1945-11-10-06 |
Previous | 6 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
6 Btvirijiis UtHeiu vļistaMia
crruH
BaMlā
(55 km no Zalcbiurgas) no Prāgaļt
l^ŗvietota neredzīgo skola. Skolā at>
zatidējuSi acu gaismu, un viena žēl
sirdīgā māsa. Skolas paredzēto kursu
mOsu zēni jau veikuši, j Te vini
mācījis maS^rakstlšanu, stenografi-ju,
misSžu, suku gatavošanu u. c
Latvieši un igauAi kopš 3 nedētān
tagad atrodas atlaišanas nonu^tnē
kur uzturs labs un ar! telpas pietie
kamas. Nometnē atrodas: Vaid
Aronilka, Donats Bernans, |Jāz. Dar
getics, Bem. Ločs, Pēt. Lazdi6š, Jāz
KtisiAš, Vikt.^^^^^^^^^
viSkis, Edg. Reti^k Valdis Lama
Konr. Riekstiņš, Jāz Stupāns, JQI āulde, Donats Skaldrinieks, Ansis
ichmanis un ROd. Zcidmanis. Vē
stutes šajā nelielajā; pulciņā ir Hel»,
priecīgs notikums. Tās adresējamai
lēls. māsai Ritai Ositei, lilindentaia
rett m G Kngletten, nadischl (Pos\
ĪMufen), Osterreich.
H. (hite
Zdd)urgā un apkārtnē
.Latvieši šeit sākuši organizēties jau
maijā. Sākumā bija tikai ap 40 tan
tieļitt, bet to skaits driz pieauga un
tagftd Zalcburgā un apkārtnē dzīvo
ap 500 latviešu. Vēlētā komitejā dar
bojas: tirdzn. darbn. Garkāns, pr-kii
:bi|i||iājft8^:iste
māQ. Reinfelds, loc. tirg. rOpn. Ore
i i » i t o i liie^ Re\ļlztjffls ko
miidjāt i i i l . Auzinš. Stendes depO
pr»ks Goba un, stud; oec. Bankins.
Līdi šim komitejas darbs bija gfOts
jo laivie^ bija izklaidēti vairākās malās
nometnēs un visplašākā Zalcbur-gas
'bpkārini. TrOka kopdarbībai
vajadilgā pamala. Komitejai nebija
ari sakaru ar pārējiem tautiešiem Ba-
11
vārijas un Vācijas novados. VicI ejās
vācu iestādes centās no baltiem atbrīvoties,
vai ari kavēt vinu stāvokļa
uzlabošanu. Uzturs bija nepietiekams.
Tagad šim grūtļibām zalcbur-gieši;
i r jau pāri, jo lieļiākā dala ļ latviešu,
kopā ar lietuviešiem un iķau-nienv
novietojušies Glašenbachas ļ ziemas
ļmltnēs, 6 km no Zalcburgas. I Nometni
apgādā UNRRA's; 161 komķda
un uzturs sasniedz pāri 2000 k^lori-
:Jānt;-dļenā. -vl:'.':^^:^ •
Darbojas pirmskola, \ bērmi dārzs,
teātfa un lautas deju kopa, viŗiešu
un jļicviešu dubultkvarlets, angluļ valodas
kursi. Tuvākā' laikā sāksies
§ofe^ kursi un, cerams, izdosies
iekārtot ari kino. Ir drēbnieku, galdnieku
un atslēdznieku darbnīca. Iznāks
laikraksts. Izglītības un garīgās
dzīves veicināšanā pieniiiiļama
tautieša Jakobsona un Bērziņa enerģija.
LatvieSu draudzi vada māc.
Heinfelds. Data tautiešu strādā pilsētā
dažādos uzōēnuimos, citi pie
amerikāņiem un nometnes daifbos.
Atalgojums pēc punktiem, pret ku-
Hem nometnes veikalā ļvar iegādāties
dažādas preces.
Zalcburgā un apkārtnē dzīvojošie
latvieSi, kas nav nometnē, saņem tikai
parasto austriešu pārtikas kartīti.
