Bavarijas Latviesu vestnesis, April 25, 1951

              t 25. aP^^^
L A T V I J A Trešdien. 1951. g. 25. aprlU
No Rifas radioft^
ieiek
tfilak
AUGSTĀiaS PADOMIS KOMI.
mJAS
Augstikās padomes pirmās sesijas
atklāšana, ar naplausiem sagaidili',
ieradās KalnbērziņI, Lācis, Kirchnm*
šieint, Titovs, Ļilvinovs, Pelse, Niko-novs,
Gailis, Bagramjan*, Auguste, Ce-lovsuc.
Par sesijas pr-di ievēlēja Zvaig­zni
ar vietniekiem Šmitu un Krūmi­ņu.
Likumdošanas ierosinājumu ko-misijā
ievelēja Bisenieku, Criguli, L i ­pinu,
Mariju Sudmali, Kārli Kalniii)U,
Indriķi Piņķi, Andreju Mucenieku,
Saveljevu, Boriau Bērziņu, Paskevicu
un Valentīnu Ivanovu. Budžeta ko-miēijS
dzirdējām šādus vārdus: Ed.
Apinis, Vladislavs Azans, Arzumimo-va,
A. Baufals, G. Gaile, L Zalkalna,
I. Zuimačs. J. Pakalns, Eleonora Pu-ķudruva,
Alb. Prlvērts, Jānis Triiiik'
lers, Anna Cebarde, P. Ezeriņš, Vilma
Else un 2danovfi.
Finanču ministrs Leeis runāja par
Pad. savienības augstākajā padomi^
jau apstiprināto Latvijas budžetu 1431
miljarda apmērā, asi kritizēdams pār*
tikās rūpniecības un vieglāa riapriie"
dbas ministriju par plāna nepildī­šanu.
Slokōē kombinātā no paredlzia-tajām
5 ēkām nobeigta tikai 1 —
līdzekļu «adrumstalošanas dēļ. Lauk«
saimniecības ministrijas kapitāldirbi
izpildīti tikai par 52—59 proc. Daudz
celtniecības organizāciju nav pārkār­tojušas
un uzlabojuša^ savu darbu.
Strojdetal pagatavojis 250 logu irlim-ju,
bet tie ir nederīgi. Dzīvokļu un
civllēi celtniecības ministrijā rēdii-lies
4 milj. rubļu zaudējumu. Latko-munllenergo
neesot izlietojis 1,7 milj.
lublu. un Autotransports 2,4 milj.
Preču krājumi pārsniedz „normfi lī­vus"
par 19,8 proc, bet gatavas pre­ces
par 50,1 proc. Kožobuvre^^lna
trestam 1. janvāri bijuši virsnormatī­vi
krājumi par 1,6 milj. rubļu, bet
vieglās riJpniecIbaa ministrijas 21,5
proc. Tirdzniecības uzņēmumos» bi­juši
nopietni trūkumi. Plāns gan iz­pildīts
par 93 proc, taču precēm
zema kvalitāte up sortknents neat­bilst,
pieprasījumiem. Uz 1. janvliiri
tirdzniecības uzņēmumiem bijuši virs­normatīvi
krājumi par 12 milj. rubļu
Patlaban daudz veikalos nav noteiktā
asortimenta. Darba alga pārtērēta
par 3,8 milj. rubļu, jo nepareizi plā­nota
mēneša apgrozījums. Atdevis-kas
ministrijas pielaiž pārmērības
štatos: tas bieži atklājies meii^alm-niecības,
vietējās rūpniecības un
'tirdzniecības ministn]a« parlNiudē.
Radīti daudz nevajadzību kapitlila
ieguldījumu» Še nepieciešams nodi­bināt
kārtību. Tirdzniecības organi­zācijām
lieli uzdevumi, uzlabojot ie­dzīvotāju
dzīves apstākļus.
Ponomarevs savā runā par rūp­niecības
iefkšējo resursu mobilizfic'ju
konstatēja, ka pagājušā gadā no vieg­lās
rūpniecibae, mežsaimniecības un
tirdzniecības ministrijas nav saņem­tas
ievērojamas summas par atskaitī­jumiem
no pelņas. Tas noticis tadēl,
ka šo ministriju uzņēmumu vadītāji
izturējušies bezatbildīgi pret valsts
saistību izpildīšanu un ka uzņēmu­mos
valdījis nesaimnieciskumtt. Pēc
garām debatēm, kur katrs, kā nu mā­cēdams,
ari noslavināja ..lieloa sa­sniegumus"
visā* nozarēs, budžetu,
protams, pieņēma, jo to, kas Maska­vā
apstiprināts, Rīgā grozīt nevar.
