Bavarijas Latviesu vestnesis, May 29, 1946

              f
LATVIAN NEWS BULLETIN
The policy of this Newspaper is to provlde our Latvian people in exlle with all available news of Importance concerning tlie world's happenings, of poliitical. ecpnomic, cultural or
iocial signiiicanee. And our specialatois to present the hu^ ideāls and achievements of the great Democracles — the United States of America and lihe Brltish
Empire. This aim, we knovir, will help maintain the, spiritual and Ajulllural unity of the Latvian people and -~ of all thuigs wUl yield hopes for a s^er and happier future.
Redakcija-Editorial Office: Hotel Coņvikt, Dillingen/Donau, Bayern (13b) Iznāk divi reizes nedēļā — Piiblished twice a week ^
Nr. 41 (43) Authorized by Military Government and UNRRA Dillingenā, trešdien, 1946. g. 29. maijā
Fr. Igals •
Tā okupanti nacisti rak­stīja
par Latviju
Vācu okupācijas pēdējās > nedēļās
Hlgas grāmatnīcās parādījās! pabiezu
brošūru sērija^) Baltijas valstu jaur
tājumos, kaš populāri zinātniskā vei­dā
mēģināja iepazīstināt lasītājus ~-
vāciešus ar latviešu, lietuviešu un
Igauņu tautām un to vēstures^ pro­blēmām,
lūkojoties, protams, no tā
laika; „Lielvācijas" viedokļa. Bro-
•ftūru autori: nav skopojušies ar vēr­tējumiem,
jo tie rakstījuši savus
pamfletus apstākļos,, kad neviens
tiem nevarēja liegt izteikt okupantu
īstenās domas, kādēļ šie ražo:jum:l
sevišķi interesanti ^taiisni šodien, kad
bieži vien daži to pašu aprindu ļau­dis,
kas personīgi pratuši laimīgi pa­glābt
savas ādas un veikli pielāgo­ties
jaunajiem apstākļiem, mīl nākt
ār„atklājumiem" un apgalvojumiem,
mes sa avojamies ei?
Visās latviešu nometnēs pēc pirmo sēsties apriepotā mašīnā un mācīties
kuros gan citādiem iin šoreiz viltī­giem
paņēmieniem^ turpina paust to
pašu naidu, neiecieļtību un iedomāto
pārākumu kā tumšajos nacionālso­ciālistu
varas okupācijas gados. ^
. Mūsu priekšā Dr: Arveda fon Tau-bes
sarakstītais darbs „0 s 11 a n d
I m M a c h t k a m ī p f :l 561-194 1".
Pēc tam, kad autors paviršas un.
vienpusīgas konļipiļlācijas veidā izse­kojis
Baltijas I zemju vispārējām vē­stures
gaitām kopš ordeņa sabruku­ma
līdz pirmā pasaules kara bei­gām,
doktors tikai 1 īsti nonāk savos
Odeņos,' jo nu, lūk,, sākas viņa perso­nīgie
komentāri,' kijiŗos viņam izde­vība
izteikt savas personīgās domas,
kas reizē ir arī okupācijas vadošās
kliķes domas. Un tās nu mums ne­kādā
gadījumā nedrīkst būt labvēlī­gas,
jo autors šev i jau no paša sā­kuma,
ā priori, stāda par uzdevumu
pierādīt, ka nevarējis būt nekāda
•panākuma „mēģinājuniiam dibināt
im uzturēt Baltijas telpā bez Vāci­jas
un Krievijas līdzdalības radītu
valstisku iekārtu, kas pie tam vēl
izveidota ar rietumvalstu palīdzību."
