1945-11-10-05 |
Previous | 5 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
1945; g. 10. novembrī Bavārijas Latviešu Vēstnesis
kaimiņu nometnēs.- Septembra beigās
nometnes klubā notika prof. B. Dzena
un arch. H. Kundzina izkārtotā latviešu
'mākslas skate, ķo apmeklēja arī daudzi
angļu virsnieki un viesu grupas no kaimiņu
nometnēm. Klubā bez tam notiek
koncerti, dažādi sarīkojumi un katru
nedēlu pa priešlasljumam.
Nometnes jauktā korī, ko diriģē E.
Kalums, 60 dalībnieku, organizējas arī
vīru dubultkvartets. Nesen sāka darboties
mākslas studijā prof. Kundzina vadībā.
Pŗof. B. Dzenis lajā māca veidošanu,
bet arch. H. Kundzinš zīmēšanu
un akvareļu gleznošanu. Nodibinājusies
arī rokdarbu kopa. Angļu valodu mācās
3 grupas tautiešu, bet sporta kopa
sacenšas ar apkārtējo nometņu sportistiem!.
• Nometnes slimnīcā un ambulancē,
ko vada Dr. D. Bīskaps, darbojas
D^. P. Birznieks un ārste zobu slimībās
D. Zeibote. Ariļbulanci ar medikamentiem
apgādā UNRRA. Sarkanā
krusta sainīšus, ko saņem katru nedēlu,
līdz lira sadalīja bērniem un mātēm,
bet pMejā l^ikā tos sanpm jau visi
iemitiiieki. .. •. " N. Cīrulis
Grēvenē mūsu tautiešu lietošanā nodoti
nami divās ielās ar visām iekar-tām.
Te apmetušies kādi 700 latvieši.
Darbojas pamatskola un divas ģimnāzijas
klases, organizējas tautas
augstskola un papildskola. Bez .tam
ir drāmas ansamblis, literatūras sekcija,
deju grupa un sporta pulciņš.
Loti iecienīti prof. J. Celma priekšlasījumi.
Poli dalu telpu savā laikrakstā
nodevuši latviešiem, redaktora
pienākumus veic P. Norvilis.
Prāvests E. Bergs
uzņēmies latviešu VMCA's ārzemēs prezidenta
pienākumus. E. Bergsi ir arī
VMCA's Latvijā prezidents. Pašreiz viņš
dzīvo Hamburgā.
Akadēmiskie kursi
Akadēmiskiem kursiem Hamburgā
līdz 20. oktobrim pieteikušās 513 personas.
Visvairāk pieteikušies studenti
t. s. akadēmiskiem arodiem, mazāk
humanitārās fakultātēs. Šie paredzamie
akadēmiskie kursi būs tikai viena
to akadēmisko jnācībās iestāžu vidū,
kur studēs latvieši. Piem., Hambur-gas
universitātē tieŠi pieteikušies 109
latviešu studenti, no tiem 82 medicīnas
fakultātē. Mārburgas universitātē
Baltijas- tautu studentiem paredzētas
30 vietas, bet Getingenas universitātē
jau studē 42 latvieši.
Latoiešu darba grupa
Hamburgā mežu dep. darbinieka E.
Sim<^ona vadībā noorganizēta ap 150
vīru liela grupa, kas veic visdažādākos
darbus, sākot ar atkritumu izvešanu
no pilsētas, beidzpt ar salonu
iekārtošanu. Atalgojums no , 3,50 markām
dienā. Uztiirs loti labs.
Mūsu karavīri Harcas kalnos
Harcas kalnu pilsētā Goslāra kara
laikā atradās vairākas slimnīcas, kurās
dziedinājās arī daudz latviešu karavīru.
10. aprīlī pilsētā ienāca amerikāņu
karaspēks, kas latviešu karavīrus
savāca kopā „Donikaserne" kara
slimnīcā. , Ar dep-ta dir. .1. Paegles
gādību lielāko dalu latviešu icvainolo
āngtu iestādes no turienes pārvietoja
ļlz Arodskolas slimnīcu, kur tos var
!
arī apmeklēt. Agrākā vietā palika 28
evainotie un proti: Vilis Brežinskis,
litvars Brežis, Jānis Dīriķis, Ilm. Erd-
Ilniārs Krasts
Gūstekņu dziesma
Plaši uefas skatieniem
Tali celi, gaiši logi,
Bet starp tevi «jp starp tiem
Dzelofizogi, dzelonzogi...
