Bavarijas Latviesu vestnesis, September 14, 1949

              •
imniecības
[abilitate...
?inājums no i . ippy
[pārmetumus, kas H1«U
b angļu delegāciju vil
idis ,Acā draugus" li^^
preses inte4a S ^
, amerikāņu bažas L
aļf sviru U^^^^
Utikal jaunu dolāru aitZ
ttzmāniSanai no ameS
maksātāju kabatasTft
I New8week. Pēc vainai ^
urnā tēlojas šāda ainava*
Ms un atklātās presesV
ietekmēta, EtUja ?alSa^
b par radikāliem soliem
m valsts budžeta un dola^
.lu saniazināaSnu un mārd
[sa pazemināšanu. Lieibn
H atteikusies no jebkāda
ņēmuma prasīSanas ASv i»
au Maršala plānā paredzētos
I aizdevumos. Par šim di^
[rezolūcijām angU savukārt
dzēt no ASV nopietnību Ei.
saimnecibas konjunktūras
[un atteikšanos no tālākiem
fcn un^ lēniem padomiem.'
toija atzinusi, ka saimnie-feutajumi
pašreizējā pasaules
i noteikti izvirzījušies pasa
vietā un tāpēc ari ASV Jā.
sava saimnieciskā politika
[.amerikāņu brīvās tlrdznie-idicijām
kā līdz šim, bet ari
llasiskās politikas pamatviU
\ Vecajā kontinentā un vkl
jaaaulē, kur angļu mārciņa
līdzšinējās stabilitātes pa-ļnorāda
triju ārlietu ministru
Ijas, ko tie nodeva pres^
Sērs Stefords Kripss ofi.
clarēja, ka viņš neprasīs
ļaritable aid" (nekādus lab-ļ
aizņēmumus) no ASV kases
ielbrltānija savukārt attīstīs
li brīvāko tirdzniecības
visu pasauli". Kanādas fi-
Inistrs norādīja, ka rietumu
arī saimnieciskos jautāju-ļadzētu
turēties pie militdrS
\B pakta pamatprincipa ~
mdēts viens, apdraudēti visi
\m Jāpalīdz vienam. „Tlkal
a mūriem
a Vašlngto-vīri
aiz Krem
kas priecāsies,
lās nedos konkrētus panā»
teica Ebots. Viņš sava ni*
m vidutāja un samierināta-
Kripsa un Snaidera starpļ
lai ASV ari pārbauda un
ivus līdzšinējos ievedmui-
Cus un amerikāņu kapitāla
mas programmu ārzemēs.
Snaiders, vēl arvien ļoti
pret sēru Kripsu, formāli
ķa ASV sniegšot «labvēlīgu
imu katram lietderīgam
imam", ja tāds nāktu na
[nijas puses.
mlmnieciskals komentators
>lašāk Iztirzāja pašreizējās
3kSs situācijas kļOmlgumu.
, ka visi ASV padomi līdz
ļuši pārspīlēti vienpusīgi
ņi eiropiešiem par vienīgo
Idzekli ieteikuši produkcijas
iSanas kāpināšanu. „Diem-jtika
rāda," teica BBC saim-fs
redaktors. „ka gandrīz yi-lumeiropas
valstis, atskaitot
|au šajā pavasari bija tālu
ušas pirmskara ražošanas li-
>ircēju rindas pie pustukša-caHem
pieder pagātnei. Rie-m
valda preču pārproduK-tirgi
piēsātināU. Viskrasālc
jiz ASV. Tāpēc ERP adml-a
Hofmaņa ieteikums, par-
\eiz vairāk angļu ražojumu
^u'tirgū nav realizējams,
bra pasaules kara, kad U-'
Mra dzelzs aizkars, tur W
Paimnieclska vienība. we-a
savus ražojumus varēja
pvietot Austrumeiropa pr^^
[niecības ražjoumiem. J^ŗ
nav iespējams. Stāvok ^
lies tik ilgi, kamēr nebis^ai
lis politiskais lidzsvars.
