Bavarijas Latviesu vestnesis, April 30, 1949

              LATVUA, 1949, K. 30. apnli
' mēmi!
0^
ies?"
ijai(
10
tērauda bii,:
» , b i ) a : S
sl&tb logunodn^
fc. adas; spUvai»
tākafflaiSm^lil^
a nen^Mdosi^
tevis: šim vsļi»
kas ved pa^
diirviĒlJ al2 to*
viŗfcuivei."
ir tSds <^ ffiii'
aties pantteUat
; kur M m
I0m mm
varētu paiilpķ
^ Taču.mi
iekam e$ fio*
i^:tlr$j&oķM
(nieti mlb^
ļviļia i:i[g»*
āhtjas
rīdī^kad
piop ir ar iildo*
indīgi pi^
ļtajis līdzSneJ»
lība
tora
itiikimirr»'
jst^n^
:aiia f
uz
ir viņa
pa»'
devējs bS.'
)ysēw'
I
i
M
I
Vēstules .Latvijai" par tautiešu dzīvi Anglijā
LAI NU KĀ, BET
II
i
i
i
te:
Ē
ANGLIJĀ VAR
ARĪ PRIECĀTIES •
KopS cilvēce paitav, cilvēks Ir par | ^asot „Latvijā" 5. aprīlī ievietoto
maz prlccājie» . . . Un kad mās pra- J ^ ^ u ,ļ^tviešu vairākums Anglijā
tīsim labāk priecāUes, tad atradināsi- K ^ ^ ^ apmierināts", gribas pārrunu
mies sāpināt citus un izdomfit sāpes, p ^ l P^® atgriezties.
Fr. NicSeļ Dzīvoju Anglijā otru gadu un Žinī
- j- j ,, , laikā darbu \m dzīves vietu esmu
Šejienes bernudar^^^ darbinieces mainījis 2 reizes. Ja ari citās zemēs
reizi mēnesī rīko jautrības vakarus, sākumā i r līguma saistības, tad tās
kuros idūdz arī ārzemju strādnie- tomēr ar laiku beidzas, dažreiz pat
ku5. ' ^ ^grak nekā paredzēts, vēlāk nāk brf-
Glīti dekorētajā zālē sanācis ap ^^^^a izvēle, nāk brīvāks un sta-
200 cilvēku dažādos vecumos. le- P^^^s dzīves nodrošinājums, Pro-radužās
arī Sieviešu Brīvprātīgā — katrā svešā zemē i r vaja-
Dienesta (The Women*s Voluntary ^^^^ laiks, ar ko smagā darbā paši
Services) darbinieces formas tēr-pP^^^^mi vajadzabu pēc mums,
pos. Bērnudārza priekšniece uz- n<*luvu5i Anglķļā, nevaram sa­aicina
ikkatru vakara dalībnieku kāpēc šim laikam nav robe-but
jautram, priecāties un piedali- ^u? Kāpēc mums Jābūt tikai par
tles priekšnesumos. Deju kapeUa h^^^siskiem" ārzemniekiem un visu
spēlē valsi, kas domāts tikai gados M?^ku Jāstrādā vienīgi ierādītais
vecākajiem darbiniekiem, un, kad ^^^^s? Gribētos reizi apmainīt paš-mūzikft
izskanēdusi, sirmos valsētā-r^^^^^ f^^^^a ^Jku pret tādu, kura
Jus skatītāji godina atzinības ap- cilāšanai esam labMt sagatavojušies,
lausiem. Bet KUc — samba un bugi ^ ^ i kas labāk piemērots veselībai,
vugil Un. raugoties jauneklīgos pā- ^^"^ ^ katireiz ir vieglāks
ŗos, šķiet, tie spēj ne tik vien velk- f ^P^^ latviešiem, šis bez
: l ISkfit, bet ar kājām prot uzrakstīt pieņemtais darba rīks der
pat mīlestības vēstuli. Smuidra .f"!^, ^Ll^^ jaunkundze sarkanā tērpā aicina de- S™? fā šejieniešiem, citādi ari
'Jot Jautro Janku, bet viņš atvainodas. ff^^^** °^ - — nearotot ^ * šinī zemē ir daudz savādību, no k u -
t ' ŗfim sliktākā ir, ka strādnieki kādā
„Tas nekas,<* drošina lūdzēija, „es uzņēmmnā i r šabloniski stundu kal-lemāclšu.''