Patstāvīgās Baliijas nacionālās
valstis, pēc autora domām, esot ra­dušās
vienīgi pateicoties Vācijas un
Krievijas pagaidu vājībai abām tau­tām
nelaimīgā pirmā pasaules kara
iznākuma rezultātā. Bet tā kā pil­nīgi
noklusēt Baltijas tautu toreizē­jās
brīvības cīņas tomēr nevarētu,
tad, acīm redzot, ar vēlēšanos mazi­nāt
to nozīmi, tās pieminētas tikai
sekojošā īsā teikumā:
,,Vienīģi šādos apstākļos (t i. Vā-
; cijas un Krievijas sabrukuma ap­stākļos)
varēja būt svarīgas šo rhazo
tautu bruņoto spēku cīņas viņu pat­stāvības
nodrošināšanai." -
Atzīmējis jauno Baltijas valstu
ļiroklamēšanas faktu, autors tūliņ
arī sāk uzskaitīt nepareizības un ap­grēcības,
kādas, pēc viņa domām, at­ļāvušies
latvieši, igauņi un lietuvieši
-savās jaundibinātās suverēnās val­stīs:
„Kaut gan varēja sagaidīt, ka Vā-tujas
un Krievijas.atspirgšanas gadī­jumā
Baltijas telpā notiks polītiskas
pārmaiņas, kas prasīs noteiktu no­stāju
arī no Baltijas valstu tautām,
vēsturisko konjunktūru neizpratušās
jauno Baltijas republiku valdošās
•aprindas domājās saglabāt 1920. gada
; politisko konstellāciju ar Jintantes
valstu un Zenevas līgas palīdzību,
nodrošinot nopietnas vajadzības brī
dl savu neitraliļtāti ar šo valstu at­balstu.
Baltijas valstis, sevišķi viņu pa­stāvēšanas
sākumā, līdz ar to nonāca
pilnīgā atkarībā no Versaļas. Ne ti­kai
ārpolitikā, bet arī savas iekšējās
dzīves veidošanā šīsļ valstšs sekoja
, *) 0 s 11 a n d r e i h e, Schriften zur
• Kunde-desReichsicommisariatsOst-land.
Herausgeber • Gari Engel, Jo-hannes
Papritz, Reinh. Wittram. Ver-
• lagsgesellschaft Ostland, Riga. le-
• spiests Latvijas valstspapīru spiestu-
1944. g.
(Beigas 3. lappusi)
organizācijas jautājumu nokārtoša-^
nas pirmā vietā bija -mūsu jaunatnes
izglītības jautājums. Tiklīdz arī šis
jautājums guva atrisinājumu, sākām
domāt un gudrot par dzīves prasību
— pārskoloties praktiskiemt arodiem
un mācīties tādus arī pilnīgi no jau­na.
Izpaudās pašierosme im katras
nometnes vadības iniciatīva. Pstr
vispopulārāko kļuva autovadītāju
kursi, jo mūsu mechanizētajā laik­metā
autovadīšanas prasme nākotnē
var izrādīties par visai noderīgu. Par
šoferiem kursos vēlējās iemācīties
pa lielākai daļai miūsu- inteliģento
profesiju pārstāvji.
Atsaucība radās ari kursiem par
elektrotechniku, technisko rasēšanu
(Fišbachā), adīšanu, autogenisko me­tināšanu
(Memmingenā), veļas šūša­nu
un piegriešanu (Kemptenā) un
vēl citām-nozarēm. Lai gan labi do­māti,
šie pasākumi nereti atduras uz
grūti pārvaramu šķērsli. Nav daudz
to vietu, kur pēc teorētiskām mācī­bām
kursanti būtu varējuši sākt
praktiskas nodarbības, piemēram,
pašu braukšanu. Tur, kur tas noti­cis,
mācību mašīna gandrīz vienmēr
.pašu samontēta, piemēram, Minche-nes
Loeņgrīna ielas nometnē un Lau-ingenā
pie Donavas. Kursus ar auto­vadītāju
tiesībām tāpēc beiguši sa­mērā
nedaudzi tautieši Augsburgā
un 'Minchenē. Praktiskās apmācības
pašlaik vēl notiek Memmingenā un
Lauingenā, bet Fišbachā, Kemptenā
un daudz citās vietās iespējas prak­ses
iegūšanai nav vēl panāktas.
Tas pats ar elektrotechnikas kur­siem.