Aiziet diena, līdz kas nes
Katrā mirklī jaunu slogu,
Jo ik •mirkli redzam mēs
Dzelomogu, dzelonžogu.
Sxikām sveikas vakaram,
Dzersim vīnu sapņu krogā.
Dienas skumjas pakaram '<
DzeloMogā, dzelomoga.
Nakts muiņs tumsas segu sedz
Melnu tā kā mellenogu,
Acs lai mieģot nesaredz
Dzelonžogu,' dzelonžogii.
Raugi, drīz jau mājas kl&t!
Debesis mirdz zvaigžņu logi.
S^^ģiem nespēj ceļā stāt
Dzelonzogi.;. dzelonzogi...
manis, Edg. Eizenšmils^ Valt. Grīns,
Raim. Ginters, Fr. Gailis, AI. Grīn-bergs,
Alfr. Jurševics, Art. Kenne, V i lis
Kamerāds, Rūd. Kaukis, Jāz. Kuz-ma,
Itn. Rob. Kalniņš, Alfr. Lībeks,
Pēl. Lubuzis, Nik. Mekšs, Alb. Mate-juns,
Arv. Marsoris, Herb. Pūlmanis,
Leon. Peteriievs, Jānis Putniņš, Jāz.
Puikāns, Edg. Spaile, Ārijs Sakss,
Valdēm. 'Zirnis, Arv. Zvirgzds. Turpat
atrodas vēl Arv. Baumanis, ļJānis
Brīcis, Jānis čerišonoks, Kārlis Du-naiskis,
Raim. Grīnbergs, Jānis Kaņepe,
Rob. Kļava, Arn. Kudrenickis,
Valent. Liepinš, Valdēm. Lūsis, Zīgfr.
Markevičs, Bor: Michailovs, Rob. Nā-zers,
Vīt. Silinš, Jaz. Klunkotovičs,
Valt. Vītols, Uldis Kīrinš, Aleksis
Mangulis, Jānis Gaidelis, Ern. Paeglis,
Uldis Bārda, Leon. Pumpītis, Jānis
-Kušieris, Aleks. Zviedris no polic. bat.,
Fr. Jaunkirpis, Reinis Dankens, Valdēm.
Birznieks. Visus pēdēji ļrninētos
atļauts apmeklēt. - Lielā latviļešu bēgļu
nometne Goslāras Keizarzālē likvidēta,
un šie bēgli pārvietojušies uz citām
nometnēm. M. A. Kaltmanis
Par „Vinstona Cercila" nometni
nosaukta Hannoveras novada Lērtes
pilsētiņā pašlaik veidojamā Baltijas
tautu locekļu kopējā nometne. Tanī jau
210 latviešu, ap .^00 lietuviešu un 15
igauņu, bet pavisam paredzēts ap 1000
vietu. Skol. Graša vadāmā latviešu skolā
skolotāja Briedē un Miczīte 4 klasēs
māca 20 skolēnu. Jau iznācis nometnes
laikraksts ,jMtuija", ko rediģē R. Tei-vens.
Noorganizēti an^lu valodas kursi
skol. Briedēs vadībā un tuvākā laikā
sāks darboties Rozcna vadāmā dramatiskā
kopa. Organizē arī kori. bet stipri
kavē nošu trūkums. R.T.
tS. novembra svinēšanas
kārtība apstiprināta Lībekas' latviešu
komitejā Svinību programmas izstrādāšanai
prcaicināli nometņu kultūras
daļas vadītāji. Baznīcās noliks visu konfesiju
dievkalpojumi.
O.^tnnbrīkas latviešu nometne
radās p. g. novembrī, kad še darbā
.novietoja zināmu skaitu mūsu dieviešu.
Pēc Vācijas kapitulācijas, vācu
sievietēm atstājot darbu un kopmītni,
Šajās (elpās sāka ierasties arī apkārtnē
dzīvojošie tautieši, bet vēlāk arī
latvieši no Tīringas uu Dienvidvācijas.
Tagad nometne iekārtota i klostera
celtnē un vairākas privātēkās, kals visas
piemērotas ziehias dzīvei, jo! telpas
labā stāvoklī, gaišas un tīras.