[pi (ir'arl akords, bet tāda i r mazāk),
„Labāk nē," iebilst puisis. „Tur|kam Srpus 81 darba i r bezdarbs. Jo
h€kas lobs neiznāks." nav brīv otram par naudu palīdzēt,
" pa lielākai daļai esam spējīgi strā-
; j ^ u ^ 7 ^ ^ ^ i ^ Y * ^ ^ V ^ " ^ ^ ^ ^ ienesīgākus darbus nekā ierā-nasim,"
beWzot piekāpjas Janka im^ Mūsu caurmēra izpeļņa ari
polku lekdams, pēkšņi līk^^^ le- h r krietni zemāka par angļu strād-saucas:
„Piesit kaju, lai dimd gri- nieku izpeļņu.
d«,. katrs savu mīļo didai" « , x« i ^ ,i » ^
D^u pārtraukuma laikā Rubensa L 1?^!^ Mikās da-tlpTdāSrSS
savu m S S te ^^^f^^^Lf^^^^^
SildinMamrddidŽ^^^ S - ^ J ^ d l ^ IStu*^^^^^^^^
S^ām rdkas kustībām un valb- h?'.,?^^.^^^^^
s t i ^ Un trausla meitene, kura T ^ ^ ' ^ ^ i ^ ^ ^1® nopietnības, kurā
t i C sniedz klavreru p ^ d ^ ^ a S - ^ ^ ^ n tā?lc rSacTetībli'^ka^^
S L S ^ S c a S ^ ^ ^ na'R^^' n ^ c ^ f Jo^'m^^'S^^^^^^
veselīga lakata jaunava dzied pa- Lj^aidiSks logs un drošākas durvis
zīstamo jūrnieku dziesmu ,,My
Bomile is over the ocean^ un bei- ^ "^ļ^J^f/^ Jj^ļ
trotka^s uzved skatuve Jka^u^t?r?ī^gu un ^aipjr in»e rināti un p*a^c ietī*gi katrs savā
piesarkušu gaišmati, igauņu puisi,
kuŗS angļu valodā nodzied smel- Mums nav ne labu izceļošanas, ne
dzigu mīlas dziesmu. Ak, kas par labu naudas pelnīšanas iesŗ^ēju. Ja
picikrišanu! Sajūsminātās klausi- nebūtu cerību atgriezties dzfmtenē,
tUas ilgi aplaudē un beigās uzdāvā tad lielākai daļai būtu (un jaii tagad
dziedonim sirdi — no šokodādes. ir) vēlēšanās ilgākai dzīvei meklēt
Pēc priekšnesum,ie m vi,e sus paci.e - I ^c^i^t^u^^ zemi^. ^^B^ et izredzes g^ij^r j m, ,a^za^s.
nā ar t§ju cepun^em. Jaun- Uj^g noteiktas vajadzības dēļ un otr-kundze
baltā priekšautā un paplāti k g ^ tādēļ, ka nav izceļoŠMial vaja-ijūkā
Jautā latvietim. „Would you Lj^igās palīdzības no ārpuses. No
Uke a cup of tea, please? - ^ļģm izceļat gribētājiem loimēdles
„Jā, lūdzu,** atbild uzrunātais. tikai daļai,
,^aki. Pēter, kādēļ tai neatbildi Ar naudu Ir tā, ka tā nemaz tik
viņai a n g l i s ? " interesējas draugs, ātri nepiepelhād. Ja pagājušā saim-
„Hm — lai viņa iemācās kādu I niecības gadā lauksaimniec9:»as hos-vārdu
arī latviski.'^ Joko tumšmatis.! i, ,
Un angliete pasniedz puisim t ^ u , !
