1945-11-10-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Authorized by Mililary Governmenl, DISCC
Redakcija — Editorial Office: Herzog-Rudolf-Str. 49, Munich
QK. — 16^70
Nr. 13 1945.'g. 10, novembri
Palīdzēsim, pārstāvēt un aizstāvēt
mūs pašus
Pāris pēdējie mēneši dažuviet un
dižubrīd inums likuši piemirst vasaras
sākama bažas par liiūsu Uktem tuvāko
lioķārtojumu. Daudz nometnēs labvēlīgi
atrisināts uztņra jautājums, un ir
ļfietaš, kur it piemmam^ šķiet pat acu-mirkligais
telpi^šaurums. Ikdienas sīkumos
dala tautiešu saskata it kā nemitīgu
labvēlības attiecināšanu pret visiem
latviešiem Vācijā'an jo bieži vērojama
nepacietība pēc šādas labvēlības
tālākas paplašināšanās un izbaudīšanas,
vai nu tas attiektos uz lielāku un
labāku pārtikas devu, Sarkanā krusta
sainīšu, drēbju un citu mantu saņemšanu,
vai arī uz priekšrocībām gan iepretim
vāciešiem, gan arī iepretip citu
tautību pārvietotām personām.^
Dažās nometnēs nupat piedzīvots, ka
labvēlības vietā var stātiļes tomēr arī
barga nelabvēlība: Tai var būt dažādi
pamatojumi un pamudinājumi. Viens
no tiem ir mūsu valsts un tautas traģisko
gaitu nezināšana ūn neizprašana.
Kāds amerikāņu karavīrs armijas i«r-nālā
„Yank" 23. oktobrī, piemēram]
pieprasa, lai UNŖRA'Ķ uzturamās nometnēs
atstāj un paēdina tikai tās personāls,
kas atvestas uz Vāciju pret savu
ģriļ)u piespiedu strādāšanai, bet visiem
nevāciešiem, kas Vācijā ieradušies brīvprātīgi,
Šādas privilēģijas jāliedz, jo tie
vēlējušies iedzīvoties vācu kara uzplaukumā
vai arī meklējuši patvērumu,
^ādām personām tāpēc nedrīkstot būt
nekādas priekšrocības iepretim pat vāciešiem.
Ar nevāciešiem, kas kalpojuši
vācu arniijas paliģnozarēs, šis amerikānis
iēigic apieties tāpat kā ar šo vienību
loQekliem - vāciešiem: Pret „SS''
Mzīgcfiķievāciešū menību locekļiem, pie
kuriem" raksta autors pieskaita arī
Mtu ŠS", jāpieliķojot pret vācu „SS"
J^elietojamie sodu un apiešanās veidi.
Viiiif piemetina, ka pārvietoto personu
nomei^ņes slēpjoties pārāk daudzi no
pēdēja kategorijā ieskāitāmie^m vīriem.
Vn šādas arī uz latviešiem attiecināmas
dōāias, diemžēl, nav vienīgās. Citos
amerikāņu laiiķŗakstos reizēm tās
izteiktas vēl asākā veidā. Mums pagaidām
visai maz līdzekļu un iespēju skai-
^ības un izpratnes panākšanai. Viena
^āda iespēja ir: mūsu atbrīvotājiem -
amerikāņiem un angļiem būtu jāzina,
ka Mviešu tauta fiziski un garīgi smagi
cietusi vācu okupācijas žņaugos un ka
kailo dzīvību izglābušie tautieši bija
^Pjesti atstāt savas pilsētas un laukus
P^c to pašu vācu okupantu pavēlēm un
nkojumiem. Savā [nometnē, jebkurā
vācu pilsētā vai noūādā amerikāņu vai
y%?u militāro iestādu pārstāvjiem un
Uf^RHA's komandu vadībai tas viss
Koncentrē musu valsts un |!)aš-valdību
naudas līdzekļus
Lai koncentrētu vienkopus visus
musu bij. valsts un pašvaldību ri^u-das
līdzekļus un līdz ar to novērstu to
nesaimnipciisku izlietošanu, LCK lūdz
visus mūsu bij. valsts uiTļiašvaldību
iestāžu, uzņēmumu un organizāļ;iju
darbiniekus līdz 1945. g. 1. decem-hrm:
1. nodot L C K tinanču un i a i m -
nieclbas lielu vadītājam budžeta nļeiz-lietotō
kredītu atlikumus, nenōrēkiņā-tus
avansus, speciālos līdzekļus Un
uzņēmumu brīvos līdzekļus, kādi pa-īremtļ
līdzi no Latvijas. Par summām,
kas ho šiem līdzekļiem klieto,tas, līdz
minētam datumam Latviešu Centri|lai
komitejai jāiesūta pilnīgi norēķini; *2.