2fi. sept. par 0-kas un apkārtnes Latviešu
komitejas pr-di tautieši izraudzīja
„Vairoga" dir. inž. A. fļried-nieku,
par vina palīgu cenu pārraudz.
darbin. Edm. Kļaviņu, par sekrielāru
Lubezeres selekc. stac. vad. agr. Nik.
Veinbrantu. Nometnē pašreiz 230 tautiešu.
Apgāde apmierina. S^Jiemli
arī Sarkanā krusta sainīši. Sijbicd-riskū-
uii kultūrai^ dzīve vēl sālļumā.
Darbā ne pie UNRRA's, nedz citiļi- netiekam
iesaislīli. Nometnes un Latviešu
komitejas adrese: Latviaī^ Com-mittee,
Baltie Camp, Knollstr. Ic, Os-tiabrūck.
L. Brozovskis
Latvieši Šlezvīgā-Holšteinā
organizējušies visvairāk Latvija.s' Sarkanā
krusta nodalās. Tās līd^l šim
vadīja iniciatoru izraudzītas pi^^aidu
valdes, taču dažās vielās jau notikušas
vēlēšanas, kurās, ievērojot visus de-niokratiskos
principus, ievēlēlai^i jau-ifas
valdes. Augustā vēlēšanas^ notika
^lezvīgĶ bet septembra pirmajā pusē
Huzumā. Pēdējā LSĶ nodala aļpvieno
ap 500 biedru. 316 no tipm ļ vftldē
ievēlēja par pr-di līdzšinējo Jānļ Birk-hānu,
bet par locekļiem Dr. RiTļd. Eglīti,
mag. iur. Jāni Vēlinu, red.* Ēriku
Raisteru, mag. iur. Olgu Bergmani,
inž. Art. Ozoliņu, grāmalv. Edi Vīto-linu,
dir. Arv. Griķi un vetcjrinSrārslu
Kārli Priedkalnu. No apriiikī ļ dzīvojošiem
1000 tautiešiem nomeliļēs novietoti
pagaidām ap 600. Vecākā nometne
ir Apeņfiolā, kur ciema mājās
dzīvo ap 200 latviešu kopā ^r ipollem.
Pārējās 3 nometnes iekārtotas'' barakās.
Huzuma lidlaukā npmetiļes vadītājs
ir kpt. Liepnieks, O.^ļenfeldē
doc. Dr. Lācis, Vinertā agr. Hugo Balodis,
Vi.sas 4 nometnes UNRRA*s
pārziņā. - Pie LSK Huzumā darbojas
pamatskola un vidusskolas pirmās 3
klases, bet nomelnēs atvērtas pamatskolas.
Tāpat darbojas angļu un fran-
(n valodas ktirsi pieaugušienv Aren-^
fiotas nometnē ir arī Soferti un būv-amatnieku
kursi, ku^us vada būvinž.
Kārlis Upesleja; - Alas nometnē dzīvo
karikatūrists Ernests Rirdhns un bij.
Saeimas deputāts Valdis Slakāns.
Dzejnieks Pēteris Aigar.s, kas dzīvoja
ŠvābSlelē, pārcēlies uz Hannoveras
pusi. Rakstnieks Pāvils Gruzna dzīvo
Flen.^burgā. Turpat arī radiofona red.
Valdēm.* Dulmani.s. bet bij! „LalvijaV'
red. Kārlis Tebēcis - Nibelē. Huzumā
uzturas Fani ja Vīksnc. 'DT aktrise
Austra .^leinberga, komp. Alb. Jē-nims,
Ferd. Heinrichsons un Ingus
Nāruns, bet Ostenfeldes nometnē dziedone
Olga Skudra un vijoln. Kārlis
GleSka. Auslru Šleinbcrau šinīs dienās
Valmieras mācītais Pavasaris salaulā
ia ar cellislu Inģu Nārunu, Viscītīgāk
strādā izpildo.5iie mākslinieki.
Rado,šā darbā .sekmes l^iiušns mrizā-kas.
Pēteris Aigars uzrakstījis pāris
desmit dzejoļu. Alberts Jērums - pāri.s
solo dziesmu, bet Birdāns spiests pals
aizstāt feļetonistu trūkumu un raksta
nar aktuāliem nolikumiem vietējos
ļnlviešu bēgļu izdevumos f^le/vīgā un
Gēslachlā. (trik.^ Haisters
I ' " i '
m
i l )
I
i . v' '5-
'mm.
