Bavarijas Latviesu vestnesis, November 10, 1945

              ko silnein no UNRRA*s, labs, bel vien­muļi
- Iruksl dārzeņu uri JUigUi. Par
spiii nelielajam laulieiii skailam,
esam noorganizējusi pamatskolu ar 1
skolotajiem, kurā vecilkci klaSu au­dzēkņiem
maca ari latiņu valodu. Tā- \
pal darbojas angļu valodas kursi. Sko­lu
un kursus vada skol. J. Bērziņš no
Kazdangas. Dr. J. Ciemiņa vadībā
darbojas koris, Tas sevi parādīja pir­majā'atklātajā
baltu vakarā, kurā bija
,arl solodziesmas, dueti, klavieru
priekšnesumi, deklamācijas un ska­tuves
uzvedumi. Vakars izdevās tei­cami.
Triikst gaiĻ nošu. skatuves lite-rātCiras
un skolas grāmatu. Latvie­šiem
nometnē 2 reizes nedēlā iznāk
sav.^ laikraksts. Nometnes latviešus
pārstāv H. Strcips un Dr. J. Ciemiņš.
//, Slreip^
Nembur0m piUētinū
m tās apkārtnē (Augšpfalcu) mitinās
ap 400 latvie.šu, kas novietojušies vai­rākās
nelielās nomelnēs, kufu apgādi
pašreiz pārņem UNHRA. Pateicoties ko­mitejas
(priekš.sēdis H. Strazdiņš) pūlēm,
lid/. šim iztikšana bijusi apmie­rinoša
un ari nākotnē tautieši viir
raudzīties bez lielām bažām. Telpas j^an
zienlas dzivci visās vietās nebija piemē­rotas,'
bet ar pašu darbu uni izpalīdzī-gumu
tās tagad .sakārtotas. Ari apkure.s
jautājums atrisināts. Tautiešu garīgās
dzīves aprtlpi uzņēmies māc. P, Brencis.
Bērniem pamatskolas vecumā iekārtolns
mācības, bet mazākiem - bērnu dārzs.
Vidusskolu audzēkni mācās tuvējā Am-berģas
|imnaV.ijā. Pašreiz tautieši pošas
18. novembra svinībām, kas noirks vi-
.siem Neinlnļrgā un apkārtnē dzīvojo-
.šicrti latviešiem vienkopus. /. K.
Dzīve Rēgeiišburp
Bēgensburgā vēl d/ivo ap 18U tau­tiešu.
Dzīvokļu jautājums alrisināji<y»
labvēlīgi, jo UNBHA par ziemas no­metni
izraudzījusies Ganghafer Sivd-
UmgUi, kur telpas labas. Tur novietos
gan tikai tos, kas piereģistrēti Hēgens-burgas
UNHRA. Ceļotāju ievērībai
jāptdzima, ka līdz jaunās nometnes
iekārtošanai apmešanās Rēgensburgā
patlaban loti apgraiināta. jo vecā, ga­līgi
nepiemērotā, nometne Donavas m-la
likvidējas. Ari uztura jautājums ce­ļotājiem
nav vēl nokārtots, jo Baltijas
lautii kopvirtuvē Māri; Lutera ielā lat-vifeši
vairs ēdienu nesaņem. Joprojām
Rēgensburgā paliek centrs apkārtējām
nometnēm. To il īpaši pasvītro nese-nfis
Lejasbavārijas un Augšpfaicas ap­gabala
latviešu pag. komitejas vēlēša-
; nas^ āŗ ko radīts institūts, kas pa lie­lai
tlaiai domāts inforirtācijas .sniegša­nai
un saskaņošanai. nolOkam
kalpo kārtējās nomelnu delegātu sa­nāksmes,
kufas varbūt pārmaiņus rī
kos arī pašas nomelnēs. Rēgen.sbur-gieši
priecājas, ktļ izdevies atbrīvot .10
latviešu kafavīru. Arņ. Kr.
Vaķendorfas slotā
pie Šmndorfas lAugšpfalcā) dzīvo 210
latviešu un 43 igauņu, kas vairākumā
ieradušies no Tīringas. Nomelni va­da
Dr. Licis, vina vietnieks atv. plķv.
KrJieviAš. Tautiešu vidō daudz garīgā
darba, pārstāvju: prof. Alfr. Žagefs.
prof. MisiAš, asist. Rczēns, ārste Giil-be,
i n l Zaķis, Turjānis un Grants,
i skolotāji Briedis, Pētersone, Pelēkļiis
II. d., C. Darbojas pamatskola un bēr­nu
dārzs. Kaimiņu nometnes māc.