Izams, maz izdedzu, ka Jj^
i radikāli atrismas pašreiz^
tumeiropas saimniecisK
. Drīzāk jāpieņem, ka
sapratīgiem lēm^"^,ttri u
kāk akūtu un is eniba W
unistru un ārlietu mmistļ
apspriedes būs planu
pasaules mēroga g/ou
'atgūšanai Vofs^^Jl
skajā cīņā ar komunisn
IAVATVETO DROŠĪBAS
PADOMĒ r
(E). - Padomju saviem
f^Nrešdien 31
Ivas veto tiesības, kaa
ķjās nācijas. Pir^ S i K ^^
»lš paskaidroja, ka V
I gadījuma, ja par^
omes locekli 'un
[Ungārijas, Bulga ua.
mlug oalitjbasa lust?ī.^ja^ a^r;'ui kraiii'^5
Xstdaii Nevrspaper
P^jjjglied onder EUCOM avU
•jL^Tpjvlaloa Aufchoirtsation
ŪNDP m PubUflber
^Tļļļjom Valdemārs Lam-
Z^tsmmfN., Brdte Str.
S^printcr: UUnear & Un-
It PubliflUedl twlce
'^(ily. ClrcUlatlon U.OOO.
Nr. 91 (315)
Trešdien, 1949. g. 14. sept
Iznfik treSdlen&s un eestdlen&s.
Izdevējs: LatvleSu Centrāla Ko-^
mitēja. Galvenais redaktors: V.
Lambergs; galv. red. vietnieki:
CuUtls un A, Klfivsons. Re-dakteri:
A. Bolfiteins. Fr. Igals.
J. Jēkabsons. B. ĶlseUs, H.
Mindenbergs, A, Orols, E.
Raistero. L. Svaros. Redakcijas
adrese: EflUngen/N., Breite
Strafle 6-5, telefons 17m
Visposaules krize
Vašingtona finaniu konference beigusies sekmīgi
V l U n i l o n d (D)v-Amerikāņii»
īm beld^ pirmdlei» vēlu vakarā.
^ kimfmnces apsf|»leža dalibnie-
U pablldja onolālii liomimlkē, kaa
il(jrer 10 lappo^o ^ ^^^^ ožskata par
deklarācijai peo otrā pa-liaŗa.
Preses bnnfer^oē brl-
(I flnanStt ministrB «sers Stefords
IripM yS13k paskaidiroja, Ica Liel-kriiatjaii
dolam reoseiŗvju tālāka
^oa^anās tuvākā nākotnē tiks
Tris valstu financui ministri va-lik
vfenoties par Ipaiiu saimniecļa-to
programmu, kas ietverta septi-m
puā^tos. Publicēlīajā paskaidro-mļ
teikts, ka, sadar1)ojoties visām
vaWto ^ eksportierlem pieliekot ^
pļBes Iekarot un patuilJt dolāru tir­ini,
vttfbttt biis iespljams atrasft
Sliazinājumu starp dclara un ster-
Itoa J»mem tad, kad Maršala plāns
bdgsieSt Septiņu punktu ietvertajā
(logrammā teikts, ka .^SV ar mie-nt
grozīt Maršala pilina noteiku-jnui,
lai Ūelbritāniļa varētu izdot
f!RP atvēlētos doliiuiis ari ārpus
Savienotajām valstimu Amerikāņi
btttam ir ar mieru grozīt ari sā­tus
muitas noteikumus, iepērkot
ivlmi un kaučuku sterliņa zemēs.
Programmas tālākajos punktos
teikts» ka ASV ieteHcs mainīt 194(J.
pda aizdevuma noteikumus, lai ļau­tu
Uelbritānijai brīvi iepirkt pre^
Savienotajās valstis. Bez tam
vlias trfs valstis dibinās speciālu
komisiJUf kas pārbauclfs britu naf­tas
problēmas.