-Apkārtējās^ gūstekņu n^unetnēs esošo
latviešu kafaviru aprūpei darkojas
ziedojumu vācējas. Pateicoties tautiešu
atsaucībai, šādā veidā kafaviri
saiiēmuŠi vairākus pārtikas sūtījumus.
H. KalniM
Beiģijā nokļuvusi
apm. 1(K) latviešu, kas izkaisīti pa visu
valsti. Data vii^u nolēņiusi atgrie'zties
uz Vāciju, bet šo nodon^u traucē Irans-portjļ
gfūtibas. Briselē pāris reizeis nedētā
ilotiek Itautiešu pārrunu vakarii bet
sūtifiai Valtera kundze ik vakarus
māca: franču valodu. Katru svētdienu
mac. J . Romāns vada dievkalpojumus.
Nesenās pagātnes dokiiimenti
Ifd savas vēstures zinām, ka pat vissmagākajos
nebrīvības laikposmos latviešu
tautā nekad nav apdzisušas i l -
ps.pēc pllneštigas pašu lemtas un veidoties
ātt\m. Zinām ari, ka šīs ilgas
atkal vtfk atkal Izraisījušas aktīvu pretestību
un 8 gadsimtefius Latvijas debesis
laiku pa laikam uzšaujas tautas
brīvības clAu ugunis. 1919./20. gada
cIiAas mums beidzot deva uzvaras vai-nagojunlu
- brīvību, neatkarīgu LatVijas
vairtlv K a i
micigā kārfl mOsu patstāvību iznīcināja
no jauna, tad no jauna atkal sākās
ari pretestības organizēšana. Tas pats
turpinājās ari vācu okupācijas laikā.
Šobrīd |Vēl nav pļenācis laiks attēlot šo
darbu visā tā plašumā un sazarojumā,
bet ari sek6jošai$ pārskats par to po-
M^o grupu apvienības darbību, kas
patlstama ar apzīmējumu Latvijas
Centrālā padome, sniegs ieskatu par
pretestības akHvitāti, ķo nespēja apturēt
liedz «Gestapo**, nedz citi okupantu
apspiešanas un izspiegošanas iestādi-junti.
Pārskats atrodams Zviedrijas latviešu
laikrakstā latvja ZiAas, uti tā
autors, d k spriežams, pats ir pieminētā
^ t r £ Ii^bE#ifl>ītkks.
C^ilra.veidošmiās iesākumi, kā i z riet
no j^eimlaStā pārskata, meklējami
1945. g. 10. novembri
jau 1942. gadā, kad Rīga sāk nelegāli
darboties divas-sociāldemokrātu un de-mokratisku
pilsoņu grupas. Tās abas
bijļi demokrātiskas grupas, kas • kā
teikts rakstā - noteikti norobežojās no
katras sadarbības ar hitleriskās Vācijas
iestādēm. Tās cīnījās par neatkarīgas
Latvijas atjaunošanu un vēlējās,
lai jaunā Latvija būtu noteikti demokrātiska,
noteikti pie<)ēma sabiedroto
orientāciju un noraidīja domu, ka Vācija
varētu uzvarēt, palīdzību Latvijai
gaidīdamas vienīgī no lielo^demokrati-ju
- Anglijas un ASV uzvaras.
1943. gfidā abas organizācijas safiē-ma
informāciju, ka Lietuvā un Igaunijā
darbojas nacionālās atbrīvošanas un
pretestības kustības kopīgi centri, kas
apvieno pārstāvjus no visām šo žemjij
agrākām svarīgākām polīiiskām parti-jām.
Iīdzī0 kā tas bija darīts daudzās
citās vāciešu okupētās valstis. KaimM-valslu
pārstāvji vēlējās, lai arī Latvijā
nodibinātos šāds centrs, ar kufu tad
Lietuvas un Igaunijas pretestībai kustības
solījās uzturēt ciešu sadarbību. A r i
latviešu politiku vidū šinī laikā bija
nobriedusi vēlēšanās pēc kopdarbības
cīAā par neatkarīgas,, demokrātiskas-
Lat\ijas brīvvalsts atjaunošanu. Tādē»
abu grupu pārstāvji ievadīja sarunas ar
Tautieši Dānijā V
Dānijā pašreiz āti^odas pāri pat 1800Q
latviešu, kas novietoti 3 lielākās nometnēs.