Tāda pati komēdija notika ar jau­nās
„valdlbas" vēlēšanām. Vispirms
Lācis paziņo „mini8tru padomāts" at­kāpšanos,
tad — iesniedz augstUkēs
padomes apstiprināšanai jauno mi­nistru
sarakstu un lūdz apstiprināt
„valdlbu" viņa ieteiktajā sastāvā.
Un kad nu nolasa ši iesnieguma sa­turu,
tad dzirdam, ka Lācis ieteicis
pats sevi, bet par saviem vietniekiem
— Plūdoni, Ostrovu, Vīndedzi, Po-nomarevu
un Ozoliņu. Grigulis pa­steidzas
„ar gandarījumu konfl.tatēt",
ka Lāča ieteiktais valdības sastāvs
esot tāds, kam tiešām varot uzticēt
turpmāko valsts darbu. Protams —
sesija sastāvu ari vienbalsīgi ap­stiprina.
Par augstākās padomes prezidija
priekšsēdi tāpat „vienbalsigi" ievēl
Kirdienšteinu, par viņa vietniekiem
— Ozoliņu un Augusti, par sekretāru
— Gaili, bet prezidijā — Upīti, Tito-vu,
Novikovu, Voltmani, Spalvu,
Daugavieti un Krūmiņu. Par valsts
plāna komisijas priekšsēdi ievēl Frici
Deglavu, par augstākās tiesas priekš­sēdi
tieslietu ministra vietnieku Ri­tinu,
ar vietniekiem — Francmani un
Grlnbergu.
, , P 1 I E K S Z ! M ! G ! " CEĻI UN SflKUJU
KOKA RITENI
Lai pasargātu auto ceļus no iz­braukšanas,
šoseju pārvalde un gal­venā
ceļu pārvalde pie ministru pa»
domes paziņojusi, ka ar aprīli slēgta
auto, traktoru un kāpurķēžu t i k -
toru satiksme pa vissavienības un
republikas nozīmes ceļiem; uz da­žiem
ceļiem ierobežota pusotra lidz
trislonnIgSm mašīnām. Valmierā
esot parādījušies pirmie taksomoton
^ Pobeda. Atklāta ari autobusu sa-tiksmo
starp ētaciiju un pilsētm. Par
pagājušo gadu Latvijas dzelzceļu dar­biniekiem
izmaksātas prēmijas 17
milj. rubļu kopsummā par beitavari-jas
darbu. Tās «aņēmuši 2000 loko­motīvju
vadītāji, staciju deiiuranti
konduktori, vilciena sastadītiiji un
pārmijnieki. Slavenākie miiišīnisti
e«ot — Grava, Kručkovs, Enne, Sp-rīdonovs
un Miķuks, kas saņēmuši
2700—3700 rubļu katrs. «Neapbalvo-tie
tad laikam striidajuši ar avariiām.)
Iepriecina ziņa, ka izgatavot? pirm?*is
riteni* no slcuju koka. Attiecīga fab­rika
patlaban beidzot izgatavot lie­lāku
pasOtijumu StaļinabadaJi teāt­rim.
(Tātad gaidāms ceļojošais teāt­ris
ur. fikujukoku riteņiem!)
RAGACIEMA,, STATISTIKA"
Raidījumā par Ragaciemu dzirdam,
ka karā tur nopostīta puse māju.
Buržuju Latvijas laikā tur esot bijis
50 proc analfabētu. Tagad tur iz­raksta
230 laikrsikstu un 40 isurnālu
(kas obligāti jāabonē un kurus tāpat
neviens nelasa!). Polītskolu vada —
zivju fabrikas direktors. Patlaban
ceļot klubu ar 4C»0 vietām. Dienu un
nakti rūcot zvejlaivu motori. Zivju
rūpniecība pieņemot zivis tieši no
laivām. 70 g. v. posminieks Miķelis
Salanders, kas pērn uzņemts par
kandidātu partijā, pie mikrofona ap­galvo,
ka gribot atdot visus spēkus
komunisma celšanai. (Vai nu gribi
vai negrib:, jāatdod vien ir!).
