Bavarijas Latviesu vestnesis, September 14, 1949

              Nr. 91 (31» 1949, t R septembri.
Ar Mitori parakāto vst tnSdiliem pa-mtmutiim
rakstos tete^ktis domas nav
katrfl tlņā redakcijas domas.
ŠĶIROTIES
IR JĀIZŠĶIRAS
Mēs l^^stam. Sajā sakarībā ne­reti
nākas dzirdēt domas, ka reizē
ar izklldanu mirst mūsu organizfi*
cija un ka latvkiiu Iecerēto mērķu
f }fatoiegfanal būs savlaicīgi Jāveido
Jauna organizācija^ izejot no lat­viešu
ģimenes, mazām kolonijām
un da^da veida sīkām, vietējāih
biedrībām un biedribiņām. Šādās
domās ir daudz patiesības, bet katrs
^ pametums ir sāpīgs, tamdēļ rūpīgi
Jāpārbauda, vai nav kāda iespēja
tm nozīme kaut ko saglabāt no ie-gfltām
vērtībām, pie kurām neap-iaubāmi
Jāpieskaita līdzšinējās
trimdas gaitās radītie organizatoris­kie
veidojumi
Var rasties Jautājums, vai mums
lispāf vajadzīga kāda trimdas cr-
|antzpcija. Jo mums taiu ir sarva
taftvijas valsts, mēs esņm tās pilso^
ņi $r pavalstniecības dokumentiem»
Dļiums ir sdV9 karogs un vatoda, sa-im
kultūra uh tradīcijas. Sle ir vēr-ilgi
faktori, bet nepietiekami plašā
pasuņm Iļ^ulverizēto latviešu laužu
iaglabfišanai savai tautai un dzim­tenei^
un katrfiziņā ir par ierobe-iotiem
IzkHdinātfis tautas pārvērša­nai
aktīvu cīnītāju slēgtā Ierindā.
Ko var panākt latvietis ar savu ka-togu'un
valodu, Ja viņš mīt plašā
prērijā,' atrauts no savas tautas?
liStvieii svešumā bez trlMdas orga­nizācijas
ir iieklldināta armija bez
divīzijām uiļi pulkiem. Latvijas
valsts pastāv idejā un tiesībās, bet
8o tiesību realizēšanai mums Jāsa-tiēdzas
kopībā, kuras uzdevums ir
laglabfit mūsu dzīvo spēku un īste­not
tiesībās pastāvošo mūsu valsti.
Vai, izklīstot pasaulē bez organizā­cijas*
mums nedraud tāds pats lik­tenis,
kāds bija ^migrējošiem 1905.
gada cīnītājiem m i latviešu kolo­nistiem
Krievijā,>kuru cīņas līdzek­ļos
ari bija idejas un ideāli, valoda
im tradīcijas, bet trūka kopējas or­ganizācijas.
Tiktāl latviešu trimdinieku lielais
vairākums būs vienis pratis. Tur­pretim
par veidu, kā tikt pie kopē­jas,
vispārējas trimdas organizāci­jas,
Ir dadrdēt) Vllrfiki ieteikumi m
receptes. Apvienošanās ap kādas
personības autoritāti, ap politiskām
partijām, aktīvas cīņas nodošana
Ierobežotam aktīvistu pulciņam, vis­pārējās
organizācijas attīstīšana no
plaši pasaulā izmētātām lokāla rak-
8t\jra biWrībam etc, etc, ir labi Ie­teikumi,
bet rodas šaubas, vai šie
principi spētu apvienot iespējamo
qpēku maksimumu. Vai mums ir tik
Āožas autoritātes, kuru mirdzēSana
flpēj apgaismot latviešu ogļrača sma­gos
solus ^tumBajās raktuvju Sach-tās,
mejnstrādnieku grūtsirdīgās
naktis visdažādākos kontinentos?
Vai mūsu politisko partiju at­sevišķās
doktrīnas ir tik spēcīgas,
ķa spēj pārkliegt fabriku mašīnu
dārdošo klaboņu? Cik ilgam laikam
būtu Jāpaiet, kamēr no dažādās tie-
Hību sistēļnās iebūvētām lokālām
biedrībām Izdotos attīstīt vienu vis­pārēju
trimdas organizāciju? Vai
mums. atradīsies tik diža organiza­toriska
virsotne, kas bez pietiekama
vēlētāju atspaida spēs apvienot vie­nā
ierindā Buenosairesas latviešu
sētnieku, Austrālijas iebūvieti un
Vācijas veco jaužu nama iemīt­nieku?