It kā sarunu sapratusi, teikdama ļ KT^ - a . ^ i » « « ^ ««
latviski: ,1.ūdzu." Tad smaidida- ^ fHCCSlITIll
<na paraugās zemgalieša acīs ^ un I
Šķelmīgi piebilst: „Es mīlu tevi, k^A ^ ^ m ^ Ā ^ ^
Pītē," un ātri aiziet. Bet Pēteris, DCl llalllUoS
tzlikdamies mierīgs, maziem mal-1
kiem dzer tēju un ilgi nolOkoJas vl-1 ^ , ^ ^ , „ «
nal tvflBcAi Gandrīz vienā un tai i^šā laikā
^ par latvieSu „bagātniekiem" AngU-Ar
bungas dimdoņu pavēsti rota- }§ runāja mūsu cienījamais sūtnis
«ļu sākumu. Se&ns dāmas nostājas I K 2;ariņŠ un plkv./ Janums. Man
rindā, uzliek vieglmetalla šķīvi uz hi^as, ka vlsi^ii^eizfik spriest par
galvas un starp ceļiem iespiež te- to, k u r naudu likt Oa tāda ir), var
niša bumbiņu. Svilpiens, sacensi- pats tās īpašnieks, un tas arī vis-bas
dalībnieces soļo, at^an uzmu-habāk zina, c i k viņam tās ir. Neie-dinājumi,
smlddl, piezīmes. Uzva- gpgjamii spriest, ^ sīki nepazīst un
rētāija i r tā, kura pirmā sasniedz nevar iejusties mūsu apstākļos,
mērķi, ceļā nezaud^ot ne Šķīvi, ne Gandrīz viss vairums latviešu vī-bumblņu.
Bet dk ilgi nocietlsies? Ieiešu Anglijā ir bijušie karavīri. Vai
Jādejo atkal valsis. Rotaļu vadi- Udam jau aizmirsuši» kā šie vīri bija
tĶJa pavēl: ,J)amām i^aukt sava I apģērbti Beļģijā giostela^u nomet-pwtneŗa
matus, kungiem atrotTtļnē? Zem noplīsušā formas tērpa
bikses līdz cejgaliem un žaketēm tiem bieži nebija pat krekla mugu-izvērst
Iekšpusi uz āru!" Deja tur- Uā. Kad Vācijā ieguvām brīvību,
pinās fantastiskos kostfinos, smiekli ^ai tad kas bija atllds UNHKAs no-un
jautrība. liktavās? Kur radās labais apģērbs
Bet tufl n A v viss Sākas vēl Īle- ^ ^P»^ ^ divriteņi šeit Anglijā?
takti. īSudsaiinieS iet gar «t- ngri^^pa J a k ^
vfetu somu un izņem no tās - kS U ^ L TfidJ^ nav ne
nu Da<?adSa — Inmffu vai dāmu ve- ko bāzt zeķē, ne noguldīt baiucās.
Kad Visi ietērpu, godalgu l ^ f i j u « ^ M » J » " ^ ^ ^ ļ
apJausL VlņS saņem p l m o godalgu. J- ^ S L , ^ i Ž f S k S T Z ;
daudz. Tur iznāk 15 pac mēnesi
a?r SciStieLm Xat«va§dā£s ^no smāSjasāmāStes , ih ^- 50 S i l ; laikraksti un grama-
M^Jās iedami, puiM spriež par nedēļā 7 šil. mēnesī, kas būtu vie-jautrā>
as vakaru. Ina koncerta biļete sliktākās vietās.