Lradonas preses komentāru par
tmh apspriedēm Vašingtonā līdz
redakdjas siešanai vftl nebija, Bri-tii
ri^u aģentiira Reuter piebilst, ka
^plrva^Sja neuztteibas ki^zi, kas
% if^^stea dotea un sterliņa
1 ^ itaiiA AFP domā, ka bHtu
itildnteini valdība M r spiesta sa-
Mnit Iedevumus seelālajai likum-
Ataal un atteikties no nodoma na-apdroSiniitams
uzņēmu-
JmU vienošanās pamatā ir prog-rinima
par lielāku amerikāņu kapi-tBtļ
iepludināšanu sterliņu zemēs ar
Pa^es bankas un Volstrīta privil-to
bārim palīdzību. ASV valdība
rimusies visiem tžls rīcībā esoSa-itan
Udzekļiem ieteikt un veicināt
prtvito līdzekļu novietošanu Angli-ji
un tis dominiju jcemēs, bet sērs
». Kripss solījies ptoiākt, ka atceļ
lirobežojumufl, kas līdz šim kavē-
JaH irzemju kapitālu Ieplūšanu an­gļu
saimniecībā. Konforences val­stis
ieteiks Pasaules bankai uzņemt
IW pilntiesīgiem biedriem tās ster-ftp
zemes, kuras bankā vēl nepie-
<W8s, >bet Savienotāiu valstis bez
todvēl apsvērs Jautājiumu par sa­vas
Importa un eksporta bankas
Miku aizdevumu piešķiršanu šo
valdībām. -
Kaut nebOs līdzēts pilnā mērā
^ vēl tuvāk nezināmo kapitālu ie­pludināšanu,
ASV finanču ministrs
toiiders tomēr šādu lēmumu uzlu-to
par lielu soli vispasaules krīzes
attSlinfiganai. Konferences dalīb*
%a jugoslavu delegā­cija
dodas uz Ņujorku
Belirade (D). — Sestdien no Bel-
Pades uz Ņujorku, lai piedalītos
Apvienoto nāciju pilnssiļpulcē, devās
neparasti stipra jugoslavu delegā­ta,
To vada ārlietu ministrs Kar-
Delegācijā bez tam vēl ietilpst
«^««oslavijas komunistu partijas
^tralSs komitejas loceklis Djilass.
'^delja prombūtnes laikā ārlietu
^istrijas vadību uzņērriies pats
^]to. Atstājot Belgradi, ārlietu mi-
J^s paskaidroja, ka Jugoslavija
«^domājot iesniegt Apvienotajām
Jfcijam sūdzību pret Padomju sa-
^«nibu. Bet Djilass savos ,.atvadu
•«rdos", kas pag. nedēļas beigās
TOUcēti oiiciozā Barba" raksta: „Po-ļ^^
birojs devis rīkojumu iedzīvināt
Jugoslaviju visdralconiskāko
otojsadi, kāda jebkad vēsturē pazl-
^ Ļeņins savā laikā deklarējis, ka
atzīst mazo tautu pašnoteikša­nas
tiesības. So Ļeņina deklarāciju
j^gad mīdot kājām padomju valdī-
^ 7 Tai pašā dienā otrā Belgra-
^ laikrakstā Politika parādījies
^istra Mošes Pijades raksts, kurā
apgalvots, ka līdzšinēiās Padomju
^Vienības «gangsteru metodes" pret
jugoslaviju izrādījušās neveiksmī-
Maskavai neizdevās sarīdīt ju-
«^siavu komunistu partiju pret Tito.