Latselelektro direktors Gulajevs stā­sta:
Litenē cel starpkolhozu elektro­staciju
astoņiem kolhoziem. Vieniai-clgi
notiek augstsprieguma līnijas
un apakšstaciju būve un gaisa līniju
celšana kolhozos. Šogad uzsāksim
ari daudz citu starpkolhozu elektro­staciju
celšanu: Aizputes rajonā uz
Alokstes, Krāslavas — uz Nidricas,
Saldus — uz Ciieceres, Gaujienes —
uz Gaujas, kā ari Dobeles, Bauskas,
Lud5!a5 uc. rajonos. Visām šīm elek­trostacijām
jāsāk darboties 1952. g.
nacio­nālas
pretestības
cTpas grupu
zaudējumi
(rs). — Tīrīšanas akcijai Ce-choslovaku
komunistu partijā par
upuri krituši arī daudz pretkomunis-tisko
pagrīdes organizāciju cīnītāju.
Nelegālās nacionālistu cīnās grupas,
Mati kāji ir beidzies
BIJ. GAISA SPEĶU IZPALĪGA GAITAS
POZĪCIJAS PIB O D E R A S
1. martā, kad Stetīnas alus (kas
garšo pēc ziepēm) un sakņu ,,štams"
mums jau bija līdz kaklam, beidzot
pienāk braukšanas pavēle, un bateri-kas
darbojās atsevišķi, centās iedabūt j )a atkal ,r_ v.lcena Musu ce » ved
savus cilvēkus komunistu partijā kas
tām arī izdevās respektēiamos ap­mēros,
^ie pseidokomūnisti stipri ka­vēja
Cechoslovakijas demokrātisko
progresu" un palīdzēja nacionāli no­skaņotiem
pilsoņiem. Viņu darbība
sevišķi aktīva un panākumiem bagā­ta
bija Slovākijā. Partijā iekļuvušie
nacionālisti, zinot komunistu nodo­mus,
brīdināja ļaudis, kam draudēja
apcietināšana, daudzos gadījumos iz­glābjot
tos no drošas nāves. Viens no
bīstamākiem viņu uzdevumiem bija
padarīt par komunisma pretiniekiem
tos biedrus, kas sākuši apšaubīt par­tijas
darbības pareizību.
Pseidokomūnistu iegūtās ziņas loti
daudzos gadījumos bija sevišķi vēr­tīgas,
bet ne katru reizi varēja tās
izlietot aktīvā pretestības darbā. Dau­dzos
gadījumos, lai nevērstu uz sevi
padomju slepeno novērotāju un če-choslovaku
drošības policijas uzma­nību,
vajadzēja ļaut notikumiem ri­sināties
komunistu plānā paredzētā
kārtībā. Tā ka patreizējā tīrīša­nas
akcija Cechoslovakijā skar
visus iedzīvotāju slāņus un se­višķi
rūpīgi pārbauda komunistu
partijas biedrus, zaudējumus cieš ari
pretestības kustības organizācijas.
Lai zaudējumi pretestības darbu pil­nīgi
neparalizctu, visas cīņas grupas
spiestas pāriet uz jaunām darba me­todēm.
Visātrāk to spējušas elastī­gākās
pretkomūnistisko jauniešu cī­ņas
organizācijas, kas savā darbā ne­pielietoja
komunistiem labi pazīsta­mās
vācu okupācijas laika pretestī­bas
kustība* cīņas metodes. ..Cecho-slovaku
nacionālo jauniešu cīņas gru­pu
zaudējumi tāpēc ir daudz mazāki
nekā pieaugušo pagrīdes organizā­ciju.
Katoļu
Smedzam pnņ. gadi Francijā izdo­ts
» Zana Mansjē (Jean Manciere)
grilcnatas La Situation de leglise
cat1ioIiqu€ en lithuanie I&u satura at-fttSUtTjumu.
(Apgfids ~ Lee Editions
Clnlre», L© R8incy.)