T* ^ - i • i \ t - j « j i i «JO •^s^i^ulArī ar ēdienu hostelī, mēs, lauk-
«PrittSo ^P^ēte,r^is.' *,JSCfo mme?s oP^r o2^Sn^ J.ļk i ' n ° i em« ^ 5pi«e pnērokdaamrb inpārotideu, ktnuesv,a kraams
kak Izdodas skaidrfi ptfttfi.- ^ izdevumi un dU neple-
AagUH, cprllL I ciešami sīkumi Ja esam te darbfi
S. Bftliei* >aonk(^ lA m&teēus, tad viegli ap-
Maģiskais Zilais briljants
maina īpašnieku
B Ī S T A M Ā K A I S U N S K A I S T Ā K A I S DAROAKBIENS P A S A U I^
ULE J A U N U S U P U R US
Kādā rītā īsi pēc lieldienām vie-ļdušā kakla. 1901. g. briljantu nopir-nā
no galvenajām Ņujorkas aveni-1 ka kāds grieķu kuģu īpašnieks. Ar
Jām iebrauca bruņotu auto un poli- zilo dāi^akm^ kabatā to atradāmie-djas
motodkhi karavāna un ap- gāzušos aizā pie Ssāonlkiem. K r ^ l *
stājās pie pasaules lidākās juvelieru I tori Hopes briljantu i ^ e v a Turd*
firmas „Vinston & "^o" Pasta ie- jas sultānam Abdulam Hamidam IL
rSdnis no bruņotā auto seifa izņē- To dabūja viņa mīļākā sieva HasUē,
ma mazu, brūnu sainīti, uz kura b i - ko sultāns gadu vēlāk greizsirdOm
Ja salīmētas pastmaricas 159 dolāru lēkmē nožņaudza. Viņai kaklā tobrīd
un 87 centu vērtībā. Tanī atradās bija nesamaksājamā rota. BrUJanAs
pasaules šķistākais un bīstamākais atkal atgriezās Parīzē, pa ceļam pie«
dārgakmens — 112,5 karātus lielais vākdams vSl divus upurus: ējšl^idhi
..Zilais Hopes briljants". juvedieri, kas noslīka, un tā kuģa
Kad sainīti uzlika finnas īpašnie-J ļ^fP^!ļ!;^J^^^^
kam Harijam Vinstonam uz galdari^-P^f»3^P^ ...
viņš to vienaldzīgi pastūma malā, J.^ļ^-^^
lika atvērt un novietoja uz samta ^ ^ i ^ ^ ^ ^ . ^ ^ ^ toreizējās bagM-spilventiņa
savu jaunāko Pirkumu, P ^ ^ ^ ^
kas kādreiz bija bijis kāda Burmas I ^ ^ i " ^ ; ! ^ ! ^ ^ . ^^
elku taa trešā acs. Sanākušajiem P,^,^,,^^^^^^
žumālisUem tikko pusotra metra ga. fgj^^i!^^^^ •^Ļ^SJSL
rais Harijs Vinstons teica: ,.Es do- Pp^. ^"f ^*^'^?Sti** T S ! ^ ^
māju, ka esmu izdarijis labu pirku- ^STun.^ Enquk^.
mu, samaksādams par šo nelaimes JJf^^^^
akmeni 1 miljonu dodam. Neticu, k a ^ ^ ^ ^ . ^ ^ ^ * ^ , ! ^ ' ^ » «^«^
ari man tas atnesīs klizmas un ^ - k™^;,^^ ^^^i^tL^fS^ S ^ . ' ^
tu kā lldzSln^iem īpašniekiem. E s T ^ ļ , ^ UB?5±LI?V^*
ceru to jau d rh pārdot ar labu peļ- U?^^^,,^^^^J?f«^l^i^
ņu, bet ļirms taiTbril^ants sāks c t ^ ^ ^ « ^ ^ ^ ^ « ļ^
ļojumu pa A S V un tiks izstādīts vi-r*^^Pp^«^"5y« ^ J5^,7^V ^'^f^* 8 ^ manM S m a T f i m L ^ ^ ^ pavāra aiziešana. Mekllns. kas bija
sas manas lurmas nuāies. pieradis pie īpaši sagatavotiem ē«a.