niekos valda Mels gandarījumu par
to, ka Snaideia un Kripsa vadībā
pat viskomplicētākie jautājumi iz-ventilēti
vislabākā saskaņā uii sav-starplgo
vajadzību izpratnē. Esot
panākta ari vienošanās, ka Ajiglija
turpmāk vienu daļu dolāru, ko tā
saņems Maršala plāna robežās, tie­sīga
izlietot iepirkumiem ārpus
ASV. Siļds izlijārtojums dos Lielbri­tānijai
lielāku rīcības brīvību un,
no otras puses, palīdzēs ieplidināt
dolārus ari citās zemēs, kam tirdz­nieciski
sakari ar AngUju. Šo ope­rāciju
pārraudzīšanai dibinās Jaunu
pastāvīgu komisiju, kas laikam sa­darbosies
ar attiecīgo^ šim pašam
nolūkam dibināto Strāsburgas Eiro­pas
padomes orgānu.! Lai atvieglo­tu
angļu preču ielaišanu Amerikā,
ASV piekritušas revidēt ari savu
muitas tarifu. Anglija savukārt ap­ņēmusies
samjizināt valsts budžetu,
sevišķi sociālās palīdzības nozarē.
Kaut ārējās tirdzniecības un ar
to saistītām problēmām konferences
darba kārtībā bija veltīta galvenā
vieta, blakus tām skarta ari ameri­kāņu
un Rietumeiropas sadarbības
izveidošana vēl plašākā nozīmē.
Par to MontKJālā runājis ASV pē­dējo
divu prezidentu bij. padom­nieks
Bernards Baruchs. Viņš savā
runā sevišķi uzsvēris, ka Vašingto­nas
. konferences .lēmumiem vienīgi
tad būs paliekoša nozīme, ja ASV
un Eiropas valstis neapmierināsies
ar sadarbību vienā speciālā nozarē,
bet visiem spēldem centīsies panākt
Jo ciešu vienotību kā saimnieciskā,
tā ari politiskā un militārā laukā.
ļaunais
valsts prezidents
Bonna (F). — Pirmdien Bonnas
parlamentā ievēlēja Jauno Rietum-vācijas
valsts prezidentu prof. Teo­doru
Heisu. Pirmajā balsošanā prot
Heiss nedabūja vajadzīgo balsu
skaitu, kāpēc notika otrs gājiens.
Par viņu nodeva 416 balsis, par
SPD kandidātu Dr. Sūmacheru 312,
bet par Dr. Amelunksenu 30. Kad
vēlēšanu rezultāti kļuva zināmi,
Bonnā atskanēja baznīcu zvani un
iedzīvotāju gaviles. Pēc 16^ gadiem
Vācija pirmoreiz atkal ieguva valsts
prezidentu, kas ievēlēts saskaņā ar
satversmi. Tanī pašā dienā Heiss
jnodeva zvērestu un vēlāk teica īsu
uzrunu tautai no Bonnas rātsnama,
uzsverot, ka viņš cīnīsies par Vā­cijas
vienību un par austrumu Jos­las
iekļaušanu federatīvajā valsti.
Runājot par Vācijas pārvaldes ie­kārtu,
prof. Heiss uzsvēra: „Mēs ne­gribam
izveidot centralizētu Vāciju,
mēfl nevēlamies Ierobežot vāciešus;
atsevišķiem apgabaliem Jādod iespē­ja
dzīvot patstāvīgu dzīvi, bet tas
nenos^mē, ka tiem Jānošķiŗas no pā­rējiem
apgabaliem."
Prot Heiss dzimis 1884. g. 31. Jan­vāri
Brakenheimā Vlrtembergā.
1930. g. viņu ievēlēja reichstagā no
vācu demokrātu partijas. Kad varu
sagrāba Hitlers, Heisu atcēla no vi­siem
amatiem un publiski sadedzi-r^
āja visas viņa grāmatas. Pēc ka­pitulācijas
Heiss vienu gadu bija
Virtembergas-Bādenes izglit. mi­nistrs.