pazinot finanču. un saimniecības 'lietu
vadītājam visiiš gadījunms, kad pie
viņiem atrastos..dokumenti, kas pierādītu
tiesību sānēmt kādā Vācijas naudas
iestādē valstij, pašvaldībām vai | to
uzņēmumiem piederošo naudu. Paļzt-nojumā
jāuzrāda iestādes vai uzņēmuma
nosaukums, uz kā vārda nauda
iemaksāta, summa, iemaksāto līdzekļu
raksturs (piem., dai;ba talku fonda līdzekli,
Rīgas hipodroma brīvie līdzekli
etc), bankas nosaukums, kurā haļu-da
atrodas, minot arī kādā okupācijas
zonā, kā ari jāraksturo dokumenti,
kas pierādītu tiesību uz minēto naudu.
Uzņēmumu ar valsts kapitālu līcļz-dalību
(piem., Adu un vilnas, centrāle,
apdrošināšanas sav-ba „Drošība';, Liīļt-vijas
kredītbanka etc), vācu laikā apvienoto
un fiduciārā pārvaldīšanā bijušo
uzņēmumu (piem,, 1. UigSs tirdzn.
uzņēmums, „Vollšmits" etc), kopdaļ--
bības pasākumu (piem., c. s. „Turi-ba",
Lātv. Piens, centr. sav-ba etc) un
sabiedrisku pasākumu (piem., Lalv
Karavīru palīdzība, Tautas Palīdzība,
Slimo apdrošināšanas iestāde,
Saimniecības kamera etc.) dienestļ»
personām līdz 1. decembrim jāpielei^
LCK fin. un saimn. lielu vadilājani
visa šo pasākumu skaidrā nauda, kas
atrodas šo dienesta personu pārziņā^
kā arī jāiesniedz 2. punktā nļinēlā$
zinas par prasībām pret Vācijas naul
d*as iestādēm. ļ
Prof; Dr. K. Kundzinš, ļ
L C K priekšsēdis
J. Medra. •
LCK kancelejas priekšnieks
jādara zināms. A'e vienā reizē un ari
ne dažās dienās, bet gan api'īēmīgi un
neatlņidīgi, nevairoties gadījuma un arī
biežāliu neveiksmju,' ar lielu taktu un
laja pat laikā ar drosmi un paUesāko
ilmčhenē
sams tautas mīlestību. Pirmām kārtām
ta$ jāveic māsu visu pārstāvētājiem un
tiešākajiem aizstāvjiem - mūsu pašu
izraudzitkm nomelnu vecākiem un Lat^
viešu komitejiim. Sedēlās im mēnHos
uini var izveidot mums visķm tik loti
nepieciešamo' labo kontaktu, uņ grūtajā
mirkli tas vār palīdzēt vairāk par ko
Ja mēs redzam,, ka no mūsu pašu vidus
nūktišajiem mūsu pārstāvētājiem
neveicas vai nepadodas labu attiecību
vai saprašanās nodibināšana iirVNHHA's
komandas direktoru, tā ļMUligi^m vai
darbiniekiem, nr Militārās^ valdībai
virsnieka vai tā uzticības personām, ar
zemāka mū augstāka amerikāAii vai
angtu militārā štāba pārstāvjiem, tad
raudzīsim labot, kas mūsu ^pēkos, Se
katrreiz vaii\a būs meklējama mūsu
pārstāvētājos, bet ja tik htilvāļadzigās
lubās attiecības nav raditasl vai radušās,
tad labāk nodarīt arī mazāku pārestību
vienai vai otrai pers^nai,^ gādājot
par mūsu visu stāvokli un nākqtni:
izraudzīsim .mvus pārstāvētājas no
jauna. Rūpēsimies pitr to, kttmūsu komitejas
vadītu un tanīs darņotos viri,
kam ne goda amats un ari rie iedomātais
prestižs bulu, varbūt, pirmā vietā,
bet gan liela un patiesa gribd^ pārstāvēt
un aizstāvēt savus tautiešus ikdienas
lietās un ari negaidītas
mirkli. Ievēlēsim nometnes
komitejas vadībā cilvēkus, kapi mēs no
jauna varam uzticēt savu Ifkteni un
kuros mēs zinām vai vismaz saskatām
spējas šo tik atbildīgo uzdevumu paveikt.