Akmeni, ko Harijs Vinstons kopā niem, drīz pēc pavāra pazušaM
ar citiem ļoti vērtīgiem dārgaicmē- saslima un Kartjē firmai piepras»i
ņiem nopirka no Vašingtonas mul- ņemt nelaimes akmeni atpakaļ, bet ^
timiljonāres EveUnes Meklīnes at- pierādīja, ka nedz kalpone, nedz pib
stātā mantojuma, patiesi dēvē par vārs nav ģimenei loceklis, un tā brik
nelaimes nesēju, kam nav līdzīga pa- jants palika kur bijis. Nāve gai»
saulē. Tā vēsture īsumā šāda: dīja 6 gadus. Tad Mekilnu vianlgoi
Auk^ā un nemīlīga 1688. g. ^le- J?VJ1^^!1SZ5^^ nHl^^St!
mā Parīzē slims un sanīcis no T ā - P^
lajiem austrumiem Ieradās franču ?S?^
i^Mcrafa ^ ^ k a Ž a ^ ^^^^ ^ saulītē.^VI-dārgakmens
mazas baloža olas lie-L ^ ^ l ^ l ' i , ^ Mekllna-VelSa»
lunl. ko kācHa^āSr^uto^ vi- ^ d n a i l ^ «^%?"J!^v,S:
».r«am«.«xn u^uire. guneiu. ivies vi- ņam bija pārdevis par dažiem <iukā. ^fjg
si labi Zinām, ka cilvēks n e i z t i e k | t ^ J S C ^ a > ^ ? , L i f
SSJu^^ļd^Tdo^ £
akmeni nozadzis no kāda B u r m a s r J ^ ^ * .?2
t e m p £ ^ e l l^Xa R ^ r ^ te^nS^^^
pieres vidū, Taverņē arī nezināja,
kas īsti par akmeni zilganā oliņa lr,r«i*^^2* ^ pārUecIgas mieņ
M kāds P ^ Juv^eriil SSdfii^^ArT^'?;^^
par to piesoma veselu bagātību. r??^?k ^ ??2K^\.^» . ^ ^ ^
BKumas elka aS bija s ^ r a ^ S .^'tf^^rJ^T^
ar mazliet pedēcSu nokrāsu m t ā d s ^ ^ ^ ^ ^ ^ vai nu neparedzētas ne-mirdzuītJ
m^Zx laušWsp§Ja,
k«aL It āduu od^ārig umu nēsāt toreiz• ••M« "iS^ nr i^ g,r^lb,m^ ^n^o ^ne^la^im es bri^lja nta tikt
teļos nedēļks algā izmaksāja 54 šili­ņus,
tad no tās smēķētāji (tādi esam
lielālcā daļa) nosmēķēja caurmērā
15 SiJliņu nedēļā, kam pievienojas iz­devumi
p ^ drēbju iegādi, veļja
mazgāšanu, augļiem, kino, grāma­tām,
avīzēm, kādu pacuju \iz Vāci­ju,
un tomēr iznāca neliels gada at­likums.
Bet privāti dzīvojošiem stā-voklis
ir vēl sliktāks. Privātus d r i -
vokļus i r grūti, pat neiespējami da­būt,
un tie,ir dārgi, tāpat kā pan­sijas.
Piemēram, slienas algas tdc-stilstrādnieks
saņem nedēļā 85 šili­ņus,
un tas ir pārāik maz, lai domā­tu
par izceļošanu vai pirktu māju.
Tāda māju 'pirkšana nav vis bagātī­bas
parādīšana, bet gan iespēja tikt
pie dzīvokļa, kas pa vairākiem kopā
vieglāk izdarāms. Dažās vietās tau­tieši
to jau paguvuši, jo ph:kšanas
noteikumi ir ^tiešājn izdevīgi Daž­reiz
bankai nlaksāl; i r izdevīgāk ne­kā
maksāt dārgas pansijas, un šo
dzīvokļu grūtumu dēļ viens otrs uz­ņēmies
Ueliu parādu nastu, kas ne­maz
tik paiīkaim nav.