Trimdas organizācijas pamatos
Jāliek pats latviešu t r i m d i ­nieks.
Ievērojot trimdas apstākļu
lielo raibumu un dodot meslus lat­viešu
cilvēka individuālismam, no
trimdinieka jāprasa minimālie ma­teriālie
upuri, minimālā sabiedris­kā
piepūle, kuru summētais rezul­tāts
tomēr dotu iespējamo organi­zētā
spēka maksimumu. Tad neviens
nespēs atrunāties ar uzņemamo na­stu
pārmērīgu smagumu, un kopība
būs patiesi pilnīga.
Sāds organizācijas veids nav ne­kāds
jaunatradums, tāds jau pastāv
Vācijā kā latviešu trimdas
kopība. Tās merķl ir tik vien­kārši
un pieņemami katram lat­viešu
trimdiniekalfn, *ka tikai nihi­lisms
vai muļķība var retus indivī­dus
atturēt no pievienošanās kopī­bai.
Trimdas kopība nedibinās uz
grupām, partijām un šķirām; tām
nav vietas mūsu izmisuma stāvoklī,
kura pareizais apzīmējums Ir—būt
vai nebūt. Trimdas kopība ir lat­viešu
trimdinieka saslēgšanās paš­aizsardzības
nolūkos un nacionāli
politisko pamattiesību īstenošanai.
Vai kādam latviešu trimdiniekam
varētu būt Iebildums pret viņa na­cionālās
eksiestences saglabāšanu?
Trimdas kopībā mēs visi esam vie­nādi
ieinteresēti. Pievienojoties tai,
katrs latviešu tēvs un māte nodro­šinās
saviem bērniem latviešu grā­matas,
latviešu ģimene savā tiesā
uzturēs laikrakstu brīvā latviešu
valodā; pievienojoties trimdas ko­pībai,
katrs latvietis palielinās par
LNP preddfis atrisl
nepleciešomībo
pōrkdrtot darbu
Latviešu Nacionālās Padomes pre»
ddlija «pēdējā sēdē apsprieda starp­tautisko
stāvokli, lietuviešu Iesnie­gumu
ASV valdībai im tā atbalsi
AiSV presē, Eiropas eksekutīvās ko­mitejas
un konsultatīvās padomes
jaļīāksmi Strasburgā un lgauņu»iz-
Strādāto «politisko bēgļu Jurldislko
$tatūtu."Par šiem jautājumiem pla-
M referēja prezidija ārējās daļas
VžKdltāJs'lt liepiņā.
Prezidija loceklis V. Lambergszi-ņoļļa
par sava brauciena rezultātiem
uz An^ju, Norvēģiju un Beļģiju.
Noslēdzot pārskatu par politiskām
^sarunām Londonā, V. Lambergs
konstatēja, ka līdzšinējā LNP polī-tlsikā
stratē^Ja — prasīt Baltijas
vsilstu neatkarības atjaunošanu de-v\
isi mazus panāktmous, un tādēļ
ĪMI? darba pamatā par galveno
principu Latvijas brīvības atgūSa-im
liekama — cīņa pret komunis­mu
ar bagātīgu, objektīvu tm asu
informāciju pasaules sabiedriskās
domas noskaņošanai pret totalitāro
komunismu un policijas režīmu. Ap­sprieda
arī sūtņa K. Zariņa vieso­šanos
J^ācijā, amerilrāņu Joslā. Pa­nākta
Irī vienošanās starp LNP un
sūMecIbu Loltidonā par LNP uh
L(]!K starpniecību Latvijas ārzemju
pasu saņemšanā paātrinātā gaitā.