Mv
m
1
i
! •
m
• f
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 10, 1945 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1945-11-10 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari451110 |
Description
| Title | 1945-11-10-05 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | 1945; g. 10. novembrī Bavārijas Latviešu Vēstnesis kaimiņu nometnēs.- Septembra beigās nometnes klubā notika prof. B. Dzena un arch. H. Kundzina izkārtotā latviešu 'mākslas skate, ķo apmeklēja arī daudzi angļu virsnieki un viesu grupas no kaimiņu nometnēm. Klubā bez tam notiek koncerti, dažādi sarīkojumi un katru nedēlu pa priešlasljumam. Nometnes jauktā korī, ko diriģē E. Kalums, 60 dalībnieku, organizējas arī vīru dubultkvartets. Nesen sāka darboties mākslas studijā prof. Kundzina vadībā. Pŗof. B. Dzenis lajā māca veidošanu, bet arch. H. Kundzinš zīmēšanu un akvareļu gleznošanu. Nodibinājusies arī rokdarbu kopa. Angļu valodu mācās 3 grupas tautiešu, bet sporta kopa sacenšas ar apkārtējo nometņu sportistiem!. • Nometnes slimnīcā un ambulancē, ko vada Dr. D. Bīskaps, darbojas D^. P. Birznieks un ārste zobu slimībās D. Zeibote. Ariļbulanci ar medikamentiem apgādā UNRRA. Sarkanā krusta sainīšus, ko saņem katru nedēlu, līdz lira sadalīja bērniem un mātēm, bet pMejā l^ikā tos sanpm jau visi iemitiiieki. .. •. " N. Cīrulis Grēvenē mūsu tautiešu lietošanā nodoti nami divās ielās ar visām iekar-tām. Te apmetušies kādi 700 latvieši. Darbojas pamatskola un divas ģimnāzijas klases, organizējas tautas augstskola un papildskola. Bez .tam ir drāmas ansamblis, literatūras sekcija, deju grupa un sporta pulciņš. Loti iecienīti prof. J. Celma priekšlasījumi. Poli dalu telpu savā laikrakstā nodevuši latviešiem, redaktora pienākumus veic P. Norvilis. Prāvests E. Bergs uzņēmies latviešu VMCA's ārzemēs prezidenta pienākumus. E. Bergsi ir arī VMCA's Latvijā prezidents. Pašreiz viņš dzīvo Hamburgā. Akadēmiskie kursi Akadēmiskiem kursiem Hamburgā līdz 20. oktobrim pieteikušās 513 personas. Visvairāk pieteikušies studenti t. s. akadēmiskiem arodiem, mazāk humanitārās fakultātēs. Šie paredzamie akadēmiskie kursi būs tikai viena to akadēmisko jnācībās iestāžu vidū, kur studēs latvieši. Piem., Hambur-gas universitātē tieŠi pieteikušies 109 latviešu studenti, no tiem 82 medicīnas fakultātē. Mārburgas universitātē Baltijas- tautu studentiem paredzētas 30 vietas, bet Getingenas universitātē jau studē 42 latvieši. Latoiešu darba grupa Hamburgā mežu dep. darbinieka E. Sim<^ona vadībā noorganizēta ap 150 vīru liela grupa, kas veic visdažādākos darbus, sākot ar atkritumu izvešanu no pilsētas, beidzpt ar salonu iekārtošanu. Atalgojums no , 3,50 markām dienā. Uztiirs loti labs. Mūsu karavīri Harcas kalnos Harcas kalnu pilsētā Goslāra kara laikā atradās vairākas slimnīcas, kurās dziedinājās arī daudz latviešu karavīru. 