. vecus.
l^leMri^ tarmim |iiiie»im az 1 vai
Ki )«i laO^ila fapri^li ira-muti
zlņojim* izceļolaiiai iespijai
paplaHaiflea ar! ui ASV, Jo tadalel
•aņemtl liOOO otlvojanm.
Piektais latviešu katoļu
studentu kongress
Nepieinais laiks praia rtdzamiii darbus
Austrijā vēl
35.000 bēgļu
m mo tiņia, no 10I7.V !. ]«t]a
pa(^ f. bal^m no Auitrllaa Iz*
caloJttSi 164*500 DPt no Uem 61.000
uz PatesUdtt, ^500 m ASV, 16200
m AuftrIUju, tSJOO uz Kanādu»
laTOO m ABSUK 0400 uz Artauti-m,
&4S0 Iii VmAi% 6*400 uz Brāzi*
IIļu, ilOO m Vaoea^lu. Pag. gadi
lAO izdtviai izvētot art privu ikaitu
veco uft alimo: f^rauciļa uzņēmofti
Bf]tt)a 84 m Holandi tOt uz
ZvIadHJtt isciloluli 1^ U>c alimo ar
ģlMfiiflk
& e jasvM AuitiIJi mO aprūpi
fil &m Vķ% No tiem prlvitl
Mvo at^MH^» AmtfilMk pirvaM
#tti aoi|itBla 0137, bet vaco ķfdn,
bilmu im JauBieēu «ainia m alimiil*
cia \m Hc tatoUMoi Auiirlli pa*
Ukollf W Mtfalte: 7854 Jugotlavl*
7213 il<^ 1316 «HM. 3400 ukraiņu,
»5i poli. oanaaoteU m ap 6000
balMui 10 iMa 350 latviaia.
A. f .
No 1^14. februirira Mincbeaē no-.
tika latvtelu katoļu īSudentu g^^-
kirtijait kongress. Tanī te^šs ari
bbkapa l RanclDi un lat?ielu ka*
to}u garīgās aprūpes vadltšis dek.
Mumifks, kas stiKlējolai jaimatnei
veiaja dedzīga» virdue. ti kipinot
Jauniešos tara možumu un padz4inot
pirlledbii, ka nikotnea darbs ir ji*
veic 8a tik imāt palu. ki m(isu
trimdas kopības un eietē]as dzimte-nea
0Ļ SevUķā pateicība kongresa
noorgianizilani ari latvlelu un citu
tautu biglu studentu labvi!lm Kirch-neim
Pidilala kosgraia trimdi bOtu pa*
mats svUilbim un cUdenim runto<
taftu io kongresu ti dalībnieki at*
zfmija ^kai savās drdls« Jo palreSzē*
Latvijas skati informā-cijas
no2ares
izdevumā
tCK Infbrmidjas nozare izgatavo­jusi
un pie pieprasījuma iasūts:
Latvijas skatu 1. komplektu ar 34
uz^toumlemi Li^vIJas skatu 2. kom­plektu
ar 34 toņimun^em un Baigi
gada attilus — komplekti 32 uzņē­mumi.
Attēli uzņmtl uz teikas fil­mām
un dabtOJaml divējādi ligatavo-
Jumi — diapozitīvi attēlu projecēla*
nai uz ekrina un negitfvi uzņēmumu
izgatavošanai. Pēc velēšanās infor*
micijas nozare piHOta ar! Jau izga»
tavotus minito uzņēmumu komplek­tus
6^9 cm vai pastkartes lielumā.
Filmu dlapoidUvi vai negatīvi maksā
DM 6 kompl. 6^9 cm uzņēmumi
DM tt kmpt.. pastkartes ]#hmia
uzņēmumi 15 kompl Cenās ie-
Maltīti ari pārsdtilanas izdevumi.
Filmas ārzemēs miksā attiecīgi pasta
izdevimaiem dārgāk. Filmu un ut-ņēmumiu
pieprasījušu adresējami ICK
inionnādjas nozarei* (21a) Augusi*
dorf b. Detmokl, Lager, Germany.
Maksājumi kirtojamil tieši vai caur
kaikzaksta Latvija pāratāvjiem.