Nelielā skaitā latvieši atrodas a r i^
citās riiazākās nometnēs un dzīvo savrup.
Par latviešu b^glu apgādi rūpējas
Dānijas Sarkanais krusts, un tā i r laķa.
Bērni iin sievietes jau diezgan ļlabi ļip-gādāli
ar drēbēm uiļ daļēji ar apaviem.
Ar sūtia ZariAa gādību sanenitas drēbes
ari no Londonas. Dānijā esošiem
87 kafa invalidieni doc. Rubenko iio
Zviedrijas atvedis 70 komplektu veļas,
iztrūkums dabūts Dānijā. Lielākas grūtības
ar drēbēm vīriešiem un bŗj. karavīriem.
Viņiem domāts palīdzēt ar tām
drēbēm, kufas saĀems no Ainerikas.
Cer, ka līdz ziemas sākumam visi daudz
maz bus apgērbtii Nometnēs e$oši^sa-nem
niidēlā 10-15 cigarešu un 5 kronas^
No šīs nelielās ^,kabalas naudas" >pav^
līdzībai tautiešiem yācijā īsā laikā sa-J
ziedots 1000 kronu, un ar Dānijas Sarkanā
krusta atbalstu iegādāti 195 pārtikas
sainīši, kufiem Dānijas Sarkanais
krusts no savas puses devis klāt pa kg
zivju etlas. Sainīši atvesti uz Libeku um
izdalīti divi nometpēSi ari tautiešiem
Slczvīg|. Paredzami vēl daži ļ sainiSu
sūtījumi, ku^us dalīs tiem, kam gļ/&iaķ
'•klijas, ļ:^^.::;^-^^^
Dāiiijas nometnēs esošie latvieŠi,Mā-pat
ka tautieši Vācijā, atlīsta| rosīgu
pašdar
nēšos
spēļu
tiibu. Invali(Ji pāris pēdējos mē
ar lieliem panākumiem gatavo
ietinas, kam pietiekami: pircēju.
Paredz'ēts rīkot , Ziemsv^ku tirdziAu,
kur pārdos rotaļlietas un rokdarbus.
Bibek latuieSu valodā
Un Jaunā derība iznākusi Stoķbciļmfi.
Tur p i t t)zintarzeipes apgādā bcAtt»-
grafēta iznākusi ari Raiņa „Daugava('
un skal u karSu sērija (10 gab.) ,,Izposlī-tā
Rīga**. - Zviedrijas radiofonā l a i ku pa
laikam muzicē latviešu mākslinieki. 0.
BiStēviAš diriģējis ŠūmaAa simfoniju,
Guna Kurme spēlējusi latviešu ļklavie^
divu citu agrāko latviešu politisko grupu
darbiiiiekiem. :Sai*unas noslēdzās,
pahākot vienošanos,! un uz n|)tikušās
vienošanas pamatia 1943. gada! 13. augustā
Rīgā nodibinājās šo politisko
grupu centrs, kufu dibināšanas sanāksmē
nosauca pat Latvijas Centrālo padomi
(saīsināti LCP). L C P konstatēja,
ka tā apvieno četras lielākās 'latviešu
politiskās partijas - sociāldemokrātus,
demokrātiskos pilsoņus, latgaliešus un
zemnieku savienību, par kufām pēdējās
Saeimas vēlēšanās balsoja JLalvijas
vēlētāju absolūtais vairākums. ;
Jau pirmajā sēdē L C P pieii^ma plašāku
memorandu sabiedroto nācijāB.
Tanī deklarēja Latvijas tautas prasīfu
pēc Latvijas faktiskās suverenitātes atjaunošanas
un izteica savas simpātijas
sabiedroto cīiiai pret nacionālsociālistisko
Vāciju. Bez tam memorandā
bija plaša informādja par patiesiem
aristāktiem Latvija 1940. gadā un vēlāk
okupācijas laikā. L C P memorandu
nelegālā ceļā nosūtīja uz ārzemēm un
1943. gada rudeni to iesniedza Anglijas
un ASV valdībām.
