Bavarijas Latviesu vestnesis, September 14, 1949

              HAOTSIES IESPĒJA
anoveras ev. lut » Die Botsa'n««
.bri ziņo, ka ar Luteisf ^' ««P-federācijas
s t a r p S u ' ^ ,^
repatriantu Š l m S ^ i « -
lošana uz Argentīnu unW«»
atriantu ģimeņu ieklZ..
Dala šo lz7elotSr kLf^
a Jau sastādīt», nākot i^»
valstīm. Sie re^aSu S,^»'»-
Hitlera pietoS un J''^» ^
«,VācUu labprāt&""BT^«-
mžm, kurām blja JHSS,'»5««
«pret savu gribu. iZlT*-
valsti» iespējama tlkari>
m caur adatas a c i ^ " >
i «ķrWņgiemundraad iekr* vācu ^saimniecība. ^
Modrii Latvi,,
ISM SAVU OOōA M.
W par apitl mūmi MnMi
l « testāžu aidnājSieTS
. tonda kase pēe vaiotai
sprtdis, arvien v« ir «2
ļnlekleiiLjķlet, ka uSi fi
ne atgadinfijumi,
^ VSdJā kabatas Ir « t t p i i3
Ju8l pietiekami lekfirtottei
ir realitāte, kas iočim^
skarbo valodu. Tie8a.in8iZ
gi, bet iespēja kaut ko nedSi
dzēt saviem rakstniekiem m
āžiem miums ir ua to m& v(b
Ja vien gribētu samaksftt ^
to, kas viņiem likumīgi pkm^
Tā vien liekas, ka gandrīz vai
nometnēs tā Ja\i ir tradidk
no sarīkoto koncertu ientku!
aizmirst samaksāt tiklab no*
āto latvieSu dziesmu tduti
I mūzikas autoriem viņu hm
kaut gan tie ir stipri nlecl^
sarīkojuma budžetā nesattii
lielu summu. Tas ari tecb^
asa lielu darbu. Ja mēs 8o >
ienākumu izpildītu un šis le.
«8 iedarītu Latvie$u n^Iii
tOrai pie LCK, tad ari mto
^Mblniekl sanētu kSdu a^
^)lcas vienā otrā gadījums ua*
naateriāli, bet vismaz gaiitf
dotu stiprinājumu. Tas pati
sacīts par koncertiem, daļSl
'nams ari uz teātru Izrfidfsv
adīsim savu goda prfita le«
miisu gara darbiniekiem, ua
ōbrld viņiem nespējam va|k
i^et» tad vismaz... neapza#ai
I K. I., Klelntoi
KOMJAUNIEŠI SRAim;
0BGANIZSCUĀ7
Iju Latvija divus rakstui pat
tiem. Vienā bija teikts, ks oA-auti
kfidā nometnē nepiddijl'
veduSies, trokSņoJuSi un dilt*
neļpiemērotas dziesmsi Otn
bija par austrfllleSu ika*
kuru vidū atklāti daži ko»
eSi. Komunisti tātad cenlB
aģentus leflltrSt pat Bkaiit»
zfidja.
starp abiem minētajiem m
nevarētu vilkt kādas m;
un vai latviešu skautu vadF-
_ nederētu So Jautājumu vU-nopietni
pārdomāt?
D. SmUtnletoi, ASV.
VIENMĒR VAINĪGI
vijas 27, augusta numura
lājiens ar mietu ^sniegto
-'Ja par IRO ..padomdoJan^
kas īstenībā Jfi"«kata
u piespiedu repa^"'S
icUal vai iekļaušanai ļ «
ecibā. Raksta autors vew;
gan ,.nepavisam neatta^mojM
0 rīcību, Izskaidro to ^
nostāju - ek, bOs labi m
vēlēšanos Izceļot
ņu,.cik tagad pa^ss/TJe.
ajās ..svēmās"
bet pims kfida.Pusgada
u tikpat kā nebija. Un 1«
Is iespējas beidzot ^^^ŗ^,
1 nevar taču sodīt DP-''^,,
V izmantojuši Jau tad, m
maz nebija.