Pilnsapulces prezidija sekretārs
X Niedra relerēja par LNP organi­zēšanos
un darbību nākotnē, sevišķi
ĶtpuB Vācijas* iesniedzot attiecīgus
priekšlikumus. Prezidijs atzina, ka
LHP statūti pārstrādājami tā, lai
īMl? darbība varētu noritēt sekml-gild
un iecēla statūtu pārstrādāša­nas
komisijā J. Celmu, J. Niedru un
A. Klīvi.
l?rezidijs pieņēma Ārējās inlor-mSiciJas
fonda statūtus un nolēma
tos iesniegt LCK pieņemšanai. Jo
minētā fonda pārvalde paredzēta
kopēja LNP ar LCK.
Prezidijs nolēma atzīt grāmatu
ijMenās baltās, nebaltās'^ par kai-tījļu
cīņā pas Latvijas neatkarības
atgūšanu un tādēļ par nosodāmu.
Tilpāt prezidijs nolēma atzīt, ka
laikraksts „Latgola'' ārda trimdas
kopību .un apgrūtina cīņu par Lat­vijas
neatkarības atgūšanu,
Prezidijs nolēma sasaukt nākamo
LNP sesiju S. g. novembra mēneša
otrā pusē.
DļiiUts iatvjiešu organizlicijas Beļr
ģi|ā iesnieguša» prezidijam, iebildu­mus
pret Beļģijas latviešu organi­zāciju
padomes izvēlētiem delegā­tiem
LNP. Tā kā minētā padome
neapvieno visas latviešu organizāci­jas
Beļģijā, prezidijs nolēma aici­nāt
visas organizācijas Beļģijā pa­nākt
vienošanos, pretēja gadījumā
ievēlēt LNP delegātus vispārējās
vēlēšanās.
mf prezidija Inf. n.
ums '
latviešu baptistiem
Latvijas baptistu draudžu savle-nīl)
a8 uzdevumā mācītājs A. Osis
U2iaicina līdz 20. septembrim one-ģistrēties
tos latviešu baptistu drau­dzes
locekļus, kas dažādu iemeslu
dēļ nevarēs izceļot no Vācijas. Britu
joslā jāreģistrējas pie mācītāja. V.
Frelmaņa (LUbeck, Meesen-Kaseme
4/7% amerikāņu un franču Joslā
pie draudžu mācītājiem vai pār­stāvjiem,
bet kur tādu nebūtu, —
pie mācītāja A. Oša (Esslingen/N.,
Wilhelmstr. 6).
Reģistrējoties Jāsniedz šādas zi­ņas:
1) Vir^ 60 g. veciem: a) vai va­jadzēs
patvērumu vecu ļaužu mīt­nē,
b) vai vajadzēs ārstēšanos slim­nīcā,
c) kas varēs sevi paši pilnīgi
apgādāt, d) ķam vajadzēs daļēju
palīdzību, bet ne vecu ļaužu mītni.
2) Zem 60 g. v., kas ir chroniski
slimi un ar fiziskiem trūkumiem: a)
Ar tuberkulozi —atklātu vai apka­rotu,
b) ar citām chronlskām slimī­bām,
izņemot tbc, c) ar fiziskiem
tiiikumiem, d) garīgi atpalikušie.
AtseviSlji lūdz uzrādīt sekojošus
datus: uzvārdu, vārdu; dzims, da­tus,
ģimenes stāvokli, vai ir kādi
apgādnieki, vai dzīvo nometnē, ad­resi
un kādas grupas palīdzību va­jadzēs.
emātors inte
likteni
Kanādas ģeierālgubemātors feld­maršals
viskcmts Al^andrs, kas
bija britu militārās misijas loceklis
1918. gadā Rīgā, viesojoties Ņu-faundlendā,
pieņēma Latvijas vice­konsulu
Ņufaundlendā Aleksandru
Bēniņu.