Kādā centra sēdē LCP vienprātīgi
izstrādāja savu politisko platformu. Ar
to bija izteikta skaidra un noteikta politiska
līnija.^ Demokrātija un sabiedroto
odeiļtācija bija tās galvenie lozungi.
L C P līulitārai komisijai izdevās noor-
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 10, 1945 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1945-11-10 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari451110 |
Description
| Title | 1945-11-10-06 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | 6 Btvirijiis UtHeiu vļistaMia crruH BaMlā (55 km no Zalcbiurgas) no Prāgaļt l^ŗvietota neredzīgo skola. Skolā at> zatidējuSi acu gaismu, un viena žēl sirdīgā māsa. Skolas paredzēto kursu mOsu zēni jau veikuši, j Te vini mācījis maS^rakstlšanu, stenografi-ju, misSžu, suku gatavošanu u. c Latvieši un igauAi kopš 3 nedētān tagad atrodas atlaišanas nonu^tnē kur uzturs labs un ar! telpas pietie kamas. Nometnē atrodas: Vaid Aronilka, Donats Bernans, |Jāz. Dar getics, Bem. Ločs, Pēt. Lazdi6š, Jāz KtisiAš, Vikt.^^^^^^^^^ viSkis, Edg. Reti^k Valdis Lama Konr. Riekstiņš, Jāz Stupāns, JQI āulde, Donats Skaldrinieks, Ansis ichmanis un ROd. Zcidmanis. Vē stutes šajā nelielajā; pulciņā ir Hel», priecīgs notikums. Tās adresējamai lēls. māsai Ritai Ositei, lilindentaia rett m G Kngletten, nadischl (Pos\ ĪMufen), Osterreich. H. (hite Zdd)urgā un apkārtnē .Latvieši šeit sākuši organizēties jau maijā. Sākumā bija tikai ap 40 tan tieļitt, bet to skaits driz pieauga un tagftd Zalcburgā un apkārtnē dzīvo ap 500 latviešu. Vēlētā komitejā dar bojas: tirdzn. darbn. Garkāns, pr-kii :bi|i||iājft8^:iste māQ. Reinfelds, loc. tirg. rOpn. Ore i i » i t o i liie^ Re\ļlztjffls ko miidjāt i i i l . Auzinš. Stendes depO pr»ks Goba un, stud; oec. Bankins. Līdi šim komitejas darbs bija gfOts jo laivie^ bija izklaidēti vairākās malās nometnēs un visplašākā Zalcbur-gas 'bpkārini. TrOka kopdarbībai vajadilgā pamala. Komitejai nebija ari sakaru ar pārējiem tautiešiem Ba- 11 vārijas un Vācijas novados. VicI ejās vācu iestādes centās no baltiem atbrīvoties, vai ari kavēt vinu stāvokļa uzlabošanu. Uzturs bija nepietiekams. Tagad šim grūtļibām zalcbur-gieši; i r jau pāri, jo lieļiākā dala ļ latviešu, kopā ar lietuviešiem un iķau-nienv novietojušies Glašenbachas ļ ziemas ļmltnēs, 6 km no Zalcburgas. I Nometni apgādā UNRRA's; 161 komķda un uzturs sasniedz pāri 2000 k^lori- :Jānt;-dļenā. -vl:'.':^^:^ • Darbojas pirmskola, \ bērmi dārzs, teātfa un lautas deju kopa, viŗiešu un jļicviešu dubultkvarlets, angluļ valodas kursi. Tuvākā' laikā sāksies §ofe^ kursi un, cerams, izdosies iekārtot ari kino. Ir drēbnieku, galdnieku un atslēdznieku darbnīca. Iznāks laikraksts. Izglītības un garīgās dzīves veicināšanā pieniiiiļama tautieša Jakobsona un Bērziņa enerģija. LatvieSu draudzi vada māc. Heinfelds. Data tautiešu strādā pilsētā dažādos uzōēnuimos, citi pie amerikāņiem un nometnes daifbos. Atalgojums pēc punktiem, pret ku- Hem nometnes veikalā ļvar iegādāties dažādas preces. Zalcburgā un apkārtnē dzīvojošie