Jaunais Rietiimvācijas valsts
prezidents pieder brīvo demokrātu
partijai
Ungārijā procesi
Komunisti tiesā .savus prominentos
biedrus par nodevību un spiegošanu
B u d a p e § t s \{Ah — Ungārijas
valdība sestdien oflciMI paziņoja, k&
16. sept. BudapeStas tautas tiesa
sākusies prāva prei blJ. Srlietu mi­nistru
Lasļo Rajku m ? citiem pro­minentiem
komilnistiem. Viņi visi
apsūdzēti valsts nodevībā un spiego­šanā
par labu Savienot, valstīm
un Tito. Informētas aprindas rie­tumos
pārliecinātas, ka š! prāva ir
tikai ievadījums veselai rindai tiesu
procesu, Jo apsūdzētajiem ir „lidz-zinātāji^
Reizē ar oficiālo paziņojumu un­gāru
valdība publicējusi ari 34 Ipp.
plašu apsūdzības rakstu, kurā sīki
izklāstīti visi Rajkaunviņa lldzap-sūdzēto
„noziegumi". Viens no gal­venajiem
punktiem ir spiegošana
svešas valsts labā. Apsūdzības rak­stā
apgalvots, ka Rajks jau 1931.
gadā iestājies amerikāņu slepenajā
dienestā un kopš tā laika sniedzis
svarīgas saimnieciskas, militāras un
politiskas ziņas.. Apsūdzības turpi­nājumā
ungāru valdība apgalvo, ka
agrākais ārlietu ministrs un viņa
tuvākie 7 līdzzinātāji ar Jugoslavi-
Jas palīdzību vēlējušies gāzt līdzši­nējo
Ungārijas valsts iekārtu. Vel
4 mēnešus pirms tam, kad komin-forms
no savām rindām izraidīja
Tito, Budapeštā esot slepeni Ieradies
jugoslavu iekšlietu ministrs Ranko-vlčs,
lai apspriestos ar Rajku. SI
apspriede, \eikts tālāk apsūdzības
rakstā, esot Ilgusi 2V2 stundas. Ran-kovlčs
Rajku Iepazīstinājis ar Tito
plānu, kas paredzējis nogalināt ie­vērojamus
ungāru komunistus. Pir­majā
vietā minēts kompartijas ģe­nerālsekretārs
Rakoši, aizsardzības
ministrs Farkašs un ministrs Gere.
Ārzemju novērotāji, īpaši franču
ziņu aģentūra AFP, domā, ka 16.
septembrī uz apsūdzības sola sēdes
nevis Rajks, bet maršals Tito un
tagadējais Jugoslavljas režīms.
Amerikāņu polītiskās aprindas pār­liecinātas,
ka šī prāva īsteoībā no­zīmē
Padomju savienības un kom-informa
nervozitāti. Esot sagal-interesantl
atzīmēt kādu
rakstu, kurā Iztirzātas Ievērojamu
komunistu apcietināšanas aiz dzelzs
aizkara. Laikraksts sakās zinām, ka
īstais iemesls tām esot biiis poltbi-roja
loceklis 2danovs. Kad savā l a i -
kā nodibināja kominformu, viņš ar
gudru ziņu tā sēdekli izvēlējās Bel-gradē,
lai būtu tālāk no Kremļa.
Ždanovs esot pratis sapulcināt ap
sevi ļnaršalii Tito, Polijas ievēroja­mo
komunistu Gomulku, Bulgārijas
ministru prezidenta vietnieku Ko-stovu
un nule apsūdzēto Rajku. Tā
Ždanovs, Staļinam un citiem polit­biroja
locekļiem nemanot, mēģinājis
paplašināt savu ietekmi tautas de­mokrātijās,
radot partiju partijā.
Kad Staļins uzzinājis 2danova
plānus, viņš rīkojies tikpat nesau­dzīgi
kā agrāk, kad vajadzēja izni­cināt
pretinieku. Oficiālā ziņa par
2danova nāvi toreiz pārsteidza visu
pasauli, jo vēl divi nedēļas pirms
tam viņš spirgts un vesels apmeklē­ja
Berlīni. Dle Welt izsaka aizdo­mas,
ka Zdanovs nav miris dabiskā
nāvē. Vēlāk, kā zināms, apcietināja
Kostovu, no visiem amatiem atcēla
Gomulku un tagad uz apsūdzēto sola
nosēcļināja Rajku.