Ar iesoļošanu Lietuvi 1940. g. 15.
jūniji, Pad. savienība bija okupējusi
valsti, kuras iedzīvotāju lielākā dala
— 87 proc. piederēja Romas katoļu
bainlcai, Lietuvā bija 800 katoļu
draudžu ar 900 baznīcām un kapel-
\k!\, 1600 garīdznieku un 1(XK) mūku
un mōķeņu. Baznīcu vadīja 3 archi-blskapi
un 7 bīskapi. 4 garīgie se­mināri
iu 850 studentiem un Kaunas
valsts universitātes teoloģijas fakul­tāte
gādāia pair jaunu garīdznieku iz­glītošanu.
Tikko Lietuvā bija parādījusies
sarkanarmija, tūliņ sākas arī baznī­cas
vajiSšanas. Jau desmit dienas
pēc okupēsanas uzteica konkordātu
un pasludināja baznīcas šķiršanu no
valsts, bet pllvesta sūtni uzaicināja
atstāt valsts robežas. Pakāpeniski
aizliedza ticības mācību skolās, slē­dza
teoloģijas fakultāti, visas skolas
pakļāva valsts vadībai un pārņēma
valsts īpašumā. Baznīcas īpašumus
nacionalizēja, lūgšanu grāmatas un
dievkalpojumu relikvijas iznīcināja.
1940. g. 12. jūlijā uzsāka kato]u,
sevišķi garīdznieku masveida vajā­šanu,
un līdz vācu karaspēka iesoļo­šanai
Lietuvā krievi apcietināja un
deportēja ap 50.000 lietuvju (30.000
deportēto saraksti atrasti pēc vācu
ienākšanas). ,Ar bieza spiegu un
provokatoru tikla palīdzību krievu
nagos kiita airvien jauni upuri. Vēl
palikušās draudzes un garīdzniekus
aplika pāimērīgāra nodevām, pie
kam to nesamaksas gadījumā uzlika
smagus sodus Vienu pēc otras baz-n
l ( w ^ slēdza, reliģisko dzīvi sistemā­tiski
nostumjot pagrīdē. Ticīgie ka­toļi
sīvi preto'ās padomju spaidiem.
Kad vScu karaspēli padzina sarkan-anniju,
katoļu iedzīvotāju vajāšana
uz laiku atslāba.
1944. g. vasarā boļševikiem atgrie­žoties,
kara gados panāktā „liberāli-zācija"
padomju iestāžu attiecībās
pret reliģiskām kopībām vēl turējās
spēkā. Bet 1946, g. sākās jauns va­jāšanas
vilni*, kas sevišķi smagi
skāra katoļu baznīcu. Padomju vara
uzaicināja frarīdzniekus nolādēt pre­testības
kustību, kas boļševikiem sa­gādāja
ievērojamas grūtības. Bet ga­rīdznieki
atteicās to darīt, kādēļ tiem
pārmeta sadairbību ar ..bandītismu"
un ,.bandītu" atbalstīšanu. Tos saka
vajāt vēl nežēlīgāk, un 1946. g. bei­gās
jau ,.eliminēja" 350 gairīdznieku.
Vairākus bīskapus apcietināja, un tie
pazuda bez vēsts. Sākās arī asa kam­paņa
piet Svi§to krēslu, un 1949. g.
sākuma uz brīvām kājām vairs pa­lika
tik-ai v350 garīdznieku. Cya6a be:-
gis deportēta kātoju kop»5kaits jau
sasniedza apaļus 600.000. Jelšu bīs­kapu
Boriseviciusu slepenais tribu­nāls
notiesāja uz nāvi, bet tad de­portēja
uz kādu spaidu darbu nomet­ni
Sibīrijā.
Kristlglfi tuvāki mīlestības vietS
padomju prese sludināja bolSevis-tisko
ienaida un atriebības morāli.
„V;sa strādniecība," mi. g. 28. feb­ruārī
rakstīja boļševiku prese, „celā
uz bolševisrau sev rada jaunu mo­rāli,
kas pilnīgi atšķiras no baznīcas
morāles. Mūsu morāle balstās uz
cīņu par komunismu. Morāle ir lī­dzekļu
kopums, kas noderīgs izman­totāju
šķiras iznīcināšanai un darba
tautas pulcināšanai ap proletariātu;
šī morāle aicināta celt jaunu, komu­nistisku
lauzu sadzīves kārtību. Ie­naids
pret apsniedējiem un vergu
turētājiem ir mūsu morāles cienīga
pazīme."