LATVIBlU ACatONOMS VKCUAS
ADGSTSKOLK
HolMmSielmaa lauksaimniec. augst­skolas
tacb^lolijas Institati par
asistentu pieia4cināts miku tautietis
01^. agr. & C i b I i s. Viņš beidzis min.
augsIrtLOlo un iHima neilga laika tur«
pat loti sakml0 aizstāvējis doktora
(^sartidja. Udb iecelšanai asistenta
amati Dblis stridija institūta pien-saimniecfbas
laboratorijā par labo
ranttt. Dr* E D.
ļais laiks prasa mazāk skaistu vārdu,
bet vairāk redzamu darbu. Pagāju­šais
trimdas laiks nav pārāk garš.
bet nemitīgi ciņa ar grūlibām pra^-
jusi loti daudz garīgo un fizisko
spēku. Latviešu katoļu studentu ap*
vienība ki nacionālā, tā internacio­nālā
plāksnē, bet jo sevišķi studentu
mat«iālā atbalstišani» daudz pūlē­jusies
un daudz vrikusi audzināšanas
un materiālā ziņā. Pēc sakaru nodi­bināšanas
ar Paz Romāna studentu
federācijām, darbs kluvki vēl sek­mīgāks.
Kongresa darba kārtības pamatā
bija aktivitāte» doma — rast līdzek­ļus
slimo kommilltoņu atbalstīšanai,
palīdzēt Vādjā paUkušaJIem nobeigt
augstskolas* radīt interesi studijas
pārtraiAušaJiem tās atjaunot, veici*
nāt viņu darbu un ar garīgu un ma­teriālu
atbalstu» nepagurt cīnīties par
zaudētās brīvības atgūšanu, paust na-donilfls
^vtaotlbas domu un gādāt
par latviešu tiesību atjaunošanu
starptautiski lauki. Pēdējam no­lūkam
izmantojami ki starptautiskie
kongresi, sanāksmes, tā personīgs
kontakte. Prese šini ziņā Ir neaizstā­jams
palīgs, tāpēc kongress apsveica
domu par rakstu ievietošanu ārzemju
presē. Ari šai nolūkā uzņemti sa*
kaH ar Paz Romāna studentu federā­cijām.
Latviešu kātotu studenti cer
jaunajā darba gadi sakliegt sprausto
mērķi
Ievērojot Hetderlbas principu, ap­vienības
sēdeklk ar vadītāju mag.
tur. B. Maikovski pagaidām paliks
Vācijā, bet pēc šl mācības gada to
pārcels uz Beļģiju, kur ar bīskapa B.
Sloskana gādību studentu «kalts pie«
audzis. ArI dzīves apstākli samērā
labi. J.T.
DARBA P!EDXVXJUMS ANGUJX
Lielā lauksaimniecībā ^glijā, 90
Jūdlu no Londonas, vajadzīgs precēts
bezbērnu pāris, vēlams ap 40 g. v.
Sievai Jāgatavo ēdiens aaimnieclbaa
īpašniekiem, diviem vecākiem cilvē­kiem,
un Jāpalīdz saimniecei mājas
darbos. Vīram Jāstridi kuksažm
niecībā un mājas darbos. Atalgo
Jums fitval £ 2^3/1, virām £ 3/5/1
nedēļi pla brīva dzīvokļa saimnieka
mājā un uztura. Virtuve ērti un mo«
derni iekl^ota. Darba laika vliam
47 stundas iMēļa, slavai 42 stimdas.
Sakni^aclbā dažādos darbos Jau strā
dā trīs latviešu ģimanea.
Interesentiem tuvIHci paskaidrojami
pie l Kažociņa* Sacrewell. Tbom
haugh, Peterborougb, England, pie­sūtot
Īsu dzīves aprakstu. Iespējami
angļu valodā, un fotogrāfijas.
No iehi dzehceļā būdiņas
ffdz sāvri^mājūi
Idtlausās amerikinlrid, tomēr pie-di^
vots tepat Eiropi.