Amerikāņu odmiralis un Bra­zīlijas
vēstnieks pie Franko
Madride (E). — Pag. nedēļas bei­gās
oficiālā vizītē Spānijā Ieradās
amerikāņu Vidusjūras un austrumu
Atlantijas flotes komandieris admi­rālis
Konellijs ar sava štāba augstā­kajiem
virsniekiem. Pēc oficiālajām
vizītēm un atbalsta punktu apska­tes
Konellijs, aizbraucot uz Londo­nu,
izteicās: „Vlsu to, ko es redzēju
Spānijā, es uzskatu par augstākā
mērā svarīgu. Es pazīstu spāņu ad­mirāļus
tikpat labi kā pārējo Eiro­pas
valstu augstākos flotes virsnie­kus.
Viņi ir augstas kvalitātes cil­vēki,
kas pārstāv Eiropas kultūru
un civilizāciju." Intervijas beigās
admirālis Konellijs pasvītroja, ka
viņš pilnīgi pārliecināts par spāņu
tautas draudzību un ka pret Spā­niju
tādas pašas simpātijas Izjūt arī
viņam padotie flotes virsnieki un
matroži.
AP ziņo no Riodezaneiro, ka Bra­zīlijas
valsts prezidents Dutra jau
tuvākajā nākotnē nolēmis nosūtīt uz
Madridi savu vēstnieku; Politiskie
novērotāji pārliecināti, ka šim Dut-ras
piemēram sekos arī citas Latīņu
Amerikas valstis, sevišķi Cīle un
Kolumbija.
Lai nekavētu meitai izceļo
sanu. ratigi iet nave j
Latviešu skolotāja traģēdija Haunstetenē
Haimštetenes latvieSu nometni 9.
septembra rītā satrauca traģiska
vēsts. Labprātīgi bļja nāvē gājis
viens no vecākajiem nometnes ie­dzīvotājiem
— skolotājs un salted-riskais
darbinieks Edvards Bištē-viņš.
Tieši pēc nedēļas, 15. septemb­ri,
mūsu sirmais Jaunatnes audzinā­tājs
būtu varējis savu 3 meitu un
3 mazbērnu saimē svinēt savu 19.
dzimumdi^u, bet satrauktais noska^
nojums, kas valdīja Augsburgā^
kopš darbu sāka IRO padomdošanas
komisijas, kluso un sevi noslēgto £.
Bištēviņu pamudinājis labprātīgi do­ties
nāvē,
Edvards BiStēviņš dzimis 1870. g.
16. septembri Šķibes pagastā. Stu­dējis
filoloģiju un pēc Maskavas
universitātes beigšanas darbojies
par skolotāju Pēmavas ģimnāzijā.
Nodibinoties neatkarīgajai Latvijai,
tūlīt atgriezties dzimtenē un ilgus ga­dus
darbojies Jelgavas klasiskajā
ģimnāzijā par klasisko valodu sko­lotāju.
E. BištfiviņS pilnīgi pārvaldī­jis
latiņu, grieķu, senebreju, vācu,
franču, angļu un igauņu valodu. V i ­ņa
mūža darbs ir latīniski latviskā
vārdnīca, kuru sastādot.un lasot
korrektOras, E. BiStēviņS tik stipri
sabojājis redzi, ka pēdējā laikā pU-nlgi
zaudējis acu gaismu. E. Bištē-viņš
daudz rak&tijis ari periodikā
par skolu Jautājumiem.
Trimdas gaitās E. BiStēviņ$ sma­gu
triecienu saņēma šogad, kad 20.