Gandrīz katrā nometnē ir pa
inženierim, kas kursantus varētu ap­mācīt,
bet trūkst visvienkāršāko in­strumentu,
kādēļ arī šādi kursi jā­pārtrauc
pēc teorētiskās daļas. Ne­līdz
labā griba, ja nometnes tuvumā
nav kādas darbnīcas vai nav iespē­jams
pašiem to iekārtot. Zināms
šķērslis ir arī augstā maksa par
prakses iegūšanu, kas dažviet snie^
dzas pāri simts markām. Vai neatr
rastos ceļš, kā arodapmācību padarīt
pieejamu visiem bez maksas?
Savi panākumi adītāju kursiem
Memmingenā. To 50 dalībnieces no
UNŖRA's dotā materiāla gatavo adī-jumus
ne tikai savas, bet arī citu no^
metņu vajadzībām. Turpat ari au­šanas
kursi Idas Priedītes vadībā.
Ir divi aužamie Stāvi, apmācībām
tātad praktiska nozīme. Labi panā­kumi
veļas šūšanas un piegriešanas
darbnīcai Kemptenā, kurai ir 3 šuj­mašīnas.
Divi Šo kursu absolventes
atvērušas veļas darbnīcas citās no­metnēs.
Doc. J . Sterhberga vadītā grafikas
klasē pie tautas augstskolas Fišbachā
mācās 6 audzēkņi, kurus pamazām
ievada melni baltās mākslas noslē­pumos,
īpaši gravēšanā metallā. Ci­tās
Fišbachas tautas augstskolas no-_
zarēs 16 lektoru māca 240 klausītāju.
Tā ir, lai arī nepilnīga, bilance,
kas, runājot par 25—30.000 latviešiem
Bavārijā, rāda neizmantotas Iespē­jas
un izdevības, tā runā par dīkā
aizvadītām dienām un mēnešiem,
tā brīdina: nākotnei mē« esam tik­pat
vāji sagatavoti kā.pirms gada^
Juris MiķelsonB
Pirmie DP sasniedz
Ameriku
Ņujorkā. 20.1 maijā (AP). — Ar
kuģi no Brēmerhāfēnas, šodien te ie­radās
867 DP, to'skaitā 75 bērni. Sie
bēgļi bija pirmie, kas nokļuvuši Sa­vienotās
Valstīs uz kārtējās kvotes
rēķina, ko prezidents Trumens no­teicis
uz 39.000 gadā.
The Stars and Stripes
Prāgā, 22. maijā (/iP); — Oficiāli
paziņots, ka krievu karaspēka daļas
ieradušās Cechoslovakij ā, lai
to šķērsptu ceļā uz Vāciju. Bija pa­redzēts,
ka karaspēks dosies cauri
Cechoslovakij ai tās vēlēšanu dienā
25: maijā. Valdības paziņojumā
tagad tomēr teikts, ka krievi piekri­tuši
karaspēka kustību atlikšanai
līdz kādai dienai pēc vēlēšanām tā­pēc,
ķa šīs kustības iemesls pašā
Cechoslovakijā un ārzemēs nepareizi
iztulkots. — No Vīnes ziņo, ka sar­kanā
armija pieprasījusi dzelzceļa
vagonus 70.000 karavīru transportam
maijā un tikpat lieliem transportiem
jūnijā. Jau ziņots, ka padomju oku­pācijas
joslu Austrijā atstājuši 30.000
sarkanarmiešu un apmfram 10.000
aiziešanu sagaida drīzumā. Lielāko
daļu caur Cechoslovakiju pārvietos
uz krievu okupācijas joslu Vācijā.
Vīnē atlikušās krievu karaspēka da­ļas
pa lielākai daļai ir NKVD vienī­bas.
Nav zināms, vai NKVD spēki
ierēķināti vispārējos okupācijas ar­mijas
kontingentos. - Amerikāņu mi­litārā
tiesa piespriedusi L i e 1 h e s e -
n a s demokrātiskās partijas lietve­dim
Emstam Lugem 5 gadus cietu­ma
par naidīgiem izteicieniem pret
Padomju Savienību. Pierādīts, ka
Luge apvainojis sarkanarmiju vācie­šu
aplaupīšanā un izvarošanā- un
piebildis: „Būs jauns karš starp
Ameriku un Krieviju, un Vācija cī­nīsies
rietumu pusē." — 21 A m ē ­r
i kas valsts valdības pārbauda
iespējas standartizēt armijas iero­čus
un apgādi visās Amerikas
valstīs, tā radot \espēju padarīt
rietumu puslodi .kopīgā mobilizā­cijā
par vienu kaujas vienību. —
PCā Ķ ī n a s valdība, iā komīinisti
ziņo, ka cīņas Ziemeļķīna^ provincēs
'Santungā • un Hopejā izvēršas par
plaša apmēra vispārēju konfliktu.