)tāja ,.komentars pie P jj,
informācijas man atgaŗ.
asaulē arvien vairāk
elo" nostāju pret ^^^t
elais" sāk pret --'Pffjļrpj-rijuro^.
tad V enmer ta IT
azā" vaina. Hitļer
ka «vainīga" satJ»
a Baltijas valstis tagj'^ft
udēja" Staļina v a l s j .
3tu saprotams; bet n^^^^
Ja no pašu „mazo viu ^
ieskati, ka paHf ^''j-rijl
kas pāri dar'ts. ŗ^ka»
vainīgs. Tā ir tipis^« ^
nosTāJa un, acīm red.0 V
ā, Ja Jau parādās ar
Akots. Bostons.^'
ara oaraKu .ciemos
Vēstule Latvijai par tautiešu dilvi Dlnija
DURVIS CIET!
Ajf Dānijas tautiešu dzīve šova-
S^nt vispirmā kārtā emigrācijas
•3 sauktie emigrācijas skrlningi, kad
nometnes apbraukāja IRO ie-
X izdarot nnitvārdu aptauju.
bija jādod noteikta atbilde,
^ vēlas izceļot; dažiem pat ar
Lkgtiem piedļraudija neizšķirša-
^^gadijumā 7 dimu laikā izslēgt
i no IRO apriiipes. Tuvu pie
0 tautieSu pieteic;ils uz Austrāliju,
ciba visur nepieprasīja bēgju darba
spēku, un Jonstrupas un Tistedes
nometnē laiku pa laikam bija bez
darba kā vīrieši, tā sievietes, kas
1948. g. vasarā strādāja nepār­traukti.
Pēc ilgāka pārtraukuma šovasar
nometnēs dalīja drēbes. Piemērotā­kas
tās bija tikai bērniem un pa
daļai sievietēm.
' Kulturālajā dzīvē izcils notikum§
bija operdziedātājas H. Lūses, čel-gOFBNHSGEHAS
BĒGĻU NOMETNES IEMĪTNIEKI SAPLĒS
KOMUNISTU LITERATŪRU
go ttosMcIJa sava 6, septembra nurnarā pirmajll lappusē ievietojis
jiņii lielais dienas laikraksts KJdbehavn pēe apraksta par padomju
pintivja neveiksmīgo apmekliljmnu Prags Bonlevard starptautiskaji ao nometnē. Dāņu laikraksts brinis, kādēļ gan Padomfa savienība
pēdējs lalkS slkusl izrādīt tik lieln interesi par Austrumeiropas
bll|{ii repatriēšanu, kas patiesibil nemaz nav padomju pilsoņi. īsā laikā
ih Jau bUis trešais padomju siltniecfbas pārstāvja apmeklējums no­metnē.
0 IRO ierēdņi sevišķi ieteica. No-fta
ar! kandidātu veselības pārbau­des,
tiem izgādāja Dānijas ārzem-
Jii pases utt Pašu liomisiju gaidī­ja
ierodamies marts, tad termiņus
liirSkas reizes'pagarināja un vēl
nesen minēja 12. un 20. septembri.
NIkoša lielākā grupa vēlējās izce­ļot
uz^ficņtinu, kurpi līdz šim ar!
aizbraucis izvietojamo tautiešu lie-
Ifikais iķ^i^ts, bet vēl <;astād^ jaunus
larakstus. Kanādas komisija, kās
darbojas pie sūtniecības Stoldiolmā,
Jdnijfi pieņēma uh uz Kanādu lauku
darbos jau aizbrauca ap 20 latviešu,
vairumā vi^iiniekL Pastāv vēl ie­spēja
ari ģimenēm caur Stokholmu
lĀeteikties braukšanai uz Kanādu.