Jūlija Amberjgias tbc sanatorijā mira
viņa kundze Marta. HaunStetenes
nometnē savu mūŽa vakaru E. Bifi-tēvlņS
pavadīja 3 savu meitu gā­dīgajā
pīispāmē. Haunātetenes no­metnē
dztvo avi BiitēviņA jaaBsr^
maņa gmene: Kojrt ār p i š^
Jlem E. BBtēviņS bieži aps&riedis Iz­ceļošanas
iespējas un m^tām Mar­garitai,
Lidijai un Annai un dēlam
Hermanim, kuru aprĢpē ir 5 vēl ne-pieaugi^
Si bērni. Jau bijusi ievadīta
ehmigrācija uz ASV. Solītie galvo­jumi
tomēr vēl kavējušies. Kad
HaunStetenes nometnē darbu sāka
IRO aptaujas komisija, kas pret DP
izturējusies asi un bieži vien dra­koniskiem
rīkojumiem ieteikusi
braukt uz Austrāliju vai Venecuēlu,
atstājot gados vecos un darba ne­spējīgos
piederīgos Vācijā, sirmais
latvju tēvfi ar katru dienu vairāk
sadrūmis. Pagājušā nedēļā notikusi
ģimenes apspriede, kurā izlemts, ka
meita Anna ar savu 8 g. v. zēnu
(virs boļševiku laikā aizvests uz Si­bīriju),
paliks Vācijā, lai aklaii un
nespēcīgais tēvs nepaliktu bez gā­dīgām
rokām. Pārējie piederīgie,
lai nezaudētu DP statusu un reizē
ar to jebkādas iespējas tikt projām
no Vācijas, izšķīrušies paklausīt
IRO padomdošanas komisijas norā­dījumiem,
jo konkrēti pierādījumi,
ka galvojumus lielā ģimene drīzu­mā
saņems, vēl nav bijuši, lai gan
tie no paziņām ASV Jau iesniegti.
Pēc IRO aptaujas gaitas E. BiS­tēviņS
spriedis, ka izceļot kopā ar
piederīgiem uz kādu citu valsti, at­skaitot
ASV, viņam ir gaužām ma­zas
izredzes. Negribēdams, lai mei­ta
Anna uzņemas upuri un paliek
Vācijā, E. BištēviņS bezmiega nakti
no ceturtdienas uz piektdienu iz­šķiries
par traģisko soli. Rita agru­mā,
piederīgajiem nemanot, uzgājis
nama Jumta telpās, kur viņu vēlāk
atrada mirušu.
Bdvardu Bištēviņu, piedaloties vi­siem
Augsburgas latviešiem, apbe­dīs
trešdien, 14. septembri pL 16.
Visās Bavārijas latviešu nometnēs
sestdien notiks £. Bištēviņa piemi­ņas
dievkalpojumi un aizlūgumi.
Mūsu centrālās iestādes par šo tra-
. ģisjco notikumu informējušas baznī­cu
organizācijas, ārzemju presi un
iespaidīgas sabiedriskas personas
ārzemēs, jo sirmais mūsu kultūras
darbinieks nāvē gājis vienīgi tādēļ,
ka mūsu t s. humānā gadu simtā
vēl torr^r spēkā ir noteikumi, kas
liedz izceļot kopā ar piederīgiem
aklam tēvam, kaut ari viņa meitas
un dčls apņemas par nespējnieku
rūpēties un gādāt. H. M.
Prasa lielāku cilvēcību
aptaujas komisiju darbd
Bāzējoties uz LCK piesūtītajiem
materiāliem, latviešu pārstāvis IRO
galvenajā mītnē Zenēvā A. Skrēbers
Jau 3. septembri iesniedzis IRO ģe-^
nerāldlrektoram Kingslejam memo«»
randu par nevēlamām parādībām
DP emigrācijas aptaujas komisiju
darbībā. Memorandā staip citu no^
rādīts, ka veids, kādā daudzas ko-i
misijas aptauju izdata, radījis ievē^
rojamu satraukumu latviešu bēgļu
vidū. Prasība izšķirties dažu stpndu
laikā, bēgļu līdzšinējo pūļu ignorē­šana
^emigrācijas izkārtošanai uz \zr^
vēlēto valsti, kā ari tūlītēja palldzl-i
bas atņemšana un izriddišana no no­metnēm
radījusi sarūgtinājuma un
izmisuma pilnas situācijas.