Sādu .lēcienu* taisījusi latviešu
VMCA YWCA kādreiz slavenajā Bs-
Ungenā. — Kad pag. gada septem­bri
saņēma rīkojumu atbrīvot Lido­tāju
«kolu. Y/Y un pārējās latviešu
organizācijas, kam tur bija pajumte,
savāca savas mantiņas un bija lai*
migas, ka varēja tās novietot bēniņu
paspēlēs vai pagrabā. Sēdēm, pār­runu
vakariem un sanāksmēm telpu
vairs n^ija. Ko darīt? Sapulcēties
kādā mazi viesnīciņā būtu mājīgi,
bet - VMCAs aktīvo darbinieku vi­dū
ir Dora SvTkule, kas no kroddņa
bēg kā no bubuļa, kufā mājojot kai­tīgie
flutdi un daimoni Viesnīcā
viņu nevarēja iedabūt, bet bez vi­ņas
līdzdalības sēdes un sarīkojumi
nebija iedomājami. Ari privātdzīvokļi
nebija pieejami, jo biedrenes dzīvoja
vai nu bunkuros, vai tālu ārpilsētā
pie vādešiem. Izeju tomēr var st*
rast vienmēr. Ja tikai Ir laba griba.
Netālu no Lidotāju skolas ir vieta,
kas eslingeniešlem labi pazīstama.
Tur nevelk vējš un nelīst lietus uz
galvas. Tā ir ielu dzelzceļa pie*
stfitnes būdiņa, iepretī Tilta apUekai,
Vakaram iestājoties, no Nelingenas
un Ludvigsburgas Ieradās valdes lo«
cekļi un abu organizāciju vadītāji
M. Žagariņš un A. Galindoms. Sal
būdiņā tad ari radās k i prlekUasI*
Jumu. t i LiēpIMa dienas, 18.
vembŗa uc sarīkojumu idejas.
Tagad visim bēdām gaU, Jo VY
izdevi« Iegūt Jaunas telpai vicu Jau*
natnes namā. skaistā Kfllbergas ielas
savrupmājā, no kuras adm paveras
skats uz pla§o ābeļdārzu un sporta
ierīcēm pagalmi. YMCAnrwCA savu
darbību pēc ilgāka pārtraukuma Q^
sāka ar tautisko audumu aušaaaa;
kursiem A. Sampiņas vadībā.
Piedzīvojums ar „DP rikšu" Grona
Izceļotijtt uzņemšana Groni pir*
steidz ar savu organizētību un ķirtl*
bu. Pašam nekur roka nav Jipfeliek:
sākot ar izkipšanu no vlldena un
Udz attiecīgi bloka sasniegšanai. Kad
reģistrādja. ..atutošana" un bagUas
kontff»!© veikta, irpus šķūņa Jau gai­da
laipns diviks ar rokas ratiņiem
un lūdz tajos novietot rokas bagižu.
Atteikties nav iemesla, un kamēr
,.DP rikša" naski dodas vajadzīgi
virzienā, mēs k i kungi tukšim ro­kām
sekojam. Nometne ir plaša, un
nezinātājs var viegli apmaldīties. Un
kad pēc laba brīža sasniedzam savu
bloku, vedējs veikli novieto mūsu
koferus uz bloka kāpnēm.
Ki Jau laipnam un izpalīdzīgam
dlvēkam piediviju paciņu dga*
rešu. Bet lalpnaia pailgs pirsteigts
raugis mani un saka: „Niz, nii, so
kann I netr* Aizridu, lai ņem vien
tas par viņa labo sirdL un dga-retes
ieslīd viņam kabata. Jūtos savu
plenikisnu izpildījis un ķēros pie so­mām,
lai nestu tās lakiā .Ta rikša sa­ņem
mani aiz rokas un atkal saka:
,.Nix, niz. so kann I netl" Kad iz­brīnījies
nopratu, kftdas formalitātes
tad vēl kārtojamas, rikša izstiepj ro-
MBKLE KALPONI DAABAM
KANĀDA
Kalpones darbam pie ASV koneu*
lārā darbinieka Kanādā var pietelk*
ties 20^--^ g. veca sieviete. Darba
devēja ģimenē 2 birnL Vasarā dip»
lomāta ģimene Jipavada Izbraukumos
Alga 40 dolāru mēnesi pie visa brī­va,
atsevišķa istaba ar radio. Intere»
sentes lūdz rakstīt LNAK biroja va­dītājam
V. Kaliņam, Latvian National
Federation in Canada, P. O. Boz 285,
Termlnal „A'*, Torontt, Ont.
ku, paberzē pirkstus un vieni virdij
saka: „Zahlenr*
Man nokrīt ki zvīņas no atte,]
Sapratu, ka t i nav ne labdarība* na
darba norīkojums. Neko darīt, iiiļ
velku maku un Jautāju: ^OkV
„Zwel Marki" Nopriecājos, ka toair
lēti esmu ticis cauri un stiepju somaaļ
uz istabu.