KSds simts tautiešu vēlējās izceļot
ASV, kur viņiem ir radi. Tas
tomēr iespējams vienīgi kārtējās
Latvijā dzimušo kvotes robežās, tā
dati gaida savu kārtu jau kopš
194$."gada. Uz turieni arī pieteicās
Enipa citu tautiešu, kas pagaidām
iomS palikt Dānijā, bet cer uz gro­zījumiem
ASV imigrācijas likumā,
tais varētu dot arī iespēju izceļoša­nai
no Dānijas. Kādiem 200 latvie­šiem
Izceļošanas izvēle atlikta sli­mības,
vecuma vai citu iemeslu dēļ.
Vairāku skati vērsti arī uz Norvē­ģiju.
Darba ziņā apstākļi ir pasliktlnā-uSles.
Fabrikās un citās darba vie-atlaisti
vairāki ilgistoši nodarbi-jStle.
Pieņemot jaunus strādniekus,
80gad uz pieteikšanās anketām uz­spiež
darba pārvaldei? zīmogu, ka
nevācu bēgļus drīkst pieņemt tikai,
Jānevar sagādāt dāņu darbaspēku,
yi ka darba atļauja acumirkli izbei­dzas,
tikko rodas brīvs dāņu darba
Ws. Tāpat dāņu laikrakstos bieži
P^fidljās raksti, ka bēgļi drlzumiā
^zbrauks, tamdēļ arī darba devēji,
vajadzīgs pastāvīgs darba
JP^ks, bieži vien ne\^&irījās komplek-ļettono
bēgļiem, jo steidzama dar-
»a laikā varētu palikt pavisam bez
^wba spēka. Arī vasaras sezonas
«arbos dārzniecības un lauksaimnlcs
lektori
Pakistānas koledžai
u
.^^ļjj'^m K. Zariņam lūgts samek-pV^^
Kinnaird Christian koUedzai
^kistanā divus lektorus resp. lek-
J"Ses, kas varētu mācīt bioloģiju
ļj^ galveno uzsvaru zooloģijā) im
Itziku, Pēc uzdotajiem datiem sprie
ka koUedža ir apm. mūsi
gmnazijai līdzīga maicibas iestāde.
kandidātiem prasa universitātes
«gHtIbu un angļu valodas prasmi.
I^^ems tikai vieniniekus, piedāvā­jot
atalgojumu ap 180 angju mārc.
8a^a, kas varētu būt arī nedaudz
ļ^tļ^ks, bez tam brīvu dzīvokli, elek-
JJ'iDU, apkalpotājus un medicīnisku
palīdzību. Par uzturu jāmaksā 3šil.
Jļ^na. Interesenti var rakstīt tieši:
^ss Ruth Salmon, C. M. S. House,
^«alisbury Square, Imāon, E. C. 4,
LAT¥I£SU CĀUSSTRĀDNIESA BRiDmUUBiS NO AMERIKAS
,JPēdējā laika šejienes noskaņo­jums
pret bij. DP ievērojami mainī­jies.
Arī avīzes sāk rakstīt, Ica 40
līdz 60 proa no šeit atbraukušajiem
darbu farmās atstājot jau pēc pir­mās
nedēļas. Ko lai saka farmeris,
kas devis galvojumu, sagādājis dzī­vokli
un tomēr paliek bez strādnie­ka?
Daudzi atbraukušie domā tikai
par sevi un ar šādu rīcību aizslēdz
durvis visiem citiem, kas šeit va­rētu
dabūt galvojumu un darbu."
Tā raksta latvietis A., kas arī pats
strādā lauksainmiecībā Ohaio Statā
un pusgada laikā sagādājis galvoju­mus
vairāk nekā 10 DP ģimenēm.
Viņš gan nav profesionāls lauksaim­nieks,
bet ar tagadējo darbu tomēr
apmierināts. Arī darba devējs lie-siiiieieiiiiBiieiiiiBiiiiiiiiHiiiiiiiaiiiiiiiiil
Daži praktiski padomi
aizjūras braucējiem
lista A. Teichmaņa un latviešu stīgu
kvarteta koncerti Kopenhāgenas un
Jonstrupes nometnēs pavasarī, māk­sliniekiem
atgriežoties no Zviedrijas.