4000 amerikāņu karavīru pēkšņi -sā­kuši
pārmeklēt 72 km garu Donavas
joslu no Pasavas līdz Degendorfal^
kur novietota ungāru karaflote. No
ungāru flotes 375 vienībām, kuru v i ­du
ir lielgaballaivas un vienkāršas
des'antlaivas, uz vairākām uzieti lož­metēji,
radioierices. un melnā tirgus
preču krājumi. Sī ungāru Donavas
karaflote kara beigās atmuka no
Melnās 'jīiras puses uz ameiikāņu
joslu. — Amerikāņu spēku virspa­vēlnieks
E i r o p ā norāda, ka aiz­liegumu
amerikāņiem precēties ar
vācietēm neatcels, „kamēr es būšu
militārais gubernators im kamēr ne­būs
parakstīts miera līgums." — Pir­majā
civilās satiksmes lidmašīnā
kas. pēc kara devusies no Berlīnes
UZ' Savienotām Valstīm, aizlidoja
ari 3 g. v. bēgļu bārenīte Bella Ra­faela,
ko adoptējis kāds amerikāņu
seržants. Bellas vecāki miruši Aušvl-cas
koncentrācijas nometnē. Prā­gā
tautas tribunāls piespriedis pu­blisku
nāves sodu Hermanim Fran­kam,
kas bija Bohemijas un' MorS-vijas
„protektors'l. Viņš nobendējis
vismaz 300.000 čechoslovaku. Sods
zpildīts. — Amerikāi;iu karavīri Da-chavā
dienu un nakti apsargā pulk­vežleitnantu
Oto Skorceņiju,' Hitlera
alveno sabotāžas meistaru, kas va­dīja
Musolīni atbrīvošanu no gūsta
un Hortija sagūstīšanu. Viņu „glaba
la ledus" kā varbūtēju apsūdzības
liecinieku NTrnbergafl prāvā. Viens
no fantastiskākajiem Skorcenlja pa­sākumiem
bija uzdevums „Grief" pē­dējās
vācu ofensīvas laikā rietumos.
Sal operācijai savāca 3000 vācu ka­ravīru,
kas runāja angliski, ietērpa
tos amerikāņu un angļu uniformās
un apgādāja ar Sabiedroto ieročiem.
Skorcenija vadībā tiem vajadzēja iz­lauzties
• cauri amerikāņu līnijām, ie­ņemt
un noturēt kādu tiltu pāri Mā­sai,
kamēr ierastos „SS" tanku ar­mija.
Skorcenijs oficiālā nopratinā­šanā
paskaidrojis, ka cauri izlauzu­šās
tikai 3 šādas vācu „džīpu'V vienī­bas
im 2 triecienlielgabali. Bijis pa-^
redzēts, ka 1944. g. Ziemsvētkos
Skorcenijam pašam vajadzējis ame­rikāņu
uniformā ierasties Pjirīzē.
Viņš tagad noliedz, ka vācieši gribē­juši
sagūstīt ģenerāli Eizenhaueru
r— Maršalu Petēnu cietumā apsargā
120 republikāņu gvardu. Kādreizē­jam
Višijas valdības galvām atļau­tas
tikai nepieciešamākās ērtības.
pareģošanu
Viņa cletuitns ir maza balta guļam-telpa
ar armijas gultu, koka galdu
un krēslu, grāmatu plauktu un drēb­ju
skapi. Petēna sievai atļauts satikt
vīru 1 stundu dienā divi sargu klā­tienē.
Visu^Petēna īpašu ^ is pārdos
un naudu paturēs valsts. Sievai var-
Norobežošanās
Minchenē metropolīta Serafīma
vadībā nesen notika Vācijā esošo\pa-reizticlgo
draudžu mācītāju sa­nāksme.