10. aprīlī pilsētā ienāca amerikāņu karaspēks, kas latviešu karavīrus savāca kopā „Donikaserne" kara slimnīcā. , Ar dep-ta dir. .1. Paegles gādību lielāko dalu latviešu icvainolo āngtu iestādes no turienes pārvietoja ļlz Arodskolas slimnīcu, kur tos var ! arī apmeklēt. Agrākā vietā palika 28 evainotie un proti: Vilis Brežinskis, litvars Brežis, Jānis Dīriķis, Ilm. Erd- Ilniārs Krasts Gūstekņu dziesma Plaši uefas skatieniem Tali celi, gaiši logi, Bet starp tevi «jp starp tiem Dzelofizogi, dzelonzogi... Aiziet diena, līdz kas nes Katrā mirklī jaunu slogu, Jo ik •mirkli redzam mēs Dzelomogu, dzelonžogu. Sxikām sveikas vakaram, Dzersim vīnu sapņu krogā. Dienas skumjas pakaram '< DzeloMogā, dzelomoga. Nakts muiņs tumsas segu sedz Melnu tā kā mellenogu, Acs lai mieģot nesaredz Dzelonžogu,' dzelonžogii. Raugi, drīz jau mājas kl&t! Debesis mirdz zvaigžņu logi. S^^ģiem nespēj ceļā stāt Dzelonzogi.;. dzelonzogi... manis, Edg. Eizenšmils^ Valt. Grīns, Raim. Ginters, Fr. Gailis, AI. Grīn-bergs, Alfr. Jurševics, Art. Kenne, V i lis Kamerāds, Rūd. Kaukis, Jāz. Kuz-ma, Itn. Rob. Kalniņš, Alfr. Lībeks, Pēl. Lubuzis, Nik. Mekšs, Alb. Mate-juns, Arv. Marsoris, Herb. Pūlmanis, Leon. Peteriievs, Jānis Putniņš, Jāz. Puikāns, Edg. Spaile, Ārijs Sakss, Valdēm. 'Zirnis, Arv. Zvirgzds. Turpat atrodas vēl Arv. Baumanis, ļJānis Brīcis, Jānis čerišonoks, Kārlis Du-naiskis, Raim. Grīnbergs, Jānis Kaņepe, Rob. Kļava, Arn. Kudrenickis, Valent. Liepinš, Valdēm. Lūsis, Zīgfr. Markevičs, Bor: Michailovs, Rob. Nā-zers, Vīt. Silinš, Jaz. Klunkotovičs, Valt. Vītols, Uldis Kīrinš, Aleksis Mangulis, Jānis Gaidelis, Ern. Paeglis, Uldis Bārda, Leon. Pumpītis, Jānis -Kušieris, Aleks. Zviedris no polic. bat., Fr. Jaunkirpis, Reinis Dankens, Valdēm. Birznieks. Visus pēdēji ļrninētos atļauts apmeklēt. - Lielā latviļešu bēgļu nometne Goslāras Keizarzālē likvidēta, un šie bēgli pārvietojušies uz citām nometnēm. M. A. Kaltmanis Par „Vinstona Cercila" nometni nosaukta Hannoveras novada Lērtes pilsētiņā pašlaik veidojamā Baltijas tautu locekļu kopējā nometne. Tanī jau 210 latviešu, ap .^00 lietuviešu un 15 igauņu, bet pavisam paredzēts ap 1000 vietu. Skol. Graša vadāmā latviešu skolā skolotāja Briedē un Miczīte 4 klasēs māca 20 skolēnu. Jau iznācis nometnes laikraksts ,jMtuija", ko rediģē R. Tei-vens. Noorganizēti an^lu valodas kursi skol. Briedēs vadībā un tuvākā laikā sāks darboties Rozcna vadāmā dramatiskā kopa. Organizē arī kori. bet stipri kavē nošu trūkums. R.T. tS. novembra svinēšanas kārtība apstiprināta Lībekas' latviešu komitejā Svinību programmas izstrādāšanai prcaicināli nometņu kultūras daļas vadītāji. Baznīcās noliks visu konfesiju dievkalpojumi. O.^tnnbrīkas latviešu nometne radās p. g. novembrī, kad še darbā .novietoja zināmu skaitu mūsu dieviešu. Pēc Vācijas kapitulācijas, vācu sievietēm atstājot darbu un kopmītni, Šajās (elpās sāka ierasties arī apkārtnē dzīvojošie tautieši, bet vēlāk arī latvieši no Tīringas uu Dienvidvācijas. Tagad nometne iekārtota i klostera celtnē un vairākas privātēkās, kals visas piemērotas ziehias dzīvei, jo! telpas labā stāvoklī, gaišas un tīras. 