Jonstrupes nometnē dāņu vadība šo­vasar
ierīkoja stacionāru kino apa­rātu,
un par brīvu ^vai par lētu
maksu ļ—2 reizes nedēļā sniedz ska­ņu
filmu izrādes. 19. augustā tau­tiešiem
bJj^ iespēja noskatīties DP
filmu Kas mēs esam; tā radīja lielu
interesi. Izrāde deva pāri par 60
kronu atlikumu Nacionālajam fon­dam,
pēc neliela vasaras starplaika
27. augustā Jonstrupes nometnē še­jienes
vienīgā teātra kopa J. Berkā-na
režijā un ar māksi. L. Lauvas
dekorācijām sniedza Margas Teteres
3 cēlienos dramatizēto R. Blaumaņa
noveli Brīnumzālīte. Tas bija kopas
24. lugas iestudējums \m, kā parasts,
guva labas sekmes.
Mācības 6. septembrī atjaunoja
Ausekļa tautskola un ģimnāzija
Jonstrupē. Ģimnāzijā visu vasaru
darbojās augstākā klase, lai varētu
beigt kursu pirms plašākas emigrā­cijas
sākšanās. Klāt nākusi jauna
organizācija — Latviešu akadēmiķu
apvienība Dānijā, kas solās rūpēties
par zinātnisko atziņu padziļināšanu
un akadēmisko tradīciju izveidoša­nu.
Tā jau sarīkojusi Jonstrupē di­vus
populāri zinātniskus bezmaksas
referātus: cand. rer. merc. P. Jaun-kalvja
— par latvieSu dzīvi Austrā­lijā
un rakstnieka V. Damberga —
ko mūsu rakstniecībai devis Anšlavs
Eglītis. Sarīkojumus papildina mu­zikāli
im vokāli priekšnesumi. Sādi
sarīkojumi paredzēti arī citos lat­viešu
centros Dānijā. Pārējās orga­nizācijās
pēdējā laikā nekāda dar­bība
uz ārieni nav izpaudusies,
piem., Latviešu klubā, studentu klu­bā
un pretestības kustības dalībnie­ku
apvienībā. Apsīlcusi arī YMCAs,
skautu un gaidu darbība. '
Vestrē kapsētā Kopenhāgenā veik­ta
1948. gada 18, novembrī atklātā
Dānijā miinišo tautiešu pieminekļa
papildināšana un apkārtnes izdaiļo­šana.
Piemineklis celts ar bēgļu zie­dojumiem
un izmaksājis kopā pāri
par 6000 kronu. Tā oakājē iekalti
mirušo tautieiiu un no ievainoju­miem
un uzlidojumos bojā gājušo
latviešu karavīru vārdi un pie pie­minekļa
novietota plāksne ar uzrak­stu
dāņu valodā par tā ideju, cēlā­jiem,
laiku un autora L. Stepes
vārdu.
Kopš 1948. g. 1. jūlija sabiedroto
bēgļi Dānijā atrodas IRO pārziņā,
bet nometņu i)ārvaldišanai un norē­ķiniem
par pārtiku uc. darbojas so­ciālās
ministrijas bēgļu administrā­cija.
Ar 1. augustu tā likvidēta, un
visas funkcijas pārņēmusi pati IRO,
uzdodama nometņu komandantiem
gādāt par jaunu tautību pārstāvju
ievēlēšanu. Tā kā paredzēta kandi­dātu
iepriekšēja apstiprināšana no
nometņu dāņu komandantu puses,
tad tautieši ar jauno kārtību nav
apmierināti uii jau nosūtīts protests
IRO galvenajai mītnei 2enēvā, IRO
misijas priekl^niekam Kopenhāgenā,
mūsu pārstāvim pie IRO Zenēva A.