Ģenorālgubemātors Ņufaundlen-das
pilsētā Komerbrukā ieradās ofi­ciālā
apmeklējimiā. Pēspusdienā vi­ņam
par godu rīkotajā pieņemšanā
bija ielūgts arī Latvijas vicekonsuls
A. Bērziņi ar kundzi im nteitu. Kad
konsulu stādīja priekšā gubernato­ram,
Latvijas pārstāvis augsto viesi
apsveica šādiem vārdiem: „ K ā Lat­vijas
republikas konsuls vēlos sveikt
Jūs, atceroties jūsu Ineaizmlrstamo
di^estu britu militārajā misijāLat-vijā
no 1918.-1919. g. Latvijas
vēsture Jūsu vārdu raksta zelta
burtiem, un l a t v i s kas tagad dzī­vo
Kanādā, vēlas Jums pateikties
par sirsnīgo uzņemšanu un drau­dzību,
ko saņēmuši šajā skaistajā,
varenajā \m brīvajā valstī. Būdami
demokrāti^ mēs ticam Atlantijas
chartai, kas parakstīta Ņufaundlen-das
krastos. Lai IDievs svētī Jūsu
Piespiedu kārtā sūta
parskoloties
PAE FARIDO NEKSETOSANU
NOŅEM NO TRANSPORTA
LCK britu Joslas delegācijas pa­plašinātā
sēdē Slezvigas-Holšteinas
un Hamburgas apg. pārstāvis St
Jaundzems ziņoja, ka no apgabala
nometnēm uzsākta DP piespiedu
sūtīšana parskoloties uz Alterfrādes
lauksaimniecības i skolu. Pirmajā
aizsūtīto grupā starp nometņu tir­goņiem
uc, kas līdz šim pārskolo-
Sanās ziņā bijuši, viskūtrākie, iekļu­vuši
arī daži lauksaimnieki. Ierosi­nāts
līgumu ar vācu iestādēm par
skolas turpināšanu atjaunot, bet uz­sāktās
sarunas vēl nav noslēgušās.
Attiecīgās iestādēs iesniegts ierosi­nājums,
lai tiem DP, kas mēģināju­ši
iekļauties kādā ^o emigrācijas
akcijām, bet tikuši noraidīti, iz­sniegtu
īpašas apliecības, kas pierā­dītu
viņu aktīvu rīcību izvietošanas
ziņā.
Delegācijas vad. V. Janums ziņc^
ja par apmeklējumu Ziemeļreinas-
Vestfāles apg. vadošās MĪL pārval­des
iestādēs un DP slimnīcās, i^o-skaidrots,
ka sardžU' \m transporta
vīru piederīgos, Ja viņu apgādnieki
strādā aiz Reinas, pārvietos uzBed-burgas
nometni, bet pārējiem uz
Lipštates rajonu. Cik zināms, no
Grēvenes un dažām citām nomet­nēm
sardžu vīru piederīgie jau pār­vietoti
uz Bedburgu. Iestādēs no­rādīts,
ka sardžu un transporta vī­riem
jārūpējas par reģistrēšanos tā­lākai
emigrācijai, Jo kāds būs viņu
liktenis pēc IRO darlplbas izbeig­šanās,
to šodien neviens konkrēti
nevar pateikt Sennes un Bad-
Melnbeigas slimnīcās novietoto ap­stākļi
pārtikas ziņā apmierinoši, bet
trūkst līdzekļu speciālu medika­mentu
iegādei, tāpat ari latvi^u
grāmatu.
BCP pārstāvis A. Trapāns ziņoja
par piedalīšanos lietuviešu centrālo
organizāciju pārstāvju sanāksmē,
skriningu gaitu hn izdarītajiem ie­sniegumiem
par atņemtās naudas
atmaksu bij. gūstekņiem.
Uz LCK iesniegumu J. Vilciņa
lietā saņemts IRO tieslietu daļas
vadītāja raksts, ka Vilciņš Ventor-fā,
no kurienes viņš taisījās doties
tālāk uz Gronu izbraukšanai uz
ASV, 26. aug. no ^paredzētā trans­porta
noņemts. E.
IECELTI PĀRRAUGI RĪGAS
ekselenci, Kanādu un Ņuf aundlen-du**.
^^u apsveikuma laiku ģene-rālgubmifitors
neizlaida konsula
roku no savējās. Konsula meita,
ģērbusies latviešu tautas tērpā, visu
Kanādā esošo latviešu vārdā pa-smļirdza
ģenerālgubernatora kundzei
ziedus, kas par Uem bija manāmi
aizkustināta.
Oficiālajai cerenaonijai beidzo­ties,
viskonts Aleksandrs aicināja
A. Bērziņu un viņa meitu vēlreiz
pie sevis un sarunājās ar viņiem
apmēram 20 minūtes.^Saruna lielā­ko
tiesu risinājās ap 1918. g. notl-kumim
Latvijā. Ģenerālgubertiā-tors
labi atcerējās vārdus un ap­vaicājās
par prezidentu Ulmani^ vi­ņa
adjutantu, ģen. Balodi un ģen.