Sīs „moriles" dra\^mīgos augļus nu
redz visa pasaule, jo kātoju liktenis
Lietuvā ir tikai maza daļiņa no tām
briesmīgajām ciešanā|n, kurām Mas­kavas
politbirojs pakļāvis visu Aus-trumeiropu,
dzenot tās' tautas postā
un iznīcībā. B. V .
uz Angermindi, aiz kurienes mu« no
vieto pozīcijās pie Oderas. No šejie­nes
līdz Berlīnei ir ap 70 km. Iero­kamies
un nomaskējam savus lielga­balus.
Uzturu saņemam loti labu. Un
bija jau arī laiks — Kurzemē tikām
diezgan badojušies.
Gaidām krievu lieluzbrukumu pāri
Oderai. Katru dienu pašaudām „vaņ-ku"
novietojumus otrā Oderas kra­stā.
Naktīs trešdaļa baterijas viru var
iet pārgulēt tuvējā ciemā. Tā arī man
reiz gadās tikt līdzi pie vācu zemnie­kiem.
Saimniecē mums cel priekšā to
labāko, bet saimnieks pacienā ar ci­gāriem,
kas viņam vēl krājumā no
vecajiem, labajiem laikiem. Itin prā­tīgi
aprunājamies par bijušo un par
to, kas būs. Kaut gan fronte no še­jienes
tikai nepilnus 6 km, par bēg­šanu
neviens nedomā. Birģermeistars
esot teicis, ka krievus noturēšot Re­dzēsim,
kas tur vēl sanāks. Šonakt
reizi par ilgiem laikiem dabūju izgu­lēties
mīkstā pēlu gultā ar vatētām
se^m.
Marta beigās mūs, latvju lēnus,
pārcel uz citu bateriju. Jaunajā vie­nībā
aiz Krusovas esam kopā kādi
15 latvieši. Mūsu grupa dabū vienu
smagu lielgabalu, pārējos piedala pie
2 cm ložbērēja un komandpunkta.
Katru dienu apšaudām ienaidnieka
pozicijas upes otrā krastā. Ari preti­nieks
nepaliek parādā, un uz katru
mūsu izšauto granātu dabūjam 10 at-nakal.
Zemes fontāni lido gaisā, bet
nav laika mesties aizsegā, jo mikro­fonā
jau sauc: „40 grādu no krusta...
grupa 5 granātas... Uguni!"
Arī krievu lidotāji kļuvuši loti ak­tīvi
un laižas tepat gar mūsu degu­niem.
Vakaros, ja nav sardzes vai
trauksmes, sanākam kopā ar polu
meičām, kas še strādā pie zemniekiem.
Poli ir loti naidīgi pret krieviem. Ja
vācieši savas okupācijas laikā būtu
labāk apgājušies ar viņiem, tie visi
būtu ar mieru iet pret krieviem. Bet
tagad?... Pret mums poli izturas loti
viesmīlīgi, un vakaros ēdam viņu kar­tupeļu
bliņas ar cukurbiešu sīrupu.
Esam jau izbūvējuši pamatīgus bun­kurus
un blokhaužus, sekojot vecai
parunai, ka sviedri aiztaupot asinis.
Nu „vaņkas" vat iaut, cik patīk. —
tik viegli tie mūs „iēbukņlt" nevar.
PEDEJAS DIENAS
Kādu dienu komandieris liek sapul­cēties
baterijas ļaudīm: svinīgi pazi­ņo
AŠV prezidenta Ruzvelta nāvi. Vā­ci
cJr, ka līdz ar to Amerika izs'ā-sies
no kara. Tajā pašā diena „vaņ-kas"
ar savu uguni izsit no ierindas
vienu no mūsu lielgabaliem. Kā pai
brīnumu, ievainoto nav neviena.
Pēdējā laikā mūsu aizmugurē klai­ņo
dezertieri un spiegi no „BrIvās
Vācijas" organizācijas. Tie pa lielā­kai
daļai ģērbti virsnieku formās, ar
„labiem'* papīriem kabatā. Bieži vien
tie apmeklē Oderas aizstāvju pozici­jas,
lai pēc tam ziņotu krieviem par
mūsu novietojumiem, ieročiem u. l t.
Blakus baterijā šinīs dienās notrieca
kādu Messeršmita tipa iznīcinātāju ar
sarkanām zvaigznto — pilots bija
v ā c i e t i s . . .