Vēlāk noskaidrojas, ka enu
lēti tids caurL Normētā takaa i
pelnītājiem esot DM 1.50 par kal
somas aizvešanu. Sie viri gan w
starpā viesojušies un neņem vaii
par DM 1. Bet man bija pied
mie. Protams, vēl lētik iznik idi
pašam, un dažam labam atbraudji
marku vispār nemaz vairs nav. E
Uz Kanādu visi neti(
LNAK biroja vadītājs V. Kaļi
mums paskaidro:
Pirmā kāda laika laikrakstos
dljās ziņa, ka uz Kanādu varot
ļot visi, kas Iemāka ceļa nandai
dolāru. Tagad Kanadsa Imigridji
iestides Eiropā saņēmušas tuvāku
formādju. kas norāda, ka Kana<
valdība ceļa naudu aizdod Ukal
dām personām, ko attiecīgi komlsl]
atzinusi par imledašamim Kani'
saimniedbaL Kidim personim
amatniekiem un no kurim valstīm
noteikumu ietvaros atļaus ieceļot,
izšķir Kanādas Imigridjaa lesr
uz vietas attiedgis valstis. Tur
Jiļ>ietelcas un Jilfldz tuviki paskai
rojuml Kanadaa imigridjaa iesP'
vil paskaidro, ka šie noteikumi
piemērojami personim, kuras iitai
radi vai paziņas, bet viņu
nu Kanadi Iz^j^irs Imigridjas
torl
AmsiaCanHa
PĒTERA RODUSA
LIKTENIS
PRACMENTS m ROMĀNA PĀRI BANGAINUM
ODm^EM
Pēteris Roduis, sakaultls kāravi», āaji bridi gan vi«nazik
domija par Ingi un mīlestību. Nācis no sabrūkošis frontes,
viņi ntsa dviNeli tik pirl plūstošu zaudējuma rūgtumu, ka
citam nastUka na iniereaes, ot gribas. DIenim un naktīm at­razdamies
skriešana un ugunis, tur neatlika laika Izmlsumm
un stiv(4i|a vērtiianaL Tikai šeit, iauri un bezgaisa laivā,
pārdalvotia notikumi no Jauna nostājis priekii, it ki
dzīva tam nagiMtu palikt parādā nevienu ai^aunojošāka un
rūgtinu pirdzlvoļumu. Viņam bija Jidomi par visu to no
Japa, un par zaudijumiem un postu Jiizjūt atpakaļ ejošM
sSpee^ Gruvešos sabrukušis plbiētas un demi, staigājošā tauta*
karavīru llķl « lielceļiem un dubļos samidltajos kūkos —
tāda bija palikusi viņa acu pri^št pamestā dzimtene. Bet pāri
visam — sāplfā un arvien pieaugošā sakauti karavīra vainas
apziņa, kas, nāvi nicinādama, bija gan darljia savu labāko, bet
toaMb uttdējis un psmetls savu tautu nelaist.
Bet tauta nekad nepiedod savam karavīram zaudējumu. Tm
sāpīgi nogulstas tautas dvēseli ui gadu simteņiem un pāriet
no paaudtaa uz paaudzi kā trūdu badlis. Katru uzvaru tā lepni
ieraksta savi vlbtures grāmatā kā brieduma, krietnuma un
spika pierādījumu, ti ce| saviem varoņiem pieminekļus un
pasludina uzvam dienas par nacionāliem svētkiem, tajās die­nās
t i grib dziadit, gavilēt un justies garā vienota ar saviem
varonīgajiem senčiem. Utvara spārno tās darbu un uzņēmību
un Iedveš ticību savai vērtībai Pat vārgulis smejas še
spēku, un skeptiķis neatrod vajadilgus arg^nnentus. lai to ap­strīdētu.
Tauta atsakās Izprast, ka ne katrs karš Ir uzvarams,
un ka pastāv bez tam ari tādi apisākļi, kur zaudējums jau
iepriekš zināms, bet tomēr jātver ierocis un droši ļāstāļas prot!