B&tķĻ Sīki viņš vēlējās uzzināt par
tagadējo Latvijas stāviM un de­portācijām.
Apprasījies par latvie­šiem
Kanādā, Aleksandrs izteica
vēl^anos, lai Kanādas valdība no­saka
liberālākus ieceļošanas notei­kumus,
solīdamies arī pats to ie­teikt
valdībai. Beidzot ģenerālgu­bernators
izteica c^Ibu, ka cīņa
1918. gadā nav bijusi veltīga, un
latvieši atkal redzēs savu brīvo
dzimtmi, kuras daba visai līdzino­ties
Kanādas dabai.
Plfc sarunas ar teldmai^alu Alek­sandru
konsulu Bērzhļiu stādīja
priekšā ari. Ņufaundlendas ministru
prezidentam Smolvūdam, kas atzi­nīgi
izteicās par vairākiem konsula
iesniegumiem un apliecināja, ka in­teresējies
par iespēju novietot dar­bā
Labraddrfl 250 latviešu ogļračus
no Beļģijas. Rezultātus šajā Jautā­jumā
vēl nevarot pateikt. Jo neesot
saņemta atbilde no ogļraktuvju sa­biedrības.
Par Pl«isburgas Jūrskolu
no Anglijas iekšlietu ministrijas sa­ņemta
noraidoša atbilde, (b).
Latvijas valsts ārkārtējais pilnva­rotais,
sūtnis K. Zariņš RīgasTilmas
valsts mantas aizsardzībai un pār­raudzīšanai
iecēlis LCK priekšsēdi
H. Klarku. Sūtņa doto pilnvaru reā-
I lizēšanai LCK priekšsēdis savukārt
iecēlis finanču nozares vadītāju J.
Niedru un juridiskās nozares vadī­tāju
M. Bērziņu. (In)
vienu to dvēseļu skaitu, kuru vārdā
nolieks apellēšana pie pasaules sirds­apziņas
pret latviešu tautas verdzi­nāšanu.'
Palielinot trimdas kopību ar
savu personu, latviešu trimdinieks
jau kalpo Latvijai.
Latviešu trimdas kopībā jau sai­stījušies
desmiti tūkstoši Vācijā eso­šo
latviešu. Paplašinot šo organizā­ciju
ar Anglijas un Zviedrijas lat-viežiem,
trimdas kopības pulks pa­lielināsies
vēl par divi desmitiem
tūkstošu latviešu. Arī Austrālijā,
ASV un citās zemēs esošie latvieši
var nodot savu artavu trimdas ko­pībai,
un par Latvijas būt vai ne­būt
varēs runāt arī viņu vārdā.
Ir, varbūt, iespaidīgi runāt biju­šo
latviešu parlamentāriešu, ir ie­spaidīgi
runāt Latviešu nacionālās
padomes vai kādas citas sabiedris­kas
institūcijas vārdā, bet teiktam
vārdam būs lielāks svars un nozī­me,
ja tas pamatosies uz 100.000 pa­saulē
izklīdināto latviešu gribu un
tiesībām. Latviešu nacionālā pado­me
ir nozīmīga un nepieciešama in­stitūcija,
bet viņas vārdam ir jābūt
latviešu simtstūkstoša vārdam.
Mēs izkustam, mums jāšķiras.
Reizē ari mums jāizšķiras, vai mēs
gribam ļaut sevi ieslidināt grūti at­vairāmā
asimilācijas ceļā, vai arī
gribam, izkliedētibā .dzīvojot, lasīt
latviešu grāmatas un laikrakstus,
justies ietverti simtstūkstoš galvu
trimdas kopībā un ļaut runāt viņas
vārdā. Sis ceļš ir īss un vienkāršs,
bet par to jāizšķiras jau tagad.
BĒRA.