āds sikums
Viens no vistālāk izbīdītiem Pad.
savienības atbalsta punktiem Balkānu
un Vidusjūras telpā ir Albānija. Pēc
Tito sekmīgāg izraušanās no Maska­vas
orbita šis kominforma ..plane-toids"
iekluva politiski, militāri,
saimnieciski un ģeogrāfiski Īstā „ka-pitālistu
ielenkumā" un tā atraušanos
no Kremļa „saules sistēmas" uzska­tīja
par neilgā laika jautājumu.
Nav noliedzams, ka vistuvāk par
to bija ieinteresēts Tito, jo A l b ^ i j a,
par spīti savam saimnieciskajam un
militāi^ajam vājumam, bija un palika
loti nepatīkams ērkšķis Jugoslavijas
jau tā garajā robežu lokā ar pārējiem
satelītiem un konflikta gadījumā —-
..īlens sēžamajā", ar iespējām padom­ju
zemūdenēm bloķēt Adrijas jūru.
Ne mazāk Albānijas lomu bija izbau­dījusi
Grieķija savā pilsoņu karā un
' tāpat arī Turcijai labpatiktos, ja tur
dzīvojošos ticības brāļus pārstāvētu \
cita valsts iekārta. Pieminētām tri­jām
jāpieskaita vēl Itālija, kas. atgū-dama
saimniecisko un politisko sva­ru
Vidusjūras telpā, ar pamatotām
bažām raugās uz mazo sarkano odzi
pie sava papēža. Ja visiem šiem lo­kālajiem
apstākļiem vēl pievieno lie­lo
rietumu demokrātiju sirsnīgās ce­rības
un pareģojumus par „titoisma"
izplešanos no Balkānim līdz Ķīnai,
tad varbūt pārāk aplams nebūs pie­ņēmums,
ka visā klusībā še:t arī no.
ārienes :r ..kaut kas" darīts, lai.
Kremli nostādītu nepatīkamā faktaļ
priekšā un, galvenais, lai dotu jaunu
cerību dzirksteli par titoisma ķēdes
reakciju (Cechoslovakijā tā gan iz­čibēja).
Ģeogrāfiski izdevīgāku vietu
šādam pasākumam ari grūti atrast
jebkur citur Pad. savienības perifēri­jā,
^a līdzīgā situācijā atrastos Lat­vija,
Lietuva vai Igaunija, tad diezvai
Lācis ar Kirchenšteinu nebūtu jau ap­zvanīti?)
Bet ziņas, kas pa dažādiem ceļiem
pienāk ārpasaulē, ir līdzīgi rūgtas
kā Romā, tā Belgradē un Atēnās.
S. g. februārī Albānijā ar vislielāko
nesaudzību likvidēja apvērsuma plā­nu.
Pretestības galvenais ktdols bija
sastādījies no^ apmēram 3000 jugosla-viem,
turkiem un grieķiem, kas ar
bumbas eksploziju pie padomju sūt­niecības
gribēja ievadīt vispārējo sa­celšanos.
Ģenerālis Hodža un viņa
policija ar MDV lietpratēju atbalstu
tomēr savlaicīgi apvērsumu vēl spē­ja
noslāoēt. Apcietināto un iznīcībai
nolemto skaitu vērtē uz 30.000! Lielo
austrumu saspīlējumu un Parīzes ko­mēdijas
ēnā šis gadījums ir pagājis
un aprakts „sikajā drukā", bet pēc
savas saknes un formas to ir vērts
vēlreiz pārgremot tiem brinumdakte-riem,
kas, gumiju kožlādami, gudro
receptes „padomju sistēmas iekšē­jam
sabrukumam". Par pašu cietušo
— noslepkavoto albāņu traģēdijām
jau būtu laikam smieklīgi runāt, ja
pat slavenais Mekarturs ir atzinies,
ka viņš pirmoreiz karojis, nezinādams
m^rķi, v. PelēcU
Visas pazīmes rāda, ka kTle\i kaut
kam gatavojas. Ar mūsu uguni sagā.
dājam ienaidniekam brangas galvas
sāpes, jo esam labi piešāvušies, bet
cik ilgi pietiks munīcijas?
24. aprīlī visa pamale uz zieme­ļiem
no mums vārās kā raganu kat­lā.