Ienaidniekam. Jo smagāks par zaudējumu ir padošanās h(n
dņas ^ ti p i r v ^ Uulu nespēcīgā barā un atņem tai pastā­vības
Jēgu.
Pēteris Rodoss redzēja, kā zemnieks ara un sēja ari vēl l^d.
kad bolšev^cs bija jau ielauzies pāri robežai, kaut gan viņš
zinija, ka par viņa darbu un pūlēm priecāsies vienigt viņa
niknākais un Ienīstākai Ienaidnieks, Viņš redzēja pie Tērbatas.
ki atel^ novāca rudzus, ņemot palīgā pat naktis, un tad, kad
dart» bija padarīts un labība glābta no nobiršanas. tikko
atittui laika, lai dņu jūkli puskaili un tukšām rokām no savām
mūivecim senēu mājto bēgtu uz pi^rasies pusi. Kad uguns
jau bija sagrābusi mā|u ēkas un pagalms ložu krusas pāmēts,
vil Joprojām skrēja ar ļi^dējo z^lu k'ēpi pie lopiem, kaut qm
bridi vēl^ Ittpi krita par gardu cepeti ief^aidniekam. KMeļ
lad tauta t i rikojii, vai tā nenojauta sava darba beijedslbu,
pal kaltlgnmn? Gan Jau tauta zināja, ka tāpat \ivm&, kā ari
lopi bija tās gidlbi nzticiti it k i no paša Kunga, un tai bija
kauns un sāpes noraudzīties nenovāktos tīrumos un izsaUīušos
lopostās «irdij un rokām bija jāpaliek vainas neaptraipītām.
Jo tagad tā bija no savas puses darījusi vislabāko un varēja
pēc tam kaut vai iet bojā. Tā bija plldlļušl viņai uzticēto
ladevum» lidz pēdijam mirklim — un Ja K u i ^ nesūtīja brī­numu,
tad t i varija aiziet no sava d^ba tikai ar Izmisumu un
vilšanos.
Kā gan varēja karavīrs un Jatmatne nejūtīgi vlenald^tlbā pa-
Ukt mājās, kad tauta un zeme bija nepiere<k^ētis briesmās? Kad
visiem bija skaidri, ka tas, kas t a ^ nik no amtrumlem. Ir
ne tikai zaudējums vien, bet visas tautas Iznīcība? Vai ari
viņam nebija Jāpilda savs pienākums ari tai gadījumā, ja
zaudējmns būtu zināms Jau iepriekš? Vai ari viņa sirdij m
rokām nebija jāpaliek nevainīgām un V4i tam nevajadzēja rīko­ties
tā, lai vēstures grteatā nerastos apkaunojoša nodaļa par
Igauņu karavīru un jaunatni, kas tajā un tajā gadā bija tik
zemu noslīdējusi un samaitāta, ka visā zemē neatradās neviena
zēna, kas būtu gribējis un iedrošinājies aizstāvēt savu tautu un
zemi pret niknāko lenai<h)ii^u. Dīvaina lieta: tas nemaz ne­varēja
notikt, jo ški bija tāds nebijk un tumšs Uikmels Uutas
dzivē, kur viru dņas sparu «zskallļa par lielāku noziegumu,
nekā .piedalīties boļševiku asins pirtis, brēkt Ildzi viņu nodilu­šajām
platēm un radīt kopēju fronti mežos ar Ienaidnieka Iz-pletņu
lēcējiem. Ciņu frontē uzskatīja par noziegumu pret
dzimteni — tieši tā ēukstēja neatlaidīgā siketumā šajā prāta
aptumslbas laikmetā. Savas dzimtenes aiutāvēšana esot nai­dīgi
vādeē* atbabtišana, It kā mūsu Igaunija būtu vactelu
valsts un dzimtenei
Pēterim Rodusam Ienāca prātā sena patiesība. Ja auni gājuSi
bojā vētrā, katra alta un Jēriņš domi, ka bara vadīšanas
miksla nav vairāk nekas, kā nemitīga blēlana. Tautas vadītāji
bija aizvesti un noslepkavoti, un taqad .«atk blējēļu bija pilni
v^l stūri, tos varēja sastapt dema skrodera priekiiti^lpi. katrā
Iestādē, ēdnīcā un «rgus laukumā — lo pēkiiņi bija tāds 6m*
dztans un viņiem visiem bija mutē viens un tas pats boļS^tku
Viltīgi lzp!atiS*!ts sauklk: pasīvā pretestība vac e?l3cm« Pētera
Roduss nesaprats: ko IstI gribēja panākt ar pasīvo prel€»tlbu.