Latviešu studentu
darbi starptautiskā
izstādē
starptautiskā architektūras stu­dentu
savienība — ISSF pagājušā
mēnesi atklāja Rietumeiropas valstu
architektūras studentu darbu izstādi
Achenā,! no kurienes izstādi pārcels
uz Sveici, Holandi, Angliju, Dāniju
un Zviedriju. Kā vācu, tā ārzemju
prese, atzīmēdama šo notikumu, pie-miii,
ka jtā ir pirmā šāda veida iz­stāde
Vācijā pēc kara, kā ari iz­stādes
eksponātu augstākā mērā
augstvērtīgo un laikmetīgo rakstu­ru.
Neraugoties uz darbu autoru
piederību pie dažādām tautībām,
bagātīgā klāsta kopmptivs tomēr ir
— Eiropa. Nākošie celtnieki savos
projektos pauduši piederību pie Ei­ropas
tautu kopības im atraisīšanos
no svešajām ietekmēm.
Vācu laikraksts Freies Eiropa
piemin ari Baltijas Pinebergas uni­versitātes
studentu piedalīšanos Iz­stādē:
,J^ebergā pie Hamburgas dar­bojas
Baltijas universitāte, kur stu­dē
igauņu, latviešu un lietuviešu
trimdinieki. Bez sūtniecības Londo­nā,
šis ir vienīgais oficiālais Ihsti-tūts,
kas vēl pauž baltiešu kultū­ras
esamību. Baltijas valstīs, kā zi­nāms,
turienes tautības,tagad tiek
iznicinātas ar āziātisku nežēlību tm
nesaudzibu. Baltiešu studentu darbi,
šajā izstādē pierāda šo zemju augsto
kulturālo līmeni un misiju, kādu
baltu studenti grib un spēj pildīt
topošā Eiropā." M.
REDAKCIJA!
KA RADUSIES lESPBiA IZCBĻOT
BSPATRIANTIEāl?
Hanoveras ev. lut. baznīcas laik*
raksts Die Botschaft š. g. L s^
tembri ziņo, ka ar Luterāņu pasau­les
federācijas starpniecību IMO vi«
cu repatriantu ģimenēm paredzēta
izceļošana uz Argentīnu un 500 vācu
repatriantu ģimeņu ielaišana Kanā»
dā. Daļa So izceļotāju, kuru sa-raksts
Jau sastādīts, nākot no Balti­jas
valstīm. Sle repatrianti bija de»
dzīgi Hitlera piekritēji un repatriē*
jās uz^Vāciju labprātīgi. Bet mūsa!
ģimenēm, kurām bija Jādodas svcsi
šumfi pret savu gribu, iec^oSaaai
Sinis valstis ien>ējama tikai kā ka^j
mielim caur adatas aci pēc
dziem skriningiem un draud i^kļau^ļ
Sana vācu saimniecībā.
Modris LaiMfli Smd«M
IZPILDĪSIM SAVU GODA fOĻ
NAKUBfU P l ^ BlUSU RAKIlh
NIEKIBM UN SKAIļjORAeiDI
It kā par q;>Itl m^lsu oaiuļķ
trimdas iestāžu aidnājumieņii Kidk
turas fonda kase pēo valūtai t^latd
maa, kaut gan aiztecējis Jau tllgipj^
laika sprīdis, arvien vēl Ir amj^
nabaga, pat tik tukia, ka iogad UN
varēja piešķirt gadskārtējās god|h
gas literatūra. Protams» iādot
stākļos vēl grūtāk runāt par
pabalstu piefiUrāanu mūsu
darbini^em. S ķ l ^ ka liet\i
nespēs ne atgādinājumi,
dzigfikie aidnājurnif Jo iri
kiem Vācijā kalmtas ir stipri
Šas, bet citur aizbra,ukuiio
paspējuši pietiekami Iekārtoties.