Pie Svedas viesuluguns turpinājās
visu dienu. Klīst baumas, ka tur krie-vi
jau pārcēlušies pāri upei. Ari pie
Kistrines tiem esot izdevies frontes
pārrāvums. Naktī mūsu „Oberzahl-meistars"
pazudis ar visu baterijas
kasi un dokumentiem. Te nu bija!
26. vai 27. aprīlī mums pienāk at­kāpšanās
pavēle. Izvelkam savus
lielgabalus un piekabinām tos auto­mašīnām.
Un tad nāk „vaņku" zem-uzlidojums.
Ir par vēlu, lai bateriju
izvestu pozīcijās, kildēl saklūpam ceļ­malas
grāvjos, kur nu kurais. Tepat
netālu no mūsu pakaušiem zemi uzar
sarkano ložmetēju spļautās ložu kār­tas.
Daži vācieši raud un vaimanā,
bet latvju zēni niknumā vista dūrei,
jj^ — toreiz, Kurziemē, viņi tā neuz-drošinājās
riskēt, ^;ie vecie I—L 1
A T K A P I S A N A S
Gausi virzās mūsu brauciens. Visi
celi pārblīvēti bēgļu p a j l ^ a n un ar*
mijas mašīnām. Kur vien skaties, vi-sur
degošas sādžaa, ceļu malās gul
salauzti pajūgi, nošauti zirgi un vēr*
ši. Ik pēc pārdesmit kilometriem mdi
met pozīcijās.
Tanku municija vienmēr ir pa \h
rienam. Bet krievu kāpurķēžu milze«
ņi kā nenāk, tā nenāk. Lichenē sasto*
pam 15. div. puišus, tie visi uzcirtu­šies
izejas uniformās. Arī tie taisīt
uz atiešanu. Mē» esam noputējuši,
netīri, alztūkušām acīm, bet gari v il
visiem ir može. Sasmēķējam „miers
pīpi", un mūsu brauciens atkal vel­kas
tālāk.
29. aprīli kādā.bērzu birzi novie­tojam
savus lielgabalus. Rokam vien*
viru bedres sev un munīcijai. Silt
mums būšot jāturas. Atklājam pama­tīgu
uguni uz apm, 10 km attāliem
mērķiem. Sarkano piloti gan mūi
meklē, bet neatrod, — acīm redzot,
esam labi nomaskējuiies. Pievakarē
izrādās, ka esam palikuši vieni paši.
Kājnieki, kas biju mūsu priekšā, pa­zuduši
bez vēsts, bet ..vaņkas" nav
vairs tālu. Piekabinām mūsu lielga­balus
automašīnām un laižamies ari
mēs Viens no lielgabaliem bija jā­saspridzina,
jo nevarēja paņemt līdzi.
1. maijā vēl vienmēr braucam uz
rietumiem. Kuļamies no viena maiia
otrā, bet mūsu nodaļas komandierim
vienmēr izdodas mūs izvest sveiki
cauri pa sānceļiem. Klīst baumas, k i
Gērings esot ievainots. Nez', kas „pa-laidis
pilīti", ka amerikāņi došot
mums benzīnu un atbalstīšot ciņl
pret krieviem. Pilīte vai nē, bet mei
kā sHcēii ķeramies pie šī pēdēji
salmiņa. Tad jau ies atkal vajā! Uo
zēnu sejas kļūst mundrākas.
2 maijā vēl arvien ripojam pa pu­tekļainajiem
Meklenburgas ceļiem.
Ceļmalas grāvji pilni dažādiem iero­čiem,
uzkabēm un citiem kara pie­derumiem.
Vācu kājnieki paturājuši
tikai katliņu un karoti. Spriežam, ka
karam drīz vajadzētu beigties. Pie
kāda miesta mūsu kolonnu aptur
kāds SS virsnieks un ar ģenerāla pa*
vēli liek braukt līdzi trīs lielgaba­liem.
Aizbrauca gandrīz visi mūsu
zēni; pie atlikušajiem divi lielgaba­liem
paliekam tikai 3 latvieši un
kāds ducis vāciešu. Kopš t?8 dienas
par pārējiem neesmu vairs neki
dzirdējis.
LABI VĪL, KA T Ā !
3. maijā iebraucam Parchimā. I«l«
pilnas karavīru un civilistu, kas Iz­laupa
lielās noliktavas. Ļaudis ķer
un grābj, ko v&r. Cits stiepj drēbio
baķus, cits piekrāvis stumjamos it'
tiņus konserviem un ādas jakām. Pia
kāda vīna balona gul apdzērušies vā­cieši.