latvieSi, kas nav nometnē, saņem tikai parasto austriešu pārtikas kartīti. -Apkārtējās^ gūstekņu n^unetnēs esošo latviešu kafaviru aprūpei darkojas ziedojumu vācējas. Pateicoties tautiešu atsaucībai, šādā veidā kafaviri saiiēmuŠi vairākus pārtikas sūtījumus. H. KalniM Beiģijā nokļuvusi apm. 1(K) latviešu, kas izkaisīti pa visu valsti. Data vii^u nolēņiusi atgrie'zties uz Vāciju, bet šo nodon^u traucē Irans-portjļ gfūtibas. Briselē pāris reizeis nedētā ilotiek Itautiešu pārrunu vakarii bet sūtifiai Valtera kundze ik vakarus māca: franču valodu. Katru svētdienu mac. J . Romāns vada dievkalpojumus. Nesenās pagātnes dokiiimenti Ifd savas vēstures zinām, ka pat vissmagākajos nebrīvības laikposmos latviešu tautā nekad nav apdzisušas i l - ps.pēc pllneštigas pašu lemtas un veidoties ātt\m. Zinām ari, ka šīs ilgas atkal vtfk atkal Izraisījušas aktīvu pretestību un 8 gadsimtefius Latvijas debesis laiku pa laikam uzšaujas tautas brīvības clAu ugunis. 1919./20. gada cIiAas mums beidzot deva uzvaras vai-nagojunlu - brīvību, neatkarīgu LatVijas vairtlv K a i micigā kārfl mOsu patstāvību iznīcināja no jauna, tad no jauna atkal sākās ari pretestības organizēšana. Tas pats turpinājās ari vācu okupācijas laikā. Šobrīd |Vēl nav pļenācis laiks attēlot šo darbu visā tā plašumā un sazarojumā, bet ari sek6jošai$ pārskats par to po- M^o grupu apvienības darbību, kas patlstama ar apzīmējumu Latvijas Centrālā padome, sniegs ieskatu par pretestības akHvitāti, ķo nespēja apturēt liedz «Gestapo**, nedz citi okupantu apspiešanas un izspiegošanas iestādi-junti. Pārskats atrodams Zviedrijas latviešu laikrakstā latvja ZiAas, uti tā autors, d k spriežams, pats ir pieminētā ^ t r £ Ii^bE#ifl>ītkks. C^ilra.veidošmiās iesākumi, kā i z riet no j^eimlaStā pārskata, meklējami 1945. g. 10. novembri jau 1942. gadā, kad Rīga sāk nelegāli darboties divas-sociāldemokrātu un de-mokratisku pilsoņu grupas. Tās abas bijļi demokrātiskas grupas, kas • kā teikts rakstā - noteikti norobežojās no katras sadarbības ar hitleriskās Vācijas iestādēm. Tās cīnījās par neatkarīgas Latvijas atjaunošanu un vēlējās, lai jaunā Latvija būtu noteikti demokrātiska, noteikti pie<)ēma sabiedroto orientāciju un noraidīja domu, ka Vācija varētu uzvarēt, palīdzību Latvijai gaidīdamas vienīgī no lielo^demokrati-ju - Anglijas un ASV uzvaras. 1943. gfidā abas organizācijas safiē-ma informāciju, ka Lietuvā un Igaunijā darbojas nacionālās atbrīvošanas un pretestības kustības kopīgi centri, kas apvieno pārstāvjus no visām šo žemjij agrākām svarīgākām polīiiskām parti-jām. Iīdzī0 kā tas bija darīts daudzās citās vāciešu okupētās valstis. KaimM-valslu pārstāvji vēlējās, lai arī Latvijā nodibinātos šāds centrs, ar kufu tad Lietuvas un Igaunijas pretestībai kustības solījās uzturēt ciešu sadarbību. A r i latviešu politiku vidū šinī laikā bija nobriedusi vēlēšanās pēc kopdarbības cīAā par neatkarīgas,, demokrātiskas- Lat\ijas brīvvalsts atjaunošanu. Tādē» abu grupu pārstāvji ievadīja sarunas ar Tautieši Dānijā V Dānijā pašreiz āti^odas