Tā ir realitāte^ kas iodlsn lupI
i^vu skarbo valodu. Tiesa, jDoBseiam
nabagi, bet iespēja kaut ko neitaudi
palīdzēt saviem rakstniekiem m
skaņražiem mums ir un to mēs va^
rētu, Ja vien gribētu samaksāt ^
maz to, kas viiļilem likumīgi plsoh
kas. Tā vien liekas, ka gandrīz vai
\^ās nometnēs tā JaU ir tradidji^
Ka no sarīkoto koncertu lenBai^
miem aizmirst samaksāt tiklab noi
dziedāto latviešu dziesmu tokih^
tā ari mūzikas autoriem viņu bxm^
rārus, kaut gan tie ir stipri nled4
gi un sarīkojuma budžetā nesaltie
dītu lielu summu. Tas ari tecfaniiU
neprasa lielu darbu. Ja mēs io gON
da pienākumu izpildītu un šis iSii
maksas izdarītu Latviešu mSdlii
aģentūrai pie LCK, tad ari mM
gara darbinieki sanētu Iddu tf»
tavu, kas vi^ā otrā gadījumā mib»
zāk materiāli, bet vismaz gar^ļi vl^
Nomet £
@
dzīve
fani
1 ^
FISBACHAS nometnes vairākiem
Iemītniekiem pēdējā laikā pa pastu,
domājams ar fiktīvu nosūtītāja ad­resi,
piesūta komunistiskas prokla­mācijas,
kurās mudina tautiešus
neemigrēt. Proklamācijas tulkoju­mā
iesniegtas CIC, Luterāņu pasau­les
federācijas pārstāvim uc. (in)
HUNTLOZENAS sanatorijā, kur
ārstējas arī daudzi latvieši, šinīs
dienās koncertēja Paula Brīvkalne,
Ilga Muntere, Kārlis Munters un
Bruno Skulte. Mākslinield ar dzies­mām
un mūziku sagādāja jaukus
brīžus slinmieku saimei un sanato­rijas
personālam.
ERLANGENAS Fridricha-Alek­sandra
universitātes medicīnas fa­kultāti
ar ārsta grādu beidzis Au­seklis
Vārpa.
BAD-MINDERES sanatorijā 3.
septembrī miris bij. karavīrs Jānis
Krustiņš, dz. Rīgā, 1922. g. 11. 4,
Pēc Bulduru dārzkopības skolas
beigšanas iesaukts leģionā un gūstā
saslimis ar tbc. No plaušām tbc
pārgājusi ari uz zarnām. Visu hiku
ārstējies Edmundstāles un Bad-
Mindenes sanatorijā, bet ārstu pūles
izrādījušās veltas. Bad-Minderē
patlaban uzturas 23 tbc slimnieki.
Miruši 7,
ņiem dotu stiprinājumu. Tas pati
kas sacīts par koncertiem, daļēji
attiecināms arī uz teātru izrāda
Pierādīsim savu goda prāta is^
pretun mūsu gara darbiniekiem, ua
ja šobrīd viņiem nespējam vaUlk
palīdzēt, tad vismaz... neapzag^mi
viņusl K. L, KleinkscLi
KOMJAUNIEŠI SKAUTU
ORGANIZĀCIJA?
Lasīju Latvijā divus rakstus par
skautiem. Vienā bija teikts, ka mO^I
su skauti kādā nometnē nepiddfiJUl
gi uzvedušies, trokšņojiiši un dz^^
dājuši nepiemērotas dziesmas. Otrs^
raksts bija par austrāliešu skau­tiem,
kuru vidū atklāti daži komp!
jaunieši. Komunisti tātad cenšas
savus aģentus iefiltrēt pat skautu
organizācijā.
Vai starp abiem minētajiem rak­stiem
nevarētu vilkt kādas patsl-lēles,
un vai latviešu skautu vadī­tājiem
nederētu šo Jautājumu vis­maz
nopietni pārdomāt?
D. Smiltnieks, ASV.
MAZIE VIENfMĒR VAINlOI
Latvijas 27. augusta numura rak­stā
Mājiens ar mietu sniegta lāp
formācija par IRO «padomdoSanas*
akciju, kas īstenībā Jāuzskata l»r
sākumu piespiedu repatriādjai»
emigrācijai vai iekļaušanai vācu
saimniecībā. Raksta autors Vēro­tājs,
gan „nepavlsam neattaisnojot*
šo IRO rīcību, izskaidro to ār «pa­šu
DP nostāju — ek, būs labi" resp-ar
nevēlēšanos izceļot.
Nezinu, cik tagad plašas iespējas
dažādajās „8vēmās" izceļot ģim«-
nēm, bet pirms kāda pusgada tādu
iespēju tikpat kā nebija. Un ja ta­gad
šīs iespējks beidzot būtu radī­tas,
tad nevar taču sodīt DP, ka tie
tās nav izmantojuši jau tad, kad to
vēl nemaz nebija.