Ir ari tādi Iļautiieši, kas nopelna
tiešām labi. bet tie nepieder vairā­kumam.
Ir ari mums ierādītos dar
bos vienā ottā vļietā iespēja labāk
nopelnīt, bet šl iespēja tad prasa
ļoti smagu dari>u. Jo pretējā gadīju­mā
šejienieši būtu Jau pridcšā.
Avīzē bija rakstīits. ka kādā ģime­ņu
hostelī valdība piemaksā divas
tr^daļas. B6t angj|i nemaz ar nau­du
tā nemētājas, un, ja ko dod, tad
tāpēc, ka citāda atrismājuma nav.
Ja ar 85 āiliņu algu Jādzīvo pilsētā,
kur pansija maksā 3^—50 šiliņu ne­dēļā,
neskaitot klāt piepērkamo uz­turu,
tad var izrēķināt, cik liels var
būt atiikums un cik grūti tādam
strādniekam uzturēt ģimeni Mēs v i -
tikai ar ēšanu un gulēšanu vien, bet
gan dzīvo savu 'dzīvi, kurā i r prāvs
daudzums vajadzību un pienākumu;
tie šos niecīgos algas atlikumus rei­zēm
sadrupina vēl niecīgākus, kaut
arī būi^ patika aiistāt tos lielākus.
Visumā AngUJā c^sam paēduši, ap­ģērbušies,
brīvā laika ari p\alīdz
pietiek, bet bagāti gan nedomājam
kļūt, kaut arīpaSi-eiz darvojam la­bāk
nekā iepriekšējos gados. Paš­reiz
darba pietiek īrisiem. Vēl viena
raksturiga p ^ d l b u : tiem, kas ar
grūtībām tikuši kādās tedmiskās
koUedžās vai augstākās amatu sko-lāSf
vispirms bija Jāparaksta atteik­šanās
no tā darba, ko pēc skolas
beigšanas būtu spiljlgi strādāt, un
jāpaliek tādiem pat E.V.W. ierādītā
darbā, kā visiem. Tas pierāda, ka te
mēs esam vajadzīgi, tikai kā ārzem­nieki,
kam jādzīvo Anglijā šejienes
vajadzību dēļ — ua tādēļ, ka i ^ u
nākotne i r nezināma.
Joikšairā. cpHī
r^ināt, ka mums varētu būt atli­kušas
92 mārciņas, het mēs tad stai­gātu
UNRRAs dckli karavīra ģērbā
un salāpītām biksēia.
Tādi mēd neesam, Jo negribam, ka
par latvieti smejas. Lielākā daļa ie­gādājušies
divus li<lz trīs uzvalkus,
mētdi. kas vidēji maksā ap 11
mārc katrs, apm. ^divi pāri kurpju
(neskaitot daii)a dr3>es un 8^vus)
pa 2.5 mārc, klāt vēl nāc virs­krekli
pa 17 un vairāk šiL, veļa,
kjMa saites, cepunu Tas i r vlsne-pieciešamiOsais,
un atliek vairs t&ai
ap 40 mārdņu.
Ari radio aparfili maks^ 17—30
mārc., d l v r i t ^ ap 10 mārc., kofe­ri
&-19 māk. (^is koferi dārgā­ki).
Ari pulkstenis Jāgādā (4o at-ņ^
a kopā ar pIJdāmspalvu, no
gūsta atgriežoties). Neesmu dzērājs,
bet iznāk, ka naidu esmu nodzēris,
ja neeanu iekrājis 40 mārciņas.
Mūsu hostelī ņai^^ neviena, kam
būtu iekrātas 30 mārciņas, un ari
šis ietaupījums pirmā pirk\unā iziet
Bet mēs esam apmierināti, ka ne­nīkstam
Vācijas nometnēs, Jo nav
vairs jāēd žēlastība^i maize.