Tajā piedalījās 10 bīskapu
un ap 100 mācītāju. .Latviešu pa­reizticīgo
blazniču sanāksmē repre­zentēja
māc. J. Molotoks no Eslinge-nas
un A. Pŗibincevs un A. Kolober-slds
no Kenlptenas. Pēc plašām pār-ruiaām
sjmāksmes dalībnieki vieno-jāsi
par memorandu, kurā deklarēta
norobežošanās ļ no Maskavas pareiz­ticīgo
baznīcas. Tajā Izteikts arī vie­doklis,
lai pārvietotās personas pie­spiedu
kārtai nerepatriētu, bet dotu
tām iespēju izvēlēties jaunas dzīves"!
vietas. Memorands nosūtīts A S ^ se­nātam
un Ahglijas parlamentam. Sa­nāksmes
dalībnieki nosūtljuSl lesnier
gunaus ai'I ASV ārlietu ministram;
Ber nesam, Anglijas ārlietu ministram'
Bevinam, pāvestam Pijam 12. nn
Elīrioral Rūzvettal. J.RaituiļAS
Pirms 16< jdiilja gaid
Staļina deklarāciju
VaSingtomā, 21. maijā (AP). ~ Ar-būt
atļaus paturēt vienu no viņa ^^^-^^^ ministrs 3ernes8 viikar paziņo-uniformām,
bet pazīstamo maršala .1», ka Savienotās Valstis ārlietu ml-zizU
pieprasījis Francijas muzejs, h^i^tru konferencē Parīzē bija leva-
Petēns nekādi nevar Izprast sava so- dījušas miera ofensīvu. Sajā pirma-da
jēgu unrnūža ieslodzījuma bar- Jā ziņojumā pēc ārlietu ministru kon-dzībUi
- Atjaunojot miera laika rūp- ferences Bemess deklarēja, ka ya-niecību,
C e c h o s l o v a k i j ā pa- jadzlibas gadījumā .ASV aicinās pašu
redz, ka rietumu valstīs tā nevarēs UNO Izstrādāt miera priekšlikumus.
i:ast tirgus savām eksportprecēm \m Attiecinādams savus vārdus uz Krie-tāpēc
savu ārējo tirdzniecību virzīs viju un deklarēdams, ka nevienam
uz austrumiem — uz Balkānlem un nav tiesību Izmantot veto tiesības.
Padomju SavienīlDu. Cechoslovakijā pret Eiropas miera veidošanu, Be1r-atteiksies
ari no tradicionālās stikla ness sacīja: „Ja mēs nevaramTpa-ražojumu,
porceli5na, rotaļlietu un nākt mieruli Iekams 4 nācijas būs
mūzikas instrumentu ražošanas, bet vienprātīgas Itin visos jautājuAos,
pievērsīsies smagiii riipniecībai me- kurus ikviena, ko tām Hizskata p ^
tallu, elektrotechnlskā un ķīmiskā Uvariiglem, ta>d katrs Drošības pa-nozarē.
Eomā. miris kardlnālis ^omes loceklis var apturēt ari visus
Enriko Gaspari. Viņš ir ceturtais «AI„«, ^ i ^ ^ ^ ^ ^ A 7 X ^ ^ ^ : « kV ardinārhvs , kI as m.i ris šaij gad\.ā, . — «80^0^ ļsosļauvfuli vmēliēešraa nroasd īsšaasnaauik. t nErCd^ ee1kr1al a rkeodnafme^s^
Arestētos DP nodos
armijas rīcībā
Frankfurta, 21. maijā (UP). —
Amerikāņu joslas militārās valdības
nedēļas pārskatā paziņots, ka visus
DP, kurus vācu policija arestēs ār­pus
viņu nometnēm, turpmāk nodos
militāro komandieru rīcībā, kas aiz­turēs
tos līdz tiesāšanai Militārās
valdības tiesās.
The Stars and Stripes
Ciie uzņems vācu
ieceļotājus
Cīle paziņojusi, ka ir ar mieru uz­ņemt
20.000 vācu izceļotāju no Dien-vidšlēzvīgas.