Memorandā IRO ģenerāldirektora
lOgts norādīt komisijām atturētiee
no nostājas un i^olbas, kas pār­sniedz
to tiešos uzdevumus, pielalat
Sajās komisijās ari pašu bēgļu na­cionālos
pārstāvjus un nepieņemt
lēmumus par pēkšņu aprūpes at^
ņemšanu.
Pēc dažām dienām A. Skrēbers
suņēmis ģenerāldirektora Kingsleļa
6. septembri datētu atbildes vēstuli»
kuŗfi tas vispirms apstiprina me­moranda
saņemšanu un piebilst, ka
rūpīgi apsvēris memorandā izteik­tos
atzinumus.
„Es nedomāju," teikts tālāk ģene­rāldirektora
atbildes rakstā, „ka
Jebkur radīsies nepareizs IRO ģene-rālpadomes
instrukciju Iztulkojums
sakarā ar padomdošanas program­mas
piemērošanu dažādās IRO no­daļās.
Ja tomēr šādi gadījumi ras­tos,
es gribētu ieteikt pārrunāt šos
jautājumus ar lokālo IRO iestāžu
vadītājiem. Saskaņā ar pastāvošo
IRO politisko bēgļu nacionālo gru­pu
pārstāvjiem savas lietas ietei­cams^
apspriest lokālā plāksnē, bet
ne galvenajā IRO mītnē Zenēvā."
Raksta beigās ģenerāldirektors
piebilst, ka sarunas ar lokālām IRO
I iestādēm, kā praksē novērots, aiz­vien
dod labākus rezultātus nekā
ntervencija Zenēvā. „Jūs sapratīsit,
ka gadījumā, ja mēs saņemam vis­pārīga
rakstura Iesniegumus, mums
nav citas iespējas, kā nosūtīt tos
attiecīgā apgabala IRO vadītājam
un lūgt tos izmeklēt uz vietas."
Kongresa komisija
Frankfurtē
Frankfurte (SS). - Frankfurtē ie­radusies
ASV tautas vietnieku na­ma
juridiskās komisijas 9 locekļi
dep. Fr. Voltera vadībā. Amerikas
parlamentārieši mērojuši ceļu pāri
okeānam, lai uz vietas Iepazītos ar
DP problēmu, pirms lems par imig­rācijas
likuma papildināšanu. Jau
iebraukšanas dienā tie apmeklējuši
augsto komisāru Mekloju, kura štS-bā
apspriedās arī ar amerikāņu jos­las
militārās valdības dažādo noda­lu
vadītājiem. Komisijai bijušas arī
apspriedes ar DP komisijas koordi­natoru
Eiropā A. Skvadrilli un ASV
ģenerālkonsulu Frankfurtē.
Atlietu ministri
turpinās
Vašingtona (E). ~ BBC speciālko­respondents
no Vašingtonas ziņo,
ka pēc flnanču konferences beigrām
tJevins ar Ečesonu turpinās apsprie­des
^par Tālo austrumu problēmām,
vacijas lietām un miera līgumu ar
Austriju. Vēlāk šajās apspriedēs pie­dalīsies
ari Sūmans. Britu un ame­rikāņu
ārlietu ministrs sevišķu ie­vērību
veltīšot stāvoklim Ķīnā In­formētas
aprindas izsakās, ka Ap-vienoto
nāciju sesijas laikā iespē­jama
arī visu četru lielvalstu ārlie­tu
ministru konference par Austri­jas
miera līgumu, jo līdzšinējās ap­spriedes
panākumus nav dcvužas.
Bevins pag. svētdien bija agrākā
ASV ārlietu ministra Mar.^ala vie-sisf.
Abi valstsvīri e.^ot pārrunājusi
pašreizējo politisko situāciju, īpašu
ievērību veltījot Ķīnai.
ii»
i
iii
1< \U \
"4
•I
ii
r
^ ' 1M i
•' i i
I'-