^Ietai^>vj\uni ir tiem, kas bez laiOc-saimnieclbas
darba dara vēl kādu
blakus darbu, piem., grāmatu tir­gotājiem,
k(Hicertu rīkotājiem, amat­niekiem
uc. Bet ne]>ielīdzināsim šos
^ daudzos visam vairumam, Jo tad
- J 3 gūsim aplamu ainu. Arī tās
40 un vairāk mārdņu, kuras saņē­ma
bijušie gūstekņi — virsnieki, ne«
pieskaitīsim Anglijā nopelnītam
mārciņām;
C^ehaii^)t<»iā, aprīlī.
A. P a k a l ns
tikai karaļi vaļā, nēsāja to uz ielas, bazāros un
Tā ari Zilā acs pēc apsaīk)ē6anas kino. Savā Maskavas braucienā
nonāca „saulēs karaļa" lAidviķa 14. 1934. g. viņa gl^a ar to visos n c ^ -
galmā. Te pirmo reizi parādījās lokālos im šaubīgās dzertuvēs. Pa^
briljanta basais iespaids — Taver- don^ju iestādes beld^t lūdza aznari*
ņē divi gadus pēc dārgakmens pār- kāņu vēstnieku pierunāt ekscentris-došanas
nomira šausmīgās mokās ar ko miljonāri aizbraukt, Jo baidljfis,
nezināmu slimībii, iepriekš pazau-lka nenotiek kāds skandids. Krievi
dējis visu savu naudu. Tāpat sa- milzīgā bridjanta pu^isku nēsāfiarm
slima juvelieris, kas £daneni bija p l r - i a r i uziOcatīJa par tīšu HaRMrlkāņu
cis, un slīpētājs, kas to apstrādāja, kapitālistu provokāciju".
Jaunais ]|KEi5nieks, Ludviķa 14. ba- Tagad notiek minējumi par to,
gātais cienītais superintendents Fu- kas būs liktenīgā akmens nSsamis
kē, trīs gadus vēlāk mira kaunā un uptiris. Juvelieris Vinstons. kas pē»
negodā; viņu apcietināja par nau- dējos 10 gados nopircis visus vērtI-«
das izšķērdēšanu un krāpšanām, gākos briljantus pasatiē, cer par
Dārgakmens nonāca Francijas valsts Hopes briljantu dabūt vismes 2 infl-dār^
ietu ^lab&tuvē un no turienes jonus dolāru.
Marijas Antuanetes kakla rotā. Sī
Latriļas
abaieflients ārzemes
• •
ANGLIJA} 4/-sh ptr eksemplfiin fflSnett;
•••ttka fivmttm esot 5 d. - Piritivd
A. Velnbergs, West Vrattlof E. V. V,
Hosttl, Vrattiof (^tamda, Nr. Ouakrtdie^
Ctmbs. Oreat Britain.
nākošā ZUās acs īpašniece beidza
dzīvi zem giļjotlnas. Marijas Antu-anetes
labāko draudzeni, Lambalas
princesi, kas dažreiz galma sarīko^
Jumos bija rotājusies ar Zilo bril­jantu,
pūlis saplēsa gabiāos un ieme*
ta Sēnā.
Tad nelaimes nesējs briiUants vai­rāk
nekā 100 gadu bijis pmidis. bet
i ^ ^ i i - ^ *^^^^^| AU8"TWUJAT'8/:;h «lne.lt
.Londonas baņķierim sēram Tomasam I atsefiiķa nviniirā ctiu 6 d . - Parstifti
Hopem, Miljonārs akmeni nopirka. ^ 2*Tļ?*¥' A?.*®" OueethonM, Gantem
M pēc burvja mSjiena atkal sākās L ^ ?; |vA«etraUa. ^
• ' ^ K ^ A visu sa-h'/ji^^^^^^^^^^ Pa^rSr^ļSrM;
vu bagātību, bet briljants iemantoja I Street, Brookirn 28. R T . U . & A.