Kristbergs periodiski vada dievkalpo­jumus.
Angļu valodu interesentiem
māca plkv. Krievinš un citi. Ar igau­ņiem
kopīgo nometnes avīzi ,„A'o-metne"
rediģē dzejnieks kpt. Kd. Si-nāts.
* •^''n-
Pie laiitiešiem Veidenā
Vcidenā, Augšpfalcas pilsētiņā, pri­vātdzīvokļos
vēl mīt ap 130 latviešu.
Kaut gan par dzīvokļiem jāmaksā pa­šiem,
uzturu tomēr dod UNRRA. Tā
sadalīšanai iekārtots īpašs veikaliņš,
kurā dabūjamas ari dažas sīkpreces.
.\rpus Veidenas pilsētas latvieši iz­klaidēti
dzīvo tuvējā MeicrhofĶ fich-iciibile
un Ilammcn^vegū. Lielākais
centrs ir Meierhofa, kur, apmetušies
215 tautieši. Virtuvju trūkuma dēl
daudzi še ēdienu spiesti gatavot uz
provizoriskiem pavardiem zem klajām
debesīm. Par spīti visiem trūkumiem
un neērtībām novietņu zinā tautiešos
! tomēr valda možs gars. »Tā nesen no­tika
Skalbes pieminas vakars. Citu
Iclpu trūkuma dē*, to vajadzēja rīkot
j malkas šķūnī. Tomēr .sarīkojums no­ritēja
sirsnīgā no.skanā. Oktobra • sā­kumā
bija garīgs koncerts ar prof. A.
Ābeles un citu luākslinieku piedalīša­nos.
0. AkmentiM
LSK VircburgA
vada aprūļ)ibas darbu visā Mainfran-konijas
aļ)gabalā. Pulcinot ap sevi
\'ircbnrgas latviešu ā^stus,^ izveidota
ambulatoriskā palīdzība Vīrcbiirgas
latviešiem. Iekārtots zobārstniecības
kabinets. Tāpat ap LSK pulcējušies
latviešu mācītāji, kas vienojušies dalu
no dievkalpojumu kollektēm nodot
LSK rīcībā. Sameklēti un aprūpēti
latviešu karavīri tuvākās gūstekņu no­melnēs
Hcidauļiifehiā un Okscnfuiiūf
no Vernckna SS slimnīc*i«s atbrīvoti 5
latviešu karavīri, kas pēc veselības
stāvokļa noskaidrošanas novietoti lai-viešu
arstfl vadītii ārzenmieku .slimnī-rā
Lorā. Gādāt.s, arī, lai ievainotie
karavīri, kas jau atbrīvoti, .saņemtu
ortopēdiskos locekļos; pabalstu un ap-g-
ērbu piešķiršanā priekšp<rfC?rSlota no
gūsta ^atbrīvotiem karavīriem. Kara­vīru
kartotēkā ļ.šakopotas zinas par
1,5.000 kafavīriemI tuvākā laikā varēs
sniegt zinas par visā Mainfrankonijas
apgabalā dzīvojo.šiem latviešiem. Pa-
' balsti naudā un drēbes iz.sniegli tau­tiešiem,
kas atrodas Vīrcburgas no-mplnēs
vai ārpus tām. Noorganizēti
vairāki garīgi kohcerli. LSK izdevu­mā
parādījušās ..Garīgas dziesmas
latviešu dievkalpojumiem" - mazā
krājuminā sakopotas fundamentālās
un arī pēdējā laikā radnšās ļauno au
šiem 1349 lalviešiemr kolonija^ tagad
^izņemti no Gepingeņas 1126, no Hei-denheimas
- 418, Gmindas - i 278. no
iKēnigsbronnās - 265, Šlutgarles-- 247,
Geislihgenas - 100,; Gingenas - 55,
Ochringenas - 27, . Nlrtingeiias - 26,
Ālenas - 2l>, Greilslieimas - 13, Mbr^
gentheimas - 17 un i no Austrijas 300
tautiešu, Kopā novembra sākumā
Eslinģcnā jau mita 4500 latviešu, ļ Uz
Eslingenu braucot tomēr ieleļcams ne-pārsleigties,
jo, pašreizējais lielais no
jauna ieplūstošo latviešu skaits šejie­nes
UNRRA's iestādēm rada; apgādes
grūtības. Sakarā aŗ to^ no jaunā^ko-lonijā
vairs iemītniekus nei^ziiem, iz­ņēmuma
ir vienīgi ār tiem, kas iero­das
no Austrijas un krievu zonas.