pāri pat 1800Q latviešu, kas novietoti 3 lielākās nometnēs. Nelielā skaitā latvieši atrodas a r i^ citās riiazākās nometnēs un dzīvo savrup. Par latviešu b^glu apgādi rūpējas Dānijas Sarkanais krusts, un tā i r laķa. Bērni iin sievietes jau diezgan ļlabi ļip-gādāli ar drēbēm uiļ daļēji ar apaviem. Ar sūtia ZariAa gādību sanenitas drēbes ari no Londonas. Dānijā esošiem 87 kafa invalidieni doc. Rubenko iio Zviedrijas atvedis 70 komplektu veļas, iztrūkums dabūts Dānijā. Lielākas grūtības ar drēbēm vīriešiem un bŗj. karavīriem. Viņiem domāts palīdzēt ar tām drēbēm, kufas saĀems no Ainerikas. Cer, ka līdz ziemas sākumam visi daudz maz bus apgērbtii Nometnēs e$oši^sa-nem niidēlā 10-15 cigarešu un 5 kronas^ No šīs nelielās ^,kabalas naudas" >pav^ līdzībai tautiešiem yācijā īsā laikā sa-J ziedots 1000 kronu, un ar Dānijas Sarkanā krusta atbalstu iegādāti 195 pārtikas sainīši, kufiem Dānijas Sarkanais krusts no savas puses devis klāt pa kg zivju etlas. Sainīši atvesti uz Libeku um izdalīti divi nometpēSi ari tautiešiem Slczvīg|. Paredzami vēl daži ļ sainiSu sūtījumi, ku^us dalīs tiem, kam gļ/&iaķ '•klijas, ļ:^^.::;^-^^^ Dāiiijas nometnēs esošie latvieŠi,Mā-pat ka tautieši Vācijā, atlīsta| rosīgu pašdar nēšos spēļu tiibu. Invali(Ji pāris pēdējos mē ar lieliem panākumiem gatavo ietinas, kam pietiekami: pircēju. Paredz'ēts rīkot , Ziemsv^ku tirdziAu, kur pārdos rotaļlietas un rokdarbus. Bibek latuieSu valodā Un Jaunā derība iznākusi Stoķbciļmfi. Tur p i t t)zintarzeipes apgādā bcAtt»- grafēta iznākusi ari Raiņa „Daugava(' un skal u karSu sērija (10 gab.) ,,Izposlī-tā Rīga**. - Zviedrijas radiofonā l a i ku pa laikam muzicē latviešu mākslinieki. 0. BiStēviAš diriģējis ŠūmaAa simfoniju, Guna Kurme spēlējusi latviešu ļklavie^ divu citu agrāko latviešu politisko grupu darbiiiiekiem. :Sai*unas noslēdzās, pahākot vienošanos,! un uz n|)tikušās vienošanas pamatia 1943. gada! 13. augustā Rīgā nodibinājās šo politisko grupu centrs, kufu dibināšanas sanāksmē nosauca pat Latvijas Centrālo padomi (saīsināti LCP). L C P konstatēja, ka tā apvieno četras lielākās 'latviešu politiskās partijas - sociāldemokrātus, demokrātiskos pilsoņus, latgaliešus un zemnieku savienību, par kufām pēdējās Saeimas vēlēšanās balsoja JLalvijas vēlētāju absolūtais vairākums. ; Jau pirmajā sēdē L C P pieii^ma plašāku memorandu sabiedroto nācijāB. Tanī deklarēja Latvijas tautas prasīfu pēc Latvijas faktiskās suverenitātes atjaunošanas un izteica savas simpātijas sabiedroto cīiiai pret nacionālsociālistisko Vāciju. Bez tam memorandā bija plaša informādja par patiesiem aristāktiem Latvija 1940. gadā un vēlāk okupācijas laikā. L C P memorandu nelegālā ceļā nosūtīja uz ārzemēm un 1943. gada rudeni to iesniedza Anglijas un ASV valdībām. Kādā centra sēdē LCP vienprātīgi izstrādāja savu politisko platformu. Ar to bija izteikta skaidra un noteikta politiska līnija.^ Demokrātija un sabiedroto odeiļtācija bija tās galvenie lozungi. L C P līulitārai komisijai izdevās noor- |
Tags
Comments
Post a Comment for 1945-11-10-06