Vērotāja «komentārs" pie piemi­nētās
InformācljaB man atgādināja
visā pasaulē 'arvien vairāk izplatī­to
„lielo" nostāju pret «mazajiem**.
Ja „lielais" sāk pret „mazo" kādu
pārldarījuraii, tad vienmēr tā ir pa­ša
„mazā" vaina. Hitlers sāka karu
tāpēc, ka „vainīga" Polija, KremUs
iebruka Baltijas valstīs tāpēc, ka tM
„apdraudēja" Staļina valstību uti
Tas būtu saprotams; bet nesaprota­mi
Ir, ja no pašu „mazo" vidus tieK
pausti ieskati, ka patiesi ja «ma­zajam"
kas pāri darīts, tad viņš
pats tur vainīgs. Tā ir tipiska rokas
puišu nostāja un, acīm redzot, tā iet
plašumā, ja jau parādās ari laik­raksta
slejās. ^
P, Akots, Bostonā, ASV.
tf^lel^"''' J _ čībā vil
™ .....dzīve šova^ ^^^^^^
nometni
darba 1
1948. L
traukti.
Pēc^ iļ
nometni
kas tā«"
KT atbilde.
W „e/iMl NOI
daļai sj
' KultP
bija 01
^lUosava 6. septembra numurā
WiS lalkraksts^W6behavn^^
lABevelksmfgo apmeklējumu^ fm
ĪL^l DSnu laikraksts brinas, W
f5S laikS Jkusl izrādīt tik lielu
'SfKSanti, iawi patiesībā nemaz i
1 ^ trešais padomju sūtniecības
^ / metnē.
iļleridļi sevišķi ieteica. No-
^lltandidStu veselības pārbaU-tļļffi
Izgadlja Dānijas ārzem-
IM^utt Pašu komisiju gaidī-ie
« martā, tad termiņus
ieizes "pagarināja un vēl
liaSja \% un 20. septembri.
lielfikS grupa vēlējās izce-ķļitinu,
kurp līdz šim ari
^iīvtetojamo, tautiņu' Jie-i
M ļ ^ sastād^: jaunus
ļlia, I^uādas komisija, kās
pie/sūtniecības Stokholmā,
^ma Uh' uz Kanādu lauku
liBuais^rauca ap 20 latviešu,
iviainlekL Pastāv vēl ie-l^
ilmenēm caur Stokholmu
. Iities braukšanai uz Kanādu,
i ļimts tautiešu vēlējās Izceļot
1; kur viņiem ir radi. Tas
Iespējams vienīgi kārtējās
' iMmušo kvotes robežās, tā
savu kārtu jau kopš
Uz turieni arī pieteicās
dlu tautiešu, kas pagaidām
Dānijā, bet cer uz gro-
^ ASV imigrācijas Hkumā,
^oša-vie-
In^tu dot arī iespēju izce:
*Wiafl. Kādiem 200 la.vx^-
'teioSanas izvēle atlikta sU-
.vecuma vai citu iemeslu dēļ.
»^a apstākļi ir pasliktina-ilhuf?^^^
un citās d^rba vie-
*tt vairāki ilgstoši nodarbi.
SWi 1^^^^ strādniekus,
ieteikšanās anketām uz-
« a pārvaldes zīmogu, ka
pieņemt tikai,
arī darba devēji
fr^i^fct K ^^^'^^"^
pji«lz'gi leldori
"-^as koledžai
Usta
ikvarteļ
Jonstrj
slinii
Jopstrļ
vasar
rātu,
maksul
tlešiei
l l l f f i
Interej
kronu
dam.
27. aul
jienes
na rei
dekori
3 cēli<
novelil
24. \\x[
guva
Ausel
Jonsti
darboj
beigt
cijas
orgai
apvl<
par
un al
nu.
vus
referē
kalvji
lijā u
ko mļ
Eglīti
zikālil
8arīk(
viešuj
nizāci
bība
Piem.l
bā ui
ku aļ
skauti
Vef
ta 11
Dānij
Papllļ
šana.l
dojui
par
min
miei
latvii