Tautieši apmetušies vairākās blok­mājās,
ņo kurām vScieši izvākti, un
izkaisītili pa visu
na^ jānkiksā. LIz-
Uzturs la-toru
garīgās dziesmas. LSK nodalu
Vircburgā vada LSK pilnvarotais R.
Zālīte. (Lntvinn 7?cr/ Cross, Wnld~
kucļclīneg 10. Wūr:burg.) V. P.
PĀRĒJA VĀCIJA
iMtuiešii lauksaimniecības mācība^
iestāde
Mtcrfrode; Bņd-Zēfjcbergas apriiik!
darbību uz.sāks novembra vidū. Au­dzēkņiem
novietošanās paredzēta inter­nātā.
Ziiias pa pastu pieprasSmas AW
Erjrode (ib. Bad Segeberg (24).
Eslingenā 4500 latviešu
Bez jau agrāk \ Eslingenā dzīvojo-mēbelētās
istabās -
pilsētu. Par telpām
turu saņem no kopkalla.
bumu un daucļzuma zinā pašreiz nav
teicams, bet ar toi jāsamierinās palu-cilvēku
sastrēgu-bas
apstākļus. Sb-rot
vērā pašfeizējo
mu un pārejošas da
brīd izsniedzamais uzturs i kaloriju zi­nā
vēl 2000 nesasniedz. Pieaugušie
uz rokas nesaneiiļ āri jtaukvielas, bet
gaļas deva loti niecīga: Uzturā patī­kama
lieta ir vienīgi 500 g baltmaizes
dienā. Informācijas nolūkos^ iebrau­kušie
tautieši uzturu saņem s(di^nām. •
Par spīti pašreizējām grūtībām, 'Es-lingenas
tautiešos tomēr valda, uznē-/
mīgs gars. Rosīgi rļt gatavošaivas 18.
novembra svinībām, 0. U.
—- LSK Eslingenā saņēmis ap 5000
Zviedrijā dzīvojošu latviešu un tur in-ternēlu
latviešu kar
kartotēkas sakārtošanas I adreses būs
pieejamas tautiešiem
vīru adreses. Pēc
kās interesējas
15 vīru! nometnes
lina vadībā. Pa-par
saviem pie(ierīgiem Zvicļdrijā.
Aleksandra Cīrule
Sa.skana un rosība
Nomelnu dzīvei' nav īpašu vienveidī­gu
instrukciju, un lā pa lielākai daļai
veidojusies dažādi. ĶTĪ rezultāti dažā­di.
Giftencs nometnē (ļpie Sūrstētas), kur
mīt ap 450 tautiešu, (^zīve rit^saskanoti
un rosīgi. Nometni Vada mag. iur, . et
occ. R. Kukainis un
padome doc. P.' Put
dome savukārt veido ļJ komi^as: saim­niecības
(komis. vecākais P. Manti­nieks),
kultūrasi un jaunatnes audzinā­šanas
(vec. mag. theol. J. Kugr^ns) un
aprūpibas (vec. Dr. ļ). Bīskaps). Dar­bojas
arī revīzijas • komisija A. Ārsta
vadībā. Ik pārnedēļas notiek pilnsapul­ces,
kur nometnes koļmandants un ko-lUisiju
vecā kieuolaša, savus ziņojumus,
bet nometnes ieuiīlnieki nāk ar saviem
ierosinājumieni. Šāds ļ sadzīyfes iekārto­jums;
izrādījies par lietderīgu un no­metnē
valda laba saderība.
Nometnes iedzīvotāji mitinās vācie­šiem
ļapkllāto d^tīvokl^ istabās^ pie kam
la
la sava istabiņa
Lielākā dala ista-kufas
vismaz tām
bērni, ir cerības
Ika piešķirta ?un
katrai pmenei ierād
ar virtuves lietošanu,
bu tomēr nav krāšņu,
istabām, kur ir 4 mazi
apgā^lāt. Apkurei m
pie t^s sagatavošanas strādā paši tau­tieši,
ļ Par šo darbu maksā algu un iz­sniedz
uztura papildu devas.
Noorganizēta pamatskola, darbojas
skautu un gaidu vienības, kas uzņēmu­šās
pārtikas un apģērbu vākšanu un no­sūtīšanu
mūsu kafaviiriem. Māc. Kug-rēns
ivada dievkalpojumus ķā paSu,(Ģ