Skrēberam un LCK Vācijā. I. '
Podoties tālajā ceļā uz ASV, Aust­rāliju
vai citam zemēm, emigrantus
bieži vien pārņem zināma fievaribas
un pamestības sajūta. Daudzkārt
vēl arvien trūkst arī skaidrības par
vienu vai otru gluži praktiskas da­bas
jautājumu, kas saistās ar pašu
gaidāmo braucienu uz okeāna tvai­koņa
un pirmajiem soļiem nepie­rastajā
jaunajā zemē. «īstenībā ba­žām
par jūras ceļojumu nav nekāda
pamata," uzsvēra DP transporta
kuģu eskorta virsniece E. Svūksta,
kas no tiešās pieredzes sīki pārzina
apstākļus braucienos uz ASV, Ar­gentīnu
un Austrāliju, un šinīs die­nās
iepazīstināja ar tiem tautiešus
Eslingenas YWCAs rīkotajā sanāk­smē.
Katrs DP jūras brauciens norit
pēc stingri izplānotas un noteiktas
kārtības. Paraugs šajā ziņā ir biju­šie
ASV armijas transporta kuģi,
kādu IRO rīcībā patlaban ir 23.
Katrs DP solis kopš uzkāpšanas uz
kuģa līdz tā atstāšanai jaunajā
krastā ir sīki paredzēts, lai novērstu
visas nejaušības. Tas attiecas tiklab
uz telpu sadalījumu, kā ari pārtiku,
medicīnisko aprūpi utt. Latvijas
slejās jau nesen rakstījām par ts.
priekškomandu, ko izrauga no nā­kamo
pasažieru vidus dienu pirms
kuģa došanās jūrā. Sajā priekško-mandā
darbam kuģa birojā, virtu­vē,
4)olici^ un ambulsmcē^ pieņem
katrreiz apm. 100—120 DP.
Braucēju informēšanai uz katra
kuģa ierīkoti skaļruņi, kas pārraida
ziņojumus visās tajās valodās, kādu
tautību DP atrodas attiec, trans-portā.
Bez tam informācijai vien­mēr
iegūstama pie tvaikoņa polici­stiem
im citiem adminlstrācijaa dar­biniekiem.
Izceļotājiem noteikti jārēķinās ar
to, ka uz kuģa vīriešiem un sievie­tēm
jādzīvo šķirti. Arī bērnus, kas
vecāki par 6 g., parasti izšķir, at­stājot
zēnus pie tēva, bet meitenes
pie mātes. Parastās dzīvojamās ka­bīnēs,
atkarībā no kuģa tilpuma, ir
katrā 30-100 gultas. Mātēm ar
bērniem līdz 2 g. v. iespējamību ro­bežās
ierāda mazas 3k-5 personu
kabīnes. Sakarā ar šo telpu sada­lījumu
izceļotājām ģimenēm ietei­cams
arī jau laikus attiecīgi sadalīt
savu rokas bagāžu. Vispār rokas
bagāžā nav vajadzīgs ņemt līdzi,
piem., gultas veļu, jo par to uz kat­ra
kuģa gādāts. Noteikti nav jāņem
līdzi ari nekāda pārtika, jo to ka­bīnēs
turēt pat aizliegts (Izņemot
augļus). Par pārtiku nav jābažījas
ne pieaugušajiem, ne bērniem, jo
uz kuģiem ierīkotas ari speciālas
ļoti labas bērnu virtuves. Bez tam
kuģa medicīniskais personāls regu­lāri
katru dienu pārbauda bērnu
veselību.
Visos kuģos ierīkotas dušas, veļas
mazgātuves un gludinātavas. Kuģa
kantīnē ikviens braucējs var pēc
izvēles dabūt par brīvu dažu dolāru
vērtībā cigaretes, saldumus un citas
sīkākas mantas. Rokas bagāžā der
gan paredzēt vietu arī kādai grā­matai.
It īpaši ceļā ieteicama angļu
(braucējiem uz Dienvidameriku —
spāņu) valodas pašmācība.