}a daudz ļaunāks lenaMnieb jau bija pie Narvas un Pleskavas
m ik bīuU varēļ! saqa*dit vādetii atkātiisnoi lit!? Daugavas
līnijai. Jau krita ari Tērbata. un tomēr vēl izplatīja ar rakstām-ĪMM^
M pavauotas skrf jlapas, kurās tautu aicināja fzrādU pre-t<!
Stibu vāciešiem, izvairit^es no mobihzicijas, bēgot mežos, un
ar neglaužamu apņēmību gaidil trešos glābējus. Kāds ēukētē-tāls
virņŠ, savas mitrās acis lepni zibsnīdams, apstājās, au-turēj^
Rodisfiu aii svārku pogas, ar nidnālanu vēroja v.ņa
fofm.>s tčrpu m sacija: Skaf. 5.kat;. ak tad vicu kara a!gSd?is
an ieradies pilsitā! Vai jauns Eiropa drīz būs izveidota? Pēte­ris
Roduss r^nāļa. ka Ifs a6>les tādčl lepra zibsnīja, ka runā­tāja
kabatā biļa fauni* valdības vārdiskais saraksts, kur v;ņ|
pats. protatns, atradās pēc nozimlguma pinnaiā v ī c t l Un ftādus
sarakstus fabricēta ta<5sd kstrā nami un nama prsckla, ar to
bi:a stingri nodarbināts katrs maģistrs, reportieris, frizieris un
sētolc-ks, jo ta bija augstākā mērā patriot ska darbība un gan-ļ
āīh bei jebkādām briesmām. Un kādēļ g^n jāiet MI fronti, kur
; uz katra giūnēja nāve. ļa ari k ; t a? p;'nu krūt: varēja
: stis^avēt tev,;^, ar aagstpratlgu mim vērtējot katru frontes
i cinitiju m tos. kas r ^ ē ar savu dzīvību.
Bet neviens nedomāja par saviem karavīriem un Jaunatni*
valsts bija nodevusi un pl^ipusL
Jau tad, kad Pēteris tik Ukko sniedzās Udz zoda augitt
viņš bija sajūsmināts par brīvības cīņām un to garu. Vai
neatkarīgās valsis gada dienā, uzvaras dienā vai noUekt
svinīgākai aizsargu sanāksmei, viņa tēvs ļoti agri pledi
noskttvis, uzi^lka Jauno formas tērpu un pēc visas svinkis
gatavošanās piegija pie kumodes. Ar pukstošu sirdi ma
skatījās, kā tēvs no turienes izņēma mazu kārbiņu un ar
svētsvinīgi nostājās spopila priekšā. Pēteris zināja, ka tas IHļ
mazs melns dzelzs krusti^ Brl^^s krusts, tik skais^ kt
varēja vienīgi (kebinotles vērot. Ar to nevarēja sacenttie
vlents ordenis vai spoža zelta goda zīme, jo tas bija piešķli
vīriem par ļoti nozīmīgiem veikumion, kas atnesa tautai bi
vibu un ni>atkarlbu. Un patiesi, kad tēvs tur t i siivēja,
ne ar ko neatgādināja vienkāršu zvejnieku, bet sazini nu, vi
pat kā<b karalis būtu pietiekami cienīgs nostāties tam bkkt
Bet kad viņš atvēra durvis un so}oJa uz dema pusi, zeme
dēja zem viņa so]iem -* tai ari bija jādimd, jo tagftd tur gij
pats tmm kungs un valdnieksl Pēteris bija neapn
lepns, ka tas tur bija tieši viņa tēv«. viņš pieskrēja pie dui
un ilgi noraudzījās tēvam paka}. Un tad viņš ievēroja, ka
māte bija Iznākusi ārā un lūkojās uz to pašu pusi, bet pāri
sejai pārslīdēja tftds laimip smaids, U kā viņa būtu tērauds"
tēvu atkal pēc ilgiem gadiem pārnākušu uz māju sliekšņa.