2fi. sept. par 0-kas un apkārtnes Latviešu komitejas pr-di tautieši izraudzīja „Vairoga" dir. inž. A. fļried-nieku, par vina palīgu cenu pārraudz. darbin. Edm. Kļaviņu, par sekrielāru Lubezeres selekc. stac. vad. agr. Nik. Veinbrantu. Nometnē pašreiz 230 tautiešu. Apgāde apmierina. S^Jiemli arī Sarkanā krusta sainīši. Sijbicd-riskū- uii kultūrai^ dzīve vēl sālļumā. Darbā ne pie UNRRA's, nedz citiļi- netiekam iesaislīli. Nometnes un Latviešu komitejas adrese: Latviaī^ Com-mittee, Baltie Camp, Knollstr. Ic, Os-tiabrūck. L. Brozovskis Latvieši Šlezvīgā-Holšteinā organizējušies visvairāk Latvija.s' Sarkanā krusta nodalās. Tās līd^l šim vadīja iniciatoru izraudzītas pi^^aidu valdes, taču dažās vielās jau notikušas vēlēšanas, kurās, ievērojot visus de-niokratiskos principus, ievēlēlai^i jau-ifas valdes. Augustā vēlēšanas^ notika ^lezvīgĶ bet septembra pirmajā pusē Huzumā. Pēdējā LSĶ nodala aļpvieno ap 500 biedru. 316 no tipm ļ vftldē ievēlēja par pr-di līdzšinējo Jānļ Birk-hānu, bet par locekļiem Dr. RiTļd. Eglīti, mag. iur. Jāni Vēlinu, red.* Ēriku Raisteru, mag. iur. Olgu Bergmani, inž. Art. Ozoliņu, grāmalv. Edi Vīto-linu, dir. Arv. Griķi un vetcjrinSrārslu Kārli Priedkalnu. No apriiikī ļ dzīvojošiem 1000 tautiešiem nomeliļēs novietoti pagaidām ap 600. Vecākā nometne ir Apeņfiolā, kur ciema mājās dzīvo ap 200 latviešu kopā ^r ipollem. Pārējās 3 nometnes iekārtotas'' barakās. Huzuma lidlaukā npmetiļes vadītājs ir kpt. Liepnieks, O.^ļenfeldē doc. Dr. Lācis, Vinertā agr. Hugo Balodis, Vi.sas 4 nometnes UNRRA*s pārziņā. - Pie LSK Huzumā darbojas pamatskola un vidusskolas pirmās 3 klases, bet nomelnēs atvērtas pamatskolas. Tāpat darbojas angļu un fran- (n valodas ktirsi pieaugušienv Aren-^ fiotas nometnē ir arī Soferti un būv-amatnieku kursi, ku^us vada būvinž. Kārlis Upesleja; - Alas nometnē dzīvo karikatūrists Ernests Rirdhns un bij. Saeimas deputāts Valdis Slakāns. Dzejnieks Pēteris Aigar.s, kas dzīvoja ŠvābSlelē, pārcēlies uz Hannoveras pusi. Rakstnieks Pāvils Gruzna dzīvo Flen.^burgā. Turpat arī radiofona red. Valdēm.* Dulmani.s. bet bij! „LalvijaV' red. Kārlis Tebēcis - Nibelē. Huzumā uzturas Fani ja Vīksnc. 'DT aktrise Austra .^leinberga, komp. Alb. Jē-nims, Ferd. Heinrichsons un Ingus Nāruns, bet Ostenfeldes nometnē dziedone Olga Skudra un vijoln. Kārlis GleSka. Auslru Šleinbcrau šinīs dienās Valmieras mācītais Pavasaris salaulā ia ar cellislu Inģu Nārunu, Viscītīgāk strādā izpildo.5iie mākslinieki. Rado,šā darbā .sekmes l^iiušns mrizā-kas. Pēteris Aigars uzrakstījis pāris desmit dzejoļu. Alberts Jērums - pāri.s solo dziesmu, bet Birdāns spiests pals aizstāt feļetonistu trūkumu un raksta nar aktuāliem nolikumiem vietējos ļnlviešu bēgļu izdevumos f^le/vīgā un Gēslachlā. (trik.^ Haisters I ' " i ' m i l ) I i . v' '5- 'mm. Mv m 1 i ! • m • f |
Tags
Comments
Post a Comment for 1945-11-10-05