Braucienā uz ASV jau uz kuģa
ikvienam jāizpilda muitas deklarā­cija
par savām mantām, uzdodot
vērtslietas, naudu, speciālos mājtu­rības
priekšmetus utt. Praktiski
pierādījies, ka ievest var visu, kas
vien nav, acīm redzot, domāts tirdz­niecībai
vai spekulācijai. Ierodoties
gala ostā, uz kuģa notiek vēl vie­na
ieceļotāju veselības pārbaude,
kiifā galvenokārt pārliecinās par to,
vai ieceļotājam nav kādi sevišķi f i ­ziski
defekti. Si ārstu kontrole vis­stingrākā
ir Argentīnā, kur daži ie­braucēji
defektu dēļ nav pat laisti
krastā, bet atsūtīti atpakaļ. Turpre­tim
ASV ši pārbaude domāta vis­vairāk
statistikas nolūkiem.
Izkāpjot ASV krastā, ieceļotājam
pirmos padomus un, ja vajadzīgs,
arī dzelzceļa biļeti tālākam brau­cienam
uz darba vietu dod attiecīgo
ķaznicas organizāciju pārstāvji, kas
sagaida ostās katru DP transportu.
kas visai apmierināts ar latvieSu
darba spēku, jo kādā sanāksmē ne­sen
ierosināja galvojumus dot tikai
latviešiem.
Tālāk tautietis A. raksta par grū­tībām,
kas rodas galvojumu sagādā­šanā,
ja kādam no apkārtnes farme-ŗiem
nācies piedzīvot vilšanos. nVa-jadzētu
par to vairāk rakstīt ari
mūsu pašu avīzēs un brīdināt no
šādas rīcības, jo stāvoklis patiešām
kļūst nopietns un drīz var pienākt
brīdis, kad tie, kas var un ir gribē­juši
mums palīdzēt, vienkārši pa«
teiks — mums viņu pietiek. LldiJ-gas
ziņas nāk an no citiem tautie­šiem
dažādos Statos."
Ir gan dabis)d un saprotami, ka,
nonākot Amerikā, katrs m^ēsim
sev piemērotāku un izdevīgāku dar-buJa
DP nometnes Eiropā emigrā­cijas
ceļā būtu jau iztukšotas, tad
pret to arī nebūtu daudz ko iebilst
Bet tomēr ar! tādā gadījumā neva­jadzētu
aizmirst, ka pret darba resp.
galvojuma devēju ir jāpilda tizņem-tie
pienāmimi. Cik zināms, darba
devēju un apkārtējo iedzīvotāju no­skaņojums
pret atbraucējiem DP v i ­sumā
ir labvēlīgs. Pa lielākai daļai
mūsu tautiešus Amerikā sagaida ar
laipnību, izpalīdzību un pretim­nākšanu.
Bet ja nu vai katrs otrais
ar viņa paša Eiropā labprātīgi piei-ņemto
galvojumu nav apmierināts,
un darba vietu mānīšana jau sāku­mā
notiek masveiaīgi, tad tiešām
bīstama var kļūt tā noskaņojuma
maiņa, par ko raksta tautietis A.
Daudzos gadījumos aizbraucēji ar
savu rīcību patiesi aizcirtis dutvis
tiem, kas ar nepacietību vēl gaida
galvojumus.
Ar gandarījumu tomēr jāsaka, ka
atbraukušo vidū ir ar! ļoti apzi?
nīgi tautieši, kas ne vien sagādājuSi
10 un vairāk galvojumu, bet ar pie­nākuma
apziņu un krietnu stāju
mums pārējiem veŗ durvis uz dar­bu
un eksistenci viņā krastā. Ir zi­nāmi
gadījumi, kur akadēmiski iz­glītoti
tautieši un augsti kvalificēti
speciālisti apņēmušies nokalpot mi­nimālo
laiku vienkāršā laukstrād­nieka
darbā, kaut ar! tiem ir bijusi
izdevība farmas darbu pamest un
pārcelties citur. »
Piensaimnieks un siemiecības
speciālists G. bija iecerējis dabūt
darbu savā arodā, bet nonāca kfidā
lopkopības farmā, kur viņam bija
jāstrādā par kūts strādnieku. Smago
darbu viņš tomēr bija apņēmies iz­turēt
ar īstu latvieša sīkstumu.