Ja nometnes vai pilsētas latviešu
saime to iespēj, tad savu pāi'Stāvētāju
priekšgalā aicināsim, lūgsim ari
pra.fisim krietnus tautiešus, kas^ prastu
latviešus pārstāvēt tieši arī ār savām
valodas zināšanām un kam liav vajadzīga
pastāvīgā tulku vai vidutāju pa-
Udziba. Jo tikai tad mēs droiāk varēsim
cerēt, ka mūsu vajadzībās izteiks
pareizāk, un grūtajā brīdī zinās \ pareizāko
atbildi pateikt tiem, kd^ ir vara
un tiesības noteikt par milsu \ visu
Viktors Batikājis
Archibīskaps prof. Dr. Iheol. T.
Grinbergs ļ _ >
Eslingena saslimis ar plaušu kijrsoni.
Vinu ārstē Dr. A. Eicēns, Dr. Lūsis un
Dr. V. Jaunzems. Pēc pēdējām \ z i nām
sliomieka stāvoklis uzlabojies.
Pie archiblskapa tēva norīkotjiļs māsu
dežūras. - Latvijas ev.lut. baznīcas
augstāko ganu apmeklējis 100. ASV
divīzijas komandieris gen. Tīsoņs (ļy-son),,
kas šajSs dienās inspekcijas nolūkā
bija iepazinies ar Esļingenā
strauji izaugušo latviešu koloniju.
nelaimes
vai savas
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 10, 1945 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1945-11-10 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari451110 |
Description
| Title | 1945-11-10-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | Authorized by Mililary Governmenl, DISCC Redakcija — Editorial Office: Herzog-Rudolf-Str. 49, Munich QK. — 16^70 Nr. 13 1945.'g. 10, novembri Palīdzēsim, pārstāvēt un aizstāvēt mūs pašus Pāris pēdējie mēneši dažuviet un dižubrīd inums likuši piemirst vasaras sākama bažas par liiūsu Uktem tuvāko lioķārtojumu. Daudz nometnēs labvēlīgi atrisināts uztņra jautājums, un ir ļfietaš, kur it piemmam^ šķiet pat acu-mirkligais telpi^šaurums. Ikdienas sīkumos dala tautiešu saskata it kā nemitīgu labvēlības attiecināšanu pret visiem latviešiem Vācijā'an jo bieži vērojama nepacietība pēc šādas labvēlības tālākas paplašināšanās un izbaudīšanas, vai nu tas attiektos uz lielāku un labāku pārtikas devu, Sarkanā krusta sainīšu, drēbju un citu mantu saņemšanu, vai arī uz priekšrocībām gan iepretim vāciešiem, gan arī iepretip citu tautību pārvietotām personām.^ Dažās nometnēs nupat piedzīvots, ka labvēlības vietā var stātiļes tomēr arī barga nelabvēlība: Tai var būt dažādi pamatojumi un pamudinājumi. Viens no tiem ir mūsu valsts un tautas traģisko gaitu nezināšana ūn neizprašana. Kāds amerikāņu karavīrs armijas i«r-nālā „Yank" 23. oktobrī, piemēram] pieprasa, lai UNŖRA'Ķ uzturamās nometnēs atstāj un paēdina tikai tās personāls, kas atvestas uz Vāciju pret savu ģriļ)u piespiedu strādāšanai, bet visiem nevāciešiem, kas Vācijā ieradušies brīvprātīgi, Šādas privilēģijas jāliedz, jo tie vēlējušies iedzīvoties vācu kara uzplaukumā vai arī meklējuši patvērumu, ^ādām personām tāpēc nedrīkstot būt nekādas priekšrocības iepretim pat vāciešiem. Ar nevāciešiem, kas kalpojuši vācu