Un pēcpusdienā, pēc parādes un svinībām, sapulcējās vai
pie tēva, vai kāda cita kaimiņa mājās, galdu izvilka Istabi
vidū, tēva cienīgi viri apsēdās ap to. un alus kannas ^J
apkārt: zemes kungi iebaudīja dieva doto miestiņa Māte mjtq
šādiem gadījumiem Izpušķojusi istabu, vasarā parasti ar bt('
tl(?ām puķēm un bērziem, ziemā eglītēm un brūklenāju vaiRi
giem-bija tik svinīgi un tīkami, kā mlla jā Ziemsvētku vskiri|
Stevēs un bērni sēdēja gar i^enmalēm uz soliem. Jo taged v i |
Jadzēja labi uzmanīties, lai visu dzirdētu.
Viņi nelepojās un nepārspīlēja, šie viri. viņiem bija dēudfļ
humora un oilvēdgas vienkāršības. Ue nenovērtēja par
ienaidnieku un nebija uz to niknJ. Ari sarunas, pēc bēnu!
domām, bija atturīgas, jo viens pateica teikumiņu par šo «I
otrs par to, bet gadu gaitā no aUevišķām skaidām IzveidoJ"
aizrautīgas dņu un kauju ainas. Viņi bija smagi karojuši pit]
Tērbatas. Paju muižas, Valkas un Pleskavas, viņu fronte bijl|
iest^epusies dzill Krievijā. -~ līdz Ostrovai un Porchovai,
biļa stāvējuši Petrogradas un Rīgas vārtos un Daugavpili
bija sadevušies rokās ar brivaļicra ieroču brāļiem poļiem,
bija Ciesu zaudējami un izUeU daudz savu dārgu asiņu! Bēni
klausīja vaļā mutēm, un viri ap gaidu viņu iztēlē Izauga ptfļ
īstiem milžiem — droši vien, tie bija vairāk vērts nekā teiktj
varoni, kas galvenokārt nodarbojās ar velniem, raganām un m
sevilķiem spēkoņiem, un citādi nemaz nespētu saistīt fii''
ja cfeejnteki tos nebūtu izgreznojuši ar skanīgo pantu miri
m«. Bet šie te viri bija sakāvuši lielo Krieviju un pie Rij
sadragājuši dzelzs divīzija» — tas taēu bija kaut kas. to vai'
ta ist; iztēloties Iskai tad, kad viņi bija lepnajos formas
un ir<fekorcli kriBtiem, Darba dienā, kad atradās uz Jūi
krastmalā vai mājās, savos lietus mēteļos un vēja cepm
bārdām apaugui;; un salikuši ~ nē. tad viņi nemaz neizskatīji
pēc varoņ'cm. tad tie bija vienkārSi Jāņi. Pētepi un MiMt
jūras vergi un pazemīgi pret neapmierināmo sievu rlkojiffliieaļ
1^
•JL A iS '^^'^ ^
^ w ^ l»jai tovM
.a^fc^P^ Simti 1
^TSA, kaltu or- .jd^ijj
I ftaliclji, MiedzM
" rija brtņiļ
IIP»»^""* leokopl
» Utvteiaiek- _ b«iau
jjl at ipedaitt njeki itro
atrastajot
zemkopim;
U ļttttrt Tiillellko būtu vir-iMiik
piimet zei
«•ft BBļi w4i tjļļ^to a
Ihļiiplļfflatual ir ^
ur «InRa Bioba- j^, ^
gan raf
«»H^ka kāds «oi 03^^ .
;0S Sp-fii^
finpRļuvojam zlr-iMUll
nebiedru tikls
•ftfidjs f no.
ISInliteat Bez tam
ka b^te
tikai tik
'M« ilaffl)a nediktēs tā
,v«ica liifor-
"""Tŗkoši ktt atkal
j j j ^ I"» aevia apka­ls!
«sitot pinnijSri. T ^ * " "'
wto nn.]
izpallihot
«biglem
t5«8 uz tt
«J atdošj,
pat gadijļ
ražanos, i
B«4 i^^PHJ^ Ē. braucēju.
« B i . . "^«leo Pēc vi«t-blniskuT
2 H>