„Meža darbi nometnē bija nieks
pret šo, bet tomēr biju apņēmies iz­turēt
un nepadoties," raksta G.
„Kad biju nostrādājis pusotra mē­neša
un farmeris uzzināja par manu
īsto arodu un darbu Latvijā, viņš
kādu dienu pasauca mani un teica:
— Redzu, jūs esat dūšīgs strādnieks,
bet mēs abi tomēr esam vīlušies.
Jūs gribat pastāvīgu darbu savā
specialitātē, ko agri vai vēlu arī da­būsiet
Bet es cerēju, ka man būsi
īsts kūts strādnieks ilgam laikam.
Jūs tāds nevarat būt, tādēļ es jums
palīdzēšu, jo esat to vērts."
Otrā dienā farmeris savā limuzī­nā
aizvedis G. uz tuvāko pilsētas
pienotavu un penrsonīgl ieteicis di­rektoram
pieņemt viņu (ļarbā. Kopš
tās dienas G. strādā savā īstajā aro­dā
un ir apmierināts. Stipri jāšau­bās,
vai šāds atrisinājums būtu bijis
arī tad, ja minētais darbinieks jau
pirmajā nedēļā nopeltu un pamestu
sākotnējo darbu. J. p.
Latviešu
Austrōlijasjalvaspilsetci
Vēstule Latvijai no Austrālijas.
Labā ticībā, ka lidosies apvienot
visus luterticīgos latviešus, 27 no
vairāk nekā 230 Austrālijas galvas­pilsētas
tautiešiem 28. augustā vie­noti
nodibināja Kanbēras latviešu
draudzi, tās pagaidu valdē ievēlot
cand. oec. P. Lāhu, cand. lur, A. B l -
tānu, skautu darbinieku J. Mednie­ku
un miisu laikraksta pārstāvi
Austrālijā Ant. Strazdiņu. Draudzes
vadība mēģinās gādāt, lai Kanbērā
Kanbēras L. Andreja bazpica ziedu
laikā. SaJā ķaznlcā Austrāiljas gal­vaspilsētas
tautieSl pulcējas latvieSu
dievkalpojumos.
katru mēnesi notiktu latviešu diev­vārdi,
un centīsies rūpēties vēl par
cita veida garīgo aprūpi, šajā darbā
iesaistot arī pārējo konfesiju tau­tiešus.
•
Baltijas valstu traģēdija arvien
biežāk tagad atbalsojas austrāliešu
presē. Briesmas, kādas komunisti
uzvēluši Latvijai, Igaunijai un Lie­tuvai,
ar daudziem šausmu faktiem
24. augusta numurā attēlojis Austrā­lijas
strādnieku partijas laikraksts
Sidnejā The Australian V^orker.
Raksts aizņem vairāk nekā lappusi
un tam pievienoti 3 attēli: komūnl-stu
noslepkavotie baltiešu patrioti*
aizrestotais vagons, kas mūsu tu­viniekus
ved nāves ceļā uz Sibīri­ju,
un pulciņš skolēnu^ kad tie iz­dzīti
piespiedu demonstrācijās Rīgas
ielās.
Austrālijā pašreiz viesojas vācu
mācītājs Nīmellers. Šejienes laik­raksti
informē, ka viens no ievē­rojamā
luterāņu garīdznieka uzde­vumiem
ir noskaidrot zināma skai­ta
vāciešu emlgrēšanas Iespējas uz
Austrāliju. Sarunas, šķiet, nepaliks
bez panākumiem, jo līdzšinējā pie­redze
pierādījusi, ka vācieši labi ie­kļāvušies
austrāliešu imigrācijas po­litikas
schēmā. Māc. Nīmellers ap­ciemos
arī Jaunzēlandi.