arniijas paliģnozarēs, šis amerikānis iēigic apieties tāpat kā ar šo vienību loQekliem - vāciešiem: Pret „SS'' Mzīgcfiķievāciešū menību locekļiem, pie kuriem" raksta autors pieskaita arī Mtu ŠS", jāpieliķojot pret vācu „SS" J^elietojamie sodu un apiešanās veidi. Viiiif piemetina, ka pārvietoto personu nomei^ņes slēpjoties pārāk daudzi no pēdēja kategorijā ieskāitāmie^m vīriem. Vn šādas arī uz latviešiem attiecināmas dōāias, diemžēl, nav vienīgās. Citos amerikāņu laiiķŗakstos reizēm tās izteiktas vēl asākā veidā. Mums pagaidām visai maz līdzekļu un iespēju skai- ^ības un izpratnes panākšanai. Viena ^āda iespēja ir: mūsu atbrīvotājiem - amerikāņiem un angļiem būtu jāzina, ka Mviešu tauta fiziski un garīgi smagi cietusi vācu okupācijas žņaugos un ka kailo dzīvību izglābušie tautieši bija ^Pjesti atstāt savas pilsētas un laukus P^c to pašu vācu okupantu pavēlēm un nkojumiem. Savā [nometnē, jebkurā vācu pilsētā vai noūādā amerikāņu vai y%?u militāro iestādu pārstāvjiem un Uf^RHA's komandu vadībai tas viss Koncentrē musu valsts un |!)aš-valdību naudas līdzekļus Lai koncentrētu vienkopus visus musu bij. valsts un pašvaldību ri^u-das līdzekļus un līdz ar to novērstu to nesaimnipciisku izlietošanu, LCK lūdz visus mūsu bij. valsts uiTļiašvaldību iestāžu, uzņēmumu un organizāļ;iju darbiniekus līdz 1945. g. 1. decem-hrm: 1. nodot L C K tinanču un i a i m - nieclbas lielu vadītājam budžeta nļeiz-lietotō kredītu atlikumus, nenōrēkiņā-tus avansus, speciālos līdzekļus Un uzņēmumu brīvos līdzekļus, kādi pa-īremtļ līdzi no Latvijas. Par summām, kas ho šiem līdzekļiem klieto,tas, līdz minētam datumam Latviešu Centri|lai komitejai jāiesūta pilnīgi norēķini; *2. pazinot finanču. un saimniecības 'lietu vadītājam visiiš gadījunms, kad pie viņiem atrastos..dokumenti, kas pierādītu tiesību sānēmt kādā Vācijas naudas iestādē valstij, pašvaldībām vai | to uzņēmumiem piederošo naudu. Paļzt-nojumā jāuzrāda iestādes vai uzņēmuma nosaukums, uz kā vārda nauda iemaksāta, summa, iemaksāto līdzekļu raksturs (piem., dai;ba talku fonda līdzekli, Rīgas hipodroma brīvie līdzekli etc), bankas nosaukums, kurā haļu-da atrodas, minot arī kādā okupācijas zonā, kā ari jāraksturo dokumenti, kas pierādītu tiesību uz minēto naudu. Uzņēmumu ar valsts kapitālu līcļz-dalību (piem., Adu un vilnas, centrāle, apdrošināšanas sav-ba „Drošība';, Liīļt-vijas kredītbanka etc), vācu laikā apvienoto un fiduciārā pārvaldīšanā bijušo uzņēmumu (piem,, 1. UigSs tirdzn. uzņēmums, „Vollšmits" etc), kopdaļ-- bības pasākumu (piem., c. s. „Turi-ba", Lātv. Piens, centr. sav-ba etc) un sabiedrisku pasākumu (piem., Lalv Karavīru palīdzība, Tautas Palīdzība, Slimo apdrošināšanas iestāde, Saimniecības kamera etc.) dienestļ» personām līdz 1. decembrim jāpielei^ LCK fin. un saimn. lielu vadilājani visa šo pasākumu