Jaunu vārdu, kas tam palicis līdz BBĻĢIjAt 30 fr. par eksenpiam mSnetf. -
illm dienām. Nelaimes akmeni man- PJrstāris K. Erkens. 127, ne du Fltorse,
iioJa baņķiera dēls un pasniedza sa-L.?;V^^^^^ n^«** ^ / .
kundze, slavenā amerikāņu aktrise Le}r., Kobenhavo s. Danmark.
Marija Jokc, par vari gribēja ricals- F R A N C I J A : i » ) , - i r ^ r eksempiiuti mēnesi.
to akmeni nēsāt ari uz skatuves. Baumania, 86 Roe
Turs to kategoriski aizliedza. Mē- „'i^'L!*^ ^^^^
liesi pēc kāzām aktrise tomēr kādā "^p^JS^i l'^fA^rh^L^S^l^^
pirmizrādē U2kāra kaklā slaveno H^.^Ho«;ni^^ Sweeilnckpieio « ,
dārgumu, \m nelaime bija klāt. Baņ- K A N A D A : I doiart par ekiempitm mēDesi;
ķieŗa dēls tūlīt pieprasīja šķiršanos, i'fifstfivis i . Batraks, P. o. Box looo, Sta.
Briljants palika pie šķirtās sievas,lv»c^STor«^ 3. Onttrto, Caoada.
kas pledzivoda v i «m nevdksmi Pēc P^Jf^S*]; kSSSk.r&ediSt«rs"S^^
otras. Tad viņa dsmeni pārdeva un ļ SANARE iBitado uS v^t^^
uzcēla modemu viesnīcu. Tā nodega ļzViEDRijAt 2.10 Kr. par eksemeuun mē-
Hdz pamatienL Jau pirms tam vi-1 £«i. - Pantifis N. Segienieka, Kitib-
];ias otro viru kādā kautiņā uz ielas ļ Stockboim. SvtHge.
nodūra piedzēris matrozis, kad lau-L! l 5 ' * ! ! ? t e . J?'^a^ ^t^t' iL^X
iKf«i« JSJT^A^^z^ ^AAiiJ u8/«« 1™^. ^ Kanāda - 8 centi,, bet ne mazāk kā
latais pāris devās msoās no kādah doUrs par sind. AngUfa oo Atistrāiija -2
labdarības sarīkojuma. Sievai kaklā NM bet ne maOk u a/^b par sind., Beļģijā
hiia Honea briliants fr., bet ne mazSk kā 28 fr. par slud.
OVja nopes orujanis. Franciji - lO fr. par vārdu, bet ne maitt
Nākamais akmens IpaSņleksfranču ^li'^^^J'^''^^^'^K'^J^,fP^
r^tti^^A^vJ^AZī^vi^^ " 2 Kr. par slad. Dflni fi - Ifi mākleris Kolo dzīvi beidza paSnavi-ļēras. bet ne mazfik kā 3 Kr. par sludlnāiīnmi
bā. ūtrupē briljantu nemirka krie-ļ lal nerastos traocējttrol Uikraksu kSrftrt
VU kņazs KoniatOVSkiS un kādā va-lPlesd^ē. Ifldnm maksStSJus Eiropas tenēs
— ..FOiieS Bergeres" aktrisei Nezi- irpm Eiropu maktājtimas lidarit vismai par
namu iemeslu d ^ KoniatOVSkiS tai I ^vl mēaeSiem m pHekSo 00 fltļatmot abonē-pa5ā
n a k t i j nog^Sja. Hoi«sK'll'^^-^^^^^^ ^
briljantu policija noņ^na mežonīgi I aēs pasfidaaaas pie pantāvfiem.
sadtn-tajam līķim no asinīm pārplū-| LATVUAS AFOlDS