Pagaidām t^mēr, kā
ziņo no angļu puses, vāciešiem no
angļu joslas izceļot vispār aizliegts
un īpašu izņēmumu nebūs.
Schwāblsch6 Landeszeituiig
km no Kairas atrastas. tempļa dru- ..^^j ^ ^
pas, kas ir ap 4000 gadu vecas. , , , ^ \ ' , •
Templis celts par godu dievam Cha- ^^^^^J^ "^^^l^
numam, ko f^uraoni pielūdza kā pa- f ^f'^'^'^, sasauks^ vēl āajā vasara.^/
saules radītāju. Nicā vairāksoll- konferenci nesasauks, tad Ra­šanā
par 4 milj. franku pārdoti 400r'^"^^^^ ^^^^^^^ ^^^^^^^^ spiestas lūgt
kg matu, ka« nogriezti franču u n - P^^^^P^^^^ Izstrādāt miera-itāļu
sievietēm par sadarbošanos ar Priekšlikumus.'; Bez tam, Iztdcās
vāciešiem. Melntlrdzniecības ap- P®^^^^^' ^^^^ vēloties panākt 25 ^ga-kaŗošanal
angļu joslā, sākot ar Hgumu par^Vācijas kontroli un
aug., karavīriem un militāram per- ^^litēju Sabiedroto spēku atvilkšanu
sonālam marku vietā izmaksās īpa- Austrijas. Brīdinādams Savleno-šus
kuponus, Angļu karavīriem vel- tās Valstis no Izolācionisma, Bemess
kalos tad vairs nebūs iespējams ie- teica: „Mēs nedrīkstam aizmirst, ka,
pirkties ar vācu markām. — Zem- ja nespēsim sadarboties mierā, mums
nieks Milošs Mirkovs mazā ciemā nāksies atkal sadarboties karā, kas
Budapeštas tuvumā no UNRRA's sa- aptvers visu pasauli." Vissvarīgākais
ņēmis svārkus. Kabatā bijuši 600 atsevišķais Parīzes konferences re-dolaru
skaidrā naudā un krājgrāma- zuitāts, teica B.emesS, bija beidzot
tiņa par gOiOO dol. •Mirkovs naudu panāktā vienošanās par Itālijas pa-atdcvis
UNRRA'i. Krājgrāmatiņa miera noteikumi^ revīziju tādā garā,
piederējusi Deilo Heijcram no Ņu- kas dod Itālijas valdībai, iespējami
jorkas. ~ M.a::>kavas „Pravda" ziņo, Uelāko brīvību, kāda vien iespējama
ka uzbrukumos „tautas rcvolūcionā- pirms formālā miera līguma, - Va-rai
armUai'^ Mandžuxijā nogāzti ^ .agaida, ^ ka ģenerālisims
bumbvezi ™ r d ^ PHotiem. Z i - staļins un Molotovi pirms 16. jūni|a
ņo3uma no_Vladivostokas teikts ^n.Ul.,^,^^ ,
ka amerikāņu bumbvczi atbalstījuši . , , •
Ķīnas centrālās valdības soēkus. I "'^^"^^ ^^'^'^^^ '^^^^^'^-^
Vašingtonas kara ministrijā par šā­diem
incidentiem nekas nav zinTims.
— Polijas stingri kontrolētā un cen­zētā
prese asi uzbrūk Savienoto
Valstu ārlietu ministru vietnieka
Ečesona paziņojumam, ka Amerika
noraida Polijas lūgumu pēc aizdevu­miem.
Poļu pirese to nosauc par mē­ģinājumu
„izdarīt i)olītisku spiedie­nu"'
uz Poliju. The Stars and Stripes
uz sadarbību ar Lielbritāniju un Sa­vienotām
Valstīm. V - Irānas propa­gandas
ministrs Teherānū oficiāli
paziņojis, ka. 6. maijā nobeigta pa­domju
karaspēka evakuē.sana no
Azerbaidžanas un pārējās Irānas, bet
agrāk bija ziņots, ka sadmsmēm ar
„briviem azcrbaidzaniešiem-' ir tikai
vietējais raksturs.
The Stars and Stripes