Zemes dienvidu puslodē pašreiz
ir pavasaris — skaistākais laiks še­jienes
daļā. Ar pirmajiem ziediem
tas sākās jau augusta vidū. Zied
mums pazīstami, bet vēl vairāk ne­pazīstami
koki, krūmi un puķes.
Nāk Austrālijas vasara.
Kanbērā, septembrī.
Arnolds Smits.
Arodu perspektīvas Amerikā
Sasāpējušo jautājumu par to, vai
Ikvienam aizbraucējam Izdosies
Amerikā atrast nodarbošanos, kaut
aptuveni līdzīgu savai specialitātei,
daļēji noskaidro nesen iznākusi
brošūra, kas. domāta skolu beigu­šajiem
jauniešiem kā palīglīdzek­lis
arodizvēlē. No tās ari emigranti
var spriest, kādās nozarēs lielāki
pieprasījumi un labākas izredzes.
Apdrošināšanas matemātikas no­zarē
patlaban strādājot tikai ap 450
speciālistu; pēdējos 10 gados pār­baudījumus
spējuši izcurēt tikai ap
20 kandidātu gadā, un tos centu­šies
piesaistīt 200 apdrošināšanas
uzņēmumu. Lidotājiem sevišķu iz­redžu
neesot, kaut gan . hdmašinu
produkcija pieaugot. Bet tā kā tie­kot
ražotas aizvien lielākas lidma­šīnas,
tad to vadītāju vajadzīgs aiz­vien
mazāk. Ap 14.000 architektu
esot nodarbināti, ap 10.000 studējot
vai praktizējot, tomēr tuvākajos 10
gados tiem izredzes esot labas. Fo­togrāfu
pat vismazākajās pilsētiņās
esot pārprodukcija. Zobārstu skaits
radot tendenci pieaugt, jo tikai ap­mēram
viena piektdaļa iedzīvotāju
izmantojot to palīdzību.
Pietiekami esot lidmašīnu būvin­ženieru,
toties aizvien vēl piepra­sot
aerodinamikas, termodinamikas,
elektronikas un fizikas speciālistus.
Sevišķi trūkstot klimatisko ierīču
inženieru, tāpat keramikas techni-ķu,
jo 6.000 keramikas fabriku ik
gadus pieprasot ap 1000 inženieru
un ķīmiķu. Administrācijas inženie­riem
tuvākajos gados paredzama
sīva konkurence, jo augstskolas iz­laidis
lielāku skaitu šādu speciāli­stu.
Ari elektro- un mašlninženie-riem
jāiegaumējot, ka ..septiņi ba­gātie
gadi", kādi bija kara Uikā,
jau pāri.
Turpretim pieprasījums pēc ār­stiem
pieaugot,/jo paplašinoties
slimnīcu tīkls, kā ari palielināts
ASV armijas kontingents miera lai­kā.
Kaut ari medicīnas fakultātes
pārpildītas, tomēr gtingro prasību
dēļ studijas sekmīgi nobeigt izdo­šoties
tikai kādai trešdaļai, visspē­jīgākajiem.
Stingra izlase valdot ari
žurnālistu profesijā, jo tur esot liels
pieplūdums, un laikrakstu skaits
ASV mazinoties. Tomēr īsti apdāvi­nātie
tur varot sasniegt arī kaln­galus.
Labas izredzes optiķiem, ku­ru
tagad esot ap 14.000, bet vajagot
vel vismaz 6000, jo 70 proc. ameri­kāņu
esot *bojāta redze, un iedzī­votāju
skaits pieaugot straujāk ne­kā
optiķu skaits. Sevišķi ieteicams
kļūt par ģeologiem, jo vēl turpmā­kajos
piecos gados uz katru jaunu
ģeologu gaidot 4—5 vietas. Liels
pieprasījums pēc slimnieku kopē­jām.
Ari statistiķiem pēdējos gados
pavērušās jaunas darba iespējas, kas
pieturēšoties ap 10 gadu. (LLV))