Pēcpusdienā mūsu kolonnu pirlido
vairāki angļu iznīcinātāji, bet tie uz
mums nešauj. Ceļmalā stāv kāds
džīps ar amerikāņu virsniekiem. Tie
māj mums ar roku rietumu virzieni.
Sastopamies ar kādu KZ laužu baru.
Tie lādas un vicina dūres, rokā» tie©
ir akmeņi un mieti. Labi, ka mun»
vēl klāt šaujamie rīki, citādi tie būtu
mūs nolinčojuši uz vietas. Pēkšņi
mūsu priekšā uz ceļa izceļas ploika
— mūsu priekšā atkal ir „vaņkai".
Nogriežamies pa kādu lauku ceļu pi
labi .un braucam,, ko nagi nes...
Visu nakti nokulamies pa purvai*
nu apgabalu. Beidzot iestieg vieni no
mūsu lielnabaliem. Visādi izmēģini*
mies to dabūt uz priekšu, bet veltīgi*
Tad leitnants izdod pavēli abus liel­gabalus
uzsprid5:ināt, to ari izdarām,
un 4. maija rītā iebraucam milzīgi
gūstekņu savākšanas punktā pie ame­rikāņiem.
Labi vēl, ka tā!
Nometu savu šauteni un rokas gra­nātas
— man karš ir beidzies. Sākas
baigie gūst^ un bada mēneši Ludvij|S-lustē,
Falingboslelā un Austrumfnzu
zemē. Bet par to citu reizi.
BiJ. gaisa spēku izpalīgs G . I-
«rof LotarslEiTi
diagnozei uzli
IjL&f voklia pasliktini- tij«
f TielbritSBija. Francija, va d]
tdLm Baltijas valstu an^- m
ļ*"lS-var mazināt latviešu val« iR»n«8 «tgaJanu LatvijaijPra^
S # i a ftJvNam profesora
ļSka'arldaži ārzemju juristi;
fttzišanu de juie, jo:
ļj^ļgtt faktis-,
liīiiiiiijrtojuinam.
Tpitttoe liek atcerēties nesen
ižiiittksla Laiks pārsteidzīgi
Immilt ASV valsts departa-1
m * W B S balsis par Baltijas |
liģHiipn^u Pad. savienībai iz-
' Si ziņa nedrīkstēja
ļļj,jsjļahrieti5ainul8ināt tas vien-ļ • Ķ J
IKBiiBSziiiSmās, patiesības dē), (jen
| | itow ralstii va i r s nevar iz- ļtoll
IļļirKremli uz. Baltijas valstu rē- ju, ļ
hiiMfavieiuba ir iebrukuši tik L s m J
U|I!ropi, ka tis pretenzijas skar -dēls 1
Nu Broptt. VlspSr starptautiskie viedj
pftaļ jau pirgajuši pāri robežai, jiem*
Ulsiu ibiin pasaules ideoloģijām L^g^
IļllsilMliBgujnt vairs nav. C i i - V i r
j Hftlififi loļlMD: tuvojas grSvim, da
lnobtpusi sākas trešš paasules
Per
kM jorldljimii, ka praktiskā Ua.
h M ^ j a i nlitu stSvoklis pa-f ?
ļiKpisi, prof. Strics, kon^ate,ļca
ļļļWrto tiiS)u;iinaliie pēdējos n t .
mmn .attīstījusies Baltijas
* itt!llai neatzīšanas" virzienā, T^Ii
ij^^ievgrojami latviešu ' ^ ^^
N h iljvokllffl pnktiskaji po.
teff^'"; '«Jodu 'zflf
12| m i r ' * ' " «^ ' H C l i " " » » zīme vai zil. aieril
Kārtis visi An '
CKJ'.^ laiJ^am ne- Nu i
^S^HalA^' baltiešiem »t5k1
M^"^ V v i i""" «^au dēls
bet '*ai naktij
S^'l^o fiv^-»"^'» trim- vai
R^"'5,^/*?^J« un Ii. Ja1
Ķ<'D^^''« 19? grūtai
^^^t^\^^^ Latvn. ^^^^\
Tagat
rizē
reiz(
tad t]
tu, u