skaidrā nauda, kas atrodas šo dienesta personu pārziņā^ kā arī jāiesniedz 2. punktā nļinēlā$ zinas par prasībām pret Vācijas naul d*as iestādēm. ļ Prof; Dr. K. Kundzinš, ļ L C K priekšsēdis J. Medra. • LCK kancelejas priekšnieks jādara zināms. A'e vienā reizē un ari ne dažās dienās, bet gan api'īēmīgi un neatlņidīgi, nevairoties gadījuma un arī biežāliu neveiksmju,' ar lielu taktu un laja pat laikā ar drosmi un paUesāko ilmčhenē sams tautas mīlestību. Pirmām kārtām ta$ jāveic māsu visu pārstāvētājiem un tiešākajiem aizstāvjiem - mūsu pašu izraudzitkm nomelnu vecākiem un Lat^ viešu komitejiim. Sedēlās im mēnHos uini var izveidot mums visķm tik loti nepieciešamo' labo kontaktu, uņ grūtajā mirkli tas vār palīdzēt vairāk par ko Ja mēs redzam,, ka no mūsu pašu vidus nūktišajiem mūsu pārstāvētājiem neveicas vai nepadodas labu attiecību vai saprašanās nodibināšana iirVNHHA's komandas direktoru, tā ļMUligi^m vai darbiniekiem, nr Militārās^ valdībai virsnieka vai tā uzticības personām, ar zemāka mū augstāka amerikāAii vai angtu militārā štāba pārstāvjiem, tad raudzīsim labot, kas mūsu ^pēkos, Se katrreiz vaii\a būs meklējama mūsu pārstāvētājos, bet ja tik htilvāļadzigās lubās attiecības nav raditasl vai radušās, tad labāk nodarīt arī mazāku pārestību vienai vai otrai pers^nai,^ gādājot par mūsu visu stāvokli un nākqtni: izraudzīsim .mvus pārstāvētājas no jauna. Rūpēsimies pitr to, kttmūsu komitejas vadītu un tanīs darņotos viri, kam ne goda amats un ari rie iedomātais prestižs bulu, varbūt, pirmā vietā, bet gan liela un patiesa gribd^ pārstāvēt un aizstāvēt savus tautiešus ikdienas lietās un ari negaidītas mirkli. Ievēlēsim nometnes komitejas vadībā cilvēkus, kapi mēs no jauna varam uzticēt savu Ifkteni un kuros mēs zinām vai vismaz saskatām spējas šo tik atbildīgo uzdevumu paveikt. Ja nometnes vai pilsētas latviešu saime to iespēj, tad savu pāi'Stāvētāju priekšgalā aicināsim, lūgsim ari pra.fisim krietnus tautiešus, kas^ prastu latviešus pārstāvēt tieši arī ār savām valodas zināšanām un kam liav vajadzīga pastāvīgā tulku vai vidutāju pa- Udziba. Jo tikai tad mēs droiāk varēsim cerēt, ka mūsu vajadzībās izteiks pareizāk, un grūtajā brīdī zinās \ pareizāko atbildi pateikt tiem, kd^ ir vara un tiesības noteikt par milsu \ visu Viktors Batikājis Archibīskaps prof. Dr. Iheol. T. Grinbergs ļ _ > Eslingena saslimis ar plaušu kijrsoni. Vinu ārstē Dr. A. Eicēns, Dr. Lūsis un Dr. V. Jaunzems. Pēc pēdējām \ z i nām sliomieka stāvoklis uzlabojies. Pie archiblskapa tēva norīkotjiļs māsu dežūras. - Latvijas ev.lut. baznīcas augstāko ganu apmeklējis 100. ASV divīzijas komandieris gen. Tīsoņs (ļy-son),, kas šajSs dienās inspekcijas nolūkā bija iepazinies ar Esļingenā strauji izaugušo latviešu koloniju. nelaimes vai savas |
Tags
Comments
Post a Comment for 1945-11-10-01
